Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.13 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 961 4500432 4421695 2026-07-30T11:08:49Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500432 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|fizikālu lielumu|enerģija (nozīmju atdalīšana)|enerģija}} [[Attēls:123.jpg|thumb|250px|Enerģijas veidu pārvērtības]] '''Enerģija''' [[fizika|fizikā]] tiek definēta kā [[matērija]]s dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un [[mijiedarbība]]s.<ref>B. Rolovs, Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 90. lpp.</ref> Enerģija ir [[Skalārs lielums|skalārs]] [[fizikāls lielums]], kura mērvienība [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskajā mērvienību sistēmā]] ir [[džouls]] (J). [[Fizikāls ķermenis|Fizikālu ķermeņu]] enerģija var tikt pārnesta no viena ķermeņa uz otru vai pārvērsties no vienas enerģijas formas citā, bet saskaņā ar [[enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], nevar rasties no jauna vai pazust.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.femto.com.ua/articles/part_2/4753.html|title=энергия|publisher=Физической энциклопедии}}</ref> Atbilstoši dažādām kustības formām izšķir [[Mehāniskā enerģija|mehānisko]], [[Siltums|siltuma]], [[Elektromagnētiskā lauka enerģija|elektromagnētisko]], [[gravitācija]]s, [[Ķīmiskā saite|ķīmisko]], [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]] un citas enerģijas formas. Piemēram, [[Mehānika|mehānikā]], kur enerģija saistīta ar [[mehāniskā kustība|kustību]], vēl ir iedalījums [[kinētiskā enerģija|kinētiskajā enerģijā]] un [[potenciālā enerģija|potenciālajā enerģijā]]. Enerģijas pārvēršanās no viena veida citā dod iespēju izmantot enerģiju saimnieciskajā darbībā, piemēram, [[elektrība]]s ražošanā. To var iegūt no mehāniskās enerģijas ar [[elektroģenerators|ģeneratora]] palīdzību vai arī no ķīmiskās enerģijas (ar galvaniskā elementa vai akumulatora palīdzību). Savukārt no elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus — mehānisko (ar [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]]), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot [[elektrolīze|elektrolīzi]]), [[gaisma|gaismu]] (ar [[kvēlspuldze|spuldzi]]), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē — pretestībā). Ar dažādām ierīcēm var realizēt enerģijas pārvērtības no viena veida citā. Piemēram, bremzējot ķermeni, tā mehāniskā kinētiskā enerģija pārvēršas siltumā, savukārt iekšdedzes dzinējā degvielas ķīmiskā enerģija pārvēršas siltumā un kustības kinētiskajā enerģijā. [[Relativitātes teorija|Relativitātes teorijā]] ir aprēķināta sakarība, kāda pastāv starp ķermeņa enerģiju un tā masu:<br /><math>E=mc^2</math>. == Pētījumi par enerģiju == * 1842. gads — enerģijas nezūdamības likumu — pirmo termodinamikas likuma pamatu — atklāj vācu dabaszinātnieks [[Jūliuss Roberts Maiers]] (un neatkarīgi no viņa arī angļu fiziķis [[Džeimss Preskots Džouls]]). * 1850. gadā vācu fiziķis [[Rūdolfs Klauziuss]] atklāj otro termodinamikas likumu. * 1856. gadā angļu fiziķis [[Viljams Tomsons]] ievieš terminu "kinētiskā enerģija". * 1905. gadā vācu fiziķis [[Valters Nernsts]] formulē trešo termodinamikas likumu. == Enerģijas iegūšanas avoti == Jau senatnē dabas spēku radītā enerģija tikusi izmantota dažādu ierīču un mehānismu darbināšanai. Aptuveni pirms 2000 gadiem senie grieķi un romieši graudus un olīvas mala ūdensdzirnavās. Vēlāk tvaika mašīnas izgudrošana, dabas gāzes izmantošana [[elektrība]]s ražošanā ienesa milzīgas pārmaiņas ražošanas attīstībā un enerģijas ieguvē. Mūsdienās elektroenerģijas ražošanai un transportlīdzekļu [[dzinējs|dzinēju]] darbināšanai izmanto naftu un ogles, taču šie [[dabas resursi]] izsīkst. Tādēļ ir nepieciešams izmantot dabā pastāvošo saules, vēja un ūdens radīto enerģiju. Iespējams arī izmantot [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]] [[Atomelektrostacija|atomelektrostacijās]]. == Atjaunīgie enerģijas avoti == Par atjaunīgajiem enerģijas avotiem uzskata tos, kuri nevarētu izzust tuvākajā nākotnē. Šie enerģijas avoti ir ekoloģiski tīrāki, t.i., mazāk bīstami apkārtējai videi, nekā [[degizraktenis|degizrakteņi]]. Naftu, [[akmeņogles]] un dabasgāzi sauc par degizrakteņiem, jo tie ir izveidojušies no sen esošu augu vai dzīvnieku atliekām. Sadedzinot šo degvielu, tiek atbrīvota enerģija, kuru var pārveidot citā enerģijas formā. Degizrakteņi ir neatjaunojami, un to krājumi neglābjami sarūk. Pretstatā degizrakteņiem atjaunīgie enerģijas avoti nekad neizsīks. Tie ir [[saules gaisma]], [[vējš]], [[plūdmaiņas]] un [[lietusūdens]], kas rada hidroelektroenerģiju. Trīs ceturtdaļas pasaules elektroenerģijas saražo [[termoelektrostacija|termoelektrostacijās]], kurās izmanto degizrakteņus, kā arī kodolelektrostacijās. Degizrakteņi rada piesārņojumu, un to resursi ir ierobežoti. [[Kodoldegviela]]s droša izmantošana ir dārga, bet izlietotā degviela ir bīstama un grūti uzglabājama. Taču pastāv vairākas iespējas, kā darbināt elektriskos [[elektroģenerators|ģeneratorus]], neradot piesārņojumu vai [[kodolavārija|kodolavāriju]] risku. Šādu alternatīvu metožu piemērošanai izmanto dabas resursus, kas nekad nebeigsies. Tos sauc par [[atjaunīgās enerģijas avoti]]em. [[Atjaunīgā enerģija|Atjaunīgās enerģijas]] avoti tiek dēvēti arī par [[alternatīvā enerģija|alternatīvo enerģiju]] un var tikt izmantota kā [[alternatīva degviela]] tehnoloģiski nodrošinātās automašīnās, mājsaimniecībās u.c. == Enerģijas ieguves veidi == === Saules enerģija === [[Saule]] uz [[Zeme|Zemi]] izstaro lielu daudzumu enerģijas. Enerģija rodas Saulē notiekošo kodolsintēzes reakciju rezultātā. Zeme saņem tikai nelielu daļu no šīs enerģijas, taču tā pietiekami nodrošina augu, dzīvnieku un cilvēku eksistenci uz [[planēta]]s. Saules enerģija izpaužas ļoti tīras siltumenerģijas veidā, kas nerada nekādas blakusparādības apkārtējā vidē. Fotogalvaniskie (solārie) elementi šo enerģiju var uztvert, sakrāt un pārvēst elektrībā. Fotogalvanisko elementu ražošana kļuva iespējama tikai 20. gadsimta 50. gados, kad amerikāņu zinātniekiem Dž. L. Pīrsonam, D. M. Čepinam un K. S. Fuleram izdevās no sīkiem solārajiem elementiem izveidot saules bateriju. Saules enerģija ir droša un videi draudzīga, jo tā nerada nekāda veida piesārņojumu. 15% no saņemtajiem saules stariem [[solārie elementi]] var pārvērst elektriskajā enerģijā. Zinātnieki cer šos rādītājus uzlabot. Saule ir neizsīkstošs enerģijas avots. Saules enerģiju pārvērš elektrībā saules baterijas, kuras tiek izmantotas arī dažādās ierīcēs, piemēram, kalkulatoros, satelītos un arī telefona tīklos nomaļos rajonos. Daudzās valstīs saules siltumu izmanto arī ūdens sildīšanai. [[Saules baterija]]s, ar kurām aprīko [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģus]], Saules starojumu tieši pārvērš elektroenerģijā. [[Saules panelis|Saules paneļos]], ar kuriem aprīkotas ēkas, izmanto Saules enerģiju, lai uzsildītu ūdeni apkures sistēmās. Saules krāsnis būvē, izmantojot milzīgus [[spogulis|spoguļus]] Saules starojuma fokusēšanai. Visefektīvāk saules enerģiju (kWh) var iegūt, ar saules kolektoriem priekšsildot šķidrumu karstajam ūdenim un apkurei. === Vēja enerģija === [[Attēls:Enercon E-40 in der Dämmerung.jpg|150px|thumb|Vēja ģenerators]] Vējš ir viens no atjaunojamiem resursiem, jo tas pūš vairāk vai mazāk nepārtraukti. Vēja spēku var izmantot mehānismu darbināšanai un elektroenerģijas ražošanai. Pirmās [[vējdzirnavas]] izmantoja mehānismu darbināšanai, lai samaltu graudus un veiktu citus darbus. Tagad vējdzirnavām galvenā funkcija ir sūknēt ūdeni no pazemes avotiem un darbināt [[turboģenerators|turboģeneratorus]], tā ražojot [[elektrība|elektrību]]. Mūsdienās [[vēja dzinējs|vēja dzinējus]] apvieno, izveidojot vēja "laukus" — saimniecības. Visefektīvākie ir vēja dzinēji ar divām vai trijām lāpstiņām, kuras ir līdzīgas lidmašīnas propellerim. [[Elektroģenerators]] ir izvietots iekārtas "galvā". Tā var pagriezties, saglabājot lāpstiņu vērsumu pret vēju. Ir arī vēja dzinēji ar izliektām lāpstiņām, kas griežas ap vertikālu asi. [[Vēja enerģija]] ir labi izmantojama ilgstošu uzdevumu veikšanai. Vēja dzinējs, piemēram, darbina sūkni, kas sūknē [[ūdens|ūdeni]] no apūdeņošanas kanāliem uz tīrumiem. Vēja ģeneratori ražo elektrību "vēja fermās", piemēram, Almont Pass Kalifornijā, ASV 1980. gados vairāk nekā 20 000 vēja ģeneratori ir uzstādīti visā pasaulē. Zinātnieki paredz, ka ar vēja ģeneratoriem 2030. gadā varēs saražot vairāk nekā 10% no visas pasaules elektrības. === Ūdens enerģija === Krītošs [[ūdens]] rada pietiekami lielu spēku, lai darbinātu turbīnas, kas ražo elektrību. Hidroelektrostacijās būvē aizsprostus, lai uzkrātu ūdeni [[ezers|ezerā]] vai ūdenskrātuvē. Izmantojot slūžas, iespējams regulēt ūdens daudzumu, kas krīt uz turbīnām, kuras griežas. Ūdenskrātuves parasti piepildās ar lietusūdeni vai upju ūdeni. Akumulējošās hidroelektrostacijās ir divas ūdenskrātuves dažādos līmeņos. Ūdeni uzsūknē no zemākās ūdenskrātuves, lai piepildītu augstāk izveidoto ūdenskrātuvi. Parasti to veic naktī, kad enerģijas patēriņš ir neliels, un, dienai sākoties, augstākais rezervuārs jau ir piepildīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grobinagim.lv/web/12a/Reinis_Kampars/page4.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160227050944/http://www.grobinagim.lv/web/12a/Reinis_Kampars/page4.html# |archivedate={{dat|2016|02|27||bez}} }}</ref> Visvecākais zināmais zemes un akmens dambis tika uzbūvēts pār Garavi ieleju Ēģiptē aptuveni pirms 5000 gadiem. 19. gadsimta vidū pēc franču konstruktora Fransuā Zolā rasējumiem sāka celt modernus arkveida aizsprostus. Tie aptur ūdens vareno spēku, jo ar savu formu spiež ūdens lielo masu uz leju. Bet blīvais un smagais materiāls, no kā dambji ir būvēti, neļauj ūdenim izspiesties cauri. === Hidroelektroenerģija === Hidroelektrostacijās elektrības ražošanai izmanto [[ūdenskritums|ūdenskritumus]] vai [[Aizsprosts|dambjus]]. Krītošais ūdens griež [[turbīna]]s, kuras savukārt darbina ģeneratorus. [[hidroelektrostacija|Hidroelektrostacijās]] iegūst aptuveni 7% no visā pasaulē ražotās enerģijas. === Viļņu enerģija === Ja 1 m augsts un 25 m garš vilnis triecas pret krastu, tad atbrīvojas aptuveni 120 000 džoulu potenciālās enerģijas. Ja to pārvērstu elektriskajā enerģijā, tās pietiktu galda lampas spuldzes kvēlošanai aptuveni vienu stundu. Viļņu jauda 5 km garas krastmalas posmā ir aptuveni 10 miljardi džoulu vienā stundā jeb 2,5 megavati. Tas būtu pietiekami 500 māju apgādāšanai ar elektroenerģiju. Elektroenerģiju var ražot, izmantojot okeāna viļņu kustības enerģiju. Ūdens neplūst līdz ar vilni, tas kustas tikai augšup un lejup. Šo kustību izmanto ģeneratoru darbināšanai. Vēl viens veids, kā izmantot okeāna enerģiju, ir uzplūdu jaudas ģeneratoru darbināšana. Tajos izmanto upes estuārā diennakts laikā ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Viļņu enerģijas izmantošana ir uzsākta tikai tagad, ir uzbūvēti daži eksperimentāli ģeneratori. Dažus ģeneratorus paredzēts novietot piekrastē, bet citus — jūras dzīlēs, kur viļņu enerģija ir daudz spēcīgāka. Visiem viļņiem — gan ūdens, gan elektromagnētiskajiem — piemīt enerģija. Ja vilnis pret kaut ko atsitas, tas atdod daļu no savas enerģijas. Ūdenī iemests olis rada vibrāciju, kas izplatās uz visām pusēm kā vilnis. Kad gaismas viļņi sasniedz [[acs ābols|acs ābola]] aizmugurējo sieniņu, to enerģija iedarbojas uz [[tīklene|tīkleni]] (gaismas jutīgu slāni) un mēs redzam pasauli. [[infrasarkanais starojums|Infrasarkanajiem stariem]] ar kaut ko saduroties, to enerģija pārveidojas siltumā. [[radioviļņi|Radioviļņu]] enerģija, tiem saskaroties ar antenu, pārveidojas elektriskajā strāvā, ko radioaparāts pārvērš skaņā. === Plūdmaiņu enerģija === [[plūdmaiņu enerģija|Plūdmaiņu enerģiju]] pirmoreiz izmantoja Spānijas, Francijas un Anglijas krastos pirms vairāk nekā 900 gadiem. Paisuma laikā tika piepildīti ūdens uzkrāšanās dīķī. Iestājoties bēgumam, ūdens plūda no dīķiem uz [[jūra|jūru]], griežot ūdensratus. Modernākas plūdmaiņu izmantošanas metodes ir dambju vai aizsprostu būve pāri upes grīvai. Grīvai jābūt platai un ar tādu sašaurinājumu, lai izveidotos liela augstumu starpība starp augstāko un zemāko ūdens līmeni. Jūras ūdens plūst caur turbīnām gan paisuma, gan bēguma laikā, ražojot elektrību aptuveni desmit stundas diennaktī. === Paisuma un bēguma enerģija === Paisuma un bēguma enerģiju izmanto aizsprostos jeb dambjos, kurus būvē estuāros (applūstošas upes grīvā). Paisuma vai bēguma brīdī ūdens plūst caur milzīgām turbīnām. === Ģeotermālā enerģija === [[Ģeotermālā enerģija]] ir Zemes dzīļu [[siltuma enerģija]]. Ieži zem Zemes virsas bieži ir karsti. Ģeotermālās elektrostacijās izmanto šo iežu siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā. Tvaiku var izmantot elektrības ražošanai vai apsildīšanai. Mūsdienās visvairāk ģeotermālo enerģiju izmanto seismiski aktīvos rajonos, piemēram, Islandē un Jaunzēlandē. Aptuveni 20 valstis izmanto ģeotermālo enerģiju apsildīšanai un elektrības ražošanai. === Biomasas enerģija === Biomasas enerģiju iegūst no [[organiskās vielas|organiskām vielām]], piemēram, [[koksne]]s un lauksaimniecības atkritumiem. Daudzās valstīs ir uzbūvētas biomasas elektrostacijas. Tās nerada lielu gaisa piesārņojumu un parasti neietekmē globālo sasilšanu. === Koksnes un augu enerģija === Malka var būt [[atjaunīgie resursi]], ja izaug pietiekami daudz koku, taču koksnes degšanas rezultātā rodas piesārņojums un palielinās globālā sasilšana. Augi ir potenciāli vērtīgi kurināmā, ķīmisko vielu un citu materiālu resursi. Sojas pupiņas un olīvas audzē eļļas ieguvei, kuru galvenokārt izmanto ēdiena pagatavošanai. Taču tādi mazāk zināmi augi kā, piemēram, kreozots, satur eļļai līdzīgas ķīmiskās vielas, kas kādreiz varētu aizstāt naftu kā degvielu. Jau ir izgatavoti automobiļi, kuros izmanto no cukurniedrēm un citiem augiem ražotu degvielu. === Kodolenerģija === {{pamatraksts|Kodolenerģija}} Aptuveni 11,5% pasaules elektroenerģijas tiek saražoti, izmantojot kodolenerģiju. [[Kodoldegviela|Kodoldegvielā]], [[urāns (elements)|urāna]] vai [[plutonijs|plutonija]] atomiem sašķeļoties mazākos atomos, rodas siltumenerģija. Šo siltumu izmanto ūdens sakarsēšanai, tāpat kā krāšņu siltumu izmanto parastajās termoelektrostacijās. Kodoldegvielas enerģiju neiegūst no Saules. Tā ir ieslēgta atomu kodolos un atbrīvojas, kad kodoli sašķeļas. Bīstamā kodoldegvielas [[radioaktivitāte]] saglabājas vēl tūkstošiem gadu pēc tās izmantošanas reaktoros. Tādēļ kodoldegviela ir rūpīgi jāglabā speciālās glabātuvēs. Atomelektrostacijas neizdala [[kaitīgas gāzes]] un nesekmē [[globālā sasilšana|globālo sasilšanu]], taču avārijas vai nepareiza radioaktīvo materiālu glābšana var radīt nopietnus draudus. Saskaņā ar datiem uz 2015. gada februāri, 31 pasaules valstī ir 435 komerciālo [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] ar kopējo ražošanas jaudu 375 000 MWe, un tās saražo vairāk nekā 11,5% no pasaules elektrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.world-nuclear.org/info/Current-and-Future-Generation/Nuclear-Power-in-the-World-Today/|title=Nuclear Power in the World Today|publisher=World Nuclear Association|access-date={{dat|2015|03|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150316234613/http://world-nuclear.org/info/Current-and-Future-Generation/Nuclear-Power-in-the-World-Today/|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}</ref> === Gaismas enerģija === Gaismas enerģija ir [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā]] starojuma veids. Atkarībā no apstākļiem gaisma var izturēties kā vilnis vai kā daļiņu plūsma. [[Gaismas enerģija]] izplatās no avota uz visām pusēm, tāpat kā ūdens viļņi izplatās no vietas, kur dīķī iemests akmens. Tas ir piemērs, kas liecina par gaismas viļņveida dabu. Gaismas avotos gaismu izstaro ierosināti atomi un molekulas, pārejot no ierosināta stāvokļa stabilā stāvoklī. Atomu un molekulu ierosināšanai tiek patērēta enerģija. Ikvienā gaismas avotā kāda enerģija pārvēršas gaismas enerģijā. Termiskajos gaismas avotos atomu un molekulu siltumkustības enerģija pāriet elektromagnētiskā starojuma enerģijā. [[kvēlspuldze|Kvēlspuldzēs]] elektriskā enerģija pārvēršas gaismas enerģijā. Spuldzes kvēldiegā brīvie elektroni saduras ar [[kristālrežģis|kristālrežģa]] mezglu punktos esošajiem [[jons|joniem]] un atdod tiem [[elektriskais lauks|elektriskā lauka]] iedarbībā iegūto enerģiju. Trūdošu ķermeņu spīdēšanu izraisa ķīmisko reakciju enerģija. == Enerģija un spēks == Darbs tiek veikts, ja uz ķermeni darbojas spēks. Ja vienu ņūtonu liels spēks pārvieto ķermeni par vienu metru, tad tiek veikts vienu džoulu liels darbs. Ja grāmatu kaudzes pārbīdīšanai pāri 2 m platam kvadrātveida galdam vajadzīgs 100 N liels [[spēks]], tad veiktais darbs ir 100*2=200 J. Šajā piemērā darbs tiek veikts, lai pārvarētu [[berze|berzes spēku]] starp grāmatām un galda virsmu. == Enerģija un darbs == Enerģija dod iespēju kaut kam notikt. Tas nav gluži tas pats, kas no Saules nākošā gaisma vai uguns radītais siltums. Zinātnieki saka, ka enerģija ir spēja paveikt darbu. Tā ir iesaistīta visos procesos, kas norisinās Visumā, no zāles augšanas līdz pat zvaigžņu eksplozijām. [[Viela]]s enerģija ir ieslēgta tās atomos un molekulās. Ir zināmi daudzi enerģijas veidi. To var pārvērst no viena veida citā. Ja spēks pārvieto ķermeni kādā attālumā, tad tiek veikts darbs. Enerģija ir spēja darīt darbu. [[Jauda]] ir ātrums, ar kādu tiek darīts darbs enerģijas pārveidošanā. === Kinētiskā enerģija === Kustībā esošam objektam piemīt enerģija, ko sauc par [[kinētiskā enerģija|kinētisko enerģiju]]. Jo masīvāks ir objekts un jo ātrāk tas kustas, jo lielāka ir tā kinētiskā enerģija. Skrējiena laikā skrējēja muskuļu ķīmiskā enerģija pārvēršas kinētiskajā enerģijā. Jo ātrāk ķīmiskā enerģija spēj pārvērsties kinētiskajā enerģijā, jo lielāku ātrumu spēj attīstīt skrējējs. Distances beigās muskuļi pārtrauc ražot kinētisko enerģiju un [[gaisa pretestība]], kā arī berze starp apaviem un skrejceļa segumu apstādina skrējēja kustību. Distances beigās skrējēji ātri samazina kinētisko enerģiju un apstājas. === Potenciālā enerģija === Ķermeņiem var piemist enerģija atkarībā no tā, kur tie atrodas. Šo enerģijas veidu sauc par [[potenciālā enerģija|potenciālo enerģiju]]. Tā ir uzkrāta enerģija. Ceļamkrāns, paceļot ķermeni augstu virs zemes, pārvar gravitācijas spēku. Ķermenis uzkrāj enerģiju, kas bija nepieciešama tā pacelšanai. Kad ķermenis tiek atbrīvots, potenciālā enerģija pārvēršas kustībā, un objekts nokrīt atpakaļ uz zemes. Tāpat potenciālā enerģija piemīt elastīgi deformētiem ķermeņiem. Šajā gadījumā potenciālā enerģija ir spēja veikt darbu. Piemēram, uzvilktam lokam ir potenciālā enerģija un tas veic darbu, piešķirot bultai lidojuma kinētisko enerģiju. == Interesanti fakti par enerģijas patēriņu == # Lielākie enerģijas patērētāji ir ASV — 24,6% patēriņš no visā pasaulē saražotās enerģijas (24,6% veido rūpnieciski iegūtie kurināmie ([[nafta]], [[akmeņogles]], [[dabasgāze]]s), bet [[koksne]] un dzīvnieku [[ekskrementi]] nav iekļauti, tāpēc dotie skaitļi ir aptuveni). Otra valsts, kas patērē visvairāk enerģijas no visā pasaulē saražotās, ir NVS (16,8%), trešā valsts ir [[Ķīna]] (8,4% no visā pasaulē saražotās enerģijas). <!-- # Lielākie [[kodolenerģija]]s lietotāji ir [[Lietuva]] — 85,59%, otrā valsts no kodolenerģijas lielākajiem lietotājiem ir [[Francija]] — 76,14%, bet trešā valsts, kura patērē kodolenerģiju, ir [[Beļģija]] 55,52% no visas saražotās enerģijas. --> # Lielākie koksnes patērētāji ir [[Mali]] 97%, otrajā vietā ir [[Ruanda]] 96%, bet trešajā vietā ir [[Tanzānija]] 94% no visa enerģijas patēriņa. Daudzas jaunattīstības valstis par enerģijas avotu izmanto koksni. # Rekords: pasaulē lielākais vēja [[turbīnas spārns]] ir vairāk nekā 50 m garš. Uz šī spārna plecu pie pleca varētu nostāties 100 cilvēku. # Katra Lielbritānijas pilsoņa krāsu televizors patērē 20% no viena cilvēka patērētās [[elektroenerģija]]s. # Visā pasaulē aptuveni 17% no saražotās elektrības patērē apgaismošanai. # Lielbritānijā viens pilsonis patērē 10 reižu vairāk nekā viens pilsonis Indijā. # Ejot cilvēks patērē piecas reizes vairāk enerģijas, nekā nekustīgi sēžot; skriešanai nepieciešamas septiņas reizes vairāk enerģijas. # Apmēram piekto daļu visas pasaules elektroenerģijas ražo hidroelektrostacijās. # Mūsdienās izmantotie enerģijas avoti: nafta 37,9%, ogles 30%, gāze 20%, ūdens enerģija 6,8% un kodolenerģija 5,3%. == Skatīt arī == * [[Elektromagnētiskā lauka enerģija]] * [[Potenciālā enerģija]] * [[Kinētiskā enerģija]] * [[Spēks]] * [[Darbs (fizika)|Darbs]] * [[Jauda]] * [[Elektriskā strāva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Enerģija| ]] hp4ff8q55wet2292o49ot8qv1ytyobq 0 9604 4500408 4493248 2026-07-30T08:58:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500408 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/uɔ̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/t̪͡s̪/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s̪/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/t͡ʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d̪/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t̪/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n̪/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z̪/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas aizgūti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | 𝔄, 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | ℌ, 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | 𝔒 (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | 𝔄𝔥 (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | ℑ, 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | 𝔓, 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | 𝔅, 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | ℑ𝔥 (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | ℜ (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | ℭ (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | 𝔍, 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | 𝔖̷, ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | 𝔗ſ𝔠𝔥, 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | 𝔎, 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | 𝔖̷𝔠𝔥, 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | 𝔇, 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | 𝔎̷, 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | 𝔗, 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | 𝔈, 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | 𝔏, 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | 𝔘, 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | 𝔈𝔥 (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | 𝔏̷, 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | 𝔘𝔥 (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | 𝔉, 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | 𝔐, 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | 𝔙, 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | 𝔊, 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | 𝔑, 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | 𝔖, 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | 𝔊̷, 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | 𝔑̷, 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | 𝔖𝔠𝔥, 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvietis" |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com |archive-date=2009-10-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20091023092235/http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php }}</ref> bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]</ref> Ō atjaunoja 1940. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}</ref> Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā<ref name="noteikumi" /> un CH — 1957. gadā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]</ref> Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]". === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref name="noteikumi">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”. == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] lt4yjtl8rbovf2re8fh4c5q8xb8uqtv 0 11289 4500262 4385372 2026-07-29T19:39:30Z Redaktor GLAM 126956 Better quality version of image 4500262 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Osmaņu impērija<br />Osmanlı İmparatorluğu<br /><big>دولت عالیه عثمانیه</big><br />''Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye'' |nosaukums_latv_val = Diženā osmaņu valsts |sugasvārds = Osmaņu impērijas | |kontinents = Afroeirāzija |reģions = Tuvie Austrumi |valsts = |laikmets = |statuss = Impērija |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[monarhija]], [[kalifāts]] | |gads_sākums = 1299 |gads_beigas = 1922 |date_end = [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]<ref>[[Sevras līgums]] ({{Dat|1920|8|10}}) paredzēja Osmaņu impērijas turpmāko eksistenci ļoti ierobežotā formā. Osmaņu sultanāta likvidēšana {{Dat|1922|11|1}} vēl pilnībā neizbeidza Osmaņu valsts pastāvēšanu, bet tikai atņēma suverēno varu Osmaņu dinastijai. Oficiāli osmaņu valsts tika likvidēta ar [[Lozannas miera līgums|Lozannas līgumu]] ({{Dat|1923|7|24}}). Ar to tika atzīta jaunizveidotā Ankaras valdība, nevis vecā Konstantinopoles osmaņu valdība, izveidojot jaunu valsti kā mantinieci impērijai. Pēc tam, kad sultāns bija pametis valsti, Konstantinopoles osmaņu valdība faktiski bija palikusi bez vadītāja. {{Dat|1923|10|29}} [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] par Osmaņu impērijas oficiālo mantinieci pasludināja [[Turcija]]s Republiku apmēram mēnesi pēc valsts starptautiskās atzīšanas.</ref> |event_start = 1299 |event1 = [[1453]] |date_event1 = Bizantijas impērijas gals un Konstantinopoles krišana |event2 = 1683 |date_event2 = Kauja par Vīni |event3 = [[1912]] |date_event3 = Balkānu kari |event4 = [[1914]] |date_event4 = Pirmais pasaules karš un ''Lielais džihāds'' |event_end = 1922 |image_flag = Ottoman Flag.svg |flag = Osmaņu impērijas karogi |flag_type = Karogs |image_coat = Osmanli-nisani.svg |symbol = Osmaņu impērijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis |image_map = Map-of-Ottoman-Empire-in-1900-Latvian v2.svg |image_map_caption = Teritorija 1900. gadā<ref>[[Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts|sk. pārvaldīto teritoriju sarakstu]]</ref> |national_motto = '''دولت ابد مدت'''<br />''Devlet-i Ebed-müddet''<br />("Mūžīgā valsts") |national_anthem = [[Osmaņu impērijas himna]] |galvaspilsēta = [[Segita]] (1299—1326)<br />[[Bursa]] (1326—1365)<br />[[Edirne]] (1365—1453)<br />[[Konstantinopole]] ([[Stambula]]) (1453—1922) |kopīgas_valodas = [[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]] |reliģija = [[islāms]], [[kristietība]], [[jūdaisms]] |nauda = [[akče]], [[para (nauda)|para]], [[kurušs]], [[Turku lira|lira]] | |title_leader = [[Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums|Sultāni]] |leader1 = [[Osmans I]]<br />عثمان بن أرطغرل |year_leader1 = 1281—1326 |leader2 = [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]]<br />محمد ثان |year_leader2 = 1444—1481 |leader3 = [[Abdulmedžids I]]<br />عبد المجيد اول |year_leader3 = 1839—1861 |leader4 = [[Mehmeds VI]]<br />محمد السادس |year_leader4 = 1918—1922 |title_deputy = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|Lielvezīri]] |deputy1 = [[Alēdins pašā]] |year_deputy1 = 1320–1331 |deputy2 = [[Ahmeds Tevfiks pašā]] |year_deputy2 = 1920–1922 |stat_year1 = [[1856]] |stat_pop1 = 35350000 |stat_year2 = [[1906]] |stat_pop2 = 20884000 |stat_year3 = [[1914]] |stat_pop3 = 18520000 |stat_year4 = [[1919]] |stat_pop4 = |stat_year5 = [[1680]] |stat_pop5 = 20000000 |stat_year6 = [[1566]] |stat_area6 = 5200000 |stat_year7 = [[1914]] |stat_area7 = 1800000 |flag_p1 = Flag of the Seljuk.png |p1 = Lielā Seldžuku impērija |p2 = |flag_p2 = |s1 = Turcija |flag_s1 = Flag of Turkey.svg |today = sk. [[Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts]];<br />oficiālā mantiniece: [[Turcija]] }} '''Osmaņu impērija''' ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: دولت عليه عثمانيه (''Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye'') — 'Diženā osmaņu valsts'; [[turku valoda|turku]]: ''Osmanlı Devleti'' — 'Osmaņu valsts' un ''Osmanlı İmparatorluğu'' — 'Osmaņu impērija'), citur pazīstama arī kā [[Turku impērijas|Turku impērija]], bija [[impērija]], kas pastāvēja no 1299. līdz 1922. gadam. Impērija bija daudznacionāla un vairāku reliģiju [[turki|turku]] pārvaldīta [[monarhija]], kas tās varas zenītā (16.—17. gadsimtā) aptvēra gandrīz visus [[Eiropa]]s dienvidaustrumus, [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] un Ziemeļāfriku, stiepjoties no [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šauruma]] (1553. gadā pat no Ziemeļāfrikas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] piekrastes aiz [[Gibraltārs|Gibraltāra]]) rietumos līdz [[Kaspijas jūra]]i un [[Persijas līcis|Persijas jūras līcim]] austrumos; no [[Austrija]]s pierobežas, [[Slovākija]]s un [[Ukraina]]s iekšējiem rajoniem ziemeļos līdz [[Sudāna]]i un [[Jemena]]i dienvidos. Impērija bija starptautisko attiecību centrā starp austrumu un rietumu pasaulēm vairāk kā sešus gadsimtus (skat. [[Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts]]). Impērija sešus gadsimtus bija [[Austrumu valstis|Austrumu]] un [[Rietumu pasaule|Rietumu]] savstarpējo attiecību centrā. Tās varas virsotnēs, Osmaņu impērija aptvēra 29 provinces ([[vilājets|vilājetus]]) un vasaļvalstis: [[Krima|Krimu]], [[Moldāvija|Moldāviju]], [[Transilvānija|Transilvāniju]] un [[Valahijas kņaziste|Valahiju]]. Iekarojot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] 1453. gadā, Osmaņu impērija kļuva par [[islāms|islāma]] pēcteci iepriekšējām [[Vidusjūra]]s reģiona lielvarām — [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijām. To ņemot vērā, [[Osmaņu dinastija|Osmaņi]] uzskatīja sevi par romiešu un islāma tradīciju turpinātājiem un, līdz ar to par "universālās impērijas" valdniekiem, kas "apvienoja kultūras".<ref name=inalcikrise>H. İnalcık: „The rise of the Ottoman Empire” P.M. Holta, A.K. S. Lambstona, un B. Lūisa grāmatā „The Cambridge History of Islam”, (Cambridge University) 295.-200. lpp.</ref> == Vēsture == {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita}} Osmaņu impērijas [[vēsture]] aptver vairāk kā sešus gadsimtus ilgu laiku posmu, un visi oriģinālie avoti par impērijas attiecībām ar citām varām atrodami Osmaņu arhīvā, kur apkopota 39 nāciju vēsture. Agrāk impērijas vēsturi galvenokārt atspoguļoja ar Osmaņu armijas uzvarām vai zaudējumiem kaujās. Vēlāk pētījumi aptvēra vairākas tēmas, kur ietvertas tādas nozares kā iedzīvotāju skaita izaugsme vai kritums, impērijas ekonomiskās darbības analīze un tās ietekme uz impērijas stagnāciju un vēlāko sabrukumu. Šajā apskatā ietverta Osmaņu impērijas vēstures analīze no politiskā un militārā skatu punkta; atsevišķos rakstos ietverta sociāli ekonomisko rādītāju analīze, kas iedalīta divos periodos: paplašināšanās periods un modernizācijas periods. === Izcelsme === Osmaņu impērija tās pamatos cēlusies no [[Oguzu turki|Oguzu turku]] [[Kai cilts]], kas 10. gadsimtā [[tjurku tautu migrācija]]s laikā pārcēlās rietumu virzienā no centrālās Āzijas. Šajā periodā Persijā apmetās [[turki seldžuki]]. Jau 11. gadsimta sākumā [[Anatolija]]s rietumos sāka iespiesties [[Seldžuku dinastija]]. Turku seldžuku virzība uz rietumiem izraisīja konfliktus ar [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]]. Pirmais turku seldžuku valstiskais veidojums Anatolijā tika nosaukts par [[Rumas sultanāts|Anatolijas Seldžuku sultanātu]], kuru dibināja 1071. gadā pēc vēsturiskās uzvaras pār Bizantijas impēriju [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]]. Zem Anatolijas Seldžuku sultanāta sizerēnās varas, [[Osmans I|Osmana I]] tēvs Ertugruls ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Ertuğrul'' [ertu:rul]) ieguva rietumu nomali pēc seldžuku atbalstīšanas neveiksmīgā sadursmē uz robežas. Seldžuku sistēma deva Bejlika aizsardzību no ārpuses un atļāva viņam ieviest savu pārvaldes sistēmu. Ertugrula atrašanās vieta Seldžuku valsts rietumu nomalē deva viņam lielisku iespēju izveidot militāru spēku sadarbībā ar citām tautām, kas dzīvoja Anatolijā un no kuriem liela daļa bija kristieši. Osmaņu Bejliks (turku valodā: ''Osmanoğlu'' [osmanɔ:lu]) attīstījās tālāk un līdz ar Anatolijas Seldžuku sultanāta sabrukumu tika saukts par Anatolijas Turku Bejliku. 13. gadsimtā pēc [[mongoļi|mongoļu]] iebrukuma Anatolijā sultanāts bija sadalīts vairākās turku valstīs, ko sauca par bejlikiem. Bejliki kļuva par Mongoļu Hanāta vasaļvalstīm. Vārds „Osmaņi” cēlies no [[Osmans I|Osmana I]], kas bija Ertugrula dēls un 1299. gadā kļuva par pirmo beju (turku valodā: ''bey'' [bej]) pēc „Osmaņu valsts” neatkarības pasludināšanas. No 1299. līdz 1922. gadam pastāvējusī Osmaņu impērija, kuru vadījusi viena un tā pati [[dinastija]], uzskatāma par vienu no ilgāk pastāvējušajām impērijām vēsturē. === Uzplaukums (1299—1453) === {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas uzplaukums}} [[Attēls:Bellini, Gentile - Sultan Mehmet II.jpg|thumb|left|[[Mehmeds II]] 1453. gadā iekaro [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un pasludina to par Osmaņu impērijas galvaspilsētu]] Līdz ar [[Rūmas seldžuku sultanāts|Rūmas seldžuku sultanāta]] norietu (ap 1300), [[turki|turku]] [[Anatolija]] sadrumstalojās vairākās neatkarīgās valstīs — [[gāzī]] [[emirāts|emirātos]]. 1300. gados novājinātās [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] Anatolijas teritorijas jau bija nonākušas desmit gāzī emirātu pakļautībā un vienu no šiem emirātiem [[Eskišehira]]s apkaimē Anatolijas rietumos vadīja [[Osmans I|Osmans gāzī]], [[Ertūruls|Ertūrula]] dēls. Ertūruls ar aptuveni četrsimt jātniekiem saskaņā ar senu tradīciju devās sirojumā pa Anatoliju un iekļuva kaujā starp diviem karaspēkiem. Viņš nolēma iesaistīties un pievienojās vājākajiem, kas rezultātā uzvarēja. Vēlāk izrādījās, ka puse, kurai Ertūruls pievienojās bija Seldžuku sultāna armija un sultāns Ertūrulam pateicās, piešķirot zemi Eskišehirā.<ref>Kinross, 23</ref> Pēc Ertūrula nāves viņa dēls [[Osmans I|Osmans]] kļuva par [[bejs|beju]] un pasludināja sevi kā neatkarīgu valdnieku. Kamēr citi turku bejliki bija aizņemti ar iekšējo nesaskaņu risināšanu, [[Osmans I]] paplašināja Osmaņu valsts robežas līdz pašai [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijai]]. Viņš pārcēla galvaspilsētu uz Bursu (tagad [[Turcija|Turcijā]]) un lika pamatus valsts politiskajai attīstībai. Par viņa drošsirdību viņam piedēvēja titulu "Kara" un viņu apbrīnoja par viņa stingro un dinamisko vadības stilu vēl ilgi pēc viņa nāves. Tas atspoguļojas pat mūsdienu turku teicienā: "Kaut tu būtu tikpat labs kā Osmans!"<ref>[[Turku valoda|Turku]]: [http://www.kultur.gov.tr/TR/BelgeGoster.aspx?F6E10F8892433CFFA79D6F5E6C1B43FF6889456451E3D5A2 Sultāns Osmans I], Turcijas Kultūras ministrijas interneta vietne</ref> Šajā periodā notika arī oficiālās Osmaņu valdības izveidošana, kuras institucionālā iekārta palika nemainīga vairāk nekā četrus gadsimtus. Pretēji vairākām modernajām valstīm Osmaņu birokrātija centās izvairīties no militāras pārvaldes. Valsts pārvalde balstījās uz savdabīgu tiesību sistēmu, kas sastāvēja no [[millets|milletiem]]. Tie bija noteiktu reliģisko un etnisko grupu formējumi ar tiesībām paši noteikt savus iekārtas un darbības noteikumus. Nākamajā gadsimtā pēc Osmana I nāves Osmaņu vara izplatījās [[Vidusjūra]]s austrumu piekrastē un [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Pēc turku uzvaras [[Kosova]]s kaujā beidzās serbu varas laiki šajā reģionā un pavēra Osmaņu impērijai vārtus tālākai ienākšanai [[Eiropa|Eiropā]]. Osmaņiem bija nepieciešami gandrīz 100 gadi, lai pilnībā sakautu [[Serbija|Serbiju]], kas krita 1459. gadā. Turkiem ienākot Balkānos, par galveno turpmāko uzbrukumu mērķi kļuva [[Konstantinopole]]. Galu galā pilsētu ieņēma Mehmeda II valdīšanas laikā, un viņš bija tikai 12 gadus vecs, kad kļuva par [[sultāns|sultānu]]. Mehmeds II reorganizēja valsts un karaspēka iekārtu un to pierādīja {{dat|1453|5|29||bez}} ar [[Konstantinopoles krišana|Konstantinapoles ieņemšanu]]. Šis notikums arī bija pēdējais punkts Bizantijas impērijas vēsturē, un pilsēta kļuva par Osmaņu impērijas galvaspilsētu. === Izplešanās (1453—1683) === ''Skatīt arī: [[Osmaņu impērijas izplešanās]].'' Šo Osmaņu impērijas posmu var vēl iedalīt divos galvenajos posmos: teritoriālās, ekonomiskās un kulturālās izaugsmes zelta posmā un politiskās stagnācijas posmā. Pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinapoles ieņemšanas]] Osmaņu impērija ilgu laiku pavadīja izplešoties un iekarojot jaunas teritorijas. Impērija uzplauka vairāku spēcīgu un veiksmīgu sultānu vadībā un sasniedza savu attīstības kulmināciju [[Suleimans I|Suleimana I Lieliskā]] (''Süleyman I''). Teritorijas paplašināšanā palīdzēja turku armijas modernizācija un disciplīna. Jūras spēki nodrošināja Osmaņu impērijas nostiprināšanos starptautiskajā tirdzniecībā par nozīmīgu partneri. Impērijas ekonomisko izaugsmi sekmēja turku pārvaldītie tirdzniecības ceļi starp Eiropu un [[Āzija|Āziju]]. Tomēr Suleimana I nāve 1566. gadā iezīmēja sākumu teritoriālo zaudējumu posmam. Eiropas valstu attīstība un jaunu tirdzniecības ceļu veidošanās no Eiropas uz Āziju iedragāja Osmaņu impērijas saimniecību. Efektīvo militāro un birokrātisko struktūru arvien biežāk nelietderīgi izmantoja vāju sultānu nemākulīgā valdīšana. Neskatoties uz šīm grūtībām, impērija joprojām strauji izpletās līdz pat 1683. gadam, kad [[Vīne]]s kaujā lielā impērija cieta pirmo sakāvi Eiropas kontinentā. ==== Izplešanās un kulminācija (1453—1566) ==== [[Attēls:First Siege of Vienna 1529.jpg|thumb|left|180px|Vīnes aplenkums 1529. gadā]] Osmaņu armijas [[Konstantinopoles krišana|ienākšana Konstantinopolē]] nodrošināja impērijas ietekmi dienvidaustrumu Eiropā un Vidusjūras piekrastes austrumos. Nākamajā gadsimtā impērija paplašināja savu ietekmi arābu zemēs un kļuva par dominējošo varu dienvidaustrumu Eiropā. Sultāns [[Selims I]] (1512—1520) ievērojami pavirzīja impērijas austrumu un dienvidu robežas, Čaldiranas kaujā sakaujot [[Persija]]s jauno Safavidu dinastijas šahu Ismailu I.<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Savory |first=R. M. |title=The Principal Offices of the Ṣafawid State during the Reign of Ismā'īl I (907-30/1501-24) |journal=Bulletin of the School of Oriental and African Studies, University of London |volume=23 |issue=1 |pages=91—105 |year=1960|url=http://links.jstor.org/sici?sici=0041-977X%281960%2923%3A1%3C91%3ATPOOTS%3E2.0.CO%3B2-B}}</ref> Selims I, sakaujot [[Mameluks|Mameluku sultanātu]], nodibināja Osmaņu pārvaldi [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Sīrija|Sīrijā]] un nodrošināja flotes kontroli pār [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]].<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Hess |first=Andrew C. |title=The Ottoman Conquest of Egypt (1517) and the Beginning of the Sixteenth-Century World War |journal=International Journal of Middle East Studies |volume=4 |issue=1 |pages=55—76 |month=janvārī |year=1973|url=http://links.jstor.org/sici?sici=0020-7438%28197301%294%3A1%3C55%3ATOCOE%28%3E2.0.CO%3B2-%23}}</ref> Selima I mantinieks, Suleimans I Lieliskais (1520—1566), turpināja izplešanos vēl tālāk par Selima iekarojumiem. Pēc [[Belgrada]]s ieņemšanas 1521. gadā Suleimans I ieņēma [[Ungārija]]s Karalisti (turku valodā: ''Macaristan'' [madʒaristan]) un nodibināja Osmaņu pārvaldi Ungārijā un citās centrālās Eiropas teritorijās. Pēc uzvaras Mohakas kaujā 1526. gadā viņš 1529. gadā aplenca Vīni, bet nespēja uzsākt uzbrukumu bargās ziemas dēļ, kas lika viņam atkāpties.<ref>Imber, 50.</ref> Suleimana I valdīšanas laikā Osmaņu impērijas pakļautībā nokļuva [[Transilvānija]], [[Valahijas kņaziste|Valahija]] un [[Moldāvija]]. Austrumos Osmaņu impērija iekaroja [[Bagdāde|Bagdādi]] un [[Persija]]i atstāja tikai [[Divupe|Mezopotāmiju]], kā arī pieeju [[Persijas līcis|Persijas jūras līcim]]. [[Attēls:Battle of Preveza (1538).jpg|thumb|left|180px|Barbarossa Khairs ad Din Pašā 1538. gadā Prevezas kaujā sakauj Eiropas apvienotos Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V jūras spēkus komandiera Andreas Doria vadībā]] Selima un Suleimana vadībā impērija kļuva par dominējošo jūras karaspēku, kas kontrolēja lielāko daļu [[Vidusjūra]]s. Osmaņu admirāļa Barbarossas Khaira ad Din Pašā (turku valodā: ''Barbarossa Hayreddin Paşa'') vadībā turku jūras spēki guva ievērojamus panākumus. Par tādiem uzskatāmi: [[Tunisija]]s un [[Alžīrija]]s atņemšana [[Spānija]]i; musulmaņu un jūdu evakuācija no Spānijas, lai paglābtu tos no inkvizīcijas un nogādātu Osmaņu impērijā (galvenokārt uz Salonikiem, Kipru un Konstantinopoli) un [[Nicas iekarošana (1543)|Nicas atņemšana Svētajai Romas Impērijai 1543. gadā]]. Šis iekarojums tika izdarīts sadarbībā ar Francijas karaļa [[Fransuā I]] spēkiem. Osmaņu impērija ar [[Francija|Franciju]] vienojās kopējā opozīcijā pret Hābsburgiem dienvidu un centrālajā Eiropā un bija stipri sabiedrotie visu šo laiku. Šī savienība bija ne tikai militāra, bet arī ekonomiska, jo sultāni Francijai garantēja tiesības tirdzniecībai visā impērijā bez nodokļu maksāšanas. Šajā laikā Osmaņu impērija tiešām bija ļoti ietekmīgs spēks, un tā spēlēja ievērojamu lomu Eiropas politikā, noslēdzot militāru savienību ar [[Francija|Franciju]], [[Anglija|Angliju]], [[Holande|Holandi]] pret Hābsburgiem, [[Itālija|Itāliju]] un [[Austroungārija|Austroungāriju]]. Turpinoties 16. gadsimtam, Osmaņu jūras spēku varenību apdraudēja augošās Eiropas valstu flotes, īpaši [[Portugāle]] Persijas jūras līcī. Osmaņiem bloķējot jūras ceļus uz austrumiem un dienvidiem, Eiropas varas arvien centīgāk meklēja citus ceļus, kā piekļūt senajiem zīda un garšvielu ceļiem, kas bija pilnīgā Osmaņu impērijas kontrolē. Sauszemē Osmaņu impērija bija aizņemta ar militāriem konfliktiem ar [[Austroungārija|Austroungāriju]] un [[Persija|Persiju]]. Šīs kaujas ievērojami patērēja impērijas tirdzniecības un sakaru resursus, tos atņemot flotes attīstībai. Neskatoties uz Osmaņu izcilo stratēģisko plānošanu, resursu ietilpīgā aizsardzība rietumu un austrumu pierobežā padarīja jebkādu kauju uzsākšanu citur gandrīz neiespējamu. Suleimana valdīšanas laikā impērijas iedzīvotāju skaits jau sasniedza 15 miljonus.<ref name="popu">L. Kinross, ''The Ottoman Centuries: The Rise and Fall of the Turkish Empire'', 206</ref> ==== Dumpji un atmoda (1566—1683) ==== ''Skatīt arī lapu: [[Kauja par Vīni]]''. [[Attēls:Vienna Battle 1683.jpg|thumb|left|180px|Vīnes otrais aplenkums 1683. gadā]] 16. gadsimta beigās jau ievērojamāka kļuva Eiropas valstu tieksme pārņemt savā kontrolē Osmaņu tirdzniecības ceļus. Vairākas Eiropas valstis nodibināja savus ceļus un tā apgāja Osmaņu impēriju. Dienvidu Eiropā vairāku valstis nodibināja savienību, kuras uzdevums bija vājināt Osmaņu ietekmi jūrā, īpaši Vidusjūrā. Viņu uzvara pār Osmaņu floti 1571. gadā Lepanto kaujā iezīmēja lielās impērijas ietekmes sagrāves sākumu, un vairāki vēsturnieki uzskata, ka šī kauja bija izšķirošā impērijas vēlākajam liktenim. 16. gadsimta beigās bija beidzies uzvarām pilnais izaugsmes un izplešanās laiks. Hābsburgu robežas tomēr līdz pat 19. gadsimtam palika nemainīgas, uz tām notika tikai maznozīmīgas cīņas, kurās tika iekaroti vai atkaroti tikai atsevišķi cietokšņi. Robežu attālums no galvaspilsētas bija tik liels, cik Osmaņu armija varēja aizsoļot vienā sezonā — līdz Vīnei, nepienākot ziemai. Impērijai regulāri savas robežas bija jāaizstāv divās pusēs: pret [[Austrija|Austriju]] un pret Persijas islāma nemiernieku Safavidu valsti. [[Attēls:Ottoman empire largest borders map.png|thumb|Osmaņu impērija 1590. gadā]] Apbruņojuma ziņā Osmaņu armija arvien atpalika no Eiropas valstīm, jo, pieaugot impērijas reliģiskajam un intelektuālajam konservatīvismam, bija apgrūtināta jebkādu jaunievedumu realizācija. Mainoties Eiropas armiju taktikai, agrāk bailes iedvesušie [[sipahi]] kļuva par bezjēdzīgu armijas daļu. Bruņotajos spēkos arvien problemātiskāka kļuva sadarbība vienību starpā un disciplīna, jo tika atvieglota iesaukšanas sistēma un uz citu attīstības rēķina [[Janičāri|Janičāru korpuss]] kļuva arvien stiprāks. Lielais spāņu sudraba imports no jaunatklātajām zemēm arvien vairāk devalvēja Osmaņu naudu un izraisīja augošu inflāciju. Tas negatīvi ietekmēja visus Osmaņu impērijas iedzīvotāju slāņus. Periods iezīmējās ar tiesiskā nihilisma izplatību un pretestību valsts varai Anatolijā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā (Dželali sacelšanās), kā arī janičāru sacelšanās pret vairākām valdībām. 17. gadsimtā Osmaņu impērijai nebija tikai stagnācijas un pagrimuma ēra, bet arī laiks, kad valdība tika pakļauta jaunam spiedienam no iekšpuses un ārpuses. Drosmīgais sultāns [[Murads IV]] (1612—1640) 1635. gadā atkal atguva Erevānu un 1639. gadā — Bagdādi no Safavidiem un ir vienīgais piemērs šajā gadsimtā sultānam, kas būtu ieviesis stingru politisku un militāru varu impērijā. [[Murads IV]] bija pēdējais sultāns, kurš gāja kaujā savas armijas priekšgalā. Mūslaiku vēsturnieki uzsver, ka nosacīti mazā sultānu efektivitāte noveda pie varas sadales starp zemākajiem valdības līmeņiem. Sākotnēji vara nokļuva harēma ietekmīgāko personu rokās, tad lielvezīra rokās. Šajā laikā bija radušies vairāki nozīmīgi vadītāji, tai skaitā ātri reaģējošo lielvezīru Mehmedu Kēprulu (turku valodā: ''Mehmed Köprülü'') (1656—1661) un viņa nedaudz mērenākais dēls Fazils Ahmeds Kēprulu (turku valodā: ''Fazıl Ahmed Koprülü'') (1661—1676) Viņu vadībā valsts atguva jaunus spēkus. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem konfliktiem Osmaņu birokrātijā un starp birokrātiju un armiju, 17. gadsimtā tika piedzīvota impērijas izplešanās līdz tās tālākajām robežām, ieviešot Kēprulu (''Köprülü'') pārvaldi [[Krēta|Krētā]], [[Ukraina]]s dienvidos un Podolijā. [[lielvezīrs|Lielvezīra]] Karā Mustafa Pašā vadībā Osmaņu armija tika sakauta [[kauja par Vīni|kaujā par Vīni]] 1683. gadā, jo tai pretī bija stājušies [[Polija]]s un Svētās Romas impērijas spēki, kā rezultātā varas svara kausi tagad bija nosvērušies par labu Eiropas spēkiem visā reģionā. Saskaņā ar Karlovicas miera līgumu 1699. gadā tika izbeigts Lielais turku karš, un Osmaņu impērija cedēja visu [[Ungārija|Ungāriju]] Austrijai un Polijai. === Panīkums (1699—1908) === ''Skatīt arī lapu: [[Osmaņu impērijas stagnācija]]''. Garais Osmaņu impērijas panīkuma periods parasti tiek iedalīts divos posmos: neizdevušās reformas un modernizācija. ==== Reformas (1699—1827) ==== [[Balkānu pussala|Balkānos]] tika zaudētas arvien vairāk kaujas un arvien vairāk valstis tika atdotas [[Austrija]]i. Dažas teritorijas kļuva neatkarīgas: [[Ēģipte]] un [[Alžīrija]] un nokļuva [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Francija]]s ietekmē. 18. gadsimtā notika centrālās varas atbalstīta vietējās varas autonomijas palielināšana, kas patika vietējiem gubernatoriem un vadoņiem. Vairāki [[Krievu—turku kari|kari]] ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] norisinājās 17.—19. gadsimtos. Osmaņu zinātne un tehnoloģijas bija lielā mērā "aizkavējušās" viduslaikos, jo Osmaņu zinātnes pamatos tika likts uzsvars uz islāma filozofijas un matemātikas zināšanu apkopošanu, kā arī uz ķīniešu izgudrojumu apguvi: šaujampulveris un magnētiskais kompass. Rakstnieku (kaligrāfu) ģildes iespieddarbus nodēvēja par "Sātana izgudrojumu" un tādēļ impērija šo tehnoloģiju ieviesa tikai 100 gadus pēc J. Gūtenberga, kurš to izdarīja Eiropā jau 1450. gadā. "Tulpju laikmeta" (turku valodā: ''Lâle Devri'' [la:le devri]) laikā Osmaņu impērija piedzīvoja ievērojamas izmaiņas politiskajās attiecībās ar Eiropu. Šajā laikā sultāns [[Ahmeds III]] kļuva ievērojams ar mīlestību pret tulpēm un miermīlīgu attieksmi pret visām reģiona valstīm. Impērija pastiprināja Balkānu pilsētu nocietinājumus, lai nodrošinātos pret iespējamiem uzbrukumiem no Eiropas valstu puses. Tika ieviestas izmaiņas nodokļu politikā: tika pazemināti vairāki nodokļi un uzlabots valsts tēls. Tika atļautas pirmās privātās ieguldījumu un uzņēmējdarbības institūcijas. Sultāns [[Selims III]] (1789—1807) ieviesa pirmo nozīmīgāko modernizāciju bruņotajos spēkos pie robežām ar Eiropu. Šīs reformas kavēja ievērojama pretestība no reliģiskās vadības un [[Janičāri|Janičāru korpusa]] puses. Janičāru korpuss bija kļuvis grūti pārvaldāms un neefektīvs, kā arī negribēja šķirties no tam piešķirtajām plašajām pilnvarām un tādēļ nevēlējās mainīties. Selims par šīm izmaiņām samaksāja ar troni un savu dzīvību, par ko ar asiņainu izrēķināšanos atmaksāja viņa mantinieks [[Mahmuds II]], kurš 1826. gadā noorganizēja masu slaktiņu Janičāru korpusa iznīcināšanai. Tālāk impērijā notika izglītības un tehnoloģiju reformas, kuru rezultātā tika nodibinātas augstākās izglītības iestādes, piemēram, [[Stambulas Tehniskā Universitāte]]. Neskatoties uz šīm reformām, panīkums tomēr turpinājās. ==== Modernizācija (1828—1908) ==== {{Pamatraksts|Tanzimats}} [[Attēls:Sultan Mahmud II.jpg|thumb|left|180px|[[Mahmuds II]] uzsāka Turcijas modernizāciju 1839. gadā izdodot Tanzīmāta ediktu, kura rezultātā notika fundamentālas izmaiņas: ģērbšanās eiropiešu stilā, moderna arhitektūra, jauna likumdošanas sistēma, pārvaldes reorganizācija un zemes reforma.]] Osmaņu impērijas panīkums iezīmējas ar visu impērijas struktūru reorganizāciju un pārveidi centībā nostiprināt impērijas stāvokli iepretim tās plaukstošajiem sāncenšiem. [[Tanzimats|Tanzimata]] periods ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: تنظيمات, ''Tanzîmât'') pastāvēja no 1839. līdz 1876. gadam. Šajā periodā tika ieviestas vairākas ievērojamas izmaiņas: tika ieviesta daudz modernāka bruņoto spēku sistēma, tika pārstrukturēta [[banku sistēma]], un ģildes nomainīja ar rūpnīcām. Finansiālā ziņā impērijai bija grūtības ar ārējo parādu kārtošanu attiecībās ar Eiropas bankām, un tajā pašā laikā tai bija jāaizstāvas pret ārzemju iebrukumiem un okupācijām. Piemēram, [[Ēģipte|Ēģipti]] 1798. gadā okupēja [[Francija]] un [[Kipra|Kipru]] nācās 1878. gadā aizdot [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] kā atlīdzību par palīdzību Berlīnes kongresa sarunās pēc Osmaņu impērijas sakāves karā ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] (1877—1878). Mainot savu ārpolitiku, impērijai izdevās izvairīties no iesaistīšanās militārās sadursmēs un noslēgt sadarbības līgumus ar Franciju, [[Nīderlande|Nīderlandi]], Apvienoto Karalisti un Krieviju. Piemēram, [[Krima]]s karā Osmaņu impērija apvienojās ar Lielbritāniju, [[Francija|Franciju]] un citām valstīm pret Krieviju. 19. gadsimtā vairākās valstīs arvien vairāk pieauga nacionālisms, un no tā nebija pasargāta arī Osmaņu impērija. Kūsājošā nacionālā pašapziņa kopā ar augošo etniskā nacionālisma izpratni kļuva par vienu no ievērojamākajām idejām, kas Osmaņu impērijā bija iekļuvušas no Eiropas. Arvien vairāk pieauga revolucionāro nacionālistu partijas. Sacelšanās Osmaņu impērijas teritorijā bija ar tālejošām sekām 19. gadsimtā un spēcīgi ietekmēja Osmaņu valsts politiku 20. gadsimtā Vairāki Osmaņu turki šaubījās: vai tik šo etnisko konfliktu saknes nav meklējamas ārpus impērijas robežām un tām nav nekāda sakara ar valdību? Kamēr šis laiks tomēr bija samērā veiksmīgs, Osmaņu valsts spēja ietekmēt etniskās pretestības akcijas bija apšaubāmas. Reformas neaizturēja nacionālisma vilni Danubijas pārvaldītajās teritorijās un Serbijā, kas bija impērijas pakļautībā vairāk kā sešas desmitgades. 1875. gadā [[Serbija]], [[Melnkalne]], [[Bosnija]], [[Bulgārija]], [[Valahijas kņaziste|Valahija]] un [[Moldova]] pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas un pēc kara ar Krieviju (1877—1878), Serbijai, Rumānijai un Melnkalnei tika formāli piešķirta neatkarība, bet pārējās [[Balkānu pussala|Balkānu valstis]] palika Osmaņu varā. [[Attēls:Opening ceremony of the First Ottoman Parliament at the Dolmabahce Palace in 1876.jpg|thumb|250px|Pirmā Osmaņu impērijas parlamenta atklāšanas ceremonija 1876. gadā [[Dolmabahčes pils|Dolmabahčes (Dolmabahçe) pilī]]]] Impērijas pirmais konstitucionālā parlamenta laikmets (turku valodā: ''Birinci Meşrûtiyet Devri'' [birindʒi meʃry:tiyet devri]) bija īsa, bet tās idejas parādīja, ka ir ļoti spēcīgas. Jauna rietumos izglītotu politiķu grupa Jaunie Osmaņi ticēja, ka impērijas augošās iekšējās nesaskaņas var atrisināt konstitucionālā monarhija. 1876. gadā ar militāra apvērsuma palīdzību sultāns [[Abdulazizs]] ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: عبد العزيز) tika gāzts no troņa un viņa vietā tronī nāca [[Murads V]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: مراد الخامس). Muradu V gāza no troņa dažus mēnešus vēlāk un tronī kāpa viņa brālis [[Abdulhamīds II]] ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: عبد الحميد ثانی). Viņam tika piedāvāts apstiprināt konstitucionālas monarhijas konstitūciju (turku valodā: ''Kanûn-ı Esâsî'' [kanu:nî esa:si:] 'pamata likums'), un viņš to parakstīja {{dat|1876|11|23||bez}}. Tomēr šis Jauno Osmaņu sarakstītais pamata likums pastāvēja tikai divus gadus. Neskatoties uz impērijas iesauku "Eiropas slimnieks", impērijas patiesā atpalicība no Eiropas nebija ekonomiska, bet kulturāla. Impērijas galvenās problēmas bija tās nespēja tikt galā ar ārēji augošo imperiālismu un iekšēji progresējošo nacionālismu. === Impērijas gals (1908—1922) === ''Skatīt arī rakstu: [[Osmaņu impērijas sabrukums]].'' [[Attēls:Ottoman-Empire-Public-Demo.png|thumb|left|200px|Demonstrācija Sultanahmetā, Stambulā 1908. gadā]] Osmaņu impērijas sabrukuma pēdējais posms sākās ar [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrās konstitūcijas laikmetu]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ايکنجى مشروطيت دورى). Šo laikmetu vadīja Savienības un progresa komiteja (turku valodā: ''İttihâd ve Terakkî Cemiyeti'' [ittiha:d ve terakki: dʒemijeti]) un kustība, kuru vēlāk nosauca par Jaunajiem Turkiem (turku valodā: ''Jön Türkler'' [ʒœn ty:rkler]). {{dat|1908|7|3||bez}} sākās [[Jaunturku revolūcija]]a un tā ātri izplatījās visā impērijā. Rezultātā no troņa tika gāzts sultāns [[Abdulhamīds II]]. Viņu izsūtīja uz [[Saloniki]]em (tagad Grieķijā), bet tronī kāpa viņa brālis [[Mehmeds V]] Rešads (''Mehmed V Reşad''). Uzreiz pēc tam, kad 1911. gadā [[Itālija]] okupēja [[Lībija|Lībiju]], sākās [[Pirmais Balkānu karš]] (1912—1913), un tas bija īsts pirmais pārbaudījums Savienības un progresa komitejai. Jaunās Balkānu valstis, kas izveidojās 19. gadsimta beigās, tiecās iegūt savas teritorijas Osmaņu [[Albānija|Albānijā]], Maķedonijā un [[Trāķija|Trāķijā]], pamatojoties uz etniskā nacionālisma principiem. Ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] kā vidutāju starp [[Serbija|Serbiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]] 1912. gada martā tika noslēgts miera līgums, un starp [[Grieķija|Grieķiju]] un Bulgāriju — maijā. [[Melnkalne]] noslēdza līgumus ar Serbiju un Bulgāriju 1912. gada oktobrī. Serbijas un Bulgārijas līgums īpaši izcēla [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas]] sadalīšanu, jo tas bija pamata iemesls kara sākumam. Nesaskaņas Balkānos turkiem deva iespēju atgūt dažas teritorijas [[Trāķija|Trāķijā]]. Politiskā nestabilitāte Balkānos noveda līdz 1913. gada apvērsumam un sekojošajai "trīs pašā" valdīšanai. [[Attēls:Turkish trenches at Gallipoli.jpg|thumb|200px|[[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk'') [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]] (''Gelibolu'') tranšejās 1915. gadā.]] Osmaņu impērija Pirmajā pasaules karā iesaistījās [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Tuvo austrumu kaujās]] kā [[Vācija]]s sabiedrotā. Osmaņu impērija spēja izcīnīt vairākas ievērojamas uzvaras kara sākumā, īpaši [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]] un Kutas aplenkumā. Tomēr bija arī vairāki trūkumi, piemēram, graujošā sakāve [[Kaukāza operācija|Kaukāza karagājienā]] pret [[Krievijas Impērija|Krieviju]]. 1917. gada revolūcija Krievijā Osmaņu impērijai deva iespēju atgūt zaudētās teritorijas [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet impērija bija spiesta šīs teritorijas cedēt kara beigās. Īpaši ievērojama bija armēņu pretošanās kustība [[Vanas vilājets|Vanas vilājetā]]. Armēņu pretošanās aktīvisti 1915. gada maijā izveidoja neatkarīgu pagaidu valdību, dodot iespēju Osmaņu valdībai apvainot armēņus sadarbībā ar krievu spēkiem austrumu [[Anatolija|Anatolijā]], kas uzbrūk viņu pašu valstij. Armēņu milicija un brīvprātīgo vienības iesaistījās armēņu nacionālās atbrīvošanas kustībā. 1917. gada beigās tika izveidota Armēņu Revolucionārā Federācija, kas izveidoja Armēnijas Demokrātisko Republiku. Sekojošo Osmaņu spēku sagrāvi izraisīja britu spēku uzbrukumi vairākiem svarīgiem stratēģiskiem mērķiem un arābu sacelšanās 1916.—1918. gadā. Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu valdība pieredzēja lielas grūtības arī valsts iekšienē. Austrumu Anatolijā atradās izolētie armēņu dumpinieki, kā rezultātā tika izdots 24. aprīļa apkārtraksts un notika [[Tehdžira likums|Tehdžira likuma]] deportācijas no 1915. gada 1. jūnija līdz 1916. gada 8. februārim. Šajā periodā gāja bojā aptuveni 0,5 miljoni etnisko armēņu, ko daudzi vēsturnieki un zinātnieki dēvē par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]]. Daudzi zinātnieki un amatpersonas to uzskata par pirmo 20. gadsimta genocīdu, un tas ir otrs vairāk pētītais genocīds pēc holokausta. Turcijas oficiālās iestādes uzskata, ka nav pamatoti šajā gadījumā to saukt par genocīdu. Turcijas valdība uzskata, ka [[Tehdžira likums]] nebija galvenais armēņu bojāejas cēlonis Pirmajā pasaules karā. Turpretim, piemēram, [[Francija|Francijā]] par armēņu genocīda publisku neatzīšanu paredzēta juridiska atbildība. Pirmā pasaules kara rezultātā notika Osmaņu impērijas sadalīšana. Sākotnējais pamiera līgums paredzēja, ka impērijai tās Tuvo austrumu valdījumi jānodod Lielbritānijas un Francijas pārziņā, jācedē Itālijai Vidusjūras piekraste, jācedē Grieķijai Egejas jūra, jācedē sabiedrotajiem turku jūras ceļi un [[Marmora jūra]] kā starptautiskie ūdeņi un jāatzīst [[Armēnija]]s Republika ievērojamā teritorijā austrumu Anatolijā (teritorijās dzīvoja pārsvarā kurdi un turki). Šī līguma noteikumus grozīja vēlāk 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumā]]. Lielbritānija paturēja visu, ko tā 1916. gadā slepenajā [[Sikes—Piko vienošanās]] bija nolīgusi ar Franciju, sadalot Tuvos austrumus. Citas valstis (Antante) tika ierautas [[Turku Neatkarības karš|Turku Neatkarības karā]]. === Sadalīšana === {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana}} [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Osmaņu impēriju sadalīja]] uzreiz pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]. Impērija bija spiesta piekrist pilnīgai tās teritoriju sadalei un sadalīšanu sāka ar [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamieru]] ({{dat|1918|10|30|N|bez}}), kuram sekoja [[Konstantinopoles okupācija]]. Tajā pat laikā tika sarīkots arī [[Turku kara tribunāls (1919–1920)|Turku kara tribunāls]] (1919—1920), [[Izraidīšana trimdā uz Maltu|izraidīšana uz Maltu]] un tika noslēgts [[Sevras līgums]]. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s starpā tika sadalītas Osmaņu zemes [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]; [[Itālija]]i tika piešķirta impērijas [[Vidusjūra]]s piekraste; [[Grieķija]]i — [[Egejas jūra]]s piekraste; [[Marmora jūra]] un [[Bosfors|Bosfora jūras šaurums]] — cedēts sabiedrotajiem kā starptautiska zona; tika atzīta [[Armēnija]]s Republikas teritorija: [[Vilsona Armēnija]] (daudz lielāka nekā mūsdienās, iekļaujot lielas teritorijas [[Anatolija]]s austrumos, kurās dzīvo pārsvarā [[turki]] un [[kurdi]]). Apvienotā Karaliste bija praktiski ieguvusi visu, pēc kā tā tīkoja jau kopš slepenā [[Sikes—Piko vienošanās|Sikes—Piko līguma]] noslēgšanas ar [[Francija|Franciju]] (1916), kurā abas valstis jau kara sākumā bija sadalījušas savā starpā visus [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]]. Pārējās Antantes sabiedrotās valstis bija ieguvušas teritorijas, kurās drīz pēc kara sākās [[Turcijas neatkarības karš]]. [[Konstantinopoles okupācija]] un [[Smirnas okupācija|Izmiras okupācija]] lika [[Turku nacionālā kustība|Turku nacionālajai kustībai]] mobilizēties un sākās [[Turcijas neatkarības karš]]. [[Attēls:Sultanvahideddin.jpg|thumb|left|Pēdējā Osmaņu impērijas [[sultāns|sultāna]] [[Mehmeds VI|Mehmeda Vahdeddina]] aizbraukšana (1922)]] {{dat|1920|4|23||bez}} [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala]] vadībā [[Turku nacionālā kustība]] [[Ankara|Ankarā]] nodibināja [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielo nacionālo asambleju]] ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Büyük Millet Meclisi'' [byjyk millet medʒlisi]), kas neatzina Osmaņu valdību un valstī iebrukušos spēkus. [[Turku revolucionāri]] izveidoja "tautas armiju" un padzina iebrukušos [[Grieķija]]s, [[Itālija]]s un [[Francija]]s karaspēkus. Viņi pārņēma savā kontrolē Armēnijas Republikai ar Sevras līgumu piešķirtās teritorijas un piedraudēja jūras šaurumus kontrolējošajiem britu spēkiem. Turku revolucionāri atbrīvoja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], un jūras šaurumus un {{dat|1922|11|1||bez}} likvidēja Osmaņu sultanātu. {{dat|1922|11|17||bez}} no valsts tika izvadīts pēdējais Osmaņu [[Osmaņu dinastija|sultāns]] [[Mehmeds VI]] (1918—1922) un ar [[Lozannas miera līgums|Lozannas līgumu]] ({{dat|1923|7|24|N|bez}}) oficiāli tika proklamēta [[Turcija]]s Republika, kas ir arī Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece. Impērijas [[Osmaņu impērijas pārvaldītās teritorijas|teritoriju]] vietā tika izveidotas 40 jaunas valstis (ja skaita arī strīdīgo [[Ziemeļkipra]]s Turku Republiku). Impērijas sabrukumā lielā mērā vainojama tās ekonomikas sistēma un tās milzīgā teritorija, kas aptvēra atšķirīgu kultūru reģionus. Impērijā nebija pietiekami attīstīta sakaru sistēma, lai tā varētu sasniegt visas savas zemes un vairākas sabrukuma pazīmes ir līdzīgas iemesliem, kādēļ notika [[Romas impērija]]s sairšana. Iekšējo nesaskaņu pamatā bija atšķirības dažādu tautību starpā un valdības nespēja atrisināt esošās nesaskaņas. Osmaņu impērija pārāk vēlu ieviesa parlamentu un jaunā sistēma nepaspēja likvidēt sabiedrības atšķirīgo grupu starpā esošās plaisas. == Ekonomiskā vēsture == Impērijas ekonomisko uzbūvi noteica tās ģeopolitiskais novietojums. Osmaņu impērija atradās starp Austrumiem un Rietumiem, bloķējot sauszemes ceļus uz austrumiem un spiežot spāņu un portugāļu jūrniekiem kuģot jaunu ceļu meklējumos uz Austrumiem. Impērija kontrolēja garšvielu ceļu. Kad 1492. gadā pirmo reizi uz Ameriku devās [[Kristofors Kolumbs]], Osmaņu impērija bija sasniegusi savus zelta laiku augstumus. Tā bija iespaidīga ekonomiska vara trijos kontinentos. Mūsdienu pētījumi Osmaņu vēsturē parāda, ka attiecības starp Osmaņu impēriju un centrālo Eiropu mainījās, tiklīdz tika atklāti jauni tirdzniecības ceļi. Nav grūti saskatīt sakarību starp to, ka Eiropas valstis bija atradušas jaunus ceļus, kas apiet Tuvos austrumus un to, ka Osmaņu impērija pati pamazām sāka ieslīgt stagnācijā. == Valsts iekārta == {{Osmaņu impērijas valsts iekārta}} {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas valsts iekārta}} Diplomātiskajās aprindās impēriju bieži sauca "Lielie vārti", jeb "[[Lielā porta]]" — tas ir tiešs tulkojums no [[turku valoda]]s: ''Bâb-ı Âlî''. Tie bija vārti, pa kuriem ārvalstu vēstnieki varēja ieiet valdības kvartālā pie [[Topkapi pils|Topkapi (''Topkapı'') pils]]. [[Attēls:JNdelespinassec1787 -scanned from constantinopole (1996) - A public office in istanbul.png|thumb|left|200px|Osmaņu impērijas [[Divāns (institūcija)|Divāns]] sapulcē]] Atšķirībā no citām valstīm, Osmaņu impērijā ar prieku uzņēma un veiksmīgi integrēja citu ticību un tautību iedzīvotājus ([[grieķi|grieķus]] un citus [[Kristietība|kristiešus]], [[musulmaņi|musulmaņus]] un [[Jūdaisms|jūdaistus]]), pilnveidojot tās administratīvo sistēmu. Strauji augošā impērija sekmīgi izmantoja visu padoto spējas, lai impērija varētu veiksmīgi darboties: grieķi, [[armēņi]], [[serbi]], [[bosnieši]], [[ungāri]] u.c. Pat oficiālā sarakste ar citām valstīm tika organizēta brīvā stilā: ar rietumu valstīm komunikācijas notika [[grieķu valoda|grieķu valodā]] ar grieķu darbinieku starpniecību. Tāpat kā [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]] agrāk, Osmaņu impērijā praktizēja īpašu sistēmu, kur valsts kontrolēja birokrātus. Īpašumtiesībās tika ieturētas senās turku klejotāju tradīcijas un normas. Dažas pirmsislāma tradīcijas tika pārveidotas pēc islāmiskās [[Irāna]]s tiesību modeļa ieviešanas Osmaņu impērijā. Osmaņu tiesību sistēmā tiesas vadīja reliģiskie tiesneši (turku valodā: ''kadı'' [kadî]), kurus iecēla [[Osmaņu dinastija|sultāns]], un tiem bija tieša vara pār visiem noteiktā ticīgo vienībā esošajiem cilvēkiem. Osmaņu impērijas iekārta bija apvienojums starp seno turku, bizantiešu un [[islāms|islāma]] pasaules tradīcijām. Osmaņi paši bija pārsvarā administrētāji, nevis ražotāji. Valsts neīstenoja aktīvu ekonomiskās ekspluatācijas programmu (kā darīja lielākā daļa citu [[Eiropa|Eiropā]] esošo koloniālo impēriju). Osmaņu ekonomisko attīstību raksturo pārticība un valsts noteiktas cenas, nodrošinot iespējami lielāku stabilitāti sabiedrībā. Valsts nekad neīstenoja aktīvu uzņēmējdarbības politiku, atstājot komerciju nemusulmaņu rokās. Saskaņā ar Osmaņu uzskatiem, valsts primārais uzdevums bija aizstāvēt un paplašināt musulmaņu zemes, nodrošinot drošību un saticību valsts iekšienē. Šāds uzskats sakņojas [[Sunnītu islāms|islāma sunnītu]] pamatprincipos. === Osmaņu dinastija === {{Pamatraksts|Osmaņu dinastija}} Osmaņu [[sultāns]] (vēlāk saukts par [[padišahs|padišahu]]; [[turku valoda|turku valodā]]: ''pâdişâh'' [pa:diʃa:h], karaļu valdnieks) ir impērijas vienīgais valdnieks un sevī iemieso valsts augstāko varu, lai arī ne īpaši bieži to izmanto. Neskatoties uz varu, kas ir sultāna rokās, vēsturē redzam, ka faktiski augstāko varu realizē [[lielvezīrs]] un vairākos gadījumos var redzēt, ka vietējie pašpārvalžu vadītāji rīkojas pilnīgi neatkarīgi un pat pretēji valdnieka norādījumiem. Vienpadsmit gadījumos valdnieku gāza no troņa, jo valdība uzskatīja, ka viņš varētu apdraudēt valsti. Jaunu sultānu parasti izvēlējās no iepriekšējā sultāna dēlu vidus. Pirms sultāns kāpa tronī, viņam bija jāiztur īpaši smaga un apjomīga apmācības programma. Divos gadījumos vēsturē ir bijuši mēģinājumi gāzt [[Osmaņu dinastija|Osmaņu dinastiju]] pavisam, bet abas reizes tas nav izdevies, jo lielā mērā visi valdības ierēdņi vēlējās uzturēt valstī stabilitāti. ==== Impērijas harēms ==== {{Pamatraksts|Harēms}} [[Harēms]] bija ietekmīgākā institūcija [[Osmaņu dinastija|Osmaņu galmā]]. To vadīja pie varas esošā [[sultāne māte]] ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Valide Sultan''), saukta arī par galveno dāmu (turku valodā: ''Baş Kadın'' [baʃ kadîn]). Viņai bija neierobežota vara pār visu harēmu, līdz ar to pār visiem, kas dzīvoja valdnieka galmā. Gadījumos, kad sultāne māte iesaistījās valsts politikā, tā guva virsroku un varēja būt ļoti ievērojams pretspēks sultānam. Laikā no 16. līdz 17. gadsimtam harēma sievietes faktiski pilnībā kontrolēja valsti un tādēļ šo periodu vēsturē sauc par „Sieviešu sultanātu” (turku valodā: ''Kadınlar Saltanatı'' [kadînlar saltanatî]). Harēmam pašam bija sava iekšēja struktūra un iekārtas principi. Uzreiz pēc sultāna mātes hierarhiju turpināja sultāna pirmdzimtā dēla māte (turku valodā: ''Haseki Sultan''), kurai bija vislielākā iespēja kļūt par nākamo sultāni māti. Tad sekoja sultāna četras oficiālās sievas (turku valodā: ''Haseki Kadın'' [haseki kadîn]) un zem viņām — astoņas mīļākās [[konkubīne]]s (turku valodā: ''ikbâl'' vai ''hâs odalıks''), un tad sekoja citas konkubīnes, kuras sultāns bija iecienījis un piešķīris tām nosaukumu ''gözde'' [gœzde]. Tālāk hierarhijā sekoja citu amatpersonu konkubīnes. Skolnieces (turku valodā: ''acemî'' [adʒemi:]) un jauniņās (turku valodā: ''câriye'' [dʒa:rije] vai ''şâhgird'' [ʃa:hgird]) bija jaunas meitenes, kas gaidīja, lai viņas kāds apprec, vai vienkārši nebija vēl pabeigušas harēma skolu. ==== Pils skolas ==== Pils skolās tika apmācīti no iekarotajām kristiešu zemēm iegūti jauni kristiešu vergi vīrieši (''devşirme'' [devʃirme]). Šādas skolas darbojās vecajā pilī Edirnē, Galatas pilī un Ibrahima Pašā skolā Stambulā. Puiši skolu beidza septiņu gadu laikā un varēja kļūt par sultāna vai citu augstmaņu kalpiem, kā arī varēja iet kalpot kavalērijas sešās divīzijās vai iestāties [[Janičāri|Janičāru korpusā]]. Talantīgākie ''devşirme'' devās tālāk uz Topkapi (''Topkapı'') pili, kur viņus apmācīja augstākiem amatiem Osmaņu galmā vai armijā. === Divāns (Padome) === {{Pamatraksts|Divāns (institūcija)}} Lai arī [[Osmaņu dinastija|sultāns]] bija augstākās varas monarhs, viņam bija vairāki padomnieki un ministri. Visietekmīgākie no tiem bija [[Divāns (institūcija)|Divāna]] [[vezīrs|vezīri]], kurus vadīja [[lielvezīrs]]. Osmaņu impērijas Augstākais divāns ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ''Dîvân-ı Hümâyûn'') bija padome, kurā sapulcējās visi vezīri un apsprieda impērijas politiku. Lielvezīra pienākums bija par sapulcē pieņemtajiem lēmumiem informēt sultānu. Sultāns ļoti bieži ņēma vērā vezīra ieteikumus, bet viņam nebija jāpakļaujas Divāna spriedumiem. 14. gadsimtā Divāns sastāvēja no četriem vezīriem, bet 17. gadsimtā to skaits jau pieauga līdz 11, no kuriem četri kalpoja kā kupola vezīri (nākamie svarīgākie vezīri pēc lielvezīra). === Impērijas valdība === [[Attēls:Enterance to Divan - Thomas Allom (165186748).jpg|left|200px|thumb|''Bâb-ı Âlî'', [[Lielā porta]]]] Neskatoties uz daudzajām reformām, ko piedzīvoja impērijas iekārta, laika gaitā nemainīgas palika vairākas struktūras. Pirmā lieta, kas nekad netika mainīta, bija [[sultāns|sultāna]] augstākā vara. Neskatoties uz gadījumiem, kad Divāns pieņēma ļoti svarīgus jautājumus, augstākā vara un galīgais vārds vienmēr piederēja sultānam. Laikā, kad Osmaņu valsts bija tikai bejliks, Divāns sastāvēja no cilts vecākajiem. Vēlāk tā struktūru mainīja, iekļaujot arī militāro vadoni un reliģisko vadītāju. Tad visus locekļus nosauca par vezīriem. Sākot ar 1320. gadu tika iecelts lielvezīrs (saukts arī par ''sadrazam''), lai pildītu dažas sultāna funkcijas. Valdības apzīmējums "[[Lielā porta]]" radās no vārtiem, kas ved uz lielvezīra mītni, un tā ir vieta, kur sultāns oficiāli pieņem ārvalstu vēstniekus. Visā vēsturē lielvezīra tiesības bijušas gandrīz līdzīgas un citreiz pat lielākas nekā sultānam. Pēc [[Jaunturku revolūcijas]] 1908. gadā Osmaņu impērija kļuva par konstitucionālu monarhiju bez izpildvaras un tika izveidots parlaments ar pārstāvjiem no katras provinces. Savas varas augstumos Osmaņu impērijā bija 29 provinces un trīs pakļautās teritorijas ([[Moldāvija]], [[Transilvānija]] un [[Valahijas kņaziste|Valahija]]). === Valsts simboli === ''Skatīt arī rakstus: [[Tugra]], [[Osmaņu impērijas karogi]], [[Osmaņu impērijas ģerbonis]] [[Attēls:Tughra of Mehmed V.svg|left|200px|thumb|Osmaņu imperatora [[tugra]] (monogramma)]] [[Tugra]]s (turku valodā: ''Tuğra'' [tu:ra]) bija Osmaņu sultānu kaligrāfiski veidotas monogrammas (paraksti). Tās iegravēja sultāna zīmogā, un tās ietvēra sultāna vārdus un viņa tēva vārdu. Sauklis "vienmēr uzvarošais" arī tika iekļauts tugrā. Pirmā tugra tika izgatavota Orhanam Gazi. == Sabiedrība == {{Osmaņu impērijas sabiedrība}} Viens no lielākajiem Osmaņu impērijas sasniegumiem bija tās iedzīvotāju vienotība, kas valdīja starp tik dažādajiem impērijas iedzīvotājiem. Viens no iemesliem varētu būt impērijas iespaidīgā militārā vara un iebiedēšanas politika jauniekarotajās teritorijās. Vēsturnieki arvien vairāk piekrīt viedoklim, ka šādu vienotību un saticību bija iespējams panākt ar valstī stingri ievērotajiem islāma likumiem, kas nosaka, ka [[musulmaņi]], [[Kristietība|kristieši]] un [[Jūdaisms|jūdi]] (tie sastādīja lielāko impērijas iedzīvotāju skaitu) — visi tika uzskatīti par vienlīdzīgiem, kā tas teikts Korānā par ''Grāmatas cilvēkiem'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: ''Ahl al-Kitâb''). Sākoties [[Mehmeds II|Mehmeda II]] valdīšanas laikam, impērijā dzīvojošajiem [[grieķi]]em tika piešķirtas plašākas pilnvaras un daudziem [[ebreji]]em ļāva apmesties uz dzīvi Osmaņu impērijā. === Milleti === {{skatīt arī|Millets}} Osmaņu impērijas pārvaldītās [[reliģiska kopiena|reliģiskās kopienas]] bija tiesīgas veidot [[millets|milletus]], kas ir kaut kas līdzīgs atklātai sabiedriskai organizācijai ar saviem iekārtas un darbības noteikumiem. Millets ievēroja tikai savas reliģijas likumus ([[kanons|kanonus]]), tradīcijas un valodu un hierarhiju. Milleta augstākā persona ([[patriarhs]] u. tml.) bija tieši padots [[sultāns|sultānam]], kurš no milleta prasīja uzticību [[Osmaņu dinastija]]i. Pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšanas]] sultāns [[Mehmeds II]] savu armiju izmantoja pilsētas infrastruktūras atjaunošanai un neiejaucās pastāvošajā sabiedrības iekārtā. [[Osmaņu dinastija]]s augstā iecietība pret citām tautībām bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ impērijā arī turpmākajos gados integrācija nesagādāja problēmas. Situācija krasi mainījās līdz ar [[Nacionālisms Osmaņu impērijā|nacionālisma]] kustības izaugsmi. [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Impērijas sadalīšanas]] laikā tieši valsts dažādība kulturālā un etniskā ziņā bija tās vājā puse un te vairs nelīdzēja ne [[Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|pirmais]] ne [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrais]] Osmaņu parlaments. === Pilsonības pamati === Osmaņu valsts pārvalde atļāva lielākajām reliģiskajām kopienām dibināt savas biedrības, kuras sauca par [[Millets|milletiem]] (turku valodā: ''millet''), kurā katrai kopienai bija tiesības pieņemt sultāna aizsardzībā savus reliģiskos likumus, tradīcijas un valodu. Milletus vadīja reliģiskie vadītāji, kas bija arī vadītāji citos laicīgos jautājumos, un viņi bija galvenās amatpersonas, kas īstenoja Osmaņu varu. Pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšanas]] [[Mehmeds II]] savu armiju izmantoja pilsētas fiziskai atjaunošanai. Tika atjaunotas visas vecās ēkas, ielas, akvedukti, un tika izbūvēti jauni tilti, tika modernizētas sanitārtehniskās būves un konstrukcijas, kā arī ieviesta apjomīga pilsētas apgādes sistēma, kas nodrošināja pilsētu ar nepieciešamo. Osmaņu impērijā pastāvošā augstā iecietība pret etniskajām minoritātēm bija viena no stiprajām šīs valsts īpašībām, kas ļāva diezgan viegli pievienot jaunas teritorijas līdz laikam, kad impērijā sāka iegūt popularitāti etniskais nacionālisms. Šāda daudzveidības politika noveda līdz nemieriem, un ne pirmais, ne otrais parlaments nespēja atrisināt radušos problēmu. [[Osmaņu dinastija]], tāpat kā viņu padotie un pavalstnieki, pamatā bija turku tautības. Dinastija ātri zaudēja savu turcisko identitāti vairāku laulību rezultātā ar citu tautību pārstāvjiem. Tā sauktā "Turku impērija" faktiski sastāvēja no daudzu dažādu tautību cilvēkiem. Osmaņu impērija veiksmīgi pastāvēja tādēļ, ka tajā tika apvienots dažādo tautību spēks un ietekme, kas ātri nomainīja sākotnējās klejotāju tautas tradīcijas. === Verdzība === Osmaņi bija cēlušies no klejotāju ciltīm, kurās ļoti minimāli tika praktizēta [[verdzība]]. Arī [[Islāms|islāma]] pamatprincipi nepieļāva verdzību kā tādu, jo [[Korāns|Korānā]] skaidri noteikts, ka "visi cilvēki ir vienlīdzīgi". Osmaņi nepieļāva verdzību savā impērijā. Tomēr Osmaņu impērijas valsts vara balstījās uz milletiem, un katrs millets savā iekšienē varēja pieņemt savus likumus, kā rezultātā atsevišķās Osmaņu impērijas daļās pastāvēja verdzība. Tirdzniecība ar vergiem Osmaņu impērijā bija aizliegta ar vienu no [[šariats|šariata]] likumiem. Piemēram, saskaņā ar šariatu, jebkurš vergs, kas pieņēma islāmu par savu ticību, bija uzreiz jāatbrīvo. Tādēļ jebkurā gadījumā, kad kāds mēģināja nosaukt kādu Osmaņu vadītāju par vergturi, tas tika uztverts ar lielu aizvainojumu, un Osmaņi uz šādu apvainojumu reaģēja ārkārtēji asi. Parasti verdzība robežojās tikai ar cilvēku kalpošanu noteiktā namā, tai skaitā sieviešu turēšanu [[Harēms|harēmā]] ([[odaleska]], turku valodā: ''odalık''). Daudzi šādi turētie kalpi bija [[kara gūstekņi]] vai robežpārbēdzēji. Vidusjūras reģionā viņus izmantoja flotē kā airētājus uz kuģiem. Sākoties [[Tanzimats|Tanzimata]] periodam, Osmaņu impērija sāka pamazām izskaust verdzību pavisam. Tomēr pilnībā verdzību neatcēla līdz pat republikas proklamēšanai. [[Devširme]] sistēma (turku valodā: ''Devşirme'') netika uzskatīta par verdzības paveidu, jo saskaņā ar Osmaņu valsts iekārtu, sultānam tāpat piederēja pilnīga vara pār visiem valsts iedzīvotājiem. Sultāna vergs, jeb ''kul'' (padotais), Osmaņu sabiedrībā tika augsti cienīts un šāds cilvēks parasti piederēja armijas elitei ar ļoti labu atalgojumu. Tādēļ viņu uzskatīt par vergu (rietumnieku izpratnē) ir nepareizi. [[Kaukāzs|Kaukāzā]] bija plaši izplatīta verdzība lauku apvidos, kas bija ienesta no Anatolijas un Rumelijas pēc 1864. gada čerkesu migrācijas. Tādēļ šajā sakarā starp ienācējiem un Osmaņu valsts varu bija neskaitāmas nesaskaņas. == Kultūra == ''Skatīt arī rakstu: [[Osmaņu impērijas kultūra]]'' {{Osmanu imperijas kultura}} [[Attēls:Ottoman-Empire-Park.png|thumb|left|200px|Stambulas parks]] Osmaņu impērijas paspārnē dzīvojušas daudzas un dažādas tautas ar atšķirīgu kultūru un tradīcijām. Tādēļ ļoti grūti definēt, kas ir osmaņu kultūra. Atsevišķos mākslas un kultūras virzienos pastāvēja īpaša osmaņu kultūra: grieķu osmaņu kultūra, armēņu osmaņu kultūra u.c. Vairākas kultūras Osmaņu impērijā piedzīvoja savus ziedu laikus un guva īpašu atzinību un cieņu osmaņu valsts vadītāju vidū, jo arī viņi katrs pārstāvēja savu tautību un kultūru. Viens no osmaņu kultūras atzariem nāk no Oguzas turkiem, kas bija centrālās Āzijas tjurku klejotāju tauta. Līdz ar Oguzu ienākšanu Anatolijā caur Persiju vairāku gadsimtu laikā viņi ļoti ietekmējās no persiešu kultūras. Pēc tam, kad 1453. gadā [[Mehmeds II]] [[Konstantinopoles krišana|iekaroja Konstantinopoli]], vairākas tradīcijas no bizantiešu un eiropiešu kultūras tika ieviestas arī osmaņu kultūrā. Impērijai vēlāk paplašinoties, arvien jaunākas vēsmas ienāca valsts kultūrā no jaunajām zemēm, bagātinot jau tā raibo kultūru. Osmaņu multikulturālisms skaidri atspoguļojas valsts politikā. Iemesls impērijas ilgajai pastāvēšanai bija tās iekšienē valdošais iecietības augstais līmenis, kas sakņojās osmaņu klejotāju tautas kultūrā un bija nesalīdzināms ar iecietību jebkurā citā viduslaiku valstī gan rietumos, gan austrumos. === Arhitektūra === [[Attēls:THES-Bey Hamam plan.jpg|200px|thumb|Beja hamama ([[turku pirts]]) plāns Tesalonikos, 1444. gadā.]] Osmaņu arhitektūru ietekmēja [[Turki seldžuki|seldžuku dinastijas]], persiešu, bizantiešu, grieķu un islāma arhitektūra. Tomēr arhitektūra, apvienojot šos dažādos stilus, izveidojās par atsevišķu osmaņu arhitektūras stilu. Periods no 1300. līdz 1453. gadam pieskaitāms Osmaņu impērijas izaugsmes periodam, kad osmaņu mākslā tika meklēti jauni attīstības virzieni un idejas. 1453.—1600. gadu periodu dēvē par klasisko periodu, kad impērija strauji paplašinājās, un šajā laikā osmaņu māksla bija labi attīstījusies. Impērijas stagnācijas laikā osmaņu stils atpalika no iepriekš sasniegtajām mākslas augstienēm. Tulpju periodā kultūru ietekmēja eiropiešu ornamentālisms: [[baroks]], [[rokoko]], [[ampīrs]] u.c. Turku mākslas vieta islāma mākslā vienmēr tiek vērtēta atšķirīgi. Reģionos, kur kultūra bija jau veidojusies no pirms islāma tradīcijām, īpaši populāra kļuva Sīrijas antīko kristiešu kultūra un Irānas sasanīdu māksla. Apvienojot arābu, persiešu un turku elementus, radās jauns islāma kultūras virziens. Lielākā daļa islāma valstu bija turku dibinātas, un gandrīz tūkstošs gadus jau kopš 9. gadsimtā turku kultūra bija centrālajā vietā visā islāma pasaulē. Turku mākslas attīstību ietekmēja vairākas dažādas valstis. Veselu gadsimtu ļoti ievērojams paraugs arhitektiem bija samanīdu Ismaila kapenes Bukharā, kas bija revolucionāra dizaina piemineklis. Tas bija dažādu stilu apvienojums: sasanīdu uguns tempļu, karahaniešu un seldžuku kapeņu un budistu stupu elementi tika iekļauti vienotā darbā. Gazneviešu piļu plānojums tika aizgūts no sasanīdiem, kā arī to noformējumu ievērojami ietekmējusi abasīdu piļu arhitektūra. Tomēr, neskatoties uz šo lielo dažādo stilu ietekmi, visi turku mākslas pieminekļi ir skaidri atšķirīgi savā īpatnējā stilā no jebkura stila, kas šo mākslu ietekmēja. Osmaņu arhitektūras pamatprincipi pamatā bija nešķirami no mošeju būvniecības. Mošejas impērijā bija neatņemama sabiedriskās dzīves sastāvdaļa, tā bija centrālā ēka pilsētas plānošanas un sabiedrisko pakalpojumu ierīkošanas jomās. Nākamās svarīgākās celtnes pēc mošejām bija valsts zupas virtuves, teoloģijas skolas, slimnīcas, [[turku pirts|turku pirtis]] un kapličas. Osmaņu arhitektūras klasiskā perioda paraugus ārpus [[Stambula]]s un [[Edirne]]s var redzēt arī Ēģiptē, Eritrejā, Tunisijā, Alžīrijā, Balkānos un Ungārijā: te tika celtas jaunas mošejas, tilti, strūklakas un skolas. === Valoda === Etniskās grupas impērijā savās valodās turpināja runāt draugu, kaimiņu un ģimenes lokā. Ciematos, kuros dzīvoja divas vai vairākas etniskās grupas, iedzīvotāji parasti zināja viens otra valodu. Lielākās kosmopolītiskās pilsētās iedzīvotāji, ja viņi bija izglītoti, runāja [[Osmaņu turku valoda|osmaņu]] vai [[Persiešu valoda|persiešu]] valodā, kā arī, ja viņi bija musulmaņi — [[Arābu valoda|arābu]] valodā. Pēdējos divos impērijas pastāvēšanas gadsimtos arvien lielāku popularitāti ieguva [[Franču valoda|franču]] un [[Angļu valoda|angļu]] valoda. Sabiedrības elite skolās mācījās franču valodu un lietoja tikai no [[Eiropa]]s vestās preces, lai apliecinātu savu piederību progresīvajam slānim. Pamazām izplatījās turku valoda, bet valsts bija ieinteresēta izplatīt tikai divas valodas: persiešu valodu valsts vajadzībām un arābu valodu reliģiskajām vajadzībām. Šajā laikā radās arvien vairāk populāru persiešu dzejnieku. Osmaņu turku valoda bija turku valodas paveids, kurā bija liela persiešu un arābu valodas ietekme. Osmaņu impērijā īpaši svarīgas bija trīs valodas: [[turku valoda]], [[persiešu valoda]] un [[arābu valoda]]. Šīs valodas nelietoja paralēli, kā ierasts citās daudzvalodu valstīs. Lielākā daļa impērijas birokrātu runāja turku valodas paveidā, kurā bija ļoti liels daudzums dažādu aizguvumu un piejaukumu no arābu un persiešu valodu gramatikas un vārdu krājuma. Gramatika vispārēji pamatā palika no turku valodas, bet, kad tajā tika iejaukti neskaitāmi arābu un persiešu vārdi, teikums palika neskaidrs jebkuram impērijas iedzīvotājam, kurš nav mācījies arābu, persiešu vai abas šīs valodas. Sarunvalodas un oficiālās valodas veidi ar laiku kļuva tik atšķirīgi, ka vienkāršam pilsonim, bija jāmaksā īpašam ierēdnim — "lūgumu rakstītājam" (turku valodā: ''arzıhâlci'' [arzîha:ldʒi]), lai varētu sazināties ar valsts institūcijām. === Mūzika === Tā kā mūzika bija īpaši svarīga sastāvdaļa osmaņu elites izglītības sistēmā, pat vairāki sultāni paši bija profesionāli mūziķi un komponisti, piemēram, [[Selims III]], kura mūziku spēlē vēl mūsdienās. Tā kā bija liela atšķirība starp galvaspilsētu un pārējo valsts teritoriju, radās divi pavisam atšķirīgi mūzikas virzieni: osmaņu klasiskā mūzika un tautas mūzika. Osmaņu klasiskā mūzika bija bizantiešu, arābu un persiešu mūzikas apvienojums. Šie skaņdarbi tika komponēti īpašās ritma vienībās: ''usul'', kas ir kaut kas līdzīgs rietumu mūzikas metram, un melodiskās vienībās: ''makam'', kas ļoti līdzinās rietumu tonalitātei. Tika lietoti dažādi Anatolijas un centrālās Āzijas instrumenti (''saz, baģlama, kemence, ud, tanbur, kanun, ney'' un vēlāk arī vijoles un klavieres). Provincēs savukārt radās dažādu veidu tautas mūzika. Populārākie tautas mūzikas stili: Balkānu un Trāķijas turkuss, Egejas turkuss, centrālās Anatolijas turkuss, austrumu Anatolijas turkuss un Kaukāza turkuss. Stambulā neradās tautas mūzika, jo te bija dzirdama tikai osmaņu klasiskā mūzika. === Virtuve === Runājot par osmaņu virtuvi, parasti atsaucas uz galvaspilsētas Stambulas ēdieniem, kā arī uz atsevišķu reģionālo galvaspilsētu ēdieniem, kur dažādu tautu tradīciju sajaukumā radās īpaši ēdieni, kas garšoja visiem. Galvenā vieta, kur tika radīti jauni ēdienu paraugi, bija sultāna pils virtuve, kuras pavāri no dažādām valsts malām bija sabraukuši, lai radītu jaunus un nepārspējamus ēdienus. Sultāna virtuves receptes ātri nokļuva pie plašākas sabiedrības dažādos īpašos gadījumos, piemēram, [[Ramadāns|Ramazāna]] pasākumos. === Apģērbs === ''Skatīt: [[Osmaņu impērijas tērpi]]'' == Dzīvesveids == [[Attēls:Ottoman-Empire-bridge-of-galata.png|thumb|200px|[[Galatas tilts]] Stambulā (1878)]] Osmaņu galma dzīve lielā mērā balstījās uz Persijas šahu tradīcijām, bet to ļoti ietekmēja arī grieķu un eiropiešu kultūras. === Galms (''Topkapı'') === Kultūra, kas radās galmā un ap to, kļuva zināma ar apzīmējumu "osmaņu stils" jeb "osmaņu veids". Ja kāds gribētu panākumus karjerā, viņam noteikti būtu jāiemācās šis stils. Tajā neatņemama sastāvdaļa bija persiešu, arābu un osmaņu turku valodu zināšanas, kā arī zināšanas par uzvedību dažādos apstākļos: galmā, sultāna klātbūtnē un dažādos valsts vai reliģiskos pasākumos. Osmaņu stils nošķīra augstākās aprindas no zemākajām. Lauciniekus un ciematu iedzīvotājus sauca par turkiem, bet augstmaņus — par osmaņiem. Skatīt arī rakstu: [[harēms]]. === Provinču galvaspilsētas === Papildus osmaņu galmam, attīstījās arī lielas pilsētas, kurās osmaņu vara sekmēja daudzveidību tāpat kā daudzās mūsdienu lielpilsētās: [[Sarajeva]], [[Skopje]], [[Saloniki]], [[Dimaška]], [[Bagdāde]], [[Beirūta]], [[Jeruzaleme]], [[Meka]] bija pilsētas, kurās aktīvi tika īstenota daudzveidības un iecietības politika, kuru īstenoja vietējās pašpārvaldes, ņemot par paraugu osmaņu galmu. == Reliģija == Uzreiz pēc [[Konstantinopoles krišana]]s 1453. gadā [[Mehmeds II]] nelikvidēja [[Konstantinopoles pareizticīgā baznīca|Grieķu pareizticīgo]] [[Konstantinopoles ekumeniskais patriarhāts|ekumenisko patriarhātu]], bet par tās galvu iecēla Genādiju II Sholāriju, apstiprinot viņu par Romas [[millets|milleta]] [[etnarhs|etnarhu]]. Saskaņā ar milletu sistēmu, citas ticības piekritēji bija impērijas padotie, bet viņiem nebija jāpakļaujas islāma likumiem. Pareizticīgo millets turpināja darboties saskaņā ar [[Corpus Juris Civilis|Justiniāna kodeksu]], kas visus iepriekšējos 900 gadus bija spēkā Bizantijas impērijā. Turklāt, tā kā viņi bija lielākā nemusulmaņu grupa visā impērijā, pareizticīgo milletam bija vairākas īpašas priekšrocības politikā un komercijā. Tādus pašus milletus izveidoja arī pārējām grupām: osmaņu jūdiem, kas visi bija pakļauti galvenajam rabīnam (''Haham Başı''); armēņu pareizticīgajiem, kas bija pakļauti galvenajam bīskapam, kā arī citām reliģiskajām grupām. === Islāma pieņemšana === Pirms [[islāms|islāma]] pieņemšanas tjurki praktizēja vairākus šamanisma veidus. Pēc abasīdu uzvaras Talasas kaujā (751), vairākas tjurku ciltis, tai skaitā seldžuku pēcteči Oguzu turki, pakāpeniski pārgāja islāmā un ienesa šo ticību jau kopš 11. gadsimta Anatolijā. === Valsts un reliģija === Osmaņu impērija saskaņā ar [[Šariats|šariata]] likumiem bija iecietīga pret [[Kristietība|kristiešiem]] un [[Jūdaisms|jūdiem]], bet ne pret [[politeisti]]em (daudzdievjiem). Pievēršana islāmam ar varu ir pretrunā ar šariata likumiem, taču tā tika praktizēta attiecībā uz kristiešu zēniem, ka tika atņemti vecākiem saskaņā ar [[devširme|asins nodokli]]. Lai arī to laiku Osmaņu politika bija ļoti tālu līdz mūsdienu iecietības standartiem, savā uzplaukuma laikā (16.-17. gadsimts) salīdzinot ar Eiropu tā bija diezgan iecietīga valsts, jo Eiropā tajā laikā notika vairāki asiņaini kari starp [[Protestantisms|protestantiem]] un [[Katoļticība|katoļiem]], kā arī dažās valstīs neticīgie un jūdi tika vajāti un nogalināti. Valsts attiecības ar Grieķu pareizticīgo baznīcu bija ļoti mierīgas un saticīgas un jebkāda valsts vardarbība pret [[grieķi]]em notika ārkārtēji retos un īpašos gadījumos. Valsts baznīcas iekārtu nemainīja un nekontrolēja līdz pat [[Grieķu neatkarības karš|Grieķu neatkarības karam]] (1821—1831). Osmaņu impērija jūdiem kalpoja kā glābiņš no vajāšanas un mocībām Eiropā. Piemēram, 1492. gadā, kad notika jūdu izraidīšana no [[Spānija]]s, [[sultāns]] [[Bajezids II]] viņus uzņēma Osmaņu zemēs. == Tiesību sistēma == Tiesību iekārta Osmaņu impērijā balstījās uz vietējā līmeņa tiesību iekārtas. Tādu tiesību iekārtu, kas nebija pretrunā ar valsts kopējo tiesību iekārtu, nemainīja un neaizvietoja. Otožona iekārta sastāvēja no trīs tiesu iekārta: * musulmaņu tiesa, kuru vadīja [[kadi]] (turku valodā: ''kadı'' [kadî]), jeb islāma tiesneši; * nemusulmaņu tiesa, kuru vadīja iecelti jūdu vai kristiešu sabiedrības vadītāji; * tirdzniecības tiesa, kas noteica tirdzniecību un bija izveidojusies no vairākiem agrākiem Osmaņu impērijas kapitulāciju līgumiem ar citām valstīm. Visu šo tiesu sistēmu darbību noteica ar administratīviem [[kanons|kanoniem]] (turku valodā: ''kanun''). Minētās tiesu sistēmas nebija pilnībā nošķirtas, jo musulmaņu tiesa varēja lemt par saistībām dažādu ticību subjektu starpā, un vairākos gadījumos [[Jūdaisms|jūdi]] un [[Kristietība|kristieši]] vērsās musulmaņu tiesā, lai gūtu tiesiski spēcīgāku spriedumu. Sievietes vienmēr izvēlējās pieteikt prasību musulmaņu tiesā, jo tā bija pret viņām daudz taisnīgāka un vienmēr taisnīgi apmierināja viņu prasības. Visā valstī bija spēkā divas tiesību sistēmas: * [[Šariats|šariata]] likumu sistēma; * turku kanonu (''kanun'') sistēma, kas balstījās uz pirmsislāma laiku "Jasas" (''Yasa'') un "Tores" (''Tore''). Osmaņu vara necentās ietekmēt nemusulmaņu tiesību sistēmas, neskatoties uz to, ka tas bija iespējams ar vietējo pārvaldnieku starpniecību. Islāma šariata likumi ir kodekss, kurā apkopoti: [[Korāns]], [[Hadīti|hadīts]] (pravieša Muhameda teiktais), [[ižmā]] ([[Umma]]s, jeb musulmaņu sabiedrības locekļu vienprātīgi pieņemtie lēmumi), [[kijass]] (no iepriekšējiem precedentiem atvasināti analoģiski secinājumi) un vietējās parašas. Savukārt, turku kanoni ir [[sultāns|sultāna]] izdoti, ar reliģiju nesaistīti (sekulāri) likumi jautājumos, kas tieši nav saistīti ar šariata likumiem. Abas tiesību sistēmas mācīja impērijas tiesību skolās [[Stambula|Stambulā]] un [[Bursa|Bursā]]. 1877. gadā [[Medželles kodekss|Medželles kodeksā]] tika radīts vienots [[civilkodekss]] (bez [[ģimenes tiesības|ģimenes tiesību]] daļas). Vēlāk tika veidoti arī [[komerckodekss]], [[kriminālkodekss]] un [[civilprocesa kodekss]]. == Karaspēks == {{Osmaņu impērijas karaspēks}} {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas bruņotie spēki}} Skatīt arī: [[Sipahi]], [[Akindži]], [[Timarioti]], [[Janičāri]], ''[[Osmaņu jaunā iekārta|Nizam-ı Cedid]]'' Osmaņu karaspēks bija sarežģīta rekrutēšanas un lēņu sistēma. Osmaņu karaspēka pamatā bija sen izveidotā vieglā kavalērija un viņiem piešķīra lēņus, ko sauca par timariem ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Tımar'' [tîmar]). Kavalērija kaujā izmantoja lokus un īsus zobenus, pielietojot nomadu taktiku, kas bija līdzīga [[Mongoļu impērija]]s taktikai. Kādu laiku Osmaņu impērijas karaspēks bija viens no attīstītākajiem karaspēkiem pasaulē, un tas pirmais tika aprīkots ar musketēm. 19. gadsimtā uzsāktā Osmaņu impērijas modernizācija vispirms tika sākta ar karaspēka reformām. Tā bija pirmā armija, kurā kā ekspertus uzaicināja Eiropas speciālistus. Impērijā tika ieviesta jauna kara tehnoloģija un ieroči, kurus vairumā gadījumu piegādāja Vācija un Lielbritānija. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090223075746/http://www.barbaros.biz/DOWNLOAD.htm Download Ottoman Pictures] "Osmaņu Impērija" {{Turku impērijas}} {{Commons category|Ottoman_Empire|Osmaņu impērija}} {{Portāls2|Turcija}} {{Osmanu imperijas teritorijas}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās impērijas]] [[Kategorija:Osmaņu impērija| ]] qfyi3r35vq5zmemqodw6zvsbaicwcrj 0 11343 4500289 4498302 2026-07-29T20:40:11Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500289 wikitext text/x-wiki '''17. marts''' ir 76. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (77. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 289 dienas. == Vārda dienas == [[Gerda]], [[Gerhards (personvārds)|Gerhards]], [[Gertrūde]], [[Ģertrūde]] == Notikumi == * [[1378. gads]] — [[Kurzeme]]s bīskaps Oto piešķīra pilsētas tiesības [[Aizpute]]i. * [[1837. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Beļģijas ģerbonis]]. * [[1861. gads]] — [[Viktors Emanuels II]] kļuva par [[Itālija]]s karali. * [[1901. gads]] — [[Parīze|Parīzē]], [[Bernheimas galerija|Bernheimas galerijā]] pirmoreiz izstādīti holandiešu gleznotāja [[Vinsents van Gogs|Vinsenta van Goga]] darbi, kas izraisīja milzu sensāciju mākslas pasaulē. * [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. [[4. marts]]) — [[Februāra revolūcija]]: [[Mihails Aleksandrovičs (lielkņazs)|Mihails Aleksandrovičs]] atteicās no [[Krievija]]s [[cars|cara]] titula; vara pārgāja [[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdībai]] ar kņazu [[Georgijs Ļvovs|Georgiju Ļvovu]] vadībā. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bumbvedēju [[B-29]] veiktajos uzlidojumos [[Japāna]]s pilsētai [[Kobe]]i ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vairāk kā 8000 cilvēku. * [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Īles pagasts|Īles]] [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] kauja ar 760 vīru lielo [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības ministrijas]] jeb [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] karaspēku. Zemnīcā atradās 24 "[[mežabrāļi]]", no kuriem bojā gāja 15, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz [[Gulags|Sibīriju]]. * [[1950. gads]] — [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērklī]] zinātnieki paziņoja par 98. [[ķīmiskais elements|ķīmiskā elementa]] radīšanu, kurš tika nosaukts par [[kalifornijs|kaliforniju]]. * [[1958. gads kosmonautikā|1958. gads]] — [[Vanguard projekts]]: palaists ASV otrais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Vanguard 1]]''. * [[1992. gads]]: ** pašnāvnieka rīkotā uzbrukumā ar sprāgstvielām piekrautu mašīnu pie Izraēlas vēstniecības [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]] gāja bojā 29 un ievainoti 242 cilvēki. ** referendumā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairums nobalsoja par [[aparteīds|aparteīda]] izbeigšanu. * [[1993. gads]] — izveidota starptautiska loterija ''[[Vikinglotto]]''. * [[2004. gads]] — [[Kosova|Kosovā]] ([[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] administrētā [[Serbija]]s provincē) pret [[serbi]]em vērstos grautiņos 19 cilvēki gāja bojā, 139 serbu mājas tika nodedzinātas, skolas un uzņēmumi izdemolēti, 30 pareizticīgo baznīcas un klosteri nodedzināti un izdemolēti. * [[2021. gads]] — nomira [[Tanzānija]]s prezidents [[Džons Magufuli]]; prezidenta amatu pārņēma viceprezidente [[Samia Suluhu]]. * [[2023. gads]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izdeva [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz Krievijas Federācijas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/|title=Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1473. gads]] — [[Džeimss IV]] (''James IV of Scotland''), Skotijas karalis (miris 1513. gadā) * [[1676. gads]] — [[Tomass Bostons]] (''Thomas Boston''), skotu baznīcas vadītājs (miris 1732. gadā) * [[1834. gads]] — [[Gotlībs Daimlers]] (''Gottlieb Daimler''), vācu izgudrotājs, inženieris, uzņēmējs un autokonstruktors (miris 1900. gadā) * [[1865. gads]] — [[Gabriels Narutovičs]] (''Gabriel Narutowicz''), Polijas prezidents (miris 1922. gadā) * [[1876. gads]] — [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann''), vācbaltiešu politiķis (miris 1944. gadā) * [[1919. gads]] — [[Nets Kings Kols]] (''Nat King Cole''), ASV džeza mūziķis (miris 1965. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Miervaldis Ozoliņš]], latviešu aktieris (miris 1999. gadā) * [[1926. gads]] — [[Zigfrīds Lencs]] (''Siegfried Lenz''), vācu rakstnieks (miris 2014. gadā) * [[1928. gads Latvijā|1928. gads]]: ** [[Gunārs Priede]], latviešu dramaturgs (miris 2000. gadā) ** [[Uldis Žagata]], latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs (miris 2015. gadā) * [[1939. gads]] — [[Džovanni Trapatoni]] (''Giovanni Trapattoni''), itāļu futbolists un treneris * [[1940. gads]] — [[Marks Vaits]] (''Mark White''), ASV politiķis (miris 2017. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Roze Stiebra]], latviešu animācijas filmu režisore (mirusi 2024. gadā) * [[1948. gads]] — [[Viljams Gibsons (rakstnieks)|Viljams Gibsons]] (''William Gibson''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks * [[1951. gads]] — [[Kurts Rasels]] (''Kurt Russell''), ASV kinoaktieris. * [[1955. gads]] — [[Gērijs Sinīzs]] (''Gary Sinise''), ASV aktieris * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Vjačeslavs Fanduls]], Latvijas hokejists * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Kristīne Želve]], latviešu dokumentālā kino režisore un rakstniece * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Viktors Lukaševičs]], Latvijas futbolists * [[1974. gads]] — [[Dorins Rečans]] (''Dorin Recean''), Moldovas premjerministrs * [[1979. gads]] — [[Stormija Danielsa]] (''Stormy Daniels''), amerikāņu pornoaktrise un režisore * [[1983. gads]] — [[Rauls Meirelišs]] (''Raul Meireles''), portugāļu futbolists * [[2008. gads]] — [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) == Miruši == * [[180. gads]] — [[Marks Aurēlijs]] (''Marcus Aurelius''), Romas imperators (dzimis 121. gadā) * [[493. gads]] — [[Svētais Patriks]] (''Saint Patrick''), svētais Īrijas aizbildnis (dzimis aptuveni 385. gadā) * [[1594. gads]] — [[Ludvigs Pfifers]] (''Ludwig Pfyffer''), Šveices militārais un politiskais līderis (dzimis 1524. gadā) * [[1654. gads]] — [[Georgs Mancelis]] (''Georgius Mancelius''), vācbaltiešu mācītājs, valodnieks (dzimis 1593. gadā) * [[1782. gads]] — [[Dāniels Bernulli]] (''Daniel Bernoulli''), Šveices matemātiķis (dzimis 1700. gadā) * [[1846. gads]] — [[Frīdrihs Beselis]] (''Friedrich Bessel''), vācu matemātiķis (dzimis 1784. gadā) * [[1809. gads]] — [[Molla Vali Vidadi]] (''Molla Vəli Vidadi''), azerbaidžāņu dzejnieks (dzimis 1709. gadā) * [[1849. gads]] — [[Villems II]] (''Willem II''), Nīderlandes karalis (dzimis 1792. gadā) * [[1853. gads]] — [[Kristiāns Doplers]] (''Christian Doppler''), Austrijas matemātiķis un fiziķis (dzimis 1803. gadā) * [[1862. gads]] — [[Fromentāls Alevī]] (''Fromental Halévy''), franču komponists (dzimis 1799. gadā) * [[1893. gads]] — [[Žils Ferī]] (''Jules Ferry''), franču politiķis (dzimis 1832. gadā) * [[1926. gads]] — [[Aleksejs Brusilovs]] (''Алексей Брусилов''), Krievijas kavalērijas ģenerālis (miris 1926. gadā) * [[1937. gads]] — [[Ostins Čemberlens]] (''Austen Chamberlain''), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1863. gadā) * [[1956. gads]] — [[Freds Alens]] (''Fred Allen''), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1894. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džons Bolands]] (''John Boland''), Īrijas nacionālistu politiķis, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs tenisā (dzimis 1870. gadā) * [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[Ervids Grinovskis]], latviešu ekonomists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā) * [[2007. gads]] — [[Džons Bekuss]] (''John Backus''), ASV datorzinātnieks (dzimis 1924. gadā) * [[2012. gads]] — [[Džons Demjaņuks]] (''John Demjanjuk''), ukraiņu karavīrs, apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920. gadā) * [[2020. gads]] — [[Eduards Ļimonovs]] (''Эдуард Лимонов'') Krievijas rakstnieks, dzejnieks, politiķis (dzimis 1943. gadā) == Svētku un atceres dienas == * [[Kustoņu diena]] (Senlatviešu svētki) * Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena ([[Latvija]]) * Starptautiskā [[ūdens]] diena * [[Svētā Patrika diena]] ([[Īrija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Marts]] kkcc79ptmfvat3eny19foicrw7j325i 0 13378 4500407 3435542 2026-07-30T08:54:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500407 wikitext text/x-wiki '''Latvietis''' var būt: * [[latvieši|latviešu]] nācijas pārstāvis; * "[[Latvietis (biedrība)|Latvietis]]" – nacionālistiska biedrība; * "[[Latvietis (laikraksts)|Latvietis]]" – sabiedriski politisks nedēļas laikraksts , kas 19.gs beigās-20.gs sākumā iznāca [[Liepāja|Liepājā]]; *"Latvietis" – Austrālijas latviešu nedēļas laikraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/|title=Laikraksts "Latvietis"|website=laikraksts.com|access-date=2021-05-01|archive-date=2021-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501225151/http://laikraksts.com/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Nozīmju atdalīšana}} qamjrr3lgwcj1p0ezv0m6i4cvb7pxz4 0 15239 4500422 4112515 2026-07-30T11:03:42Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500422 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Utube.PNG|thumb|U veida šķidruma manometrs|alt=]] [[Attēls:Diaphragm Pressure Gauge.jpg|thumb|Diafragmas manometrs]] '''Manometrs''' ir mērierīce [[spiediens|spiediena]] mērīšanai gan gāzēs, gan šķidrumos. Zemes atmosfēras spiedienu (spiediena izmaiņas) mēra ar [[barometrs|barometriem]]. == Manometru veidi == Pēc konstrukcijas manometrus iedala deformācijas, šķidruma, virzuļu un elektriskajos, eksistē arī citu veidu manometri. * Deformācijas manometri. Šī tipa manometros mēra membrānas vai caurules [[Deformācija|deformāciju]] pret zināmu ārējo spiedienu. ** Diafragmas manometrs sastāv no noslēgtas tvertnes, kurā ievietota elastīga membrāna(diafragma). Mērāmo spiedienu pievada vienā pusē, un zināmo ārējo spiedienu - otrā. Šo principu izmantoto arī barometros. ** Caurules manometrs sastāv no ieliektas caurules (zināma arī kā Burdona caurule), kura pēc mērāmā spiediena mēģina iztaisnoties. Iespējamas konstrukcijas ar vienu vai vairākiem vijumiem. Ja ir vairāki vijumi, manometrs ir jutīgāks, taču sarežģītāks. Viena vijuma caurules manometri ir visizplatītākie. Tos lieto arī manometriskajos termometros. * Šķidruma manometrs sastāv no [[stikls|stikla]] (liela spiediena mērīšanai no [[metāls|metāla]]) "U" veida caurules, kuras viens gals pievienots mērāmajam spiedienam, un otrs gals savienots ar zināmu ārējo spiedienu (parasti ar atmosfēru). Neliela spiediena mērīšanai izmanto [[ūdens|ūdeni]], lielākam spiedienam [[dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]]. Vieni no vienkāršākajiem un vecākajiem manometru veidiem. Šķidruma manometrus var relatīvi viegli piemērot spiediena starpību mērīšanai (atšķirībā no caurules deformācijas manometriem). Šādus manometrus parasti nevar darbināt paaugstinātā temperatūrā, jo šķidrums var iztvaikot. * Virzuļa manometrā izmanto šķidrumu hidrostatiskās īpašības — mērāmo spiedienu līdzsvaro nevis šķidruma stabs, kā tas ir barometrā, bet gan virzuļa un atsvara svārsts. (Manometra virzulis kustas cilindrā, kurā atrodas šķidrums, kam jānosaka spiediens.) Ar šādiem manometriem var izmērīt samērā lielus( līdz 2000 MPa) spiedienus. * Elektrisko manometru darbības pamatā var būt dažādas fizikālās parādības. Tāpēc pie elektriskajiem manometriem pieder pjezoelektriskie, pretestības, siltuma, jonizācijas u. c. manometri. *[[Attēls:Manometer inside.png|thumb|Caurules manometra darbības princips]]Tehnoloģisko procesu kontrolei un zinātniskajiem pētījumiem izveidoti manometri, ar kuriem mēra dažādus spiedienus, piemēram, absolūto spiedienu, pārspiedienu, spiedienu starpību. Atkarībā no mērījumu vides un veida izveidoti vakuummanometri, pārspiediena manometri, absolūtā spiediena manometri, diferenciālie manometri. == Spiediena mērīšanas veidi == Atkarībā no mērāmā spiediena atskaites punkta izšķir: * Manometrisko spiedienu, ko mēra attiecībā pret atmosfēras spiedienu. Tas ir visbiežāk izmantotais spiediena mērīšanas veids. Tā, piemēram, tiek noteikts spiediens [[automašīna|automašīnu]] riepās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.buzzle.com/articles/absolute-pressure-vs-gauge-pressure.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160413040932/http://www.buzzle.com/articles/absolute-pressure-vs-gauge-pressure.html |archivedate={{dat|2016|04|13||bez}} }}</ref> * Diferenciālo spiedienu, ko mēra kā attiecību starp spiedieniem divos punktos. Ja spiediena mērīšanai izmanto tikai vienu ieeju, bet otru savieno ar atmosfēru, iegūst manometrisko spiediena mērītāju. Tādēļ cenas ziņā šis ir izdevīgākais spiediena mērītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skailoks.lv/shop/c84/manometrs-spiediena-m%C4%93r%C4%ABt%C4%81js/&l=lv|title=Manometrs, Spiediena mērītājs|website=skailoks.lv}}</ref> Diferenciālo spiedienu mērījumus bieži izmanto ražošanā, lai noteiktu šķidruma līmeni vai gāzes plūsmu. * Absolūto spiedienu mēra attiecībā pret absolūto nulles spiedienu jeb ideālo [[vakuums|vakuumu]]. Tas nav atkarīgs no [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]]. Tiek plaši izmantots spiediena mērījumiem [[aviācija|aviācijā]].<ref>http://machinedesign.com/pneumatics/what-s-difference-between-gauge-absolute-differential-and-sealed-pressure</ref> * Barometriskais spiediens ir atmosfēras spiediens, mērīts attiecībā pret absolūto nulles spiedienu. [[Attēls:Mērāmo_spiedienu_veidi.jpeg|thumb|Mērāmo spiedienu veidi]] == Skatīt arī == * [[Barometrs]] * [[Spiediens]] * [[Atmosfēra (mērvienība)|Atmosfēra]] * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Hidraulika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mērinstrumenti]] bn27q47ppbxsw4wjdcmyzjxnpaagcak 10 15425 4500251 4500110 2026-07-29T18:38:14Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4500251 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas–ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' - tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? sf1sy5nbzqt3hbgwb04qc1tj7td0mmm 4500252 4500251 2026-07-29T18:39:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4500252 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ca9v76jdludlohg6ix2biuh82c79jtn 4500345 4500252 2026-07-30T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4500345 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? igjyy4m7o6qvhdhzhy4bfzmy3j512wt 4500358 4500345 2026-07-30T04:25:14Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4500358 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule|Saules]] dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 30zekj5qfotjf696u7y9gjbqp8zuo0q 0 16001 4500443 4498447 2026-07-30T11:28:47Z Vylks 50297 /* */ 4500443 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Tunisija | Badge = Tunisian Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = TUN | Nickname = ''Les Aigles de Carthage''<br />(Kartāgas ērgļi) | Association = Tunisijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|TUN}} [[Muīns Šābanī]] | Captain = [[Eljāss Shīri]] | Most caps = Radhi Džaidi (105) | Top scorer = Isams Džemaa (36) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _tun26h | pattern_b1 = _tun26h | pattern_ra1 = _tun26h | pattern_sh1 = _tun26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tun26a | pattern_b2 = _tun26a | pattern_ra2 = _tun26a | pattern_sh2 = _tun26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _tun26t | pattern_b3 = _tun26t | pattern_ra3 = _tun26t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|45.|down|3|date=2026. gada 11. jūnijs}} | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2018. gada aprīlis — maijs | FIFA min = 65. | FIFA min date = 2010. gada jūlijs | First game = {{fb|TUN}} 1:2 {{fb-rt|ALG}}<br />([[Tunisija]]; {{dat|1957|6|25|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|TPE|OS}}<br />([[Roma]], [[Itālija]]; {{dat|1960|8|18|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|TOG}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2000|1|7|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|MWI}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2005|3|26|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|DJI}}<br />([[Radesa]], [[Tunisija]]; {{dat|2015|6|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN}} 10:1 {{fb-rt|TUN}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1960|7|24|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1978 | World cup best = Grupu turnīrs: <br />[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]],<br />[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<br />[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 22 | Regional cup first = 1962 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 2004 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2005 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]] }} '''Tunisijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tunisija|Tunisijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Tunisijas futbola izlasi pārvalda Tunisijas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]]. Tunisijas izlase 7 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], pirmoreiz tas notika [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Visas septiņas reizes Tunisija tā arī neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Tunisijas izlase ir piedalījusies 22 reizes, 2004. gadā tā pagaidām vienīgo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Grupu turnīrs == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Nepiedalījās'' * 1959 - ''Nepiedalījās'' * 1962 - 3. vieta * 1963 - Grupu turnīrs * 1965 - 2. vieta * 1968 - ''Nekvalificējās'' * 1970-1974 - ''Nepiedalījās'' * 1976 - ''Nekvalificējās'' * 1978 - 4. vieta * 1980 - ''Izstājās'' * 1982 - Grupu turnīrs * 1984-1992 - ''Nekvalificējās'' * 1994 - Grupu turnīrs * 1996 - 2. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 - Ceturtdaļfināls * 2000 - 4. vieta * 2002 - Grupu turnīrs * 2004 - '''Čempioni''' * 2006 - Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 4. vieta * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Tunisija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{ar ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Tunisijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Tunisijā]] 41a3c662mu1t2jzn6veae0u88p457cz 0 20919 4500304 4498696 2026-07-29T21:20:54Z JB82 5605 4500304 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fee702 | bg_color = #e31b22 | nos = ''Manchester United'' | logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|200px]] | pilns = ''Manchester United Football Club'' | iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1878 | stad = ''[[Old Trafford]]'' | ietilp = 74 879 | prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]<br>{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]] | tren = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Keriks]] | kapteinis = {{flaga|Portugāle}} [[Brunu Fernandešs]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _manutd2526h | pattern_b1 = _manutd2526h | pattern_ra1 = _manutd2526h | pattern_sh1 = _manutd2526h | pattern_so1 = _manutd2526hl | leftarm1 = FE0000 | body1 = FE0000 | rightarm1 = FE0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _manutd2526a | pattern_b2 = _manutd2526a | pattern_ra2 = _manutd2526a | pattern_sh2 = _manutd2526a | pattern_so2 = _manutd2526al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 3F153D | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _manutd2526t | pattern_b3 = _manutd2526t | pattern_ra3 = _manutd2526t | pattern_sh3 = _manutd2526t | pattern_so3 = _3_stripes_yellow | leftarm3 = 010101 | body3 = 010101 | rightarm3 = 010101 | shorts3 = 010101 | socks3 = 010101 }} '''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Klubs dibināts 1878. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). 1902. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. 1908. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). 1968. ieguva Eiropas kausu. 1991. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet 1992. gadā - UEFA Superkausu. 1999. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā. Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Bazbijs|Meta Bazbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Eriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sars]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]]. Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]]. 2014. gada 19. maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuzē Mouriņu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}</ref> Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}} == Vēsture == === Sākuma gadi (1878.—1945.) === Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā. [[Attēls:Man.utd 1905-06 dailygraph.jpg|alt=1905.—06. Manchester United futbola komanda|thumb|212x212px|''Manchester United'' komanda pirms 1905.—06. gada sezonas sākuma, kurā klubs izcīnīja 2. vietu Otrajā divīzijā.]] 1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots. 1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā. 1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā. === Bazbija gadi (1945.—1969.) === 1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā. 1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Real Madrid CF|Real Madrid]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]]. [[Attēls:Munich air disaster plaque.jpg|alt=Plāksne Minhenes aviokatastrofā bojāgājušo piemiņai Old Trafford stadionā.|left|thumb|Plāksne [[Minhenes aviokatastrofa|Minhenes aviokatastrofā]] bojāgājušo piemiņai [[Old Trafford]] stadionā.]] 1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti. 60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas "Benfica"]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess. 1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā. === Fergusona gadi (1986.—2013.) === [[Attēls:Alex Ferguson.jpg|alt=Alekss Fergusons bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.|left|thumb|256x256px|[[Alekss Fergusons]] bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.]] 1986. gada 8. novembrī, iepriekšējā trenera [[Rons Atkinsons|Rona Atkinsona]] atlaišanas dienā, [[Aberdeen FC]] galvenais treneris [[Alekss Fergusons]] un viņa asistents [[Ārčijs Nokss]] kļuva par jaunajiem ''Manchester United'' treneriem, sezonas turpinājumā kopā ar komandu sasniedzot 11. vietu līgā. Par spīti iegūtajai 2. vietai 1987.—88. gada sezonā, klubs jau nākamajā sezonā atkal ierindojās 11. vietā. 1990. gadā esot jau uz atlaišanas sliekšņa, Fergusonam izdevās saglabāt amatu, komandai izcīnot uzvaru pār [[Crystal Palace FC]] FA kausa finālā. 1990.—91. gada sezonā ''Manchester United'' kļuva par [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] čempioniem, un triumfs šajā turnīrā deva iespēju pirmoreiz piedalīties [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur ''United'' Old Trafford stadionā ar 1:0 pārspēja toreizējo [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] īpašnieci [[Belgradas “Red Star”]]. Sekmīga dalība bija arī vietējās kausa sacensībās — gan 1990.—91., gan 1991.—92. gada sezonā komanda sasniedza [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] finālu, 1992. gadā iegūstot pirmo Līgas kausu 1:0 uzvarā pār [[Notingemas "Forest"]]. 1992.—93. gada sezona bija pirmā kopš 1967. gada, kad komandai izdevās izcīnīt augstākā līmeņa vietējā čempionāta, tosezon jau saukta par Premjerlīgu, titulu, gadu vēlāk atkal triumfējot vietējā turnīrā, turklāt iegūtajai trofejai pievienojot arī FA kausu. Pirmoreiz kopš 1957. gada ''Manchester United'' bija izdevies uzvarēt vietējā līgā divus gadus pēc kārtas, un vienlaikus 1993.—94. gada sezona bija līdz tam brīdim vienīgā, kurā komanda kļuvusi gan par vietējā čempionāta, gan vietējā kausa īpašnieci. Tieši tādu pašu panākumu jeb “double” ''United'' sasniedza arī 1995.—96. gada sezonā, kļūstot par pirmo Anglijas klubu, kam izdevies iegūt divus “double”. Komanda triumfēja Premjerlīgā arī 1996.—97. gada sezonā, toreiz to izdarot priekšpēdējā spēļu kārtā, tādējādi sasniedzot jau ceturto vietējā čempionāta titulu piecu gadu laikā. [[Attēls:Manchester United Treble celebration.jpg|thumb|Manchester United kā pirmā Anglijas komanda izcīnīja "The Treble" — titulu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[FA kauss|FA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].]] ''Manchester United'' visu laiku veiksmīgākā sezona bija 1998.—99. gadā, kad tā kā pirmā izcīnīja “The Treble”, gūstot uzvaru Premjerlīgā, FA kausā un UEFA Čempionu līgā. Čempionu līgas finālā esot iedzinējos ar 1:0 līdz pat kompensācijas laikam, [[Tedijs Šerinhems]] vispirms izlīdzināja rezultātu, bet [[Ūle Gunnars Sulšērs]] tūlīt pēc tam ''United'' izvirzīja vadībā un atnesa uzvaru pār [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]], kas joprojām uzskatāms par vienu no visu laiku labākajiem atspēlēšanās mirkļiem futbolā. 1999. gada vasarā Fergusons par nopelniem futbolā tika iecelts bruņinieku kārtā. Klubs 1999. gada novembrī kļuva par vienīgo britu komandu, kas jebkad ieguvusi [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]], Tokijā ar 1:0 uzveicot spēcīgo 1999. gada [[Copa Libertadores]] čempioni [[Palmeiras]]. Vienīgos vārtus guva komandas kapteinis [[Raiens Gigss]], smagu kļūdu pieļaujot Palmeiras vārtsargam Markosam, kurš trīs gadus vēlāk kopā ar Brazīlijas izlasi izcīnīja Pasaules kausu. Savukārt Palmeiras spēlētāja Aleksa vārtu guvums netika ieskaitīts. [[Attēls:Ryan Giggs with PL trophy in 2008.jpg|alt=Raeins Gigss ar Premjerlīgas trofeju.|left|thumb|201x201px|[[Raiens Gigss|Raeins Gigss]] 23 gadu laikā United pārstāvēja 963 spēlēs, kļūstot par vienu no tituliem bagātākajiem spēlētājiem futbola vēsturē.]] ''Manchester United'' triumfēja Premjerlīgā arī 1999.—2000. gada un 2000.—01. gada sezonā, tādējādi kļūstot par ceturto klubu vēsturē, kam izdevies izcīnīt Anglijas augstākā līmeņa čempionāta titulu trīs reizes pēc kārtas. 2001.—02. gada sezonā komandai neizdevās atkārtoti uzvarēt Premjerlīgā, ierindojoties 3. vietā, tomēr jau 2002.—2003. gada sezonā panākums atkal tika sasniegts. Vienpadsmito reizi FA kausu klubs ieguva 2003.—04. gada sezonā, finālā uz Kārdifas [[Millennium Stadium|Millenium Stadium]] zālāja ar 3:0 pārspējot [[Millwall F.C.]] klubu. 2005.—06. gada sezonā ''United'' sevišķi nesekmīgi startēja UEFA Čempionu līgā, kur nespēja sasniegt pat izslēgšanas spēļu kārtu – tik sliktu sniegumu klubs Eiropas stadionos pēdējoreiz bija rādījis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vienlaikus sezona bija gana veiksmīga vietējās sacensībās, komandai nodrošinot 2. vietu Premjerlīgā un savā īpašumā iegūstot Līgas kausu uzvarā pār [[Viganas "Athletic"]]. 2006.—07. gada sezonā ''Manchester United'' pēc četru gadu pārtraukuma atkal kļuva par Premjerlīgas čempioni, to paveicot arī 2007.—08. gada sezonā, kas bija jau desmitais Premjerlīgas tituls Fergusona vadībā, tajā pašā sezonā pievienoja arī UEFA Čempionu līgas kausu, finālā uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] pēcspēles sitienos ar 6:5. Savu 759. spēli tovakar komandas rindās aizvadīja Raiens Gigss, un, apsteidzot [[Bobijs Čarltons|Bobiju Čarltonu]], kļuva par spēlēm bagātāko ''United'' spēlētāju. 2008. gada decembrī 1:0 uzvarā pār [[LDU Quito]] ''United'' kā pirmā britu komanda izcīnīja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Vēlāk sezonā panākumi turpinājās gan Līgas kausā, gan Premjerlīgā, abos turnīros klubam kļūstot par čempioniem. Pēc 2008.—09. gada sezonas ''Manchester United'' par rekordaugstiem 94 miljoniem eiro [[Real Madrid CF|Real Madrid]] pārdeva tobrīd 24 gadus veco uzbrucēju [[Krištianu Ronaldu]]. Nākamajā sezonā klubs ieguva Līgas kausu otro gadu pēc kārtas, ar 2:1 [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] pārspējot [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. [[Attēls:Man Utd vs Arsenal 2009-04-29.jpg|thumb|260x260px|UEFA Čempionu līgas pusfināls pret [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] 2009. gada 29. aprīlī.]] Pēc 2. vietas iegūšanas 2009.—10. gada Premjerlīgā, piekāpjoties Chelsea, 2010.—11. gada sezonā tika izcīnīts 19. vietējā čempionāta tituls, to 2011. gada 14. maijā nodrošinot viesos neizšķirti (1:1) spēlējot pret [[Blekbērnas "Rovers"]]. Divus gadus vēlāk — 2013. gada 22. aprīlī — Old Trafford stadionā 3:0 uzvarā pār Aston Villa tika izcīnīts pēdējais Premjerlīgas tituls Sera Aleksa Fergusona vadībā, kas bija 20. kluba vēsturē un pagaidām arī jaunākais. Pēc 27 nostrādātiem gadiem Fergusons 2013. gada maijā paziņoja par galvenā trenera amata pamešanu. Pēdējā spēle viņa vadībā tika aizvadīta 19. maijā, kas noslēdzās ar 5:5 neizšķirtu pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]. Fergusons savu karjeru noslēdza kā tituliem bagātākais futbola treneris, kopā ar ''United'' izcīnot 13 Premjerlīgas, 5 FA Kausa, 4 Līgas kausa, 10 FA Community Shield, 2 UEFA Čempionu līgas, 1 UEFA Kausu ieguvēju kausa, 1 UEFA Superkausa, 1 Starpkontinentālā kausa un 1 FIFA Klubu Pasaules kausa titulu. === 2013. gads — mūsdienas === Nākamajā dienā pēc Fergusona paziņojuma par amata atstāšanu klubs paziņoja, ka [[Everton FC]] galvenais treneris [[Deivids Moizs]], sākot ar 1. jūliju, kļūs par ''United'' jauno galveno treneri, ar viņu noslēdzot sešu gadu līgumu. Vien desmit mēnešus vēlāk, 2014. gada 22. aprīlī, Moizs tika atlaists vājā snieguma dēļ, jo komanda ne tikai nebija spējusi aizstāvēt Premjerlīgas titulu, bet arī pirmoreiz kopš 1995.—96. gada sezonas kvalificēties Čempionu līgai. ''United'' iegūtā 7. vieta nebija pietiekama pat dalībai UEFA Eiropas līgā, tādējādi klubs nākamajā sezonā palika bez kontinentāla mēroga sacensībām — tā nebija noticis kopš 1990. gada. Moiza vietā 22. aprīlī stājās pagaidu spēlējošais treneris Raiens Gigss, bet nepilnu mēnesi vēlāk — 19. maijā –—tika apstiptināts, ka Moiza vietā darbu uzsāks [[Luijs van Gāls]], ar kuru tika noslēgts trīs gadu līgums, savukārt pagaidu spēlējošais treneris Gigss kļūs par Gāla asistentu. 28. maijā mūžībā devās kluba īpašneku Gleizeru ģimenes galva [[Malkolms Gleizers]]. [[Attēls:Manchester United v Wigan Athletic, January 2017 (06).JPG|thumb|[[Veins Rūnijs]], saņemot United visu laiku labākā vārtu guvēja balvu no iepriekšējā rekordista [[Bobijs Čarltons|Bobija Čārltona]].]] Van Gāla vadībā 2015.—16. gada sezonas noslēgumā ''United'' izcīnīja savu 12. FA kausu, tomēr nesekmīgi aizvadītā sezonas vidus dēļ klīda baumas, ka kluba vadība ir jauna trenera meklējumos. Van Gāls tika atlaists tikai divas dienas pēc uzvaras FA kausā, tosezon komandai izcīnot vien 5. vietu Premjerlīgā. Viņa vietā darbu 2016. gada 27. maijā uzsāka bijušais [[FC Porto|Porto]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Milānas "Internazionale"|Milānas “Inter”]] un Madrides “Real” galvenais treneris [[Žuzē Mouriņu]]. Ar portugāļu speciālistu tika noslēgts trīs gadu līgums, un pirmā sezona bija gana veiksmīga, komandai iegūstot FA Community Shield jeb Anglijas Superkausa trofeju, triumfējot Līgas kausā un arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2017. gada janvārī [[Veins Rūnijs]] kompensācijas laikā pret Stoke City guva 250. vārtus ''United'' labā, izlīdzinot rezultātu un kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju kluba rindās. Iepriekš rekords jau ilgstoši bija piederējis [[Bobijs Čarltons|Seram Bobijam Čārltonam]]. 2016.—17. gada Premjerlīgas sezona ''United'' bija pārliecinošākā kopš 2013. gada, ierindojoties 2. vietā, tomēr 19 punktus atpaliekot no sīvajiem sāncenšiem Manchester City. Sezonas noslēgumā ''United'' savā deviņpadsmitajā FA Kausa finālā ar rezultātu 1:0 piekāpās Chelsea. 2018.—19. gada vājais sezonas sākums, klubam esot 6. vietā Premjerlīgā, turklāt no līderiem [[Liverpool FC|Liverpool]] atpaliekot jau 19 punktus, bet no vietas Čempionu līgā — 11 punktus, nozīmēja Mouriņu atlaišanu pēc 144 spēlēm pie komandas stūres. Nākamajā dienā, 2018. gada 19. decembrī, bijušais ''United'' snaiperis Ūle Gunnars Sulšērs līdz sezonas beigām tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris. Viņa vadībā kluba sniegums tūlītēji uzlabojās, no pirmajām 19 spēlēm uzvaras gūstot 14 spēlēs. Likumsakarīgi 2019. gada 28. martā Sulšēram tika piedāvāts trīs gadu līgums, viņam no pagaidu trenera kļūstot jau par pilnvērtīgu ''United'' galveno treneri. 2018.—19. gada sezonas noslēgumā komanda gan Premjerlīgā nespēja gūt uzvaru piecās spēlēs pēc kārtas, atgriežoties 6. vietā turnīra tabulā. [[Attēls:Manchester United v Everton, 7 August 2021 (27).jpg|left|thumb|259x259px|[[Davids de Hea]] ir Manchester United visvairāk spēles (545) aizvadījušais vārtsargs, komandu pārstāvot no 2011. līdz 2023. gadam.]] 2019.—20. gada sezonas pirmajā pusē ''United'' spēlēja vāji, februāra vidū ieņemot 7. vietu Premjerlīgā. Tas mainījās pēc 2:0 uzvaras pār Chelsea, komandai nezaudējot nevienu no atlikušajām vietējā čempionāta 14 spēlēm. Turnīru ''United'' noslēdza 3. vietā un ieguva tiesības piedalīties UEFA Čempionu līgā. Eiropas līgā tika sasniegts pusfināls, kur ar 1:2 klubs piekāpās Sevilla. 2020.—21. gada sezonā ''Manchester United'' spēlēja stabili, Premjerlīgu noslēdzot 2. vietā un no čempiones Manchester City atpaliekot 12 punktus. Turnīra laikā komanda atkārtoja savu lielāko uzvaru Premjerlīgas vēsturē, ar 9:0 sagraujot [[Southampton FC|Southampton]]. Otro gadu pēc kārtas klubs sasniedza UEFA Eiropas līgas pusfinālu, kurā šoreiz uzvarēja, bet finālā 2021. gada 26. maijā spēlēja pret spāņu [[Villarreal CF|Villareal]]. Pamatlaiks un arī papildlaiks noslēdzās ar neizšķirtu 1:1, savukārt nervus kutinošā pēcspēles sitienu sērijā ''United'' ar rezultātu 10:11 atzina Villareal pārākumu. Kā pēdējam no ''United'' spēlētājiem pie 11 metru sitiena atzīmes bija jāstājas vārtsargam [[Davids de Hea|Davidam de Heam]], viņam kļūstot par vienīgo, kurš sērijā vārtus neguva. Tādējādi klubam nebija izdevies iegūt nevienu trofeju četras sezonas pēc kārtas. 2021. gada 18. aprīlī ''Manchester United'' paziņoja, ka kļūs par vienu no 12 Eiropas klubiem, kas dibinās [[Eiropas superlīga|Eiropas superlīgu]]. Turnīrā bija iecerēts piedalīties 20 Eiropas augstākā līmeņa klubiem, tādējādi konkurējot ar UEFA Čempionu līgu. Paziņojumu gan ''United'' kluba līdzjutēji, gan citi klubi, mediji, sponsori, spēlētāji un Apvienotās Karalistes valdība uztvēra izteikti negatīvi, tādēļ vien divas dienas vēlāk ''United'' no šīs ieceres atteicās. Superlīgas projekta izgāšanās dēļ no kluba viceprezidenta amata atkāpās [[Eds Vudvards]], savukārt protestu pret viņu un kluba īpašniekiem Gleizeriem kulminācija bija ''United'' fanu rīkotā zālāja ieņemšana pirms spēles pret Liverpool 2021. gada 2. maijā. Pirmoreiz Premjerlīgas vēsturē spēle tika pārcelta mājinieku fanu protestu dēļ. Pirms 2021.—22. gada sezonas sākuma kluba rindās pēc 12 gadu prombūtnes atgriezās Krištianu Ronaldu. Pēc tam, kad ''United'' nebija zaudējusi nevienā no pirmajām piecām Premjerlīgas spēlēm, sniegums strauji pasliktinājās, turpmākajās astoņās spēlēs izcīnot tikai vienu uzvaru, smagi zaudējot gan Liverpool (0:5), gan arī pastarītei [[Watford FC|Watford]] (1:4). Pēc zaudējuma Watford Sulšērs atkāpās no galvenā trenera amata. Nākamās trīs spēles komandu vadīja bijušais ''United'' pussargs [[Maikls Keriks]], taču līdz sezonas beigām par pagaidu galveno treneri darbā pieņēma [[Ralfs Rangniks|Ralfu Rangniku]]. ''United'' Premjerlīgas sezonu noslēdza 6. vietā. [[Attēls:City vs United FA Cup final 2023.jpg|thumb|274x274px|FA kausa fināls starp [[Manchester City F.C.|Manchester City]] un ''Manchester United'' 2023. gada 3. jūnijā [[Vembli stadions|Vembli]]]] 2022. gada 21. aprīlī tika paziņots, ka no 2022.—23. gada sezonas sākuma galvenā trenera pienākumus pildīs nīderlandiešu speciālists [[Eriks ten Hags]], ar kuru tika noslēgts līgums līdz 2025. gada jūnijam un iespēju to pagarināt vēl par gadu. Pirmo sezonu ten Haga vadībā klubs Premjerlīgā noslēdza 3. vietā, 14 punktu attālumā no čempiones Manchester City. Tās laikā tika piedzīvots atkārtoti smagākais zaudējums kluba vēsturē, ar 7:0 [[Ziemeļrietumu derbijs|Ziemeļrietumu derbijā]] zaudējot Liverpool. Anglijas Līgas kausa finālā 2023. gada 26. februārī ''Manchester United'' ar 2:0 svinēja uzvaru pret [[Newcastle United FC|Newcastle “United”]], ar vārtu guvumiem izceļoties [[Kazemiru]] un [[Markuss Rešfords|Markusam Rešfordam]]; iegūtā trofeja bija pirmā kopš triumfa UEFA Eiropas līgā 2017. gadā. Fināls tika sasniegts arī otrā Anglijas kausa izcīņā — FA kausā, 3. jūnijā ar 1:2 atzīstot Manchester City pārākumu. Par sezonas labāko vārtu guvēju ''United'' rindās kļuva Markuss Rešfords, kurš guva 30 vārtus, kas bija lielākais vārtu skaits kopš 2012.—13. gada, ko kāds ''United'' spēlētājs spējis gūt sezonas laikā. Pirms 2023.—24. gada sezonas par jauno komandas kapteini [[Harijs Magvairs|Harija Magvaira]] vietā tika iecelts [[Brunu Fernandešs]]. Atgriešanās UEFA Čempionu līgā bija gaužām slikta, īpaši vāji spēlējot aizsardzībā un ierindojoties pēdējā vietā grupā. Premjerlīgas sākumā ''United'' arī rādīja nepārliecinošu sniegumu, augstāko vietu tabulā (6. vieta) sasniedzot novembra vidū un tajā atkal atgriežoties februāra sākumā. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === :''Atjaunots {{dat|2026|07|24||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/12/Manchester-United/squad|title=Man Utd First Team Squad|website=Premier League|access-date=2026-07-29|language=en}}</ref> {{fs start}} {{Fs player |no= 1|nat=TUR |pos=GK |name=[[Altajs Bajindirs]]}} {{Fs player |no= 2|nat=POR |pos=DF |name=[[Diogu Dalo]]}} {{Fs player |no= 3|nat=MAR |pos=DF |name=[[Nusairs Mazrauī]]|}} {{Fs player |no= 4|nat=NED |pos=DF |name=[[Matiss de Lihts]]}} {{Fs player |no= 5|nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]}} {{Fs player |no= 6|nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}} {{Fs player |no= 7|nat=ENG |pos=MF |name=[[Meisons Maunts]]}} {{fs player |no= 8|nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player |no=10|nat=BRA |pos=FW |name=[[Matēuss Kuņa]]}} {{fs player |no=11|nat=NED |pos=FW |name=[[Džošua Zirkzē]]}} {{Fs player |no=12|nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}} {{Fs player |no=13|nat=DEN |pos=DF |name=[[Patriks Dorgu]]}} {{Fs player |no=15|nat=FRA |pos=DF |name=[[Lenī Joro]]}} {{Fs player |no=16|nat=CIV |pos=FW |name=[[Amads Diallo]]}} {{Fs player |no=17|nat=BRA |pos=MF |name=[[Andrejs Santuss]]}} {{fs player |no=18|nat=BEL |pos=MF |name=[[Juri Tilemanss]]}} {{Fs mid}} {{fs player |no=19|nat=CMR |pos=FW |name=[[Brians Mbeumo]]}} {{fs player |no=22|nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}} {{Fs player |no=23|nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}} {{Fs player |no=25|nat=URU |pos=MF |name=[[Manuels Ugarte]]}} {{Fs player |no=26|nat=ENG |pos=DF |name=[[Eidens Hevens]]}} {{fs player |no=30|nat=SVN |pos=FW |name=[[Benjamins Šeško]]}} {{fs player |no=31|nat=BEL |pos=GK |name=[[Senne Lammenss]]}} {{Fs player |no=33|nat=ENG |pos=DF |name=[[Tailers Fredriksons]]}} {{fs player |no=35|nat=PAR |pos=DF |name=[[Djego Leons]]}} {{Fs player |no=37|nat=ENG |pos=MF |name=[[Kobijs Meinū]]}} {{Fs player |no=38|nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeks Fletčers]]}} {{Fs player |no=39|nat=SCO |pos=MF |name=[[Tajlers Flečers]]}} {{Fs player |no=45|nat=ENG |pos=GK |name=[[Dermots Mī]]}} {{Fs player |no=46|nat=DEN |pos=FW |name=[[Šeja Lēsi]]}} {{Fs player|no=|nat=ENG|pos=MF|name=[[Markuss Rešfords]]|other=izīrēts uz [[FC Barcelona]]}} {{fs end}} === Izīrēti === {{Fs start}} {{Fs player|no=24|nat=CMR|pos=GK|name=[[Andrē Onana]]|other=izīrēts uz [[Trabzonspor]]}} {{Fs end}} === Gada spēlētāja balva === {| class="wikitable" !Komanda ! colspan="2" |Galvenā komanda !U21 !U18 |- !Balva |Sera [[Mets Bazbijs|Meta Bazbija]] gada spēlētāja balva |Spēlētāju gada spēlētāja balva |Denzela Harūna dublieru komandas gada spēlētāja balva |Džimija Mērfija gada jaunā spēlētāja balva |- !Pirmā piešķiršanas sezona |1987.-88. |2005.-06. |1989.-90. |1989.-90. |- !Pašreizējais ieguvējs <small>(2025.-26. gada sezona)</small> |{{flaga|Portugal}} [[Brunu Fernandešs]] |{{flaga|Portugal}} [[Brunu Fernandešs]] |{{flaga|Scotland}} [[Tailers Fletčers]] |{{flaga|England}} [[Džei Džei Gabriels]] |} == Treneri == {| class="wikitable" !Amats !Vārds |- |Galvenais treneris |{{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] |- |Trenera asistents |{{flaga|POR}} [[Karlušs Fernandešs]] |- |Treneri |{{flaga|Angola}} Adelio Kandido {{flaga|POR}} Emanuēls Ferro |- |Galvenais vārtsargu treneris |{{flaga|POR}} Žorže Vitāls |- |Vārtsargu trenera asistents |{{flaga|England}} Kreigs Mosons |} === Galveno treneru uzskaitījums === {| class="wikitable" |- !scope="col"| Laiks<ref>Barnes et al. (2001), pp. 54–57.</ref> !scope="col"| Vārds !scope="col"| Piezīmes |- | 1878–1892 | Nezināms | |- | 1892–1900 | {{flaga|ENG}} [[A. H. Albets]] | |- | 1900–1903 | {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vests]] | |- | 1903–1912 | {{flaga|ENG}} [[Ernests Mangnolls]] | |- | 1912–1914 | {{flaga|ENG}} [[Džons Bentlijs]] | |- | 1914–1921 | {{flaga|ENG}} [[Džeks Robsons]] | |- | 1921–1926 | {{flaga|SCO}} [[Džons Čepmens]] | |- | 1926–1927 | {{flaga|ENG}} [[Lals Hildičs]] | Spēlējošais treneris |- | 1927–1931 | {{flaga|ENG}} [[Herberts Bamlets]] | |- | 1931–1932 | {{flaga|ENG}} [[Valters Krikmers]] | |- | 1932–1937 | {{flaga|SCO}} [[Skots Dankans]] | |- | 1937–1945 | {{flaga|ENG}} Valters Krikmers | |- | 1945–1969 | {{flaga|SCO}} [[Mets Bazbijs]] | |- | 1958 | {{flaga|WAL}} [[Džimijs Mērfijs]] | Pagaidu treneris |- | 1969–1970 | {{flaga|ENG}} [[Vilfs Makginness]] | |- | 1970–1971 | {{flaga|SCO}} Mets Bazbijs | |- | 1971–1972 | {{flaga|IRL}} [[Frenks O'Farels]] | |- | 1972–1977 | {{flaga|SCO}} [[Tomijs Dohertijs]] | |- | 1977–1981 | {{flaga|ENG}} [[Deivs Sekstons]] | |- | 1981–1986 | {{flaga|ENG}} [[Rons Atkinsons]] | |- | 1986–2013 | {{flaga|SCO}} [[Alekss Fergusons]] | |- | 2013–2014 | {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]] | |- | 2014 | {{flaga|WAL}} [[Raiens Gigss]] | Pagaidu spēlējošais treneris |- | 2014–2016 | {{flaga|NED}} [[Luijs van Gāls]] | |- | 2016–2018 | {{flaga|Portugāle}} [[Žuzē Mouriņu]] | |- | 2018–2021 | {{flaga|NOR}} [[Ūle Gunnars Sulšērs]] | {{refn|Sulšērs sākotnēji tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris, bet 2019. gada 28. martā pilnvērtīgi apstiprināts galvenā trenera amatā.}} |- | 2021 | {{flaga|ENG}} [[Maikls Keriks]] | Pagaidu treneris |- | 2021–2022 | {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Pagaidu treneris |- | 2022–2024 | {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]] |- |2024 | {{flaga|NED}} [[Rūds van Nistelrojs]] | Pagaidu treneris |- |2024—2026 | {{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] | |- |2026— | {{flaga|SCO}} [[Derens Flečers]] | Pagaidu treneris |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13 ** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75 ** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16, 2023–24<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse|title=Iesit deviņpadsmitgadnieki, ''United'' revanšējas ''City'' un triumfē FA kausā|date=2024. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (9): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18, 2022–23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref> * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (6): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17, 2022–23 ** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2016–17 ** Finālisti (2): 2020–21, [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 ** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999 ** Finālisti (1): 1968 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Manchester United F.C.]] 57jzaxyx08eqfbi8bum1gwt6rzgcdbz 4500307 4500304 2026-07-29T21:23:18Z JB82 5605 Labota pareizrakstības kļūda 4500307 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fee702 | bg_color = #e31b22 | nos = ''Manchester United'' | logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|200px]] | pilns = ''Manchester United Football Club'' | iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1878 | stad = ''[[Old Trafford]]'' | ietilp = 74 879 | prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]<br>{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]] | tren = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Keriks]] | kapteinis = {{flaga|Portugāle}} [[Brunu Fernandešs]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _manutd2526h | pattern_b1 = _manutd2526h | pattern_ra1 = _manutd2526h | pattern_sh1 = _manutd2526h | pattern_so1 = _manutd2526hl | leftarm1 = FE0000 | body1 = FE0000 | rightarm1 = FE0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _manutd2526a | pattern_b2 = _manutd2526a | pattern_ra2 = _manutd2526a | pattern_sh2 = _manutd2526a | pattern_so2 = _manutd2526al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 3F153D | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _manutd2526t | pattern_b3 = _manutd2526t | pattern_ra3 = _manutd2526t | pattern_sh3 = _manutd2526t | pattern_so3 = _3_stripes_yellow | leftarm3 = 010101 | body3 = 010101 | rightarm3 = 010101 | shorts3 = 010101 | socks3 = 010101 }} '''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Klubs dibināts 1878. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). 1902. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. 1908. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). 1968. ieguva Eiropas kausu. 1991. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet 1992. gadā - UEFA Superkausu. 1999. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā. Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Bazbijs|Meta Bazbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Eriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sars]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]]. Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]]. 2014. gada 19. maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuzē Mouriņu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}</ref> Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}} == Vēsture == === Sākuma gadi (1878.—1945.) === Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā. [[Attēls:Man.utd 1905-06 dailygraph.jpg|alt=1905.—06. Manchester United futbola komanda|thumb|212x212px|''Manchester United'' komanda pirms 1905.—06. gada sezonas sākuma, kurā klubs izcīnīja 2. vietu Otrajā divīzijā.]] 1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots. 1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā. 1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā. === Bazbija gadi (1945.—1969.) === 1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā. 1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Real Madrid CF|Real Madrid]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]]. [[Attēls:Munich air disaster plaque.jpg|alt=Plāksne Minhenes aviokatastrofā bojāgājušo piemiņai Old Trafford stadionā.|left|thumb|Plāksne [[Minhenes aviokatastrofa|Minhenes aviokatastrofā]] bojāgājušo piemiņai [[Old Trafford]] stadionā.]] 1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti. 60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas "Benfica"]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess. 1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā. === Fergusona gadi (1986.—2013.) === [[Attēls:Alex Ferguson.jpg|alt=Alekss Fergusons bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.|left|thumb|256x256px|[[Alekss Fergusons]] bija kluba galvenais treneris no 1986. līdz 2013. gadam, šajā laikā izcīnot 38 titulus 9 dažādās sacensībās.]] 1986. gada 8. novembrī, iepriekšējā trenera [[Rons Atkinsons|Rona Atkinsona]] atlaišanas dienā, [[Aberdeen FC]] galvenais treneris [[Alekss Fergusons]] un viņa asistents [[Ārčijs Nokss]] kļuva par jaunajiem ''Manchester United'' treneriem, sezonas turpinājumā kopā ar komandu sasniedzot 11. vietu līgā. Par spīti iegūtajai 2. vietai 1987.—88. gada sezonā, klubs jau nākamajā sezonā atkal ierindojās 11. vietā. 1990. gadā esot jau uz atlaišanas sliekšņa, Fergusonam izdevās saglabāt amatu, komandai izcīnot uzvaru pār [[Crystal Palace FC]] FA kausa finālā. 1990.—91. gada sezonā ''Manchester United'' kļuva par [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] čempioniem, un triumfs šajā turnīrā deva iespēju pirmoreiz piedalīties [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur ''United'' Old Trafford stadionā ar 1:0 pārspēja toreizējo [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] īpašnieci [[Belgradas “Red Star”]]. Sekmīga dalība bija arī vietējās kausa sacensībās — gan 1990.—91., gan 1991.—92. gada sezonā komanda sasniedza [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] finālu, 1992. gadā iegūstot pirmo Līgas kausu 1:0 uzvarā pār [[Notingemas "Forest"]]. 1992.—93. gada sezona bija pirmā kopš 1967. gada, kad komandai izdevās izcīnīt augstākā līmeņa vietējā čempionāta, tosezon jau saukta par Premjerlīgu, titulu, gadu vēlāk atkal triumfējot vietējā turnīrā, turklāt iegūtajai trofejai pievienojot arī FA kausu. Pirmoreiz kopš 1957. gada ''Manchester United'' bija izdevies uzvarēt vietējā līgā divus gadus pēc kārtas, un vienlaikus 1993.—94. gada sezona bija līdz tam brīdim vienīgā, kurā komanda kļuvusi gan par vietējā čempionāta, gan vietējā kausa īpašnieci. Tieši tādu pašu panākumu jeb “double” ''United'' sasniedza arī 1995.—96. gada sezonā, kļūstot par pirmo Anglijas klubu, kam izdevies iegūt divus “double”. Komanda triumfēja Premjerlīgā arī 1996.—97. gada sezonā, toreiz to izdarot priekšpēdējā spēļu kārtā, tādējādi sasniedzot jau ceturto vietējā čempionāta titulu piecu gadu laikā. [[Attēls:Manchester United Treble celebration.jpg|thumb|Manchester United kā pirmā Anglijas komanda izcīnīja "The Treble" — titulu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[FA kauss|FA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].]] ''Manchester United'' visu laiku veiksmīgākā sezona bija 1998.—99. gadā, kad tā kā pirmā izcīnīja “The Treble”, gūstot uzvaru Premjerlīgā, FA kausā un UEFA Čempionu līgā. Čempionu līgas finālā esot iedzinējos ar 1:0 līdz pat kompensācijas laikam, [[Tedijs Šerinhems]] vispirms izlīdzināja rezultātu, bet [[Ūle Gunnars Sulšērs]] tūlīt pēc tam ''United'' izvirzīja vadībā un atnesa uzvaru pār [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]], kas joprojām uzskatāms par vienu no visu laiku labākajiem atspēlēšanās mirkļiem futbolā. 1999. gada vasarā Fergusons par nopelniem futbolā tika iecelts bruņinieku kārtā. Klubs 1999. gada novembrī kļuva par vienīgo britu komandu, kas jebkad ieguvusi [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]], Tokijā ar 1:0 uzveicot spēcīgo 1999. gada [[Copa Libertadores]] čempioni [[Palmeiras]]. Vienīgos vārtus guva komandas kapteinis [[Raiens Gigss]], smagu kļūdu pieļaujot Palmeiras vārtsargam Markosam, kurš trīs gadus vēlāk kopā ar Brazīlijas izlasi izcīnīja Pasaules kausu. Savukārt Palmeiras spēlētāja Aleksa vārtu guvums netika ieskaitīts. [[Attēls:Ryan Giggs with PL trophy in 2008.jpg|alt=Raeins Gigss ar Premjerlīgas trofeju.|left|thumb|201x201px|[[Raiens Gigss|Raeins Gigss]] 23 gadu laikā United pārstāvēja 963 spēlēs, kļūstot par vienu no tituliem bagātākajiem spēlētājiem futbola vēsturē.]] ''Manchester United'' triumfēja Premjerlīgā arī 1999.—2000. gada un 2000.—01. gada sezonā, tādējādi kļūstot par ceturto klubu vēsturē, kam izdevies izcīnīt Anglijas augstākā līmeņa čempionāta titulu trīs reizes pēc kārtas. 2001.—02. gada sezonā komandai neizdevās atkārtoti uzvarēt Premjerlīgā, ierindojoties 3. vietā, tomēr jau 2002.—2003. gada sezonā panākums atkal tika sasniegts. Vienpadsmito reizi FA kausu klubs ieguva 2003.—04. gada sezonā, finālā uz Kārdifas [[Millennium Stadium|Millenium Stadium]] zālāja ar 3:0 pārspējot [[Millwall F.C.]] klubu. 2005.—06. gada sezonā ''United'' sevišķi nesekmīgi startēja UEFA Čempionu līgā, kur nespēja sasniegt pat izslēgšanas spēļu kārtu – tik sliktu sniegumu klubs Eiropas stadionos pēdējoreiz bija rādījis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vienlaikus sezona bija gana veiksmīga vietējās sacensībās, komandai nodrošinot 2. vietu Premjerlīgā un savā īpašumā iegūstot Līgas kausu uzvarā pār [[Viganas "Athletic"]]. 2006.—07. gada sezonā ''Manchester United'' pēc četru gadu pārtraukuma atkal kļuva par Premjerlīgas čempioni, to paveicot arī 2007.—08. gada sezonā, kas bija jau desmitais Premjerlīgas tituls Fergusona vadībā, tajā pašā sezonā pievienoja arī UEFA Čempionu līgas kausu, finālā uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] pēcspēles sitienos ar 6:5. Savu 759. spēli tovakar komandas rindās aizvadīja Raiens Gigss, un, apsteidzot [[Bobijs Čarltons|Bobiju Čarltonu]], kļuva par spēlēm bagātāko ''United'' spēlētāju. 2008. gada decembrī 1:0 uzvarā pār [[LDU Quito]] ''United'' kā pirmā britu komanda izcīnīja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Vēlāk sezonā panākumi turpinājās gan Līgas kausā, gan Premjerlīgā, abos turnīros klubam kļūstot par čempioniem. Pēc 2008.—09. gada sezonas ''Manchester United'' par rekordaugstiem 94 miljoniem eiro [[Real Madrid CF|Real Madrid]] pārdeva tobrīd 24 gadus veco uzbrucēju [[Krištianu Ronaldu]]. Nākamajā sezonā klubs ieguva Līgas kausu otro gadu pēc kārtas, ar 2:1 [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] pārspējot [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. [[Attēls:Man Utd vs Arsenal 2009-04-29.jpg|thumb|260x260px|UEFA Čempionu līgas pusfināls pret [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] 2009. gada 29. aprīlī.]] Pēc 2. vietas iegūšanas 2009.—10. gada Premjerlīgā, piekāpjoties Chelsea, 2010.—11. gada sezonā tika izcīnīts 19. vietējā čempionāta tituls, to 2011. gada 14. maijā nodrošinot viesos neizšķirti (1:1) spēlējot pret [[Blekbērnas "Rovers"]]. Divus gadus vēlāk — 2013. gada 22. aprīlī — Old Trafford stadionā 3:0 uzvarā pār Aston Villa tika izcīnīts pēdējais Premjerlīgas tituls Sera Aleksa Fergusona vadībā, kas bija 20. kluba vēsturē un pagaidām arī jaunākais. Pēc 27 nostrādātiem gadiem Fergusons 2013. gada maijā paziņoja par galvenā trenera amata pamešanu. Pēdējā spēle viņa vadībā tika aizvadīta 19. maijā, kas noslēdzās ar 5:5 neizšķirtu pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]. Fergusons savu karjeru noslēdza kā tituliem bagātākais futbola treneris, kopā ar ''United'' izcīnot 13 Premjerlīgas, 5 FA Kausa, 4 Līgas kausa, 10 FA Community Shield, 2 UEFA Čempionu līgas, 1 UEFA Kausu ieguvēju kausa, 1 UEFA Superkausa, 1 Starpkontinentālā kausa un 1 FIFA Klubu Pasaules kausa titulu. === 2013. gads — mūsdienas === Nākamajā dienā pēc Fergusona paziņojuma par amata atstāšanu klubs paziņoja, ka [[Everton FC]] galvenais treneris [[Deivids Moizs]], sākot ar 1. jūliju, kļūs par ''United'' jauno galveno treneri, ar viņu noslēdzot sešu gadu līgumu. Vien desmit mēnešus vēlāk, 2014. gada 22. aprīlī, Moizs tika atlaists vājā snieguma dēļ, jo komanda ne tikai nebija spējusi aizstāvēt Premjerlīgas titulu, bet arī pirmoreiz kopš 1995.—96. gada sezonas kvalificēties Čempionu līgai. ''United'' iegūtā 7. vieta nebija pietiekama pat dalībai UEFA Eiropas līgā, tādējādi klubs nākamajā sezonā palika bez kontinentāla mēroga sacensībām — tā nebija noticis kopš 1990. gada. Moiza vietā 22. aprīlī stājās pagaidu spēlējošais treneris Raiens Gigss, bet nepilnu mēnesi vēlāk — 19. maijā –—tika apstiptināts, ka Moiza vietā darbu uzsāks [[Luijs van Gāls]], ar kuru tika noslēgts trīs gadu līgums, savukārt pagaidu spēlējošais treneris Gigss kļūs par Gāla asistentu. 28. maijā mūžībā devās kluba īpašneku Gleizeru ģimenes galva [[Malkolms Gleizers]]. [[Attēls:Manchester United v Wigan Athletic, January 2017 (06).JPG|thumb|[[Veins Rūnijs]], saņemot United visu laiku labākā vārtu guvēja balvu no iepriekšējā rekordista [[Bobijs Čarltons|Bobija Čārltona]].]] Van Gāla vadībā 2015.—16. gada sezonas noslēgumā ''United'' izcīnīja savu 12. FA kausu, tomēr nesekmīgi aizvadītā sezonas vidus dēļ klīda baumas, ka kluba vadība ir jauna trenera meklējumos. Van Gāls tika atlaists tikai divas dienas pēc uzvaras FA kausā, tosezon komandai izcīnot vien 5. vietu Premjerlīgā. Viņa vietā darbu 2016. gada 27. maijā uzsāka bijušais [[FC Porto|Porto]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Milānas "Internazionale"|Milānas “Inter”]] un Madrides “Real” galvenais treneris [[Žuzē Mouriņu]]. Ar portugāļu speciālistu tika noslēgts trīs gadu līgums, un pirmā sezona bija gana veiksmīga, komandai iegūstot FA Community Shield jeb Anglijas Superkausa trofeju, triumfējot Līgas kausā un arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2017. gada janvārī [[Veins Rūnijs]] kompensācijas laikā pret Stoke City guva 250. vārtus ''United'' labā, izlīdzinot rezultātu un kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju kluba rindās. Iepriekš rekords jau ilgstoši bija piederējis [[Bobijs Čarltons|Seram Bobijam Čārltonam]]. 2016.—17. gada Premjerlīgas sezona ''United'' bija pārliecinošākā kopš 2013. gada, ierindojoties 2. vietā, tomēr 19 punktus atpaliekot no sīvajiem sāncenšiem Manchester City. Sezonas noslēgumā ''United'' savā deviņpadsmitajā FA Kausa finālā ar rezultātu 1:0 piekāpās Chelsea. 2018.—19. gada vājais sezonas sākums, klubam esot 6. vietā Premjerlīgā, turklāt no līderiem [[Liverpool FC|Liverpool]] atpaliekot jau 19 punktus, bet no vietas Čempionu līgā — 11 punktus, nozīmēja Mouriņu atlaišanu pēc 144 spēlēm pie komandas stūres. Nākamajā dienā, 2018. gada 19. decembrī, bijušais ''United'' snaiperis Ūle Gunnars Sulšērs līdz sezonas beigām tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris. Viņa vadībā kluba sniegums tūlītēji uzlabojās, no pirmajām 19 spēlēm uzvaras gūstot 14 spēlēs. Likumsakarīgi 2019. gada 28. martā Sulšēram tika piedāvāts trīs gadu līgums, viņam no pagaidu trenera kļūstot jau par pilnvērtīgu ''United'' galveno treneri. 2018.—19. gada sezonas noslēgumā komanda gan Premjerlīgā nespēja gūt uzvaru piecās spēlēs pēc kārtas, atgriežoties 6. vietā turnīra tabulā. [[Attēls:Manchester United v Everton, 7 August 2021 (27).jpg|left|thumb|259x259px|[[Davids de Hea]] ir Manchester United visvairāk spēles (545) aizvadījušais vārtsargs, komandu pārstāvot no 2011. līdz 2023. gadam.]] 2019.—20. gada sezonas pirmajā pusē ''United'' spēlēja vāji, februāra vidū ieņemot 7. vietu Premjerlīgā. Tas mainījās pēc 2:0 uzvaras pār Chelsea, komandai nezaudējot nevienu no atlikušajām vietējā čempionāta 14 spēlēm. Turnīru ''United'' noslēdza 3. vietā un ieguva tiesības piedalīties UEFA Čempionu līgā. Eiropas līgā tika sasniegts pusfināls, kur ar 1:2 klubs piekāpās Sevilla. 2020.—21. gada sezonā ''Manchester United'' spēlēja stabili, Premjerlīgu noslēdzot 2. vietā un no čempiones Manchester City atpaliekot 12 punktus. Turnīra laikā komanda atkārtoja savu lielāko uzvaru Premjerlīgas vēsturē, ar 9:0 sagraujot [[Southampton FC|Southampton]]. Otro gadu pēc kārtas klubs sasniedza UEFA Eiropas līgas pusfinālu, kurā šoreiz uzvarēja, bet finālā 2021. gada 26. maijā spēlēja pret spāņu [[Villarreal CF|Villareal]]. Pamatlaiks un arī papildlaiks noslēdzās ar neizšķirtu 1:1, savukārt nervus kutinošā pēcspēles sitienu sērijā ''United'' ar rezultātu 10:11 atzina Villareal pārākumu. Kā pēdējam no ''United'' spēlētājiem pie 11 metru sitiena atzīmes bija jāstājas vārtsargam [[Davids de Hea|Davidam de Heam]], viņam kļūstot par vienīgo, kurš sērijā vārtus neguva. Tādējādi klubam nebija izdevies iegūt nevienu trofeju četras sezonas pēc kārtas. 2021. gada 18. aprīlī ''Manchester United'' paziņoja, ka kļūs par vienu no 12 Eiropas klubiem, kas dibinās [[Eiropas superlīga|Eiropas superlīgu]]. Turnīrā bija iecerēts piedalīties 20 Eiropas augstākā līmeņa klubiem, tādējādi konkurējot ar UEFA Čempionu līgu. Paziņojumu gan ''United'' kluba līdzjutēji, gan citi klubi, mediji, sponsori, spēlētāji un Apvienotās Karalistes valdība uztvēra izteikti negatīvi, tādēļ vien divas dienas vēlāk ''United'' no šīs ieceres atteicās. Superlīgas projekta izgāšanās dēļ no kluba viceprezidenta amata atkāpās [[Eds Vudvards]], savukārt protestu pret viņu un kluba īpašniekiem Gleizeriem kulminācija bija ''United'' fanu rīkotā zālāja ieņemšana pirms spēles pret Liverpool 2021. gada 2. maijā. Pirmoreiz Premjerlīgas vēsturē spēle tika pārcelta mājinieku fanu protestu dēļ. Pirms 2021.—22. gada sezonas sākuma kluba rindās pēc 12 gadu prombūtnes atgriezās Krištianu Ronaldu. Pēc tam, kad ''United'' nebija zaudējusi nevienā no pirmajām piecām Premjerlīgas spēlēm, sniegums strauji pasliktinājās, turpmākajās astoņās spēlēs izcīnot tikai vienu uzvaru, smagi zaudējot gan Liverpool (0:5), gan arī pastarītei [[Watford FC|Watford]] (1:4). Pēc zaudējuma Watford Sulšērs atkāpās no galvenā trenera amata. Nākamās trīs spēles komandu vadīja bijušais ''United'' pussargs [[Maikls Keriks]], taču līdz sezonas beigām par pagaidu galveno treneri darbā pieņēma [[Ralfs Rangniks|Ralfu Rangniku]]. ''United'' Premjerlīgas sezonu noslēdza 6. vietā. [[Attēls:City vs United FA Cup final 2023.jpg|thumb|274x274px|FA kausa fināls starp [[Manchester City F.C.|Manchester City]] un ''Manchester United'' 2023. gada 3. jūnijā [[Vembli stadions|Vembli]]]] 2022. gada 21. aprīlī tika paziņots, ka no 2022.—23. gada sezonas sākuma galvenā trenera pienākumus pildīs nīderlandiešu speciālists [[Eriks ten Hags]], ar kuru tika noslēgts līgums līdz 2025. gada jūnijam un iespēju to pagarināt vēl par gadu. Pirmo sezonu ten Haga vadībā klubs Premjerlīgā noslēdza 3. vietā, 14 punktu attālumā no čempiones Manchester City. Tās laikā tika piedzīvots atkārtoti smagākais zaudējums kluba vēsturē, ar 7:0 [[Ziemeļrietumu derbijs|Ziemeļrietumu derbijā]] zaudējot Liverpool. Anglijas Līgas kausa finālā 2023. gada 26. februārī ''Manchester United'' ar 2:0 svinēja uzvaru pret [[Newcastle United FC|Newcastle “United”]], ar vārtu guvumiem izceļoties [[Kazemiru]] un [[Markuss Rešfords|Markusam Rešfordam]]; iegūtā trofeja bija pirmā kopš triumfa UEFA Eiropas līgā 2017. gadā. Fināls tika sasniegts arī otrā Anglijas kausa izcīņā — FA kausā, 3. jūnijā ar 1:2 atzīstot Manchester City pārākumu. Par sezonas labāko vārtu guvēju ''United'' rindās kļuva Markuss Rešfords, kurš guva 30 vārtus, kas bija lielākais vārtu skaits kopš 2012.—13. gada, ko kāds ''United'' spēlētājs spējis gūt sezonas laikā. Pirms 2023.—24. gada sezonas par jauno komandas kapteini [[Harijs Magvairs|Harija Magvaira]] vietā tika iecelts [[Brunu Fernandešs]]. Atgriešanās UEFA Čempionu līgā bija gaužām slikta, īpaši vāji spēlējot aizsardzībā un ierindojoties pēdējā vietā grupā. Premjerlīgas sākumā ''United'' arī rādīja nepārliecinošu sniegumu, augstāko vietu tabulā (6. vieta) sasniedzot novembra vidū un tajā atkal atgriežoties februāra sākumā. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === :''Atjaunots {{dat|2026|07|24||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/12/Manchester-United/squad|title=Man Utd First Team Squad|website=Premier League|access-date=2026-07-29|language=en}}</ref> {{fs start}} {{Fs player |no= 1|nat=TUR |pos=GK |name=[[Altajs Bajindirs]]}} {{Fs player |no= 2|nat=POR |pos=DF |name=[[Diogu Dalo]]}} {{Fs player |no= 3|nat=MAR |pos=DF |name=[[Nusairs Mazrauī]]|}} {{Fs player |no= 4|nat=NED |pos=DF |name=[[Matiss de Lihts]]}} {{Fs player |no= 5|nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]}} {{Fs player |no= 6|nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}} {{Fs player |no= 7|nat=ENG |pos=MF |name=[[Meisons Maunts]]}} {{fs player |no= 8|nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player |no=10|nat=BRA |pos=FW |name=[[Matēuss Kuņa]]}} {{fs player |no=11|nat=NED |pos=FW |name=[[Džošua Zirkzē]]}} {{Fs player |no=12|nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}} {{Fs player |no=13|nat=DEN |pos=DF |name=[[Patriks Dorgu]]}} {{Fs player |no=15|nat=FRA |pos=DF |name=[[Lenī Joro]]}} {{Fs player |no=16|nat=CIV |pos=FW |name=[[Amads Diallo]]}} {{Fs player |no=17|nat=BRA |pos=MF |name=[[Andrejs Santuss]]}} {{fs player |no=18|nat=BEL |pos=MF |name=[[Juri Tilemanss]]}} {{Fs mid}} {{fs player |no=19|nat=CMR |pos=FW |name=[[Brians Mbeumo]]}} {{fs player |no=22|nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}} {{Fs player |no=23|nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}} {{Fs player |no=25|nat=URU |pos=MF |name=[[Manuels Ugarte]]}} {{Fs player |no=26|nat=ENG |pos=DF |name=[[Eidens Hevens]]}} {{fs player |no=30|nat=SVN |pos=FW |name=[[Benjamins Šeško]]}} {{fs player |no=31|nat=BEL |pos=GK |name=[[Senne Lammenss]]}} {{Fs player |no=33|nat=ENG |pos=DF |name=[[Tailers Fredriksons]]}} {{fs player |no=35|nat=PAR |pos=DF |name=[[Djego Leons]]}} {{Fs player |no=37|nat=ENG |pos=MF |name=[[Kobijs Meinū]]}} {{Fs player |no=38|nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeks Fletčers]]}} {{Fs player |no=39|nat=SCO |pos=MF |name=[[Tajlers Flečers]]}} {{Fs player |no=45|nat=ENG |pos=GK |name=[[Dermots Mī]]}} {{Fs player |no=46|nat=DEN |pos=FW |name=[[Šeja Lēsi]]}} {{Fs player|no=|nat=ENG|pos=MF|name=[[Markuss Rešfords]]}} {{fs end}} === Izīrēti === {{Fs start}} {{Fs player|no=24|nat=CMR|pos=GK|name=[[Andrē Onana]]|other=izīrēts uz [[Trabzonspor]]}} {{Fs end}} === Gada spēlētāja balva === {| class="wikitable" !Komanda ! colspan="2" |Galvenā komanda !U21 !U18 |- !Balva |Sera [[Mets Bazbijs|Meta Bazbija]] gada spēlētāja balva |Spēlētāju gada spēlētāja balva |Denzela Harūna dublieru komandas gada spēlētāja balva |Džimija Mērfija gada jaunā spēlētāja balva |- !Pirmā piešķiršanas sezona |1987.-88. |2005.-06. |1989.-90. |1989.-90. |- !Pašreizējais ieguvējs <small>(2025.-26. gada sezona)</small> |{{flaga|Portugal}} [[Brunu Fernandešs]] |{{flaga|Portugal}} [[Brunu Fernandešs]] |{{flaga|Scotland}} [[Tailers Fletčers]] |{{flaga|England}} [[Džei Džei Gabriels]] |} == Treneri == {| class="wikitable" !Amats !Vārds |- |Galvenais treneris |{{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] |- |Trenera asistents |{{flaga|POR}} [[Karlušs Fernandešs]] |- |Treneri |{{flaga|Angola}} Adelio Kandido {{flaga|POR}} Emanuēls Ferro |- |Galvenais vārtsargu treneris |{{flaga|POR}} Žorže Vitāls |- |Vārtsargu trenera asistents |{{flaga|England}} Kreigs Mosons |} === Galveno treneru uzskaitījums === {| class="wikitable" |- !scope="col"| Laiks<ref>Barnes et al. (2001), pp. 54–57.</ref> !scope="col"| Vārds !scope="col"| Piezīmes |- | 1878–1892 | Nezināms | |- | 1892–1900 | {{flaga|ENG}} [[A. H. Albets]] | |- | 1900–1903 | {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vests]] | |- | 1903–1912 | {{flaga|ENG}} [[Ernests Mangnolls]] | |- | 1912–1914 | {{flaga|ENG}} [[Džons Bentlijs]] | |- | 1914–1921 | {{flaga|ENG}} [[Džeks Robsons]] | |- | 1921–1926 | {{flaga|SCO}} [[Džons Čepmens]] | |- | 1926–1927 | {{flaga|ENG}} [[Lals Hildičs]] | Spēlējošais treneris |- | 1927–1931 | {{flaga|ENG}} [[Herberts Bamlets]] | |- | 1931–1932 | {{flaga|ENG}} [[Valters Krikmers]] | |- | 1932–1937 | {{flaga|SCO}} [[Skots Dankans]] | |- | 1937–1945 | {{flaga|ENG}} Valters Krikmers | |- | 1945–1969 | {{flaga|SCO}} [[Mets Bazbijs]] | |- | 1958 | {{flaga|WAL}} [[Džimijs Mērfijs]] | Pagaidu treneris |- | 1969–1970 | {{flaga|ENG}} [[Vilfs Makginness]] | |- | 1970–1971 | {{flaga|SCO}} Mets Bazbijs | |- | 1971–1972 | {{flaga|IRL}} [[Frenks O'Farels]] | |- | 1972–1977 | {{flaga|SCO}} [[Tomijs Dohertijs]] | |- | 1977–1981 | {{flaga|ENG}} [[Deivs Sekstons]] | |- | 1981–1986 | {{flaga|ENG}} [[Rons Atkinsons]] | |- | 1986–2013 | {{flaga|SCO}} [[Alekss Fergusons]] | |- | 2013–2014 | {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]] | |- | 2014 | {{flaga|WAL}} [[Raiens Gigss]] | Pagaidu spēlējošais treneris |- | 2014–2016 | {{flaga|NED}} [[Luijs van Gāls]] | |- | 2016–2018 | {{flaga|Portugāle}} [[Žuzē Mouriņu]] | |- | 2018–2021 | {{flaga|NOR}} [[Ūle Gunnars Sulšērs]] | {{refn|Sulšērs sākotnēji tika pieņemts darbā kā pagaidu galvenais treneris, bet 2019. gada 28. martā pilnvērtīgi apstiprināts galvenā trenera amatā.}} |- | 2021 | {{flaga|ENG}} [[Maikls Keriks]] | Pagaidu treneris |- | 2021–2022 | {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Pagaidu treneris |- | 2022–2024 | {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]] |- |2024 | {{flaga|NED}} [[Rūds van Nistelrojs]] | Pagaidu treneris |- |2024—2026 | {{flaga|POR}} [[Rubens Amorims]] | |- |2026— | {{flaga|SCO}} [[Derens Flečers]] | Pagaidu treneris |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13 ** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75 ** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16, 2023–24<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse|title=Iesit deviņpadsmitgadnieki, ''United'' revanšējas ''City'' un triumfē FA kausā|date=2024. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (9): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18, 2022–23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref> * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (6): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17, 2022–23 ** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2016–17 ** Finālisti (2): 2020–21, [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 ** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999 ** Finālisti (1): 1968 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Manchester United F.C.]] di3xqkeqyuhcaihkzdtgmrffkl0qbjk 0 22687 4500463 4457108 2026-07-30T11:54:48Z KJH09 145641 4500463 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas futbola 1. līgu|1. līga (nozīmju atdalīšana)|1. līga}} {{Sporta līga | nosaukums = LVBET līga | aktuāla_sezona = 2026. gada LVBET Līgas{{!}}2026. gada sezona | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1951}} | moto = | valsts = {{LVA}} | kvalif = [[Latvijas futbola Virslīga|TonyBet Virslīga]] | izkr = [[Latvijas futbola 2. līga|Altero.lv LIIGA]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]] | komandas = 14 | čempions = [[Ogre United]] (2025; 1. tituls) | čempions_visv = [[FK Auda]], [[FB Gulbene]], [[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/ZS]] (2 tituli) | mlapa = [http://www.lff.lv/lv/1liga/ lff.lv] | logo = ONL-league.svg | pikseļi = 100 | apraksts = Logotips (2021–2026) }} '''LVBET līga''' (oficiāli - '''Latvijas futbola 1. līga''') ir otrā augstākā divīzija [[Latvija]]s [[futbols|futbolā]]. To organizē [[Latvijas Futbola federācija]]. Sezonas beigās uzvarētājs automātiski iegūst ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgu]]. Otra labākā komanda tiekas ar Virslīgas 9. vietas ieguvējiem par palikšanu/vietas iegūšanu Virslīgā. Komandas, kas ieņem priekšpēdējo (13.) un pēdējo vietu (14.), izkrīt uz [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgu]]. Savukārt, 12. vieta tiekās pārspēlēs par vietas saglabāšanu ar 2. līgas 3. vietu. == Vēsture == Pirms 1991. gada viņa bija trešajā līmeni PSRS futbola piramīdā bet Latvijā otrajā līmeni. Un līdz 1991 gadam viņu sauca par '''B klasse''' Pirmā līga tika izveidota 1992. gadā. No 2007. līdz 2008. gadam tās nosaukums bija '''Traffic 1. līga''', kad par pirmo līgas ģenerālsponsoru kļuva reklāmas uzņēmums "Traffic auto advert".<ref name="LFF0704042">{{ziņu atsauce|url=http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/|title=Second division Traffic League kicks-off|publisher=[[Latvijas Futbola federācija]]|access-date=2008-02-20|date=2007-04-04|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722063847/http://www.lff.lv/en/news/2007/04/04/}}</ref> 2014. gadā 1. līgas čempionātu skāra nopietnas pārmaiņas&nbsp;— tajā vairs nespēlēja Virslīgas dublieru komandas. No 2015. līdz 2020. gadam tās galvenais atbalstītājs bija sporta preču veikals [https://komanda.lv/ Komanda.lv] un tās nosaukums bija '''Komanda.lv 1. līga'''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12032015-komanda_lv_klust_par_1_ligas_futbola_cemp|title="komanda.lv" kļūst par 1. līgas futbola čempionāta titulsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-04-01|date=2015-03-12|language=lv}}</ref> 2017. gada sezonā 1. līgā startēja 14 klubi, taču 14. jūlijā LFF Disciplinārlietu komisija par aizdomīgām darbībām, kas vērstas uz spēļu rezultāta ietekmēšanu, no dalības turnīrā izslēdza "[[FK Jēkabpils/JSC]]" un "[[FK Ogre]]".<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/14072017-lff_no_1_ligas_izsledz_fk_jekabpils_jsc_u "FK Jēkabpils/JSC" un "FK Ogre" tiek izslēgtas no 1. līgas] sportacentrs.com</ref> 2020. gadā [[COVID-19]] pandēmijas dēļ otrā posma sacensības netika pabeigtas un vietu sadalījums turnīra tabulā tika noteikts ar koeficienta palīdzību. No 2021. gada par līgas ģenerālsponsoru kļuva azartspēļu uzņēmums "[[Optibet Latvija|Optibet]]" – līga ieguva jaunu [[korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]] un tika pārdēvēta par '''Optibet Nākotnes līgu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.optibet.lv/mes-atbalstam|title=Atbalsts sportam {{!}} Optibet|website=optibet.lv|access-date=2022-06-19|archive-date=2022-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220528222630/https://www.optibet.lv/mes-atbalstam}}</ref> 2022. gada sezonā pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezās dublieru komandas – tās var izkrist uz 2. līgu, taču nepiedalās cīņā par ceļazīmēm uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/14-komandas-sanem-licences-dalibai-optibet-nakotnes-liga/|title=14 komandas saņem licences dalībai “Optibet” Nākotnes līgā {{!}} Sportazinas.com|website=Sportaziņas.com|access-date=2022-06-19|date=2022-03-03|language=}}</ref> 2025. gadā sadarbība ar Optibet netika turpināta. 2026. gada sākumā tika izziņot jauna sadarbība - par līgas (un arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]]) ģenerālsponsoru kļuva [[Azartspēles|azartspēļu]] uzņēmums "[[LVBet]]". Līga ieguva jaunu vizuālo identitāti un sadarbības ietvaros tika pārsaukta par "LVBET līga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18806/lv-bet-klust-par-1-ligas-un-latvijas-kausa-titulsponsoru/|title="LV Bet" kļūst par 1. līgas un Latvijas kausa titulsponsoru|last=Krīgers|first=Renārs|website=LFF.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Dalībnieces == '''2026. gada LVBET līgas dalībnieces''' * [[JDFS Alberts]] ([[Rīga]]) * [[Leevon PPK]] ([[Rīga]]) * [[Mārupes SC]] ([[Mārupe]]) * [[Valmiera FC]] ([[Valmiera]]) * [[Rēzeknes FA|Rēzekne]] ([[Rēzekne]]) * [[Riga FC|Riga FC-2]] ([[Rīga]]) * [[RFS|FC RFS-2]] ([[Rīga]]) * [[Skanstes SK]] ([[Rīga]]) * [[SK Super Nova|SK Super Nova-2]] ([[Rīga]]) * [[FK Smiltene/BJSS]] ([[Smiltene]]) * [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000-2/TSS]] ([[Tukums]]) * [[JFK Ventspils]] ([[Ventspils]]) * [[FK Metta]] ([[Rīga]]) * [[FK Riga Mariners]] (Rīga) == Uzvarētāji == {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Sezona ! 1. vieta ! 2. vieta ! 3. vieta |- |[[1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1992]] |[[Decemviri]] |[[Zenta (futbola klubs)|Zenta]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |- |[[1993. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1993]] |[[Gemma-RFS]] |[[Baltnet]] |[[Skonto FC-2|Skonto II]] |- |[[1994. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1994]] |[[FK Kvadrāts|Kvadrāts]] |[[FK Brocēni "Starts"|Starts]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |- |[[1995. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1995]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[FC Noah Jurmala|Lokomotīve]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |- |[[1996. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1996]] |[[FK Vecrīga|Vecrīga]] |[[FK Valmiera]] |[[ASK-Flaminko]] |- |[[1997. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1997]] |[[Ranto-AVV]] |[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]] |[[VAD (futbola klubs)|VAD]] |- |[[1998. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1998]] |[[PFK]] |[[FK Jaunība Daugavpils|Jaunība]] |[[Skonto FC-2|Skonto Metāls/Rinar]] |- |[[1999. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1999]] |[[LU/Daugava]] |[[LBB-Mido]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2000. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2000]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |[[Skonto/Metāls]] |[[FK Auda]] |- |[[2001. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[FK Auda]] |[[RKB Arma]] |[[Skonto/Metāls]] |- |[[2002. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2002]] |[[RKB Arma]] |[[FC Daugava|Ditton]] |[[FK Zibens/Zemessardze|Zibens/Zemessardze]] |- |[[2003. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2003]] |[[FK Jūrmala]] |[[FK Multibanka]] |[[FC Ditton]] |- |[[2004. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2004]] |[[FK Zibens/Zemessardze]] |[[FK Venta]] |[[SK Dižvanagi]] |- |[[2005. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2005]] |[[SK Dižvanagi]] |[[FC Ditton]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2006]] |[[JFK Olimps]] |[[Valmieras FK]] |[[FK Jelgava]] |- |[[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007]] |[[FK Vindava]] |[[SK Blāzma]] |[[FK Auda]] |- |[[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008]] |[[Daugava/RFS|FK Daugava]] |[[FC Tranzīts]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |- |[[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009]] |[[FK Jelgava]] |[[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs-2]] |- |[[2010. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2010]] |[[FB Gulbene 2005]] |[[FC Jūrmala]] |[[FK Daugava/RFS]] |- |[[2011. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2011]] |[[FS METTA/LU]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[FK Spartaks Jūrmala]] |- |[[2012. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2012]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs-2]] |[[Ilūkstes NSS]] |[[Skonto FC-2]] |- |[[2013. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2013]] |[[BFC Daugava]] |[[FB Gulbene]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2014]] |[[FB Gulbene]] |[[Rēzeknes BJSS]] |[[Valmieras FK]] |- |[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] |[[FC Caramba/Dinamo]] |[[Valmieras FK]] |[[RFS|Rīgas Futbola skola]] |- |[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2016]] |[[SK Babīte]] |[[AFA Olaine]] |[[FK Auda]] |- |[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2017]] |[[Valmiera Glass VIA]] |[[AFA Olaine|FK Progress/AFA Olaine]] |[[BFC Daugavpils]] |- |[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018]] |[[BFC Daugavpils/Progress]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |- |[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019]] |[[FK Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |[[FK Smiltene/BJSS]] |- |[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020]] |[[FC Lokomotiv Daugavpils]] |[[FK Auda]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2021]] |[[FK Auda]] |[[FK Tukums 2000|FS Tukums 2000/TSS]] |[[SK Super Nova]] |- |[[2022. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2022]] |[[FS Jelgava]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Grobiņas SC]] |- |[[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]] |[[Grobiņas SC]] |[[Riga FC|Riga FC II]] |[[Skanstes SK]] |- |[[2024. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2024]] |[[SK Super Nova]] |[[RFS|RFS-2]] |[[JDFS Alberts]] |- |[[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] |[[Ogre United]] |[[JDFS Alberts]] |[[FK Riga Mariners]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/ Pirmās līgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] {{Latvijas futbola 1. līga}} {{Latvijas futbola 1. līgas sezonas}} {{Futbols Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Latvijas futbola 1. liga}} [[Kategorija:Latvijas futbola 1. līga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 1]] [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Pirma liga]] c1cvokn07n9b6uyz98mskow542ytz4d 0 24507 4500340 4348996 2026-07-29T23:17:52Z Yousiphh 93418 4500340 wikitext text/x-wiki {{Osmanu lielveziri|name=Damats Ferids<br />pašā|image_portrait=Damad Ferid Pasha.jpg}} {{succession box | before = [[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=10.03.1919.<br />04.10.1919.|after=[[Ali Riza pašā|A. Riza]]}} {{succession box | before = [[Hulusi Salihs pašā|H. Salihs]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.05.1920.<br />18.10.1920.|after=[[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]}} |} {{infokaste+}} '''Damats Ferids pašā''' (pilnais vārds '''Damats Mehmeds Adils Ferids pašā'''; dzimis [[1853]]. gadā, miris {{dat|1923|10|6}}) bija [[Osmaņu impērija]]s valsts amatpersona, kas bija arī [[lielvezīrs]] divus termiņus [[sultāns|sultāna]] [[Mehmeds VI|Mehmeda VI Vahdedina]] pakļautībā. Oficiāli viņš amatā bija piecus termiņus, jo viņa kabinetus bieži noraidīja un viņam no jauna bija jāsastāda jauni kabineti. Dzimis 1853. gadā Stambulā. Strādājis Osmaņu impērijas ārlietu birojā un tika nozīmēts dažādos amatos vēstniecībās Parīzē, Berlīnē, Pēterburgā un Londonā. Apprecēja sultāna Abdulmedžida meitu Medihu sultāni, kas viņam deva titulu "Damats" (Osmaņu dinastijas līgavainis). Tāpat kā viņa tēvs, kļuva par Osmaņu impērijas valsts padomes (Şûrâ-yı Devlet) locekli 1884. gadā un drīz saņēma vezīra titulu. Aizgāja no valsts darba pēc tam, kad sultāns Abdulhamīds II atteicās viņu iecelt par sūtni Londonā. Atgriezās politikā tikai divas desmitgades vēlāk, 1908. gadā kā Osmaņu parlamenta augšpalātas (''Âyân Meclisi'') loceklis. [[Attēls:SevresSignatories.jpg|thumb|150px|Damats Ferids pašā(ar [[fezs|fezu]] galvā) un pārējie trīs Sevres līguma parakstītāji. Pa labi: Riza Tevfiks, un pa kreisi: Osmaņu finanšu ministrs Mehmeds Tevfik Bey un vēstnieks Rešads Halis.]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ferids, Damats}} [[Kategorija:1853. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]] [[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]] p0dz0pblg2tjjzgxrie2m0f5cfz6x2m 4500373 4500340 2026-07-30T05:31:37Z Egilus 27634 4500373 wikitext text/x-wiki {{Osmanu lielveziri|name=Damats Ferids<br />pašā|image_portrait=Damad Ferid Pasha.jpg}} {{succession box | before = [[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=10.03.1919.<br />04.10.1919.|after=[[Ali Riza pašā|A. Riza]]}} {{succession box | before = [[Hulusi Salihs pašā|H. Salihs]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.05.1920.<br />18.10.1920.|after=[[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]}} |} {{infokaste+}} '''Damats Ferids pašā''' (pilnais vārds '''Damats Mehmeds Adils Ferids pašā'''; dzimis [[1853]]. gadā, miris {{dat|1923|10|6}}) bija [[Osmaņu impērija]]s valsts amatpersona, kas bija arī [[lielvezīrs]] divus termiņus [[sultāns|sultāna]] [[Mehmeds VI|Mehmeda VI Vahdedina]] pakļautībā. Oficiāli viņš amatā bija piecus termiņus, jo viņa kabinetus bieži noraidīja un viņam no jauna bija jāsastāda jauni kabineti. Dzimis 1853. gadā Stambulā. Strādājis Osmaņu impērijas ārlietu birojā un tika nozīmēts dažādos amatos vēstniecībās Parīzē, Berlīnē, Pēterburgā un Londonā. Apprecēja sultāna Abdulmedžida meitu Medihu sultāni, kas viņam deva titulu "Damats" (Osmaņu dinastijas līgavainis). Tāpat kā viņa tēvs, kļuva par Osmaņu impērijas valsts padomes (Şûrâ-yı Devlet) locekli 1884. gadā un drīz saņēma vezīra titulu. Aizgāja no valsts darba pēc tam, kad sultāns Abdulhamīds II atteicās viņu iecelt par sūtni Londonā. Atgriezās politikā tikai divas desmitgades vēlāk, 1908. gadā kā Osmaņu parlamenta augšpalātas (''Âyân Meclisi'') loceklis. [[Attēls:SevresSignatories.jpg|thumb|150px|Damats Ferids pašā (ar [[fezs|fezu]] galvā) un pārējie trīs Sevres līguma parakstītāji. Pa labi: Riza Tevfiks, pa kreisi: Osmaņu finanšu ministrs Mehmeds Tevfiks bejs un vēstnieks Rešats Haliss bejs.]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ferids, Damats}} [[Kategorija:1853. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]] [[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]] olmvkw86njo8y5ydtoman4ihd0ohhbt 0 28156 4500429 4421714 2026-07-30T11:07:03Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500429 wikitext text/x-wiki '''Jauda''' — [[fizikāls lielums]], kas raksturo veikto [[darbs (fizika)|darbu]] noteiktā [[laiks|laika]] periodā. Ar jaudu saprot arī sistēmas enerģijas izmaiņas (iegūšanas vai patērēšanas) ātrumu. Parasti jaudu apzīmē ar burtu <math>P</math> vai <math>N</math>.<br /> Jaudas definīcijas formula :<math>P = \frac{\Delta A}{\Delta t} \,\!</math> == Mērvienības == [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] jaudas [[mērvienība]] ir [[vats]], to apzīmē ar burtu W. Dažkārt tehnikā jaudu joprojām mēra arī [[zirgspēks|zirgspēkos]] (zs). 1 zirgspēks aptuveni ir 735 vati. == Mehāniskā jauda == Jebkurš [[spēks]], kas darbojas uz kustīgu ķermeni, veic mehānisku darbu. Jaudu šādā gadījumā nosaka pēc formulas: :<math>P = F \cdot v \cdot \cos\alpha </math> '''F'''&nbsp;— spēks, '''v'''&nbsp;— ātrums, <math>\alpha </math> — leņķis starp ātruma un spēka vektoriem. == Elektriskā jauda == {{pamatraksts|Elektriskā jauda}} Ar [[Elektriskā jauda|elektrisko jaudu]] saprot elektromagnētiskās enerģijas pārveidošanas vai patērēšanas ātrumu elektriskās ierīcēs. === Momentānā elektriskā jauda === Momentānā jauda, kas izdalās uz [[Elektriskā ķēde|elektriskās ķēdes]] elementa, ir vienāda ar momentānās [[elektriskā strāva|strāvas]] un momentānā [[spriegums|sprieguma]] reizinājumu: : <math> P = I \cdot U </math> Ja ķēdes elements ir [[rezistors]] ar [[Elektriskā pretestība|pretestību]] '''R''', tad <math> P = I^2 \cdot R = \frac{U^2}{R} </math> === Līdzstrāvas jauda === Tā kā [[līdzstrāva]]s spriegums un strāvas stiprums ir pastāvīgi un momentānie spriegumi un strāvas ir vienādas jebkurā laika momentā, tās aprēķina pēc formulām: <math> P = I \cdot U = I^2 \cdot R = \frac{U^2}{R} </math> === Maiņstrāvas jauda === Izšķir aktīvo un reaktīvo maiņstrāvas jaudu. ==== Maiņstrāvas aktīvā jauda ==== Sinusoidālas [[maiņstrāva]]s vidējā jauda: <math>P = I_{ef} \cdot U_{ef} \cdot \cos\phi </math> <math>I_{ef} = \frac{I}{\sqrt2} </math>;   <math>U_{ef} = \frac{U}{\sqrt2} </math> '''I''' un '''U''' — [[Strāvas stiprums|strāvas stipruma]] un sprieguma [[amplitūda]]s vērtības; '''I_ef''' un '''U_ef''' — strāvas un sprieguma vidējās kvadrātiskās jeb efektīvās vērtības; <math>\phi </math> — fāzu nobīde starp strāvu un spriegumu. Koeficientu <math>\cos\phi </math> sauc par [[jaudas koeficients|jaudas koeficientu]]. ==== Maiņstrāvas reaktīvā jauda ==== Raksturo enerģijas apmaiņu starp elektriskās ķēdes induktīvajiem un kapacitatīvajiem elementiem un barošanas avotu. <math>Q = I_{ef} \cdot U_{ef} \cdot \sin\phi </math> Reaktīvo jaudu mēra reaktīvajos [[voltampērs|voltampēros]]. ==== Maiņstrāvas pilnā jauda ==== Maiņstrāvas pilno jeb šķietamo jaudu izsaka ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu un mēra voltampēros. [[Lietderības koeficients]] n=cosф <math>S = I_{ef} \cdot U_{ef}</math> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Fizikāli lielumi]] kt0q1sjiazjt3c5oj3cm6589kzt5y1b 0 28356 4500281 4500176 2026-07-29T20:20:02Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4500281 wikitext text/x-wiki '''29. jūlijs''' ir gada 210. diena (211. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 155 dienas. == Vārda dienas == [[Edmunds]], [[Edžus (personvārds)|Edžus]], [[Vidmants]] == Notikumi == * [[1836. gads]] — [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] atklāta [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]. * [[1900. gads]]: ** [[Monca|Moncā]] [[Gaetano Breši]] atentātā nogalināja [[Itālija]]s karali [[Umberto I]]; ** [[Viktors Emanuels III]] kļuva par Itālijas karali pēc Umberto I atentāta. * [[1921. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] vadītāju. * [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem. * [[1954. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" pirmā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]". * [[1957. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]. * [[1958. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai. * [[1980. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]]. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] sākās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1998. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] sākās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] beidzās devītais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. * [[2005. gads]] — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]s atklāšanu. * [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Malāvijas karogs]]. == Dzimuši == * [[1793. gads]] — [[Jāns Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris 1852. gadā) * [[1817. gads]] — [[Ivans Aivazovskis]] (''Иван Айвазовский''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā) * [[1841. gads]] — [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen''), norvēģu ārsts (miris 1912. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (miris 1953. gadā) * [[1883. gads]] — [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (miris 1945. gadā) * [[1885. gads]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ASV aktrise (mirusi 1955. gadā) * [[1898. gads]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Rabi''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā) * [[1900. gads]]: ** [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā) ** [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Тихонравов''), PSRS raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā) * [[1905. gads]]: ** [[Klāra Bova]] (''Clara Bow''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā) ** [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris 1999. gadā) ** [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961. gadā) * [[1913. gads]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (miris 2013. gadā) * [[1927. gads]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Jānis Peniķis]], latviešu politologs (miris 2020. gadā) * [[1936. gads]] — [[Eriks Gaļimovs]] (''Эрик Галимов''), PSRS un Krievijas ģeoķīmiķis (miris 2020. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]]: ** [[Imants Lancmanis]], latviešu vēsturnieks ** [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1942. gads]] — [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1945. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[1954. gads]] — [[Igors Krutojs]] (''Игорь Крутой''), krievu komponists un producents * [[1974. gads]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris * [[1979. gads]] — [[Andrē Lakošs]] (''Andre Lakos''), Austrijas hokejists * [[1980. gads]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists * [[1981. gads]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists * [[1982. gads]] — [[Elisone Meka]] (''Allison Mack''), ASV aktrise, producente un režisore * [[1993. gads]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Agate Marija Bukša]], latviešu aktrise == Miruši == * [[1095. gads]] — [[Lāslo I Ārpāds]] (''I. László''), Ungārijas karalis (dzimis ap 1045. gadu) * [[1644. gads]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris 1568. gadā) * [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā) * [[1833. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (dzimis 1759. gadā) * [[1844. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā) * [[1856. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā) * [[1890. gads]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā) * [[1900. gads]] — [[Umberto I]] (''Umberto I''), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu komunists, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Krišjānis Berķis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1884. gadā) * [[1947. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā) * [[1974. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1979. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā) * [[1983. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) * [[1983. gads]] — [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Jānis Mūrnieks]], latviešu kinooperators (dzimis 1947. gadā) * [[1994. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[2001. gads]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis 1913. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[2026. gads]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * ''Ólavsøka'' ([[Fēru Salas]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 0lvyjs55zskzuo01788sn0ph0tyeue5 0 33290 4500341 3814714 2026-07-29T23:19:13Z Yousiphh 93418 4500341 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sevres Treaty.jpg|thumb|300px|Plānotā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas]] '''Sevras miera līgums''' tika noslēgts pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], {{dat|1920|8|10||bez}} starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] (izņemot ASV) un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Līgumu parakstīja visu pušu valdību pārstāvji [[Francija]]s pilsētā [[Sevra|Sevrā]] (''Sèvres''), bet jau pirms līguma ratifikācijas visām iesaistītajām valstīm nācās sanākt uz jaunu apspriedi, sakarā ar [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] sākšanos. Šī kara rezultātā 1923. gadā Sevras līguma vietā noslēdza [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]]. Atsevišķi Sabiedroto karaspēki bija okupējuši [[Stambula|Konstantinopoli]] (sk. [[Konstantinopoles okupācija]]), kā arī citas [[Turcija]]s teritorijas un līgumu parakstīja četri Osmaņu valdības pārstāvji. Parakstītājiem nebija Osmaņu parlamenta pilnvarojuma, jo tam neļāva sanākt kopš pēdējās sesijas {{dat|1920|2|12||bez}} un to nenodeva ratifikācijai [[Sultāns|sultānam]] [[Mehmeds VI|Mehmedam VI]] un to nepublicēja oficiālajā laikrakstā ''Takvim-ı Vakayi''. == Līguma nosacījumi == {{pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana}} [[Attēls:SevresSignatories.jpg|thumb|200px|Osmaņu delegācija Sevrā: no kreisās uz labo: Rıza Tevfik, lielvezīrs [[Damats Ferids pašā|Damats Ferids]] [[Damats Ferids pašā|pašā]], Osmaņu finanšu ministrs Mehmeds Tevfik Bey un vēstnieks Rešats Haliss.]] Līgums apkopoja noteikumus par [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas sadalīšana|sadalīšanu]], saskaņā ar slepeniem līgumiem Sabiedroto starpā, kurus noslēdza 1920. gada aprīlī [[Sanremo]] konferencē. === Tuvie Austrumi === Saskaņā ar līgumu, bija paredzēts noteikt neatkarību [[Armēnija]]i un [[Hedžazas karaliste]]i. Saskaņā ar III nodaļas 62.—64. pantu tika noteikts termiņš, kurā veicama tautas nobalsošana [[Kurdistāna|Kurdistānā]] par tās turpmāko statusu, iekļaujot to [[Osmaņu impērija]]s Mosulas sandžakā (provincē). [[Britu impērija]] iegūtu [[Irāka]]s un [[Palestīna]]s mandātus, kurus vēlāk saņēma [[Tautu Savienība]]. [[Francija]]i piešķīra [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s mandātus, kurus vēlāk arī saņēma Tautu Savienība. === Anatolija === [[Attēls:Greekhistory.GIF|thumb|200px|Grieķijas paplašināšanās (1832—1947). Apzīmētas tās teritorijas, kuras tai piešķīra Sevras līgums, bet atņemtas 1923. gadā]][[Attēls:First republic of Armenia-west borders by Woodrow Wilson.png|200px|thumb|Sevras līgumā noteiktā Armēnijas valsts teritorija.]] [[Grieķija]]s pakļautībā nodeva lielāko [[Trāķija]]s un rietumu [[Anatolija]]s daļu, kā arī [[Izmira]]s pilsētu. [[Itālija]]i piešķīra [[Dodekanesa|Dodekanesu]] ar [[Roda]]s salu, kuras tā okupēja jau 1911. gadā, kā arī atsevišķas dienvidu Anatolijas teritorijas. === Osmaņu impērija === [[Osmaņu impērija]]i noteica karaspēka maksimālo izmēru: 50 tūkstošus karavīru, septiņus buriniekus, sešus torpēdu karakuģus un aizliegumu veidot gaisa karaspēku. Par starptautiskām un demilitarizētām zonām noteica [[Bosfors|Bosfora šaurumu]], [[Marmora jūra|Marmora jūru]] un [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. == Atspēkojums == Sevras līgumu kategoriski atteicās atzīt [[Turcijas Nacionālā kustība]]. [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala pašā]] vadībā [[Turku revolucionāri]] bija šķirti no Osmaņu sultanāta [[Stambula|Konstantinopolē]] un pretošanās kustība [[Ankara|Ankarā]] kļuva par likumīgu Turcijas nācijas pārstāvi. [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] gaitā Turcijas Nacionālā kustība izveidojās pie [[Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] un sekmīgi pretojās, izveidojot drošu valsti ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Misak-ı Milli'') aptuveni visā tagadējās [[Turcija]]s teritorijā. Karadarbības rezultātā no valsts teritorijas padzina armēņu, franču un grieķu karaspēkus. Pamatojoties uz {{dat|1921|3|16|ģ|bez}} [[Maskavas līgums|Maskavas līgumu]], ar [[Padomju Savienība|PSRS]] nodibināja Turcijas Nacionālās kustības starptautiskās attiecības, kā arī izbeidza savstarpējo karu ar Franciju (Ankaras vienošanās) un noteica jaunas austrumu robežas (Aleksandropoles līgums un Karsas līgums). Izveidojoties šādai situācijai, Sabiedrotie bija spiesti no jauna atgriezties pie sarunām ar turkiem un sarunu rezultātā 1923. gadā noslēdza [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]. === Skatīt arī === * [[1917. gada Balfūra deklarācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lib.byu.edu/~rdh/wwi/versa/sevindex.html Sevras līguma teksts angļu valodā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Turcijas neatkarības karš]] [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] [[Kategorija:1920. gads]] e87k5sdlxkbvk3n01isey87lbd5e01f 4500370 4500341 2026-07-30T05:26:13Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Yousiphh|Yousiphh]] ([[User talk:Yousiphh|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4500341 Latviski 4500370 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sevres Treaty.jpg|thumb|300px|Plānotā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas]] '''Sevras miera līgums''' tika noslēgts pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], {{dat|1920|8|10||bez}} starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] (izņemot ASV) un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Līgumu parakstīja visu pušu valdību pārstāvji [[Francija]]s pilsētā [[Sevra|Sevrā]] (''Sèvres''), bet jau pirms līguma ratifikācijas visām iesaistītajām valstīm nācās sanākt uz jaunu apspriedi, sakarā ar [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] sākšanos. Šī kara rezultātā 1923. gadā Sevras līguma vietā noslēdza [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]]. Atsevišķi Sabiedroto karaspēki bija okupējuši [[Stambula|Konstantinopoli]] (sk. [[Konstantinopoles okupācija]]), kā arī citas [[Turcija]]s teritorijas un līgumu parakstīja četri Osmaņu valdības pārstāvji. Parakstītājiem nebija Osmaņu parlamenta pilnvarojuma, jo tam neļāva sanākt kopš pēdējās sesijas {{dat|1920|2|12||bez}} un to nenodeva ratifikācijai [[Sultāns|sultānam]] [[Mehmeds VI|Mehmedam VI]] un to nepublicēja oficiālajā laikrakstā ''Takvim-ı Vakayi''. == Līguma nosacījumi == {{pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana}} [[Attēls:SevresSignatories.jpg|thumb|200px|Osmaņu valdības pārstāvji (no kreisās: [[Riza Tevfiks pašā]], [[lielvezīrs]] [[Damats Ferids pašā]], finanšu ministrs Mehmeds Tevfiks bejs un izglītības ministrs Rešats Haliss).]] Līgums apkopoja noteikumus par [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas sadalīšana|sadalīšanu]], saskaņā ar slepeniem līgumiem Sabiedroto starpā, kurus noslēdza 1920. gada aprīlī [[Sanremo]] konferencē. === Tuvie Austrumi === Saskaņā ar līgumu, bija paredzēts noteikt neatkarību [[Armēnija]]i un [[Hedžazas karaliste]]i. Saskaņā ar III nodaļas 62.—64. pantu tika noteikts termiņš, kurā veicama tautas nobalsošana [[Kurdistāna|Kurdistānā]] par tās turpmāko statusu, iekļaujot to [[Osmaņu impērija]]s Mosulas sandžakā (provincē). [[Britu impērija]] iegūtu [[Irāka]]s un [[Palestīna]]s mandātus, kurus vēlāk saņēma [[Tautu Savienība]]. [[Francija]]i piešķīra [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s mandātus, kurus vēlāk arī saņēma Tautu Savienība. === Anatolija === [[Attēls:Greekhistory.GIF|thumb|200px|Grieķijas paplašināšanās (1832—1947). Apzīmētas tās teritorijas, kuras tai piešķīra Sevras līgums, bet atņemtas 1923. gadā]][[Attēls:First republic of Armenia-west borders by Woodrow Wilson.png|200px|thumb|Sevras līgumā noteiktā Armēnijas valsts teritorija.]] [[Grieķija]]s pakļautībā nodeva lielāko [[Trāķija]]s un rietumu [[Anatolija]]s daļu, kā arī [[Izmira]]s pilsētu. [[Itālija]]i piešķīra [[Dodekanesa|Dodekanesu]] ar [[Roda]]s salu, kuras tā okupēja jau 1911. gadā, kā arī atsevišķas dienvidu Anatolijas teritorijas. === Osmaņu impērija === [[Osmaņu impērija]]i noteica karaspēka maksimālo izmēru: 50 tūkstošus karavīru, septiņus buriniekus, sešus torpēdu karakuģus un aizliegumu veidot gaisa karaspēku. Par starptautiskām un demilitarizētām zonām noteica [[Bosfors|Bosfora šaurumu]], [[Marmora jūra|Marmora jūru]] un [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. == Atspēkojums == Sevras līgumu kategoriski atteicās atzīt [[Turcijas Nacionālā kustība]]. [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala pašā]] vadībā [[Turku revolucionāri]] bija šķirti no Osmaņu sultanāta [[Stambula|Konstantinopolē]] un pretošanās kustība [[Ankara|Ankarā]] kļuva par likumīgu Turcijas nācijas pārstāvi. [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] gaitā Turcijas Nacionālā kustība izveidojās pie [[Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] un sekmīgi pretojās, izveidojot drošu valsti ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Misak-ı Milli'') aptuveni visā tagadējās [[Turcija]]s teritorijā. Karadarbības rezultātā no valsts teritorijas padzina armēņu, franču un grieķu karaspēkus. Pamatojoties uz {{dat|1921|3|16|ģ|bez}} [[Maskavas līgums|Maskavas līgumu]], ar [[Padomju Savienība|PSRS]] nodibināja Turcijas Nacionālās kustības starptautiskās attiecības, kā arī izbeidza savstarpējo karu ar Franciju (Ankaras vienošanās) un noteica jaunas austrumu robežas (Aleksandropoles līgums un Karsas līgums). Izveidojoties šādai situācijai, Sabiedrotie bija spiesti no jauna atgriezties pie sarunām ar turkiem un sarunu rezultātā 1923. gadā noslēdza [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]. === Skatīt arī === * [[1917. gada Balfūra deklarācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lib.byu.edu/~rdh/wwi/versa/sevindex.html Sevras līguma teksts angļu valodā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Turcijas neatkarības karš]] [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] [[Kategorija:1920. gads]] 12bcnvm7f2apb840drwoykxxt8fvhrf 0 33551 4500294 4498843 2026-07-29T20:55:38Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500294 wikitext text/x-wiki {{Kosmonauta infokaste | platums = | vārds = Lī Aršambo | vārds_orig = ''Lee Archambault'' | attēls = Lee Archambault 2009.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Oukparka}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] astronauts | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = [[lidotājs|izmēģinātājpilots]] | d_pakāpe = [[pulkvedis]] | kos_koplaiks = <!--13 d 20 h 13 min--> | kos_iesaukums = {{dat|1998}} | kos_misija = 1. [[STS-117]]<br />2. [[STS-119]] | kos_kuģi = ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'', ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' }} '''Lī Džozefs Aršambo''' ({{val|en|Lee Joseph Archambault}}; dzimis {{dat|1960|8|25}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[astronauts]]. Aršambo pirmais kosmiskais lidojums notika 2007. gada jūnijā misijā [[STS-117]], esot ''[[Space Shuttle]] [[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'' pilotam. Otro lidojumu viņš veica 2009. gada martā misijā [[STS-119]], esot ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' komandiera amatā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.nasa.gov/sites/default/files/atoms/files/archambault_lee.pdf NASA biography] * [http://www.spacefacts.de/bios/astronauts/english/archambault_lee.htm Spacefacts biography of Lee Archambault] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASV astronauti}} {{DEFAULTSORT:Arsambo, Li}} [[Kategorija:ASV izmēģinātājpiloti]] [[Kategorija:ASV astronauti]] [[Kategorija:NASA astronauti]] kg5wm3musyryj2g27185zxipw9bgzfh 0 39136 4500435 4406924 2026-07-30T11:12:53Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */ 4500435 wikitext text/x-wiki '''Kenotrons''' ({{val|grc|κενός}} (''kenós'') — 'tukšs' + [[elektrons|(elektr)ons]]) ir [[elektronu lampa]], kas paredzēta rūpnieciskās [[frekvence]]s [[maiņstrāva]]s [[taisngriezis|taisngriešanai]]. Kenotroni pieder pie vakuuma [[diode (elektronu lampa)|diodēm]], kuru konstrukcija ir pielāgota darbam ar samērā augstu [[spriegums|spriegumu]]. Augstsprieguma kenotroni spēj taisngriezt [[maiņstrāva|maiņstrāvu]] ar vairākus desmitus [[volts|kilovoltu]] lielu spriegumu. == Uzbūve == Kenotroniem, tāpat kā visām diodēm ir divi [[elektrods|elektrodi]] — [[anods]] un [[katods]]. Katods var būt tiešās kvēles (elektronus emitējošais slānis uzklāts tieši uz kvēldiega) vai netiešās kvēles (kvēldiegs atrodas atsevišķa relatīvi masīva katoda iekšienē). Kenotroniem bieži mēdz būt divi anodi ērtākai lietošanai divu pusperiodu taisngriežos. Šādiem kenotroniem katods var būt kopējs vai arī atsevišķs (tad tie pēc būtības ir divi kenotroni vienā balonā). Augstsprieguma kenotroniem anods ir cilindrveidīgs un atrodas visai tālu no katoda. Katoda un anoda izvadi arī ir iespējami attālināti viens no otra. Jaudīgiem kenotroniem ir iebūvēti radiatori siltuma novadīšanai. == Izmantošana == Agrāk kenotronus izmantoja jebkuras lampu aparatūras barošanas blokos [[Priekšspriegums|anodsprieguma]] taisngriešanai. Mūsdienās tos izmanto kvalitatīvu lampu skaņas pastiprinātāju barošanai, pamatojoties uz subjektīvu viedokli par pastiprinātāja skanējuma uzlabošanos. Vakuuma diodei ir daudz lielāka iekšējā pretestība, kas attiecīgi palielina barošanas bloka iekšējo pretestību, kādu to jūt slodze. Parasti tas noved pie pastiprinātā signāla kompresijas, kas arī veido dzirdamo efektu. Bez tam kenotroni nodrošina anodsprieguma padeves aizturi lampām (nav vēlams, ka lampas [[anods|anodam]] pievada pilnu anodspriegumu, kamēr [[katods]] nav pilnīgi uzsilis) un dod mazāk traucējumu. Mazjaudīgus augstsprieguma kenotronus izmantoja lampu televizoros augsta līdzsprieguma iegūšanai, kas bija nepieciešams [[kineskops|kineskopa]] anodam (rindu izvērses [[transformators|transformatoru]] impulsu taisngriežos); to vietā tagad izmanto [[Pusvadītājs|pusvadītāju]] taisngriežus. Lampu televizoros lietoja arī speciālas dempferdiodes, kas ierobežoja impulsveida strāvas maksimālās vērtības ierobežotās katoda [[termoelektronu emisija|emisijas]] dēļ. Kenotroni mūsdienās tiek izmantoti sevišķi lielu spriegumu taisngriešanai, kur nepieciešams sasniegt samērā lielu jaudu. Parastā sadzīves aparatūrā tos vairs nav vajadzības lietot. <center><gallery caption='Dažādi kenotroni' heights="250px"> Attēls:Tesla az11.jpg|Divanodu kenotrons AZ11 Attēls:Ey86.JPG|Augstsprieguma kenotrons EY86 Attēls:Vi3 18 32 1981.jpg|Augstsprieguma kenotrons ВИ-18/32. </gallery></center> [[Kategorija:Elektronu lampas]] 0jcsufobepqmerfmpr3i73uqe4hjvcp 3 42260 4500440 4499480 2026-07-30T11:20:15Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4500440 wikitext text/x-wiki == Laipni lūdzam == Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu "iemest aci" un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC) :Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC) :Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC) ::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#020087">sist!</font>]]</small> 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC) :::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC) ::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC) ::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC) ==Laudons vai Ļaudons ?== Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#020087">sist!</font>]]</small> 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC) ==Hāpsala== *Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija. *Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC) ** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. "Latviešu konversācijas vārdnīcu"). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs. ***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es "savu" Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā "pirmatnējā" nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC) ***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC) ***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC) *** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums "Hāpsalu" manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs *** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu "iet cauri", ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par "igauniskošanu" (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav "mūsu sala"), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC) == Attēlu autortiesības == Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt "bez autortiesībām". Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC) == [[de:Abraham_Isaak_Kook]] == Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]] == Tania Russof == Hello Pirags, I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&diff=40788751&oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her "real" name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC) == Brīvmūrnieki == Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC) :Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC) ==Raksts Zemgale== Skat. [[Diskusija:Zemgale]] ==Ieteikums== Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''"Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā"'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC) ==Ložas== Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis "drey", kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu "Pie trīs kronētiem zobeniem"‎ un vācu valodā tas skan nevis "Zu den drey gekrönten Schwerdtern", bet gan "Zu den drei gekrönten Schwerdtern" (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC) :Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC) ==CAPS LOCK== Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC) == Pāradresācijas == Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -> Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -> Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC) == Jaunie novadi rakstos == Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot "bijušās ietilpstošās administratīvās vienības", jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC) ==tipa Pareizrakstība== Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. <nowiki>[[1950]]. gads</nowiki> (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet <nowiki>[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]</nowiki>. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC) == Kategorijas == Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC) ==Ignore== Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC) :Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC) ::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC) == Dear friend! == PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC) Man ir ideja kā varētu nodibināt "pirmo kontaktu" ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC) :Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC) ::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC) Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC) :::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir. Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC) ::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC) :::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC) Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC) :Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs ::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!''' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC) :Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC) ''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''<br /> Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC) ::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC) :::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC) ==raksts par Rīgu== Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#39597A">Digital1</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC) == Sveiks! == Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC) == Lietuvas valdnieki == Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC) == Par kņaziem == Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC) ==Vēsture== Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC) :Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC) ::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC) == Engures novads? == Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC) == Attēls == Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC) == Džedajs == Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC) == Indriķa hronika == Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC) : Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC) ::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC) :::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC) ==Translation of a short story== Hi my friend! I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there. Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]] ::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC) == Upes == Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas "Xxxx rajona upes" nomainīt pret attiecīgajām "Yyyyy novada upes" kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC) == Par amatniekiem == Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie "Brālībām" un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā", jo "Brīvmūrnieku ložas Latvijā" tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC) == [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] == Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]] == Pāradresācijas == Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC) :Ar šo "botu" nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes "jāuzlabo" vai varbūt kādu "spešl" veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC) :::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet "Šīs nodaļas valoda ... ". Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC) ::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la "kari ar igauņiem" un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC) Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā "Karagājiens uz Ugauniju"? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Tas ir nopietni == Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC) == Citāti == Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC) :Avots ir veidnē "quotation" kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: <nowiki>{{citāts|bla-bla-bla|avots}}</nowiki>. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC) ::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā]. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC) Ja liek <nowiki><blockquote></blockquote></nowiki>, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC) :Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu "dubultformatēšanu" ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC) == [[Bārta (upe)|Bārta]] == Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC) == Attēli == Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC) Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC) == Veselības jautājums == Tu mēdz arī skatīties kā tavi "raksti" izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC) == Uztveres problēmas == Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa "Parādīt pirmskatu" nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC) == Dzēsanas veidnes == {{aizrādījums}} Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 15:26, 18 martā, 2010 (UTC) ===Vispārīgie noteikumi=== * 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu. * 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem. * 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus. ===Esoša raksta rediģēšana=== Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu. * 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju. * 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms. * 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku ===Diskusijas=== Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas. * 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās). * 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC) :To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus "kvalitatīvos" rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC) ::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) :::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC) ::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC) == Autortiesības == Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC) :JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC) ::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC) == Tulkojuma autortiesības == Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::Kas <u>tev</u> atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu :::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) '' :::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu "edijs no 7c ir pimpis" - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC) :::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC) ::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC) :Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC) ::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC) Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC) :Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC) == [[Mindaugs]] == Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&curid=9382&diff=943696&oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC) == Pāvestu lēmumi par Livoniju == Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC) == Brīvmūrnieku saraksti == Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC) == Latviešu vārdi == Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии. Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий "Латышская антропонимия: Фамилии" (1981) и "Ономастическая лексикография" (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!). Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways. Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ? :::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&latvian annotation plus manual about "how to use the monography and what it is about" written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC) ::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC) :::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) ::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET) :::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET) :: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET) :::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET) ::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET) == Jānis Ruberts == Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC) :Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC) == Pilsētvalsts == Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC) == Raksti par vēsturi == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:2px;" | [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]] | <font size="5px">'''Pateicība'''</font><br /><br /><font size="2px">Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!</font> |} Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC) Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC) :Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC) ::'''Diskusijas''' :: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās). :: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c. :::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC) == Sloboda == Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) <br /> Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC) :Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC) == Latvijas apriņķi == Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC) :Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC) ::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: <small>(jautājums)</small> kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; <small>(iebilde) </small>boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC) Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC) : Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC) ::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā "guberņas pilsēta" neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC) '''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC) == Numerācija == Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC) == Sarakstu noformējums == Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju <nowiki>{{columns}}</nowiki>? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC) == Ēdoles pils == Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC) :Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC) ::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC) == Saites no muižām uz pagastiem == Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC) :Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC) ::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC) :::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC) == Baldones Baltā pils == Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC) :Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai "pilnvērtīgās" muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC) ::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC) == [[Jūlijs Madernieks]] == Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC) == Zudusī Latvija == Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes "Zudusī Latvija". Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC) :Gandrīz visi manis izmantotie vietnes "Zudusī Latvija" attēli klasificējami kā "bāreņu fotogrāfijas" (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC) ::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: "[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC) == SUL == Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par "Single user login" latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē? Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par "Bermontiāde": [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC) :Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par "Single user login" latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC) ::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC) :::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC) : Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz "Jarlis". Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC) == http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg == Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā. == Rūrika dzimtas valdnieki == Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC) == 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ == Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&action=historysubmit&diff=1486084&oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&action=historysubmit&diff=1486085&oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija? --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC) :Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC) ::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :) --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC) == senā Sēlpils: novads un vieta == sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC) :Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' ("Sēlenes pils") vai vēlāk - ''castrum Selonum'' ("Sēļu pils"). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC) ::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC) :::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC) ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC) == 1208. gada Sēlpils aplenkums == Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC) == Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža == Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC) :Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC) == Gadu skaitļi raksta nosaukumos == Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC) :Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC) ::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC) :::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC) ::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC) :Vienīgais varu pateikt, ka "Mindauga karagājiens uz Cēsīm" ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu "Cēsu kauja (1262)" --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC) == atvainojos == atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC) :Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC) ::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC) == Militārā misija == Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC) :Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC) == R1.VĢ == Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC) ==Jānis Kalniņš.jpg== Ačiū! Prašome nukreipti ->commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC) == Vietu pieraksts == Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz "tagadējo vietu".--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 <small>(UTC +3)</small> :::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas "cīņu"? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu "saulaino bērnību", kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par "nesaulainu bērnību". Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par "čekistu zvērībām Dievzemītē". Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to "karodziņu slimību")? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot "Kuldīgas apriņķa «Dapatās»" daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::"Saulainā bērnība" ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja "dzimis {{USSR}}" [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) :::::::::::Ja aiz "saulainās bērnības" uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai "Kurzemītē, Dievzemītē". Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&diff=1295188&oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā "antipatriotiskajam viedoklim" PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&diff=1295254&oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&diff=1293165&oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) ::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 <small>(UTC +3)</small> ::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC) Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC) == Article translation/collaboration request == Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade? If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded. Would you be interested in such a "trade"? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC) :It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC) == 3. Saeima == Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC) :Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC) == Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem == Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC) :Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC) == Virsnieki == :Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC) == [[Lasenbekas muiža]] == Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC) : Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen''). Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - "Lašu muižas kalns" un Lasenbekas - "Lašu muižas leja" sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC) == [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi == Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC) :Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC) ::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir "tā" mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC) :::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC) == [[Aleksandrs Vēbers]] == Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto. ''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā'' --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC) ::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&pg=PA126&lpg=PA126&dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&source=bl&ots=BOd9Dxs9sI&sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&hl=en&sa=X&ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&sqi=2&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC) == Rakstu apvienošana == Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC) Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC) == [[Valters fon Eberharts]] == Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] <small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) </small> 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC) : Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC) == Zālīši == Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET) : Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}} ::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET) == dublējošas kategorijas == ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET) == Kārķu muiža == Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET) :''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&pg=PA373&dq=karkel+Hagemeister&hl=lv&sa=X&ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&sqi=2&ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&q=karkel%20Hagemeister&f=false Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET) == [[Kārlis Bergs]] == šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST) ::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST) :::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST) == [[Nereta]] == iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas :) --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST) :Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST) == Dzēšana == Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt <nowiki>{{dzēst}}</nowiki>), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST) == [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] == Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST) [[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST) :1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas "view the original image" - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&repo=panoramio&user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST) == Nošu pieraksts == Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). <source lang="XML"> <score midi="1">\relative c'' { \time 4/4 \key c \major c4 g8 g a4 g r b^> c^> r \bar "|." } \addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }</score> </source> <score midi="1">\relative c'' { \time 4/4 \key c \major c4 g8 g a4 g r b^> c^> r \bar "|." } \addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }</score> --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST) ::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST) == Latvian and Notifications == Greetings! Thank you for helping with translations. It is invaluable work! I was wondering if you could help out with a small translation project. We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible: *[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&language=lv&group=ext-echo&action=proofread&filter= Echo on translatewiki for user interface] *[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&language=lv&group=ext-thanks&action=proofread&filter= Thanks on translatewiki for user interface] *[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]]. This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia. :*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]] If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST) == Attēls == Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET) == 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju |} :Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET) ::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET) :::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET) ::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET) == Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro == Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET) == Defaultsort == Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -> Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 15:39, 10 februārī, 2014 (EET) :Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&curid=252027&diff=2173751&oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST) == Krima == Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET) == valstis vs. valdnieki == sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET) : Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET) == Kategorijas == Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:04, 30 martā, 2014 (EEST) == Request == Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST) Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST) == Par Vitebskas apgabalu == Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo: a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto. Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST) == LKV == Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|<nowiki>{{lkv|<<sējuma numurs>>|<<sleju numuri>>}}</nowiki>}} ({{code|<nowiki>{{lkv|20|41 529.—41 530}}</nowiki>}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST) == Odesas karte == Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST) :Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST) :: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST) :::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST) == Kārlis Reinholds Zariņš == Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu "Kārlis Reinholds Zariņš", bet pārdēvēji par "[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST) :Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST) == Daugavpils == Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds "Kants dzimis Kaļiņingradā". --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST) :Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST) ::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST) == Neliela neskaidrība == Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST) :Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST) == Перевод == Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее: : Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961. Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&action=edit&section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST) :To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST) == Дикое Поле == Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST) :Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST) == kategorijas == sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST) == Heinrihs fon Heimburgs == Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST) :Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST) == [[:en:Do not buy Russian goods!]] == Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST) == Konsultācija == Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET) : Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET) ::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET) == Dzimums == Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā "Internacionalizācija" ķeksi pie "Viņa labo viki lapas" uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET) == Vikimaratons == Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET) :Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET) ::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET) :::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET) == Digamels == Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Bildes no Igaunijas arhīviem == [https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST) :Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST) == Varbūt ir idejas? == Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST) : [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел "Linnuse häving" : "Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь." - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров. : Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST) :: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST) == Par Iskolatu == Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu "Oficiālā valoda." Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST) Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST) == Lībiešu valoda == Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas. *Kas ir domāts statusa "izmirusi" nomaiņu uz "gandrīz izzudusi"? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.) *Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST) :Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir "mirusi valoda" (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda), gan arī "gandrīz izzudusi valoda" (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir "gandrīz izzudusi valoda". Teikums "auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti" ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var "pārstāvēt kultūru"?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST) == Terminoloģija == Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST) : Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST) == Kokles == Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums "Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]", taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST) :Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā "[[Historia Lettica]]".--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST) ::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST) ::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST) == ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' == Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST) :Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST) ::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST) :::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST) == Pārvietošana == Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST) :Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST) == Vecās topenes == Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET) == [[Pietālava]] == Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET) == TZO Vilim Biļkinam == Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas "Triju Zvaigžņu gaismā" alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET) == Tartu Universitātes konkurss == Sveiks! Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET) == Zasas muižas pagasts == Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET) :Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET) == Eiro ieviešana Latvijā == Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET) == Ķeizars pret imperators == Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET) :Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET) ::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET) ::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta "Viskrievijas imperators un patvaldnieks".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET) == Pilskunga tiesa vs Apriņķis == Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST) :Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST) ::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST) :::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST) == Kurzemes guberņa == Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) :Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST) == Tautas Saeimas deputāti == Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST) == Miršanas gada kategorijas == Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST) == CEE Spring 2016 Survey == [[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek! Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu. '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45''' Ar laba vēlējumiem, <br />-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&oldid=15897871 --> == Kolēģis no Igaunijas... == ...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST) ==The picture in the Commons== Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET) ::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET) == Rietumeiropas vēsture == [[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET) :Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET) :: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET) == Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? == Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no "vārds" uz "vārds (personvārds)", piemēram, "Māris" uz "Māris (personvārds)". Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET) :Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda "[[Māris (personvārds)|Māris]]" gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda "Māris" rakstības forma "Maris", kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET) ::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET) :::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET) :::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās "Māris (personvārds)". Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no "Māris (personvārds)" uz "Māris". --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET) ::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET) ::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums "Liesma (personvārds)". Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums "Liesma (nozīmju atdalīšana)". Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET) :::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET) ::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET) ::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET) :::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET) ::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu "Maris", nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&espv=2&biw=1396&bih=669&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET) Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 <small>(EEST)</small> : Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET) : Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET) == Sofija un citi sieviešu personvārdi == Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET) : Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET) :: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET) ::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET) == [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas == Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&diff=2642567&oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET) : Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET) :: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET) ::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET) == Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums == Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc "Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums" ir precīzāks par "Latvijas prezidentu uzskaitījumu". Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET) : Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET) ::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds "valsts" tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt "Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET) ::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET) == Pārvietošana == Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks "Norādes uz šo lapu". --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET) == Hermanis Šells == Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET) :Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET) == Emīls Dārziņš == Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}} : Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET) == Viļāni == Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET) == Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST) == Brīvie attēli == Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST) :Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST) == Par muižām == Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem? Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET) :Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa "Muižu nosaukumi", norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET) ::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET) == [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST) == [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST) == Livonijas ordenis == Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&curid=2138&diff=2876347&oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST) :Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST) == Iekavas (20.08.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[<p>Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>fa |} Paldies! <!-- (-5, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>|lines=0}} == [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST) == BBLD == Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&diff=2955190&oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) :uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST) ::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST) :::Sakarā ar oriģināla licenci "Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence."--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST) ::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == E-pasts == Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET) == Iekavas (24.12.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>pilskunga iecirknis |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET) == [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET) == [[Diskusija:Spilves lidosta]] == Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET) == [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] == {{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (20.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>simka….jpg |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST) == Simeons Bekbulatovičs == На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST) :Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST) == Iekavas (10.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&lt;<p>krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7. |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) ==Photos into the WikiCommons== Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST) :do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST) ::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST) == [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == Konsultācija == Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST) :[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST) == Iekavas (05.11.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas "Padomju varas atjaunošana Latvijā". 49., 50. lpp.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET) == Ieteikums == [[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]] Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku "highlightDisambig". Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET) == Iekavas (01.03.2020) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}} == Iekavas (02.03.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&lt;/ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET) == [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] == {{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET) == Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] == Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET) : Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET) == Uploading files == Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]]. I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including: * A description so we know what it is * A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!) * An author so we know who created the file * A date so we know how old it is I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be. The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -> copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == "..novads (2021)" - vai ir jēga? == Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa "..novads (2021)"? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar "Republikas pilsētām", to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - "Valstspilsētas" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST) :Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST) ::Rakstā [[Ādažu novads]] "Vēstures" sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST) ::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST) :::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST) ::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Iekavas (23.06.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Jug91.jpg&#124;Kalnciema iela 1A (arh. <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Jānis Alksnis&#93;, 1910) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) == [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (14.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Maroku&#93;&#93;, &#91;&#91;Nīderlande&#124;Nīderlandi&#93;&#93;, &#91;&#91;Šveice&#124;Šveici&#93;&#93;, &#91;&#91;Vācija&#124;Vāciju&#93;&#93;, &#91;&#91;Itālija&#124;Itāliju&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &#91;&#91; |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST) == [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] == {{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Ārlietu dienesta darbinieki == Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p [[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST) == [[Voldemārs Bastjānis]] == Pardon my English. I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years. A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born. Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations. (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}} == [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST) ==Email == Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil. == Iekavas (03.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (26.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;&#91;Sainbulats&#124;Sainbulata&#93;&#93; vadībā ieņēma &#91;&#91;Veisenšteinas pils&#124;Veisenšteinas&#93;&#93; (&#91;&#91;Paide&#93;&#93;s) cietoksni<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &#91;&#91;Lodes pils&#93;&#93;.&lt;ref&gt;&#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET) == [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām == Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&diff=prev&oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET) : Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET) ::..un kāpēc šis būtu "izņēmuma gadījums"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET) :::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET) == Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas == Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET) :Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET) == [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) == 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET) |} :Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET) ::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET) == [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET) == Iekavas (28.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET) == Iekavas (26.03.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Pēc Latvijas okupācija (1940)&#124;Latvijas okupācijas<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> 1940. gadā Kūla uzņēmās &#91;&#91;Latvijas PSR&#93;&#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET) == [[Johans Karls Brušvits]] == [[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]] Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST) :Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&gid=1&pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST) ::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST) :::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега! Еще раз спасибо за дополнение и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)? Второй - В книге имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC) :::Johann Karl Bruschwit по-немецки = Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST) :::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли? [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST) ::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST) ::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST) :::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST) == Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto == Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST) {{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST) == [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] == {{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST) == Iekavas (29.06.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &#91;&#91;kurši&#124;kuršu&#93;&#93;, &#91;&#91;latgaļi&#124;latgaļu&#93;&#93;, &#91;sēļi&#124;sēļu&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> un &#91;&#91;zemgaļi&#124;zemgaļu&#93;&#93; sentautu, kā arī &#91;&#91;lībieši&#124;lībiešu&#93;&#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (18.07.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Artemīda&#93;&#93;s templis atradās &#91;Efesa&#124;Efesa&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> mūsdienu &#91;&#91;Turcija&#93;&#93;s teritorijā. |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (19.07.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Viņu kronēja kā "grieķu karali" <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Georgs I (Grieķija)&#124;Georgu I&#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli, |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST) == Ahemenīdu dinastijas valdnieki == Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) :domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par "karali" latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par "caru". ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST) == Iekavas (04.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span>&lt;section end=bracket /&gt; |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST) == [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (25.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Vīlandes viduslaiku pils&#124;Vilian&#93;&#93;, &#91;&#91;Tarvastas pils&#124;Iarvas&#93;&#93;, &#91;&#91;Pērnava&#124;Pernava antiqua, &amp; nova&#93;&#93;''<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST) == Iekavas (31.08.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;&#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&#93;&#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val-la&#124;arx Kurslovia&#125;&#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Livonijas hronika&#93;&#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/ |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST) == Iekavas (15.10.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>pasaules karš&#124;Otrā pasaules kara&#93;&#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &#91;&#91;Rīga&#93;&#93;s <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>miris 1968. gadā &#91;&#91;Čikāga&#124;Čikāgā&#93;&#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &#91;&#91;Majori&#93;&#93;em (mirusi 1975. gadā |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST) == Iekavas (11.12.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;1905. gada revolūcija Latvijā&#124;1905. gada revolūcijas&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET) == Iekavas (09.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Livonijas—Lietuvas karš&#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&#93;&#93; tās pakļāva &#91;&#91;Maskavas lielkņazs&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>&#91;&#91;Joans III&#93;&#93;.* Boriss Vjačeslavičs <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Борис Вячеславич, (&#91;&#91;1077&#93;&#93;)* Oļegs Svjatoslavičs <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Олег Святославич, (&#91;&#91;1078&#93;&#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls. |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET) == Iekavas (10.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Pēc &#91;Latvijas neatkarības atgūšana&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET) == Iekavas (22.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Kategorija:Pievolgas tautas&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET) == 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET) :Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET) == Stefania Turkewich == Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera. If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET) == Iekavas (18.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Rolands Rikards&#93;&#93; (mehānika, 1942—2022), LZA<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>, RTU |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST) == Mohiļeva == Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST) : Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST) == Iekavas (17.02.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * Mīlgrāvis, galastacija <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Мюльграбен'', tagad senā &#91;&#91;Mangaļi (stacija)&#124;Mangaļu stacijas&#93;&#93; ēka atrodas slēgtā ostas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET) == Iekavas (19.03.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; dz_vieta = &#91;&#91;Taurupes pagasts&#93;&#93;, &#91;&#91;Vidzemes guberņa&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>tagad &#123;&#123;LAT&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET) == Adding info when uploading files == Hello! You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]]. You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST) :This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) :: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST) == Mainīt vārdu == Sveiki! Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) : Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST) == Skaits == Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]</ref>|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403) |red|24.1}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Poļi]] (39 939) |black|1.9}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658) |yellow|1.1}} {{bar percent|Cita tautība (67 112) |purple|3.3}} {{bar percent|Nav izvēlēta (52 042) |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST) : tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST) == Литературный перевод статьи == Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST) == [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (01.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&#93;&#93;, &#91;&#91;Rīgas Lutera baznīca&#124;Rīgas Lutera baznīcā&#93;&#93;, <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;Rīgas Jēzus baznīca&#124;Rīgas Jēzus baznīcā&#93; un &#91;&#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&#124;Rīgas Jaunajā |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST) == Iekavas (03.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Mācījās <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>Vidzemes skolotāju seminārs&#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST) == Iekavas (08.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;&#123;</span>* "Gan jau atvērsies sirds…:<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>" (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.); |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST) == Kannst Du vielleicht helfen? == Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]], an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-) Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST) : Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST) == Iekavas (03.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &#91;&#91;Intu muiža&#93;&#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &#91;&#91;Āraišu mācītājmuiža&#93;&#93;s zemi sadalīja 13 |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST) == Iekavas (18.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>04&#124;&#124;bez&#125;&#125;&#125;&#125;&lt;/ref&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span> Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &#91;&#91;Kuldīgas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) == Iekavas (22.10.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>" (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST) == [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET) == Atsauces == {{atsauces}} == Labojumi == Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET) == GFDL with disclaimers == Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&project=wikipedia&category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&min_days=14&badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Čeļabinskas apgabals == Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā? '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET) == Translation request == Hello, Pirags. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET) :Hello, Pirags. :I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request. :Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET) == [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) == {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) == {{Gada citi notikumi|1699}} Man ir divi jautājumi: # Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām "{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)", piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]? # Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot "1699", nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni <nowiki>{{Gada citi notikumi|1699}}</nowiki> (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem. Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums "1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā" būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET) Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot "18. gadsimta notikumi Vācijā" uz "18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā" vai "notikumi Itālijā" uz "notikumi Itālijas teritorijā", jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas == Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST) : Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības "Zelta ābele" grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == upright=1.0 == Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis <nowiki>[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]</nowiki>, bet, ievadot <nowiki>[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]</nowiki>, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&curid=585552&diff=4296639&oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST) == [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] == {{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) == Citāti == Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja). {{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} {{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST) :Man, starp citu, viņi abi bez rāmjiem rādās, tikai vienam datums kursīvā (telefonā vispār identiski). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.27 (EEST) == [[:Attēls:Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Cēsu skolas ap 1910.jpg|Cēsu skolas ap 1910.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Cēsu skolas ap 1910.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Itālijas basketbola izlase 1937.jpg|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Saljut -> Saļut == Neapspriežoties esi pārdēvējis Saljut par Saļut. Gribētu zināt, pēc kādiem noteikumiem vai standartiem vadījies, izvēloties šo nosaukumu. Es neesmu atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus), tādēļ izmantoju ANO GOST 1983 transliterāciju, kas ir vistuvākā latviešu valodai (skatīt [[Krievu alfabēta transliterācija]]). Pagaidām es atcelšu šīs izmaiņas. Ja ir pamatoti argumenti, apspriedīsim. Starp citu, Latvijas padomju presē šo orbitālo staciju dēvēja par "Salūts". [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.10 (EEST) :Liekas, ka noderīgi palūkoties [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]] — ukraiņu (šajā gadījumā arī krievu) īpašvārdu atveide un atjaunot izdzēstoː--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.30 (EEST) {| class="wikitable" |Burti |IPA |Atveide latviski |Piemēri |- |''' лю''' |[l], [lʲ] |'''ļu''' |'''''Лю'''ботин'' — '''Ļu'''botina |} {| class="wikitable" |'''''Лю'''бовь'' — '''Ļu'''bova |} :Pie kam [[Krievu alfabēta transliterācija]] ir par [[kirilica]]s transliterāciju latīņu, nevis latviešu valodā, tādēļ arī iznācis '''Saljut'''.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::Šajā gadījumā mēs neapspriežam personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus, bet gan specifiskus nosaukumus, ko transliterē nevis fonētiski atveido. Ja ir kāda krievu -> latviešu valodas transliterācijas tabula, izmantosim to. Vienīgā man zināmā, kas ir tuvākā latviešu valodai, ir ANO GOST 1983. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.40 (EEST) ::: Vai tad tiešām vārds "salūts" ir specifisks nosaukums, kuru no krievu valodas transliterē nevis fonētiski atveido?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.45 (EEST) :::: ''Салют'' ir kosmiskais aparāts, tātad specifisks nosaukums. Piemēram, ''Мир'' būs "Miers" vai "Pasaule"? :::: Vikipēdijā svešvārdu atveidošanā ir jābalstās uz skaidri definētiem noteikumiem, kas ir oficiāli publicēti, nevis uz izjūtām. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.03 (EEST) :::: Tādu skaidri definētu noteikumu šajā gadījumā nav, pats taču atzini, ka neesi atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus). Aizrādījums par izjūtām šeit nav vietā. Tev jāpārkāpj savām izjūtām un jāatzīst, ka ANO GOST 1983 transliterācijas arguments nav pareizi pielietots.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.14 (EEST) Pārcēlos uz [[Saļut-1]] lapas diskusiju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.16 (EEST) == [[:Attēls:Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Paplakas stacijas projekts.png|Paplakas stacijas projekts.png]] == {{Informācija-autortiesības|Paplakas stacijas projekts.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == UNESCO Memory of the World == Hi Pirags, I've sent you emails about this but I don't know if you've seen them. You were one of the prize winners in the Memory of the World wiki challenge. If you want your prize, please get in touch with me at m.l.poulter@bris.ac.uk to give address/email/phone details. Alternatively, there is someone with a lower score who doesn't want your prize (the book '''[https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000377412/ Let’s Explore the Memory of the World]''' ); if you're not interested, would you be happy for them to have it? [[Dalībnieks:MartinPoulter|MartinPoulter]] ([[Dalībnieka diskusija:MartinPoulter|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 13.43 (EET) == Varbūt varam vienoties? == Varbūt varētu vienoties, ka, ja jau esam aicināti uz diskusiju par kādu jautājumu (kā lasu raksta diskusijā), tad uzreiz nemainīt daudzus rakstus, katrā izvirzot vienu un to pašu jautājumu. Var taču izdiskutēt pie viena raksta, atrast konsensu (nu, vai neatrast) un tad iet uz priekšu. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 00.55 (EET) == [[:Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png]] == {{Informācija-autortiesības|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 20.01 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) == Iekavas (22.06.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4485390 šis labojums] lapā [[Maurju impērija]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Maurju impērija|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: nodibināja [[Indo-grieķu valsts{{!}}Indo-grieķu valsti]]. &lt;gallery&gt; EasternSatrapsAfterAlexander.jpg{{!}}Austrumu <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Satraps{{!}}satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē. Nanda Empire, c.325 BCE.png{{!}} |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST) == Iekavas (09.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492655 šis labojums] lapā [[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: turaidiešu karaspēka aplenkumu. &lt;gallery&gt; Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG{{!}}2<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG{{!}}3<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg{{!}}4<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG{{!}}8<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> “[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” &lt;/gallery&gt; |} Paldies! <!-- (-4, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.40 (EEST) == Iekavas (11.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4493527|page=Zlēku pamatskola|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}}seal_image = {{!}}image = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>simka….jpg {{!}}image size = 250px {{!}}caption = {{!}}location = [[|lines=4}} == Iekavas (12.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4494087 šis labojums] lapā [[Jūlija Sviridenko]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jūlija Sviridenko|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&#123;&#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&#125;&#125; {{!}}language=uk<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; 2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&#123;&#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&#125;&#125; {{!}}language=uk}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; 2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts 03999a0f26d3&amp;title=UkrainaTaVelika {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&#123;&#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&#125;&#125; {{!}}language=uk<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; 2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla &#x27;&#x27;[[Time]]&#x27;&#x27; ikgadējā &#x27;&#x27;TIME100 Next&#x27;&#x27; 03999a0f26d3&amp;title=UkrainaTaVelika {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&#123;&#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&#125;&#125; {{!}}language=uk}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; 2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla &#x27;&#x27;[[Time]]&#x27;&#x27; ikgadējā &#x27;&#x27;TIME100 Next&#x27;&#x27; |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 22.20 (EEST) == Iekavas (16.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4495177 šis labojums] lapā [[Alūksnes vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Alūksnes vēsture|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Impērijas sastāvā == [[Attēls:Alūksne Broce 1805.jpg{{!}}thumb{{!}}270px{{!}}Alūksnes pilsmuiža un ordeņa pilsdrupas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>[[Broce]] (1805).]] [[Attēls:AluksneNeuesSchloss.png{{!}}thumb{{!}}270px{{!}}Alūksnes pilsmuižas kungu māja.]] |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 14.00 (EEST) == Iekavas (22.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497261 šis labojums] lapā [[Doroteja fon Mēdema]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Doroteja fon Mēdema|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: ceļojums. / žurnāls &quot;Bizness-Klass&quot;(kr.val.), 2011. gada aprīlis, Nr.3, 43.—47.lpp. //ISSN 1691-0362.&lt;/ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> Hercogs mira 1800. gadā, atstājot atraitnei milzu mantojumu. 1805. gadā savā Kurzemes pilī (&#x27;&#x27; |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 14.00 (EEST) == Iekavas (26.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4499464 šis labojums] lapā [[Edgars Meļķisis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Meļķisis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā]”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/ Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas |} Paldies! <!-- (1, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. jūlijs, plkst. 23.20 (EEST) == Iekavas (30.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4500412 šis labojums] lapā [[Vēju tornis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vēju tornis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891627184).jpg{{!}}Lips (&#x27;&#x27;Λίψ, Lips&#x27;&#x27;), dienvidrietumu vējš <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>no ([[Lībija]]s nosaukuma) The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891633814).jpg{{!}} |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST) 8hca4ebdua1kj4vla9z8m7la98yj1vk 0 43433 4500425 4469107 2026-07-30T11:05:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500425 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 5288 (2026) |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada''}} Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/dauderos-vares-aplukot-unikalas-liecibas-par-starpkaru-latvijas-drosibas-iestadem.a422240/|title=Dauderos varēs aplūkot unikālas liecības par starpkaru Latvijas drošības iestādēm|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-07|date=2021-09-21|language=lv}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā — trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums — policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse — balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa — dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, Valsts policijas 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā — tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam ''Robusta TL Pro Regular''.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts Valsts policijas burtveidols "POLICIJA", bet apakšā — Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210415223305/https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ |date={{dat|2021|04|15||bez}} }} * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] 8148zf3ssm399xs758106fm8lk464fl 0 43988 4500288 4498174 2026-07-29T20:39:35Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500288 wikitext text/x-wiki {{Gads|2008}} {{Gada citi notikumi|2008}} {{Gads citos kalendāros|2008}} '''2008. gads''' ({{Rom sk gadam|2008}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. 2008. gads bija: * [[Starptautiskais planētas Zeme gads]]; * [[Starptautiskais polārais gads]] ({{dat|2007|3|1|SK}}—{{dat|2009|3|1|SK}}); * Starptautiskais [[kartupelis|kartupeļu]] gads; * Starptautiskais [[sanitārija]]s gads. * Pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] [[mājas cūka|cūkas]] gads līdz [[6. februāris|6. februārim]], ko [[7. februāris|7. februārī]] nomainīja [[žurka]]s gads; == Notikumi == * [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Kipra|Kiprā]] un [[Malta|Maltā]] ieviests [[eiro]]; ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Slovēnija]]. * [[2. janvāris]] — [[nafta]]s cenas pirmoreiz sasniedza 100 [[ASV dolārs|ASV dolārus]] par barelu. * [[3. janvāris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aiova]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Maiks Hakabijs]] ([[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]) un [[Baraks Obama]] ([[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]]); ** [[Dijarbakira|Dijarbakirā]] ([[Turcija|Turcijā]]) uzsprāga mīnēta automašīna; bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus. * [[5. janvāris]] — [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] pārvēlēja ārkārtas prezidenta vēlēšanās [[Gruzija|Gruzijā]]. * [[8. janvāris]] — ASV [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Džons Makeins]] (republikāņi) un [[Hilarija Klintone]] (demokrāti). * [[17. janvāris]] — [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] lidmašīnai ''[[Boeing 777]]'' nosēžoties, pietrūka skrejceļa; ievainoti 19 pasažieri. * [[24. janvāris]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Romāno Prodi]] atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā. * [[30. janvāris]] — no [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] priekšvēlēšanām izstājās [[Rūdolfs Džuljāni]] un [[Džons Edvardss]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''[[Microsoft]]'' piedāvāja 44 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par ''[[Yahoo!]]'' kompāniju. * [[2. februāris]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās. * [[3. februāris]] — [[Serbija]]s prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts [[Boriss Tadičs]]. * [[4. februāris]] — [[Irāna]] atklāja savu pirmo kosmisko centru un palaida kosmosā [[raķete|raķeti]]. * [[7. februāris]] — [[STS-122]]: startēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu [[Eiropa|Eiropā]] būvēto moduli ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]''. * [[8. februāris]]: ** [[Džibuti]] notika parlamenta vēlēšanas. ** par [[Beliza]]s premjerministru kļuva [[Dīns Barovs]]. * [[11. februāris]] — pret [[Austrumtimora]]s prezidentu [[Žozē Ramošs-Otra|Žozē Ramošu-Otru]] veikts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot. * [[13. februāris]] — [[Malaizija]]s premjerministrs [[Abdulahs Badavi]] atlaida parlamentu; vēlēšanas notika 8. martā. * [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudē]] nogalināti pieci un ievainoti 16 cilvēki; pats šāvējs izdarīja pašnāvību. * [[15. februāris]] — [[Vāclavs Klauss]] atkārtoti ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu. * [[17. februāris]] — [[Kosova]]s parlaments pasludināja neatkarību no [[Serbija]]s. * [[18. februāris]] — parlamenta vēlēšanās [[Pakistāna|Pakistānā]] vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas. * [[19. februāris]]: ** [[Armēnija|Armēnijā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Seržs Sargsjans]]; ** [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] paziņoja par atkāpšanos no amata. * [[21. februāris]]: ** ar raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]] iznīcināts sabojājies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spiegošanas pavadonis [[USA-193]]; ** sākās [[Turcijas iebrukums Irākā|2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā]] ar segvārdu "Operācija "Saule"" ({{val|tr|Güneş Harekâtı}}). * [[24. februāris]]: ** pasniegta 80. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]; par labāko filmu atzīta "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]". ** [[Kipra|Kiprā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu pārvēlēja prezidents [[Dimitris Hristofis|Dimitri Hristofi]]. * [[25. februāris]] — par 17. [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas prezidents|prezidentu]] kļuva [[I Mjonbaks]]. * [[26. februāris]] — [[Florida]]s štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu. * [[27. februāris]] — mērena zemestrīce satricināja [[Linkolnšīra|Linkonšīru]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc [[Rihtera skala]]s un to epicentrs atradās Apvienotās Karalistes ziemeļaustrumos. * [[28. februāris]] — par [[Kipra]]s prezidentu iecelts [[Dimitris Hristofis]]. === Marts === * [[2. marts]] — notika [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|Krievijas prezidenta vēlēšanas]], kuru rezultātā [[Dmitrijs Medvedevs]] ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu. * [[3. marts]] — [[Džons Makeins]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. * [[6. marts]] — astoņi cilvēki nogalināti un desmit ievainoti apšaudē [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Izraēla|Izraēlā]]. * [[8. marts]]: ** no [[Serbija]]s premjerministra amata atkāpās [[Vojislavs Koštuņica]]; ** [[Malaizija|Malaizijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ES]]'' palaists pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'', kas paredzēts [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apgādei. * [[14. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] atklāja [[Londona]]s [[Hītrovas lidosta]]s piekto termināli. * [[17. marts]] — [[Austrālija]]s pilsētā [[Adelaide|Adelaidē]] beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kuru nodēvēja kā "reizi 3000 gados" un kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C. * [[19. marts]] — no [[Zeme]]s novērots 7,5 miljardu [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā noticis [[zvaigzne]]s sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu [[Visums|Visumā]]. * [[24. marts]] — [[Butāna|Butānā]] notika pirmās vispārējās vēlēšanas. * [[25. marts]] — no Vilkinsa ledus šelfa [[Antarktīda|Antarktīdā]] atdalījās {{nobr|414 km²}} liels aisbergs. * [[29. marts]] — prezidenta un parlamenta vēlēšanas [[Zimbabve|Zimbabvē]]. * [[30. marts]] — britu tabloīds ''[[News of the World]]'' publicēja [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] prezidentu [[Makss Moslijs|Maksu Mosliju]] kompromitējošas fotogrāfijas. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Bukareste|Bukarestē]], [[Rumānija|Rumānijā]] sākās 20. [[NATO]] samits. * [[3. aprīlis]]: ** NATO ielūdza [[Albānija|Albāniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]] aliansē. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] iestāšanos bloķēja [[Grieķija]]; ** pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'' savienojās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[6. aprīlis]] — prezidenta vēlēšanas [[Melnkalne|Melnkalnē]]. * [[9. aprīlis]] — parlamenta vēlēšanas [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. * [[10. aprīlis]] — asamblejas vēlēšanas [[Nepāla|Nepālā]]. * [[13. aprīlis]] — vēlēšanās [[Itālija|Itālijā]] uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] pārstāvētā partija. * [[15. aprīlis]] — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja ''Hewa Bora Airways'' lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem. * [[18. aprīlis]] — netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ilinoisa]]s štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 balles stipra [[zemestrīce]], kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā. * [[20. aprīlis]] — [[Paragvaja|Paragvajā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[24. aprīlis]] — [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]] notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks. * [[28. aprīlis]]: ** [[Indija|Indijā]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[PSLV]] palaisti desmit [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņi]]; ** [[Virdžīnija]]s štatā ASV plosījās vairāki [[tornādo]], ievainojot vismaz 200 cilvēku; vissmagāk cieta Safolkas pilsēta; ** 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā [[Šaņduna]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]]. === Maijs === * [[1. maijs]]: ** septiņi cilvēki gāja bojā un iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 [[tornādo]] plosīšanās rezultātā [[Ārkanzasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; ** [[Ķīna|Ķīnā]] atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums ir 36 kilometri un tas stiepjas pāri Handžou līcim [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]]. * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[4. maijs]]: ** 7:25 no rīta uz sēkļa [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] uzskrēja pasažieru kuģis ''Mona Lisa'' ar 984 pasažieriem; ** vairāk nekā {{sk|90000}} cilvēku gāja bojā, kad ciklons ''Nargis'' sasniedza [[Mjanma]]s dienvidu reģionus; vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s). * [[7. maijs]] — par [[Krievija]]s prezidentu oficiāli apstiprināts [[Dmitrijs Medvedevs]]. * [[8. maijs]] — par [[Itālija]]s premjerministru iecelts [[Silvio Berluskoni]]. * [[11. maijs]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Serbija|Serbijā]]. * [[12. maijs]] — 7,9 balles stiprā zemestrīcē [[Ķīna]]s centrālajā reģionā bojā gāja vismaz {{sk|19000}} cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā Dienvidaustrumāzijas reģionā. * [[13. maijs]] — 63 cilvēki gāja bojā un 216 ievainoti vairākos bumbu [[Sprādziens|sprādzienos]] Džeipuras pilsētā [[Indija|Indijā]]. * [[15. maijs]] — naftas vada sprādzienā netālu no [[Nigērija]]s galvaspilsētas [[Lagosa]]s bojā gāja aptuveni 100 cilvēki. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Leonels Fernandess]]. * [[20. maijs|20.]]—[[24. maijs]] — [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]] notika [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|53. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]s pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. * [[25. maijs]] — plkst. 23:53:44 (pēc [[Saskaņotais pasaules laiks|saskaņotā pasaules laika]]) uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas nolaidās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmiskais aparāts ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[3. jūnijs]] — [[Baraks Obama]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]. * [[11. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista orbitālā observatorija ''[[Fermi Gamma-ray Space Telescope|Gamma-ray Large Area Space Telescope]]'' (GLAST). * [[12. jūnijs]] — referendumā [[Īrija|Īrijā]] noraidīta [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] ratifikācija. * [[14. jūnijs]] — 6,9 balles spēcīgā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Japāna|Japānā]] gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki. * [[27. jūnijs]] — [[Roberts Mugabe]] ievēlēts par [[Zimbabve]]s prezidentu uz otro termiņu. * [[29. jūnijs]] — parlamenta vēlēšanas [[Mongolija|Mongolijā]]. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Ingrīda Betankūra]] un 14 citi ķīlnieki atbrīvoti no [[Kolumbija]]s Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves. * [[7. jūlijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Mirko Cvetkovičs]], nomainot [[Vojislavs Koštunica|Vojislavu Koštunicu]]. * [[10. jūlijs]] — izveidots lietotņu veikals ''[[App Store]]''. * [[21. jūlijs]] — [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā arestēts bijušais [[Serbu Republika]]s prezidents [[Radovans Karadžičs]]. * [[23. jūlijs]] — [[Rāms Varans Jādavs]] nodeva zvērestu kā pirmais [[Nepāla]]s prezidents. * [[27. jūlijs]]: ** vismaz 17 cilvēki gāja bojā un 154 ievainoti bumbas sprādzienā lielākajā [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]]; ** [[Kambodža|Kambodžā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[28. jūlijs]] — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 ievainoti bumbas sprādzienos [[Irāka]]s pilsētās [[Bagdāde|Bagdādē]] un [[Kirkūka|Kirkūkā]]. === Augusts === [[Attēls:Beijing 2008 logo.gif|thumb|150px|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]]] * [[7. augusts]] — [[Gruzija]], pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. [[Krievija]]s bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā — konflikta zonā, kā arī ārpus tās. * [[8. augusts]] — [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] sākās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. * [[10. augusts]] — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]]; bojā gāja viens cilvēks. * [[14. augusts]] — Gruzija izstājās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. * [[18. augusts]] — par [[Pakistāna]]s premjerministru iecelts [[Muhamedmians Somro]]. * [[20. augusts]] — aviokompānijas ''Spanair'' lidmašīna ar reisa numuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja; bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās. * [[24. augusts]]: ** [[Gvatemala|Gvatemalā]] nokrita lidmašīna. nogalinot 10 cilvēkus. ** pacelšanās laikā [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Biškeka|Biškekā]] avarēja aviokompānijas ''Iran Aseman Airlines'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing]] 737-219''; bojā gāja 68 cilvēki. * [[26. augusts]] — Krievija atzina [[Dienvidosetija]]s un [[Abhāzija]]s neatkarību. === Septembris === * [[1. septembris]] — viesuļvētra Gustavs kā otrās kategorijas vētra sasniedza [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Luiziāna]]s štatu; bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā ceturtās kategorijas viesuļvētra Gustavs brāzās pāri [[Kuba]]s rietumdaļai, skarot arī [[Haiti]], [[Dominikāna|Dominikānu]] un [[Jamaika|Jamaiku]]. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus. * [[6. septembris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Asifs Ali Zardārī]]. * [[8. septembris]] — [[ANO]] [[Starptautiskā tiesa]] sāka izskatīt [[Gruzija]]s prasību pret [[Krievija|Krieviju]]. * [[9. septembris]] — Asifs Ali Zardārī nodeva [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidenta]] zvērestu. * [[10. septembris]] — [[Somālijas]] [[pirāts|pirāti]] nolaupīja [[Dienvidkoreja]]s kravas [[kuģis|kuģi]]. * [[16. septembris]] — [[Kaira|Kairā]] atrakts [[Ramzesa II templis]]. * [[21. septembris]] — [[Ehuds Olmerts]] atkāpās no [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministra]] amata. * [[24. septembris]] — [[Taro Oso]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru. * [[28. septembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — 6,6 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] bojā gāja vismaz 65 cilvēki. * [[7. oktobris]] — [[meteoroīds]] "2008 TC₃" kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas zinātniski novērots pirms sadursmes ar [[Zeme|Zemi]]. * [[22. oktobris]] — Indijas Kosmosa izpētes organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''Chandrayaan-1'' [[Mēness]] izpētes misijā. * [[29. oktobris]]: ** [[Pakistāna|Pakistānā]] notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce; bojā gāja vismaz 200 cilvēki; ** apvienojās aviokompānijas ''Delta'' un ''Northwest Airlines'', izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju ''Delta''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nwa.com/features/mergerletter/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913203259/http://nwa.com/features/mergerletter/ |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> === Novembris === [[Attēls:BarackObama2005portrait.jpg|thumb|120px|[[Baraks Obama]]]] * [[4. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|44. prezidenta]] un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāts [[Baraks Obama]], kurš ar 338. pret 163. elektoru balsīm apsteidza [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Viceprezidenta amatā ievēlēts [[Džo Baidens]]. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka [[Baraks Obama]] bija pirmais melnādainais [[ASV prezidents]]. * [[8. novembris]] — [[Krievija]]s zemūdenes ''[[K-152 Nerpa]]'' incidentā bojā gāja 20 cilvēku. * [[20. novembris]] — [[Kanāda|Kanādā]] nokrita [[meteoroīds]] ''2008 Prairie meteoroid''. * [[21. novembris]] — [[Internets|internetā]] pirmoreiz pamanīja vienu no bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]] — ''[[Conficker]]''. * [[25. novembris]] — referendumā [[Grenlande|Grenlandē]] par tās autonomijas palielināšanu no [[Dānija]]s, 75% vēlētāju deva atbalstu. * [[26. novembris|26]].—[[29. novembris]] — sērijā teroristu uzbrukumu [[Indija]]s finanšu galvaspilsētā [[Mumbaja|Mumbajā]] bojā gāja 195, bet ievainoti vismaz 239 cilvēki. * [[29. novembris]] — grautiņos [[Nigērija|Nigērijā]] bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēki. === Decembris === * [[5. decembris]] — mirstīgās atliekas, kuras atrada 1991. gadā, ar [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] testa palīdzību beidzot identificētas kā [[Cars|cara]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II Romanova]] atliekas. * [[7. decembris]] — [[Gana|Ganā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[9. decembris]] — par [[Lietuva]]s premjerministru iecelts [[Andrjus Kubiļus]]. * [[14. decembris]] — spēcīgs sniegputenis [[Francija]]s dienvidos izjauca transporta kustību un atstāja bez elektrības un komunikācijām {{sk|70000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |title=Sniegputenis Francijas dienvidos bez elektrības atstāj 70 000 cilvēku |access-date={{dat|2008|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110812021846/http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |archivedate={{dat|2011|08|12||bez}} }}</ref> * [[15. decembris]] — formāli sadalītas [[Nīderlandes Antiļas]].<ref name="endofNA">[http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles Agreement on division of Netherlands Antilles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009134416/http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}{{en ikona}}</ref> * [[16. decembris]] — [[Zviedrija]]s dienvidus satricināja 4,7 balles stipra [[zemestrīce]]. Grūdieni reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Malme]]s, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un [[Dānija]]s ziemeļos, arī galvaspilsētā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=79961 TVNET :: Daba — Zviedriju satricina 4,7 balles stipra zemestrīce]</ref> * [[17. decembris]] — par [[Taizeme]]s premjerministru kļuva [[Abhisits Vedžadživa]], amatā nomainot [[Čaovarats Čanvērakuls|Čaovaratu Čanvērakulu]]. * [[27. decembris]] — [[Izraēla]] veica gaisa uzbrukumu [[Gazas josla|Gazas sektoram]], kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēki, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti. * [[28. decembris]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes. * [[30. decembris]] — [[Halīfa tornis|Dubaijas torņa]] augstums sasniedza 780 metrus. == Dzimuši == * [[22. februāris]] — [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''), vācu futbolists * [[17. marts]] — [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Edmund Hillary, c. 1953, autograph removed.jpg|thumb|120px|[[Edmunds Hilarijs]]]] [[Attēls:Bobby Fischer 1960 in Leipzig.jpg|thumb|120px|[[Bobijs Fišers]]]] [[Attēls:Heath Ledger 2006 - Cropped, Facing Left.jpg|thumb|120px|[[Hīts Ledžers]]]] [[Attēls:President Suharto, 1993.jpg|thumb|120px|[[Suharto]]]] * [[3. janvāris]] — [[Aleksandrs Abdulovs]] (''Александр Абдулов''), krievu aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Bobijs Fišers]] (''Bobby Fischer''), ASV dzimis Islandes šahists (dzimis 1943. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Hīts Ledžers]] (''Heath Ledger''), Austrālijas aktieris (dzimis 1979. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1921. gadā) === Februāris === * [[5. februāris]] — [[Mahariši Mahešs Jogi]] (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917. gadu) * [[6. februāris]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[10. februāris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), amerikāņu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[12. februāris]] — [[Badri Patarkacišvilli]] (ბადრი პატარკაციშვილი), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[15. februāris]] (oficiāli atzīts par mirušu) — [[Stīvs Fosets]] (''Steve Fossett''), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944. gadā) * [[18. februāris]] — [[Alēns Robs-Grijē]] (''Alain Robbe-Grillet''), franču rakstnieks un kinorežisors (dzimis 1922. gadā) === Marts === * [[18. marts]] — [[Entonijs Mingella]] (''Anthony Minghella''), angļu dramaturgs un režisors (dzimis 1954. gadā) * [[19. marts]]: ** [[Arturs Klārks]] (''Arthur Clarke''), angļu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) ** [[Pols Skofīlds]] (''Paul Scofield''), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[24. marts]]: ** [[Nīls Espinols]] (''Neil Aspinall''), angļu producents (dzimis 1942. gadā) ** [[Ričards Vidmarks]] (''Richard Widmark''), amerikāņu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[27. marts]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), franču sporta administrators (dzimis 1921. gadā) * [[29. marts]] — [[Rajko Mitičs]] (''Рајко Митић''), Dienvidslāvijas futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Čārltons Hestons]] (''Charlton Heston''), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Alberts Hofmanis]] (''Albert Hofmann''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906. gadā) === Maijs === [[Attēls:Sydney Pollack.jpg|thumb|120px|[[Sidnijs Polaks]]]] * [[12. maijs]] — [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendlerowa''), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910. gadā) * [[26. maijs]] — [[Sidnijs Polaks]] (''Sydney Pollack''), ASV kinorežisors, producents un aktieris (dzimis 1934. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Tschingis Ajtmatow.jpg|thumb|120px|[[Čingizs Aitmatovs]]]] * [[7. jūnijs]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Leonīds Hurvičs]] (''Leonid Hurwicz''), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Ruslana Koršunova]] (''Руслана Коршунова''), Krievijas modele (dzimusi 1987. gadā) === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Nonna Mordjukova]] (''Нонна Мордюкова''), krievu aktrise (dzimusi 1925. gadā) === Augusts === [[Attēls:Aleksandr Solzhenitsyn 1974crop.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Solžeņicins]]]] * [[3. augusts]] — [[Aleksandrs Solžeņicins]] (''Александр Солженицын''), krievu rakstnieks (dzimis 1918. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aizeks Heiss]] (''Isaac Hayes''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[28. augusts]] — [[Fils Hills]] (''Philip Hill''), ASV autosportists (dzimis 1927. gadā) === Septembris === [[Attēls:Paul Newman 1954.JPG|thumb|120px|[[Pols Ņūmens]]]] * [[12. septembris]] — [[Deivids Fosters Volless]] (''David Foster Wallace''), ASV rakstnieks (dzimis 1962. gadā) * [[15. septembris]] — [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''), angļu mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[26. septembris]] — [[Pols Ņūmens]] (''Paul Newman''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) === Oktobris === [[Attēls:JoergHaider Sep07 (cropped).JPG|thumb|120px|[[Jergs Haiders]]]] * [[11. oktobris]]: ** [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā) ** [[Jergs Haiders]] (''Jörg Haider''), Austrijas politiķis (dzimis 1950. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (dzimis 1989. gadā) === Novembris === [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|thumb|120px|[[Miriama Makeba]]]] * [[4. novembris]] — [[Maikls Kraitons]] (''Michael Crichton''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942. gadā) * [[9. novembris]] — [[Miriama Makeba]] (''Miriam Makeba''), Dienvidāfrikas dziedātāja, aktrise un cilvēktiesību aktīviste (1932. gadā) === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pols Krugmans]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Makoto Kobajaši]], [[Tošihide Maskava]] (益川 敏英), [[Joičiro Nambu]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], [[Haralds cur Hauzens]], [[Liks Montaņjē]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Martins Čalfijs]] (''Martin Chalfie''), [[Osamu Šimomura]] (下村 脩), [[Rodžers Tsiens]] (錢永健) * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Marti Ahtisāri]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gg2}} [[Kategorija:2008. gads| ]] 72nx9nrw4b1xt8xm457d27le2snbz21 0 45530 4500437 4304782 2026-07-30T11:13:48Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500437 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hydrogen.svg|right|thumb|[[ūdeņradis|Ūdeņraža]] atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā).]] '''Elektronu mākonis''' ir modelis, kurš apraksta [[elektrons|elektronu]] kustību apkārt [[atoma kodols|atoma kodolam]]. Elektronu mākoņa modelis atšķirībā no slavenā [[dāņi|dāņu]] fiziķa [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] sākotnēji piedāvātā atoma modeļa atšķiras ar to, ka Bora variantā elektroni riņķo apkārt atoma kodolam pa noteiktām [[trajektorija|trajektorijām]]. Savukārt elektronu mākoņa modelī nav zināma elektronu atrašanās vieta un to kustības trajektorija. == Elektronu mākoņa attēla iegūšana == Ilgu laiku kopš [[teorētiskais modelis|teorētiskā modeļa]] izstrādes nebija iespējams iegūt elektronu mākoņa [[attēls|attēlu]]. [[2004]]. gadā pirmajiem uzņemt elektronu mākoņa attēlu izdevās [[Kanāda]]s Nacionālās Pētniecības Padomes (NRC) [[zinātnieki]]em.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nrc-cnrc.gc.ca/highlights/2005/0501electronimaging_e.html |title=NRC pētnieki iegūst pirmo elektrona mākoņa attēlu |date=2005. gada 1. janvāris |accessdate=19. janvārī, 2008. gadā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080305014408/http://www.nrc-cnrc.gc.ca/highlights/2005/0501electronimaging_e.html |archivedate={{dat|2008|03|05||bez}} }}</ref> Attēls tika iegūts ar jaunas [[tehnoloģija]]s palīdzību, apstarojot ar [[lāzers|lāzera]] staru [[slāpeklis|slāpekļa]] [[Molekula|molekulu]] (N₂). Viņi uz slāpekļa molekulu raidīja ārkārtīgi īslaicīgu lāzera [[impulss|impulsu]], kurš trāpīja [[elektrons|elektronam]], piešķirot tam [[enerģija|enerģiju]], kas uz īsu brīdi izsit to no [[orbitāle]]s. Tūlīt pat elektrons atgriežas savā vietā, izstarojot enerģijas porciju. Analizējot šī [[starojums|starojuma]] mijiedarbību ar [[lāzera stars|lāzera staru]], zinātnieki aprēķina, cik elektroniem [[stars]] trāpījis un kur tie tobrīd atradušies.<ref>"Pirmais elektronu mākoņa attēls", Ilustrētā Zinātne. - 2005. gada decembra numurs, 20.lpp.</ref> == Elektronu kustība atomos == Atoma kodols aizņem tikai 10⁻¹² no atoma telpas. Pārējā atoma daļā nemitīgā kustībā atrodas elektroni. Šī kustība ir visai īpatnēja un drīzāk atgādina viļņu izplatīšanos nekā daļiņu pārvietošanos. Mūsu ikdienas dzīvē šādas parādības nav novērojamas, un tāpēc elektronu kustību [[Atoms|atomos]] precīzi nevar attēlot ar uzskatāmiem modeļiem. Elektronu atomā var salīdzināt ar [[stāvviļņi]]em — kustība gan notiek, bet kopaina visā atoma telpā nemainās. Katrā atoma telpas punktā elektrons it kā rada noteiktu negatīvās elektrības lādiņu. Šī lādiņa blīvumu uzskata par ''elektrona atrašanās varbūtību''. Taču to nedrīkst saprast tā, ka kaut kādā momentā elektrons kā daļiņa patiesi atrodas šajā atoma telpas punktā. Faktiski elektrons savā viļņveidīgajā kustībā ir vairāk vai mazāk nevienmērīgi izkliedēts visā atoma telpā un izkliedes raksturs laikā nemainās. Zīmējumos elektrona atrašanās varbūtību mēģina parādīt ar punktējumu: jo šī varbūtība ir lielāka, jo intensīvāk punktē attiecīgo atoma telpas daļu. Bieži vien tad arī runā par ''elektrona mākoni'', kura blīvumu attēlo punktējuma blīvums. Jebkurš no atoma elektroniem savā viļņveidīgajā kustībā ir izkliedēts visā atoma telpā. Taču tā atrašanās varbūtības sadalījums ir atkarīgs no elektronam piemītošās enerģijas, kura var mainīties tikai pa noteiktām porcijām ([[kvanti]]em). Ja savienotu punktus, kuros elektronam ir viena un tā pati atrašanās varbūtība, tad atoma telpā izveidotos noteiktas virsmas. Šādas iedomātas virsmas ietvertu pilnīgi noteiktu atoma telpas daļu, kurā būtu pilnīgi noteikta elektrona atrašanās summārā varbūtība. Šāda atoma telpas daļa tiek saukta par [[orbitāle|orbitāli]]. Zīmējumos parasti parāda iedomāto virsmu, kas ietver orbitāli, ar summāro elektrona atrašanās varbūtību 0,9 jeb 90%. Orbitāles iekšienē elektrona atrašanās varbūtības sadalījums, protams, nav vienmērīgs, taču plaknes zīmējumos šo sadalījumu daudzmaz pareizi attēlot ir grūti. {{clear}} [[Attēls:Electron orbitals.svg|thumb|Augšējā rindā ir attēlotas dažādas orbitāles]] ''Orbitāle ir atoma telpas daļa, kurā elektrona atrašanās summārā varbūtība ir tuva vienam.'' Tā kā elektrona atrašanās varbūtības sadalījums ir atkarīgs no elektrona enerģijas, tad no šīs enerģijas ir atkarīga arī orbitāle. Elektronu enerģijas dažādās vērtības parasti attēlo ar ''enerģijas līmeņiem un apakšlīmeņiem''. Katram enerģijas līmenim ir viens vai vairāki apakšlīmeņi. Tieši enerģijas apakšlīmenis ir tas, kas nosaka orbitāles veidu. Enerģijas līmeņus apzīmē vai nu ar arābu cipariem, vai arī ar burtiem: 1, 2, 3, ... vai ''K'', ''L'', ''M'', .... Apakšlīmeņus apzīmē ar burtiem: ''s'', ''p'', ''d'', ''f'', .... Elektronus, kuriem piemīt attiecīgajam apakšlīmenim atbilstošā enerģija, sauc par ''s'', ''p'', ''d'', ''f'' elektroniem. Tāpat arī atbilstošās orbitāles dēvē par ''s'', ''p'', ''d'', ''f'' orbitālēm. Šādas orbitāles arī parādītas attēlā. Katrā enerģijas līmenī ir '''viena ''s'' orbitāle'''. Tā ir atoma telpas daļa, kuru ietver lodes virsma. Atoma kodols atrodas šīs lodes centrā. Palielinoties enerģijas līmeņa numuram, palielinās ''s'' orbitāles lodes izmēri. Sākot ar otro enerģijas līmeni, atomos atrodas arī '''trīs ''p'' orbitāles''', kas orientējas savstarpēji perpendikulāri. Šo orientāciju parāda, saistot orbitāles ar koordinātu sistēmas asīm. Ja viena orbitāle atrodas ap <math>x</math> asi (<math>p_x</math> orbitāle), tad otra atrodas ap <math>y</math> asi (<math>p_y</math> orbitāle) un trešā - ap <math>z</math> asi (<math>p_z</math> orbitāle). Sākot ar trešo enerģijas līmeni, atomā ir vēl arī '''piecas <math>d</math> orbitāles'''. Trīs no tām atrodas starp koordinātu asīm (''d_xz'', ''d_yz'', ''d_xy''), ceturtā - ap divām asīm (''d_{x² − y²}'') un piektā ap trešo asi (''d_z²''). Sākot ar ceturto enerģijas līmeni, eksistē arī '''septiņas ''f'' orbitāles'''. Katrā orbitālē var atrasties vai nu viens, vai arī divi elektroni. Ja orbitālē atrodas tikai viens elektrons, tad šo elektronu sauc par ''nesapārotu''. Divi elektroni veido ''elektronu pāri'', un tos sauc par ''sapārotiem elektroniem''. Sapāroties var tikai elektroni ar pretēji orientētiem spiniem, ko parasti parāda ar bultiņām: ↓↑. Tas, ka abi šie elektroni atrodas vienā orbitālē, nozīmē, ka viļņveidīgā kustība atomā tiem ir vienāda. Shematiskos zīmējumos orbitāli bieži vien parāda simboliski kā kvadrātu vai apli, kurā iezīmē bultiņas. Šāds simbolisks attēlojums, protams, nedod nekādu informāciju par orbitāļu telpisko veidu atomos. Visiem viena enerģijas līmeņa un viena apakšlīmeņa orbitālēs esošajiem elektroniem ir viena un tā pati enerģija. Tā, piemēram, kaut arī ''p'' orbitāles ir trīs un tās ir savstarpēji perpendikulāri orientētas, visiem 2''p'' elektroniem ir vienāda enerģija un arī visiem 3''p'' elektroniem ir vienāda enerģija (tā gan ir lielāka nekā 2''p'' elektroniem).<ref>Ķīmija, Rokasgrāmata skolēniem, Rīga "Zvaigzne" 1994, 28. lpp., {{ISBN|5-405-01097-9}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Fizika-aizmetnis}} {{Ķīmija-aizmetnis}} {{Elementārdaļiņas-aizmetnis}} [[Kategorija:Atomfizika]] [[Kategorija:Fizikālā ķīmija]] [[Kategorija:Elementārdaļiņas]] c6qfqulhynz0zyvxk50n44np5gqd2yt 0 46314 4500449 4463702 2026-07-30T11:36:35Z Vylks 50297 4500449 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Mali | Badge = Mali FF (New).png | FIFA Trigramme = MLI | Nickname = ''Les Aigles'' (Ērgļi) | Association = Mali Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|POR}} [[Antoni da Silva]] | Captain = [[Amari Traore]] | Most caps = [[Seidu Keita]] (102) | Top scorer = [[Seidu Keita]] (25) | Home Stadium = ''[[Stade du 26 Mars]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _mali2122h | pattern_b1 = _mali2122h | pattern_ra1 = _mali2122h | pattern_sh1 = _mali2122h | pattern_so1 = _mali1920h | leftarm1 = 136A11 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = 136A11 | shorts1 = 136A11 | socks1 = FFF200 | pattern_la2 = _mali2122a | pattern_b2 = _mali2122a | pattern_ra2 = _mali2122a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _mali1920a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = [[Attēls:Flag_of_Mali_(1959–1961).svg|23px]] '''Mali''' 4:3 {{fb-rt|CAF}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{fb|MLI}} 11:0 [[Mauritānijas futbola izlase|Mauritānija]] [[Attēls:Flag_of_Mauritania_(1959–2017).svg|23px]] <br> ([[Senegāla]]; {{dat|1972|10|1|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ALG}} 7:0 {{fb-rt|MLI}} <br> ([[Alžīrija]]; {{dat|1988|11|13|N|bez}}) <br />{{fb|KUW}} 8:1 {{fb-rt|MLI}}<br /> ([[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]; {{dat|1997|9|5|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 14 | Regional cup first = [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] | Regional cup best = 2. vieta ([[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]]) }} '''Mali futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Mali]] starptautiskās futbola sacensībās. Mali futbola izlasi pārvalda Mali Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā pret [[Centrālāfrikas Republikas futbola izlase|Centrālāfrikas Republikas izlasi]]. Mali izlase nekad nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīram. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Mali ir piedalījusies 14 reizes, tās augstākais sasniegums ir 2. vieta 1972. gada Nāciju kausā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Izstājās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Izstājās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]] - ''Nepiedalījās'' * [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]]-[[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - 2. vieta * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] - ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - ''Diskvalificēta'' * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]-[[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] - ''Izstājās'' * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - 4. vieta * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]]-[[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss|2000]] - ''Nekvalificējās'' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] - 4. vieta * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]] - 4. vieta * [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - 3. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - 3. vieta * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03022024-majiniekiem_turpina_spidet_veiksme_kotdiv</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://www.cafonline.com/member-associations/mli/ Mali] at [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/MLI Mali] at [[FIFA]] * Courtney, Barrie. [https://www.rsssf.org/tablesm/mali-intres.html Mali&nbsp;– List of International Matches] at RSSSF.com (last updated: 19 August 2010) {{CAF izlases}} [[Kategorija:Mali futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] ciejvz23qd7795xqtq827k1rs197pgd 0 47356 4500287 3948504 2026-07-29T20:37:42Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500287 wikitext text/x-wiki {{pov}} '''Jehovas liecinieki''', ''Bībeles pētnieki'' ({{val|en|Bible Students}}), arī ''Sargtorņa biedrība'', ir no [[protestantisms|protestantisma]] atšķēlusies [[denominācija (reliģija)|denominācija]]. Dibināta 1874. gadā [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Dibinātājs ir [[Čārlzs Teizs Rasels]] (1852—1916). Pašnosaukums "Jehovas liecinieki" pieņemts 1931. gadā, atvasinot to no [[Bībele]]s, pravieša Jesajas grāmatas: "Jūs esat mani liecinieki — saka Tas Kungs…". Pēc pašu Jehovas liecinieku datiem, 2019. gadā pasaulē bija reģistrēti {{sk|8683117}} Jehovas liecinieki.<ref>[https://www.jw.org/en/news/jw/region/global/2019-Service-Year-Report-Includes-Largest-Baptismal-Figure-in-20-Years/ 2019 Service Year Report Includes Largest Baptismal Figure in 20 Years]</ref> Virknē valstu, lielākoties autoritārās vai totalitārās, — piemēram, Ķīnā, Saūda Arābijā, Irānā, Irākā — Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta. == Koncepcijas pamatatšķirības == Jehovas liecinieki uzskata sevi par tiem, kuri atgriezušies pie [[Bībele]]s pirmsākumiem, atmetot vēlāku laiku izpratnes uzslāņojumus. [[Dievs|Dievu]] sauc vārdā Jehova, jo [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] šis Dieva personvārds ticis lietots ap 7000 reižu, bet mūsdienās daudzos tulkojumos pārsvarā aizstāts ar titulu "Kungs". Noliedz [[Trīsvienība]]s koncepciju. [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] atzīst par Jehovas dēlu, otro personu Visumā, cilvēces grēku izpircēju, kurš tomēr ir autonoms no Jehovas. [[Svētais Gars]] ir Jehovas darbīgais spēks, enerģija darbībā, nevis persona. Bībeles tekstus izprot burtiski, izņemot vietas, kur konteksts apstiprina, ka izteikumi ir simboliski un tie ir jāpēta dziļāk. Jehovas liecinieki uzskata, ka pašreizējo pasauli pārvalda [[Sātans]], kurš ietekmē un morāli degradē cilvēkus. Viņi tic, ka saskaņā ar Bībeles solījumu drīzā nākotnē uz Zemes tiks izveidota paradīze, kur daudz miljonu Dievam paklausīgu cilvēku varēs dzīvot mūžīgi, bet ļauna darītājus Dievs iznīcinās (Psalmi 37:9—11, 29). Jehovas lieciniekiem nav algotas garīdzniecības; draudzes vadītāji visus pienākumus veic brīvprātīgi, bez maksas. == Vēsture == Čārlzs Teizs Rasels (nācis no izteikti reliģiozas kalvinistu draudzes) jau pirms organizācijas dibināšanas nāca klajā ar informāciju, ka Jēzus esot atgriezies nevis fiziski, bet gan garīgi. Paziņojis, ka 1914. gadā Jēzus sāks savu valdīšanu debesīs un ka nākotnē uz zemes ir apsolīta paradīze un jau drīzumā gaidāms Armagedons jeb pēdējā kauja starp Dieva un Sātana spēkiem. Jēzus Kristus vadībā šajā kaujā tiks iznīcināti visi Dieva ienaidnieki. Pēc Armagedona nāks "tūkstošgadu valsts", kur valdīs Jēzus Kristus un 144 000 ar garu izredzēto Kristus sekotāju debesīs, bet daudzi miljoni citu cilvēku, kas ir paklausīgi Dievam, dzīvos mūžīgi un laimīgi uz zemes. 1879. gadā Rasels sāka izdot žurnālu ''The Zion’s Watch Tower and Herald of Christ’s Presence'' (šobrīd ''Watchtower Announcing Jehovah's Kingdom'', latv. "Sargtornis"). Par nākamo "Sargtorņa biedrības" vadītāju kļuva Džozefs Franklins Raterfords (''Joseph Franklin Rutherford'', 1869—1942). Raterfords izdarīja nelielas izmaiņas reliģiskajā koncepcijā, piemēram, precīzāk paskaidroja dažus Bībeles pravietojumus. Uzsāktajai kampaņai "Miljoni pašlaik dzīvojošo nemirs" bija lieli panākumi. Raterfords solīja Kristus tūkstošgadīgās valstības iestāšanos 1925. gadā,<ref>[https://books.google.lv/books?id=uFn7PQJeorwC&pg=PA89&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Millions Now Living Will Never Die! — J. F. Rutherford]</ref> un daudzi cilvēki tādēļ pievienojās Jehovas lieciniekiem. Kad prognoze nepiepildījās, liels skaits izstājās, tomēr arī pēc neapmierināto izstāšanās Jehovas lieciniekiem bija vairāk biedru nekā pirms tam. 1931. gadā Raterforda grupa paziņoja, ka turpmāk viņi vairs nav vienkārši ''Bībeles pētnieki'', bet gan ''Jehovas liecinieki''. (Jaunais nosaukums tika pamatots uz Bībeles Jesajas grāmatu, 43. nodaļas 10. līdz 13. pantu.) Atšķelšanās rezultātā citas ''Bībeles pētnieku'' grupas saglabājās, bet ar laiku kļuva maz pamanāmas. 1942. gadā Raterfords nomira. Par viņa pēcteci kļuva Neitans Homers Nors (''Nathan Homer Knorr'', 1905—1977) 1942. gadā tika izveidota teokrātiska draudzes locekļu izglītības sistēma, lai visi draudžu locekļi apgūtu lokālos apmācību kursu un vēl piedalītos individuālās mācībās. Pēc papildu izglītības saņemšanas jau 1943. gadā sāka vēl aktīvāku misionēšanas programmu "no mājas uz māju". 1946. gadā kongresa dalībniekus iepazīstināja ar izdevuma ''Erwachet'' (Atmostieties!) pirmo numuru. 1945. gadā savos izdevumos izteica uz Bībeli balstītus argumentus, kādēļ Jehovas lieciniekiem nebūtu pareizi pārliet asinis (Apustuļu darbi 15:28, 29; 3. Mozus 17:13,14.) Vēlāk tam tika atrasts arī medicīnisks pamatojums, piemēram, asins pārliešanas rezultātā ievērojams procents cilvēku saslima ar hepatītu, AIDS un citām nopietnām slimībām. Tāpēc mūsdienās miljoniem cilvēku, kas pat nav Jehovas liecinieki, priekšroku dod bezasins ķirurģijai, kas ir attīstīta daļā valstu. 1976. gadā Nors nomira, un par viņa pēcteci kļuva Frederiks Viljams Francs (''Frederick William Franz'', 1893—1992). 1977. gadā 216 valstīs bija apmēram {{sk|2223000}} Jehovas liecinieku, bet kopējais ikgadējā Jēzus nāves atceres vakara apmeklētāju skaits visā pasaulē pārsniedza {{sk|5100000}}. 1982. gadā iznāk grāmata "Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes" (grāmatas metiens pārsniedza {{sk|220000000}} vairāk nekā 125 valodās). Frederiks Viljams nomira 1992. gadā 99 gadu vecumā. Par viņa pēcteci kļuva Miltons G. Henšels. Viņš bija "Sargtorņa biedrības" piektais prezidents. 2005. gadā tika izdota grāmata "Ko patiesībā māca Bībele?", un pašlaik tā ir galvenais palīglīdzeklis, vadot bezmaksas Bībeles nodarbības ar interesentiem. Kaut arī Jehovas liecinieku organizācijā juridisku apsvērumu dēļ ir prezidenti, reliģiskās organizācijas darbību nevada viens cilvēks, bet pieredzējušu kristiešu grupa, kuru sauc par Vadošo padomi. Šāda kārtība bija kristiešiem arī 1. gadsimtā (skatīt Apustuļu darbus 15. nodaļu). 2012. gadā Latvijā aktīvo Jehovas liecinieku skaits bija 2400, bet viņu reliģiskās sapulces apmeklēja ap 4000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://download.jw.org/files/media_magazines/wp_E_20130101.pdf |title=''Watchtower'', 1-st of January, 2013 |access-date={{dat|2013|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021100237/http://download.jw.org/files/media_magazines/wp_E_20130101.pdf |archivedate={{dat|2012|10|21||bez}} }}</ref> Jehovas liecinieku sapulču nami jeb "valstības zāles" jau bija visās Latvijas lielākajās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs un Tukumā). 2021. gadā Jehovas liecinieku galvenais periodiskais izdevums "Sargtornis" (''Watchtower'') tiek izdots jau {{sk|93281789}} eksemplāru metienā 441 valodā. Šī žurnāla tirāžas un valodu skaits jau vairākus gadus pārsniedz jebkuru citu izdoto žurnālu pasaulē.<ref>''Newsmax'' of October, 2010</ref> Tuvākais izdevums tirāžas un valodu skaita ziņā ir arī Jehovas liecinieku izdotais žurnāls "Atmostieties!" (''Awake!''), kura metiens 2021. gada sākumā bija {{sk|93354000}} eksemplāru 224 valodā. 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s laikā Jehovas liecinieki pārstāja izplatīt žurnālus, apmeklējot cilvēkus pa mājām un uzrunājot tos uz ielām, bet nosūtīja interesentiem žurnālus iespiestā formā pa pastu vai elektroniskā formā e-pastā. Tāpēc žurnālu tirāža tiek samazināta. Jehovas liecinieki publicē arī citus izdevumus (bukletus un brošūras), kas tiek tulkoti vairāk nekā 1030 valodās. == Struktūra un sadzīves normas == Jehovas lieciniekus centralizēti un teokrātiski vada pieredzējušu kristiešu grupa, kuru sauc par Vadošo padomi. Vadošā padomē kalpo 7 līdz 13 cilvēku, kuru atrašanās vieta ir Vorvika, ASV (agrāk Vadošā padome atradās Bruklinā). Vieta no kuras tiek vadīta Jehovas liecinieku darbība attiecīgajā valstī vai teritorijā tiek saukta par Bēteli (tulkojumā "Dieva nams"). Vasarās notiek trīs dienu kongresi, rudenī un pavasarī vienas dienas kongresi. Katrs Jehovas liecinieks pieder pie draudzes, kurā apvienotas vidēji 60—70 personas (atkarībā no tā, cik daudz cilvēku attiecīgajā vietā vēlas apmeklēt sapulces). Šo sanāksmju dalībnieki paši uztur kārtībā savu valstības zāli un sedz visus ar to saistītos izdevumus. Draudzes darbību vada draudzes vecākie. Viņu pienākumos ietilps vadīt sapulces un rūpēties par draudzes locekļu garīgumu. Rajona pārraugs uzrauga vairāku (ap 20) draudžu darbību, apmeklējot katru no tām 2 reizes gadā. Draudžu vecākajiem palīdz draudžu kalpotāji, kuru pienākumos ietilpst tehniskas dabas jautājumu kārtošana. Paralēli laicīgajam darbam un sludinātāja pienākumiem, Jehovas liecinieki katru nedēļu apmeklē 2 sapulces, kas katra sastāv no 2—3 daļām 30—60 minūšu garumā. Dažas sapulces tiek organizētas kā lekcijas. Citas ir organizētas kā apspriedes vai nodarbības ar auditorijas piedalīšanos. Sapulču galvenais mērķis — mācīties Bībeli. Šajās sapulcēs māca arī pilnveidot oratora prasmes un uzrunāt cilvēkus. Katram draudzē ir jāveic savs noteikts pienākums. Jehovas liecinieku ģimenes ideālā ir patriarhālas. Vīrs ir ģimenes galva, bet vīra galva ir Jēzus Kristus. Saskaņā ar Kolosiešiem 3:19 vīri tiek aicināti mīlēt savas sievas un rūpēties par viņām. Draudžu locekļi literatūrā un sapulcēs tiek brīdināti par to, cik slikti laulību var ietekmēt precības ar cilvēku, kas nav Jehovas liecinieks. Draudzē sievietēm netiek uzticēti atbildīgi pienākumi, taču viņas tiek uzskatītas par pilntiesīgām draudzes loceklēm, kurām tāpat ir jāpiedalās sludināšanā. Viņām, tāpat kā vīriešiem, ir uzticēts vadīt Bībeles nodarbības ar interesentiem. Par galveno attiecībās ar ģimenes locekļiem, draudzes locekļiem un citiem cilvēkiem tiek uzskatīta savstarpēja cieņa un mīlestība. Kopš 20. gadsimta 20. gadiem Jehovas liecinieki nesvin tādus svētkus kā [[Lieldienas]], [[Vasarsvētki|Vasarsvētkus]], [[Ziemassvētki|Ziemassvētkus]], kā arī valsts svētkus, dzimšanas dienas un vārda dienas, jo uzskata, ka tajos tiek godināti cilvēki, nevis Jehova, kā arī, viņuprāt, šo svētku izcelsme ir pagāniska. Taču Jehovas lieciniekiem nav aizliegts izklaidēties un atpūsties, ja vien tas saskan ar Bībelē noteiktajām normām. Jehovas liecinieki neatbalsta donoru kustību un neatzīst asinis pārliešanu ķirurģisku operāciju vai nelaimes gadījumu laikā, taču tas nenozīmē, ka viņi nerūpējās par savu dzīvību un veselību, vai arī nemīl savus tuvākos. Viņi labprāt izmanto bezasins ārstēšanas un ķirurģijas metodes. Jehovas liecinieki nedien armijā un neizmanto ieročus. To visu viņi pamato Bībelē, atsaucoties uz cieņu pret dzīvību (5. Mozus 5:17, 1.Jāņa 3:15, 1. Jāņa 3:11-12). Neatbalsta arī abortus (Psalms 127:3). Jehovas liecinieki uzskata, ka katram cilvēkam ir tiesības uz gribas brīvību un iespēja izvēlēties savu dzīves ceļu, taču ja kristīts draudzes loceklis pārkāpj Bībeles normas un to nenožēlo, tad viņš tiek izslēgts no draudzes, lai saglabātu tās "tīrību". Jehovas lieciniekiem nav nekādu baznīcas nodevu, tikai brīvprātīgi ziedojumi, kurus draudzes locekļi pirms vai pēc sapulces var iemest ziedojumu kastītē. Literatūra, kuru sludinātāji izplata bezmaksas, tiek iespiesta pateicoties šiem ziedojumiem un citiem ziedojumiem, kurus dažkārt dod par literatūru pateicīgie cilvēki. == Grāmatas par Jehovas lieciniekiem Latvijā == 2008. gadā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti, iznākusi reliģiju pētnieka Nikandra Gilla grāmata "Jehovas liecinieki". Monogrāfija ir sagatavota Valsts pētījumu programmas "Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" ietvaros. Šis darbs iznācis grāmatu sērijas "Reliģiskā dzīve Latvijā" ietvaros un tas uzsāk iepazīstināt lasītājus ar daudzveidīgajām konfesijām Latvijā un to denominācijām, arī mazskaitlīgajiem un ne visai ierastajiem reliģiskajiem novirzieniem. == Bibliogrāfija == * Mandau Luīze. Vai Dievi ir tādi? — Rīga, Preses nams, 1998. * LR Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centrs, Latvijas Neatkarīgo Kriminologu asociācija. "Netradicionālās reliģiskās kustības un sektas: socioloģiskie un kriminoloģiskie aspekti" — Rīga, 1998. * Kerns Herberts. Kā atbildēt ... Jehovas lieciniekiem. — Rīga, Svētdienas Rīts, 1991. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.jw.org/lv/ Jehovas liecinieku oficiālā mājas lapa] {{lv ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Reliģiskās ticības, tradīcijas un kustības]] ofgz42dzdb8acosn94ebrfe3g0vrkgz 0 49628 4500398 4499338 2026-07-30T07:44:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500398 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākais aktieris galvenajā lomā" | current_awards = | image = Michael B Jordan - Sinners.jpg | alt = | caption = [[98. Kinoakadēmijas balva|2025. gada balvas]] ieguvējs [[Maikls B. Džordans]] | description = "labāko aktiera sniegumu galvenajā lomā" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākais aktieris galvenajā lomā"''' jeb "Oskara" balva labākajam aktierim galvenajā lomā tiek pasniegta katru gadu.<ref name="Oscars1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.<ref name="Oscars6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}</ref> == Balvas ieguvēji == === 1920. gadi === [[Attēls:Emil_Jannings_-_no_watermark.jpg|alt=|thumb|171x171px|[[Emīls Janningss]] ir pirmais šīs balvas ieguvējs]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="2" scope="row" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emīls Janningss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Last Command]][[The Way of All Flesh]]''''' |- |[[Ričards Bartelmess]] |''[[The Noose]][[The Patent Leather Kid]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1928/29 {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}}''' | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vorens Baksters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Vecajā Arizonā]]" (''In Old Arizona'')''' |- |[[Džordžs Bānkrofts]] |''[[Thunderbolt]]'' |- |[[Česters Moriss]] |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- |[[Pols Muni]] |{{sort|Valiant|''[[The Valiant (1929 film)|The Valiant]]''}} |- |[[Luiss Stouns]] |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === [[Attēls:Charles_Laughton-publicity2.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Čārlzs Lotons]] balvu saņēma 1933. gadā]] [[Attēls:Gable,_Clark_01.jpg|alt=|thumb|149x149px|[[Klārks Geibls]] balvu saņēma 1934. gadā]] [[Attēls:Paul_Muni_-_Zola_-_1936.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Pols Muni]] balvu saņēma 1936. gadā]] [[Attēls:Spencer_Tracy.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Spensers Treisijs]] bija pirmais aktieris, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1937. un 1938. gadā)]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Erliss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dizraeli (1929. gada filma)|Dizraeli]]" (''Disraeli'')''' |- |[[Džordžs Erliss]] |''[[The Green Goddess]]'' |- |[[Voliss Bīrijs]] |''[[The Big House]]'' |- |[[Moriss Ševaljē]] |''[[The Big Pond]] / [[The Love Parade]]'' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Bulldog Drummond]] / [[Condemned]]'' |- |[[Lorenss Tibets]] |''[[The Rogue Song]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Laionels Berimors]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Brīva dvēsele]]" (''A Free Soul'')''' |- |[[Džekijs Kūpers]] |''[[Skippy]]'' |- |[[Ričards Dikss]] |"[[Simarons]]" (''Cimarron'') |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[The Royal Family of Broadway]]'' |- |[[Ādolfs Menžū]] |''[[The Front Page (1931. gada filma)|The Front Page]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Voliss Bīrijs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čempions (filma)|Čempions]]" (''The Champ'')''' |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Dr. Jekyll and Mr. Hyde (1931. gada filma)|Dr. Jekyll and Mr. Hyde]]''''' |- |[[Alfrēds Lants]] |''[[The Guardsman]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Čārlzs Lotons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Henrija VIII privātā dzīve]]" (''The Private Life of Henry VIII'')''' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Berkeley Square]]'' |- |[[Pols Muni]] |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klārks Geibls]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tas notika kādā naktī]]"''' |- |[[Frenks Morgans]] |''[[The Affairs of Cellini]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |"[[Tievais vīrs]]" |- ! rowspan="4" scope="row" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[VIktors Maklagens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]" (''The Informer'')''' |- |[[Klārks Geibls]] | rowspan="3" |"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- |[[Čārlzs Lotons]] |- |[[Franšo Touns]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Muni]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Stāsts par Luiju Pastēru]]" (''The Story of Louis Pasteur'')''' |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[Dodsworth]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[My Man Godfrey]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Drošsirdīgie kapteiņi]]" (''Captains Courageous'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |[[Conquest (filma)|''Conquest'']] |- |[[Fredriks Mārčs]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Night Must Fall]]'' |- |[[Pols Muni]] |"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zēnu pilsēta]]" (''Boys Town'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Algiers]]'' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |"[[Eņģeļi ar netīrām sejām]]" |- |[[Roberts Donats]] |''[[The Citadel]]'' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Pygmalion]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Donats]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uz redzēšanos, mister Čips]]" (''Goodbye, Mr. Chips'')''' |- |[[Klārks Geibls]] |"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[Babes in Arms]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |} === 1940. gadi === [[Attēls:Annex_-_Stewart,_James_(Call_Northside_777)_01.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Džeimss Stjuarts]] balvu saņēma 1940. gadā]] [[Attēls:Gary_Cooper_1936.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Gērijs Kūpers]] balvu saņēma 1941. un 1952. gadā]] [[Attēls:James_cagney_promo_photo.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Džeimss Kegnijs]] balvu saņēma 1942. gadā]] [[Attēls:Ronald_Colman_-_publicity.jpg|thumb|152x152px|[[Ronalds Kolmans]] balvu saņēma 1947. gadā]] [[Attēls:Laurence_Olivier_-_Rebecca.jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Lorenss Olivjē]] blavu saņēma 1948. gadā par savu režisēto filmu "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]"]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Stjuarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'')''' |- |[[Čārlijs Čaplins]] |"[[Lielais diktators]]" |- |[[Henrijs Fonda]] |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- |[[Reimonds Mesijs]] |''[[Abe Lincoln in Illinois]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Seržants Jorks]]" (''Sergeant York'')''' |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Serenāde par peniju]]" (''Penny'' ''Serenade'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[The Devil and Daniel Webster]]'' |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- |[[Orsons Velss]] |"[[Pilsonis Keins]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Kegnijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jenkijs Dudls Dendijs]]" (''Yankee Doodle Dandy'')''' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Random Harvest]]'' |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Jenkiju lepnums]]" |- |[[Volters Pidžons]] |"[[Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'') |- |[[Montijs Vūlijs]] |''[[The Pied Piper]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Lukass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sardze uz Reinas]]" (''Watch on the Rhine'')''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- |[[Volters Pidžons]] |''[[Madame Curie]]'' |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[The Human Comedy]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bings Krosbijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |"[[Gāzes gaisma]]" |- |[[Berijs Ficdžeralds]] |"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'') |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Tikai vientuļās sirdis]]" (''None But the Lonely Heart'') |- |[[Aleksandrs Nokss]] |[[Wilson (filma)|''Wilson'']] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rejs Millands]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zaudētā nedēļas nogale]]"''' |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |[[Džīns Kellijs]] |''[[Anchors Aweigh]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Keys of the Kingdom]]'' |- |[[Kornels Vailds]] |''[[A Song to Remember]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Lerijs Pārkss]] |''[[The Jolson Story]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Yearling]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ronalds Kolmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dubultdzīve]]" (''A Double Life'')''' |- |[[Džons Gārfīlds]] |''[[Body and Soul]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Gentleman's Agreement]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[Life with Father]]'' |- |[[Maikls Redgreivs]] |''[[Mourning Becomes Electra]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lorenss Olivjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |[[Levs Ajerss]] |''[[Johnny Belinda]]'' |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Meklējumi]]" (''The Search'') |- |[[Dens Deilijs]] |''[[When My Baby Smiles at Me]]'' |- |[[Kliftons Vebs]] |''[[Sitting Pretty]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Broderiks Krofords]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[All the King's Men (1949. gada filma)|All the King's Men]]''''' |- |[[Kērks Daglass]] |[[Champion (filma)|''Champion'']] |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Twelve O'Clock High]]'' |- |[[Ričards Tods]] |''[[The Hasty Heart]]'' |- |[[Džons Veins]] |''[[Sands of Iwo Jima]]'' |- |} === 1950. gadi === [[Attēls:Humphrey_Bogart_1940.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Hamfrijs Bogarts]] balvu saņēma 1951. gadā]] [[Attēls:Marlon_Brando_in_The_Men.jpg|thumb|164x164px|[[Marlons Brando]] no septiņām nominācijām balvas saņēma divas reizes, 1954. un 1972. gadā]] [[Attēls:Ernest_Borgnine_McHale_McHale's_Navy_1962.JPG|thumb|150x150px|[[Ernests Borgnains]] balvu saņēma 1955. gadā]] [[Attēls:Yul_Brynner_Anna_and_the_King_television_1972.JPG|thumb|155x155px|[[Juls Briners]] balvu saņēma 1956. gadā]] [[Attēls:Sir_Alec_Guinness_4_(2)_Allan_Warren.jpg|thumb|167x167px|[[Aleks Giness]] balvu saņēma 1957. gadā]] [[Attēls:Charlton_Heston_-_1953.jpg|thumb|166x166px|[[Čārltons Hestons]] balvu saņēma 1959. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hosē Ferrers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sirano de Beržeraks (filma)|Sirano de Beržeraks]]" (''Cyrano de Bergerac'')''' |- |[[Luiss Kalherns]] |''[[The Magnificent Yankee]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Sanseta bulvāris]]" |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Hārvijs (filma)|Hārvijs]]" (''Harvey'') |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Father of the Bride (1950. gada filma)|Father of the Bride]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hamfrijs Bogarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Āfrikas karaliene]]"''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- |[[Arturs Kenedijs]] |''[[Bright Victory]]'' |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[Death of a Salesman]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[High Noon]]''''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Viva Zapata!]]'' |- |[[Kērks Daglass]] |{{sort|Bad|''[[The Bad and the Beautiful]]''}} |- |[[Hosē Ferrers]] |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- |[[Aleks Giness]] |''[[The Lavender Hill Mob]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Holdens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nometne Nr.17]]" (''Stalag 17'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- |[[Ričards Bērtons]] |{{sort|Robe|''[[The Robe (film)|The Robe]]''}} |- |[[Montgomerijs Klifts]] | rowspan="2" |"[[No šejienes līdz bezgalībai]]" |- |[[Bērts Lankasters]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ostā]]"''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Keina dumpis]]" |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Country Girl]]'' |- |[[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1954. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Dens O'Hērlijs]] |"[[Robinsons Krūzo (filma)|Robinsons Krūzo]]" (''Robinson Crusoe'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ernests Borgnains]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |''[[Love Me or Leave Me]]'' |- |[[Džeimss Dīns]] |"[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]" |- |[[Frenks Sinatra]] |''[[The Man with the Golden Arm]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Bad Day at Black Rock]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Juls Briners]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karalis un es]]" (''The King and I'')''' |- |[[Džeimss Dīns]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Kērks Daglass]] |''[[Lust for Life]]'' |- |[[Roks Hadsons]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Ričards III (filma)|Ričards III]]" (''Richard III'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Aleks Giness]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Sayonara]]'' |- |[[Entonijs Francoza]] |''[[A Hatful of Rain]]'' |- |[[Čārlzs Lotons]] |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- |[[Entonijs Kvinns]] |''[[Wild Is the Wind]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Deivids Nivens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Separate Tables]]''''' |- |[[Tonijs Kērtiss]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |[[Sidnijs Puatjē]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Sirmgalvis un jūra (filma)|Sirmgalvis un jūra]]" (''The Old Man and the Sea'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |[[Čārltons Hestons]] | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ben-Hurs]]"''' |- |[[Lorenss Hārvijs]] |''[[Room at the Top]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Džezā tikai meitenes]]" |- |[[Pols Muni]] |''[[The Last Angry Man]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Slepkavības anatomija]]" |- |} === 1960. gadi === [[Attēls:Burt_Lancaster_-_publicity_1947.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Bērts Lankasters]] balvu saņēma 1960. gadā]] [[Attēls:Maximilian_Schell_-_1970-1.jpg|thumb|151x151px|[[Maksimilians Šells]] balvu saņēma 1961. gadā]] [[Attēls:Gregory_Peck_1948.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Gregory Peck]] balvu saņēma 1962. gadā]] [[Attēls:Sidney_Poitier_1968.jpg|alt=|thumb|146x146px|[[Sidnijs Puatjē]] balvu saņēma 1963. gadā, kļūstot par pirmo melnādaino aktieri, kurš to paveicis]] [[Attēls:John_Wayne_-_still_portrait.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Džons Veins]] balvu saņēma 1969. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bērts Lankasters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Elmers Gentrijs (filma)|Elmers Gentrijs]]" (''Elmer Gantry'')''' |- |[[Trevors Hauards]] |''[[Sons and Lovers]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Entertainer]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[...tas vētru pļaus]]" (''Inherit the Wind'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maksimilians Šells]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Fanny]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Blēdis]]" (''The Hustler'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"Nirnbergas prāva" (''Judgment at Nuremberg'') |- |[[Stjuarts Vitmens]] |''[[The Mark]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gregorijs Peks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]"''' |- |[[Bērts Lankasters]] |''[[Birdman of Alcatraz]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Days of Wine and Roses]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Tā šķiras itālieši]]" (''Divorzio all'italiana'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sidnijs Puatjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lauku lilijas]]" (''Lilies of the Field'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') |- |[[Ričards Heriss]] |''[[This Sporting Life]]'' |- |[[Rekss Herisons]] |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Hud]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rekss Herisons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] | rowspan="2" |"[[Bekets (filma)|Bekets]]" (''Becket'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |- |[[Entonijs Kvinns]] |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- |[[Pīters Selerss]] |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lī Mārvins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Cat Ballou]]''''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[The Spy Who Came In from the Cold]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Otello (1965. gada filma)|Otello]]" (''Othello'') |- |[[Rods Steigers]] |''[[The Pawnbroker]]'' |- |[[Oskars Verners]] |''[[Ship of Fools]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Skofīlds]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |[[Ričards Bērtons]] |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- |[[Maikls Keins]] |''[[Alfie (1966. gada filma)|Alfie]]'' |- |[[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]] |''[[The Sand Pebbles]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rods Steigers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Vēsais Lūks]]" (''Cool Hand Luke'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klifs Robertsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čārlijs (filma)|Čārlijs]]" (''Charly'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Heart Is a Lonely Hunter]]'' |- |[[Alans Beitss]] |''[[The Fixer]]'' |- |[[Rons Mūdijs]] |"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Lauva ziemā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Veins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Īstenā drošsirdība (1969. gada filma)|Īstenā drošsirdība]]" (''True Grit'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |[[Džons Voits]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |} === 1970. gadi === [[Attēls:George_C._Scott_-_publicity.JPG|thumb|148x148px|[[Džordžs Skots]] balvu saņēma 1970. gadā]] [[Attēls:Gene_Hackman_-_1972.jpg|thumb|165x165px|[[Džīns Hekmens]] balvu saņēma 1971. gadā]] [[Attēls:Jack_Lemmon_-_1968_(cropped).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Lemons]] balvu saņēma 1973. gadā]] [[Attēls:Jack_Nicholson_-_1976_(new).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Nikolsons]] balvu saņēma gan 1975., gan 1997. gadā]] [[Attēls:Jon_Voight_2012.jpg|alt=|thumb|159x159px|[[Džons Voits]] balvu saņēma 1978. gadā]] [[Attēls:Dustin_Hoffman_-_1968.jpg|alt=|thumb|164x164px|[[Dastins Hofmans]] balvu saņēma gan 1979. gan 1988. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Skots]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Melvins Daglass]] |''[[I Never Sang for My Father]]'' |- |[[Džeimss Ērls Džonss]] |''[[The Great White Hope]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pieci viegli gabali]]" |- |[[Raiens O'Nīls]] |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džīns Hekmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |[[Pīters Finčs]] |''[[Sunday Bloody Sunday]]'' |- |[[Volters Matau]] |''[[Kotch]]'' |- |[[Džordžs Skots]] |''[[The Hospital]]'' |- |[[Haims Topols]] |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |[[Maikls Keins]] | rowspan="2" |"[[Okšķeris (filma)|Okšķeris]]" (''Sleuth'') |- |[[Lorenss Olivjē]] |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Ruling Class]]'' |- |[[Pols Vinfīlds]] |''[[Sounder]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Lemons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Izglābiet tīģeri]]" (''Save the Tiger'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Pēdējais tango Parīzē]]" (''Last Tango in Paris'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pēdējā detaļa]]" |- |[[Als Pačīno]] |"[[Serpiko]]" (''Serpico'') |- |[[Roberts Redfords]] |"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Arts Kernijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Harijs un Tonto]]" (''Harry and Tonto'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Lenijs (filma)|Lenijs]]" (''Lenny'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]" |- |[[Als Pačīno]] |"[[Krusttēvs 2]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |[[Volters Matau]] |''[[The Sunshine Boys]]'' |- |[[Als Pačīno]] |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |[[Maksimilians Šells]] |''[[The Man in the Glass Booth]]'' |- |[[Džeimss Vitmors]] |''[[Give 'em Hell, Harry!]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pīters Finčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]"''' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Taksists]]" |- |[[Džankarlo Džanīni]] |''[[Seven Beauties]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- |[[Silvestrs Stallone]] |"[[Rokijs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ričards Dreifūss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Goodbye Girl]]''''' |- |[[Vudijs Allens]] |"[[Enija Hola]]" |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Equus (filma)|Equus]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Īpaša diena]]" (''Una giornata particolare'') |- |[[Džons Travolta]] |"[[Sestdienas vakara drudzis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Voits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |[[Gērijs Bjūzijs]] |''[[The Buddy Holly Story]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Briežu mednieks]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Boys from Brazil]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krāmers pret Krāmeri]]"''' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Ķīnas sindroms]]" |- |[[Als Pačīno]] |''[[...And Justice for All.]]'' |- |[[Rojs Šaiders]] |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- |[[Pīters Selerss]] |''[[Being There]]'' |- |} === 1980. gadi === [[Attēls:RobertdeNiro26_(cropped).JPG|alt=|thumb|166x166px|[[Roberts De Niro]] balvu saņēma 1980. gadā]] [[Attēls:Henry_Fonda,_1940.jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Henrijs Fonda]] balvu saņēma 1981. gadā]] [[Attēls:Ben_Kingsley_by_Gage_Skidmore.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Bens Kingslijs]] balvu saņēma 1982. gadā]] [[Attēls:F_Murray.Abraham_cropped.jpg|alt=|thumb|180x180px|[[F. Marijs Ābrahams]] balvu saņēma 1984. gadā, kļūstot par pirmo [[Arābi|arābu]], kurš to paveicis]] [[Attēls:Paul_Newman_1954.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Pols Ņūmens]] balvu saņēma 1986. gadā]] [[Attēls:Daniel_Day-Lewis2_Berlinale_2008_(2).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Denjels Dejs-Lūiss]] balvu ir saņēmis trīsreiz, 1989., 2007. un 2012. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts De Niro]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Satrakotais vērsis]]"''' |- |[[Roberts Dūvols]] |''[[The Great Santini]]'' |- |[[Džons Hērts]] |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Tribute]]'' |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Stunt Man]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Henrijs Fonda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" |- |[[Bērts Lankasters]] |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- |[[Dadlijs Mūrs]] |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Absence of Malice]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bens Kingslijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Sirdspuķīte]]" |- |[[Džeks Lemons]] |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Spriedums (filma)|Spriedums]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Mans iemīļotais gads]]" (''My Favorite Year'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Dūvols]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Tender Mercies]]''''' |- |[[Maikls Keins]] |''[[Educating Rita]]'' |- |[[Toms Konti]] |''[[Reuben, Reuben]]'' |- |[[Toms Kortnijs]] | rowspan="2" |''[[The Dresser]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[F. Marijs Ābrahams]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |[[Džefs Bridžess]] |''[[Starman]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |''[[Under the Volcano]]'' |- |[[Toms Halss]] |"[[Amadejs]]" |- |[[Sems Voterstons]] |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Hērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zirnekļsievietes skūpsts]]" (''Kiss of the Spider Woman'')''' |- |[[Harisons Fords]] |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- |[[Džeimss Gārners]] |''[[Murphy's Romance]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- |[[Džons Voits]] |''[[Runaway Train]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Ņūmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Naudas krāsa]]"''' |- |[[Deksters Gordons]] |''[[Round Midnight]]'' |- |[[Bobs Hoskinss]] |"[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]" (''Mona Lisa'') |- |[[Viljams Hērts]] |''[[Children of a Lesser God]]'' |- |[[Džeimss Vudss]] |"[[Salvadora (filma)|Salvadora]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikls Daglass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Volstrīta (filma)|Volstrīta]]"''' |- |[[Viljams Hērts]] |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Melnās acis]]" (''Oci ciornie'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Dadzis (filma)|Dadzis]]" (''Ironweed'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Labrīt, Vjetnama]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |[[Džīns Hekmens]] |''[[Mississippi Burning]]'' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Lielais (filma)|Lielais]]" |- |[[Edvards Džeimss Olmoss]] |''[[Stand and Deliver]]'' |- |[[Makss fon Sīdovs]] |"[[Pelle iekarotājs]]" (''Pelle the Conqueror'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'')''' |- |[[Kenets Brana]] |"[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- |[[Morgans Frīmens]] |[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |} === 1990. gadi === [[Attēls:Anthony_Hopkins-Tuscan_Sun_Festival.jpg|thumb|180x180px|[[Entonijs Hopkinss]] balvu saņēma gan 1991., gan 2020. gadā, 83 gadu vecumā kļūstot par vecāko aktieri, kurš ir ieguvis šo balvu]] [[Attēls:Al_Pacino_2016_(30401544240).jpg|thumb|169x169px|[[Als Pačīno]] balvu saņēma 1992. gadā]] [[Attēls:Tom_Hanks_2014.jpg|alt=|thumb|151x151px|[[Toms Henkss]] kļuva par otro aktieri, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1993. un 1994. gadā)]] [[Attēls:Nicolas_Cage_Comic-Con_2011.jpg|thumb|175x175px|[[Nikolass Keidžs]] balvu saņēma 1995. gadā]] [[Attēls:Roberto_Benigni-5274.jpg|thumb|180x180px|[[Roberto Beninji]] 1997. gadā kļuva par pirmo ārzemju aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeremijs Aironss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Veiksmes atgriešanās]]"''' |- |[[Kevins Kostners]] |"[[Dejas ar vilkiem]]" |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Pamošanās]]" |- |[[Žerārs Depardjē]] |''[[Cyrano de Bergerac]]'' |- |[[Ričards Heriss]] |''[[The Field]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Bugsy]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" |- |[[Niks Nolte]] |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Zvejnieku karalis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Als Pačīno]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sievietes smarža]]"''' |- |[[Roberts Daunijs jaunākais]] |"[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Nepiedots]]" |- |[[Stīvens Rejs]] |"[[Raudu spēle]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Malkolms X (filma)|Malkolms X]]" (''Malcolm X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]"''' |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Tēva vārdā]]" (''In the Name of the Father'') |- |[[Lorenss Fišbērns]] |"[[Kāds mīlai ar to sakars?]]" (''What's Love Got to Do With It'') |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]" |- |[[Liams Nīsons]] |"[[Šindlera saraksts]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- |[[Naidžels Hotorns]] |''[[The Madness of King George]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Nobody's Fool]]'' |- |[[Džons Travolta]] |"[[Lubene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Nikolass Keidžs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pametot Lasvegasu]]"''' |- |[[Ričards Dreifūss]] |''[[Mr. Holland's Opus]]'' |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Niksons (filma)|Niksons]]" (''Nixon'') |- |[[Šons Penns]] |"[[Mironis nāk]]" |- |[[Massimo Troisi]] |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefrijs Rašs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mirdzums (filma)|Mirdzums]]" (''Shine'')''' |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |[[Reifs Fainss]] |"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" |- |[[Vudijs Harelsons]] |"[[Nācija pret Leriju Flintu]]" |- |[[Billijs Bobs Torntons]] |"[[Uzasinātais asmens]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cik labi vien var būt]]"''' |- |[[Mets Deimons]] |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- |[[Roberts Dūvols]] |"[[Apustulis (filma)|Apustulis]]" |- |[[Pīters Fonda]] |''[[Ulee's Gold]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Aste luncina suni]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberto Beninji]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzīve ir skaista]]"''' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- |[[Ians Makellens]] |"[[Dievi un briesmoņi]]" (''Gods and Monsters'') |- |[[Niks Nolte]] |''[[Affliction]]'' |- |[[Edvards Nortons]] |"[[Amerikāņu vēsture X]]" (''American History X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kevins Speisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Savs cilvēks]]" |- |[[Ričards Fērnsvorts]] |"[[Streita stāsts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'') |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Viesulis (filma)|Viesulis]]" (''The Hurricane'') |- |} === 2000. gadi === [[Attēls:Denzel_Washington_cropped_02.jpg|alt=|thumb|173x173px|[[Denzels Vašingtons]] balvu saņēma 2001. gadā]] [[Attēls:Adrien_Brody_2011_Shankbone_(2).jpg|alt=|thumb|153x153px|[[Adriens Brodijs]] balvu saņēma 2002. gadā, 29 gadu vecumā kļūstot par jaunāko aktieri, kurš to ir paveicis]] [[Attēls:Sean_Penn_by_Sachyn_Mital_(cropped).jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Šons Penns]] balvu saņēma gan 2003., gan 2008. gadā]] [[Attēls:Philip_Seymour_Hoffman_2011.jpg|thumb|160x160px|[[Filips Sīmors Hofmans]] balvu saņēma 2005. gadā]] [[Attēls:Forest_Whitaker_2014.jpg|alt=|thumb|184x184px|[[Forests Vaitekers]] balvu saņēma 2006. gadā]] [[Attēls:Jeff_Bridges_by_Gage_Skidmore_3.jpg|thumb|165x165px|[[Džefs Bridžess]] balvu saņēma 2009. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rasels Krovs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |[[Havjers Bardems]] |"[[Pirms iestājas nakts]]" (''Before Night Falls'') |- |[[Toms Henkss]] |"[[Pamestais]]" |- |[[Eds Heriss]] |''[[Pollock (filma)|Pollock]]'' |- |[[Džefrijs Rašs]] |"[[Ar marķīza de Sada spalvu]]" (''Quills'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denzels Vašingtons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Treniņa diena]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Brīnišķais prāts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Es esmu Sems]]" |- |[[Vills Smits]] |"[[Ali (filma)|Ali]]" (''Ali'') |- |[[Toms Vilkinsons]] |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Adriens Brodijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pianists (filma)|Pianists]]"''' |- |[[Nikolass Keidžs]] |"[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]" |- |[[Maikls Keins]] |"[[Klusais amerikānis]]" (''The Quiet American'') |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Ņujorkas bandas]]" |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Par Šmitu]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Noslēpumu upe]]"''' |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" |- |[[Bens Kingslijs]] |"[[Smilšu un miglas nams]]" (''House of Sand and Fog'') |- |[[Džūds Lo]] |"[[Aukstais kalns]]" |- |[[Bills Marijs]] |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimijs Fokss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'')''' |- |[[Dons Čīdls]] |"[[Viesnīca Ruandā]]" (''Hotel Rwanda'') |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Miljons dolāru mazulīte]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Filips Sīmors Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' |- |[[Terenss Hauards]] |''[[Hustle & Flow]]'' |- |[[Hīts Ledžers]] |"[[Kuprainais kalns]]" |- |[[Vakīns Fīnikss]] |"[[Sirds robeža]]" |- |[[Deivids Stratērns]] |"[[Arlabunakti un visu labu]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Forests Vaitekers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pēdējais Skotijas karalis]]" (''The Last King of Scotland'')''' |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Asiņainais dimants]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[Pusnelsons]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Venēra (filma)|Venēra]]" (''Venus'') |- |[[Vills Smits]] |"[[Tiesības uz laimi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Plūdīs asinis]]"''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis]]" |- |[[Tomijs Lī Džonss]] |"[[Ela ielejā]]" (''In the Valley of Elah'') |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Austrumu solījumi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Milks]]"''' |- |[[Ričards Dženkinss]] |"[[Viesis (filma)|Viesis]]" (''The Visitor'') |- |[[Frenks Landžella]] |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- |[[Mikijs Rurks]] |"[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefs Bridžess]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mežonīgā sirds]]"''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Augstu gaisā]]" |- |[[Kolins Fērts]] |"[[Vientuļais vīrs]]" |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Nepakļaujamais]]" (''Invictus'') |- |[[Džeremijs Renners]] |"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" |- |} === 2010. gadi === [[Attēls:Colin_Firth_SDCC_2014.jpg|thumb|167x167px|[[Kolins Fērts]] balvu saņēma 2010. gadā]] [[Attēls:Jean_Dujardin_Cannes_2011.jpg|thumb|169x169px|[[Žans Dižardēns]] 2011. gadā kļuva par pirmo franču aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Matthew_McConaughey_-_Goldene_Kamera_2014_-_Berlin.jpg|thumb|180x180px|[[Metjū Makonahijs]] balvu saņēma 2013. gadā]] [[Attēls:Leonardo_DiCaprio_visited_Goddard_Saturday_to_discuss_Earth_science_with_Piers_Sellers_(26105091624)_cropped.jpg|thumb|163x163px|[[Leonardo Di Kaprio]] balvu saņēma 2015. gadā]] [[Attēls:Rami_Malek_in_2015_(portrait_crop).jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Rāmī Māleks]] 2018. gadā kļuva par pirmo ēģiptieti, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Joaquin_Phoenix-2196_(cropped).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Vakīns Fīnikss]] balvu saņēma 2019. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kolins Fērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karaļa runa]]"''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Biutiful]]'' |- |[[Džefs Bridžess]] |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |[[Džesijs Aizenbergs]] |"[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" |- |[[Džeimss Franko]] |"[[127 stundas]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Žans Dižardēns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |[[Demjans Biširs]] |''[[A Better Life]]'' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Pēcteči]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Naudas spēle]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]"''' |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Optimista stāsts]]" |- |[[Hjū Džekmens]] |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |[[Vakīns Fīnikss]] |"[[Pavēlnieks]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Lidojums (filma)|Lidojums]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Metjū Makonahijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dalasas pircēju klubs]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Amerikāņu afēra]]" |- |[[Brūss Derns]] |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Volstrītas vilks]]" |- |[[Čūetels Edžiofors]] |"[[12 gadi verdzībā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Edijs Redmeins]]"''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Teorija par visu]]"''' |- |[[Stīvs Karels]] |"[[Lapsu medības]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |"[[Imitācijas spēle]]" |- |[[Maikls Kītons]] |"[[Putncilvēks]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Leonardo Di Kaprio]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]"''' |- |[[Braians Krenstons]] |"[[Trambo]]" |- |[[Mets Deimons]] |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- |[[Maikls Fasbenders]] |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" |- |[[Edijs Redmeins]] |"[[Dāņu meitene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Keisijs Afleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mančestra pie jūras]]"''' |- |[[Endrū Gārfīlds]] |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Kapteinis Fantastika]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[Fences]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Oldmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tumšākā stunda]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |[[Denjels Kaluja]] |"[[Prom!]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Romāns J. Izraēls]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rāmī Māleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Bohēmista rapsodija]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |[[Vilems Defo]] |"[[Van Gogs. Pie mūžības vārtiem]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Ceļvedis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vakīns Fīnikss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' |- |[[Antonio Banderass]] |"[[Sāpes un slava]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Reiz Holivudā]]" |- |[[Ādams Draivers]] |''[[Marriage Story]]'' |- |[[Džonatans Praiss]] |''[[The Two Popes]]'' |- |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Year ! scope="col" style="width:30%;" |Actor ! scope="col" style="width:30%;" |Film |- ! rowspan="5" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]"''' |- |[[Rizs Ahmeds]] |"[[Metāla skaņa]]" |- |[[Čedviks Bouzmens]] |"[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Manks]]" |- |[[Stīvens Jans]] |''[[Minari]]'' |- ! rowspan="5" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vills Smits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Being the Ricardos]]'' |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |"[[Suņa spēks]]" |- |[[Endrū Gārfīlds]] |''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[The Tragedy of Macbeth]]'' |- ! rowspan="5" |'''2022''' {{small|[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Brendans Freizers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Valis (filma)|Valis]]"''' |- |[[Bills Naijs]] |"[[Dzīve (filma)|Dzīve]]" |- |[[Kolins Ferels]] |"[[Inišerinas Banšī]]" |- |[[Pols Meskals]] |"[[Pēc saules]]" |- |[[Ostins Batlers]] |"[[Elviss (filma)|Elviss]]" |- ! rowspan="5" |'''2023''' {{small|[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kilians Mērfijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' |- |[[Kolmans Domingo]] |''[[Rustin (filma)|Rustin]]'' |- |[[Pols Džamati]] |"[[Atstātie]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]" |- |[[Džefrijs Raits]] |''[[American Fiction]]'' |- ! rowspan="5" |'''2024''' {{small|[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Adriens Brodijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Brutālists]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" |- |[[Kolmans Domingo]] |"[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" |- |[[Reifs Fainss]] |"[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" |- |[[Sebastians Stens]] |"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]" |- ! rowspan="5" |'''2025''' {{small|[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikls B. Džordans]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/balva-aktierim-dzordanam-ir-viena-no-skaistakajam-uzvaram-oskaru-ceremonija-teic-kinokritike/|title=Balva aktierim Džordanam ir viena no skaistākajām uzvarām “Oskaru” ceremonijā, vērtē kinokritiķe|last=|first=|website=TV3.LV|access-date=2026-07-21|date=2026-03-16|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref> | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Grēcinieki]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Mārtijs Lieliskais]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- |[[Ītans Hoks]] |"[[Zilais mēness]]" |- |[[Vagners Moura]] |"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]" |} == Vairākkārtējie balvas ieguvēji == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši: {{div col}} ;3 balvas * [[Denjels Dejs-Lūiss]] (no 6 nominācijām) ;2 balvas * [[Spensers Treisijs]] (no 9 nominācijām) * [[Džeks Nikolsons]] (no 8 nominācijām) * [[Marlons Brando]] (no 7 nominācijām) * [[Dastins Hofmans]] (no 7 nominācijām) * [[Gērijs Kūpers]] (no 5 nominācijām) * [[Toms Henkss]] (no 5 nominācijām) * [[Fredriks Mārčs]] (no 5 nominācijām) * [[Šons Penns]] (no 5 nominācijām) * [[Entonijs Hopkinss]] (no 4 nominācijām) * [[Adriens Brodijs]] (no 2 nominācijām) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri| ]] q4f150pf0jmx4p7r3ie9i37sxksf32v 4500415 4500398 2026-07-30T10:58:55Z Baisulis 11523 /* 2020. gadi */ noņemta saite..... 4500415 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākais aktieris galvenajā lomā" | current_awards = | image = Michael B Jordan - Sinners.jpg | alt = | caption = [[98. Kinoakadēmijas balva|2025. gada balvas]] ieguvējs [[Maikls B. Džordans]] | description = "labāko aktiera sniegumu galvenajā lomā" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākais aktieris galvenajā lomā"''' jeb "Oskara" balva labākajam aktierim galvenajā lomā tiek pasniegta katru gadu.<ref name="Oscars1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.<ref name="Oscars6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}</ref> == Balvas ieguvēji == === 1920. gadi === [[Attēls:Emil_Jannings_-_no_watermark.jpg|alt=|thumb|171x171px|[[Emīls Janningss]] ir pirmais šīs balvas ieguvējs]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="2" scope="row" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emīls Janningss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Last Command]][[The Way of All Flesh]]''''' |- |[[Ričards Bartelmess]] |''[[The Noose]][[The Patent Leather Kid]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1928/29 {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}}''' | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vorens Baksters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Vecajā Arizonā]]" (''In Old Arizona'')''' |- |[[Džordžs Bānkrofts]] |''[[Thunderbolt]]'' |- |[[Česters Moriss]] |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- |[[Pols Muni]] |{{sort|Valiant|''[[The Valiant (1929 film)|The Valiant]]''}} |- |[[Luiss Stouns]] |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === [[Attēls:Charles_Laughton-publicity2.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Čārlzs Lotons]] balvu saņēma 1933. gadā]] [[Attēls:Gable,_Clark_01.jpg|alt=|thumb|149x149px|[[Klārks Geibls]] balvu saņēma 1934. gadā]] [[Attēls:Paul_Muni_-_Zola_-_1936.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Pols Muni]] balvu saņēma 1936. gadā]] [[Attēls:Spencer_Tracy.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Spensers Treisijs]] bija pirmais aktieris, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1937. un 1938. gadā)]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Erliss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dizraeli (1929. gada filma)|Dizraeli]]" (''Disraeli'')''' |- |[[Džordžs Erliss]] |''[[The Green Goddess]]'' |- |[[Voliss Bīrijs]] |''[[The Big House]]'' |- |[[Moriss Ševaljē]] |''[[The Big Pond]] / [[The Love Parade]]'' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Bulldog Drummond]] / [[Condemned]]'' |- |[[Lorenss Tibets]] |''[[The Rogue Song]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Laionels Berimors]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Brīva dvēsele]]" (''A Free Soul'')''' |- |[[Džekijs Kūpers]] |''[[Skippy]]'' |- |[[Ričards Dikss]] |"[[Simarons]]" (''Cimarron'') |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[The Royal Family of Broadway]]'' |- |[[Ādolfs Menžū]] |''[[The Front Page (1931. gada filma)|The Front Page]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Voliss Bīrijs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čempions (filma)|Čempions]]" (''The Champ'')''' |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Dr. Jekyll and Mr. Hyde (1931. gada filma)|Dr. Jekyll and Mr. Hyde]]''''' |- |[[Alfrēds Lants]] |''[[The Guardsman]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Čārlzs Lotons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Henrija VIII privātā dzīve]]" (''The Private Life of Henry VIII'')''' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Berkeley Square]]'' |- |[[Pols Muni]] |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klārks Geibls]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tas notika kādā naktī]]"''' |- |[[Frenks Morgans]] |''[[The Affairs of Cellini]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |"[[Tievais vīrs]]" |- ! rowspan="4" scope="row" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[VIktors Maklagens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]" (''The Informer'')''' |- |[[Klārks Geibls]] | rowspan="3" |"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- |[[Čārlzs Lotons]] |- |[[Franšo Touns]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Muni]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Stāsts par Luiju Pastēru]]" (''The Story of Louis Pasteur'')''' |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[Dodsworth]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[My Man Godfrey]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Drošsirdīgie kapteiņi]]" (''Captains Courageous'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |[[Conquest (filma)|''Conquest'']] |- |[[Fredriks Mārčs]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Night Must Fall]]'' |- |[[Pols Muni]] |"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Spensers Treisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zēnu pilsēta]]" (''Boys Town'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Algiers]]'' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |"[[Eņģeļi ar netīrām sejām]]" |- |[[Roberts Donats]] |''[[The Citadel]]'' |- |[[Leslijs Hauards]] |''[[Pygmalion]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Donats]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uz redzēšanos, mister Čips]]" (''Goodbye, Mr. Chips'')''' |- |[[Klārks Geibls]] |"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[Babes in Arms]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |} === 1940. gadi === [[Attēls:Annex_-_Stewart,_James_(Call_Northside_777)_01.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Džeimss Stjuarts]] balvu saņēma 1940. gadā]] [[Attēls:Gary_Cooper_1936.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Gērijs Kūpers]] balvu saņēma 1941. un 1952. gadā]] [[Attēls:James_cagney_promo_photo.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Džeimss Kegnijs]] balvu saņēma 1942. gadā]] [[Attēls:Ronald_Colman_-_publicity.jpg|thumb|152x152px|[[Ronalds Kolmans]] balvu saņēma 1947. gadā]] [[Attēls:Laurence_Olivier_-_Rebecca.jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Lorenss Olivjē]] blavu saņēma 1948. gadā par savu režisēto filmu "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]"]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Stjuarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'')''' |- |[[Čārlijs Čaplins]] |"[[Lielais diktators]]" |- |[[Henrijs Fonda]] |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- |[[Reimonds Mesijs]] |''[[Abe Lincoln in Illinois]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Seržants Jorks]]" (''Sergeant York'')''' |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Serenāde par peniju]]" (''Penny'' ''Serenade'') |- |[[Volters Hjūstons]] |''[[The Devil and Daniel Webster]]'' |- |[[Roberts Montgomerijs]] |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- |[[Orsons Velss]] |"[[Pilsonis Keins]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimss Kegnijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jenkijs Dudls Dendijs]]" (''Yankee Doodle Dandy'')''' |- |[[Ronalds Kolmans]] |''[[Random Harvest]]'' |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Jenkiju lepnums]]" |- |[[Volters Pidžons]] |"[[Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'') |- |[[Montijs Vūlijs]] |''[[The Pied Piper]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Lukass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sardze uz Reinas]]" (''Watch on the Rhine'')''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" |- |[[Gērijs Kūpers]] |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- |[[Volters Pidžons]] |''[[Madame Curie]]'' |- |[[Mikijs Rūnijs]] |''[[The Human Comedy]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bings Krosbijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |"[[Gāzes gaisma]]" |- |[[Berijs Ficdžeralds]] |"[[Iet savu ceļu]]" (''Going My Way'') |- |[[Kerijs Grānts]] |"[[Tikai vientuļās sirdis]]" (''None But the Lonely Heart'') |- |[[Aleksandrs Nokss]] |[[Wilson (filma)|''Wilson'']] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rejs Millands]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zaudētā nedēļas nogale]]"''' |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |[[Džīns Kellijs]] |''[[Anchors Aweigh]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Keys of the Kingdom]]'' |- |[[Kornels Vailds]] |''[[A Song to Remember]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Fredriks Mārčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Lerijs Pārkss]] |''[[The Jolson Story]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[The Yearling]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ronalds Kolmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dubultdzīve]]" (''A Double Life'')''' |- |[[Džons Gārfīlds]] |''[[Body and Soul]]'' |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Gentleman's Agreement]]'' |- |[[Viljams Pauels]] |''[[Life with Father]]'' |- |[[Maikls Redgreivs]] |''[[Mourning Becomes Electra]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lorenss Olivjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |[[Levs Ajerss]] |''[[Johnny Belinda]]'' |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Meklējumi]]" (''The Search'') |- |[[Dens Deilijs]] |''[[When My Baby Smiles at Me]]'' |- |[[Kliftons Vebs]] |''[[Sitting Pretty]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Broderiks Krofords]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[All the King's Men (1949. gada filma)|All the King's Men]]''''' |- |[[Kērks Daglass]] |[[Champion (filma)|''Champion'']] |- |[[Gregorijs Peks]] |''[[Twelve O'Clock High]]'' |- |[[Ričards Tods]] |''[[The Hasty Heart]]'' |- |[[Džons Veins]] |''[[Sands of Iwo Jima]]'' |- |} === 1950. gadi === [[Attēls:Humphrey_Bogart_1940.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Hamfrijs Bogarts]] balvu saņēma 1951. gadā]] [[Attēls:Marlon_Brando_in_The_Men.jpg|thumb|164x164px|[[Marlons Brando]] no septiņām nominācijām balvas saņēma divas reizes, 1954. un 1972. gadā]] [[Attēls:Ernest_Borgnine_McHale_McHale's_Navy_1962.JPG|thumb|150x150px|[[Ernests Borgnains]] balvu saņēma 1955. gadā]] [[Attēls:Yul_Brynner_Anna_and_the_King_television_1972.JPG|thumb|155x155px|[[Juls Briners]] balvu saņēma 1956. gadā]] [[Attēls:Sir_Alec_Guinness_4_(2)_Allan_Warren.jpg|thumb|167x167px|[[Aleks Giness]] balvu saņēma 1957. gadā]] [[Attēls:Charlton_Heston_-_1953.jpg|thumb|166x166px|[[Čārltons Hestons]] balvu saņēma 1959. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hosē Ferrers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sirano de Beržeraks (filma)|Sirano de Beržeraks]]" (''Cyrano de Bergerac'')''' |- |[[Luiss Kalherns]] |''[[The Magnificent Yankee]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Sanseta bulvāris]]" |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Hārvijs (filma)|Hārvijs]]" (''Harvey'') |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Father of the Bride (1950. gada filma)|Father of the Bride]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hamfrijs Bogarts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Āfrikas karaliene]]"''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- |[[Montgomerijs Klifts]] |"[[Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- |[[Arturs Kenedijs]] |''[[Bright Victory]]'' |- |[[Fredriks Mārčs]] |''[[Death of a Salesman]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Kūpers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[High Noon]]''''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Viva Zapata!]]'' |- |[[Kērks Daglass]] |{{sort|Bad|''[[The Bad and the Beautiful]]''}} |- |[[Hosē Ferrers]] |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- |[[Aleks Giness]] |''[[The Lavender Hill Mob]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Holdens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nometne Nr.17]]" (''Stalag 17'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- |[[Ričards Bērtons]] |{{sort|Robe|''[[The Robe (film)|The Robe]]''}} |- |[[Montgomerijs Klifts]] | rowspan="2" |"[[No šejienes līdz bezgalībai]]" |- |[[Bērts Lankasters]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ostā]]"''' |- |[[Hamfrijs Bogarts]] |"[[Keina dumpis]]" |- |[[Bings Krosbijs]] |''[[The Country Girl]]'' |- |[[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1954. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Dens O'Hērlijs]] |"[[Robinsons Krūzo (filma)|Robinsons Krūzo]]" (''Robinson Crusoe'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ernests Borgnains]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |[[Džeimss Kegnijs]] |''[[Love Me or Leave Me]]'' |- |[[Džeimss Dīns]] |"[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]" |- |[[Frenks Sinatra]] |''[[The Man with the Golden Arm]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |''[[Bad Day at Black Rock]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Juls Briners]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karalis un es]]" (''The King and I'')''' |- |[[Džeimss Dīns]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Kērks Daglass]] |''[[Lust for Life]]'' |- |[[Roks Hadsons]] |[[Giant (filma)|''Giant'']] |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Ričards III (filma)|Ričards III]]" (''Richard III'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Aleks Giness]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |[[Marlons Brando]] |''[[Sayonara]]'' |- |[[Entonijs Francoza]] |''[[A Hatful of Rain]]'' |- |[[Čārlzs Lotons]] |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- |[[Entonijs Kvinns]] |''[[Wild Is the Wind]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Deivids Nivens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Separate Tables]]''''' |- |[[Tonijs Kērtiss]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |[[Sidnijs Puatjē]] |''[[The Defiant Ones]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Sirmgalvis un jūra (filma)|Sirmgalvis un jūra]]" (''The Old Man and the Sea'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |[[Čārltons Hestons]] | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ben-Hurs]]"''' |- |[[Lorenss Hārvijs]] |''[[Room at the Top]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Džezā tikai meitenes]]" |- |[[Pols Muni]] |''[[The Last Angry Man]]'' |- |[[Džeimss Stjuarts]] |"[[Slepkavības anatomija]]" |- |} === 1960. gadi === [[Attēls:Burt_Lancaster_-_publicity_1947.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Bērts Lankasters]] balvu saņēma 1960. gadā]] [[Attēls:Maximilian_Schell_-_1970-1.jpg|thumb|151x151px|[[Maksimilians Šells]] balvu saņēma 1961. gadā]] [[Attēls:Gregory_Peck_1948.jpg|alt=|thumb|152x152px|[[Gregory Peck]] balvu saņēma 1962. gadā]] [[Attēls:Sidney_Poitier_1968.jpg|alt=|thumb|146x146px|[[Sidnijs Puatjē]] balvu saņēma 1963. gadā, kļūstot par pirmo melnādaino aktieri, kurš to paveicis]] [[Attēls:John_Wayne_-_still_portrait.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Džons Veins]] balvu saņēma 1969. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bērts Lankasters]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Elmers Gentrijs (filma)|Elmers Gentrijs]]" (''Elmer Gantry'')''' |- |[[Trevors Hauards]] |''[[Sons and Lovers]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Entertainer]]'' |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[...tas vētru pļaus]]" (''Inherit the Wind'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maksimilians Šells]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'')''' |- |[[Čārlzs Bojers]] |''[[Fanny]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Blēdis]]" (''The Hustler'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"Nirnbergas prāva" (''Judgment at Nuremberg'') |- |[[Stjuarts Vitmens]] |''[[The Mark]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gregorijs Peks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]"''' |- |[[Bērts Lankasters]] |''[[Birdman of Alcatraz]]'' |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Days of Wine and Roses]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Tā šķiras itālieši]]" (''Divorzio all'italiana'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sidnijs Puatjē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lauku lilijas]]" (''Lilies of the Field'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') |- |[[Ričards Heriss]] |''[[This Sporting Life]]'' |- |[[Rekss Herisons]] |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Hud]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rekss Herisons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] | rowspan="2" |"[[Bekets (filma)|Bekets]]" (''Becket'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |- |[[Entonijs Kvinns]] |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- |[[Pīters Selerss]] |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Lī Mārvins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Cat Ballou]]''''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[The Spy Who Came In from the Cold]]'' |- |[[Lorenss Olivjē]] |"[[Otello (1965. gada filma)|Otello]]" (''Othello'') |- |[[Rods Steigers]] |''[[The Pawnbroker]]'' |- |[[Oskars Verners]] |''[[Ship of Fools]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Skofīlds]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |[[Ričards Bērtons]] |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- |[[Maikls Keins]] |''[[Alfie (1966. gada filma)|Alfie]]'' |- |[[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]] |''[[The Sand Pebbles]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rods Steigers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Vēsais Lūks]]" (''Cool Hand Luke'') |- |[[Spensers Treisijs]] |"[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klifs Robertsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Čārlijs (filma)|Čārlijs]]" (''Charly'')''' |- |[[Alans Ārkins]] |''[[The Heart Is a Lonely Hunter]]'' |- |[[Alans Beitss]] |''[[The Fixer]]'' |- |[[Rons Mūdijs]] |"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'') |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Lauva ziemā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Veins]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Īstenā drošsirdība (1969. gada filma)|Īstenā drošsirdība]]" (''True Grit'')''' |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |[[Džons Voits]] |"[[Pusnakts kovbojs]]" |- |} === 1970. gadi === [[Attēls:George_C._Scott_-_publicity.JPG|thumb|148x148px|[[Džordžs Skots]] balvu saņēma 1970. gadā]] [[Attēls:Gene_Hackman_-_1972.jpg|thumb|165x165px|[[Džīns Hekmens]] balvu saņēma 1971. gadā]] [[Attēls:Jack_Lemmon_-_1968_(cropped).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Lemons]] balvu saņēma 1973. gadā]] [[Attēls:Jack_Nicholson_-_1976_(new).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Džeks Nikolsons]] balvu saņēma gan 1975., gan 1997. gadā]] [[Attēls:Jon_Voight_2012.jpg|alt=|thumb|159x159px|[[Džons Voits]] balvu saņēma 1978. gadā]] [[Attēls:Dustin_Hoffman_-_1968.jpg|alt=|thumb|164x164px|[[Dastins Hofmans]] balvu saņēma gan 1979. gan 1988. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džordžs Skots]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Melvins Daglass]] |''[[I Never Sang for My Father]]'' |- |[[Džeimss Ērls Džonss]] |''[[The Great White Hope]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pieci viegli gabali]]" |- |[[Raiens O'Nīls]] |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džīns Hekmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |[[Pīters Finčs]] |''[[Sunday Bloody Sunday]]'' |- |[[Volters Matau]] |''[[Kotch]]'' |- |[[Džordžs Skots]] |''[[The Hospital]]'' |- |[[Haims Topols]] |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlons Brando]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |[[Maikls Keins]] | rowspan="2" |"[[Okšķeris (filma)|Okšķeris]]" (''Sleuth'') |- |[[Lorenss Olivjē]] |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Ruling Class]]'' |- |[[Pols Vinfīlds]] |''[[Sounder]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Lemons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Izglābiet tīģeri]]" (''Save the Tiger'')''' |- |[[Marlons Brando]] |"[[Pēdējais tango Parīzē]]" (''Last Tango in Paris'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Pēdējā detaļa]]" |- |[[Als Pačīno]] |"[[Serpiko]]" (''Serpico'') |- |[[Roberts Redfords]] |"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Arts Kernijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Harijs un Tonto]]" (''Harry and Tonto'')''' |- |[[Alberts Finijs]] |"[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Lenijs (filma)|Lenijs]]" (''Lenny'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]" |- |[[Als Pačīno]] |"[[Krusttēvs 2]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |[[Volters Matau]] |''[[The Sunshine Boys]]'' |- |[[Als Pačīno]] |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |[[Maksimilians Šells]] |''[[The Man in the Glass Booth]]'' |- |[[Džeimss Vitmors]] |''[[Give 'em Hell, Harry!]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pīters Finčs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]"''' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Taksists]]" |- |[[Džankarlo Džanīni]] |''[[Seven Beauties]]'' |- |[[Viljams Holdens]] |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- |[[Silvestrs Stallone]] |"[[Rokijs]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ričards Dreifūss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Goodbye Girl]]''''' |- |[[Vudijs Allens]] |"[[Enija Hola]]" |- |[[Ričards Bērtons]] |''[[Equus (filma)|Equus]]'' |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Īpaša diena]]" (''Una giornata particolare'') |- |[[Džons Travolta]] |"[[Sestdienas vakara drudzis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džons Voits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |[[Gērijs Bjūzijs]] |''[[The Buddy Holly Story]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Briežu mednieks]]" |- |[[Lorenss Olivjē]] |''[[The Boys from Brazil]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Krāmers pret Krāmeri]]"''' |- |[[Džeks Lemons]] |"[[Ķīnas sindroms]]" |- |[[Als Pačīno]] |''[[...And Justice for All.]]'' |- |[[Rojs Šaiders]] |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- |[[Pīters Selerss]] |''[[Being There]]'' |- |} === 1980. gadi === [[Attēls:RobertdeNiro26_(cropped).JPG|alt=|thumb|166x166px|[[Roberts De Niro]] balvu saņēma 1980. gadā]] [[Attēls:Henry_Fonda,_1940.jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Henrijs Fonda]] balvu saņēma 1981. gadā]] [[Attēls:Ben_Kingsley_by_Gage_Skidmore.jpg|alt=|thumb|170x170px|[[Bens Kingslijs]] balvu saņēma 1982. gadā]] [[Attēls:F_Murray.Abraham_cropped.jpg|alt=|thumb|180x180px|[[F. Marijs Ābrahams]] balvu saņēma 1984. gadā, kļūstot par pirmo [[Arābi|arābu]], kurš to paveicis]] [[Attēls:Paul_Newman_1954.JPG|alt=|thumb|147x147px|[[Pols Ņūmens]] balvu saņēma 1986. gadā]] [[Attēls:Daniel_Day-Lewis2_Berlinale_2008_(2).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Denjels Dejs-Lūiss]] balvu ir saņēmis trīsreiz, 1989., 2007. un 2012. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts De Niro]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Satrakotais vērsis]]"''' |- |[[Roberts Dūvols]] |''[[The Great Santini]]'' |- |[[Džons Hērts]] |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |[[Džeks Lemons]] |''[[Tribute]]'' |- |[[Pīters O'Tūls]] |''[[The Stunt Man]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Henrijs Fonda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'')''' |- |[[Vorens Bītijs]] |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" |- |[[Bērts Lankasters]] |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- |[[Dadlijs Mūrs]] |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Absence of Malice]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bens Kingslijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Sirdspuķīte]]" |- |[[Džeks Lemons]] |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |[[Pols Ņūmens]] |"[[Spriedums (filma)|Spriedums]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Mans iemīļotais gads]]" (''My Favorite Year'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberts Dūvols]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Tender Mercies]]''''' |- |[[Maikls Keins]] |''[[Educating Rita]]'' |- |[[Toms Konti]] |''[[Reuben, Reuben]]'' |- |[[Toms Kortnijs]] | rowspan="2" |''[[The Dresser]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[F. Marijs Ābrahams]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |[[Džefs Bridžess]] |''[[Starman]]'' |- |[[Alberts Finijs]] |''[[Under the Volcano]]'' |- |[[Toms Halss]] |"[[Amadejs]]" |- |[[Sems Voterstons]] |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Viljams Hērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zirnekļsievietes skūpsts]]" (''Kiss of the Spider Woman'')''' |- |[[Harisons Fords]] |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- |[[Džeimss Gārners]] |''[[Murphy's Romance]]'' |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- |[[Džons Voits]] |''[[Runaway Train]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Pols Ņūmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Naudas krāsa]]"''' |- |[[Deksters Gordons]] |''[[Round Midnight]]'' |- |[[Bobs Hoskinss]] |"[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]" (''Mona Lisa'') |- |[[Viljams Hērts]] |''[[Children of a Lesser God]]'' |- |[[Džeimss Vudss]] |"[[Salvadora (filma)|Salvadora]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikls Daglass]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Volstrīta (filma)|Volstrīta]]"''' |- |[[Viljams Hērts]] |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- |[[Marčello Mastrojanni]] |"[[Melnās acis]]" (''Oci ciornie'') |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Dadzis (filma)|Dadzis]]" (''Ironweed'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Labrīt, Vjetnama]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dastins Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |[[Džīns Hekmens]] |''[[Mississippi Burning]]'' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Lielais (filma)|Lielais]]" |- |[[Edvards Džeimss Olmoss]] |''[[Stand and Deliver]]'' |- |[[Makss fon Sīdovs]] |"[[Pelle iekarotājs]]" (''Pelle the Conqueror'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'')''' |- |[[Kenets Brana]] |"[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- |[[Morgans Frīmens]] |[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |} === 1990. gadi === [[Attēls:Anthony_Hopkins-Tuscan_Sun_Festival.jpg|thumb|180x180px|[[Entonijs Hopkinss]] balvu saņēma gan 1991., gan 2020. gadā, 83 gadu vecumā kļūstot par vecāko aktieri, kurš ir ieguvis šo balvu]] [[Attēls:Al_Pacino_2016_(30401544240).jpg|thumb|169x169px|[[Als Pačīno]] balvu saņēma 1992. gadā]] [[Attēls:Tom_Hanks_2014.jpg|alt=|thumb|151x151px|[[Toms Henkss]] kļuva par otro aktieri, kurš šo balvu saņēmis divus gadus pēc kārtas (1993. un 1994. gadā)]] [[Attēls:Nicolas_Cage_Comic-Con_2011.jpg|thumb|175x175px|[[Nikolass Keidžs]] balvu saņēma 1995. gadā]] [[Attēls:Roberto_Benigni-5274.jpg|thumb|180x180px|[[Roberto Beninji]] 1997. gadā kļuva par pirmo ārzemju aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeremijs Aironss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Veiksmes atgriešanās]]"''' |- |[[Kevins Kostners]] |"[[Dejas ar vilkiem]]" |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Pamošanās]]" |- |[[Žerārs Depardjē]] |''[[Cyrano de Bergerac]]'' |- |[[Ričards Heriss]] |''[[The Field]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |[[Vorens Bītijs]] |''[[Bugsy]]'' |- |[[Roberts De Niro]] |"[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" |- |[[Niks Nolte]] |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- |[[Robins Viljamss]] |"[[Zvejnieku karalis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Als Pačīno]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sievietes smarža]]"''' |- |[[Roberts Daunijs jaunākais]] |"[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Nepiedots]]" |- |[[Stīvens Rejs]] |"[[Raudu spēle]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Malkolms X (filma)|Malkolms X]]" (''Malcolm X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]"''' |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Tēva vārdā]]" (''In the Name of the Father'') |- |[[Lorenss Fišbērns]] |"[[Kāds mīlai ar to sakars?]]" (''What's Love Got to Do With It'') |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]" |- |[[Liams Nīsons]] |"[[Šindlera saraksts]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Toms Henkss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- |[[Naidžels Hotorns]] |''[[The Madness of King George]]'' |- |[[Pols Ņūmens]] |''[[Nobody's Fool]]'' |- |[[Džons Travolta]] |"[[Lubene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Nikolass Keidžs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pametot Lasvegasu]]"''' |- |[[Ričards Dreifūss]] |''[[Mr. Holland's Opus]]'' |- |[[Entonijs Hopkinss]] |"[[Niksons (filma)|Niksons]]" (''Nixon'') |- |[[Šons Penns]] |"[[Mironis nāk]]" |- |[[Massimo Troisi]] |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefrijs Rašs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mirdzums (filma)|Mirdzums]]" (''Shine'')''' |- |[[Toms Krūzs]] |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |[[Reifs Fainss]] |"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" |- |[[Vudijs Harelsons]] |"[[Nācija pret Leriju Flintu]]" |- |[[Billijs Bobs Torntons]] |"[[Uzasinātais asmens]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeks Nikolsons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cik labi vien var būt]]"''' |- |[[Mets Deimons]] |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- |[[Roberts Dūvols]] |"[[Apustulis (filma)|Apustulis]]" |- |[[Pīters Fonda]] |''[[Ulee's Gold]]'' |- |[[Dastins Hofmans]] |"[[Aste luncina suni]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Roberto Beninji]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzīve ir skaista]]"''' |- |[[Toms Henkss]] |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- |[[Ians Makellens]] |"[[Dievi un briesmoņi]]" (''Gods and Monsters'') |- |[[Niks Nolte]] |''[[Affliction]]'' |- |[[Edvards Nortons]] |"[[Amerikāņu vēsture X]]" (''American History X'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kevins Speisijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Savs cilvēks]]" |- |[[Ričards Fērnsvorts]] |"[[Streita stāsts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'') |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Viesulis (filma)|Viesulis]]" (''The Hurricane'') |- |} === 2000. gadi === [[Attēls:Denzel_Washington_cropped_02.jpg|alt=|thumb|173x173px|[[Denzels Vašingtons]] balvu saņēma 2001. gadā]] [[Attēls:Adrien_Brody_2011_Shankbone_(2).jpg|alt=|thumb|153x153px|[[Adriens Brodijs]] balvu saņēma 2002. gadā, 29 gadu vecumā kļūstot par jaunāko aktieri, kurš to ir paveicis]] [[Attēls:Sean_Penn_by_Sachyn_Mital_(cropped).jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Šons Penns]] balvu saņēma gan 2003., gan 2008. gadā]] [[Attēls:Philip_Seymour_Hoffman_2011.jpg|thumb|160x160px|[[Filips Sīmors Hofmans]] balvu saņēma 2005. gadā]] [[Attēls:Forest_Whitaker_2014.jpg|alt=|thumb|184x184px|[[Forests Vaitekers]] balvu saņēma 2006. gadā]] [[Attēls:Jeff_Bridges_by_Gage_Skidmore_3.jpg|thumb|165x165px|[[Džefs Bridžess]] balvu saņēma 2009. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rasels Krovs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |[[Havjers Bardems]] |"[[Pirms iestājas nakts]]" (''Before Night Falls'') |- |[[Toms Henkss]] |"[[Pamestais]]" |- |[[Eds Heriss]] |''[[Pollock (filma)|Pollock]]'' |- |[[Džefrijs Rašs]] |"[[Ar marķīza de Sada spalvu]]" (''Quills'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denzels Vašingtons]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Treniņa diena]]"''' |- |[[Rasels Krovs]] |"[[Brīnišķais prāts]]" |- |[[Šons Penns]] |"[[Es esmu Sems]]" |- |[[Vills Smits]] |"[[Ali (filma)|Ali]]" (''Ali'') |- |[[Toms Vilkinsons]] |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Adriens Brodijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pianists (filma)|Pianists]]"''' |- |[[Nikolass Keidžs]] |"[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]" |- |[[Maikls Keins]] |"[[Klusais amerikānis]]" (''The Quiet American'') |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Ņujorkas bandas]]" |- |[[Džeks Nikolsons]] |"[[Par Šmitu]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Noslēpumu upe]]"''' |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" |- |[[Bens Kingslijs]] |"[[Smilšu un miglas nams]]" (''House of Sand and Fog'') |- |[[Džūds Lo]] |"[[Aukstais kalns]]" |- |[[Bills Marijs]] |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeimijs Fokss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'')''' |- |[[Dons Čīdls]] |"[[Viesnīca Ruandā]]" (''Hotel Rwanda'') |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- |[[Klints Īstvuds]] |"[[Miljons dolāru mazulīte]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Filips Sīmors Hofmans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' |- |[[Terenss Hauards]] |''[[Hustle & Flow]]'' |- |[[Hīts Ledžers]] |"[[Kuprainais kalns]]" |- |[[Vakīns Fīnikss]] |"[[Sirds robeža]]" |- |[[Deivids Stratērns]] |"[[Arlabunakti un visu labu]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Forests Vaitekers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pēdējais Skotijas karalis]]" (''The Last King of Scotland'')''' |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Asiņainais dimants]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[Pusnelsons]]" |- |[[Pīters O'Tūls]] |"[[Venēra (filma)|Venēra]]" (''Venus'') |- |[[Vills Smits]] |"[[Tiesības uz laimi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Plūdīs asinis]]"''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- |[[Džonijs Deps]] |"[[Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis]]" |- |[[Tomijs Lī Džonss]] |"[[Ela ielejā]]" (''In the Valley of Elah'') |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Austrumu solījumi]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šons Penns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Milks]]"''' |- |[[Ričards Dženkinss]] |"[[Viesis (filma)|Viesis]]" (''The Visitor'') |- |[[Frenks Landžella]] |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- |[[Mikijs Rurks]] |"[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džefs Bridžess]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mežonīgā sirds]]"''' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Augstu gaisā]]" |- |[[Kolins Fērts]] |"[[Vientuļais vīrs]]" |- |[[Morgans Frīmens]] |"[[Nepakļaujamais]]" (''Invictus'') |- |[[Džeremijs Renners]] |"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" |- |} === 2010. gadi === [[Attēls:Colin_Firth_SDCC_2014.jpg|thumb|167x167px|[[Kolins Fērts]] balvu saņēma 2010. gadā]] [[Attēls:Jean_Dujardin_Cannes_2011.jpg|thumb|169x169px|[[Žans Dižardēns]] 2011. gadā kļuva par pirmo franču aktieri, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Matthew_McConaughey_-_Goldene_Kamera_2014_-_Berlin.jpg|thumb|180x180px|[[Metjū Makonahijs]] balvu saņēma 2013. gadā]] [[Attēls:Leonardo_DiCaprio_visited_Goddard_Saturday_to_discuss_Earth_science_with_Piers_Sellers_(26105091624)_cropped.jpg|thumb|163x163px|[[Leonardo Di Kaprio]] balvu saņēma 2015. gadā]] [[Attēls:Rami_Malek_in_2015_(portrait_crop).jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Rāmī Māleks]] 2018. gadā kļuva par pirmo ēģiptieti, kurš ir saņēmis šo balvu]] [[Attēls:Joaquin_Phoenix-2196_(cropped).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Vakīns Fīnikss]] balvu saņēma 2019. gadā]] {| class="wikitable sortable" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:30%;" |Aktieris ! scope="col" style="width:30%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kolins Fērts]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karaļa runa]]"''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Biutiful]]'' |- |[[Džefs Bridžess]] |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |[[Džesijs Aizenbergs]] |"[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" |- |[[Džeimss Franko]] |"[[127 stundas]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Žans Dižardēns]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |[[Demjans Biširs]] |''[[A Better Life]]'' |- |[[Džordžs Klūnijs]] |"[[Pēcteči]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" |- |[[Breds Pits]] |"[[Naudas spēle]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Denjels Dejs-Lūiss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]"''' |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Optimista stāsts]]" |- |[[Hjū Džekmens]] |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |[[Vakīns Fīnikss]] |"[[Pavēlnieks]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Lidojums (filma)|Lidojums]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Metjū Makonahijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dalasas pircēju klubs]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Amerikāņu afēra]]" |- |[[Brūss Derns]] |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Volstrītas vilks]]" |- |[[Čūetels Edžiofors]] |"[[12 gadi verdzībā]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Edijs Redmeins]]"''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Teorija par visu]]"''' |- |[[Stīvs Karels]] |"[[Lapsu medības]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |"[[Imitācijas spēle]]" |- |[[Maikls Kītons]] |"[[Putncilvēks]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Leonardo Di Kaprio]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]"''' |- |[[Braians Krenstons]] |"[[Trambo]]" |- |[[Mets Deimons]] |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- |[[Maikls Fasbenders]] |"[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]" |- |[[Edijs Redmeins]] |"[[Dāņu meitene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Keisijs Afleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mančestra pie jūras]]"''' |- |[[Endrū Gārfīlds]] |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- |[[Raiens Goslings]] |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Kapteinis Fantastika]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[Fences]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gērijs Oldmens]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tumšākā stunda]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- |[[Denjels Dejs-Lūiss]] |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |[[Denjels Kaluja]] |"[[Prom!]]" |- |[[Denzels Vašingtons]] |"[[Romāns J. Izraēls]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rāmī Māleks]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Bohēmista rapsodija]]"''' |- |[[Kristians Beils]] |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |[[Vilems Defo]] |"[[Van Gogs. Pie mūžības vārtiem]]" |- |[[Vigo Mortensens]] |"[[Ceļvedis]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vakīns Fīnikss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' |- |[[Antonio Banderass]] |"[[Sāpes un slava]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Reiz Holivudā]]" |- |[[Ādams Draivers]] |''[[Marriage Story]]'' |- |[[Džonatans Praiss]] |''[[The Two Popes]]'' |- |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="text-align:left;" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Year ! scope="col" style="width:30%;" |Actor ! scope="col" style="width:30%;" |Film |- ! rowspan="5" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Entonijs Hopkinss]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]"''' |- |[[Rizs Ahmeds]] |"[[Metāla skaņa]]" |- |[[Čedviks Bouzmens]] |"[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- |[[Gērijs Oldmens]] |"[[Manks]]" |- |[[Stīvens Jans]] |''[[Minari]]'' |- ! rowspan="5" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vills Smits]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' |- |[[Havjers Bardems]] |''[[Being the Ricardos]]'' |- |[[Benedikts Kamberbačs]] |"[[Suņa spēks]]" |- |[[Endrū Gārfīlds]] |''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- |[[Denzels Vašingtons]] |''[[The Tragedy of Macbeth]]'' |- ! rowspan="5" |'''2022''' {{small|[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Brendans Freizers]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Valis (filma)|Valis]]"''' |- |[[Bills Naijs]] |"[[Dzīve (filma)|Dzīve]]" |- |[[Kolins Ferels]] |"[[Inišerinas Banšī]]" |- |[[Pols Meskals]] |"[[Pēc saules]]" |- |[[Ostins Batlers]] |"[[Elviss (filma)|Elviss]]" |- ! rowspan="5" |'''2023''' {{small|[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Kilians Mērfijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' |- |[[Kolmans Domingo]] |''[[Rustin (filma)|Rustin]]'' |- |[[Pols Džamati]] |"[[Atstātie]]" |- |[[Bredlijs Kūpers]] |"[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]" |- |[[Džefrijs Raits]] |''[[American Fiction]]'' |- ! rowspan="5" |'''2024''' {{small|[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Adriens Brodijs]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Brutālists]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" |- |[[Kolmans Domingo]] |"[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" |- |[[Reifs Fainss]] |"[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" |- |[[Sebastians Stens]] |"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]" |- ! rowspan="5" |'''2025''' {{small|[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikls B. Džordans]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Grēcinieki]]"''' |- |[[Timotejs Šalamē]] |"[[Mārtijs Lieliskais]]" |- |[[Leonardo Di Kaprio]] |"[[Cīņa pēc cīņas]]" |- |[[Ītans Hoks]] |"[[Zilais mēness]]" |- |[[Vagners Moura]] |"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]" |} == Vairākkārtējie balvas ieguvēji == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši: {{div col}} ;3 balvas * [[Denjels Dejs-Lūiss]] (no 6 nominācijām) ;2 balvas * [[Spensers Treisijs]] (no 9 nominācijām) * [[Džeks Nikolsons]] (no 8 nominācijām) * [[Marlons Brando]] (no 7 nominācijām) * [[Dastins Hofmans]] (no 7 nominācijām) * [[Gērijs Kūpers]] (no 5 nominācijām) * [[Toms Henkss]] (no 5 nominācijām) * [[Fredriks Mārčs]] (no 5 nominācijām) * [[Šons Penns]] (no 5 nominācijām) * [[Entonijs Hopkinss]] (no 4 nominācijām) * [[Adriens Brodijs]] (no 2 nominācijām) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri| ]] 07s00o9vlx5abnzgs6khpmys8wt5ocy 0 52234 4500423 4421796 2026-07-30T11:04:28Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500423 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|fiziku|orientēšanās sportu|Magnēts (orientēšanās sacensības)}} [[Attēls:MagnetEZ.jpg|right|thumb|Pakavveida magnēts]] '''Magnēts''' ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]]. Šis ķermenis ir magnetizēts un tam piemīt magnētiskais moments, kas arī nosaka šī ķermeņa īpašību radīt ap sevi magnētisko lauku. Magnētus izgatavo no īpašām vielām — feromagnētiķiem, kas novietoti citu magnētu darbības laukā, paši pārvēršas par magnētiem (magnetizējas). Tādas vielas ir elementi Fe ([[dzelzs]]), Co ([[kobalts]]) un Ni ([[niķelis]]), kā arī daudzi [[sakausējums|sakausējumi]]. Ne visi magnēti ir vienādi pēc to īpašībām un uzbūves. Dabiskie magnēti ir sastopami dabā magnētisko rūdu iegulumu veidā. [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] atrodas pats lielākais zināmais dabiskais magnēts. Tā [[masa]] ir 13 [[kilograms|kilogrami]], un šis magnēts ir spējīgs pacelt 40 kilogramus lielu smagumu. Mākslīgie magnēti ir magnēti, ko ir radījuši cilvēki uz atšķirīgas feromagnētiķu bāzes. Eksistē divu dažādu veidu mākslīgie magnēti - pastāvīgie un elektromagnēti. Pastāvīgie magnēti ir neelektrizēti ķermeņi, kas izgatavoti no cietiem materiāliem un šo magnētu īpašības nav saistītas ar ārējo avotu vai [[elektriskā strāva|strāvas]] izmantošanu. [[elektromagnēts|Elektromagnēti]] kļūst magnētiski tad, kad tiem tiek pievadīta strāva. == Magnētu vēsture == {{Pamatraksts|Magnētu vēsture}} Magnēts ir zināms cilvēkiem jau kopš neatminamiem laikiem. Ziņas par magnētiem un to īpašībām tika aprakstītas [[Taless|Talesa no Milētas]] un [[Platons|Platona]] darbos. Pats vārds ''magnēts'' radās sakarā ar to, ka grieķi atklāja dabas magnētus vietā, kuru dēvē par Magnēsiju (Tesālijā). Laika gaitā arī ķīnieši atrada šādus dabiskos magnētus, kurus dēvēja par "mīlošajiem akmeņiem". Viņi uzskatīja, ka tie pievelk dzelzi kā maiga māte apskauj savus bērnus. [[Grieķija|Grieķijā]] savukārt magnētus dēvēja par "Herkulesa akmeni".<br /> Ķermeņi, kas pievelk dzelzi, cilvēcei bija zināmi pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Magnēta puses laika gaitā sāka dēvēt arī par ziemeļu un dienvidu poliem. Jo tika pamanīta viena no magnētu īpašībām - magnēts tievas josliņas formā, novietots uz koka dēlīša, kurš peld ūdenī, pagriežas ar savu vienu galu Zemes [[ziemeļpols|ziemeļpola]] virzienā, bet ar otru [[dienvidpols|Dienvidpola]] virzienā. Šis novērojums ir saistīts ar [[kompass|kompasa]] radīšanu. Pirmie kompasi parādījās [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Eiropa|Eiropā]] kompasu sāka lietot no 12. gadsimta. U. Gilberts publicēja lielu darbu par magnētiem, kurā aprakstīja savu pieredzi sakarā ar magnētiem un to īpašībām. Viņš pirmais nonāca pie slēdziena, ka [[Zeme]] pati ir liels lodveida magnēts. == Magnētu un magnētisma fizikālais raksturojums == [[Attēls:The Effects of Magnetism.JPG|thumb|200px|left|Magnētisms]] === Magnētiskais lauks === {{Pamatraksts|Magnētiskais lauks}} Fizikā magnētisko lauku definē kā [[Elektrons|elektronu]] lādiņu kustību, kas iedarbojas ar spēku uz citiem kustīgiem lādiņiem. Šo lauku katrā punktā raksturo indukcijas vektors <math>\vec{B}</math>. Vektora B virzienu nosaka labās skrūves likuma — ja, griežot skrūvi pa labo vītni, tā pārvietojas lādiņa kustības virzienā, tad griešanas virziens parāda indukcijas vektora B un tam atbilstošo līniju virzienu — vai pēc labās rokas likuma: ja ar labās rokas plaukstu aptver vadu tā, ka atliektais īkšķis ir virzīts strāvas plūšanas virzienā, tad pārējo četru pirkstu orientācija norāda indukcijas līniju virzienu. Magnētisko indukciju aprēķina pēc [[Bio—Savāra—Laplasa likums|Bio—Savāra—Laplasa likuma]]. Magnētiskās indukcijas mērvienība [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI]] sistēmā ir [[tesla]] (T). Ārējā magnētiskā lauka avots ir [[elektriskā strāva|strāva]], kas savukārt atrodas apskatāmās strāvas magnētiskajā laukā. Tāpēc uz šo strāvas elementu arī darbojas [[Ampēra spēks]]. === Magnētiskais moments === {{Pamatraksts|Magnētiskais moments}} Vielas magnētiskās īpašības nosaka tās atomu elektronu orbitālie magnētiskie momenti un elektronu spinu magnētiskie momenti. [[Magnētiskais moments]] ir lielums, kas raksturo strāvas kontūra vai magnētiķa magnetizāciju un ir vienāds ar kontūrā plūstošās [[Strāvas stiprums|strāvas stipruma]] un kontūrā ietvērtā laukuma reizinājumu. Ja magnētiskajā laukā ienes kontūru, pa kuru plūst strāva, un [[kontūrs]] var brīvi griezties, tas orientējas un ieņem stabilu [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvara stāvokli]]. Lai kontūru izvirzītu par zināmu leņķi no līdzsvara stāvokļa, tam jāpieliek noteikts [[spēka moments]]. Kontūra raksturošanai izdevīgi lietot vektoru, ko sauc par strāvas kontūra magnētisko momentu. === Magnetizācija === {{Pamatraksts|Magnetizācija}} Ja vielu ievieto ārējā magnētiskā laukā, notiek [[atoms|atomu]] magnētisko momentu '''M_at''' orientācija, un tā rezultātā viela '''magnetizējas'''. Magnētisko momentu orientācijas pakāpi raksturo magnetizācijas vektors '''J''', kas skaitliski vienāds ar tilpuma vienības magnētisko momentu. === Magnēta poli === {{Pamatraksts|Magnēta poli}} Uz jebkuras no magnēta virsmām atrodas vismaz divas vietas, kuru tuvumā magnētu pievilkšanas spēks ir īpaši liels, tur koncentrējas magnētiskais spēks. Tādas vietas sauc par '''magnēta poliem'''. Lai gan abi magnēta poli pievelk ar vienāda lieluma spēku, tomēr polu nosaukumi ir dažādi. Izpētot patstāvīgo magnētu mijiedarbību tika noskaidrots: * patstāvīgiem magnētiem ir divi poli: ziemeļu un dienvidu, * vienādie poli (ziemeļpols—ziemeļpols; dienvidpols-dienvidpols) atgrūžas viens no otra, bet dažādie (ziemeļpols-dienvidpols) pievelkas; * magnēta lauka spēka līnijas ir noslēgtas līknes, tās noslēdzas magnēta iekšpusē; * ja stieņveida magnētu pārlauž uz pusēm, cenšoties atdalīt magnēta dienvidpolu no tā ziemeļpola, tad tā rezultātā iegūst divus stieņveida magnētus, kur katram ir gan savs ziemeļpols, gan dienvidpols. [[Attēls:Magnet0873.png|right|thumb|200px|Magnētiskās indukcijas līnijas parādītas ar dzelzs skaidiņu palīdzību]] == Magnētu pielietojums == * '''Kompass''' ir navigācijas instruments (aparāts) [[Zeme]]s debespušu noteikšanai. Kompasa pirmsākumi meklējami senajā Ķīnā, kur tie tika izmantoti apmēram pirms 2000 gadiem. Eiropā kompasu sāka lietot ap 14. gadsimtu. Kompass tiek pielietots virziena noteikšanai: kuģim, virszemes transportlīdzeklim; virzienā, kurā iet gājējs; virzieni uz objektiem vai orientieri. Kompasi iedalās divās lielās klasēs: magnētiskie kompasi, kurus lieto tipogrāfi un tūristi, un cita veida kompasos: žirokompass, radiokompass, elektriskais kompass, atronomiskais kompass. Magnētiskais kompass sastāv no kompasa kārbiņas, diska ar skalu (no 0 grādiem līdz 360 grādiem), un no magnetizētas adatas, kura ir nolīdzsvarota un brīvi griežas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Magnētisms]] bcu3jlcw1gyxdr4zwglaw9qee0s8sp7 0 52542 4500280 4457420 2026-07-29T20:19:30Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500280 wikitext text/x-wiki '''21. aprīlis''' ir gada 111. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (112. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 254 dienas. == Vārda dienas == [[Anastasija (personvārds)|Anastasija]], [[Marģers (personvārds)|Marģers]] == Notikumi == * [[753. gads p.m.ē.]] — [[Romuls un Rems]] dibināja [[Roma|Romu]] ([[Romas dibināšana|tradicionālais datums]]). * [[1509. gads]] — pēc [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VII]] nāves Anglijas tronī viņu nomainīja viņa dēls [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]. * [[1894. gads]] — [[Norvēģija]] formāli pieņēma ''[[Krag-Jørgensen]]'' šauteni kā galveno ieroci savos bruņotajos spēkos, šis ierocis tika izmantots vēl gandrīz 50 gadus. * [[1944. gads]] — sievietes [[Francija|Francijā]] ieguva vēlēšanu tiesības. * [[1960. gads]] — oficiāli atklāta [[Brazīlija]]s jaunā galvaspilsēta [[Brazilja]]. * [[1967. gads]] — dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām [[Grieķija|Grieķijā]] pulkveža [[Jorgs Papadopuls|Jorga Papadopula]] vadībā veikts militārs apvērsums. * [[1987. gads]] — [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri]] tika vainoti par sprādziena sarīkošanu [[Šrilanka]]s pilsētā [[Kolombo]], nogalinot 106 cilvēkus. * [[1989. gads]] — [[Ķīna|ķīniešu]] studenti uzsāka protesta akciju [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]] [[Pekina|Pekinā]]. * [[1994. gads]] — [[astronoms]] [[Aleksandrs Volščans]] paziņoja par pirmās [[citplanēta]]s atklāšanu. * [[1996. gads]] — [[Pirmais Čečenijas karš]]: [[Krievija]]s karaspēks ar aviācijas raķešu triecienu nogalināja pirmo [[Čečenijas Republika]]s [[Čečenijas prezidents|prezidentu]] [[Džohars Dudajevs|Džoharu Dudajevu]]. * [[1997. gads]]: ** ''[[Pegasus XL]]'' raķete kā sekundāro [[derīgā krava|kravu]] nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās [[bēres]] kosmosā. ** tika izlaista multimediju atskaņotāja ''[[Winamp]]'' pirmā versija. * [[2019. gads]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. * [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, [[Indija]] ziņoja par {{sk|315000}} inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim. == Dzimuši == * [[1774. gads]] — [[Žans Batists Bio]] (''Jean-Baptiste Biot''), franču fiziķis (miris 1862. gadā) * [[1816. gads]] — [[Šarlote Brontē]] (''Charlotte Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1855. gadā) * [[1828. gads]] — [[Ipolits Tēns]] (''Hippolyte Taine''), franču kritiķis (miris 1893. gadā) * [[1864. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (miris 1920. gadā) * [[1865. gads]] — [[Erchercogs Oto]] (''Erzherzog Otto''), Austrijas erchercogs (miris 1906. gadā) * [[1870. gads]] — [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Бенуа''), krievu mākslinieks (miris 1960. gadā) * [[1879. gads]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (miris 1968. gadā) * [[1915. gads]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu aktieris (miris 2001. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Valentīns Skulme]], latviešu aktieris (miris 1989. gadā) * [[1924. gads Latvijā|1924. gads]] — [[Gunars Saliņš]], latviešu trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā) * [[1926. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] (''Queen Elisabeth II''), Apvienotās Karalistes karaliene (mirusi 2022. gadā) * [[1930. gads]] — [[Silvāna Mangano]] (''Silvana Mangano''), itāļu aktrise (mirusi 1989. gadā) * [[1932. gads]]: ** [[Lora Jakovļeva]] (''Лора Яковлева''), Krievijas šahiste (mirusi 2022. gadā) ** [[Eleina Meja]] (''Elaine May''), amerikāņu komiķe, režisore un aktrise * [[1946. gads]] — [[Klēra Denī]] (''Claire Denis''), franču kinorežisore * [[1959. gads]] — [[Igijs Pops]] (''Iggy Pop''), amerikāņu mūziķis un aktieris * [[1951. gads]]: ** [[Maikls Frīdmens]] (''Michael Freedman''), amerikāņu matemātiķis ** [[Maija Kūle]], latviešu filozofe * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]]: ** [[Mariss Andersons]], latviešu sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā) ** [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] (''Faustin-Archange Touadéra''), Centrālāfrikas Republikas politiķis * [[1959. gads]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), britu mūziķis * [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Juris Opuļskis]], latviešu hokejists * [[1970. gads]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (miris 2026. gadā) * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Romāns Korovins]], Latvijas mākslinieks (miris 2026. gadā) * [[1979. gads]] — [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''), skotu kinoaktieris * [[1980. gads]] — [[Vinsents Lekavaljē]] (''Vincent Lecavalier''), Kanādas hokejists * [[1981. gads]] — [[Andrjus Mažutis]] (''Andrius Mažutis''), lietuviešu basketbolists * [[1992. gads]] — [[Isko]] (''Isco''), spāņu futbolists * [[2003. gads]] — [[Havi Simonss]] (''Xavi Simons''), nīderlandiešu futbolists == Miruši == * [[1109. gads]] — [[Kenterberijas Anselms]] (''Anselmus Cantuariensis''), Kenterberijas arhibīskaps (dzimis 1033. gadā) * [[1142. gads]] — [[Pjērs Abelārs]] (''Pierre Abélard''), franču teologs (dzimis 1079. gadā) * [[1509. gads]] — [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] (''King Henry VII''), Anglijas karalis (dzimis 1457. gadā) * [[1552. gads]] — [[Petrs Apiāns]] (''Petrus Apianus''), vācu astronoms un kartogrāfs (dzimis 1495. gadā) * [[1699. gads]] — [[Žans Rasins]] (''Jean Racine''), franču dramaturgs (miris 1639. gadā) * [[1736. gads]] — [[Savojas princis Eižens]] (''Eugen von Savoyen''), austriešu karavadonis (dzimis 1663. gadā) * [[1834. gads]] — [[Aleksejs Arakčejevs]] (''Алексей Аракчеев''), krievu ģenerālis un valsts darbinieks (dzimis 1769. gadā) * [[1910. gads]] — [[Marks Tvens]] (''Mark Twain''), ASV rakstnieks (dzimis 1835. gadā) * [[1913. gads]] — [[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] (''Charles Newton Robinson''), britu advokāts, rakstnieks, gemologs, paukotājs un jahtu braucējs (dzimis 1853. gadā) * [[1918. gads]] — [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen''), vācu lidotājs (dzimis 1892. gadā) * [[1935. gads]] — [[Tadeuss Makkleins]] (''Thaddeus McClain''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1938. gads]] — [[Muhameds Ikbāls]] (محمد اقبال), Pakistānas dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Rihards Zariņš]], latviešu grafiķis (dzimis 1869. gadā) * [[1945. gads]] — [[Valters Models]] (''Walter Model''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džons Meinards Keinss]] (''John Maynard Keynes''), britu ekonomists (dzimis 1883. gadā) * [[1965. gads]] — [[Edvards Epltons]] (''Edward Appleton''), britu fiziķis (dzimis 1892. gadā) * [[1996. gads]] — [[Džohars Dudajevs]] (''Дуди Муса кант Джохар''), čečenu ģenerālis, politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[1998. gads]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (dzimis 1924. gadā) * [[2000. gads]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (dzimis 1904. gadā) * [[2010. gads]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Silvija Radzobe]], latviešu teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Jānis Kušķis]], latviešu filologs (dzimis 1930. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Skaidrīte Darius]], latviešu horeogrāfe, folkloriste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā) * [[2025. gads]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] 3jv16y9rs33j2t9il960kqfn4147j2b 0 53911 4500284 4493955 2026-07-29T20:27:21Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500284 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|datumu|futbola klubu|FK Auda}} '''9. maijs''' ir gada 129. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (130. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 236 dienas. == Vārda dienas == [[Einārs]], [[Ervīns]], [[Klāvs (priekšvārds)|Klāvs]] == Notikumi == * [[1386. gads]] — [[Anglija]] un [[Portugāle]] noslēdza [[Vindzoras līgums|Vindzoras līgumu]], izveidojot senāko diplomātisko aliansi, kas joprojām ir spēkā. * [[1834. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kolumbijas ģerbonis]]. * [[1877. gads]] — [[Rumānija]] pasludināja neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s. * [[1879. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] dibināta poļu studentu korporācija ''[[Arkonia|Arkonia]].'' * [[1926. gads]] — pēc islāmistu sektas nemieriem [[Francija]]s flote bombardēja [[Damaska|Damasku]]. * [[1936. gads]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par [[Etiopija]]s pievienošanu [[Itālija]]i. * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — pēc karaspēka grupas "Kurzeme" kapitulācijas [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvijas okupācijas laikā]] Sarkanā armija ieņēma [[Liepāja|Liepāju]], [[Saldus|Saldu]], [[Sabile|Sabili]] un [[Talsi|Talsus]]. * [[1946. gads]] — [[Umberto II]] kļuva par Itālijas karali. * [[1954. gads]] — [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētā [[Manila|Manilā]] beidzās otrās [[Āzijas spēles]]. * [[1955. gads]] — [[Rietumvācija|VFR]] iestājās [[NATO]]. * [[1970. gads]] — [[Vjetnamas karš]]: [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Baltais nams|Baltā nama]] priekšā, sapulcējās 75 000 līdz 100 000 pretkara protestētāju. * [[1992. gads]] — [[Armēnija|armēņu]] spēki ieņēma [[Šuša|Šušu]] — pēdējo [[Azerbaidžāna|azerbaidžāņu]] bāzi [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]]. * [[2004. gads]] — [[Čečenija]]s prezidents [[Ahmats Kadirovs]] tika nogalināts bumbas sprādzienā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atceres pasākumā [[Groznija|Groznijā]]. === Kultūra === * [[2021. gads]] — filmas "[[Ātrs un bez žēlastības 9]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1800. gads]] — [[Džons Brauns]] (''John Brown''), amerikāņu abolicionists (miris 1859. gadā) * [[1843. gads]] — [[Antons fon Verners]] (''Anton von Werner''), vācu mākslinieks (miris 1915. gadā) * [[1883. gads]] — [[Hosē Ortega i Gasets]] (''José Ortega y Gasset''), spāņu filozofs (miris 1955. gadā) * [[1886. gads]] — [[Frānsiss Bidls]] (''Francis Biddle''), ASV jurists un tiesnesis (miris 1968. gadā) * [[1895. gads]] — [[Lučians Blaga]] (''Lucian Blaga''), rumāņu dzejnieks un filozofs (miris 1961. gadā) * [[1936. gads]]: ** [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (mirusi 2023. gadā) ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā) * [[1938. gads]] — [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (miris 2023. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džeimss Brukss]] (''James L. Brooks''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents * [[1945. gads]] — [[Jups Heinkess]] (''Jupp Heynckes''), vācu futbolists un treneris * [[1949. gads]] — [[Billijs Džoels]] (''Billy Joel''), amerikāņu mūziķis, dziedātājs * [[1952. gads]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (miris 2026. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Tatjana Koķe]], Latvijas politiķe * [[1959. gads]] — [[Jānošs Āders]] (''Áder János''), ungāru politiķis * [[1962. gads]] — [[Deivs Gāns]] (''Dave Gahan''), angļu dziedātājs * [[1965. gads]]: ** [[Stīvs Aizermens]] (''Steve Yzerman''), Kanādas hokejists ** [[Gundars Daudze]], latviešu ārsts un politiķis ** [[Armands Reinfelds]], latviešu aktieris (miris 2021. gadā) * [[1967. gads]] — [[Fjodors Bondarčuks]] (''Фёдор Бондарчук''), krievu aktieris un kinorežisors * [[1975. gads]] — [[Huans Antonio Bajona]] (''Juan Antonio Bayona''), spāņu kinorežisors * [[1977. gads]] — [[Mareks Jankulovskis]] (''Marek Jankulovski''), Čehijas futbolists * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Gints Freimanis]], latviešu futbolists (miris 2023. gadā) * [[1996. gads]] — [[Noa Sentineo]] (''Noah Centineo''), amerikāņu aktieris * [[1998. gads]]: ** [[Faiks Bolkiahs]] (''Faiq Bolkiah''), Brunejas karaliskās ģimenes loceklis un profesionāls futbolists ** [[Duglass Luiss]] (''Douglas Luiz''), Brazīlijas futbolists * [[2000. gads]]: ** [[Mohameds Amūra]] (محمد الأمين عمورة), Alžīrijas futbolists ** [[Ana Garsesa]] (''Ana Garcés''), spāņu aktrise un modele == Miruši == * [[1707. gads]] — [[Dītrihs Bukstehūde]] (''Dieterich Buxtehude''), vācu komponists (dzimis 1637. gadā) * [[1805. gads]] — [[Frīdrihs Šillers]] (''Friedrich Schiller''), vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks (dzimis 1759. gadā) * [[1850. gads]]: ** [[Žozefs Luijs Gē-Lisaks]] (''Joseph Louis Gay-Lussac''), franču ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1778. gadā) ** [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Merkel''), vācu luterāņu mācītājs, rakstnieks (dzimis 1769. gadā) * [[1903. gads]] — [[Pols Gogēns]] (''Paul Gauguin''), franču mākslinieks (dzimis 1848. gadā) * [[1933. gads]] — [[Džons Artūrs Džārviss]] (''John Arthur Jarvis''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, triju olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[1953. gads]] — [[Hanss Reihenbahs]] (''Hans Reichenbach''), vācu/amerikāņu filozofs (dzimis 1891. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Harijs Misiņš]], latviešu aktieris, režisors (dzimis 1917. gadā) * [[1986. gads]] — [[Tenzings Norgajs]] (''Tenzing Norgay''), Nepālas alpīnists (dzimis 1914. gadā) * [[2011. gads]] — [[Lidija Geilera Tehada]] (''Lidia Gueiler Tejada''), Bolīvijas prezidente (dzimusi 1921. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Eiropas diena]] ([[Eiropas Savienība]]) * [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras diena]] ([[Krievija]]) * [[Diena bez alkohola (Taivāna)|Diena bez alkohola]] ([[Ķīnas Republika]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] cmassawvx2oam6zyzaq8xbnjy7ktygj 0 55914 4500240 3864413 2026-07-29T18:25:06Z Biafra 13794 /* Skatīt arī */ 4500240 wikitext text/x-wiki '''Bergmans''' ({{val|sv|Bergman}} — 'kalnietis' vai 'kalnracis'; sieviešu dzimtē '''Bergmane''') ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]], kam [[vācu valoda|vācu valodā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Bergmanis]] ({{val|de|Bergmann}}). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ingmars Bergmans]] (''Ingmar Bergman''; 1918—2007) — zviedru kinorežisors; * [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''; 1915—1982) — zviedru aktrise; * [[Kārls Jūhans Bergmans]] (''Carl Johan Bergman''; 1978) — zviedru biatlonists. == Skatīt arī == * [[Bergmanis]] * [[Bergmaņi]] * [[Bergmane-Pola]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 30d9vwpzsvrqkxv2xcuq4h1sskabgbg 0 59850 4500290 4498273 2026-07-29T20:40:57Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4500290 wikitext text/x-wiki '''21. jūlijs''' ir gada 202. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (203. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 163 dienas. == Vārda dienas == [[Meldra (personvārds)|Meldra]], [[Meldris]], [[Melisa (personvārds)|Melisa]] == Notikumi == * [[1542. gads]] — radīta [[inkvizīcija]]. * [[1774. gads]] — [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karš]]: starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] parakstīts [[Kičikkainardžas līgums]]. * [[1831. gads]] — [[Beļģija]]i iegūstot neatkarību no [[Nīderlande]]s, tika inaugurēts pirmais [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolds I]]. * [[1914. gads]] — amerikāņu astronoms [[Sets Barns Nikolsons]] atklāja [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Sinope|Sinopi]]. * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — jaunievēlētā "[[Tautas Saeima]]" [[Deklarācija par valsts varu|pasludināja "padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas"]] un nolēma [[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā|lūgt Latviju uzņemt PSRS sastāvā]]. Līdzīgi lēmumi pieņemti arī [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s parlamentos. * [[1954. gads]] — [[Ženēva]]s konferencē [[Vjetnama]] tika sadalīta Ziemeļvjetnamā un Dienvidvjetnamā. * [[1961. gads]]: ** [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: [[suborbitāls lidojums|suborbitālā]] misijā ''[[Mercury-Redstone 4]]'' [[Virdžils Grisoms]] kļuva par otro amerikāni, kas lidojis kosmosā; ** pieņemts pašreizējais [[Dominikas ģerbonis]]. * [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kā pirmie cilvēki izkāpa uz [[Mēness]] virsmas misijas ''[[Apollo 11]]'' laikā (02:56 [[saskaņotais pasaules laiks|UTC]]). * [[1970. gads]] — pabeigta [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] celtniecība [[Ēģipte|Ēģiptē]]. * [[1973. gads]] — PSRS palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-4]]''. * [[1977. gads]] — sākās [[Lībijas—Ēģiptes karš]]. * [[2013. gads]] — par [[Beļģija]]s karali kļuva [[Filips (Beļģija)|Filips]]. * [[2020. gads]] — [[ķīlnieku krīze Luckā]]: [[Ukraina]]s pilsētā [[Lucka|Luckā]] sagrāba autobusu ar ķīlniekiem, vēlāk uzbrucēju aizturēja. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] piešķīra [[Brisbena]]i tiesības rīkot [[2032. gada vasaras olimpiskās spēles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-07-21|title=IOC elects Brisbane 2032 as Olympic and Paralympic host - Olympic News|url=https://olympics.com/ioc/news/ioc-elects-brisbane-2032-as-olympic-and-paralympic-host|access-date=2021-07-21|website=International Olympic Committee|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1724. gads]] — [[Frīdrihs Hartmanis Barizjens]] (''Friedrich Hartmann Barisien''), Kurzemes hercoga galma gleznotājs (miris 1796. gadā) * [[1821. gads]] — [[Vasile Aleksandri]] (''Vasile Alecsandri''), rumāņu rakstnieks (miris 1890. gadā) * [[1840. gads]] — [[Murads V]] (مراد الخامس), Osmaņu impērijas 33. sultāns (miris 1904. gadā) * [[1858. gads]] — [[Loviss Korints]] (''Lovis Corinth''), vācu mākslinieks (miris 1925. gadā) * [[1865. gads]] — [[Ogists Kavadīni]] (''Auguste Cavadini''), franču sporta šāvējs (miršanas dati ''nav zināmi'') * [[1875. gads]] — [[Šarls Gonduāns]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (miris 1947. gadā) * [[1877. gads]] — [[Anrī Azbruks]] (''Henri Hazebrouck''), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1948. gadā) * [[1878. gads]] — [[Rūdolfs Bangerskis]], latviešu ģenerālis (miris 1958. gadā) * [[1880. gads]] — [[Milans Rastislavs Štefāniks]] (''Milan Rastislav Štefánik''), slovāku politiķis (miris 1919. gadā) * [[1884. gads]] — [[Lūiss Ābels]] (''Louis Abell''), amerikāņu airētājs (miris 1962. gadā) * [[1893. gads]] — [[Hanss Fallada]] (''Hans Fallada''), vācu rakstnieks (miris 1947. gadā) * [[1897. gads]] — [[Vasilijs Sokolovskis]] (''Василий Соколовский''), PSRS maršals (miris 1968. gadā) * [[1899. gads]] — [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Hemingway''), ASV rakstnieks (miris 1961. gadā) * [[1906. gads]]: ** [[Jānis Peive]], latviešu agroķīmiķis un politiķis (miris 1976. gadā) ** [[Olena Teliha]] (''Олена Телига''), ukraiņu dzejniece, publiciste un nacionālās atmodas dalībniece (mirusi 1942. gadā) * [[1911. gads]] — [[Māršals Maklūans]] (''Marshall McLuhan''), Kanādas filozofs (miris 1980. gadā) * [[1912. gads]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (miris 2006. gadā) * [[1920. gads]] — [[Aizeks Sterns]] (''Isaac Stern''), amerikāņu vijolnieks (miris 2001. gadā) * [[1926. gads]] — [[Normans Džuisons]] (''Norman Jewison''), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (miris 2024. gadā) * [[1948. gads]] — [[Mihails Zadornovs]] (''Михаил Задорнов''), krievu humorists (miris 2017. gadā) * [[1951. gads]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), ASV aktieris (miris 2014. gadā) * [[1952. gads]] — [[Džons Baraso]] (''John Barrasso''), amerikāņu politiķis * [[1955. gads]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors (miris 2026. gadā) * [[1964. gads]] — [[Oļegs Konoņenko]] (''Олег Кононенко''), Krievijas kosmonauts * [[1969. gads]] — [[Izabella Verta]] (''Isabell Werth''), vācu jātniece * [[1971. gads]] — [[Šarlote Gensbūra]] (''Charlotte Gainsbourg''), angļu-franču aktrise * [[1975. gads]] — [[Deivids Dastmalčens]] (''David Dastmalchian''), amerikāņu aktieris, scenārists un producents * [[1976. gads]] — [[Tatjana Ļebedeva]] (''Татьяна Лебедева''), Krievijas vieglatlēte * [[1978. gads]] — [[Džošs Hārtnets]] (''Joshua Hartnett''), amerikāņu aktieris * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Ozols (reperis)|Ozols]], latviešu reperis * [[1981. gads]] — [[Hoakins]] (''Joaquín''), Spānijas futbolists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Jānis Pozņaks]], latviešu basketbolists * [[1989. gads]] — [[Džūno Templa]] (''Juno Temple''), angļu aktrise * [[1992. gads]] — [[Jūlija Beļajeva]] (''Julia Beljajeva''), igauņu paukotāja * [[2000. gads]] — [[Ērlings Holanns]] (''Erling Haaland''), norvēģu futbolists * [[2006. gads]] — [[Endriks]] (''Endrick''), brazīliešu futbolists == Miruši == * [[1796. gads]] — [[Roberts Bērnss]] (''Robert Burns''), skotu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1759. gadā) * [[1904. gads]] — [[Artūrs Makīvojs]] (''Arthur MacEvoy''), franču kriketa spēlētājs (dzimis 1868. gadā) * [[1944. gads]]: ** [[Frīdrihs Olbrihts]] (''Friedrich Olbricht''), vācu ģenerālis (dzimis 1888. gadā) ** [[Klauss fon Štaufenbergs]] (''Claus von Stauffenberg''), vācu virsnieks (dzimis 1907. gadā) ** [[Hennings fon Treskovs]] (''Henning von Tresckow''), vācu virsnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1962. gads]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), ASV filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs (dzimis 1879. gadā) * [[1967. gads]]: ** [[Eižens Laube]], vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekts (dzimis 1880. gadā) ** [[Bezils Retbouns]] (''Basil Rathbone''), angļu aktieris (dzimis 1892. gadā) * [[1998. gads]] — [[Alans Šepards]] (''Alan Shepard''), ASV kosmonauts (dzimis 1923. gadā) * [[2004. gads]] — [[Džerijs Goldsmits]] (''Jerry Goldsmith''), ASV komponists (dzimis 1929. gadā) * [[2022. gads]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1946. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] tmtcgl3sb79j040aa26gwj9qsnjz2z4 0 59971 4500285 4393583 2026-07-29T20:27:56Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4500285 wikitext text/x-wiki '''22. jūlijs''' ir gada 203. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (204. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 162 dienas. == Vārda dienas == [[Marija (personvārds)|Marija]], [[Marika]], [[Marina (personvārds)|Marina]] == Notikumi == * [[1298. gads]] — [[Skotijas neatkarības kari]]: [[Folkērkas kauja|Folkērkas kaujā]] [[angļi|angļu]] spēki [[Edvards I Plantagenets|Edvarda I]] vadībā uzveica [[skoti|skotus]] [[Viljams Volless|Viljama Vollesa]] vadībā. * [[1456. gads]] — [[Osmaņu impērijas kari Eiropā]]: [[Belgradas kauja|Belgradas kaujā]] [[Ungārija]]s reģents [[Jānošs Huņadi]] sakāva sultāna [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadīto [[Osmaņu impērija]]s karaspēku. * [[1906. gads]] — [[Dreifusa lieta]]: Francijas militārā komisija reabilitēja armijas virsnieku [[Alfreds Dreifuss|Alfredu Dreifusu]]. * [[1940. gads]] — jaunievēlētā [[Tautas Saeima]] un arī Igaunijas un Lietuvas parlamenti pieņēma virkni lēmumu vēl formāli neatkarīgo valstu padarīšanai piemērotām iekļaušanai PSRS, nacionalizējot zemi un lielos uzņēmumus. * [[1947. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Indijas karogs]]. * [[1962. gads]] — [[Mariner programma|''Mariner'' programma]]: [[Venera (planēta)|Veneras]] zonde ''[[Mariner 1]]'' tika iznīcināta drīz pēc starta [[nesējraķete]]s avārijas dēļ. * [[1999. gads]] — [[Faluņguns|Faluņguna]] kustība [[Ķīna|Ķīnā]] tika atzīta par "pretvalstisku sektu". * [[2011. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] [[Annešs Bērings Breivīks]] [[2011. gada terorista uzbrukums Norvēģijā|uzbrukumā]] nogalināja 77 cilvēkus. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|15000000}}. == Dzimuši == * [[1784. gads]] — [[Frīdrihs Beselis]] (''Friedrich Bessel''), vācu matemātiķis (miris 1846. gadā) * [[1877. gads]] — [[Džans Džordžo Trisīno]] (''Gian Giorgio Trissino''), itāļu jātnieks (miris 1963. gadā) * [[1878. gads]] — [[Janušs Korčaks]] (''Janusz Korczak''), ebreju izcelsmes poļu rakstnieks un pedagogs (miris 1942. gadā) * [[1887. gads]] — [[Gustavs Hercs]] (''Gustav Hertz''), vācu fiziķis (miris 1975. gadā) * [[1892. gads]] — [[Artūrs Zeiss-Inkvarts]] (''Arthur Seyß-Inquart''), vācu politiķis (miris 1946. gadā) * [[1895. gads]] — [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Сухі'', ''Павел Сухой''), PSRS aviokonstruktors (miris 1975. gadā) * [[1903. gads]] — [[Džons Dilindžers]] (''John Dillinger''), ASV banku aplaupītājs (miris 1934. gadā) * [[1922. gads]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), ASV filozofs (miris 1996. gadā) * [[1923. gads]] — [[Bobs Douls]] (''Bob Dole''), ASV politiķis un bijušais ASV senators (miris 2021. gadā) * [[1925. gads]] — [[Džozefs Sardžents]] (''Joseph Sargent''), ASV kino un televīzijas režisors (miris 2014. gadā) * [[1930. gads]] — [[Nikolajs Krogiuss]] (''Николай Крогиус''), Krievijas šahists (miris 2022. gadā) * [[1934. gads]] — [[Luīze Flečere]] (''Louise Fletcher''), ASV aktrise * [[1938. gads]] — [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''), angļu aktieris (miris 2025. gadā) * [[1946. gads]]: ** [[Denijs Glovers]] (''Danny Glover''), amerikāņu aktieris ** [[Pols Šreiders]] (''Paul Schrader''), amerikāņu kinorežisors un scenārists * [[1949. gads]] — [[Lase Virens]] (''Lase Virén''), Somijas vieglatlēts * [[1955. gads]] — [[Vilems Defo]] (''Willem Dafoe''), ASV aktieris * [[1964. gads]] — [[Džons Legisamo]] (''John Leguizamo''), Kolumbijas un ASV aktieris * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Larisa Neilande]], Latvijas tenisiste * [[1970. gads]] — [[Sergejs Zubovs]] (''Сергей Зубов''), krievu hokejists * [[1971. gads]] — [[Miheils Kavelašvili]] (მიხეილ ყაველაშვილი), Gruzijas futbolists un politiķis * [[1978. gads]] — [[Andrea Džoja Kuka]] (''Andrea Joy Cook''), kanādiešu aktrise * [[1980. gads]] — [[Dirks Kijts]] (''Dirk Kuyt''), nīderlandiešu futbolists * [[1984. gads]] — [[Stjuarts Daunings]] (''Stewart Downing''), angļu futbolists * [[1987. gads]] — [[Šarlote Kalla]] (''Charlotte Kalla''), zviedru distanču slēpotāja * [[1991. gads]] — [[Ante Budimirs]] (''Ante Budimir''), horvātu futbolists * [[1992. gads]] — [[Selīna Gomesa]] (''Selena Gomez''), ASV aktrise un dziedātāja * [[1998. gads]] — [[Federiko Valverde]] (''Federico Valverde''), urugvajiešu futbolists * [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Tomass Ralfs Ābolkalns]], latviešu aktieris * [[2013. gads]] — [[Velsas princis Džordžs]] (''Prince George of Wales''), Velsas princis == Miruši == * [[1461. gads]] — [[Šarls VII]] (''Charles VII''), Francijas karalis (dzimis 1422. gadā) * [[1540. gads]] — [[Jānošs I Sapojai]] (''Zápolya János''), Ungārijas karalis (dzimis 1487. gadā) * [[1832. gads]] — [[Napoleons II]] (''Napoléon II''), Francijas troņmantnieks (dzimis 1811. gadā) * [[1945. gads]] — [[Emanuels Fulons]] (''Emmanuel Foulon''), beļģu loka šāvējs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Rūdolfs Jurciņš]], latviešu basketbolists (dzimis 1909. gadā) * [[1978. gads]] — [[Šāndors Kočišs]] (''Kocsis Sándor''), ungāru futbolists (dzimis 1929. gadā) * [[1985. gads]] — [[Mati Jervinens]] (''Matti Järvinen''), somu vieglatlēts (dzimis 1909. gadā) * [[1991. gads Latvijā|1991. gads]] — [[Pēteris Lūcis]], latviešu režisors un aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Ernests Aistars]], latviešu pedagogs un rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[2007. gads Latvijā|2007. gads]] — [[Bruno Artmanis]], latviešu arhitekts, dizaineris (dzimis 1915. gadā) * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Jānis Kreicbergs (mākslinieks)|Jānis Kreicbergs]], latviešu fotomākslinieks (dzimis 1939. gadā) * [[2025. gads]] — [[Ozijs Osborns]] (''Ozzy Osbourne''), angļu dziedātājs (dzimis 1948. gadā) * [[2026. gads]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) ==Svētku un piemiņas dienas== * [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] piemiņas diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] jt9yxt9uc2vj1958a9w6sqm8eqbs0mn 0 63050 4500279 4496011 2026-07-29T20:18:47Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500279 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1970. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1970. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1970}} {{Gada citi notikumi|1970}} {{Gads citos kalendāros|1970}} '''1970. gads''' ({{Rom sk gadam|1970}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]]&nbsp;— vismaz 15 621 cilvēki gāja bojā 7,7 balles stiprā zemestrīcē [[Juņnaņa]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]]. * [[15. janvāris]]&nbsp;— beidza pastāvēt [[Biafra|Biafras republika]]. * [[26. janvāris]]&nbsp;— [[Miks Džegers|Mikam Džegeram]] tika piespriesta 200 [[Sterliņu mārciņa|£]] liela soda nauda par marihuānas glabāšanu. === Februāris === * [[1. februāris]]&nbsp;— vilciena katastrofā netālu no [[Buenosairesa]]s [[Argentīna|Argentīnā]] bojā gāja 236 cilvēki. * [[11. februāris]]&nbsp;— [[Japāna]] [[visums|visumā]] palaida savu pirmo [[mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoni]] ''Osumi''. * [[22. februāris]]&nbsp;— [[Gajāna]], kā [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts, kļuva par republiku. === Marts === * [[12. marts]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētā [[Amsterdama|Amsterdamā]] notika [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|15. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāve [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] ar dziesmu ''[[All Kinds of Everything]]'' === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]&nbsp;— ''American Motors Corporation'' jeb ''AMC'' prezentēja ''Gremlin''. * [[8. aprīlis]]&nbsp;— milzīgā gāzes eksplozijā [[metro]] būvniecības laukumā [[Japāna]]s pilsētā [[Osaka|Osakā]] bojā gāja 79 un ievainoti tika vairāk kā 400 cilvēku. * [[11. aprīlis]]&nbsp;— [[Apollo programma]]s ietvaros startēja ''[[Apollo 13]]'' misija uz [[Mēness|Mēnesi]]. * [[17. aprīlis]]&nbsp;— Apollo 13 veiksmīgi nolaidās uz [[Zeme]]s. * [[22. aprīlis]]&nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atzīmēta pirmā Zemes diena. === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]] aptuveni 100 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. * [[28. maijs]] — dibināta [[Bangkokas Universitāte]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]]&nbsp;— [[Norvēģija]] paziņoja, ka [[Ziemeļjūra]]s piekrastē atklātas lielas [[nafta]]s atradnes. * [[4. jūnijs]]&nbsp;— [[Tonga]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[19. jūnijs]]&nbsp;— par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]] tika iecelts [[Edvards Hīts]]. * [[28. jūnijs]]&nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvilka savus kājniekus no [[Kambodža]]s. === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]&nbsp;— uzreiz pēc nolaišanās [[Toronto]] starptautiskajā lidostā [[Kanāda|Kanādā]] aizdegās aviokompānijas ''Air Canada'' lidmašīna ar reisa numuru 621. Visi 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi gāja bojā. * [[25. jūlijs]]&nbsp;— par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]]. === Augusts === * [[12. augusts]]&nbsp;— dibināts futbola klubs [[Parīzes "Saint-Germain"]]. <!-- === Septembris === --> === Oktobris === * [[3. oktobris]]&nbsp;— dibināta [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija]]. === Novembris === * [[17. novembris]] — uz Mēness virsmas nosēdās PSRS zonde ''[[Luna-17]]'', nogādājot automātisko mēness mobili ''[[Lunohod-1]]''. * [[26. novembris]]&nbsp;— [[Romas pāvests]] [[Pāvils VI]] sāka tūri pa [[Āzija|Āziju]]. === Decembris === * [[2. decembris]]&nbsp;— dibināta [[ASV Vides aizsardzības aģentūra]]. * [[12. decembris]]&nbsp;— zemes nogruvumā ASV [[Kolumbija]]s rietumu daļā bojā gāja aptuveni 200 cilvēku. * [[15. decembris]]&nbsp;— PSRS starpplanētu zonde ''[[Venera-7]]'' kļuva par pirmo, kas veiksmīgi nosēdās uz [[Venera (planēta)|Veneras]] un pārraidīja uz Zemi datus. * [[23. decembris]]&nbsp;— [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ziemeļu tornis sasniedza pilnu augstumu, kļūstot par pasaules augstāko ēku. == Kultūra == * [[8. maijs]]&nbsp;— grupa ''[[The Beatles]]'' izdeva savu 12. un pēdējo studijas albumu ''[[Let It Be (albums)|Let It Be]]''. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]] — [[Kristofers Kesidijs]] (''Christopher John Cassidy''), ASV kosmonauts * [[6. janvāris]] — [[Davids Senžaks]] (''David Saint-Jacques''), Kanādas kosmonauts * [[13. janvāris]] — [[Marko Pantāni]] (''Marco Pantani''), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Kimija Jui]] (油井 亀美也, ''Yui Kimiya''), Japānas kosmonauts ;Februāris * [[2. februāris]] — [[Eriks ten Hags]] (''Erik ten Hag''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[14. februāris]] — [[Saimons Pegs]] (''Simon Pegg''), angļu aktieris un scenārists * [[22. februāris]] — [[Ivans Karasjovs]] (''Иван Владимирович Карасёв''), krievu rakstnieks un žurnālists ;Marts * [[5. marts]] — [[Džons Frušante]] (''John Frusciante''), ASV mūziķis * [[7. marts]] — [[Reičela Vaisa]] (''Rachel Weisz''), angļu aktrise * [[13. marts]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts (miris 2026. gadā) * [[18. marts]]: ** [[Matiass Maurers]] (''Matthias Maurer''), Vācijas kosmonauts ** [[Kvīna Latifa]] (''Queen Latifah''), ASV aktrise un repere * [[26. marts]] — [[Mārtins Makdona]] (''Martin McDonagh''), angļu dramaturgs un kinorežisors ;Aprīlis * [[8. aprīlis]] — [[Andrejs Plēnkovičs]] (''Andrej Plenković''), Horvātijas premjerministrs * [[11. aprīlis]] — [[Trevors Lindens]] (''Trevor Linden''), Kanādas hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Ķēstutis Kemzūra]] (''Kęstutis Kemzūra''), lietuviešu basketbolists, treneris * [[21. aprīlis]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (miris 2026. gadā) * [[29. aprīlis]]: ** [[Andrē Agasi]] (''Andre Kirk Agassi''), ASV tenisists ** [[Uma Tūrmane]] (''Uma Karuna Thurman''), ASV kinoaktrise ;Maijs * [[3. maijs]] — [[Bobijs Kanevāls]] (''Bobby Cannavale''), amerikāņu aktieris * [[5. maijs]] — [[Aleksandars Vučičs]] (''Александар Вучић''), Serbijas premjerministrs * [[8. maijs]] — [[Luiss Enrike]] (''Luis Enrique''), spāņu futbolists un treneris * [[15. maijs]]: ** [[Franks de Būrs]] (''Frank de Boer''), Nīderlandes futbolists, treneris ** [[Ronalds de Būrs]] (''Ronald de Boer''), Nīderlandes futbolists * [[26. maijs]] — [[Alekss Gārlends]] (''Alex Garland''), angļu kinorežisors * [[31. maijs]] — [[Paolo Sorrentīno]] (''Paolo Sorrentino''), itāļu kinorežisors ;Jūnijs * [[8. jūnijs]] — [[Gabriela Gifordsa]] (''Gabrielle Giffords''), ASV politiķe * [[25. jūnijs]] — [[Erki Nols]] (''Erki Nool''), igauņu vieglatlēts, politiķis * [[26. jūnijs]] — [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''), ASV kinorežisors ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Tēmu Selenne]] (''Teemu Selänne''), somu hokejists * [[16. jūlijs]] — [[Apičhatpons Vīrasethakuls]] (''Apichatpong Weerasethakul''), Taizemes kinorežisors * [[28. jūlijs]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Louis Behnken''), ASV kosmonauts * [[30. jūlijs]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), Lielbritānijas / ASV režisors ;Augusts * [[2. augusts]] — [[Kevins Smits]] (''Kevin Smith''), ASV filmu veidotājs un aktieris * [[13. augusts]] — [[Alans Šīrers]] (''Alan Shearer''), Anglijas futbolists * [[20. augusts]] — [[Freds Dērsts]] (''Fred Durst''), ASV dziedātājs * [[23. augusts]] — [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), ASV aktieris un mūziķis (miris 1993. gadā) * [[25. augusts]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise * [[30. augusts]] — [[Paulu Souza]] (''Paulo Manuel Carvalho Sousa''), Portugāles futbolists ;Septembris * [[26. septembris]] — [[Pjērs Lidērs]] (''Pierre Fritz Lueders''), Kanādas bobslejists * [[29. septembris]] — [[Nikolass Vindings Refns]] (''Nicolas Winding Refn''), Dānijas kinorežisors ;Oktobris * [[22. oktobris]] — [[Havjers Milejs]] (''Javier Milei''), Argentīnas prezidents * [[29. oktobris]]: ** [[Filips Koku]] (''Phillip Cocu''), Nīderlandes futbolists ** [[Edvīns van der Sars]] (''Edwin van der Sar''), Nīderlandes futbolists ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Dženeta Epsa]] (''Jeanette Epps''), ASV kosmonaute, inženiere * [[21. novembris]] — [[Torstens Hass]] (''Torsten Haß''), vācu rakstnieks ;Decembris * [[18. decembris]] — [[DMX]], ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (miris 2021. gadā) * [[20. decembris]] — [[Tods Filipss]] (''Todd Phillips''), ASV kinorežisors * [[21. decembris]] — [[Barts de Vēvers]] (''Bart De Wever''), beļģu politiķis * [[27. decembris]] — [[Naoko Jamadzaki]] (山崎 直子 ''Yamazaki Naoko''), Japānas kosmonaute * [[28. decembris]] — [[Oļegs Artemjevs]] (''Олег Германович Артемьев''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Makss Borns]] (''Max Born''), Vācijas/Lielbritānijas fiziķis un matemātiķis (dzimis 1882. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Pāvels Beļajevs]] (''Павел Беляев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1925. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Ērihs Hekels]] (''Erich Heckel''), vācu mākslinieks (dzimis 1883. gadā) * [[2. februāris]] — [[Bērtrands Rasels]] (''Bertrand Arthur William Russell''), angļu matemātiķis (dzimis 1872. gadā) * [[4. februāris]] — [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[15. februāris]] — [[Dimitrijs Lundrs]] (''Δημήτριος Λούνδρας''), grieķu vingrotājs, jūras spēku virsnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1885. gadā) * [[17. februāris]] — [[Šmuels Josefs Agnons]] (שמואל יוסף עגנון), ebreju rakstnieks (dzimis 1888. gadā) * [[30. marts]] — [[Heinrihs Brīnings]] (''Heinrich Brüning''), vācu politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Pauls Cēlans]] (''Paul Celan''), vācu dzejnieks (dzimis 1920. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Eds Beglijs]] (''Ed Begley''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā) * [[12. maijs]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1892. gadā) * [[12. maijs]] — [[Nellija Zaksa]] (''Nelly Sachs''), vācu rakstniece (dzimusi 1891. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Hjalmars Šahts]] (''Hjalmar Schacht''), vācu ekonomists (dzimis 1877. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''Edward Morgan Forster''), angļu rakstnieks (dzimis 1879. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), Krievijas politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[22. augusts]] — [[Vladimirs Props]] (''Владимир Пропп''), krievu folklorists (dzimis 1895. gadā) * [[1. septembris]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā) * [[18. septembris]]: ** [[Džimijs Hendrikss]] (''Jimi Hendrix''), amerikāņu rokmūziķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Pedro Sea]] (''Pedro Cea''), Urugvajas futbolists (dzimis 1900. gadā) * [[23. septembris]] — [[Burvils]] (''Bourvil''), franču kinoaktieris (dzimis 1917. gadā) * [[25. septembris]] — [[Ērihs Marija Remarks]] (''Erich Maria Remarque''), vācu rakstnieks (dzimis 1942. gadā) * [[28. septembris]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (جمال عبد الناصر), Ēģiptes politiķis (dzimis 1918. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Dženisa Džoplina]] (''Janis Joplin''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Eduārs Daladjē]] (''Édouard Daladier''), franču politiķis (dzimis 1884. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Rūdolfs Karnaps]] (''Rudolf Carnap''), Vācijas, ASV filozofs (dzimis 1891. gadā) * [[8. novembris]] — [[Napoleons Hills]] (''Napoleon Hill''), amerikāņu grāmatu autors (dzimis 1883. gadā) * [[9. novembris]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas politiķis un militārais darbinieks (dzimis 1890. gadā) * [[19. novembris]] — [[Andrejs Jerjomenko]] (''Андрей Иванович Ерёменко''), PSRS maršals (dzimis 1892. gadā) * [[15. decembris]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā) <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> {{pg4}} {{commonscat|1970|1970. gads}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gads|*]] t9nl2x0ey134dv437n3s6c6bw1gd9os 0 63204 4500424 3794728 2026-07-30T11:04:58Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500424 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs | krāsu_shēma = | attēls = Inside the CERN LHC tunnel.jpg | att_izm = | att_paraksts = Lielā hadronu paātrinātāja tuneļa iekšpuse | vietaskarte = Francija#Šveice#Eiropa |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = | plat_d = 46.233333 | plat_NS = N | gar_d = 6.05 | gar_EW = E | atrašanās = {{FRA}}, {{CHE}} | tuvākā_pilsēta = | upe = | tips = | suga = | vecums = | svars = | platība = | augstums = | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | vainags = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = }} '''Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs''' jeb '''Lielais hadronu kolaiders''' ({{val|en|Large Hadron Collider, LHC}}) ir Eiropas kodolpētījumu centra [[CERN]] (''Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire'') lieljaudas [[daļiņu paātrinātājs]] [[hadroni|hadronu]]([[protons|protonu]] un smago [[jons|jonu]]) paātrināšanai. Viens no LHC projekta pamatmērķiem ir tā saucamā [[Higsa bozons|Higsa bozona]] pastāvēšanas eksperimentāla pierādīšana. Tiek plānota arī [[W un Z bozoni|W un Z bozonu]] īpašību, sevišķi augstas [[enerģija]]s [[atoma kodols|kodolu]] mijiedarbības, smago [[T kvarks|''t'']] un [[B kvarks|''b'']] [[kvarks|kvarku]] rašanās un citu, tai skaitā ārpus [[Standartmodelis|Standartmodeļa]] esošu fizisku parādību izpēte. Ar šī [[pretkūļu paātrinātājs|pretkūļu paātrinātāja]] palīdzību zinātnieki cer pierādīt vai atspēkot [[supersimetrija]]s teoriju. == Vēsture == Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja projekta ideja radās [[1984]]. gadā un oficiāli tika apstiprināta desmit gadus vēlāk. LHC būve sākās [[2001. gads|2001]]. gadā, pēc [[Lielais elektronu-pozitronu kolaiders|Lielā elektronu-pozitronu kolaidera]] (LEP) darbības izbeigšanas (LEP tunelis tika izmantots LHC būvē). {{dat|2006|11|27}} tika pabeigta speciālo [[magnēts|magnētu]] uzstādīšana. {{dat|2008|08|11}} paātrinātāja iepriekšējo izmēģinājumu pirmā daļa sekmīgi tika pabeigta. Lādētu daļiņu kūlis pārvarēja vairāk nekā 3 kilometrus pa vienu no LHC lokiem, kas nozīmēja daļiņu priekšpaātrinātāja, tā saucamā superprotonu [[sinhrotrons|sinhrotrona]] (SPS), sinhronizācijas veiksmīgu pārbaudi. LHC galvenā paātrinātāja pirmais izmēģinājums — protonu cirkulācijas pārbaude galvenajā tunelī —, notika {{dat|2008|09|10}}.<ref>[{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2008/PR08.08E.html |title=First beam in the LHC - accelerating science {{en ikona}} |access-date={{dat|2008|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090106223640/http://press.web.cern.ch/Press/PressReleases/Releases2008/PR08.08E.html }} First beam in the LHC - accelerating science {{en ikona}}]</ref> Protonu kūlis ar inžekcijas enerģiju 450 GeV tika palaists gan pulksteņrādītāja kustības virzienā, gan arī pretēji tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/38-tehno/454-kolaiders-otrais-kulitis |title=Pa Lielo hadronu kolaideru palaists otrais protonu kūlītis |access-date={{dat|2008|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911062002/http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/38-tehno/454-kolaiders-otrais-kulitis |archivedate={{dat|2008|09|11||bez}} }}</ref> Naktī no [[19. septembris|19.]] uz [[20. septembris|20. septembri]] paātrinātājs neplānoti tika apturēts magnētu pārkaršanas un [[hēlijs|hēlija]] noplūdes dēļ. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/38-tehno/543-lhc-iziet-no-ierindas-uz-nenoteiktu-laiku |title=Uz nenoteiktu laiku apturēta Lielā hadronu kolaidera darbība |access-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080923040126/http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/38-tehno/543-lhc-iziet-no-ierindas-uz-nenoteiktu-laiku |archivedate={{dat|2008|09|23||bez}} }}</ref> Pirmās protonu sadursmes, kam vēl nebūs pilna iespējamā enerģija, plānots veikt {{dat|2008|10|21}},<ref>[{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.rian.ru/world/20080805/115771418.html |title=Large Hadron Collider to be launched Oct. 21 - Russian scientist {{en ikona}} |access-date={{dat|2008|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130526163251/http://en.rian.ru/world/20080805/115771418.html }} Large Hadron Collider to be launched Oct. 21 - Russian scientist {{en ikona}}]</ref> tomēr 20. septembrī tiek ziņots, ka avārijas dēļ paātrinātājs tiks iedarbināts ne ātrāk kā pēc diviem mēnešiem. <ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/7627606.stm Faults halt 'Big Bang' machine {{en ikona}}]</ref> 2009. gada februārī notikušajā slēgtajā konferencē ''Chamonix-2009'' tika pieņemts aptuvens paātrinātāja darba grafiks: * 2009. gada augustā galvenais paātrinātāja gredzens tiks atdzesēts līdz darba temperatūrai; * septembrī sāks cirkulēt daļiņu kūļi; * oktobrī tiks uzsāktas protonu sadursmes, tomēr 5 TeV enerģija tiks sasniegta ne ātrāk kā novembrī; * tas gandrīz nepārtraukti strādās visu ziemu un līdz pat [[2010. gads|2010]]. gada rudenim, ar nelielu pārtraukumu Ziemassvētkos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://indico.cern.ch/getFile.py/access?sessionId=9&resId=0&materialId=1&confId=45433 |title=Chamonix'09 summary |access-date={{dat|2009|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120135056/http://indico.cern.ch/getFile.py/access?sessionId=9&resId=0&materialId=1&confId=45433 |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}</ref> CERN informēja, ka paātrinātājs sāks darboties oktobrī,<ref>[http://hosted.ap.org/dynamic/stories/E/EU_SCI_PARTICLE_COLLIDER?SITE=NDBIS&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT Big particle collider restart delayed till October] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201031322/http://hosted.ap.org/dynamic/stories/E/EU_SCI_PARTICLE_COLLIDER?SITE=NDBIS&SECTION=HOME&TEMPLATE=DEFAULT |date={{dat|2020|12|01||bez}} }} {{en ikona}}</ref> taču sakarā ar papildu remontdarbiem tas varētu notikt novembrī.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=25733497 Lielā hadronu paātrinātāja palaišanu atliek līdz novembrim]</ref> 23. un 25. oktobrī notika protonu un svina kodolu izmēģinājuma injekcijas dažos LHC sektoros<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/8326666.stm Particle beams injected into LHC ]</ref>. Tā bija pirmā nopietnā iekārtas pārbaude kopš 2008. gada septembra avārijas. 30. novembrī paātrinātājā tika sasniegta 1,18 TeV liela enerģija, kas ir pasaules rekords (iepriekšējais rekords bija 0,98 TeV [[Tevatrons|Tevatronā]] pirms 8 gadiem)<ref>[http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2009/PR18.09E.html LHC sets new world record] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091202065540/http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2009/PR18.09E.html |date={{dat|2009|12|02||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/mistika/article.php?id=617155 |title=Lielais hadronu paātrinātājs sasniedz rekordlielu paātrinājuma enerģijas līmeni |access-date={{dat|2009|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091203001359/http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/mistika/article.php?id=617155 }}</ref>. {{dat|2011|03|13}} tika realizētas stabilu protonu kūļu sadursmes ar 3,5 TeV enerģiju katram kūlim<ref>[http://www.symmetrymagazine.org/breaking/2011/03/13/lhc-sees-first-3-5-tev-collisions-of-2011/ LHC sees first stable-beam 3.5 TeV collisions of 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110316192242/http://www.symmetrymagazine.org/breaking/2011/03/13/lhc-sees-first-3-5-tev-collisions-of-2011/ |date={{dat|2011|03|16||bez}} }} {{en ikona}}</ref>. Naktī uz 22. aprīli sasniegts jauns protonu kūļa intensitātes rekords — iegūts kūlis ar "spožumu" 4,67·10³² cm⁻²s⁻¹, kas jūtami pārsniedz 2010. gadā Tevatronā iegūto rezultātu 4,024·10³² cm⁻²s⁻¹.<ref>[http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2011/PR02.11E.html LHC sets world record beam intensity] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110427182029/http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2011/PR02.11E.html |date={{dat|2011|04|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2012|07|04}} CERN paziņoja, ka Higsa bozons ir atklāts. ATLAS un [[Kompaktais mionu solenoīds|CMS]] detektoru dati norāda uz līdz šim nezināmas daļiņas eksistenci masu diapazonā 125—126 GeV. Iegūto mērījumu ticamība sasniedz 5 [[standartnovirze|sigmas]], kas ir ļoti ticams rezultāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2012/PR17.12E.html |title=CERN experiments observe particle consistent with long-sought Higgs boson |publisher=CERN press release |date= |accessdate=2012-07-04 |archive-date=2012-07-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120705215550/http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2012/PR17.12E.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120705215550/http://press.web.cern.ch/press/PressReleases/Releases2012/PR17.12E.html |date=2012-07-05 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/pasaule/75184-higsa-bozoni-atklati-prieksstati-par-elementardalinam-izradijusies-pareizi.htm |title=Higsa bozoni atklāti; priekšstati par elementārdaļiņām izrādījušies pareizi |access-date={{dat|2012|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150610091620/http://nra.lv/pasaule/75184-higsa-bozoni-atklati-prieksstati-par-elementardalinam-izradijusies-pareizi.htm |archivedate={{dat|2015|06|10||bez}} }}</ref> {{dat|2015|07|14}} CERN paziņoja par eksotisku [[Elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] — [[pentakvarks|pentakvarku]] — eksperimentālu novērošanu.<ref>[http://press.web.cern.ch/press-releases/2015/07/cerns-lhcb-experiment-reports-observation-exotic-pentaquark-particles CERN’s LHCb experiment reports observation of exotic pentaquark particles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150714203032/http://press.web.cern.ch/press-releases/2015/07/cerns-lhcb-experiment-reports-observation-exotic-pentaquark-particles |date={{dat|2015|07|14||bez}} }} {{angliski}}</ref> == Tehniskie dati == [[Attēls:LHC.svg|thumb|250px|LHC paātrinātāju un daļiņu detektoru kopējā shēma]] LHC pēc tā iedarbināšanas kļūs par vislielāko augstas enerģijas elementārdaļiņu paātrinātāju pasaulē. Enerģija gandrīz par kārtu pārsniegs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Fermi laboratorijas protonu-antiprotonu kolaiderā ''Tevatron'' jeb [[Tevatrons|Tevatronā]] un ASV [[Brukheivena]]s laboratorijas smago jonu relatīvistiskajā kolaiderā [[RHIC]] iegūstamo. Pretkūļu paātrinātāja sistēmas masu centrā tiks radītas protonu sadursmes ar summāro enerģiju 14 TeV (14 tera[[elektronvolts|elektronvolti]] jeb 14·10¹² elektronvoltu).<ref>[http://www.lu.lv/terra/2007/resursi/nov_dec.pdf Lielā daļiņu paātrinātāja solījums (32. lpp.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Varēs realizēt arī [[svins|svina]] atomu kodolu sadursmes ar enerģiju 5,5 GeV (gigaelektronvoltu) uz katru sadurošos [[nuklons|nuklonu]] pāri. LHC galvenā tuneļa garums ir 26,7 [[kilometrs|km]] un tas izbūvēts apmēram 100 [[metrs|m]] dziļumā [[Francija]]s un [[Šveice]]s teritorijā. Lādēto daļiņu kūļu noturēšanai un korekcijai izmantoti 1624 [[supravadītspēja|supravadoši]] magnēti ar kopējo garumu vairāk kā 22 km. [[Attēls:Location Large Hadron Collider.PNG|thumb|250px|Karte ar LHC atrašanās vietu (lielais zilais riņķis)]] == Zinātniskās problēmas, ko paredzēts atrisināt ar LHC palīdzību == [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā [[fizika|fizikā]] tika radītas divas fundamentālas [[teorija]]s – [[Alberts Einšteins|Einšteina]] vispārīgā [[relativitātes teorija]] (apraksta [[Visums|Visumu]] makrolīmenī) un [[kvantu lauka teorija]], kas Visumu apraksta mikrolīmenī. Šīs teorijas nav savietojamas viena ar otru. Piemēram, lai adekvāti aprakstītu [[melnais caurums|melnos caurumus]], nepieciešams pielietot abas teorijas, taču tās dažviet ir pretrunīgas. Pat ja netiek apskatīti tādi ekstrēmi gadījumi, mūsdienu fiziķiem šāda situācija nav pieņemama. Jau Alberts Einšteins sava mūža pēdējos gados mēģināja izstrādāt [[vienotā lauka teorija|vienotā lauka teoriju]], taču tolaik nebija pieejams pietiekams faktu materiāla daudzums. Tomēr 20. gadsimta otrajā trešdaļā fiziķiem izdevās izveidot tā saucamo Standartmodeli, kas apvienoja trīs no četrām fundamentālajām [[mijiedarbība|mijiedarbībām]] – [[stiprā mijiedarbība|stipro]], [[vājā mijiedarbība|vājo]] un [[elektromagnētiskā mijiedarbība|elektromagnētisko]]. 20. gadsimta beigās sāka izstrādāt teoriju, kas spētu apvienot visas četras mijiedarbības, ietverot arī [[gravitācija|gravitāciju]]. Tomēr pievienot Standartmodelim gravitāciju izrādījās pārlieku sarežģīti. Tādējādi šobrīd ([[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā) fundamentālās sadarbes apraksta divas vispārpieņemtas teorijas – vispārējā relativitātes teorija un Standartmodelis. Tās nav izdevies apvienot [[kvantu gravitācija]]s teorijas izveidošanas grūtību dēļ. Šīs grūtības fiziķi cenšas pārvarēt ar dažādām metodēm, kam joprojām nav eksperimentāla pamatojuma – [[stīgu teorija|stīgu teoriju]], [[brānu teorija|brānu teoriju]], [[M-teorija|M-teoriju]]. Atbilstošu eksperimentu veikšanai nepieciešamas gigantiskas enerģijas, ko nevar sasniegt pašreizējos daļiņu paātrinātājos, un cerības tiek liktas uz Lielo hadronu pretkūļu paātrinātāju. === Virsotnes kvarku izpēte === [[Virsotnes kvarks]] jeb ''t'' kvarks ir pats smagākais no [[kvarki]]em (tas uzskatāms arī par pašu smagāko no visām pašlaik atklātajām elementārdaļiņām). Milzīgās masas (ap 170 GeV) dēļ šo kvarku izdevies novērot tikai vienā paātrinātājā – Tevatronā, jo citos paātrinātājos iegūstamā enerģija ir nepietiekama. Virsotnes kvarki sevišķi interesē zinātniekus, jo kopā ar virsotnes kvarka un [[antikvarki|antikvarka]] pāri teorētiski var rasties Higsa bozons. Lai varētu šādu notikumu atdalīt no "fona" notikumiem, virsotnes kvarku īpašības ir rūpīgi jāizpēta. === Higsa mehānisma izpēte === [[Attēls:CMS Higgs-event.jpg|thumb|250px|Higsa bozona sabrukšanas datorsimulācija]] Viens no LHC projekta pamatmērķiem bija Standartmodeļa paredzētās daļiņas – [[Higsa bozons|Higsa bozona]] – pastāvēšanas eksperimentāla pierādīšana, kas arī tika veikta 2012. gadā. Fiziķus interesē mazāk pats Higsa bozons, nekā [[elektrovājā simetrija|elektrovājās simetrijas]] neievērošanas (laušanas) [[Higsa mehānisms]], kura izpēte var novest pie dziļākas mūsu pasaules teorijas izveides salīdzinājumā ar esošo Standartmodeli. === Kvarku-gluonu plazmas izpēte === Paredzēts, ka apmēram vienu mēnesi gadā paātrinātājs tiks darbināts kodolu sadursmju režīmā – tajā tiks satriektas kopā nevis protonu, bet svina atomu kodolu plūsmas. Saduroties diviem ultrarelatīvistiskiem (gandrīz ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]] lidojošiem) kodoliem, īsā mirklī rodas un sabrūk ārkārtīgi karsts un blīvs kodolvielas sakopojums, kurā vairs nav atsevišķu [[nuklons|nuklonu]] un kuru dēvē par [[kvarku - gluonu plazma|kvarku-gluonu plazmu]]. Kvarku-gluonu plazmā notiekošo procesu izpētei ir ļoti liela nozīme stiprās mijiedarbības teorijas pilnveidošanā. Šai teorijai ir būtiska nozīme kā [[kodolfizika|kodolfizikā]], tā arī [[astrofizika|astrofizikā]]. === Supersimetrijas meklējumi === LHC ļaus veikt eksperimentus, kas var pierādīt vai atspēkot tā saucamo [[supersimetrija]]s teoriju. Supersimetrija paredz katrai elementārdaļiņai daudz smagāku partneri jeb "superdaļiņu". Uz supersimetriju balstās vesels spektrs fizikas teoriju, kas operē ar [[dimensija|dimensiju]] skaitu, kas lielāks par 4 (piemēram, [[superstīgu teorija]]). Supersimetrijas eksistences apstiprinājums netieši apstiprinās arī šo teoriju patiesumu.<ref>[http://www.lu.lv/terra/2007/resursi/nov_dec.pdf Palīdz stīgas (30. lpp.)]{{Novecojusi saite}}</ref> === Fotonu-hadronu un fotonu-fotonu sadursmju izpēte === Protoni ir [[elektriskais lādiņš|elektriski lādētas]] daļiņas, tādēļ protons rada ap sevi [[virtuālās daļiņas|virtuālu fotonu]] mākoni. Ultrarelatīvistiskam protonam šie [[Fotons|fotoni]] ir gandrīz reāli un spēj iedarboties ar pretī lidojošu protonu vai pat tādu pašu fotonu. Vēl izteiktāks šis efekts ir kodolu sadursmju gadījumā, jo kodola lādiņš ir daudz lielāks. === Dažādu eksotisku teoriju pārbaude === Pēdējos gados [[teorētiskā fizika]] izvirzījusi lielu daudzumu neparastu un interesantu ideju par mūsu pasaules uzbūvi. Šīs teorijas kopā dēvē par "eksotiskajiem modeļiem". Pie tām pieder stiprās gravitācijas teorijas, kas darbojas 1 TeV enerģiju mērogā; dažādi modeļi ar papildu [[telpa]]s dimensijām; [[preoni|preonu]] modeļi, kas kvarkus un [[leptoni|leptonus]] uzskata par saliktām daļiņām; modeļi, kas ievieš jaunus mijiedarbību tipus. Šāda teoriju daudzveidība rodas eksperimentālo datu trūkuma dēļ, jo ar esošajiem datiem visi eksotiskie modeļi ir savietojami. Ar LHC palīdzību zinātnieki plāno pārbaudīt šo teoriju sniegtos paredzējumus un meklēt iegūtajos jaunajos eksperimentālajos rezultātos apstiprinājumus tās vai citas teorijas pareizībai. Sagaidāms, ka eksperimentu rezultātā daudzas no esošajām teorijām tiks atzītas par kļūdainām, tomēr ir varbūtība, ka kāda no tām "trāpīs mērķī" un aizsāks jaunu elementārdaļiņu fizikas attīstības posmu. === Citi pētījumi === Tiek plānota dažādu fizisku parādību izpēte ārpus Standartmodeļa ietvariem, W un Z bozonu īpašību tālāka izpēte, smago kvarku rašanās un sabrukšanas procesu izpēte, kodolu mijiedarbību izpēte pie sevišķi augstām enerģijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091125072440/http://lhc.web.cern.ch/lhc/News.htm LHC NEWS] * [http://www.iop.org/EJ/journal/-page=extra.lhc/jinst The CERN Large Hadron Collider: Accelerator and Experiments] - LHC un tā detektoru tehniskā dokumentācija {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080913111000/http://lhc-first-beam.web.cern.ch/lhc-first-beam/documents/CERN_LHC_first_beam_day.pdf Summary of CERN Broadcast for LHC First Beam Day {{en ikona}}] * [https://web.archive.org/web/20111118170030/http://cdsweb.cern.ch/collection/LHC%20First%20Beam%20Photos LHC First Beam Photos] - pirmā izmēģinājuma fotogrāfijas * [https://web.archive.org/web/20080913203555/http://lhc-milestones.web.cern.ch/LHC-Milestones/year2008-en.html LHC Milestones] * [https://web.archive.org/web/20121113095350/http://hepwww.rl.ac.uk/CMSvpt/bestphotos/Misc%20CERN%20%26%20LHC/index.htm CMS ECAL Endcaps photographs] - labas kvalitātes fotogrāfijas * [https://web.archive.org/web/20080921170407/http://ab-dep-op.web.cern.ch/ab-dep-op/ajax_main.php CERN sektoru sistēmas statusa operatīvā atskaite] - datus atjauno reizi 12 sekundēs == Atsauces == {{atsauces}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daļiņu paātrinātāji]] [[Kategorija:CERN]] [[Kategorija:Ēna (Overņa-Rona-Alpi)]] [[Kategorija:Celtnes un būves Francijā]] 6aukiskdybc7o4rktzsttsjjmljqa9o 0 64859 4500377 4500153 2026-07-30T06:22:40Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4500377 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis ir apstiprinājušas savu dalību vienā no diviem 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināliem.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | Vienmēr | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | "Et S'il Fallait Le Faire" | Un ja tas būtu jāizdara | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]] | Anastasija Prihodko | "Mamo" | Māte | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Alex Swings Oscar Sings! | "Miss Kiss Kiss Bang" | | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Džeida Īvena | "It's My Time" | Tas ir mans laiks | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Soraya | "La Noche Es Para Mi" | Nakts pieder man | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] pj464b4i56umxpx5es49yk3bcu8iern 4500378 4500377 2026-07-30T06:29:27Z Lasks 38532 /* Pusfināli */ 4500378 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | Vienmēr | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sasha Son | "Love" | Mīlestība | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ivrits]], [[Arābu valoda|Arābu]] | Noa un Mira Avada | "Einaiych" | Tavas acis | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | "Et S'il Fallait Le Faire" | Un ja tas būtu jāizdara | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|Anglu]] | Marlēna Ernmane | "La Voix" | Balss | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Igors Cukrovs | "Lijepa Tena" | Skaistā Tena | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | Flor-de-Lis | "Todas As Ruas Do Amor" | Visas mīlestības ielas | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | "Is It True?" | Vai tā ir patiesība? | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]] | Anastasija Prihodko | "Mamo" | Māte | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Alex Swings Oscar Sings! | "Miss Kiss Kiss Bang" | | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Džeida Īvena | "It's My Time" | Tas ir mans laiks | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Soraya | "La Noche Es Para Mi" | Nakts pieder man | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] hk17st7hhypkeek7lkz2d40lf7kp2v1 4500380 4500378 2026-07-30T06:31:17Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4500380 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | Vienmēr | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Inga un Anuša Aršakjanas | "Jan Jan" | Mans dārgais | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]], [[Krievu valoda|Krievu]] | Anastasija Prihodko | "Mamo" | Māte | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | AySel & Arash | "Always" | Vienmēr | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Regina | "Bistra voda" | Dzidrie ūdeņi | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | Nellija Čobanu | "Hora Din Moldova" | Moldovas deja | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Ciara | "What If We" | Ja nu es | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Urban Symphony]] | "[[Rändajad]]" | Ceļotāji | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Nīls Brinks | "Believe Again" | Atkal noticēt | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Alex Swings Oscar Sings! | "Miss Kiss Kiss Bang" | | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Hadise | "Düm Tek Tek" | Bum Bum Bum | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Kejsi Tola | "Carry Me In Your Dreams" | Parūpējies par mani savos sapņos | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Svetlana Loboda | "Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)" | Esi mans Valentīns | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elena George]] | "The Balkan Girls" | Balkānu meitenes | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Džeida Īvena | "It's My Time" | Tas ir mans laiks | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Waldo's People | "Lose Control" | Zaudēt kontroli | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[Angļu valoda|Angļu]] | Soraya | "La Noche Es Para Mi" | Nakts pieder man | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] 3wt6dj0co2foomysmth6zfpg8q33rea 0 67339 4500302 4494274 2026-07-29T21:13:12Z Teatrālis 82063 /* Teātra trupa (2026) */ 4500302 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Dailes teātris | orig_nosaukums = | attēls = | attēla izmērs = | paraksts = Dailes teātra ēka 2016. gadā | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Brīvības iela 75|3s=Brīvības iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 34.61 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 34.6 | gar_EW = E | arhitekts = [[Marta Staņa]] | dibināšanas gads = {{dat|1920|11|19||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Juris Žagars]] | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | diriģents = | lielā zāle = līdz 883 sēdvietām | zāle1 = Jaunā zāle | zāle1_vietas = līdz 306 sēdvietām | zāle2 = Dailes dārzs | zāle2_vietas = līdz 200 sēdvietām | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Dailes teātris | numurs = 7963 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.dailesteatris.lv/}} }} '''Dailes teātris''' ir {{dat|1920|11|19||bez}} dibināts profesionāls latviešu [[teātris]]. Pirmā teātra mājvieta bija [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] (toreiz Romanova) ielā 25, kur mūsdienās atrodas [[Jaunais Rīgas teātris]]. Sākotnēji bija vēlme dibināt Raiņa tautas namu, kurā notiktu publiski priekšlasījumi un dažādi izglītojoši pasākumi, taču iecere par teātra sekcijas dibināšanu vērsās plašumā un nolēma dibināt teātri, domu par tautskolu atstājot vēlākiem laikiem. == Vēsture == Teātra galvenais režisors no tā dibināšanas 1920. gadā līdz 1964. gadam bija [[Eduards Smiļģis]]. Dailes teātra stilistika vienmēr ir bijusi atšķirīga no t.s. naturālpsiholoģiskās ievirzes teātru stilistikas. Saskaņā ar Smiļģa izvirzītajiem pamatprincipiem teātris "necenšas pēc pilnīgas ilūzijas (un aktieris nav dzīves imitators), bet, lugu uzvedot, rada mākslas īstenību, kas ir augstāka par dzīves īstenību."<ref>E. Smiļģis "Pārdomas. Dailes teātra desmit gadi: 1920—1930". — Rīga: Dailes teātris, 1930.</ref> Visās Smiļģa izrādēs strāvoja sakāpināta tēlu emocionalitāte, kas ietverta spilgtā, izkoptā formā. Pirmie Smiļģa palīgi, tā sauktie konsultanti, bija kustību konsultante [[Felicita Ertnere]], [[scenogrāfs]] [[Jānis Muncis]], muzikālās daļas vadītājs [[Burhards Sosārs]]. Dailes teātra pirmā izrāde bija [[Rainis|Raiņa]] lugas "[[Indulis un Ārija]]" iestudējums, kas vienlaikus bija Smiļģa pirmā režija. Teātra pirmais darbības gads bija grūts materiālajā ziņā, jo viss balstījās tikai uz darbinieku entuziasmu, taču pamazām tika iegūti līdzekļi, veikti remonti un teātris guva skatītāju atzinību. Eduards Smiļģis repertuāram izvēlējās gan vērienīgus latviešu autoru — [[Rainis|Raiņa]], [[Aspazija]]s, [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]], [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] u.c. darbus, gan pasaules klasiku — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]], [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]], [[Karlo Goldoni]] lugas, kā arī tālaika Eiropas jaunākās paaudzes dramaturgu lugas vai prozas dramatizējumus. Galvenās vīriešu lomas bieži spēlēja pats Smiļģis, viņam līdzās bija [[Gustavs Žibalts]], [[Rūdolfs Kreicums]], [[Arveds Mihelsons]], Kārlis Pabriks, Emīls Mačs, Augusts Mitrēvics, Kārlis Veics u.c.; aktrises — [[Emīlija Viesture]], [[Lilita Bērziņa]], Elvīra Bramberga, Austra Baldone, [[Lilija Žvīgule]] u.c. 1926. gadā teātri papildināja Dailes teātra dramatiskos kursus (vēlāk sauktus par Dailes teātra I studiju) absolvējušie jaunie aktieri, to starpā — [[Artūrs Filipsons]], Alberts Miķelsons, [[Benita Ozoliņa]]. Lai 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmit gadu mijas ekonomiskās krīzes laikā piesaistītu skatītājus, Eduards Smiļģis teātrī ieviesa jauninājumus: viens no tiem bija klasikas darbu modernizācija, otrs — teātris sāka iestudēt dziesmu spēles. Lāčplēša ielā 25 teātris veiksmīgi darbojās gandrīz 60 gadus. Kopš 1977. gada teātris atrodas [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 75, ēkā, kuru projektējis arhitektu kolektīvs ar latviešu arhitekti [[Marta Staņa|Martu Staņu]] priekšgalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%e2%80%93-1980/|title=Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980 {{!}} Laikmeta zīmes|last=Jākobsons|first=Ervīns|access-date=2020-06-18|date=2016-06-13|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191227143450/http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%E2%80%93-1980/|archivedate=2019-12-27}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikos teātra nosaukums bija '''J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris'''. Eduarda Smiļģa laika teātris iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/6/221/|title=Eduarda Smiļģa Dailes Teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam|author=Lilija Dzene|accessdate={{dat|2013|3|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150927025009/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/6/221/|archivedate={{dat|2015|09|27||bez}}}}</ref> bet kanona arhitektūras un dizaina sadaļā iekļauta arī [[Dailes teātra ēka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/17/|title=Dailes teātris 1959-1976|author=Jānis Lejnieks|accessdate={{dat|2013|3|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130610052732/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/17|archivedate={{dat|2013|06|10||bez}}}}</ref> == Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji == * [[Eduards Smiļģis]] (1920—1964) * [[Pēteris Pētersons]] (1964—1969) * [[Arnolds Liniņš]] (1971—1987) * [[Kārlis Auškāps]] (1987—2002) * [[Mihails Gruzdovs]] (2002—2009) * [[Mārtiņš Vilkārsis]] (2010—2011) * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2011—2019) * [[Viesturs Kairišs]] (no 2020. gada) == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Dailes teātra izrāžu saraksts}} == Teātra trupa (2026) == === Štata aktieri === {{div col}} * [[Gints Andžāns]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Juris Bartkevičs]] * [[Indra Briķe]] * [[Andris Bulis]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Ērika Eglija|Ērika Eglija-Grāvele]] * [[Dainis Gaidelis]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Katrīna Griga]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Jana Herbsta]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Arturs Krūzkops]] * [[Niklāvs Kurpnieks]] * [[Anete Kursīte]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] * [[Meinards Liepiņš]] * [[Marta Lovisa Jančevska]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] * [[Milēna Miškēviča]] * [[Kristīne Nevarauska]] * [[Artis Robežnieks]] * [[Ieva Segliņa]] * [[Aldis Siliņš]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Imants Strads]] * [[Lauris Subatnieks]] * [[Mārtiņš Upenieks]] * [[Vita Vārpiņa]] * [[Toms Veličko]] * [[Madara Viļčuka]] {{div col end}} === Ārštata aktieri === {{div col}} * [[Dārta Daneviča]] * [[Olga Dreģe]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] * [[Lidija Pupure]] * [[Juris Strenga]] {{div col end}} === Režisori === {{div col}} * [[Mārtiņš Eihe]] * [[Viesturs Kairišs]] * [[Klāvs Mellis]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Gatis Šmits]] * [[Toms Treinis]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/dailes-teatris Dailes teātris] izrades.lv {{Rīgas kultūras iestādes}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dailes teātris| ]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] m964bui2bb70plchbb7d1ma4e1eru5u 0 67709 4500427 3981349 2026-07-30T11:05:59Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500427 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Archimedes sphere and cylinder.svg|thumb|200px|Ģeometriskā teorēma, ko atklāja un pierādīja [[Arhimēds]] — [[cilindrs|cilindrā]] ievilktas [[lode]]s tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: <math>\pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac{2}{3} = \frac{4}{3}\pi r^3</math>]] [[Attēls:Calabi-Yau.png|thumb|200px|[[Kalabi—Jau varietāte]] ir ģeometriska figūra, kas ir nozīmīga [[fizika|fizikā]], [[superstīgu teorija|superstīgu teorijā]]]] '''Ģeometrija''' ({{lang-grc|γεωμετρία}}; ''geo'' - zeme, ''metria'' - mērīšana) ir [[matemātika]]s nozare, kurā tiek pētītas [[telpa]]s īpašības, kā arī figūru izmērs, forma un savstarpējais novietojums. Ģeometrija ir viena no visvecākajām [[zinātne|zinātnēm]]. [[Matemātiķis|Matemātiķi]], kas nodarbojas ar ģeometriju, sauc par ģeometru. Ģeometrija kā sistemātiska zinātne radās [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. 300. gadā p.m.ē. grieķis [[Eiklīds]] uzrakstīja darbu "[[Elementi]]", kas tiek uzskatīts par ģeometrijas pirmsākumu. [[Eiklīda ģeometrija]] nodarbojās ar plaknes un telpisku figūru izpēti, to [[Laukums|laukuma]] un [[Tilpums|tilpuma]] aprēķināšanu. 1637. gada [[Renē Dekarts|Dekarta]] piedāvātā [[koordinātu sistēma]] kļuva par [[Analītiskā ģeometrija|analītiskās]] un [[Diferenciālā ģeometrija|diferenciālās ģeometrijas]] pamatu, bet uzdevumi, saistīti ar [[Rasējums|rasēšanu]], noveda pie [[Tēlotāja ģeometrija|tēlotājas]] un projektīvās ģeometrijas veidošanās. 1829. gadā [[Nikolajs Lobačevskis|Lobačevskis]] atteicās no [[Paralelitātes aksioma|paralelitātes aksiomas]] un radīja jaunu [[Neeiklīda ģeometrija|neeiklīda ģeometriju]], tādējādi nosakot turpmāko zinātnes attīstību un jaunu teorēmu izveidi. 1872. gadā Kleina piedāvātā ģeometrijas klasifikācija, kuras pamatā ir ģeometrisko objektu [[invariance]], saglabājusies līdz šim. == Ģeometrijas apakšnozares == Ģeometrijas klasificēšana, ko piedāvāja [[Fēlikss Kleins]] savā "[[Erlangences programma|Erlangences programmā]]" ([[1872. gads|1872. gadā]]). Katra apakšnozare pēta konkrētas ģeometrisko objektu īpašības, kuras saglabājas, ([[invarianti]]) veicot dažus katrai nodaļai specifiskas pārveidojumu grupas. Pēc šīs klasifikācijas klasiskajā ģeometrijā var nodalīt galvenās apakšnozares. * [[Eiklīda ģeometrija]], kas paredz, ka, bīdot figūras plaknē, nogriežņu garumi un leņķu lielumi nemainās. Citiem vārdiem sakot, tā ir to figūru īpašību teorija, kuras paliek nemainīgas pie to pārbīdes, rotācijas, pagriešanas. ** [[Planimetrija]] — apskata figūras, kas atrodas vienā [[plakne|plaknē]]. ** [[Stereometrija]] — apskata figūras, kas atrodas trīsdimensiju [[Telpa|telpā]]. * [[Projektīvā ģeometrija]] — pēta īpašības, kas, projicējot figūru, paliek [[Invarianti|invariantas]]. * [[Afīnā ģeometrija]] — pēta figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas, veicot [[Afīnie pārveidojumi|afīnos pārveidojumus]]. * [[Tēlotāja ģeometrija]] — aplūko telpas objektu (punktu, līniju, virsmu un ķermeņu) attēlošanu plaknē. Šī metode izmanto divas vai vairākas projekcijas, kas ļauj attēlot telpiskus ķermeņus plaknē. * [[Daudzdimensiju ģeometrija]] * [[Diferenciālā ģeometrija]] — pēta līnijas un virsmas, izmanto [[diferenciālis|diferenciāļa]] un [[atvasinājums|atvasinājuma]] jēdzienus. * [[Algebriskā ģeometrija]] — izmanto [[abstraktā algebra|abstraktās algebras]] metodes. * [[Analītiskā ģeometrija]] — ar [[Algebra|algebras]] palīdzību pēta [[Ģeometrija|ģeometrisku]] objektu formu un īpašības. Tā balstās uz [[Koordinātu metode|koordinātu metodi]]. * [[Neeiklīda ģeometrija]]s — ģeometrijas, kurās neizpildās [[paralēļu postulāts|Eiklīda piektais (jeb paralēļu) postulāts]]: ** [[Sfēriskā ģeometrija]] ** [[Lobačevska ģeometrija]] ** [[Eliptiskā ģeometrija]] — ģeometrija uz virsmas ar ''pozitīvu'' liekuma rādiusu, ** [[Hiperboliskā ģeometrija]] — ģeometrija uz virsmas ar ''negatīvu'' liekuma rādiusu. == Aksiomas == Eiklīda ģeometrijas aksiomas, kuras tika formulētas III—IV gs. p.m.ē., kalpoja par ģeometrijas pamatu līdz XIX gs. otrai pusei, jo labi aprakstīja fizisko telpu.<ref>Геометрия // Математическая энциклопедия : в 5 т.. — М. : [[Большая Российская энциклопедия (издательство)|Советская Энциклопедия]], 1982. — Т. [http://eqworld.ipmnet.ru/ru/library/books/Vinogradov_MatEnc_t1.djvu 1]</ref> Ar pieciem [[Eiklīda postulāti|Eiklīda postulātiem]] bija par maz, lai pilnībā aprakstītu visu ģeometriju, un 1899. gadā [[Dāvids Hilberts|Hilberts]] piedāvāja savu aksiomu sistēmu. Hilberts sadalīja aksiomas pa grupām: [[Piederība|piederības]], [[Kongruence|kongruences]], [[Nepartrauktība|nepartrauktības]] (tajā skaitā [[Arhimēds|Arhimēda]] aksioma),[[Pilnība|pilnības]] un [[Paralelitāte|paralelitātes]] aksiomas. Vēlāk [[Ferdinands Šurs|Šurs]] aizstāja kongruences aksiomas ar kustības aksiomuām, bet pilnības aksiomas vietā sāka lietot Kantora aksiomu. Ar Eiklīda ģeometrijas aksiomu sistēmas palīdzību ir iespējams pierādīt visas skolā pazīstamās teorēmas.<ref name=":0">[[Геометрия#CITEREF.D0.93.D0.B5.D0.BE.D0.BC.D0.B5.D1.82.D1.80.D0.B8.D1.8F1963|Геометрия, 1963]], с. 32—41</ref> Eksistē arī citas aksiomu sistēmas, kuru pamatā, neskaitot punktu, taisni un plakni, ir nevis kustība, bet kongruence, kā Hilbertam, vai attālums - kā [[Venjamins Kagans|Kaganam]]. Cita aksiomu sistēma saistīta ar vektoru jēdzienu. Visas viņas ir izvadītas viena no otras, tas ir - aksiomas no vienas sistēmas var pierādīt kā teorēmas no citas.<ref name=":0" /> Lai pierādītu to, ka Eiklīda ģeometrijas aksiomas nav pretrunā viena ar otru, un ir pilnīgas, tiek būvēts tas aritmētiskais modelis un rādīts, ka jebkurš modelis if izomorfs aritmētiskajam, kas nozīmē, ka tie ir izomorfi savā starpā.<ref>[[Геометрия#CITEREF.D0.93.D0.B5.D0.BE.D0.BC.D0.B5.D1.82.D1.80.D0.B8.D1.8F1963|Геометрия, 1963]], с. 41—44.</ref> Eiklīda ģeometrijas neatkarīgumu attēlot ir grūtāk, aksiomu lielā skaita dēļ. Paralelitātes aksioma nav atkarīga no citām, jo uz pretējā apgalvojuma balstās [[Nikolajs Lobačevskis|Lobačevska]]   ģeometrija. Analoģiski tika pierādīta Arhimēda (trīs reālu skaitļu vietā tika paņemti trīs kompleksie skaitļi) un Kantora (par koordinātēm tika paņemti nevis trīs brīvi izvēlēti reāli skaitļi, bet tie tika noteiktā veidā iegūti) aksiomas kā arī viena no piederības aksiomām, kas faktiski nosaka telpas izmērus (jebkuras trīsdimensiju telpas vietā var uzbūvēt četru [[Dimensija|dimensiju]] telpu, bet jebkura daudzdimensiju telpa ir galīga).<ref>[[Геометрия#CITEREF.D0.93.D0.B5.D0.BE.D0.BC.D0.B5.D1.82.D1.80.D0.B8.D1.8F1963|Геометрия, 1963]], с. 44—48.</ref> [[Attēls:Euclid's postulates.svg|thumb|[[Eiklīda postulāti]]]] === Eiklīda postulāti === Eiklīda postulāti ir konstruēšanas likumi, izmantojot ideālu cirkuli un ideālu lineālu <ref>[[Геометрия#CITEREF.D0.93.D0.B5.D0.BE.D0.BC.D0.B5.D1.82.D1.80.D0.B8.D1.8F1963|Геометрия, 1963]], с. 12—17</ref> # Divus punktus var savienot ar vienu vienīgu taisni. # Taisnes nogriezni abos tā galos uz taisnes var pagarināt. # Ap katru punktu kā ap centru var apvilkt riņķa līniju ar jebkādu rādiusu. # Visi taisnie leņķi ir vienādi. # Ja dotā plaknē ir taisne un punkts, kas neatrodas uz taisnes, tad caur šo punktu var novilkt vienu vienīgu taisni, kura nekrusto doto taisni. === Eiklīda ģeometrijas aksiomas === Elementārās matemātikas enciklopēdijā tiek piedāvāta sekojoša aksiomu sistēma<ref name=":0" /> ::* Piederības aksiomas # Caur katriem diviem dažādiem punktiem var novilkt vienu vienīgu taisni; # Uz katras taisnes atrodas vismaz divi dažādi punkti; # Eksistē trīs punkti, kuri neatrodas uz vienas taisnes; # Caur katriem trīs dažādiem punktiem, kas neatrodas uz vienas taisnes, var novilkt vienu vienīgu plakni; # Katra plakne satur vismaz vienu punktu; # Ja divi dažādi punkti atrodas uz vienas plaknes, tad arī novilktā caur šiem punktiem taisne atradīsies uz šīs plaknes; # Ja divām plaknēm ir kopīgs punkts, tad tām ir vēl vismaz viens kopīgs punkts; # Eksistē četri punkti, kas neatrodas vienā plaknē. #* Kārtības aksiomas: # No jebkuriem trim dažādiem vienai taisnei piederošiem punktiem viens vienīgais to tiem atrodas starp pārējiem diviem; # Jebkuriem diviem dažādiem vienai taisnei piederošiem punktiem var atrast trešo punktu, kas pieder šai taisnei, ka otrais punkts atradīsies starp pirmo un trešo; # Ja taisne ''l'', kas atrodas plaknē ''ABC'', neiet ne caur vienu no punktiem ''A'', ''B'', ''C'' un satur vienu nogriežņa ''AB'' punktu, tad tā noteikti saturēs vienu no nogriežņa ''AC'' vai ''BC'' punktiem; #* Kustības aksiomas: # Jebkura kustība ir savstarpēji nepārprotams telpas attēlojums uz sevi; # ''f'' - patvaļīga kustība. Tad, ja punkti ''A, B, C'' atrodas uz vienas taisnes, pie tam ''C'' atrodas starp ''A'' un ''B,'' tad ''f(A), f(B), f(C)'' arī atradīsies uz vienas taisnes, pie tam ''f(C)'' atradīsies starp ''f(A)'' un ''f(B)''; # Divas kustības, kas veiktas viena aiz otras ir līdzvērtīgas kādai vienai citai; #* Nepārtrauktības aksiomas: # [[Arhimēda aksioma]]. ''A₀, A₁, B'' —trīs punkti, kas atrodas uz vienas taisnes, pie tam ''A₁'' atrodas starp ''A₀'' un ''B''.  ''f'' — kustība, kas pārveido punktu ''A₀'' punktā ''A₁'' un staru ''A₀B'' starā ''A₁B''. Atliksim ''f(A₁)=A₂, f(A₂)=A₃, …''. Tad eksistē tāds naturāls skaitlis ''n'', ka punkts ''B'' atrodas uz nogriežņa ''A_n-1A_n''. # [[Kantora aksioma]].  ''A₁, A₂, …'' и ''B₁, B₂, …'' — tādas divas punktu sekvences, kas atrodas uz teisnes ''l'', ka jebkuram ''n'' punkti ''A_n'' un ''B_n'' ir dažādi savā starpā un atrodas uz nogrižņa ''A_n-1B_n-1''. Tad uz taisnes ''l'' eksistē tāds punkts ''C'', kas atrodas uz nogrižņa ''A_nB_n'' pie jebkuras ''n'' vērtības. #* Paralelitātes aksioma: # Caur punktu ''A'', kas nepieder taisnei ''l'', to plaknē var novilkt vienu vienīgu taisni, kas nekrustos taisni ''l''. == Ģeometrijas pamatjēdzieni == Matemātikā par [[pamatjēdziens (matemātika)|pamatjēdzieniem]] sauc jēdzienus, ko [[definīcija|nedefinē]]. Parasti tiem dod tikai [[intuīcija|intuitīvu]] paskaidrojumu. Ģeometrijas pamatjēdzieni ir ''punkts'', ''taisne'' un ''plakne''. ; [[punkts (ģeometrija)|Punkts]] : Intuitīvi ''punktu'' saprot kā 0-dimensionālu objektu (objektu, kam nav ne [[tilpums|tilpuma]], [[laukums|laukuma]], ne [[garums|garuma]]). [[Eiklīds]] punktu aprakstīja kā "tas, kam nav nekādu sastāvdaļu". Punkta atrašanās vietu telpā raksturo ar tā [[koordinātas|koordinātām]]. Punktus parasti apzīmē ar lielajiem burtiem ''A'', ''B'', ''C'', ... ; [[Taisne]] : Ģeometrijā ar ''taisni'' saprot [[bezgalība|bezgalīgu]] taisnu [[līnija|līniju]]. Taisne ir 1-dimensionāls objekts. Tā ir neierobežota uz abām pusēm, tāpēc zīmējumā var attēlot tikai taisnes daļu jeb [[nogrieznis|nogriezni]]. Taisnes pieņemts apzīmēt ar mazajiem burtiem ''a'', ''b'', ''c'', … vai arī ar diviem lielajiem burtiem, piemēram, ''AB'', kur ''A'' un ''B'' ir divi atšķirīgi taisnes punkti. ; [[Plakne]] : ''Plakni'' intuitīvi saprot kā [[bezgalība|bezgalīgu]] plakanu [[virsma|virsmu]]. Tā ir 2-dimensionāls objekts. Plakni var raksturot ar trīs tās punktiem, kas neatrodas uz vienas taisnes. Piemēram, plakne ''ABC''. == Ģeometriskās figūras == ; [[Stars]] : ''Stars'' ir taisnes daļa uz vienu pusi no kāda taisnes punkta. Šo punktu sauc par sākumpunktu un parasti apzīmē ar ''O''. Staru apzīmē ar tā sākumpunktu un vēl kādu punktu uz stara, piemēram, stars ''OT''. Jebkurš taisnes punkts ''O'' to sadala divos staros, piemēram, ''OS'' un ''OT''. ; [[Nogrieznis]] : Par ''nogriezni'' sauc taisnes daļu starp diviem tās punktiem. Šos punktus sauc par nogriežņa galapunktiem. Nogriezni apzīmē ar tā galapunktiem vai ar vienu mazo burtu, piemēram, nogrieznis ''GH'' vai nogrieznis ''d''. Ja viens nogrieznis ir otra nogriežņa daļa, tad saka, ka otrais nogrieznis ir lielāks nekā pirmais, pieraksta, ''AB'' > ''CD''. ; [[Trijstūris|Trīsstūris]] : ''Trijstūris'' ir [[Ģeometrija|ģeometriska]] figūra, ko veido trīs [[Punkts|punkti]] un [[Taisne|taisnes]] [[Nogrieznis|nogriežņi]]. Trijstūri ar virsotnēm ''A'', ''B'' un ''C'' apzīmē ar . [[Eiklīda ģeometrija|Eiklīda ģeometrijā]] trijstūri veido jebkuri trīs savā starpā nekolineāri punkti. Arī neeiklīda ģeometrijās trijstūrim ir tāda pati nozīme, tomēr tam tajās ir specifiskas īpašības. ; [[Kvadrāts]] : ''Kvadrāts'' jeb regulārs [[četrstūris]] ir četrstūris, kuram visas malas ir vienāda garuma un visi leņķi ir vienādi, un ir 90 grādi. Kvadrātu var uzskatīt par [[Taisnstūris|taisnstūri]], kuram visas malas ir vienādas, vai arī par [[Rombs|rombu]], kuram leņķi ir 90 grādi. Kvadrātam, tāpat kā jebkuram četrstūrim, ir divas diagonāles. ; [[Riņķa līnija]] : ''Riņķa līnija'' ir visu to [[Plakne|plaknes]] [[Punkts (ģeometrija)|punktu]] [[kopa]], kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta. Šo punktu sauc par riņķa līnijas centru, bet attālumu — par tās [[Rādiuss|rādiusu]]. Riņķa līnijas un riņķa jēdzieni ir cieši saistīti, taču nav identiski. [[Riņķis]] ir riņķa līnijas iekšpuse jeb plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Geometry.html Geometry], MathWorld. * David Eppstein, [http://www.ics.uci.edu/~eppstein/junkyard/ The Geometry Junkyard]. * Karīna Oborune, [https://web.archive.org/web/20080627235940/http://www.lu.lv/laikraksts/zinatne/252/index.html Vai vēlies nopelnīt miljonu? Studē ģeometriju!], [https://web.archive.org/web/20090328044349/http://www.lu.lv/laikraksts/index.html Universitātes Avīze], 2008. gada 17. aprīlis. {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometrija| ]] fx9axzkof6xupbr3gvjtbg8khdterg1 0 68798 4500417 4496751 2026-07-30T10:59:56Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500417 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polar graph paper.svg|thumb|200px|Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi.]] '''Polārā koordinātu sistēma''' ir divdimensiju [[koordinātu sistēma]], kur katra [[punkts (ģeometrija)|punkta]] atrašanās vietu [[plakne|plaknē]] nosaka [[leņķis|leņķa]] (''φ'' vai ''θ'') lielums un [[attālums]] (''r'') no sākumpunkta. Polārā koordinātu sistēma ir noderīga situācijās, kad attiecība starp divām vietām ir viegli nosakāma ar leņķu un attālumu palīdzību. Atšķirībā no daudz biežāk izmantotās [[Dekarta koordinātu sistēma]]s, šajā koordinātu sistēmā ir jāizmanto [[trigonometrija]]. == Vēsture == Leņķa un rādiusa jēdzienu izmantoja senie ļaudis pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Grieķu astronoms un astrologs ''[[Hiparhs|Hipparchus]]'' (190 - 120 BC) izveidoja tabulu par [[Horda (matemātika)|hordu funkcijām]], sniedzot hordu garumu katram leņķim. Ir atsauces par to, ka viņa izveidotā tabula ir izmantota, izveidojot zvaigznāju pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf|title=Milestones in the History of Thematic Cartography, Statistical Graphics, and Data Visualization|last=Friendly|first=Michael|access-date=|date=August 24, 2009|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926124138/http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf}}</ref> Rakstā "''On Spirals''" [[Arhimēds]] apraksta Arhimēda spirāli, [[funkcija]], kuras rādiuss ir atkarīgs no leņķa. Tomēr grieķu darbs neattiecās uz pilnīgu [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmu]]. No 8. gadsimta astronomi izstrādāja metodes, lai tuvināti aprēķinātu virzienu uz [[Meka|Meku]] un attālumu no jebkuras vietas uz [[Zeme]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mathematics and the Divine: A Historical Study|last=King|first=David A.|publisher=Elsevier|year=2005|isbn=0-444-50328-5|url=https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA161#v=onepage&f=false|location=Amsterdam|pages=162–178}}</ref> No 9. gadsimta tika izmantota [[sfēriskā trigonometrija]] un karšu projekciju metodes, lai precīzāk noteiktu šos lielumus. Aprēķins būtībā ir Mekas ekvatoriskās polārās koordinātas (t.i. garuma un platuma) pārvēršana polārajās koordinātās (t.i. ''[[kibla|qibla]]'' un attālums) attiecībā pret sistēmu, kuras meridiāns ir lielais aplis caur noteikto vietu un Zemes [[ģeogrāfiskais pols|poliem]], un polāro līniju asis iet caur atrašanās vietu un tās pretējo polu punktu.<ref>King ([[:en:Polar coordinate system#CITEREFKing2005|2005]], [https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA169#v=onepage&f=false p. 169]). The calculations were as accurate as could be achieved under the limitations imposed by their assumption that the Earth was a perfect sphere.</ref> Pastāv aprēķini par polāro koordinātu ieviešanu kā daļu no formālās koordinātu sistēmas. Pilnu priekšmeta vēsturi apraksta [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] profesors ''Julian Lowell Coolidge's'' "Polāro koordinātu izcelsme".<ref name="coolidge">{{publikācijas atsauce|last=Coolidge|first=Julian|authorlink=Julian Lowell Coolidge|title=The Origin of Polar Coordinates|journal=American Mathematical Monthly|volume=59|pages=78–85|year=1952|url=http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Extras/Coolidge_Polars.html|doi=10.2307/2307104|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2307104}}</ref> ''Grégoire de Saint-Vincent'' un ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Bonaventura Cavalieri]]'' 17. gadsimta vidū patstāvīgi ieviesa jēdzienus. ''Saint - Vincent'' rakstīja par viņiem privāti 1625. gadā un publicēja savu darbu 1647. gadā, kamēr ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' publicēja labotu viņa versiju - 1635. gadā. ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' pirmie lietoja polārās koordinātas, lai atrisinātu [[Arhimēda spirāle]]s problēmu. [[Blēzs Paskāls]] izmantoja polārās koordinātas, lai aprēķinātu parabolisko loku garumu. Ar metodi ''Fluxions'' (uzrakstīta 1671. gadā un publicēta 1736. gadā) [[Īzaks Ņūtons]] pārbaudīja transformāciju starp polārajām koordinātām, ko viņš dēvē par "Septītā veida; Par spirāli", un deviņas citas koordinātu sistēmas.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Boyer|first=C. B.|title=Newton as an Originator of Polar Coordinates|url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2|journal=American Mathematical Monthly|volume=56|pages=[https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2/page/n1 73]–78|year=1949|doi=10.2307/2306162|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2306162}}</ref> Žurnālā "''Acta Eruditorum''" (1691) [[Jākobs Bernulli]] izmantoja sistēmu ar punktu uz līnijas, ko dēvē par polu un polāro asi. Koordinātas norādīja attālumus no pola un leņķa, un no polārām asīm. Bernulli darbs tika pagarināts, lai atrastu līkņu izliekuma rādiusu, kas izteikts šajās koordinātās. Polāro koordinātu termins ir attiecināms uz ''Gregorio Fontana'' un to izmantoja 18. gadsimta Itāļu rakstnieki. Termins parādījās angļu ''George Peacook's'' 1816 tulkojumā ''Lacroix's'' "Diferenciālais un integrālais aprēķins".<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Miller|first=Jeff|title=Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics|url=http://jeff560.tripod.com/p.html|accessdate=2006-09-10|archive-date=2010-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=David Eugene|title=History of Mathematics, Vol II|publisher=Ginn and Co.|year=1925|location=Boston|page=324}}</ref> ''[[Aleksis Klero]]'' bija pirmais, kas domāja par polārajām koordinātām 3 dimensijās, un [[Leonards Eilers]] bija pirmais, kurš to attīstīja.<ref name="coolidge" /> == Koordinātu apzīmēšana == Radiālo koordinātu bieži apzīmē ar r vai ρ, un leņķisko koordinātu ar φ, θ vai t. Leņķiskās koordinātas tiek norādītas kā φ pēc [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standarta 31-11. Tomēr matemātiskajā literatūrā [[Leņķis|leņķi]] bieži apzīmē ar θ, nevis φ. Leņķi ar polāro apzīmējumu parasti var izteikt vai nu [[Grāds (leņķis)|grādos]] vai [[Radiāns|radiānos]] (2π rad ir vienāds ar 360°). [[Grāds (leņķis)|Grādus]] tradicionāli lieto navigācijā, mērīšanā, un daudzās lietišķajās disciplīnās, bet [[Radiāns|radiānus]] biežāk izmanto [[Matemātika|matemātikā]] un matemātiskajā fizikā.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Serway|first=Raymond A.|author2=Jewett, Jr., John W.|title=Principles of Physics|url=https://archive.org/details/principlesofphys0000serw_a9t1|publisher=Brooks/Cole—Thomson Learning|year=2005|isbn=0-534-49143-X}}</ref> Leņķis φ ir definēts, lai sāktu 0° no atskaites virziena un palielinātu rotācijas režīmu pretēji pulksteņrādītāja virzienam vai pulksteņrādītāja virzienam. Matemātikā, piemēram, atskaites virziens parasti tiek nofiksēts kā [[stars]] no pola horizontāli pa labi, un polāro leņķi palielina līdz pozitīvam leņķim attiecībā uz pretējo pulksteņrādītāja apgriezieniem, savukārt 0° - [[virsma]] tiek veidota vertikāli uz augšu un leņķa palielinājums par pulksteņrādītāja apgriezieniem. Polāri leņķi samazinās pret negatīvām vērtībām rotācijas virzienā attiecīgi pretējos virzienos. == Polāro koordinātu unikalitāte == Jebkura skaita pilnīgu pagriezienu (360°) pievienošana leņķa koordinātei nemaina attiecīgo virzienu. Tāpat jebkuras polārās koordinātu koordinātes ir identiskas ar negatīvo radiālo komponentu un pretējo virzienu (pie polārā leņķa pievienojot 180°). Tāpēc vienu un to pašu punktu (r, φ) var izteikt ar bezgalīgu skaitu dažādu polāro koordinātu {{nowrap|(''r'', ''φ'' + ''n'' × 360°)}} un {{nowrap|(−''r'', ''φ'' + 180° + ''n'' × 360°) {{=}} (−''r'', ''φ'' + (2''n'' + 1) × 180°)}}, kur n ir patvaļīgs vesels skaitlis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf|title=Polar Coordinates and Graphing|accessdate=2006-09-22|date=2006-04-13|format=PDF|archive-date=2016-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160822034840/http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf}}</ref> Turklāt, polus var izteikt kā (0,&nbsp;''φ'') jebkuram leņķim ''φ.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Precalculus: With Unit-Circle Trigonometry|url=https://archive.org/details/precalculuswithu0000cohe_z3x8|last=Lee|first=Theodore|author2=David Cohen|author3=David Sklar|year=2005|publisher=Thomson Brooks/Cole|edition=Fourth|isbn=0-534-40230-5}}</ref>'' Ja vienam punktam, izņemot polam, ir nepieciešams unikāls attēlojums, tad r ir jāierobežo ar pozitīviem skaitļiem (r > 0) un φ intervālu [0, 360°) vai (-180 °, 180°] (radiānos, [0, 2 π) vai (- π, π]).<ref>{{grāmatas atsauce|title=Complex Analysis (the Hitchhiker's Guide to the Plane)|url=https://archive.org/details/complexanalysish0000stew|first=Ian|last=Stewart|author2=David Tall|year=1983|publisher=Cambridge University Press|isbn=0-521-28763-4}}</ref> Vēl viena konvencija, ir pret inverso funkciju, ir atļautas patvaļīgas reālas vērtības un ierobežojums, kas ierobežo polāro leņķi līdz (-90°, 90°). Visos gadījumos ir jāizvēlas polu leņķis (r = 0), piemēram, φ = 0. == Pāreja uz taisnleņķa koordinātām (un atpakaļ) == [[Attēls:Polar to cartesian.svg|right|thumb|250px|Saistība starp polārajām un Dekarta koordinātām]] Pāreja no polārajām koordinātām uz taisnleņķa koordinātām: :<math>x = r \cos \theta, \,</math> :<math>y = r \sin \theta. \,</math> Pāreja no taisnleņķa koordinātām uz polārajām koordinātām ir neviennozīmīgāka, jo ja ''r''=0, punkta koordinātas nav atkarīgas no leņķa ''θ'' (koordinātu sākumpunktā). Vēl, leņķis var pieņemt jebkādu vērtību, taču punkta atrašanās vieta ik pēc 2''π'' atkārtojas. :Attālumu ''r'' var iegūt pēc [[Pitagora teorēma]]s: r² = x² + y², <math>r = \sqrt{x^2 + y^2} \quad</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [0, 2''π''], tad: :<math>\theta = \begin{cases} \arctan(\frac{y}{x}) & \mbox{ja } x > 0 \mbox{ un } y \ge 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + 2\pi & \mbox{ja } x > 0 \mbox{ un } y < 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + \pi & \mbox{ja } x < 0\\ \frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y > 0\\ \frac{3\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y < 0 \end{cases}</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [−''π'', ''π''], tad: :<math>\theta = \begin{cases} \arctan(\frac{y}{x}) & \mbox{ja } x > 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + \pi & \mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y \ge 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) - \pi & \mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y < 0\\ \frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y > 0\\ -\frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y < 0 \end{cases}</math> :Ja r tiek aprēķināts vispirms, tad šo formulu φ var norādīt vienkāršāk, izmantojot standarta arccos funkciju:<math>\varphi = \begin{cases} \arccos\left(\frac{x}{r}\right) & \mbox{ja } y \ge 0 \mbox{ un } r \neq 0 \\ -\arccos\left(\frac{x}{r}\right) & \mbox{ja } y < 0 \\ \text{nav definēts} & \mbox{ja } r = 0 \end{cases}</math> == Polārās līknes vienādojums == [[Attēls:Cartesian to polar.gif|thumb|Dekarta vienības līkne var tikt novietota polāro koordinātu veidā. Šajā animācijā <math>{\displaystyle y=\sin(6x)+2} </math> ir piesaistīta uz '''<math>r = \sin (6 \varphi) + 2</math>''']] Vienādojums, kas definē algebrisko līkni, kas izteikts polāro koordinātu veidā, ir pazīstams kā polārais [[vienādojums]]. Daudzos gadījumos šādu vienādojumu var vienkārši norādīt, definējot r kā funkciju no ''φ.'' Iegūtā līkne sastāv no punktiem (''r''(''φ''),&nbsp;''φ'') un to var uzskatīt par polāro funkciju r grafiku. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Dekarta koordinātēm neatkarīgais mainīgais ''φ.'' Dažādus simetrijas veidus var izsecināt no polāro funkciju r vienādojuma. Ja {{nowrap|''r''(−''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} vienādojums būs simetrisks pret horizontālo (0°/180°) staru, ja {{nowrap|''r''({{pi}} − ''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} tas būs simetrisks vertikālajā (90°/270°) starā un, ja {{nowrap|''r''(''φ'' − α) {{=}} ''r''(''φ'')}}, tas būtu rotējoši simetrisks ar α pulksteņrādītāja virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam. [[Attēls:Circle r=1.svg|thumb|Aplis ar vienādojumu r(φ) = 1]] Ņemot vērā polāro koordinātu sistēmas cirkulāro raksturu, daudzas līknes var raksturot ar vienkāršu polāro vienādojumu, savukārt Dekarta formas ir daudz sarežģītākas. Starp pazīstamākajām līknēm ir polārā roze, Arhimēda spirāle, kardioīda, ''Lemniscate of Bernoulli'' un ''limacon''. Aplis, līnijas un polārā roze ir saprotamākas, ja nav ierobežojumu līknes domēnam un diapazonam. === Aplis === Vispārējais vienādojums riņķim ar centru {{nowrap|(''r''₀, <math>\gamma</math>)}} un rādiusu a ir<math>r^2 - 2 r r_0 \cos(\varphi - \gamma) + r_0^2 = a^2</math>To var vienkāršot dažādos veidos, lai atbilstu konkrētākiem gadījumiem, piemēram vienādojumu <math>r(\varphi)=a </math>riņķim ar centru un rādiusu a.<ref name="ping">{{tīmekļa atsauce|first=Johan|last=Claeys|url=http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|title=Polar coordinates|accessdate=2006-05-25|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060427230725/http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|archivedate=2006-04-27|df=}}</ref> Kad {{math|''r''}}₀ = {{math|a}}, vienādojumu var rakstīt formā: <math>r = 2 a\cos(\varphi - \gamma)</math>Vispārīgā gadījumā vienādojumu var atrisināt: <math>r = r_0 \cos(\varphi - \gamma) + \sqrt{a^2 - r_0^2 \sin^2(\varphi - \gamma)}</math>risinājums ar mīnusa zīmi priekša [[kvadrātsakne]]i dod tādu pašu līkni. === Līnija === Radiālas līnijas (tās, kas stiepjas pa polu) ir apzīmētas ar vienādojumu [[Attēls:Rose 2sin(4theta).svg|thumb|Polāra roze ar vienādojumu r(φ) = 2sin(4φ)]] <math>\varphi = \gamma </math>, kur ɣ ir līnijas pacēluma leņķis, tas ir, ɣ= arctan(m), kur m ir līnijas slīpums Dekarta koordinātu sistēmā. Ne radiāla līnija, kas šķērso radiālo līniju {{nowrap|''φ'' {{=}} ɣ}} perpendikulāri punktā (''r₀'', ɣ) un tam ir vienādojums: <math>r(\varphi) = {r_0}\sec(\varphi-\gamma) </math> Citādi norādīts (''r₀'', ɣ) punkts, kurā pieskaršanas šķērso iedomātu apli ar rādiusu ''r_0.'' === Polārā roze === Polārā roze ir matemātiska līkne, kas izskatās kā ziedlapots zieds, un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu:<math>r(\varphi) = a\cos\left(k\varphi + \gamma_0\right)</math>par jebkuru konstantu ɣ₀ (ieskaitot 0). Jāņem vērā, ka šie vienādojumi nekad nenosaka rožu ar 2, 6, 10, 14 utt. ziedlapiņu skaitu. Mainīgais apzīmē garumu ziedlapiņām rožu. === Arhimēda spirāle === [[Arhimēda spirāle]] ir spirālveida līkne, ko atklāja [[Arhimēds]], un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu: <math>r(\varphi) = a+b\varphi. </math> [[Attēls:Spiral of Archimedes.svg|thumb|Viens Arhimēda spirāles zars ar vienādojumu r(φ) = φ/2π, kas ir 0<φ<6π]] Parametra a maiņa pagriež spirāli, bet b nosaka attālumu starp spirāles vijumiem, kas noteiktai spirālei vienmēr ir nemainīgs. Arhimēda spirālei ir divi zari, viens - φ > 0 un viens - φ <0. Abi zari ir plūdeni savienoti pie pola. Ņemot viena zara spoguļattēlu 90°/270° līnijas virzienā, iegūst otru zaru. Šī līkne ir ievērojama kā viena no pirmajām līknēm, pēc [[konusa šķēlums|konusa šķēlumiem]], kas aprakstīta matemātiskā traktātā, un kā galvenais līknes, ko vislabāk definēt ar polāro vienādojumu, piemērs. === Konisks posms === Konusa šķēlums ar vienu fokusu uz polu un otrs kaut kur uz 0° stara (tā, loki ir lielās ass, atrodas gar polāro asi), aprēķina pēc formulas: <math>r = { \ell\over {1 - e \cos \varphi}}</math>, kur e ir ekscentriskums, <math>\ell</math>ir ''semi-latus rectum'' (perpendikulārais attālums no galvenās ass līdz līknei). [[Attēls:Elps-slr.svg|thumb|Elipse]] Ja e > 1 , šis vienādojums definē hiperbolu, ja e = 1 , tas definē parabolu un, ja e <1 , tas definē elipsi. Īpašais gadījums e = 0 rādiusa aplis. == Divu polāru līkņu krustojums == Divu polāro funkciju grafiki <math>{\displaystyle r=f(\theta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g(\theta )} </math>ir iespējami trīs veidu krustojumi: # Ja vienādojumiem <math>{\displaystyle r=f(\theta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g(\theta )} </math>katram vismaz ir viens risinājums. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]} </math>, kur <math>{\displaystyle \theta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{\displaystyle f(\theta +2k\pi )=g(\theta )} </math>un, kur <math>{\displaystyle k} </math>ir vesels skaitlis. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]} </math>, kur <math>{\displaystyle \theta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{\displaystyle f(\theta +(2k+1)\pi )=-g(\theta )} </math>un, kur <math>{\displaystyle k} </math> ir vesels skaitlis. == Kompleksie skaitļi == [[Attēls:Imaginarynumber2.svg|thumb|Kompleksā plaknē uzzīmēta skaitļu z ilustrācija.]] Katru kompleksu skaitli var attēlot kā punktu kompleksa plaknē, un tāpēc to var izteikt, norādot vai nu punktus, kas ir Dekarta koordinātas (ko sauc par taisnstūrveida vai Dekarta formu), vai arī punktveida polāro koordinātu (sauktas par polāro formu). Kompleksa skaitli z var attēlot taisnstūra formā kā <math>{\displaystyle z=x+iy} </math>, kur i ir [[imaginārā vienība]], vai alternatīvi var tikt rakstīts polārā veidā (caur pārveidošanas formulām kas dotas iepriekš), kā <math>{\displaystyle z=r(\cos \varphi +i\sin \varphi )} </math> un var izteikt ka: <math>{\displaystyle z=re^{i\varphi }} </math> kur e ir [[E (matemātiska konstante)|Eilera skaitlis]] , kas ir līdzvērtīgs, kā parādīts [[Eilera formula|Eilera formulā]].<ref>{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=Julius O.|title=Mathematics of the Discrete Fourier Transform (DFT)|accessdate=2006-09-22|year=2003|publisher=W3K Publishing|isbn=0-9745607-0-7|chapter=Euler's Identity|chapterurl=http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060915004724/http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|archivedate=2006-09-15|df=}}</ref> [[Attēls:Euler's formula.svg|alt=|left|thumb|Komplekso skaitļu plakne, izmantojot Eilera formulu]] (Ievērojot, ka šī formula, tāpat kā visi, kas saistīti ar leņķu eksponenciāliem elementiem, pieļauj, ka leņķis φ ir izteikts radiānos.) Lai varētu pārveidot no kompleksa skaitļa taisnstūra un polārās formas, var izmantot iepriekš norādītās konversijas formulas. Par darbību reizināšanu, dalīšanu un kāpināšanu ar kompleksu skaitļu, tad parasti ir daudz vienkāršāk strādāt ar [[Komplekss skaitlis|kompleksiem skaitļiem]] izsakot polārā veidā, nevis taisnstūra formā. No likumiem: '''Reizināšana:''' <math>{\displaystyle r_{0}e^{i\varphi _{0}}\,r_{1}e^{i\varphi _{1}}=r_{0}r_{1}e^{i\left(\varphi _{0}+\varphi _{1}\right)}} </math> '''Dalīšana:''' <math>{\displaystyle {\frac {r_{0}e^{i\varphi _{0}}}{r_{1}e^{i\varphi _{1}}}}={\frac {r_{0}}{r_{1}}}e^{i(\varphi _{0}-\varphi _{1})}} </math> '''Kāpināšana (De Moivre's formula)''' <math>{\displaystyle \left(re^{i\varphi }\right)^{n}=r^{n}e^{in\varphi }} </math> == Aprēķins == Aprēķinus var izmantot vienādojumiem, kas izteikti polāro koordinātu veidā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html|title=Areas Bounded by Polar Curves|author=Husch, Lawrence S.|accessdate=2006-11-25|archive-date=2000-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20000301151724/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html|title=Tangent Lines to Polar Graphs|author=Lawrence S. Husch|accessdate=2006-11-25|archive-date=2019-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191121222301/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html}}</ref> Leņķiskās koordinātas φ izteiktas radiānos, kas ir piemērotākā izvēle veicot aprēķinus. === Diferenciāļa aprēķins === Izmantojot {{nowrap|''x'' {{=}} ''r'' cos ''φ''}} un {{nowrap|''y'' {{=}} ''r'' sin ''φ''}}, var iegūt attiecību starp atvasinājumiem Dekarta un polāro koordinātu veidā. Par noteiktu funkciju, ''u''(''x'',''y''), no tā izriet, ka: (aprēķina kopējo atvasinājumu summu) <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&=r{\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial r}}+r{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial r}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&={\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial \varphi }}+{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial \varphi }},\end{aligned}}} </math> vai <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&=r{\frac {\partial u}{\partial x}}\cos \varphi +r{\frac {\partial u}{\partial y}}\sin \varphi =x{\frac {\partial u}{\partial x}}+y{\frac {\partial u}{\partial y}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&=-{\frac {\partial u}{\partial x}}r\sin \varphi +{\frac {\partial u}{\partial y}}r\cos \varphi =-y{\frac {\partial u}{\partial x}}+x{\frac {\partial u}{\partial y}}\end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial }{\partial r}}&=x{\frac {\partial }{\partial x}}+y{\frac {\partial }{\partial y}}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial \varphi }}&=-y{\frac {\partial }{\partial x}}+x{\frac {\partial }{\partial y}}\end{aligned}}} </math> Izmantojot apgriezto koordinātu transformāciju, starp atvasinājumiem var iegūt analoģisku savstarpēju attiecību. Ņemot vērā funkciju ''u''(''r'',''φ''), no tā izriet, ka: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial x}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial x}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial y}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial y}},\end{aligned}}} </math> vai <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {x}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}-{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {y}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&=\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {y}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {x}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&=\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }}\end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial }{\partial x}}&=\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial y}}&=\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\end{aligned}}} </math> Lai noteiktu pieskares līniju Dekarta slīpumu pret polāro līkni ''r''(''φ)'' jebkurā konkrētā punktā, līkni vispirms izsaka kā parametrisko vienādojumu sistēmu: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}x&=r(\varphi )\cos \varphi \\y&=r(\varphi )\sin \varphi \end{aligned}}} </math> Diferencē abas vienādojuma puses attiecībā pret ''φ:'' <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {dx}{d\varphi }}&=r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi \\[2pt]{\frac {dy}{d\varphi }}&=r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi \end{aligned}}} </math> Otro vienādojumu izdalot ar pirmo iegūst pieskares līnijas Dekarta slīpuma punktā {{nowrap|(''r''(''φ''),&nbsp;''φ'')}}: <math>{\displaystyle {\frac {dy}{dx}}={\frac {r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi }{r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi }}} </math> === Integrālais aprēķins (loka garums) === Loka garums (līnijas segmenta garums), ko definē polārā funkcija, tiek noteikts ar integrāciju r (φ). L apzīmē šo loka garumu, sākot no punktiem A līdz punktam B, kur šiem punktiem atbilst φ = a un φ = b tā, ka 0 < b - a <2 π. L [[garums]] tiek aprēķināts ar šādu [[Integrālis|integrāli]]: <math>L = \int_a^b \sqrt{ \left[r(\varphi)\right]^2 + \left[ {\tfrac{dr(\varphi) }{ d\varphi }} \right] ^2 } d\varphi</math> === Integrālais aprēķins (apgabals) === [[Attēls:Polar coordinates integration region.svg|thumb|Integrācijas apgabals R, ko ierobežo līkne r(φ), un stari φ = a un φ = b]] Apzīmē R apgabalu, ko ierobežo līkne r(φ) un stari φ = a un φ = b, kur {{nowrap|0 < ''b'' − ''a'' ≤ 2{{pi}}}}. Tad R apgabalu var aprēķināt: <math>\frac12\int_a^b \left[r(\varphi)\right]^2\, d\varphi</math>Šo rezultātu var atrast šādi: [[Attēls:Polar coordinates integration Riemann sum.svg|thumb|Apgabals R ir sadalīts n sektoros (šajā gadījumā n = 5)]] Pirmkārt, intervāls [a,b] tiek sadalīts n daļās, kur n ir patvaļīgs pozitīvs [[vesels skaitlis]]. Tādēļ Δ''φ,'' katrs daļas garums ir vienās ar {{nowrap|''b'' − ''a''}} (kopējais intervāla garums), dala ar n. Katrai daļai ''i'' = 1, 2, …, ''n'', piekārto ''φ_i,'' lai būtu apakš intervāli viduspunktiem un tiktu veidoti sektori ar centru, rādiusu ''r''(''φ_i''), centrālo leņķi Δ''φ'' un loka garumu ''r''(''φ_i'')Δ''φ''. Tāpēc katra sektora apgabals ir vienāds ar: <math>\left[r(\varphi_i)\right]^2 \pi \cdot \frac{\Delta \varphi}{2\pi} = \frac{1}{2}\left[r(\varphi_i)\right]^2 \Delta \varphi</math> [[Attēls:Planimeter.jpg|thumb|Planimetrs, kas mehāniski aprēķina polāros integrāļus]] Tādēļ visu sektoru kopējais [[laukums]] ir: <math>{\displaystyle \sum _{i=1}^{n}{\tfrac {1}{2}}r(\varphi _{i})^{2}\,\Delta \varphi } </math> Palielinot n daļu skaitu, apgabala tuvināšana turpina uzlaboties. Jo ierobežojuma n → <big>∞</big> , summa kļūst par ''[[Riemann]]'' summu no iepriekšējā integrāļa. Mehāniskā ierīce, kas aprēķina apgabala integrālos skaitļus, ir planimetrs, kas mēra plaknes figūru laukumu, ņemot vērā, ka tas atkārto integrāciju polāro koordinātu veidā, pievienojot locītavu tā, ka divu elementu savienojums ietekmē Grīna teorēmu, pārveidojot kvadrātu polāro integrāli uz lineāro integrāli. === Vispārinājums === Izmantojot Dekarta koordinātas, bezgalīgi vienādu laukuma elementu var aprēķināt kā ''dA'' = ''dx'' ''dy''. Aizstājot vairāku integrāļu nosacījumus, izmantojot citas koordinātes, Jakobiāna determinants ar koordinātu konvertēšanas formulu: <math>J = \det\frac{\partial(x, y)}{\partial(r, \varphi)} = \begin{vmatrix} \frac{\partial x}{\partial r} & \frac{\partial x}{\partial \varphi} \\[2pt] \frac{\partial y}{\partial r} & \frac{\partial y}{\partial \varphi} \end{vmatrix} = \begin{vmatrix} \cos\varphi & -r\sin\varphi \\ \sin\varphi & r\cos\varphi \end{vmatrix} = r\cos^2\varphi + r\sin^2\varphi = r. </math>Tāpēc, polāro koordinātu elementus var aizstāt ar: <math>dA = dx\,dy\ = J\,dr\,d\varphi = r\,dr\,d\varphi </math> Tagad funkciju, kas norādīta polāro koordinātu veidā var integrēt: <math>\iint_R f(x, y)\, dA = \int_a^b \int_0^{r(\varphi)} f(r, \varphi)\,r\,dr\,d\varphi</math> Šeit R ir tāds pats apgabals kā iepriekš, proti, apgabals ko ierobežo līkne ''r''(''φ''), un stari ''φ'' = ''a'' un ''φ'' = ''b''. Iepriekš minētā R apgabala formulu iegūst ņemot f indeksa vienādību ar 1. Šis pielietojums veido Gausa integrāli: <math> \int_{-\infty}^\infty e^{-x^2} \, dx = \sqrt\pi</math> === Vektoru aprēķināšana === [[Vektors|Vektoru]] aprēķinu var izmantot arī polāro koordinātu gadījumā. Plakanai kustībai <math>\mathbf{r}</math> pozīcijas vektoram ( r cos(φ), r sin(φ)), kur r un φ ir atkarīgi no laika t. Tiek definēti vienību vektori <math>\hat{\mathbf{r}} = (\cos(\varphi), \sin(\varphi))</math> <math>\mathbf{r}</math>virzienā <math>\hat{\boldsymbol{\varphi}} = (-\sin(\varphi), \cos(\varphi)) = \hat{\mathbf{k}} \times \hat{\mathbf{r}} \ ,</math> kustības plaknē, kas ir perpendikulāra radiālajam virzienam, kur <math>{\displaystyle {\hat {\mathbf {k} }}} </math> ir [[vienības vektors]]. Tad <math>{\displaystyle {\begin{aligned}\mathbf {r} &=(x,\ y)=r(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )=r{\hat {\mathbf {r} }}\ ,\\{\dot {\mathbf {r} }}&=\left({\dot {x}},\ {\dot {y}}\right)={\dot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+r{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )={\dot {r}}{\hat {\mathbf {r} }}+r{\dot {\varphi }}{\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\ ,\\{\ddot {\mathbf {r} }}&=\left({\ddot {x}},\ {\ddot {y}}\right)\\&={\ddot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )+r{\ddot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )-r{\dot {\varphi }}^{2}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )\\&=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+\left(r{\ddot {\varphi }}+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\\&=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+{\frac {1}{r}}\;{\frac {d}{dt}}\left(r^{2}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\end{aligned}}} </math> == Diferenciālā ģeometrija == Mūsdienu terminoloģijā diferenciālo ģeometriju, polārās koordinātas nodrošina ℝ ² \ {(0,0)}. Šajās koordinātās Eiklīda metrisko tenzoru nosaka ar: <math display="inline">ds^2 = dr^2 + r^2 d\theta^2</math> To var redzēt, mainot mainīgo formulu metriskajam tenzoram vai aprēķinot diferenciālas formas ''dx'', ''dy'' ar ārējo atvasinājumu <math> x= rcos(\theta), y = rsin(\theta)</math> un aizstājot ar Eiklīda metrisko tenzoru<math>ds^2 = dx^2 + dy^2</math>. Ortonormēts rāmis saistībā ar šo metriku ir dota<math display="inline">e_r = \frac{\partial}{\partial r}, \quad e_\theta = \frac1r \frac{\partial}{\partial \theta},</math>ar divkāršu izteiksmi <math display="inline">e^r = dr, \quad e^\theta = r d\theta</math>Savienojuma forma attiecībā pret šo rāmi un ''Levi-Civitas'' savienojumu ievada ar pārveidotu simetrisku matricu 1 formā <math display="inline">\omega^i_j = \begin{pmatrix} 0 & -d\theta \\ d\theta & 0\end{pmatrix}</math> un līdz ar to forma <math>\Omega = d\omega + \omega^\omega</math> vienādi izzūd. == Papildinājumi trīs dimensijās == Eksistē divas trīsdimensiju koordinātu sistēmas, kuru pamatā ir plaknes polāro koordinātu sistēma. Tās ir ''cilindriskā koordinātu sistēma'' un ''sfēriskā koordinātu sistēma''. === Cilindriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Cilindriskā koordinātu sistēma}} Ja polāro koordinātu sistēmu papildina ar vēl vienu [[koordinātu ass|koordinātu asi]], kas ir [[perpendikuls|perpendikulāra]] ''xy'' [[plakne]]i, tad iegūst '''cilindrisko koordinātu sistēmu'''. === Sfēriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Sfēriskā koordinātu sistēma}} Polāro koordinātu sistēmu var papildināt ar vēl vienu [[leņķis|leņķi]] (ar ''z'' asi) un iegūt '''sfērisko koordinātu sistēmu'''. == Pielietojums == Polārās koordinātas ir divdimensiju formā un tādējādi tās var izmantot tikai tad, ja punktu pozīcijas atrodas vienā divdimensiju plaknē. Tie ir vispiemērotākie jebkurā veidā, kurā aplūkotā darbība tiek uzskatīta par sasaistītu ar virzienu un garumu no centra punkta. Piemēram, iepriekš minētie piemēri parāda, cik vienkārši polārie vienādojumi parāda, lai definētu līknes, piemēram, Arhimēda spirāli, kuras vienādojums Dekarta koordinātu sistēmā būtu daudz sarežģītāks. Turklāt daudzas fiziskās sistēmas, piemēram, tās, kas attiecas uz ķermeņiem, kas pārvietojas pa centrālo punktu vai parādās no centrālā punkta, ir vienkāršākas un intuitīvākas par modeli, izmantojot polārās koordinātas. Sākotnējā polārās sistēmas ieviešana bija apļveida un orbitālās kustības izpētes dēļ. === Pozīcija un navigācija === Polārās koordinātas bieži tiek izmantotas navigācijā, jo galamērķi vai ceļojuma virzienu var sniegt kā leņķi un attālumu no objekta, uz galamērķi. Piemēram, gaisa kuģi izmanto navigāciju polāro koordinātu veidā, nedaudz modificētā versijā. Šajā sistēmā, ko parasti izmanto jebkāda veida navigācijai, 0° staru parasti sauc par 360, un leņķis turpinās pulksteņrādītāja virzienā, nevis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, kā matemātiskajā sistēmā. Pozīcija 360 atbilst magnētiskajam ziemeļu virzienam, bet pozīcijas 90, 180 un 270 atbilst attiecīgi magnētiskajam austrumu, dienvidu un rietumu virzienam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html|title=Aircraft Navigation System|accessdate=2006-11-26|first=Sumrit|last=Santhi|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025210222/http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html}}</ref> === Modelēšana === Sistēmas, kas attēlo radiālo simetriju, nodrošina dabiskus iestatījumus polāro koordinātu sistēmai, un centrālais punkts darbojas kā pols. Galvenais šāda pielietojuma piemērs ir gruntsūdeņu plūsmas vienādojums , ko piemēro simetriskām akām. Sistēmas ar radiālo spēku arī ir piemērotas polāro koordinātu sistēmas izmantošanai. Šīs sistēmas ietver gravitācijas laukus, kas pakļauti apgriezto laukumu likumiem, kā arī sistēmām ar punktveida avotiem, piemēram, radio antenām. Radikāli asimetriskas sistēmas var modelēt arī ar polāro koordinātu palīdzību. Piemēram, mikrofons ir modelis, kas atveido proporcionālu atbildi uz ienākošo skaņu no konkrēta virziena, un šie modeļi var tikt attēloti kā polārās līknes. Standarta kardioīda mikrofona līkne, visbiežāk novietots vienvirziena mikrofons, var tikt attēlots kā <math>r = 0,5 + 0,5 sin(\phi)</math>mērķa projektēšanas frekvencē.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Eargle|first=John|authorlink=John M. Eargle|title=Handbook of Recording Engineering|year=2005|edition=Fourth|publisher=Springer|isbn=0-387-28470-2}}</ref> Paraugs mainās uz visaptverošu virzienu zemākām frekvencēm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/PolarCoordinates.html Polar Coordinates], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html Polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308061052/http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, [http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html Construction of polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209023714/http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html |date={{dat|2008|12|09||bez}} }}, PlanetMath. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koordinātu sistēmas]] [[Kategorija:Kompleksie skaitļi]] 0pefy0r6d8xlj0mfyouur1k9n9tq64j 0 70920 4500283 4494002 2026-07-29T20:26:34Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4500283 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1952. gadu|1952 (nozīmju atdalīšana)|1952}} {{Gadu navigācija|1952}} {{Gada citi notikumi|1952}} {{Gads citos kalendāros|1952}} '''1952. gads''' ({{Rom sk gadam|1952}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalieni pēc viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] nāves. * [[26. februāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] paziņoja, ka valstī izgatavota atombumba. * [[29. februāris]] — [[Vācija]] atguva tiesības pār Heligolandes salu. === Marts === * [[10. marts]] — [[Fulhensio Batista]] veica valsts apvērsumu [[Kuba|Kubā]]. * [[20. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Senāts ratificēja miera līgumu ar [[Japāna|Japānu]]. * [[25. marts]] — izveidota [[Paragvajas Centrālā banka]]. === Aprīlis === * [[28. aprīlis]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beidza [[Japāna]]s okupāciju. === Maijs === * [[28. maijs]] — sievietes [[Grieķija|Grieķijā]] ieguva vēlēšanu tiesības. === Jūlijs === * [[23. jūlijs]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] Brīvo virsnieku kustība ģenerāļa Muhamada Najība vadībā gāza karali Fārūku I. * [[25. jūlijs]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna konstitūcija, kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju. === Augusts === * [[1. augusts]] — izveidota [[ASV Bruņoto spēku Eiropas pavēlniecība]]. * [[15. augusts]] — par [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komiteja]]s prezidentu tika iecelts [[Eivrijs Brandidžs]]. === Septembris === * [[15. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja [[Eritreja|Eritreju]] apvienoties ar [[Etiopija|Etiopiju]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — sākās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] 19. kongress; Vissavienības komunistiskā partija (boļševiku) pārdēvēta par PSKP. === Novembris === * [[4. novembris]] — dibināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[izlūkošana]]s [[organizācija]] — [[Nacionālās drošības aģentūra]]. === Nezināms datums === * Nodibināta [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]]. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras emīrs (miris 2026. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Uli Hēness]] (''Uli Hoeneß''), vācu futbolists * [[7. janvāris]] — [[Aikuts Barka]] (''Aykut Barka''), Turcijas seismologs (miris 2002. gadā) * [[10. februāris]] — [[Li Sjaņluns]] (李顯龍), Singapūras politiķis * [[22. februāris]] — [[Khadga Prasāds Šarma Olī]] (李顯龍), Nepālas premjerministrs * [[4. marts]] — [[Rons Moss]] (''Ronn Moss''), ASV mūziķis un aktieris * [[9. marts]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (mirusi 2026. gadā) * [[11. marts]]: ** [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''), britu rakstnieks (miris 2001. gadā) ** [[Rikardo Martinelli]] (''Ricardo Martinelli''), Panamas prezidents * [[23. marts]] — [[Kims Stenlijs Robinsons]] (''Kim Stanley Robinson''), ASV rakstnieks * [[29. marts]] — [[Bola Tinubu]] (''Bola Tinubu''), Nigērijas prezidents * [[25. aprīlis]] — [[Vladislavs Tretjaks]] (''Владислав Александрович Третьяк''), krievu hokeja vārtsargs, Krievijas Hokeja federācijas prezidents * [[28. aprīlis]] — [[Mērija Makdonela]] (''Mary McDonnell''), amerikāņu aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Žaks Odijārs]] (''Jacques Audiard''), franču kinorežisors * [[6. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (miris 2026. gadā) * [[9. maijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (miris 2026. gadā) * [[14. maijs]] — [[Deivids Bērns]] (''David Byrne''), skotu ASV dziedātājs * [[15. maijs]] — [[Vahids Halilhodžičs]] (''Vahid Halilhodžić''), bosniešu futbolists un treneris * [[20. maijs]] — [[Rožē Milla]] (''Roger Milla''), Kamerūnas futbolists * [[4. jūnijs]] — [[Broņislavs Komorovskis]] (''Bronisław Komorowski''), Polijas politiķis * [[7. jūnijs]]: ** [[Sušila Kārki]] (सुशीला कार्की, Sushila Karki), Nepālas premjerministre, juriste ** [[Liams Nīsons]] (''Liam Neeson''), īru aktieris ** [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk''), turku rakstnieks * [[18. jūnijs]]: ** [[Izabella Rosellīni]] (''Isabella Rossellini''), itāliešu aktrise ** [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي''), Čadas prezidents (miris 2021. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Džons Gudmens]] (''John Goodman''), ASV aktieris * [[22. jūnijs]] — [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] (''Graham Greene''), Kanādas aktieris (miris 2025. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Stīvens Langs]] (''Stephen Lang''), ASV aktieris * [[21. jūlijs]] — [[Džons Baraso]] (''John Barrasso''), ASV politiķis * [[24. jūlijs]] — [[Gass Van Sants]] (''Gus Van Sant''), ASV kinorežisors * [[12. augusts]] — [[Čeņs Kaige]] (陳凱歌, ''Chen Kaige''), Ķīnas kinorežisors * [[17. augusts]]: ** [[Nelsons Pikē]] (''Nelson Piquet''), Brazīlijas autosportists ** [[Mario Teisens]] (''Mario Theissen''), vācu inženieris * [[18. augusts]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (miris 2009. gadā) * [[21. augusts]] — [[Jirži Paroubeks]] (''Jiří Paroubek''), čehu politiķis * [[16. septembris]] — [[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano''), Albānijas politiķis (miris 2025. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dumitru Prunarju]] (''Dumitru Prunariu''), Rumānijas kosmonauts * [[5. oktobris]] — [[Klaivs Bārkers]] (''Clive Barker''), angļu rakstnieks * [[7. oktobris]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Владимирович Путин''), Krievijas prezidents * [[26. oktobris]] — [[Larss Hansens]] (''Lars Peter Hansen''), ASV ekonomists * [[5. novembris]] — [[Olehs Blohins]] (''Олег Володимирович Блохін''), ukraiņu, krievu futbolists, treneris * [[23. novembris]] — [[Ross Brons]] (''Ross Brawn''), britu inženieris * [[24. novembris]] — [[Aleksandrs Vešņakovs]] (''Александр Альбертович Вешняков''), Krievijas politiķis, diplomāts * [[30. novembris]] — [[Henrijs Seliks]] (''Henry Selick''), ASV stopkadru animācijas režisors un scenārists * [[1. decembris]] — [[Riks Skots]] (''Rick Scott''), ASV politiķis * [[15. decembris]] — [[Alans Simonsens]] (''Allan Simonsen''), dāņu futbolists un treneris == Miruši == * [[25. janvāris]] — [[Sveidns Bjernsons]] (''Sveinn Björnsson''), pirmais Islandes prezidents (dzimis 1881. gadā) * [[6. februāris]] — [[Džordžs VI Vindzors]], Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1895. gadā) * [[9. marts]] — [[Aleksandra Kollontaja]] (''Алекса́ндра Миха́йловна Коллонта́й''), padomju diplomāte (dzimusi 1872. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis (dzimis 1859. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Eva Perona]] (''Eva Perón''), Argentīnas pirmā lēdija (dzimusi 1919. gadā) * [[3. septembris]] — [[Anti Tulenheimo]] (''Anti Tulenheimo''), Somijas premjerministrs (dzimis 1879. gadā) * [[14. septembris]] — [[Roberts Krošovs]] (''Robert Crawshaw''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1869. gadā) * [[26. septembris]] — [[Džordžs Santajana]] (''George Santayana''), amerikāņu filozofs (dzimis 1863. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (dzimis 1869. gadā) * [[9. novembris]] — [[Haims Veicmans]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן), pirmais Izraēlas prezidents (dzimis 1874. gadā) * [[16. novembris]] — [[Ogists Maršē]] (''Auguste Marchais''), franču vieglatlēts (dzimis 1872. gadā) * [[18. novembris]] — [[Pols Eliārs]] (''Paul Éluard''), franču dzejnieks (dzimis 1895. gadā) * [[20. novembris]] — [[Benedeto Kroče]] (''Benedetto Croce''), itāļu filozofs (dzimis 1866. gadā) * [[28. novembris]] — [[Melnkalnes Helēna]] (''Elena del Montenegro''), Itālijas karaliene (dzimusi 1873. gadā) * [[1. decembris]] — [[Vitorio Emanuele Orlando]] (''Vittorio Emanuele Orlando''), itāļu politiķis (dzimis 1860. gadā) * [[12. decembris]] — [[karaliene Aleksandrīne]] (''Dronning Alexandrine''), Dānijas karaliene (dzimusi 1879. gadā) {{gg2}} {{commonscat|1952}} [[Kategorija:1952. gads| ]] aynlvwua8jod39mvtbe5zmuucjlnato 0 71632 4500260 3556749 2026-07-29T19:14:35Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500260 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|upi|Bārta (nozīmju atdalīšana)|Bārta}} {{Upes infokaste | nosaukums = Bārta | citvalsts = Lietuva | citnosaukums = Bartuva | citvaloda = lt | citvaloriģin = Bartuva | attēls = Bārtas upe pie Bārtas.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Bārtas upe pie [[Bārta]]s ciema | karte = Latvijas upe Barta karte.png | kartes_paraksts = Bārta, [[Liepājas ezers]] un [[Tirdzniecības kanāls]]. | kartes_izmērs = | izteka = [[Pluņģes rajona pašvaldība]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Liepājas ezers]] | baseina_valstis = {{LTU}}<br />{{LAT}} | tek_caur = | garums = 103 | garums_latvijā = 47 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = 0,2 | kritums = 156 | caurtece = 11,1 | gada_notece = 0,69 | baseins = 2016 | baseins_latvijā = 1036 | pietekas = [[Vārtāja]], [[Apše]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=5 | sāk_plat_s=51 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=50 | sāk_gar_s=30 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=7 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=3 | iet_gar_s=6 | iet_gar_EW=E }} '''Bārta''' ir upe [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] ({{val|lt|Bartuva}}). Sākas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]] [[Pluņģes rajona pašvaldība|Pluņģes rajona pašvaldībā]]. Ietek [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] dienvidu galā. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> == Lielākās pietekas == * [[Vārtāja]], * [[Apše]], * [[Loba]], * [[Erla]], * [[Tosele]] — agrākā Bārtas kreisā krasta pieteka. == Lielākās apdzīvotās vietas krastos == * [[Nīca]] (Latvijā), * [[Skoda]] (Lietuvā), * [[Mosēda]] (Lietuvā), * [[Bārta]] (Latvijā). == Atsauces == {{atsauces}} {{Bārtas pietekas|nocat=yes}} {{Liepājas ezera pietekas}} {{DEFAULTSORT:Barta}} [[Kategorija:Bārta| ]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Bārtas pagasts]] gzf33d14rh0718psmfqdo2nxc3uyqqz 0 72133 4500343 4198395 2026-07-30T01:47:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500343 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Crawshay%27s_Zebra.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | apakšģints = Hippotigris | apakšģints_lv = Zebras | suga = Equus quagga | suga_lv = Līdzenumu zebra | pasuga = Equus quagga crawshayi | pasuga_lv = Kravšeja zebra | binomial = Equus quagga crawshayi | autors = de Winton, 1896 }} ''' Kravšeja zebra''' (''Equus quagga crawshayi'') ir viena no [[līdzenumu zebra]]s (''Equus quagga'') [[pasuga|pasugām]]. Kravšeja zebras dzīvo nelielā teritorijā [[Dienvidluangvas Nacionālais parks|Dienvidluangvas Nacionālajā parkā]] [[Zambija]]s ziemeļaustrumos.<ref name="wild">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wild-about-you.com/GameCrawshayZebra.htm |title=Crawshay's Zebra<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080312163439/http://www.wild-about-you.com/GameCrawshayZebra.htm }}</ref> Nekur citur savvaļā tās nav sastopamas. == Izskats == [[Attēls:Crawshays zebra foal AZH2010 530.jpg|thumb|left|250px|Kāju svītrojums ir ar sīkām, blīvām un intensīvi melnām līnijām līdz pat nagiem, attēlā kumeļš]] Kravšeja zebru augstums skaustā ir apmēram 1,22—1,30 m, svars 270—310 kg. [[Apmatojums]] izteikti melni—balts. Melnās līnijas ir šaurākas nekā citām zebrām, un tās ir gandrīz vienādā platumā ar baltajām līnijām.<ref>[http://www.flickr.com/photos/angelikirk/2802319213/ Zebra Family | Flickr - Photo Sharing!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Nekad starp melni-baltajām svītrām nav brūno līniju. Kāju svītrojums ir ar sīkām, blīvām un intensīvi melnām līnijām līdz pat nagiem. Jo zemāk tas atrodas, jo blīvākas paliek melnās līnijas. Stāvās krēpes turpina kakla svītru rakstu, bet krēpju gali ir koši melni. Katrai zebrai ir savs individuālais svītru raksts. == Uzvedība == Kravšeja zebras barojas ar [[zālaugi|zāli]]. Tās ir pieticīgas un var labi iztikt ar sausuma sezonā izkaltušo veģetāciju, taču nevar iztikt bez [[ūdens]], tādēļ parasti uzturas ūdens tuvumā. Kravšeja zebras veido nelielus barus, līdz 15 dzīvniekiem, kas sastāv no ērzeļa un viņa harēma. Kravšeja zebru galvenie ienaidnieki ir [[lauva]]s un [[hiēna]]s, reizēm uzbrūk [[hiēnsuns|hiēnsuņi]] un [[leopards|leopardi]]. Aizsargādamās tās parasti sastājas aplī ar galvām uz ārpusi un vēro uzbrucēju. Zebras ir gatavas kost un sist ar priekškājām. Ja kādu no zebrām plēsējs ievaino, ļoti bieži veselās zebras sastājas ap ievainoto un turpina aizsargāties, cenšoties padzīt uzbrucēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.africaaway.com/zambia/safari_resource/animals/crawshay_zebra.htm |title=AfricaAway • Information on the Crawshay’s Zebra found in the South Luangwa National Park<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080922183522/http://www.africaaway.com/zambia/safari_resource/animals/crawshay_zebra.htm |archivedate={{dat|2008|09|22||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090105210748/http://www.madamzebra.com/Article-3.html Madam Zebra] [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] 8kcaf1vbsh4od0a938fkvilmqbvnp3e 0 72289 4500375 3955987 2026-07-30T05:43:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500375 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Mountain zebra NP.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Perissodactyla | kārta_lv =Nepārnadži | dzimta =Equidae | dzimta_lv =Zirgu dzimta | ģints =Equus | ģints_lv =Zirgi | apakšģints =Hippotigris | apakšģints_lv =Zebras | suga =Equus zebra | suga_lv =Kalnu zebra | pasuga =Equus zebra zebra | pasuga_lv =Kāpas kalnu zebra | binomial=Equus zebra zebra }} '''Kāpas kalnu zebra''' jeb '''Kāpzemes kalnu zebra''' (''Equus zebra zebra'') ir [[kalnu zebra]]s (''Equus zebra'') viena no pasugām. Mūsdienās Kāpas kalnu zebra dzīvo nelielā teritorijā — Kalnu zebru Nacionālajā parkā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Atskatoties [[Āfrika]]s dabas pētniecības vēsturē, ir saglabājušies pieraksti, kas skaidro, ka Kāpas kalnu zebra bija tēviņš, bet [[kvaga]] bija mātīte. Valdīja uzskats, ka tā ir viena un tā pati suga. Šis kļūdainais pieņēmums varēja rasties tādēļ, ka kādreiz Kāpas kalnu zebras un kvagas apdzīvoja vienas un tās pašās teritorijas [[savanna|savannā]], un ka Kāpas kalnu zebru izplatība neaprobežojās ar Kāpas provinci Dienvidāfrikā. == Izskats un ieradumi == [[Attēls:Mountain zebras.jpg|thumb|left|220px|Kāpas kalnu zebru harēms]] Kāpas kalnu zebra ir mazākā no divām kalnu zebru pasugām. Tās augstums skaustā ir apmēram 1,20 m, svars 310 kg. Kāpas kalnu zebrai baltās svītras ir tīri baltas. Melnās strīpas ir platākas par baltajām svītrām, tādēļ Kāpas kalnu zebra izskatās tumšāka nekā [[Hartmaņa kalnu zebra]], kurai baltās svītras ir platākas un līdz ar to izskatās gaišāka. Salīdzinot ar Hartmaņa kalnu zebru tās augums ir kompaktāks, tai ir garākas ausis un lielāka pakakles ādas kroka. Pakakles kroka ir galvenā pazīme kā var atšķirt kalnu zebru no [[līdzenumu zebra]]s. Kroka ir lielāka tēviņiem. Kāpas kalnu zebru purns ir melni-brūns, brūnā krāsa reizēm izskatās koši ruda.<ref>[http://www.trekearth.com/gallery/Africa/Zimbabwe/photo440137.htm Cape Mountain Zebra, a photo from Midlands, West | TrekEarth<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/mountain-zebra/equus-zebra/image-G22067.html |title=ARKive — Mountain zebra photo — Equus zebra — G22067<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090911024109/http://www.arkive.org/mountain-zebra/equus-zebra/image-G22067.html |archivedate={{dat|2009|09|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090911024109/http://www.arkive.org/mountain-zebra/equus-zebra/image-G22067.html |date={{dat|2009|09|11||bez}} }}</ref> Vēders kā visām kalnu zebrām ir balts. Kāpas kalnu zebras neviedo tik lielus barus kā līdzenuma zebras. Tām ir raksturīgas [[harēms|harēma]] tipa nelielas ģimenes, un katrai ir sava teritorija.<ref name=wild/> Kāpas kalnu zebras savā diētā priekšroku dod īsai [[Lakstaugs|zālei]], bet neatsakās no krūmiem un citiem augiem, ko var atrast, sausajā sezonā. == Aizsardzība == Kādreiz Kāpas kalnu zebras apdzīvoja daudz lielāku reģionu [[Dienvidāfrika]]s [[Kāpas provinvce]]s dienvidos. [[1922]]. gadā Kāpas provincē bija palikušas vairs tikai 400 Kāpas kalnu zebras, tādēļ [[1937]]. gadā tika nodibināts [[Kalnu zebru Nacionālais parks]]. Tomēr, lai arī teritorija bija aizsargāta, zebru populācija izdila, un [[1950]]. gadā Kalnu zebru Nacionālā parka teritorijā Kāpas kalnu zebras bija izmirušas.<ref name=wild>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wild-about-you.com/GameCapeMountainZebra.htm |title=Cape Mountain Zebra<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080314171444/http://www.wild-about-you.com/GameCapeMountainZebra.htm }}</ref> Tajā pašā gadā parks uzsāka zebru populācijas atjaunošanas programmu. Parka teritorijā no kaimiņu [[zemnieku saimniecība]]s tika ievestas 11 zebras, [[1964]]. gadā parka teritorijā tika ievesta vēlreiz neliela grupa Kāpas kalnu zebru. {{g_dek|1960|Ģ}} beigās Nacionālajā parkā dzīvoja 140 Kāpas kalnu zebras. [[1979]]. gadā to skaits bija 200 indivīdu, un 1984. gadā Parkā atkal dzīvoja 400 Kāpas kalnu zebras<ref name=wild/> Kopš [[1984]]. gada parks piedalās Kāpas kalnu zebru izplatīšanas programmā, atjaunojot zebru populāciju arī Kāpas Dabas rezervātā un citos dabas parkos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.south-africa-tours-and-travel.com/karoo-nature-reserve.html About Camdeboo National Park] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Equus_zebra/ ADW: Equus zebra] [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] teapnymhhv0l0jjoenxur2h7eol9kkq 0 80259 4500436 4341784 2026-07-30T11:13:18Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500436 wikitext text/x-wiki '''Sfēriskā ģeometrija''' ir [[ģeometrija]] uz [[sfēra]]s virsmas. Lai gan sfēras virsma ir divdimensionāla, sfēriskā ģeometrija atšķiras no [[planimetrija]]s ([[Eiklīda ģeometrija]]s divās [[Dimensija|dimensijās]]), jo sfēras virsma ir izliekta, nevis plakana. Tā atšķiras arī no [[stereometrija]]s (Eiklīda ģeometrijas trijās dimensijās), jo sfēriskajā ģeometrijā tiek pieņemts, ka ārpus sfēras virsmas nekas cits neeksistē. Neskatoties uz to, bieži vien tiek pieņemts, ka sfēra atrodas trīsdimensiju telpā, lai varētu izmantot dažādas trīsdimensionālas palīgkonstrukcijas. Sfēriskā ģeometrija ir visvienkāršākais [[neeiklīda ģeometrija]]s piemērs. Atšķirībā no Eiklīda ģeometrijas, neeiklīda ģeometrijās neizpildās [[paralēļu postulāts|Eiklīda piektais (jeb paralēļu) postulāts]]. == Jēdzieni sfēriskajā ģeometrijā == {| class="wikitable" style="float:right" ! Eiklīda ģeometrijā || Sfēriskajā ģeometrijā |- | [[taisne]] || lielais riņķis |- | [[nogrieznis]] || lielā riņķa loks |- | [[leņķis]] starp taisnēm || leņķis starp lielo riņķu plaknēm |- | [[trīsstūris]] || sfēriskais trīsstūris |- | [[daudzstūris]] || sfēriskais daudzstūris |} ; lielais riņķis : [[Taisne]]s analogs sfēriskajā ģeometrijā ir ''[[lielais riņķis]]'' jeb sfēras [[šķēlums]] ar [[plakne|plakni]], kas iet caur tās centru.<ref>[[Eric W. Weisstein]], [http://mathworld.wolfram.com/GreatCircle.html Great Circle], MathWorld.</ref> Lai gan trīs dimensijās lielais riņķis nebūt neizskatās “taisns”, tā ir “taisnākā” līkne, ko var novietot uz sfēras virsmas. Citiem vārdiem, lielais riņķis ir līkne uz sfēras virsmas ar ''vislielāko'' iespējamo [[liekuma rādiuss|liekuma rādiusu]] (lielāks liekuma rādiuss nozīmē, ka līkne izskatās “taisnāka”). Lielā riņķa rādiuss ir vienāds ar sfēras rādiusu un tā centrs sakrīt ar sfēras centru. Lielo riņķi var viennozīmīgi uzdot ar tam [[perpendikulārs|perpendikulāru]] taisni, kas iet caur sfēras centru. ; lielā riņķa loks : Tāpat kā [[nogrieznis]], kas savieno divus plaknē esošus punktus, atbilst īsākajam ceļam starp šiem punktiem, ''lielā riņķa [[Loks (matemātika)|loks]]'' atbilst īsākajam ceļam starp diviem punktiem uz sfēras virsmas, ja atļauts pārvietoties tikai pa sfēras virsmu. ; leņķis : Sfēriskajā ģeometrijā lielos riņķus var raksturot ar ''[[leņķis|leņķi]]'' starp tiem, tāpat kā plaknē raksturo taisnes, kas krustojas. Lai izmērītu šo leņķi, var iedomāties, ka punktu, kurā lielie riņķi krustojas, pietuvina tik tuvu, ka sfēras virsma “kļūst plakana” un lielie riņķi kļūst par taisnēm. Taču formāli leņķi starp diviem lielajiem riņķiem raksturo ar leņķi starp plaknēm, kurās tie atrodas. Šis leņķis ir vienāds arī ar leņķi starp lielajiem riņķiem perpendikulārām taisnēm, kas iet caur sfēras centru. ; sfēriskais trīsstūris : Ja uz sfēras virsmas izvēlas trīs dažādus punktus un katrus divus no tiem savieno ar lielā riņķa loku, tad iegūst ''sfērisko trīsstūri''.<ref name="Spherical Triangle">[[Eric W. Weisstein]], [http://mathworld.wolfram.com/SphericalTriangle.html Spherical Triangle], MathWorld.</ref> Sfēriskajā ģeometrijā trīsstūra leņķu summa ''nekad'' nav vienāda ar 180° - tā vienmēr ir lielāka. Piemēram, ja vienības sfēra atrodas [[Dekarta koordinātu sistēma|taisnleņķa koordinātu sistēmas]] sākumpunktā un sfēriskā trīsstūra virsotnes ir punktos (1,0,0), (0,1,0) un (0,0,1), tad šī trīsstūra leņķu summa ir 270°, jo visi trīs tā leņķi ir [[taisns leņķis|taisni]]. Ja sfēriskā trīsstūra leņķi ir ''α'', ''β'' un ''γ'', tad<ref name="Spherical Triangle"/> ::<math> \pi < \alpha + \beta + \gamma < 3 \pi, \,</math> : kur ''π'' = 180° un 3''π'' = 540°. Plaknē ir iespējami [[līdzīgi trīsstūri]] (trīsstūri, kuriem sakrīt visi leņķi, bet atšķiras laukums), taču sfēriskā trīsstūra leņķi viennozīmīgi nosaka tā laukumu. Ja sfēriskā trīsstūra leņķi ir ''α'', ''β'' un ''γ'' un tas atrodas uz sfēras ar rādiusu ''r'', tad tā laukums ir<ref name="Spherical Triangle"/> ::<math> S = (\alpha + \beta + \gamma - \pi) r^2. \,</math> : Jo mazāks sfēriskā trīsstūra laukums ''S'', jo tā leņķu summa ir tuvāka 180°. Sfēriskā trīsstūra ārpuse arī ir sfēriskais trīsstūris un tā laukums ir 4''πr''² − ''S''. ; sfēriskais daudzstūris : ''Sfēriskais daudzstūris'' ir apgabals uz sfēras virsmas, kuru ierobežo vairāki lielo riņķu loki. Ja sfēriskajam daudzstūrim ir ''n'' virsotnes un tā leņķu summa ir ''θ'', tad tā laukums ir<ref>[[Eric W. Weisstein]], [http://mathworld.wolfram.com/SphericalPolygon.html Spherical Polygon], MathWorld.</ref> ::<math> S = \bigl( \theta - (n - 2) \pi \bigr) r^2. \,</math> ; antipods : Divus diametrāli pretējus punktus uz sfēras virsmas sauc par ''[[antipods|antipodiem]]'' jeb ''antipodāliem punktiem'' (burtu “[[o]]” šajos vārdos izrunā kā vārdā ''opera''). Piemēram, [[Ziemeļpols]] un [[Dienvidpols]] ir antipodāli punkti. [[Latvija]]s antipods atrodas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] starp [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Ja antipodālus punktus savieno ar diviem atšķirīgiem lielo riņķu lokiem, iegūst ''sfērisko “[[divstūris|divstūri]]”'' (angliski ''[[digon]]'' jeb ''[[lune]]''). == Attālums starp diviem punktiem == Lai atrastu '''īsāko ceļu''' starp diviem punktiem uz sfēras virsmas, novelk [[plakne|plakni]], kas iet caur dotajiem punktiem un sfēras centru. Šīs plaknes šķēlums ar sfēru ir lielais riņķis, kuru dotie punkti sadala divos lokos. Īsākais no šiem lokiem atbilst īsākajam ceļam starp dotajiem punktiem. Lai aprēķinātu īsākā ceļa garumu, vienkāršības labad apskatīsim vienības sfēru, kas novietota koordinātu sākumpunktā. Tad dotos punktus var raksturot ar [[vienības vektors|vienības vektoriem]] '''r'''₀ un '''r'''₁, bet attālumu starp tiem ar [[leņķis|leņķi]] <math>\alpha\,</math> starp šiem [[vektors|vektoriem]]. Tā kā vektoru '''r'''₀ un '''r'''₁ [[skalārais reizinājums]] ir '''r'''₀ · '''r'''₁ = cos ''α'', tad attālums starp punktiem ir :<math> d(\mathbf{r}_0, \mathbf{r}_1) = \arccos(\mathbf{r}_0 \cdot \mathbf{r}_1). </math> Šo formulu var lietot arī vienības [[hipersfēra]]i (sfērai ''n'' dimensijās) jebkuram ''n'' ≥ 2. Interesanti, ka punkti uz vienības hipersfēras nevar atrasties tālāk kā <math>\pi\,</math>, neatkarīgi no dimensijas ''n''. Ja '''r'''₀ ≠ −'''r'''₁, tad īsāko ceļu starp '''r'''₀ un '''r'''₀ parametriski var izteikt šādi: :<math> \mathbf{r}(t) = \frac{ (1-t) \mathbf{r}_0 + t \, \mathbf{r}_1 } {\| (1-t) \mathbf{r}_0 + t \, \mathbf{r}_1 \|}, </math> kur parametrs ''t'' pieņem vērtības [[intervāls (matemātika)|intervālā]] [0,1]. Arī šo formulu var lietot hipersfērai ''n'' ≥ 2 dimensijās. == Reālā projektīvā plakne == {| class="wikitable" style="float:right" ! Projektīvajā ģeometrijā || Sfēriskajā ģeometrijā || Eiklīda ģeometrijā |- | [[punkts (ģeometrija)|punkts]] || antipodālu punktu pāris || taisne caur koordinātu sākumpunktu |- | [[taisne]] || lielais riņķis || plakne caur koordinātu sākumpunktu |} Sfēriskā ģeometrija ir cieši saistīta ar [[projektīvā ģeometrija|projektīvo ģeometriju]]<ref>{{Atsauce | first1=Timothy | last1= Gowers | author1-link=:en:Timothy Gowers | first2=June | last2=Barrow-Green | first3=Imre | last3=Leader | title=[[The Princeton Companion to Mathematics]] | publisher=Princeton University Press | isbn=9780691118802 | year=2008}}, 6.7 Projective Geometry, 43. lpp.</ref> jeb ģeometriju, kurā tiek pētītas īpašības, kas [[projekcija|projicējot]] paliek [[invariants|invariantas]]. Viens no vienkāršākajiem objektiem projektīvajā ģeometrijā ir '''[[reālā projektīvā plakne]]'''.<ref>{{Atsauce | first=Harold Scott Macdonald | last=Coxeter | author-link=:en:Harold Scott MacDonald Coxeter | title=The real projective plane | edition=3rd | publisher=Springer | isbn=9780387978895 | year=1993}}.</ref><ref>[[Real projective plane]] angļu Vikipēdijā.</ref><ref>[[Eric W. Weisstein]], [http://mathworld.wolfram.com/RealProjectivePlane.html Real Projective Plane], MathWorld.</ref> To ir iespējams konstruēt vairākos veidos, no kuriem divi savstarpēji saistīti veidi ir aprakstīti zemāk. === Konstrukcija sfēriskajā ģeometrijā === Sfēriskajā ģeometrijā reālo projektīvo plakni iegūst identificējot katru antipodālu sfēras punktu pāri kā vienu projektīvās plaknes ''punktu'' un uzskatot lielos riņķus par ''taisnēm'' projektīvajā plaknē.<ref>(Video) [http://www.youtube.com/watch?v=lDqmaPEjJpk The Real Projective Plane], YouTube.</ref> Var viegli pārliecināties, ka šīm ''punkta'' un ''taisnes'' definīcijām izpildās projektīvās ģeometrijas aksiomas: * jebkuri divi atšķirīgi lielie riņķi krustojas tieši divos (antipodālos) punktos, * starp katriem diviem atšķirīgiem antipodālu punktu pāriem var novilkt tieši vienu lielo riņķi. === Konstrukcija Eiklīda ģeometrijā === Trīsdimensiju Eiklīda ģeometrijā taisnes un plaknes, kas iet caur koordinātu sākumpunktu, atbilst attiecīgi projektīvās plaknes ''punktiem'' un ''taisnēm'' (objektu dimensijas atšķiras par 1).<ref>(Video) Norman J. Wildberger, [http://www.youtube.com/watch?v=q3turHmOWq4 WildTrig33: Projective geometry and homogeneous coordinates], YouTube.</ref> Viegli pārliecināties, ka * šķēlums jebkurām divām atšķirīgām plaknēm, kas iet caur koordinātu sākumpunktu, ir taisne, kas arī iet caur koordinātu sākumpunktu, * jebkuras divas taisnes, kas iet caur koordinātu sākumpunktu atrodas vienā plaknē, kas arī iet caur koordinātu sākumpunktu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A974397 Spherical Geometry - Definitions], BBC, h2g2. * John C. Polking, [https://web.archive.org/web/20110621044840/http://math.rice.edu/~pcmi/sphere/ The Geometry of the Sphere]. * David C. Royster, [https://web.archive.org/web/20090303204537/http://www.math.uncc.edu/~droyster/math3181/notes/hyprgeom/node5.html Spherical Geometry], lekciju materiāli. * [[Eric W. Weisstein]], [http://mathworld.wolfram.com/SphericalGeometry.html Spherical Geometry], MathWorld. * {{Atsauce |first1=David W. |last1=Henderson |first2=Daina |last2=Taimina |author2-link=Daina Taimiņa |title=Experiencing Geometry: Euclidean and Non-Euclidean with History |edition=3rd |publisher=Pearson Prentice Hall |isbn=0131437488 |year=2004}}. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeometrija]] [[Kategorija:Neeiklīda ģeometrija]] 7wzyc3nhelveeyimq1gjhrbwtstyumo 100 80595 4500223 4499706 2026-07-29T17:51:08Z Dainis 876 4500223 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. q8ys50ay58nf94i7aosbercd7ac3rlz 100 80630 4500226 4499219 2026-07-29T17:53:48Z Dainis 876 4500226 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[30. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. jūlijs]] — militārais pavadonis ''[[NROL-95]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[1. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 9aawku1c2oo554glwpa5fg3n7y4jcsb 0 81648 4500418 4490290 2026-07-30T11:01:06Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500418 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nuvola apps edu mathematics blue-p.svg|thumb|Kvadrātsakne no x.]] '''Kvadrātsakne''' [[matemātika|matemātikā]] ir otrās pakāpes [[sakne (matemātika)|sakne]] no skaitļa. Kvadrātsakne no skaitļa ''x'' ir skaitlis ''a'', kuru, [[reizināšana|reizinot]] pašu ar sevi, iegūst skaitli ''x'', tas ir, <math>a \cdot a = x</math>. Skaitli ''x'' sauc par skaitļa ''a'' ''kvadrātu''.<ref>Gelfand, [https://books.google.lv/books?id=Z9z7iliyFD0C&pg=PA120&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false 120.lpp]</ref> Kvadrātsaknes vilkšana ir pretējā darbība skaitļa celšanai kvadrātā. Piemēram, 4 un -4 ir kvadrātsakne no 16. Ikvienam nenegatīvam [[Reāls skaitlis|reālam skaitlim]] ''x'' ir unikāla nenegatīva kvadrātsakne, kuru sauc par ''galveno kvadrātsakni'' un apzīmē ar simbolu <math>\sqrt{x}</math>, kur radikāļa simbolu <math>\surd</math> sauc par ''saknes zīmi'' vai ''sakni''. Piemēram, galvenā kvadrātsakne no 9 ir 3, to pieraksta šādi: <math>\sqrt{9}</math> = 3, jo {{nowrap|1= 3² = 3 · 3 = 9}} un 3 ir nenegatīvs skaitlis. Skaitli vai izteiksmi ''x'', kas atrodas zem saknes zīmes, sauc par ''zemsaknes skaitli'' vai ''zemsaknes izteiksmi'', šajā piemērā tas ir 9. Ikvienam pozitīvam skaitlim ir divas kvadrātsaknes: <math>\sqrt{x}</math>, kas ir pozitīvs, un <math>-\sqrt{x}</math>, kas ir negatīvs. Īsāk to var pierakstīt <math>\pm\sqrt{x}</math>. Tomēr termins "''kvadrātsakne''" bieži tiek izmantots ar nozīmi ''galvenā kvadrātsakne'' <math>\sqrt{x}</math>. Pozitīvam ''x'' var lietot arī [[Kāpināšana|pakāpju]] pierakstu: ''x''^1/2.<ref>{{cite book|title=A First Course in Complex Analysis With Applications|edition=2.|first1=Dennis G.|last1=Zill|first2=Patrick|last2=Shanahan|publisher=Jones & Bartlett Learning|year=2008|isbn=0-7637-5772-1|page=78|url=https://books.google.com/books?id=YKZqY8PCNo0C|location=|pages=}}</ref> Lai runātu par kvadrātsakni no negatīva skaitļa, ir jāapskata [[komplekss skaitlis|kompleksie skaitļi]]. Vispārīgi kvadrātsakni var aplūkot jebkurā kontekstā, kurā matemātiskiem objektiem ir definēta kāpināšana, piemēram, [[Matrica|matricu algebrā]]. Trešās pakāpes sakni sauc par ''[[kubsakne|kubsakni]]''. == Vēsture == Babiloniešu māla plāksnīte [[:en:YBC_7289|YBC 7289]] no Jeilas Babiloniešu kolekcijas tika izveidota starp 1800. un 1600. gadu pirms mūsu ēras. Tajā ir attēlota <math>\sqrt{2}</math> un <math>\frac{\sqrt{2}}{2}=\frac{1}{\sqrt{2}}</math> kā skaitļi 1; 24; 51; 10 un 0; 42; 25; 35 [[Skaitīšanas sistēma|skaitīšanas sistēmā]] ar bāzi 60 uz kvadrāta, kurā krustojas tā divas diagonāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.ubc.ca/~cass/Euclid/ybc/analysis.html|title=Analysis of YBC 7289|last=|first=|access-date=03.12.2017.|date=}}</ref> [[:en:Rhind_Mathematical_Papyrus|Rinda papiruss]] ir 1650. gada pirms mūsu ēras agrāka [[:en:Berlin_Papyrus_6619|Berlīnes papirusa]] un citu rakstu kopija (iespējams, [[Kahuna papiross|Kahuna papirusa]]), kurā attēlots, kā ēģiptieši izvilka kvadrātsakni, izmantojot [[Apgrieztā proporcionalitāte|apgriezto proporcionalitāti]].<ref>Anglin, W.S. (1994). ''Mathematics: A Concise History and Philosophy''. New York: Springer-Verlag.</ref> Senajā Indijā zināšanas par kvadrāta un kvadrātsaknes teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem ir vismaz tik pat senas, cik ''[[Sulba Sūtras|Sulba]] [[Sūtra|Sūtras]]'' , ap 800. - 500. gadu pirms mūsu ēras (iespējams, daudz agrāk). Metode, lai atrastu ļoti labus tuvinājumus kvadrātsaknei no 2 un 3, ir izklāstīta ''[[Baudhayana Sūtra|Baudhayana Sūtrās]]''.<ref>Joseph, ch.8.</ref> [[Ārjabhata]] savā darbā ''Aryabhatiya'' (nodaļā 2.4) ir izklāstījis metodi, kā atrast kvadrātsakni no skaitļiem ar daudz cipariem. Senajiem grieķiem bija zināms, ka kvadrātsakne no [[Naturāls skaitlis|pozitīviem veseliem skaitļiem]], kuri nav precīzi kāda skaitļa kvadrāts, vienmēr ir [[Iracionāls skaitlis|iracionāli]] skaitļi - skaitļi nav izsakāmi kā divu veselu skaitļu attiecība, tas ir, tos nevar uzrakstīt kā ''m/n,'' kur ''m'' un ''n'' ir veseli skaitļi. Teorēma par šo ir aprakstīta [[Elementi|Eiklīda "Elementi"]] 10. grāmatā, teorēmas autors ir matemātiķis [[Teatets|Teatets no Atēnām]] apmēram 380 gadus pirms mūsu ēras.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Thirteen Books of The Elements, Vol. 3|last=Heath|first=Sir Thomas L.|publisher=Cambridge University Press|year=1908|isbn=|url=https://archive.org/stream/thirteenbookseu03heibgoog#page/n14/mode/1up|location=|pages=3.}}</ref> <math>\sqrt{2}</math> ir tieši kvadrāta ar malas garumu 1 diagonāles garums. Ķīniešu matemātiskajā darbā ''[[Raksti par aprēķiniem]]'', rakstīts starp 202. un 186. gadu pirms mūsu ēras, kvadrātsakne ir aproksimēta, lietojot "pārpalikumu un deficītu" metodi.<ref>Dauben (2007), 210.lpp.</ref> Kvadrātsaknes simbolu, uzrakstītu kā izsmalcinātu R, izgudroja [[Regiomontans]] (1436-1476). Šāds pieraksts, lai apzīmētu kvadrātsakni, tika lietots arī [[Džerolāmo Kardāno]] darbā ''Ars Magna''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nrich.maths.org/6546|title=The Development of Algebra - 2|last=|first=|access-date=03.12.2017.|date=|archive-date=24.11.2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141124102946/http://nrich.maths.org/6546}}</ref> Saskaņā ar matemātikas vēsturnieku [[D. E. Smits|D. E. Smitu]], Ārjabhata metodi kvadrātsaknes atrašanai pirmo reizi Eiropā ieviesa [[Kataneo]] 1546. gadā. Saskaņā ar Džofriju A. Oaku, arābi lietoja burtu  ''[[:en:Gimel#Arabic_.C4.9D.C4.ABm|jīm/ĝīm]]'' (ج), tas ir pirmais burts no vārda “جذر” (tulkojums latviski: "sakne"), uzrakstītu tā sākotnējā formā (ﺟ) virs skaitļa, lai apzīmētu tā kvadrātsakni. Burts ''jīm'' atgādina pašreizējo kvadrātsaknes simbola formu. Tāds apzīmējums tika lietots līdz 12. gadsimta beigām Marokas matemātiķa [[:en:Ibn_al-Yasamin|Ibn al-Yasmin]] darbos.<ref>Oaks, Jeffrey A. (2012.), [http://logica.ugent.be/philosophica/fulltexts/87-2.pdf Algebraic Symbolism in Medieval Arabic Algebr] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203134229/http://logica.ugent.be/philosophica/fulltexts/87-2.pdf |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (PDF) (Thesis). Philosophia. 36.lpp.</ref> Simbols <math>\surd</math> kvadrātsaknes apzīmēšanai pirmo reizi drukātā darbā ticis lietots 1525. gadā [[Kristofers Rūdolfs|Kristofera Rūdolfa]] darbā ''Coss''.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Life of Numbers|last=Manguel|first=Alberto|publisher=|year=2006|isbn=84-86882-14-1|location=|pages=}}</ref> == Īpašības un lietojums == [[Attēls:Square_root_0_25.svg|thumb|520x520px|Funkcijas{{Novecojusi saite}} <math>f(x)=\sqrt{x}</math> grafiks, kas veidots no parabolas puses ar vertikālu [[Parabola|direktrisi]].]] Galvenās kvadrātsaknes funkcija <math>f(x)=\sqrt{x}</math> (parasti attiecināts uz "kvadrātsaknes funkcija") ir [[funkcija]], kas reālo nenegatīvo skaitļu kopu attēlo par tādu pašu skaitļu kopu. Ģeometriskā interpretācija: kvadrātsaknes funkcija izsaka kvadrāta malas garumu, ja zināms ir tā [[laukums]]. Kvadrātsakne no ''x'' ir racionāla tad un tikai tad, ja ''x'' ir [[racionāls skaitlis]], kuru var attēlot kā divu racionālu skaitļu kvadrātu'''.''' Kvadrātsaknes funkcija racionālus skaitļus attēlo kā [[Algebrisks skaitlis|algebriskus skaitļus]]. Visiem reāliem skaitļiem ''x'': <math>\sqrt{x^2}=|x|= \begin{cases} x, & \text{ja }x\geq\text{0} \\ -x, & \text{ja }x<\text{ 0.} \end{cases}</math> Visiem reāliem nenegatīviem skaitļiem ''x'' un ''y'': <math>\sqrt{xy}=\sqrt{x}\sqrt{y}</math> un <math>\sqrt{x}=x^\frac{1}{2}.</math> Kvadrātsaknes funkcija ir nepārtraukta visiem nenegatīviem ''x'' un [[Atvasinājums|diferencējama]] visiem pozitīviem ''x''. Ja ''f'' apzīmē kvadrātsaknes funkciju, tad tās atvasinājums ir: <math>f'(x)=\frac{1}{2\sqrt{x}}.</math> [[Teilora rinda]] izteiksmei <math>\sqrt{1+x}</math> konverģē, kad <math>|x|\leqslant1</math>, un ir dota: <math>\sqrt{1 + x} = \sum_{n=0}^\infty \frac{(-1)^n(2n)!}{(1-2n)(n!)^2(4^n)}x^n = 1 + \textstyle \frac{1}{2}x - \frac{1}{8}x^2 + \frac{1}{16} x^3 - \frac{5}{128} x^4 + \dots,</math> Kvadrātsakne no nenegatīva skaitļa ir izmantota, lai definētu [[Eiklīda norma|Eiklīda normu]] (un [[Eiklīda distance|distanci]]), kā arī vispārinājumos, piemēram, [[Topoloģiska telpa|Hilberta telpa]]. Tā definē svarīgu standartnovirzes koncepciju, kuru izmanto [[Varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] un [[Statistika|statistikā]]. Tai ir liela nozīme formulās, lai atrastu kvadrātvienādojumu saknes. [[Kvadrātu lauki]] un [[kvadrātisko skaitļu gredzeni]], kas ir balstīti uz kvadrātsaknēm, ir svarīgi algebrā un ir pielietojami ģeometrijā. Kvadrātsaknes bieži parādās arī citās matemātikas formulās, kā arī [[Fizika|fizikas]] likumos. == Aprēķināšana == Pārsvarā [[Kalkulators|kalkulatoriem]] ir kvadrātsaknes poga. Tāpat arī kvadrātsaknes aprēķināšanai bieži izmanto datora [[Excel|izklājlapas]] un citas [[Programmatūra|programmatūras]]. Parastajiem kalkulatoriem parasti ir ieviestas efektīvas procedūras, piemēram, [[Ņūtona metode]] (bieži ar sākotnējo pieņēmumu 1), lai aprēķinātu kvadrātsakni no pozitīva reāla skaitļa.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Introduction to Applied Mathematics for Environmental Science|last=Parkhurst|first=David F.|publisher=Springer|year=2006|isbn=9780387342283|location=|pages=241.}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Learning by Discovery: A Lab Manual for Calculus|url=https://archive.org/details/learningbydiscov0001unse|last=Solow|first=Anita E.|publisher=Cambridge University Press|year=1993|isbn=9780883850831|location=|pages=48.}}</ref> Rēķinot kvadrātsakni ar logaritma tabulām vai [[Logaritmiskais lineāls|logaritmiskajiem lineāliem]], katrs var izmantot identitātes <math>\sqrt{a} = e^{(\ln a)/2} = 10^{(\log_{10} a)/2},</math> kur ln un log₁₀ ir [[naturālais logaritms]] un [[Logaritms|decimālais logaritms]] (ar bāzi 10). Lai atrastu kvadrātsakni <math>\sqrt{a}</math>, var lietot metodi, kurā aptuveni aplēš tās vērtību un tad to palielināt vai samazināt.Šai tehnikai noderīgi ir lietot identitāti <math>(x + c)^2 = x^2 + 2xc + c^2,</math><ref>{{cite book|title=Mathematics for Biological Scientists|first1=Mike|last1=Aitken|first2=Bill|last2=Broadhurst|first3=Stephen|last3=Hladky|publisher=Garland Science|year=2009|isbn=978-1-136-84393-8|page=41|url=https://books.google.com/books?id=KywWBAAAQBAJ}}</ref> tā ļauj piemērot novērtēto ''x'' vērtību par noteiktu daudzumu ''c'' un aprēķināt piemērotās vērtības kvadrātu saistībā ar sākotnēji novērtēto vērtību ''x'' un tā kvadrātu. Turklāt ''(x + c)² ≈ x² + 2xc,'' kad c ir tuvu 0, jo grafika ''x''² + 2''xc'' + ''c''² [[tangensiālā līnija]] punktā ''c=0'' ''ir y = 2xc + x²''. Līdz ar to nelielas ''x'' vērtības izmaiņas var būt paredzamas pie nosacījuma, ka ''a = 2xc'' jeb ''c'' = ''a''/(2''x''). Kvadrātsaknes aprēķināšanā ar roku visbiežākā [[iteratīvā metode]] ir zināma kā [[Babilonijas metode|"Babilonijas metode"]] jeb "Hērona metode", kuru pirmais aprakstīja sengrieķu matemātiķis [[Hērons]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Greek Mathematics, Vol. 2|last=Heath|first=Sir Thomas L.|publisher=Clarendon Press|year=1921|isbn=|url=https://books.google.com/?id=LOA5AAAAMAAJ&pg=PR323|location=|pages=323–324}}</ref> Šajā metodē tiek izmantota tāda paša iteratīvā shēma kādu dod Ņūtona metode, ja to piemēro funkcijai  y = ''f''(''x'') = ''x''² − ''a,'' izmantojot to, ka tās slīpums katrā punktā ir ''dy''/''dx'' ''= f(x) = 2x.''<ref>{{Cite book|title=Elementary functions: algorithms and implementation|first1=Jean-Mic|last1=Muller|publisher=Springer|year=2006|isbn=0-8176-4372-9|pages=92–93|url=https://books.google.com/?id=g3AlWip4R38C|postscript=<!--None-->}} [https://books.google.lv/books?id=g3AlWip4R38C&pg=PA92&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false 5. nodaļa, 92.lpp.]</ref> Algoritms ir atkārtot vienkāršu aprēķinu, kā rezultātā rodas skaitlis, kas ir tuvāks patiesajai kvadrātsaknes vērtībai katru reizi, kad aprēķins tiek atkārtots ar jau iegūto rezultātu. Motivācija ir tāda, ka, ja x ir pārvērtēta kvadrātsaknes vērtība, tad a/x būs pārāk zems novērtējums, un vidējais aritmētiskais no šiem diviem skaitļiem būs labāks tuvinājums patiesajai kvadrātsaknes vērtībai nekā jebkurš no tiem atsevišķi. Tomēr [[nevienādība starp aritmētisko un ģeometrisko vidējo]] parāda, ka vidējā vērtība vienmēr būs pārvērtēta kvadrātsaknes vērtība, un to var izmantot kā jaunu pārvērtēto vērtību, lai atkārtotu algoritmu, kas konverģē uz secīgi pārvērtētām un nepietiekami novērtētām vērtībām, kas tuvojas viena otrai pēc katra algoritma iterācijas (atkārtojuma).Lai atrastu x: # Sāk ar patvaļīgu pozitīvu sākuma vērtību ''x''. Jo izvēlētā vērtība ir tuvāka patiesajai kvadrātsaknes no ''a'' vērtībai, jo mazāk iterāciju būs nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo precizitāti. # Aizvieto ''x'' ar vidējo aritmētisko starp ''a'' un ''a/x: (x + a/x) / 2.'' # Atkārto 2. soli, lietojot iegūto vidējo kā jaunu ''x'' vērtību. Tas ir, ja <math>\sqrt{a}</math> patvaļīgais minējums ir ''x₀'' un ''x_{n + 1} = (x_n + a/x_n) / 2,'' tad katrs ''x_n'' tuvinājums <math>\sqrt{a}</math>, kas ir precīzāks ar lielāku ''n'' nekā mazāku. Ja ''a'' ir pozitīvs, tad konverģence ir kvadrātiska, kas nozīmē, ka, tuvojoties robežai, pareizo ciparu skaits aptuveni dubultojas ar katru nākamo iterāciju. Ja ''a = 0'' , konverģence ir tikai lineāra. Kvadrātsaknes no pozitīva skaitļa aprēķināšanai var lietot identitāti <math>\sqrt{a} = 2^{-n}\sqrt{4^n a}</math> skaitļiem, kas pieder intervālam [1, 4). Tas atvieglo sākuma vērtības atrašanu skaitļiem iteratīvajai metodei, lai tā būtu pēc iespējas tuvāka kvadrātsaknei. Tam var izmantot arī [[Polinoms|polinoma]] [[Aproksimācija|aproksimāciju]] Kvadrātsaknes aprēķināšana līdz precizitātei ar ''n'' cipariem aizņem tik pat daudz laika, cik sareizināt divu ''n''-ciparu skaitļus. Kvadrātsaknes funkcijas nosaukumi ir atkarīgi no [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodas]]. Bieži izmantots tiek apzīmējums sqrt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cplusplus.com/reference/clibrary/cmath/sqrt/|title=Function sqrt|last=The C++ Resources Network|first=|access-date=June 24, 2016|date=|archive-date={{dat|2012|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121122050619/http://www.cplusplus.com/reference/clibrary/cmath/sqrt/}}</ref>, piemēram, valodās [[C (programmēšanas valoda)|C]], [[C++]], [[JavaScript]], [[PHP]] un [[Python]]. == Kvadrātsakne no negatīva skaitļa un kompleksie skaitļi == <gallery widths="200" heights="200" perrow="3"> Attēls:Complex sqrt leaf1.jpg|Pirmā kompleksas kvadrātsaknes daļa Attēls:Complex sqrt leaf2.jpg|Otrā kompleksas kvadrātsaknes daļa Attēls:Riemann surface sqrt.svg|Izmantojot [[Rīmaņa virsma|Rīmaņa virsmu]], attēlotas abu komplekso kvadrātsakņu daļas kopā. </gallery> Jebkura pozitīva vai negatīva skaitļa kvadrāts ir pozitīvs, un 0 kvadrāts ir 0. Tādēļ nevienam negatīvam skaitlim nevar būt reāla kvadrātsakne. Tomēr ir iespējams darboties ar [[Komplekss skaitlis|kompleksajiem skaitļiem]], ar kuriem var uzrakstīt negatīva skaitļa kvadrātsaknes vērtību. Ir jāievieš jauns skaitlis, to apzīmē ar ''i'' un sauc par [[Imaginārā vienība|imagināro vienību]], kuru definē kā <math>i^2=-1</math>. Lietojot šo apzīmējumu, ''i'' var uzskatīt par kvadrātsakni no -1, bet ir jāpiezīmē, ka <math>(-i)^2=i^2=-1</math>, tātad arī ''-i'' ir kvadrātsakne no -1. Tiek pieņemts, ka galvenā kvadrātsakne no -1 ir ''i'', vispārināti: ja ''x'' ir jebkurš nenegatīvs skaitlis, tad galvenā kvadrātsakne no ''-x'' ir <math>\sqrt{-x}=i\sqrt{x}.</math> Labā puse (tāpat kā tās negatīvā vērtība) patiesi ir kvadrātsakne no ''-x'', jo <math>(i\sqrt x)^2 = i^2(\sqrt x)^2 = (-1)x = -x.</math> Katram no nulles atšķirīgam kompleksam skaitlim ''z'' eksistē tieši divi skaitļi ''w'', ka <math>w^2=z</math>: galvenā kvadrātsaknes vērtība no ''z'' un tā negatīvā vērtība. === Kvadrātsakne no imagināra skaitļa === [[Attēls:Imaginary2Root.svg|thumb|350px|Kvadrātsakne no ''i'' kompleksā plaknē]] Kvadrātsakne no ''i'' ir dota kā <math>\sqrt{i} = \frac{1}{2}\sqrt{2} + i\frac{1}{2}\sqrt{2} = \frac{\sqrt{2}}{2}(1+i).</math> Iegūto rezultātu var iegūt algebriski, atrodot tādus ''a'' un ''b'', ka <math>i = (a+bi)^2=a^2+2abi-b^2.</math> No tā var iegūt divu nezināmo [[Vienādojumu sistēma|vienādojumu sistēmu]] <math>\begin{cases} 2ab = 1\! \\ a^2 - b^2 = 0\! \end{cases}</math> ar rezultātu <math>a = b = \pm \frac{1}{\sqrt{2}}.</math> No tā galvenā kvadrātsakne ir <math>a = b = \frac{1}{\sqrt{2}}.</math> Rezultātu var iegūt arī, lietojot [[Moivra formula|Moivra formulu]]: <math>i = \cos\left (\frac{\pi}{2}\right ) + i\sin\left (\frac{\pi}{2}\right ),</math> no kā izriet, ka <math>\begin{align} \sqrt{i} & = \left ( \cos\left ( \frac{\pi}{2} \right ) + i\sin \left (\frac{\pi}{2} \right ) \right )^{\frac{1}{2}} \\ & = \cos\left (\frac{\pi}{4} \right ) + i\sin\left ( \frac{\pi}{4} \right ) \\ & = \frac{1}{\sqrt{2}} + i\left ( \frac{1}{\sqrt{2}} \right ) = \frac{1}{\sqrt{2}}(1+i) . \\ \end{align}</math> [[Attēls:Visualisation complex number roots.svg|thumb|Vizuālais attēlojums līdz sestās pakāpes saknei no kompleksa skaitļa ''z,'' polārā formā ''re^iφ'', kur  ''φ'' = arg ''z'' un ''r'' = <nowiki>|</nowiki>''z'' <nowiki>|</nowiki>. Ja ''z'' ir reāls, tad ''φ'' = 0 vai π. Galvenā sakne ir iekrāsota melna.]] === Galvenā kvadrātsakne no kompleksa skaitļa === Lai definētu vērtību, kura ļautu konstanti izvēlēties vienu un to pašu skaitli, sauktu par galveno kvadrātsaknes vērtību, no sākuma ir jāievēro, ka jebkurš komplekss skaitlis <math>x+iy</math> var tik uzskatīts kā punkts plaknē ar koordinātēm (''x'', ''y'') [[Dekarta koordinātu sistēma|Dekarta ortogonālo koordinātu sistēmā]]. Tas pats punkts var tikt aprakstīts, izmantojot [[Polārā koordinātu sistēma|polāro koordinātu sistēmu]], ar (''r, φ''), kur <math>r\geqslant0</math> raksturo distanci no koordinātu sākumpunkta un ''φ'' apraksta [[Leņķis|leņķi]], kuru veido [[vektors]] ''r'' ar ''x'' ass pozitīvo virzienu. Kompleksajā analīzē šo vērtību visbiežāk raksta kā <math>re^{i \varphi}</math>. Ja <math>z=r e^{i \varphi} \text{ ,kad } -\pi < \varphi \le \pi,</math> tad galveno kvadrātsaknes vērtību no ''z'' definē kā: <math>\sqrt{z} = \sqrt{r} \, e^{i \varphi / 2}.</math> Kvadrātsaknes galvenās vērtības funkcija ir [[Holomorfiska funkcija|holomorfiska]] visur, izņemot nepozitīvu reālu skaitļu kopā. <math>\sqrt{x+1}</math> izvirzījums Teilora rindā ir patiess kompleksiem skaitļiem, kamēr <math>|x|<1</math>. Augstāk teiktais var tikt arī aprakstīts, izmantojot [[trigonometriskās funkcijas]]: <math>\sqrt{r \left(\cos \varphi + i \, \sin \varphi \right)} = \sqrt{r} \left [ \cos \frac{\varphi}{2} + i \sin \frac{\varphi}{2} \right ] .</math> === Algebriskā formula === Kad skaitlis ir izteikts Dekarta koordinātās, galvenajai kvadrātsaknei var izmantot formulu:<ref>{{cite book|title=Handbook of mathematical functions with formulas, graphs, and mathematical tables|edition=|first1=Milton|last1=Abramowitz|first2=Irene A.|last2=Stegun|publisher=Courier Dover Publications|year=1964|isbn=0-486-61272-4|page=17|url=https://books.google.com/books?id=MtU8uP7XMvoC}} [http://people.math.sfu.ca/~cbm/aands/page_17.htm 3.7.21. sekcija, 17.lpp.]</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Classical algebra: its nature, origins, and uses|last=Cooke|first=Roger|publisher=John Wiley and Sons|year=2008|isbn=0-470-25952-3|url=https://books.google.com/books?id=lUcTsYopfhkC&pg=PA59|location=|pages=59}}</ref> <math>\sqrt{z} = \sqrt{\frac{|z| + \operatorname{Re}(z)}{2}} \pm i\ \sqrt{\frac{|z| - \operatorname{Re}(z)}{2}},</math> kur imaginārās daļas zīme ir tāda pati, kā sākotnējā skaitļa ''z'' imaginārās daļas zīme vai pozitīva, ja tā ir nulle. Galvenās kvadrātsaknes reālā daļa vienmēr ir nenegatīva. === Piezīmes === Kvadrātsaknes funkcija kompleksajā plaknē nav nepārtraukta, tāpēc kopumā šīs sakarības '''nav patiesas''': * <math>\sqrt{zw} = \sqrt{z} \sqrt{w}</math> (izņēmums galvenajai kvadrātsaknei: ''z'' = -1 un ''w'' = -1) * <math>\frac{1}{\sqrt z} = \sqrt{\frac{1}{z}}</math> (izņēmums galvenajai kvadrātsaknei: ''z'' = -1) * <math>\sqrt{z^*} = \left( \sqrt z \right)^*</math>(izņēmums galvenajai kvadrātsaknei: ''z'' = -1) Līdzīgas problēmas parādās arī ar citām kompleksām funkcijām, piemēram, [[kompleksais logaritms]] un sakarība <math>log z+log w=log(zw)</math> vai <math>log(z^*)=log(z)^*</math>, kas kopumā nav patiesas. Kļūdaini pieņemot kādu no šīm sakarībām par patiesu, var nonākt pie nepareiziem pamatojumiem un pieņēmumiem, piemēram, ka -1 = 1: <math>\begin{align} -1 &= i \cdot i \\ &= \sqrt{-1} \cdot \sqrt{-1} \\ &= \sqrt{\left(-1\right)\cdot\left(-1\right)} \\ &= \sqrt{1} \\ &= 1 \end{align}</math> == Kvadrātsakne no matricas un operatora == Ja matrica ''A'' ir pozitīvi noteikta matrica vai operators, tad eksistē viena vienīga matrica vai operators ''B'', kuram izpildās <math>B^2=A</math>; tātad arī <math>A^{1/2}=B</math>, bet vispārīgi matricām var būt vairākas saknes, pat bezgalīgi daudz atšķirīgu sakņu. Piemēram: 2×2 [[Vienības matrica|vienības matricai]] ir bezgalīgi daudz sakņu,<ref>Mitchell, Douglas W., "Using Pythagorean triples to generate square roots of I₂", ''Mathematical Gazette'' 87, November 2003, 499.–500.lpp</ref> bet tikai viena no tām ir pozitīva noteikta == Galvenā kvadrātsakne no pozitīviem veseliem skaitļiem == === Decimālais pieraksts === Kvadrātsakne no perfektiem skaitļu kvadrātiem (1, 4, 9, 16, utt.) ir [[Vesels skaitlis|veseli skaitļi]]. Visos citos gadījumos kvadrātsakne no pozitīviem, veseliem skaitļiem ir [[Iracionāls skaitlis|iracionāli skaitļi]], tādēļ to decimālais attēlojums ir neperiodisks decimālais skaitlis.  :{| |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {1}</math>||<math>=\,</math>|| 1 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {2}</math>||<math>\approx</math>|| 1.4142135623 7309504880 1688724209 6980785696 7187537694 8073176679 7379907324 78462 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt2.1mil 1 miljons zīmju], [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt2.2mil 2 miljoni zīmju], [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt2.5mil 5 miljoni zīmju], [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt2.10mil 10 miljoni zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {3}</math>||<math>\approx</math>|| 1.7320508075 6887729352 7446341505 8723669428 0525381038 0628055806 9794519330 16909 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt3.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {4}</math>||<math>=\,</math>|| 2 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {5}</math>||<math>\approx</math>|| 2.2360679774 9978969640 9173668731 2762354406 1835961152 5724270897 2454105209 25638 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt5.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {6}</math>||<math>\approx</math>|| 2.4494897427 8317809819 7284074705 8913919659 4748065667 0128432692 5672509603 77457 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt6.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {7}</math>||<math>\approx</math>|| 2.6457513110 6459059050 1615753639 2604257102 5918308245 0180368334 4592010688 23230 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt7.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {8}</math>||<math>\approx</math>|| 2.8284271247 4619009760 3377448419 3961571393 4375075389 6146353359 4759814649 56924 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt8.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {9}</math>||<math>=\,</math>|| 3 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {10}</math>||<math>\approx</math>|| 3.1622776601 6837933199 8893544432 7185337195 5513932521 6826857504 8527925944 38639 || [http://antwrp.gsfc.nasa.gov/htmltest/gifcity/sqrt10.1mil 1 miljons zīmju] |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {11}</math>||<math>\approx</math>|| 3.3166247903 5539984911 4932736670 6866839270 8854558935 3597058682 1461164846 42609 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {12}</math>||<math>\approx</math>|| 3.4641016151 3775458705 4892683011 7447338856 1050762076 1256111613 9589038660 33818 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {13}</math>||<math>\approx</math>|| 3.6055512754 6398929311 9221267470 4959462512 9657384524 6212710453 0562271669 48293 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {14}</math>||<math>\approx</math>|| 3.7416573867 7394138558 3748732316 5493017560 1980777872 6946303745 4673200351 56307 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {15}</math>||<math>\approx</math>|| 3.8729833462 0741688517 9265399782 3996108329 2170529159 0826587573 7661134830 91937 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {16}</math>||<math>=\,</math>|| 4 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {17}</math>||<math>\approx</math>|| 4.1231056256 1766054982 1409855974 0770251471 9922537362 0434398633 5730949543 46338 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {18}</math>||<math>\approx</math>|| 4.2426406871 1928514640 5066172629 0942357090 1562613084 4219530039 2139721974 35386 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {19}</math>||<math>\approx</math>|| 4.3588989435 4067355223 6981983859 6156591370 0392523244 4936890344 1381595573 28203 |- |align="right" style="padding-bottom:5px;"|<math>\sqrt {20}</math>||<math>\approx</math>|| 4.4721359549 9957939281 8347337462 5524708812 3671922305 1448541794 4908210418 51276 |} Kvadrātsakni var pierakstīt arī kā reizinājumu, piemēram: * <math>\sqrt{8} \ = \ \sqrt{4}\sqrt{2} \ = \ 2\sqrt{2}</math> * <math>\sqrt{12} \ = \ \sqrt{4}\sqrt{3} \ = \ 2\sqrt{3}</math> * <math>\sqrt{18} \ = \ \sqrt{9}\sqrt{2} \ = \ 3\sqrt{2}</math> * <math>\sqrt{20} \ = \ \sqrt{4}\sqrt{5} \ = \ 2\sqrt{5}</math> === Kā periodiski nepārtraukti daļskaitļi. === Vienu no viss interesantākajiem atklājumiem pētījumā par [[Iracionāls skaitlis|iracionāliem skaitļiem]] kā [[Nepārtraukts daļskaitlis|nepārtrauktiem daļskaitļiem]] veica [[Žozefs Lagranžs]] 1780. gadā. Lagranžš ievēroja, ka kvadrātsakne no pozitīviem veseliem skaitļiem ir periodisks nepārtrauktu daļskaitļu attēlojums. Tas ir, parciālie dalītāji atkārtojās bezgalīgi noteiktā veidā. Savā ziņā šīs kvadrātsaknes ir paši vienkāršākie iracionālie skaitļi, jo tie var tikt attēloti ar vienkāršu, periodisku veidu. :{| |- |align="right"|<math>\sqrt{2}</math>|| = [1; 2, 2, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{3}</math> | = [1; 1, 2, 1, 2, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{4}</math> | = [2] |- |align="right"|<math>\sqrt{5}</math> | = [2; 4, 4, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{6}</math> | = [2; 2, 4, 2, 4, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{7}</math> | = [2; 1, 1, 1, 4, 1, 1, 1, 4, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{8}</math> |= [2; 1, 4, 1, 4, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{9}</math> | = [3] |- |align="right"|<math>\sqrt{10}</math> | = [3; 6, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{11}</math> | = [3; 3, 6, 3, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{12}</math> | = [3; 2, 6, 2, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{13}</math> | = [3; 1, 1, 1, 1, 6, 1, 1, 1, 1, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{14}</math> | = [3; 1, 2, 1, 6, 1, 2, 1, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{15}</math> | = [3; 1, 6, 1, 6, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{16}</math> | = [4] |- |align="right"|<math>\sqrt{17}</math> | = [4; 8, 8, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{18}</math> | = [4; 4, 8, 4, 8, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{19}</math> | = [4; 2, 1, 3, 1, 2, 8, 2, 1, 3, 1, 2, 8, ...] |- |align="right"|<math>\sqrt{20}</math> | = [4; 2, 8, 2, 8, ...] |} Kvadrātiekavas augstāk redzamajā pierakstā ir sava veida matemātiskais pieraksts, kurš tika ieviests, lai tiktu ietaupīta vieta. Tradicionālākā pierakstā nepārtraukts daļskaitlis, piemēram kvadrātsakne no 11, [3,3,6,3,6…] tiek attēlota kā: <math>\sqrt{11} = 3 + \cfrac{1}{3 + \cfrac{1}{6 + \cfrac{1}{3 + \cfrac{1}{6 + \cfrac{1}{3 + \ddots}}}}}</math> kur divu skaitļu {3,6} raksts turpinās atkal un atkal parciālajos dalītājos. Tā kā <math>11=3^2+2</math>, augstāk redzamais ir identisks:  <math>\sqrt{11} = 3 + \cfrac{2}{6 + \cfrac{2}{6 + \cfrac{2}{6 + \cfrac{2}{6 + \cfrac{2}{6 + \ddots}}}}} = 3 + \cfrac{6\cdot 1}{20-1 - \cfrac{1}{20 - \cfrac{1}{20 - \cfrac{1}{20 - \ddots}}}}.</math> == Kvadrātsaknes ģeometriskā konstruēšana == [[Attēls:Spiral of Theodorus.svg|thumb|350px|Teodora spirāle]] Kvadrātsakne no pozitīva skaitļa tiek interpretēta kā kvadrāta mala, kura [[laukums]] ir vienāds ar doto skaitli. Bet kvadrāta forma nav obligāta: ja vienam no diviem [[Līdzība|līdzīgiem]] [[Planārs Eiklīda objekts|planāriem Eiklīda objektiem]] laukums ir ''a'' reizes lielāks kā otram, tad attiecība starp to lineārajiem lielumiem joprojām būs <math>\sqrt{a}</math>. Kvadrātsakni ir iespējas konstruēt, izmantojot kompasu un lineālu. Savā grāmatā ''Elementi'' Eiklīds aprakstīja, kā konstruēt divu lielumu [[Ģeometriskais vidējais|ģeometrisko vidējo]] divos veidos: [https://mathcs.clarku.edu/~djoyce/java/elements/bookII/propII14.html Piedāvājums II.14] un [https://mathcs.clarku.edu/~djoyce/java/elements/bookVI/propVI13.html Piedāvājums VI.13]. Tā kā ''a'' un ''b'' ģeometriskais vidējais ir <math>\sqrt{ab}</math>, tad <math>\sqrt{a}</math> var viegli konstruēt, ņemot ''b'' = 1. Eiklīda 2. pierādījums 4. grāmatā pamatojas uz teorēmu par līdzīgiem trijstūriem. Pieņem, ka AHB ir līnija ar garumu ''a'' + ''b'', ka ''a'' = AH un ''b'' = HB. Konstruē riņķa līniju ar diametru AB un novelk perpendikulu pret AB no punkta H. Punkts C ir, kur perpendikuls krusto riņķa līniju. Pieņem, ka HC = ''h''. Pamatojoties uz [[Tallesa teorēma|Tallesa teorēmu]] un Pitagora [[Pitagora teorēma#Pier.C4.81d.C4.ABjums.2C izmantojot l.C4.ABdz.C4.ABgu trijst.C5.ABri|pierādījumu, izmantojot līdzīgu trijstūrus]], trijstūris AHC ir līdzīgs trijstūrim CHB, no tā AH:CH un HC:HB, tas ir <math>a/h=h/b</math>, no tā <math>h^2=ab</math>. Pieņemot AH kā vienības nogriezni (''a'' = 1), <math>h=\sqrt{b}</math>. Tātad nogriežņa HC garums ir kvadrātsakne no nogreižņa HB garuma, un ir uzkonstruēta kvadrātsakne. Vēl viena metode, kā ģeometriski konstruēt kvadrātsakni, ir izmantojot [[Taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trījstūri]] un matemātisko indukciju: <math>\sqrt{1}</math>, protams, var konstruēt, un, kad ir <math>\sqrt{x}</math> uzkonstruēts, taisnleņķa trīsstūra katetes būs 1 un <math>\sqrt{x}</math>, bet hipotenūza <math>\sqrt{x+1}</math>. [[Teodora spirāle]] tiek konstruēta, atkārtoti konstruējot taisnleņķa trīsstūrus. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.math.com/students/calculators/source/square-root.htm Kalkulators kvadrātsaknes aprēķināšanai] * [http://mathforum.org/library/drmath/sets/select/dm_sqrt.html Kvadrātsakņu vērtības skaitļiem 1 - 100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090208174541/http://mathforum.org/library/drmath/sets/select/dm_sqrt.html |date={{dat|2009|02|08||bez}} }} * [https://www.geogebra.org/m/edtecfcv Kvadrātsaknes konstruēšana] [[Kategorija:Elementārā matemātika]] 29f572xfnxdzku5cirnuc3cjgjja9g5 3 86110 4500315 4489415 2026-07-29T21:40:12Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4500315 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Iekavas (04.09.2024) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3980297 šis labojums] lapā [[Eifēme]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Eifēme|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>LX.&lt;ref&gt;http://www.minorplanetcenter.net/iau/ECS/MPCArchive/2017/MPC_20171005.pdf MPC 106505<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>&lt;/ref&gt; 2019. gadā pavadonis nosaukts par Eifēmi (&#x27;&#x27;Ευφήμη&#x27;&#x27;), sengrieķu labu zīmju, uzslavu, |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 21.00 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) == Iekavas (02.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4489404 šis labojums] lapā [[Svētās Marijas abatija (Munserata)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Svētās Marijas abatija (Munserata)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: pusē atrodas &#x27;&#x27;[[sholastika{{!}}Santa Escolàstica]]&#x27;&#x27; kapela ar skulptūrām (1886); &#x27;&#x27;del Santíssim&#x27;&#x27; kapela <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>1977, kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss{{!}}Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. jūlijs, plkst. 01.00 (EEST) == Iekavas (29.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4500306|page=Papildlaiks (sports)|debug=(0, 0, -2, 0)|list=yes|remaining=&#x27;&#x27;&#x27;Papildlaiks&#x27;&#x27;&#x27; (&#123;&#123;val{{!}}en{{!}}Overtime&#125;&#125; (OT) vai &#x27;&#x27;extra time&#x27;&#x27; (ET)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc &#x27;&#x27;&#x27;Papildlaiks&#x27;&#x27;&#x27; (&#123;&#123;val{{!}}en{{!}}Overtime&#125;&#125; (OT) vai &#x27;&#x27;extra time&#x27;&#x27; (ET)}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc 74463-ARG-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase{{!}}Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas 74463-ARG-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase{{!}}Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas 2259-CAN-RUS&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase{{!}}Turcija]] uzvarēja [[ 2259-CAN-RUS&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase{{!}}Turcija]] uzvarēja [[ 74487-TUR-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase{{!}}Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas 74487-TUR-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase{{!}}Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas 22042-LTU-CRO&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase{{!}}Austrālija]] uzvarēja [[ 22042-LTU-CRO&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase{{!}}Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas 22063-AUS-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase{{!}}Spānija]] uzvarēja [[ 22063-AUS-BRA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase{{!}}Spānija]] uzvarēja [[ 16016-ESP-ITA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā{{!}}2006. gada FIBA 16016-ESP-ITA&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā{{!}}2006. gada FIBA 36979-ANG-GER&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm{{!}}FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada 36979-ANG-GER&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm{{!}}FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada 6131-CUB-PAR&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā{{!}} 6131-CUB-PAR&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā{{!}} 6047-YUG-ISR&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija 6047-YUG-ISR&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija 78082-TUN-CIV&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm{{!}}2011. gada Āzijas čempionāts 78082-TUN-CIV&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-27{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm{{!}}2011. gada Āzijas čempionāts 52348-KOR-CHN&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm{{!}}2011. gada Eiropas čempionāts 52348-KOR-CHN&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm{{!}}2011. gada Eiropas čempionāts 32878-KOR-JPN&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola 32878-KOR-JPN&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola 20041-HUN-ESP&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu 20041-HUN-ESP&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu 11695-BUL-NED&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>}&lt;/ref&gt; * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas &quot;Olympians&quot;]] un &#x27;&#x27;[[Rochester Royals] 11695-BUL-NED&#125;&#125; FIBA Basketball Events{{!}}website=www.fiba.basketball{{!}}access-date=2026-07-28{{!}}language=en}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>&lt;/ref&gt; * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas &quot;Olympians&quot;]] un &#x27;&#x27;[[Rochester Royals]]|lines=61}} 2fuf13s4cvcp5kpkip45yiqa5cgvjhz 4500317 4500315 2026-07-29T21:46:27Z Baisulis 11523 izņemtas botu ziņas...... 4500317 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) naymie1mgfnuakp94z98rsi7j1e6r1a 0 91260 4500403 3163414 2026-07-30T08:25:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500403 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Psylla.alni.jpg | att_nosaukums = [[Alkšņu lapblusiņa]] (''Psylla alni'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | kārta = Hemiptera | kārta_lv = Blaktis | apakškārta = Sternorrhyncha | apakškārta_lv = Augutis | virsdzimta = Psylloidea | virsdzimta_lv = Lapblusiņu virsdzimta | dzimta = Psyllidae | dzimta_lv = Lapblusiņas | binomial = Psyllidae <small>Latreille, 1807</small> | sinonīmi = * ''Aphalaridae'' <small>Löw, 1879</small> * ''Spondyliaspididae'' <small>Schwarz, 1898</small> | iedalījums = * apakšdzimta: ''[[Acizziinae]]'' <small>White & Hodkinson, 1985</small> * apakšdzimta: ''[[Aphalaroidinae]]'' <small>Vondráček, 1963</small> * apakšdzimta: ''[[Ciriacreminae]]'' <small>Enderlein, 1910</small> * apakšdzimta: ''[[Macrocorsinae]]'' <small>Vondráček, 1963</small> * apakšdzimta: ''[[Psyllinae]]'' <small>Latreille, 1807</small> | kategorijas = nē }} '''Lapblusiņas''' ({{val-la|Psyllidae}}) ir mazi [[kukaiņi]], kuri barojas ar [[augi]]em. Tās mēdz baroties tikai ar vienas sugas augiem ([[monofāgs|monofāgi]]) vai arī retos gadījumos ar savstarpēji radniecīgām augu sugām ([[oligofāgs|oligofāgi]]). Kopā ar [[laputis|laputīm]], [[bruņutis|bruņutīm]], [[baltblusiņas|baltblusiņām]] un vīnogulāju utīm ''[[Phylloxeroidea]]'' tās pieder pie [[augutis|augutu]] apakškārtas. Visas augutis, tātad, arī lapblusiņas, tiek uzskatītas par "primitīvāko" grupu [[blaktis|blakšu]] kārtā. Visi minētie [[kukaiņi]] savulaik tika iedalīti vienā dzimtā, bet tikai salīdzinoši nesen tās tika atdalītas. == Klasifikācija == * dzimta: '''''Psyllidae''''' Latreille, 1807 :* apakšdzimta: ''Acizziinae'' White & Hodkinson, 1985 ::* ģints: ''[[Acizzia]]'' Heslop-Harrison, 1961 :* apakšdzimta: ''Aphalaroidinae'' Vondráček, 1963 ::* ģints: ''[[Aphalaroida]]'' Crawford, 1914 ::* ģints: ''[[Baccharopelma]]'' Burckhardt, Espírito-Santo, Fernandes & Malenovský, 2004 ::* ģints: ''[[Connectopelma]]'' Šulc, 1914 ::* ģints: ''[[Ehrendorferiana]]'' Burckhardt, 2005 ::* ģints: ''[[Freysuila]]'' Aleman, 1887 ::* ģints: ''[[Pachyparia]]'' Loginova, 1967 ::* ģints: ''[[Panisopelma]]'' Enderlein, 1910 ::* ģints: ''[[Prosopidopsylla]]'' Burckhardt, 1987 ::* ģints: ''[[Russelliana]]'' Tuthill, 1959 ::* ģints: ''[[Sphinia]]'' Blanchard, 1852 ::* ģints: ''[[Telmapsylla]]'' Hodkinson, 1992 ::* ģints: ''[[Yangus]]'' Fang, 1990 ::* ģints: ''[[Zonopelma]]'' Burckhardt, 1987 :* apakšdzimta: ''Ciriacreminae'' Enderlein, 1910 ::* ģints: ''[[Auchmerina]]'' Enderlein, 1918 ::* ģints: ''[[Auchmeriniella]]'' Brown & Hodkinson, 1988 ::* ģints: ''[[Ciriacremum]]'' Enderlein, 1910 ::* ģints: ''[[Euceropsylla]]'' Boselli, 1929 ::* ģints: ''[[Heteropsylla]]'' Crawford, 1914 ::* ģints: ''[[Insnesia]]'' Tuthill, 1964 ::* ģints: ''[[Isogonoceraia]]'' Tuthill, 1964 ::* ģints: ''[[Kleiniella]]'' Aulmann, 1912 ::* ģints: ''[[Labicria]]'' Enderlein, 1918 ::* ģints: ''[[Manapa]]'' Brown & Hodkinson, 1988 ::* ģints: ''[[Mitrapsylla]]'' Crawford, 1914 ::* ģints: ''[[Palmapenna]]'' Hollis, 1976 ::* ģints: ''[[Trigonon]]'' Crawford, 1920 :* apakšdzimta: ''Macrocorsinae'' Vondráček, 1963 ::* ģints: ''[[Brinckitia]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Colophorina]]'' Capener, 1973 ::* ģints: ''[[Epiacizzia]]'' Li, 2002 ::* ģints: ''[[Euphaleropsis]]'' Li, 2004 ::* ģints: ''[[Euphalerus]]'' Schwarz, 1904 ::* ģints: ''[[Euryconus]]'' Aulmann, 1912 ::* ģints: ''[[Macrocorsa]]'' Vondráček, 1963 ::* ģints: ''[[Paraphyllura]]'' Yang, 1984 ::* ģints: ''[[Peregrinivena]]'' Li, 2005 ::* ģints: ''[[Pugionipsylla]]'' Li, 2006 ::* ģints: ''[[Retroacizzia]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Tridencopsylla]]'' Li, 2002 :* apakšdzimta: ''Psyllinae'' Latreille, 1807 ::* ģints: ''[[Amorphicola]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Anomoneura]]'' Schwarz, 1896 ::* ģints: ''[[Arytaina]]'' Foerster, 1848 ::* ģints: ''[[Arytainilla]]'' Loginova, 1972 ::* ģints: ''[[Arytinnis]]'' Percy, 2003 ::* ģints: ''[[Astragalita]]'' Loginova, 1976 ::* ģints: ''[[Baeopelma]]'' Enderlein, 1926 ::* ģints: ''[[Cacopsylla]]'' Ossiannilsson, 1970 ::* ģints: ''[[Ceanothia]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Chamaepsylla]]'' Ossiannilsson, 1970 ::* ģints: ''[[Cornopsylla]]'' Li, 1994 ::* ģints: ''[[Cyamophila]]'' Loginova, 1976 ::* ģints: ''[[Cyamophiliopsis]]'' Li, 2011 ::* ģints: ''[[Cylindropsylla]]'' Li, 2011 ::* ģints: ''[[Euglyptoneura]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Gelonopsylla]]'' Li, 1992 ::* ģints: ''[[Limbopsylla]]'' Brown & Hodkinson, 1988 ::* ģints: ''[[Livilla]]'' Curtis, 1836 ::* ģints: ''[[Mecistoneura]]'' Li, 2011 ::* ģints: ''[[Nyctiphalerus]]'' Bliven, 1955 ::* ģints: ''[[Padaukia]]'' Hollis & Martin, 1993 ::* ģints: ''[[Palaeolindbergiella]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Pexopsylla]]'' Jensen, 1957 ::* ģints: ''[[Platycorypha]]'' Tuthill, 1945 ::* ģints: ''[[Pseudacanthopsylla]]'' Samy, 1972 ::* ģints: ''[[Psylla]]'' Geoffroy, 1762 ::* ģints: ''[[Purshivora]]'' Heslop-Harrison, 1961 ::* ģints: ''[[Spanioneura]]'' Foerster, 1848 ::* ģints: ''[[Trisetipsylla]]'' Yang & Li, 1984 === Pārējās ģintis === * ģints: ''[[Acaerus]]'' Pascoe, 1882 * ģints: ''[[Aecalus]]'' Maa, 1965 * ģints: ''[[Agelaeopsylla]]'' Taylor, 1990 * ģints: ''[[Agonoscena]]'' Enderlein, 1914 * ģints: ''[[Alloeoneura]]'' Loew, 1879 * ģints: ''[[Allophorina]]'' Hodkinson, 1991 * ģints: ''[[Allotrioza]]'' Crawford, 1911 * ģints: ''[[Amblyrhina]]'' Loew, 1879 * ģints: ''[[Anoecoconeossa]]'' * ģints: ''[[Anoeconeossa]]'' Schwarz, 1896 * ģints: ''[[Anomalopsylla]]''Tuthill, 1952 * ģints: ''[[Anomoterga]]'' Klyver, 1932 * ģints: ''[[Aphalara]]'' Foerster, 1848 * ģints: ''[[Aphorma]]'' Hodkinson, 1974 * ģints: ''[[Apodesmius]]'' Scott, 1882 * ģints: ''[[Aremica]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Arepuna]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Atmetocranium]]'' Tuthill, 1952 * ģints: ''[[Australopsylla]]'' Tuthill & Taylor, 1955 * ģints: ''[[Blastopsylla]]'' Taylor, ‎1985 * ģints: ''[[Blepharocosta]]'' Taylor, ‎1992 * ģints: ''[[Boreioglycaspis]]'' Moore, 1964 * ģints: ''[[Brachyphyllura]]'' Li, 2011 * ģints: ''[[Brachystetha]]'' Loginova, 1964 * ģints: ''[[Burckhardtia]]'' Straube & Miretzki, 1999 * ģints: ''[[Caillardia]]'' de Bergevin, 1931 * ģints: ''[[Camarotoscena]]'' Haupt, 1935 * ģints: ''[[Caradocia]]'' Laing, 1923 * ģints: ''[[Cardiaspina]]'' Crawford, 1911 * ģints: †''[[Catopsylla]]'' Scudder, 1890 * ģints: ''[[Celtisaspis]]'' Yang & Li, 1982 * ģints: ''[[Cerationotum]]'' Burckhardt & Lauterer, 1989 * ģints: ''[[Cerotrioza]]'' Crawford, 1918 * ģints: ''[[Chamaepsylla]]'' Ossiannilsson, 1970 * ģints: ''[[Coelocara]]'' Tuthill, 1945 * ģints: ''[[Colposcenia]]'' Enderlein, 1929 * ģints: ''[[Colposcenia]]'' Enderlein, 1929 * ģints: ''[[Craspedolepta]]'' Enderlein, 1921 * ģints: ''[[Crastina]]'' Loginova, 1964 * ģints: ''[[Crawforda]]'' Caldwell, 1940 * ģints: ''[[Creiis]]'' Scott, 1882 * ģints: ''[[Crucianus]]'' Burckhardt & Lauterer, 1989 * ģints: ''[[Cryptoneossa]]'' Taylor, 1990 * ģints: ''[[Cryptotrioza]]'' Lahiri & Biswas, 1979 * ģints: ''[[Crytophyllura]]'' Li, 2011 * ģints: ''[[Ctenarytaina]]'' Ferris & Klyver, 1932 * ģints: ''[[Dasypsylla]]'' Froggatt, 1900 * ģints: ''[[Diaphorina]]'' Loew, 1880 * ģints: ''[[Diclidophlebia]]'' Crawford, 1920 * ģints: ''[[Edentatipsylla]]'' Li * ģints: ''[[Epiacizzia]]'' Li, 2002 * ģints: ''[[Epipsylla]]'' Kuwayama, 1908 * ģints: ''[[Epitrioza]]'' Kuwayama, 1909-1910 * ģints: ''[[Epheloscyta]]'' Loginova, 1976 * ģints: ''[[Eremopsylloides]]'' Loginova, 1964 * ģints: ''[[Eriopsylla]]'' Froggatt, 1901 * ģints: ''[[Eucalyptolyma]]'' Froggatt, 1901 * ģints: ''[[Eumetoecus]]'' Loginova, 1961 * ģints: ''[[Euphyllura]]'' Foerster, 1848 * ģints: ''[[Eurhinocola]]'' Crawford, 1912 * ģints: ''[[Eurotica]]'' Loginova, 1962 * ģints: ''[[Euryopsylla]]'' Li, 2011 * ģints: ''[[Eustigmatia]]'' Loginova, 1974 * ģints: ''[[Floria (kukainis)|Floria]]'' Loew, 1879 * ģints: ''[[Geijerolyma]]'' Froggatt, 1903 * ģints: ''[[Glycaspis]]'' Taylor, 1960 * ģints: ''[[Gyropsylla]]'' Brèthes, 1921 * ģints: ''[[Haplaphalara]]'' Uichanco, 1921 * ģints: ''[[Hemipteripsylla]]'' Yang & Li, 1981 * ģints: ''[[Hemischizocranium]]'' Tuthill, 1956 * ģints: ''[[Hevaheva]]'' Kirkaldy, 1902 * ģints: ''[[Hodkinsonia]]'' Burckhardt et al., 2004 * ģints: ''[[Hyalinaspis]]'' Taylor, 1960 * ģints: ''[[Indana]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Jenseniella]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Katacephala]]'' Crawford, 1914 * ģints: ''[[Kenmooreana]]'' Taylor, 1984 * ģints: ''[[Kuwayama]]'' Crawford, 1910 * ģints: ''[[Lanthanaphalara]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Lanthaphalara]]'' Tuthill, 1959 * ģints: ''[[Lasiopsylla]]'' Froggatt, 1900 * ģints: †''[[Lapidopsylla]]'' Klimaszewski, 1993 * ģints: ''[[Lautereropsis]]'' Burckhardt & Malenovsky, 2003 * ģints: ''[[Leprostictopsylla]]'' Li, 2011 * ģints: ''[[Leptospermonastes]]'' Taylor, 1987 * ģints: ''[[Leptynoptera]]'' Crawford, 1919 * ģints: ''[[Leurolophus]]'' Tuthill, ‎1942 * ģints: ''[[Levidea]]'' Tuthill, 1938 * ģints: ''[[Ligustrinia]]'' Loginova, 1973 * ģints: ''[[Limataphalara]]'' Hodkinson, 1992 * ģints: ''[[Lindbergia]]'' Heslop-Harrison, 1949 * ģints: ''[[Lindbergiella]]'' Heslop-Harrison, 1961 * ģints: ''[[Lisronia]]'' Loginova, 1976 * ģints: ''[[Livia]]'' Latreille, 1802 * ģints: ''[[Macrocorsa]]'' Vondráček, 1963 * ģints: ''[[Megadicrania]]'' Loginova, 1976 * ģints: ''[[Megagonoscena]]'' Burckhardt & Lauterer, 1989 * ģints: ''[[Megatrioza]]'' Crawford, 1915 * ģints: ''[[Metaphalara]]'' Crawford, 1925 * ģints: ''[[Metapsylla]]'' Kuwayama, 1908 * ģints: ''[[Moraniella]]'' Loginova, 1972 * ģints: ''[[Neaphalara]]'' Neaphalara Brown & Hodkinson, 1988 * ģints: ''[[Neoacizzia]]'' Li, 2011 * ģints: ''[[Neophalara]]'' * ģints: ''[[Neopelma]]'' Burckhardt, 1987 * ģints: ''[[Neophyllura]]'' Loginova, 1973 * ģints: ''[[Neopsyllia]]'' Caldwell, 1948 * ģints: ''[[Notophorina]]'' Burckhardt, 1987 * ģints: ''[[Neotrioza]]'' Kieffer, 1905 * ģints: ''[[Osmopsylla]]'' Loginova, 1978 * ģints: ''[[Pachypsylla]]'' Riley, 1883 * ģints: ''[[Pachypsylloides]]'' de Bergevin, 1927 * ģints: †''[[Palaeoaphalara]]'' Klimaszewski, 1993 * ģints: ''[[Pallipsylla]]'' Li, 2002 * ģints: ''[[Parapaurocephala]]'' Heslop-Harrison, 1952 * ģints: ''[[Parapsylla]]'' Heslop-Harrison, 1961 * ģints: ''[[Paurocephala]]'' Crawford, 1914 * ģints: ''[[Paurotriozana]]'' Caldwell, 1940 * ģints: ''[[Peltapaurocephala]]'' Heslop-Harrison, 1952 * ģints: ''[[Peripsyllopsis]]'' Enderlein, 1926 * ģints: ''[[Phellopsylla]]'' Taylor, 1960 * ģints: ''[[Phyllolyma]]'' Scott, 1882 * ģints: ''[[Platyobria]]'' Taylor, 1987 * ģints: †''[[Plesioaphalara]]'' Klimaszewski, 1993 * ģints: ''[[Psausia]]'' Enderlein, 1914 * ģints: ''[[Pseudaphorma]]'' Conci & Tamanini, 1985 * ģints: ''[[Psyllopa]]'' Crawford, 1911 * ģints: ''[[Psyllopsis]]'' Low, 1879 * ģints: ''[[Rhinocola]]'' Förster, 1848 * ģints: ''[[Rhodochlanis]]'' Loginova in Bei-Bienko, 1964 * ģints: ''[[Rhombaphalara]]'' Loginova in Bei-Bienko, 1964 * ģints: ''[[Rhusaphalara]]'' Park & Lee, 1982 * ģints: ''[[Rumicita]]'' Gegechkori, 1981 * ģints: ''[[Shaerqia]]'' Kemal & Koçak, 2009 * ģints: ''[[Spanioneura]]'' Förster, 1848 * ģints: ''[[Spartina]]'' Heslop-Harrison, 1951 * ģints: ''[[Sphingocladia]]'' Enderlein, 1914 * ģints: ''[[Spondyliaspis]]'' Signoret, 1879 * ģints: ''[[Spondytora]]'' Klimaszewski, 1996 * ģints: ''[[Strogylocephala]]'' Crawford, 1917 * ģints: ''[[Strophingia]]'' Enderlein, 1914 * ģints: ''[[Swezeyana]]'' Caldwell, 1940 * ģints: ''[[Syncarpiolyma]]'' Froggatt, 1901 * ģints: ''[[Syncoptozus]]'' Enderlein, 1918 * ģints: ''[[Synglycaspis]]'' Moore, 1970 * ģints: ''[[Synpsylla]]'' Yang, 1984 * ģints: ''[[Syntomoza]]'' Enderlein, 1937 * ģints: ''[[Syringilla]]'' Loginova, 1967 * ģints: ''[[Tainarys]]'' Brèthes, 1920 * ģints: ''[[Tetragonocephala]]'' Crawford, 1914 * ģints: ''[[Thamnopsylla]]'' Loginova, 1978 * ģints: ''[[Togepsylla]]'' Kuwayama, 1931 * ģints: ''[[Tuthillia]]'' Hodkinson, 1986 * ģints: ''[[Vailakiella]]'' Bliven, 1955 * ģints: ''[[Xenaphalara]]'' Loginova, 1961 == Ārējās saites == * ''[http://irmng.org/aphia.php?p=taxdetails&id=101084 Psyllidae]''. Interim Register of Marine and Nonmarine Genera. IRMNG taxon details * ''[http://animaldiversity.org/accounts/Psyllidae/classification/ Psyllidae]''. Animal Diversity Web: ADW * ''[https://web.archive.org/web/20160819071450/http://insecta.pro/taxonomy/947294 Family Psyllidae]''. insecta.pro * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id17163/ Family jumping plant lice Psyllidae] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190708202537/https://www.biolib.cz/en/taxon/id17163/ |date={{dat|2019|07|08||bez}} }}''. Biological Library: BioLib.cz {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lapblusiņas]] l1lij9ak3jr6uxso0s0hn4qkh6tfavg 2 91972 4500244 4498903 2026-07-29T18:33:05Z Baisulis 11523 /* Pašam nepieciešamās lietas */ +bilde..... 4500244 wikitext text/x-wiki {{Administrators}} {|align="right" |- |{{Latvijas patriots}} |- |{{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} |- |{{User lv}} |- |{{User ru-4}} |- |{{User en-2}} |- |{{Lietotājs vīrietis‎}} |- |{{Uzrunāt uz tu‎}} |- | {{userbox|purple|white| [[Image:No smoking symbol.svg|40px]]| '''Es nesmēķēju !!!'''}} |- |{{VikiLaiks3|day=24|month=5|year=2009}} |} Augt un attīstīties..... Progress ir mūžīgs !!! [[Special:EmailUser/Baisulis|E-pasts saziņai]]. [[Lietotājs:Bai-Bot|Bai-Bot]] [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Baisulis&lang=lv&wiki=wikipedia&namespace=0&redirects=noredirects Progresa pārskats] [[Vikiprojekts:Latvija]] {{flaga|Latvija}} <u>[[2026. gads Latvijā|!!!Aktuāli!!!]]</u> <small>([[2025. gads Latvijā|2025]], [[2024. gads Latvijā|2024]], [[2023. gads Latvijā|2023]], [[2022. gads Latvijā|2022]], [[2021. gads Latvijā|2021]], [[2020. gads Latvijā|2020]], [[2019. gads Latvijā|2019]], [[2018. gads Latvijā|2018]], [[2017. gads Latvijā|2017]], [[2016. gads Latvijā|2016]], [[2015. gads Latvijā|2015]])</small> {{small|[[2015. gads kino|2015]], [[2016. gads kino|2016]], [[2017. gads kino|2017]], [[2018. gads kino|2018]], [[2019. gads kino|2019]], [[2020. gads kino|2020]], [[2021. gads kino|2021]], [[2022. gads kino|2022]], [[2023. gads kino|2023]], [[2024. gads kino|2024]], [[2025. gads kino|2025]]}} <u>[[2026. gads kino]]</u>, {{small|[[2027. gads kino|2027]]}} [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|AKB]] ([[98. Kinoakadēmijas balva|98.]]) un [[Zelta globusa balva|ZGB]] ([[83. Zelta globusa balva|83.]]) un [[BAFTA kino balva|BAFTA]] ([[79. BAFTA kino balva|79.]]) '''[[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana]]''' ([[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm|!!!]]) [[Palīdzības diskusija:Atsauces un ārējās saites]] == Pašam nepieciešamās lietas == [[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|thumb|left|150px|[[:File:Attēls nav pieejams.svg]]]] [[Attēls:Ivan Bilibin 065.jpg|thumb|Pūķis Baisulis]] * [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] * [http://termini.lza.lv/term.php Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm] * [http://www.eleison.lv/vardnica/vardnica.htm Reliģiskā vārdnīca] * [[Enciklopēdija#Interneta enciklopēdijas]] * [[Īpašvārdu atveidošana#Skatīt arī|Īpašvārdu atveidošana]] * [http://www.gisnet.lv/topo/ Padomju topogrāfiskās kartes] * [http://www.balticmaps.eu/ Baltic maps] * [https://www.kadastrs.lv/ kadastrs.lv] == Interesantas diskusijas == * par futbola klubu nosaukumiem ([[Diskusija:FK Zenit Sanktpēterburga|1]]) {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>(''[[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]]'')</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} [[Kategorija:Vikipēdijas administratori]] [[en:User:Baisulis]] [[ru:Участник:Baisulis]] qlajajlva3ao99x6la172xurim26pmh 4500250 4500244 2026-07-29T18:37:37Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500250 wikitext text/x-wiki {{Administrators}} {|align="right" |- |{{Latvijas patriots}} |- |{{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} |- |{{User lv}} |- |{{User ru-4}} |- |{{User en-2}} |- |{{Lietotājs vīrietis‎}} |- |{{Uzrunāt uz tu‎}} |- | {{userbox|purple|white| [[Image:No smoking symbol.svg|40px]]| '''Es nesmēķēju !!!'''}} |- |{{VikiLaiks3|day=24|month=5|year=2009}} |} Augt un attīstīties..... Progress ir mūžīgs !!! [[Special:EmailUser/Baisulis|E-pasts saziņai]]. [[Lietotājs:Bai-Bot|Bai-Bot]] [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=Baisulis&lang=lv&wiki=wikipedia&namespace=0&redirects=noredirects Progresa pārskats] [[Vikiprojekts:Latvija]] {{flaga|Latvija}} <u>[[2026. gads Latvijā|!!!Aktuāli!!!]]</u> <small>([[2025. gads Latvijā|2025]], [[2024. gads Latvijā|2024]], [[2023. gads Latvijā|2023]], [[2022. gads Latvijā|2022]], [[2021. gads Latvijā|2021]], [[2020. gads Latvijā|2020]], [[2019. gads Latvijā|2019]], [[2018. gads Latvijā|2018]], [[2017. gads Latvijā|2017]], [[2016. gads Latvijā|2016]], [[2015. gads Latvijā|2015]])</small> {{small|[[2015. gads kino|2015]], [[2016. gads kino|2016]], [[2017. gads kino|2017]], [[2018. gads kino|2018]], [[2019. gads kino|2019]], [[2020. gads kino|2020]], [[2021. gads kino|2021]], [[2022. gads kino|2022]], [[2023. gads kino|2023]], [[2024. gads kino|2024]], [[2025. gads kino|2025]]}} <u>[[2026. gads kino]]</u>, {{small|[[2027. gads kino|2027]]}} [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|AKB]] ([[98. Kinoakadēmijas balva|98.]]) un [[Zelta globusa balva|ZGB]] ([[83. Zelta globusa balva|83.]]) un [[BAFTA kino balva|BAFTA]] ([[79. BAFTA kino balva|79.]]) '''[[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana]]''' ([[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm|!!!]]) [[Palīdzības diskusija:Atsauces un ārējās saites]] == Pašam nepieciešamās lietas == [[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|thumb|left|120px|[[:File:Attēls nav pieejams.svg]]]] [[Attēls:Ivan Bilibin 065.jpg|thumb|Pūķis Baisulis]] * [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] * [http://termini.lza.lv/term.php Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm] * [http://www.eleison.lv/vardnica/vardnica.htm Reliģiskā vārdnīca] * [[Enciklopēdija#Interneta enciklopēdijas]] * [[Īpašvārdu atveidošana#Skatīt arī|Īpašvārdu atveidošana]] * [http://www.gisnet.lv/topo/ Padomju topogrāfiskās kartes] * [http://www.balticmaps.eu/ Baltic maps] * [https://www.kadastrs.lv/ kadastrs.lv] == Interesantas diskusijas == * par futbola klubu nosaukumiem ([[Diskusija:FK Zenit Sanktpēterburga|1]]) * ASV vs amerikāņi ([[Dalībnieka diskusija:Dainis#Jautājums|2]]) {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>(''[[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]]'')</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} [[Kategorija:Vikipēdijas administratori]] [[en:User:Baisulis]] [[ru:Участник:Baisulis]] hx32jv8y5or899t269t1cr8zt6sqmtc 0 93542 4500430 4251231 2026-07-30T11:07:48Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */ 4500430 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HTV after grapple.jpg|thumb|right|250px|[[HTV-1]] satverts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatoru {{dat|2009|9|17||bez}}]] '''H-II Transfer Vehicle''' jeb '''HTV''' ("H-2 pārvadāšanas lidaparāts") ir [[Japāna]]s bezpilota [[kravas kosmosa kuģis]], kas paredzēts [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) apgādei. [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]] (JAXA) strādāja pie sava transportkuģa radīšanas kopš 1990. gadu sākuma. Sākotnēji HTV pirmajam startam bija jānotiek 2001. gadā, bet tā izstrāde aizkavējās. Tagad pirmā kuģa [[HTV-1]] palaišana notika {{dat|2009|9|10}}. [[Kosmiskais aparāts]] tiks palaists ar nesējraķeti [[H-IIB]], tāpēc arī izvēlēts šāds nosaukums (''H-II Transfer Vehicle''). == Uzbūve == HTV ir [[cilindrs|cilindra]] formas kosmiskais aparāts 4,4 m diametrā, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem. Aizmugurējā daļā ir dzinēju nodalījums un avionikas modulis. Kravas nodalījumu iespējams izgatavot vairākās konfigurācijās, to var kombinēt no hermētiska segmenta un nehermētiska segmenta. Hermētiskajā segmentā (''Pressurized Logistics Carrier'' jeb ''PLC'') ir dzīvības uzturēšanas sistēmas, tajā var uzturēties cilvēki laikā, kad kosmosa kuģis ir pievienots stacijai. ''PLC'' galā ir saslēgšanās mezgls ar lūku (''Common Berthing Mechanism'', ''CBM''), pa kuru kosmonauti no stacijas var iekļūt segmentā. Hermētiskajā segmentā var nogādāt kravas SKS, tādas kā ''International Standard Payload Racks'' (''ISPRs''), dzeramo ūdeni, apģērbu u.c. Vienā segmentā var izvietot astoņus ''ISPRs'', ūdeni līdz 300 kg iepilda īpašā tvertnē. Pēc atvesto mantu izkraušanas, ''PLC'' var ievietot izlietotās eksperimentu iekārtas, izlietoto apģērbu un citus atkritumus, kuri sadegs, ''HTV'' ieejot Zemes atmosfērā pēc tā darbības beigam. Nehermētiskajā segmentā (''Unpressurized Logistics Carrier'' jeb ''UPLC'') kravas tiek izvietotas uz atklātās paletes (''Exposed Pallet'' jeb ''EP''). Atklātā palete var būt divu veidu: ''Type I'' un ''Type III''. Uz ''Type I'' var izvietot kravas, kas paredzētas lietošanai [[Kibo modulis|Kibo]] ''Exposed Facility'' (''EF''). Vienā ''HTV'' kravā var izvietot divas vai trīs ''EF'' kravas. Šo paleti var pievienot pie ''EF''. ''Type I'' var izvietot ''ORU'' tipa kravas, piemēram bateriju ''ORU''. So paleti var pievienot pie stacijas ''Mobile Base System'' (''MBS''). Vienā ''HTV'' kravā var izvietot līdz sešiem bateriju ''ORU'' Bāzes konfigurācijā (''Mixed Logistics Carrier'') ir viens hermētisks segments un viens nehermētisks segments ar atklāto paleti. Šādā konfigurācijā ''HTV'' ir 9,2 m garumā. Ja izmanto divas hermētiskās sekcijas, ''HTV'' garums ir 7,4 m. Avionikas modulī atrodas navigacijas un elektrosistēmas, kuras izmanto navigācijai, sakaru un elektroapgādes nodrošināšanai. Dzinēju modulī ir četras degvielas tvertnes. ''HTV'' ir uzstādīti 32 dzinēji, kurus izmanto orbītas koriģēšanai vai telpiskā stāvokļa koriģēšanai. == Darbība == ''HTV'' tiek palaists ar nesējraķeti [[H-IIB]] no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]] Japānā. Pēc atdalīšanas no raķetes ''HTV'' sāk automātiski iedarbināt apakšsistēmas un nodibina sakarus ar ''HTV'' kontroles centru Cukubas kosmosa centrā (''Tsukuba Space Center''). Sakari tiek nodrošināti ar [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Tracking and Data Relay Satellite]] pavadoņsistēmu. Trīs dienu laikā ''HTV'' pietuvojas SKS. Kad kosmosa kuģis atrodas 23 km no stacijas, tas var nodibināt tiešus sakarus ar SKS. ''HTV'' izmanto sakaru sistēmu ''Proximity Communication System'' (''PROX''). Navigacijai tiek izmantoti [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] signāli. Tiešā stacijas tuvumā attāluma noteikšanai tiek izmantota lāzersistēma un reflektori, kas izvietoti uz Kibo moduļa. Kad ''HTV'' atrodas pietiekamā attālumā, tas tiek satverts ar stacijas manipulatoru ''Canadarm2'' un pievienots [[Harmony modulis|Harmony moduļa]] apakšējam saslēgšanās mezglam. Kad kosmosa kuģis ir pievienots stacijai, tiek atvērtas lūkas, un kosmonauti var izkraut mantas no ''HTV'' hermētiskās sekcijas. Palete no nehermētiskās sekcijas tiek izņemta ar ''Canadarm2''. Kad atkritumi tiek ielādēti hermētiskajā sekcijā, ''HTV'' atvienojas no stacijas. Pēc tam to novada no orbītas, un kosmosa kuģis sadeg Zemes atmosfērā. Nesadegušās daļas iekrīt [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā. rezerves krišanas vieta var būt [[Indijas okeāns]]. == Salīdzinājums ar citiem kravas kuģiem == Pēc SKS nogādājamās kravas masas (~6 t) ''HTV'' ir pa vidu starp [[Krievija]] [[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]] celtspēju (~2,6 t) un [[Eiropa]]s [[Automated Transfer Vehicle|ATV]] (~7,5 t). Atšķirībā no ''Progress'' un ''ATV'', ''HTV'' var SKS nogādāt arī nehermētisku kravu. Atšķirības ir saslēgšanās veidā ar staciju: ''HTV'' nav sarežģītas tuvošanās un saslēgšanās sistēmas, to vienkārši satver ar manipulatoru un pievieno stacijai. == Kravas kuģu lidojumi == Pirmā kravas kuģa [[HTV-1]] starts notika {{dat|2009|9|10}}. == Ārējās saites == * [http://iss.jaxa.jp/en/htv/overview/ H-II Transfer Vehicle JAXA mājaslapā] {{en ikona}} [[Kategorija:H-II Transfer Vehicle| ]] [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] 7xq7tc4c7ejt7v46v4fpjcr23ww8l5e 0 94413 4500461 4494220 2026-07-30T11:50:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500461 wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu karogi''' tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā [[Latvijas novadu ģerboņi|novadu ģerboņi]], pēc 2021. gada reformas jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni karogi, ja novada robežas ir mainījušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref> == Karogu uzskaitījums == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |rowspan=2|[[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ādažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|11|27||bez}}<ref>Saistošie noteikumi par Ādažu novada simboliku, 27.11.2012. Nr.34{{Tīmekļa atsauce|url=http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf|title=Par Ādažu novada simboliku|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304094911/http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf}}</ref> |- |[[Attēls:Ādažu novada karogs.svg|center|x55px]] |{{dat|2022|07|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/130.34|title=Par Ādažu novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-07-13|date=2022-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/|title=Novada simbolika|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-08|language=lv-LV|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807175832/https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/}}</ref> |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aizkraukle_novads_karogs.png|border|center|110x110px]] |''neoficiāls,'' līdz 2021. gada jūnijam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kokneses-domes-priekssedetajs-vingris-gatavs-uznemties-jaunveidojama-aizkraukles-novada-vadibu/|title=Kokneses domes priekšsēdētājs Vingris gatavs uzņemties jaunveidojamā Aizkraukles novada vadību|website=tv3.lv|access-date=2023-07-02|date=2021-06-07|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702170220/https://zinas.tv3.lv/latvija/kokneses-domes-priekssedetajs-vingris-gatavs-uznemties-jaunveidojama-aizkraukles-novada-vadibu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixmax.lv/prece/karogi/novadu-karogi/aizkraukles-novada-karogs/|title=Aizkraukles novada karogs - Mixmax.lv|website=mixmax.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref group="Piezīmes">likumdošanā nav atrodams</ref> |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alūksnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Alūksnes novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|08|08||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/182487-aluksnes-novads-ticis-pie-sava-karoga|title=Alūksnes novads ticis pie sava karoga|work=Jauns.lv|access-date=2018-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br />[[Augšdaugavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Augsdaugava municipality flag.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 13. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/apstiprinats-augsdaugavas-novada-karogs/|title=Apstiprināts Augšdaugavas novada karogs|last=Bitiņš|first=Dainis|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|date=2023-04-24|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Balvu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf |title=Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku |access-date={{dat|2011|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831184145/http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf }}</ref><br>(atcelts 2021. g., 2022. g. pārapstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25962:mums-jaatrod-simbols-kas-mus-vieno&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Mums jāatrod simbols, kas mūs vieno!|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-22|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25978:lemj-par-balvu-novada-gerboni-valsts-autocelu-posmu-parnemsanu-un-projektu-istenosanu&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Lemj par Balvu novada ģerboni, valsts autoceļu posmu pārņemšanu un projektu īstenošanu|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-28|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Bauskas novads.svg|border|center|110x110px]] |2011. gadā<br>(pārapstiprināts 2022. gadā) |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Cēsu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 11. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/simbolika/cesu-novada-simbolika/|title=Cēsu novada simbolika|website=cesis.lv|access-date=2022-11-15}}</ref> |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Dienvidkurzemes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dienvidkurzemes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |''iesvētīts'' 2022. gada 11. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/lacplesa-diena-iesvetis-dienvidkurzemes-novada-karogu|title=Lāčplēša dienā iesvētīs Dienvidkurzemes novada karogu {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/dienvidkurzemes-novads-ticis-pie-sava-karoga/|title=Dienvidkurzemes novads ticis pie sava karoga|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dobeles novads Flag.png|border|center|x55px]] |2010. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika|title=Simbolika {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=www.dobele.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115030248/https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika}}</ref> |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Gulbenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Gulbenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="gulbene-sn2011-1">Gulbenes novads: [http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 Par Gulbenes novada simboliku (Nr.1, 27.01.2011)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170510171306/http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 |date=10.05.2017 }}</ref> |- | rowspan="2" |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Jēkabpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils novads flag.png|border|center|x55px]] |2010. gadā |- |[[Attēls:Jēkabpils novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 27. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/izstradati-jauna-jekabpils-novada-karoga-varianti/|title=Izstrādāti jaunā Jēkabpils novada karoga varianti|last=Paegļkalne|first=Sandra|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2023-07-02|date=2023-04-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343111|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jelgavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|10|26||bez}}<ref name="jelgavasnovads-sn2011-13">Saistošie noteikumi Nr.13 [https://web.archive.org/web/20160411050933/http://www.jrp.lv/userfiles/file/Saistosie_not/2013/saist_not_13_par_novada_simboliku_gala.doc „Par Jelgavas novada simboliku”]</ref><ref>[http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf Jelgavas novada ziņas 2011. gada novembris Nr.11 (25)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926135350/http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf |date={{dat|2022|09|26||bez}} }}:<br /> «Iesvēta novada karogu»</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Krāslavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kraslava.lv/lv/simbolika|title=Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Par Krāslavas novada simboliku” - Simbolika {{!}} Krāslavas novada pašvaldība|website=www.kraslava.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ķekavas novada karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png Ķekavas novada karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206182819/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2020. gada novembrim, vēlāk pagaidu karogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10125|title=Karogs virs Limbažiem!|website=laikraksts.com|access-date=2023-07-01|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702071750/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10125}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/limbazu-novada-velesanu-komisija-pazino|title=Limbažu novads - Limbažu novada vēlēšanu komisija paziņo|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2023-07-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Limbazu novads karogs.png|border|center|110x110px]] |2023. gada 18. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/pacelts-jaunais-limbazu-novada-karogs|title=Pacelts jaunais Limbažu novada karogs {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2024-03-16|date=2024-11-21|language=lv}}</ref> (apstiprināts 2024. g. 21. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350142|title=Par Limbažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|date=2024-02-21|language=lv}}</ref> |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Līvānu novads.svg|border|center|111x111px]] |''neoficiāls, nav atrodams likumdošanā''<ref group="Piezīmes">oficiāls statuss ir teju identiskajam Līvānu pilsētas karogam{{Atsauce|title=Līvānu ģerbonī cīrulītis pārtapa par vanadziņu - "Novadnieks"|url=http://www.livanub.lv/webdok/www/novadpet/Heraldika/Novadnieks_22.02.2011.pdf|date=2011-02-22|publisher=Līvānu novada bibliotēka / Līvānu novada pašvaldība|quote=Pilsētas karogs ar pilsētas ģerboni uz zili balta fona – apstiprināts 1996. gadā. Novadam nav sava karoga.}}</ref> |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ludzas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ludzas novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|27||bez}}<ref name="ludzas-novads">Ludzas novads: [http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/ Ludzas novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180807030705/http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/|date={{dat|2018|08|07||bez}}}}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- | rowspan="2" |[[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mārupes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|06|21||bez}}<ref name="marupe-simbolika">Mārupes novads: [http://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika Simbolika]</ref> |- |[[Attēls:Mārupes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2022. gada 26. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337772|title=Noteikumi par Mārupes novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika|title=Simbolika {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogres novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ogres novads Flag.png|border|center|x55px]] |''pirms 2013. gada jūnija'' |- |[[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Olaines novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|18||bez}}<ref>https://www.olaine.lv/uploads/filedir/Domes%20vestis/domesvestisdecembris.pdf</ref> |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Preiļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Preiļu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|04|26||bez}}<ref>Preiļu novads: [http://www.preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2033] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426110812/http://preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf# |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}, lpp. 6</ref><br>(pagaidu simboli kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rēzeknes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rēzeknes novads.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja">Latvijas Tekstils: {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|title=Novadu un pilsētu karogu aleja Mežaparkā|access-date={{dat|2018|10|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004014/https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ropažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |2013. gada 30. janvārī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2450/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.4 “Par Ropažu novada simboliku un tās izmantošanu” (Apstiprināti ar Ropažu novada domes 2013. gada 30. janvāra sēdes lēmumu prot. nr. 1, 52. §)|publisher=Ropažu novada pašvaldība|work=Ropažu Vēstis|access-date=2024-11-20|date=2013. gada marts}}</ref><ref name="novadukarogualeja" /><br>(2005. gada 21. septembrī)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2696/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 12 PAR ROPAŽU NOVADA SIMBOLIKU|publisher=Ropažu novada dome|work=Ropažu Vēstis|date=2005. gada oktobris|page=4}}</ref> |- |[[Attēls:Ropažu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salaspils Municipality.jpg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|02|25||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.32/2013 [http://www.salaspils.lv/images/kultura_aktualitates/sn-32_2013v20150407.pdf Par Salaspils novada simbolikas izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]] [[Saldus novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saldus novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2011|05|14||bez}}, šobrīd - pagaidu karogs<ref>Saldus novads: [https://www.saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180830101500/http://saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ |date={{dat|2018|08|30||bez}} }}</ref><!--Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs."--> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''vēl nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saulkrastu novads 2010-2021.png|border|center|x55px]] |''ne vēlāk kā 2015. g. 25. februārī''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/pasvaldiba/dokumenti/saistosie-noteikumi/simbolika/|title=Simbolika {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Saulkrastu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 7. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref><ref>https://saulkrasti.lv/wp-content/uploads/2022/06/SNZ_06.2022.pdf</ref> |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Siguldas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|08|15||bez}}<ref name="sigulda">Saistošie noteikumi Nr.20/2012 [http://www.sigulda.lv/public/download.php?id=1955 Par Siguldas novada simbolikas lietošanu]</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210923154412/https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |rowspan=2|[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Smiltenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Smiltenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|06|28||bez}}<ref>Smiltenes novads: [http://www.smiltene.lv/novada_simbolika Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180630021621/http://www.smiltene.lv/novada_simbolika |date={{dat|2018|06|30||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Smiltenes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 25. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/smiltenes-novads-ticis-pie-jauna-gerbona-tagad-karta-karogam/|title=Smiltenes novads ticis pie jauna ģerboņa; tagad kārta karogam|last=Pētersone|first=Sandra|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=339215|title=Par Smiltenes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-01-15|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Talsi Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name="talsi">Talsu novada pašvaldība: Saistošie noteikumi Nr.23 [http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf «Par Talsu novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190302214130/http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf |date={{dat|2019|03|02||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Talsu novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?p=17875|title=Piedalies aptaujā par Talsu novada karoga atbilstošāko vizuālo noformējumu!|access-date=2023-07-02|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702170224/http://www.kolka.lv/?p=17875}}</ref><ref>[https://www.talsunovads.lv/lv/media/15522/download?attachment Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi "Par pašvaldības simboliku" - projekts]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343955|title=Par pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Tukuma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Tukuma novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|11|16||bez}}<ref>Domes lēmumi: «Par Tukuma novada karogu», [http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf Tukuma Laiks 2011. gada decembris (Nr. 88) bezmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310134851/http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Valkas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Valmieras novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Valmieras novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/apstiprinats-valmieras-novada-karogs/|title=Apstiprināts Valmieras novada karogs|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ventspils novada karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |} |} == Bijušo novadu karogi == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Aglonas novads|Aglonas novada]] [[Aglonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aglona novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|09|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|title=Aglonas novada ģerbonis {{!}} Aglonas Novada Dome|website=www.aglona.lv|access-date=2018-05-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305101058/http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|archivedate=2016-03-05}}</ref> |- |[[Aizputes novads|Aizputes novada]] [[Aizputes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Aizpute Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|29||bez}}<ref>Aizputes novada domes Saistošie noteikumi Nr.8 {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aizputesnovads.lv/docs/Dome/Saistosie_noteikumi/47_23_saistoshie_karog.pdf|title=Aizputes novada simbolika|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |- |[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] [[Aknīstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alojas novads|Alojas novada]] [[Alojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alsungas novads|Alsungas novada]] [[Alsungas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Amatas novads|Amatas novada]] [[Amatas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Apes novads|Apes novada]] [[Apes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Auces novads|Auces novada]] [[Auces novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Auces novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|02|22||bez}}<ref>Auces novada pašvaldības 22.02.2012. saistošie noteikumi Nr.5 [https://web.archive.org/web/20160326095506/http://www.auce.lv/index.php?cmd=get&cid=19114 «Par Auces novada simboliku»]</ref> |- |[[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Babītes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|24||bez}}<ref>2012.gada 24.oktobrī Saistošie noteikumi Nr. 21: [http://www.babite.lv/wp-content/uploads/2015/09/SN21-Simbolika_-ar-ped-groz-27.09.2017.pdf «Par Babītes novada simboliku»]</ref> |- |[[Baldones novads|Baldones novada]] [[Baldones novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Baldone municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2014|06|30||bez}}<ref>[http://www.aprinkis.lv/ Apriņķis.lv]: [http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs Baldones novadam apstiprināts savs karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305054129/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs|date={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref><ref>2014.gada 30.jūnija Saistošie noteikumi Nr. 8: [http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf «Par Baldones novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160403132402/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf|date={{dat|2016|04|03||bez}}}} (209.65 KB)</ref> |- |[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] [[Baltinavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā |- |[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] [[Beverīnas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Beverīnas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|04|26||bez}}<ref>«Beverīnas novadam ir karogs!» [http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf Beverīnas Vēstis 2018. gada maijs • Nr. 5 (70)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228174137/http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf |date={{dat|2021|12|28||bez}} }}</ref> |- |[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]] [[Brocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:BROCENU NOVADA KAROGS.png|border|center|x55px]] | |- |[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] [[Burtnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Burtnieki Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|01|28||bez}} |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] [[Carnikavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Carnikavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|04|21||bez}}<ref name="likumi.lv-251093">[http://likumi.lv/doc.php?id=251093 Saistošie noteikumi par Carnikavas novada simbolikas izmantošanu]</ref> |- |[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] [[Cesvaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Cesvaines novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Ciblas novads|Ciblas novada]] [[Ciblas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ciblas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Dagdas novads|Dagdas novada]] [[Dagdas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dagdas novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2012|07|22||bez}}<ref>Gorod.lv: [http://lat.gorod.lv/zinas/161933-sakusies-dagdas-novada-svetki-dagdai-20 Sākušies Dagdas novada svētki „Dagdai- 20”]</ref> |- |[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] [[Daugavpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Daugavpils Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|11||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.20 [http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/Pasv_saist/daugavpils_nov//saist20_2012.pdf Grozījumi Daugavpils novada domes 2011. gada 12. maija saistošajos noteikumos Nr.13 „Par Daugavpils novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304091404/http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FLikumd%2FPasv_saist%2Fdaugavpils_nov%2F%2Fsaist20_2012.pdf|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> |- |[[Dundagas novads|Dundagas novada]] [[Dundagas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dundaga Municipality.jpg|border|center|x55px]] | |- |[[Durbes novads|Durbes novada]] [[Durbes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbes novada karogs.png|border|center|x55px]] | |- |[[Engures novads|Engures novada]] [[Engures novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Engures novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] [[Ērgļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ērgļu novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] [[Garkalnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Garkalne Municipality.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]] [[Grobiņas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Grobiņas novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Iecavas novads|Iecavas novada]] [[Iecavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Iecavas novads.png|border|center|x55px]] |2012. gadā |- |[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] [[Ikšķiles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ikšķiles novada karogs.png|border|center|x55px]] |2015. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Ikšķiles novads|website=web.archive.org|access-date=2022-09-01|date=2021-07-25|archive-date=2021-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210725052721/https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika}}</ref> |- |[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] [[Ilūkstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ilūkstes novads.png|border|center|x55px]] |2006. gada 25. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2006_ilukste.pdf|title=Ilūkstei savas karogs}}</ref> |- |[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Inčukalna novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] [[Jaunjelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunjelgavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā<ref>Jaunjelgavas novads: [http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/ Novada karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180915142711/http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/|date={{dat|2018|09|15||bez}}}}</ref> |- |[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]] [[Jaunpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jaunpiebalgas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|09|12||bez}} |- |[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] [[Jaunpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunpils novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kandavas novads|Kandavas novada]] [[Kandavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kandavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] [[Kārsavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kārsavas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]] [[Kocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kocēnu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012||||bez}}<ref>YouTube: [https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=jbXig8UpQvM Kocēnu novada karoga iesvētīšana Rubenes baznīcā]</ref> |- |[[Kokneses novads|Kokneses novada]] [[Kokneses novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kokneses novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs : koknese.lv|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref> |- |[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]] [[Krimuldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krimuldas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Krustpils novads|Krustpils novada]] [[Krustpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krustpils novads.png|border|center|x55px]] |2009.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/svinigi-nodoti-bijusa-krustpils-novada-simboli-jekabpils-vestures-muzejam|title=Svinīgi nodoti bijušā Krustpils novada simboli Jēkabpils Vēstures muzejam {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> vai {{dat|2011||||bez}} |- |[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] [[Ķeguma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] [[Lielvārdes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Lielvārdes novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] [[Līgatnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Lubānas novads|Lubānas novada]] [[Lubānas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Lubānas novads Flag.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mālpils novads|Mālpils novada]] [[Mālpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] [[Mazsalacas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]] [[Mērsraga novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mērsraga novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]] [[Naukšēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Naukšēnu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}}<ref>Naukšēnu novads: [http://www.naukseni.lv/?id=119 Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250124123548/http://www.naukseni.lv/?id=119 |date={{dat|2025|01|24||bez}} }}</ref> |- |[[Neretas novads|Neretas novada]] [[Neretas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Neretas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>[http://www.neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc Neretas novada pašvaldības publiskais pārskats par 2011. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531030905/http://neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc|date={{dat|2016|05|31||bez}}}}:<br /> «Sadarbībā ar iedzīvotājiem ir izstrādāts Neretas novada ģerbonis un karogs.»</ref><ref>https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1_novada%20prezentacija_izpilddirektoriem.pdf</ref> |- |[[Nīcas novads|Nīcas novada]] [[Nīcas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Nīcas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2015||||bez}} |- |[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] [[Ozolnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ozolnieku novada karogs.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]] [[Pārgaujas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pārgaujas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|05|04||bez}}<ref>Laikraksts «Ziemeļlatvija»: [https://www.ziemellatvija.lv/kaiminos/valmiera/iesvetits-pargaujas-novada-karogs-1894 Iesvētīts Pārgaujas novada karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]] [[Pāvilostas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Pļaviņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pļaviņu novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Priekules novads|Priekules novada]] [[Priekules novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Priekules novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>liepajniekiem.lv: [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036 Par karoga izmantojumu vēl lems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520225125/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036|date={{dat|2015|05|20||bez}}}}</ref> |- |[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]] [[Priekuļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekuļu novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|07|26||bez}}<ref name="priekuli-sn2018-9">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf |title=Saistošie noteikumi Nr.9/2018 Par Priekuļu novada simbolikas lietošanu |access-date=02.10.2018 |archive-date=28.12.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228221939/http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf }}</ref> |- |[[Raunas novads|Raunas novada]] [[Raunas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Raunas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]] [[Riebiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:LVA Riebiņu novads flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2009|6|5||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|title=Riebiņu novadam apstiprināts ģerbonis un karogs|publisher=novadnieks.lv|accessdate={{dat|2011|2|24||bez}}|date={{dat|2009|12|1|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101206222835/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2010|12|06||bez}}}}</ref> |- |[[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rojas pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rucavas novads|Rucavas novada]] [[Rucavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rucavas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|05|24||bez}}<ref>«Apstiprina Rucavas novada kaoga skici» {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rucava.lv/images/dok/avize/2018/Duvzare-06-2018.pdf|title=Duvzares Vēstis, Rucavas novada domes informatīvais izdevums - 2018.gada jūnijs Nr.5 (110)|last=|first=|access-date=2018-09-10|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Rugāju novads|Rugāju novada]] [[Rugāju novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] [[Rūjienas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rūjienas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rundāles novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salacgrīvas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salas novads|Salas novada]] [[Salas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Salas novada karogs apstiprinaatais.png|border|center|x55px]] |{{dat|2016|02|29||bez}}<ref name="salasnovads-aktID1117">Salas novads: [http://www.salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117 Salas novads ieguvis savu karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314221751/http://salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117|date={{dat|2017|03|14||bez}}}}</ref> |- |[[Sējas novads|Sējas novada]] [[Sējas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sējas novads.svg|border|center|x55px]] | |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]] [[Skrīveru novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Skrundas novads|Skrundas novada]] [[Skrundas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Skrundas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|25||bez}}<ref name="skrunda-sn2012-10">Saistošie noteikumi Nr. 10/2012 [http://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf „Par Skrundas novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191119020110/https://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf |date={{dat|2019|11|19||bez}} }}</ref> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] |Iesvētīts 1997.&nbsp;gada 15.&nbsp;novembrī, toreiz<br /> - Stopiņu pagasta karogs.<ref>Stopiņu novada pašvaldība: [http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli Simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011103407/http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli|date={{dat|2018|10|11||bez}}}}</ref> |- |[[Strenču novads|Strenču novada]] [[Strenču novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Strenču novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] [[Tērvetes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Tērvetes-novads-Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|03|28||bez}}<ref name="tervetesnovads">Saistošie noteikumi Nr. 3 [http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf „Par Tērvetes novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231005105350/http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf |date={{dat|2023|10|05||bez}} }}</ref><ref>news.lv: [http://news.lv/Laikam-lidzi/2013/08/06/Tervetes-novada-simboliku-papildina-karogs Tērvetes novada simboliku papildina karogs]</ref> |- |[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]] [[Vaiņodes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Varakļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] [[Vārkavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vārkavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010||||bez}}<ref>Vārkavas novads: [http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf karoga%20skice.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214424/http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] [[Vecpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vecpiebalga Municipality.png|border|center|x55px]] |pirms 2020. gada |- |[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Vecumnieku novada karogs|karogs]] |[[File:Flag_of_Vecumnieku_novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2018||||bez}}<ref>Vecumnieku novads: [http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu Vecumniekos 4. maijā atsauc vēstures notikumus un iesvēta novada karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180917055320/http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu|date={{dat|2018|09|17||bez}}}}</ref> |- |[[Viesītes novads|Viesītes novada]] [[Viesītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Viļakas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļakas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|05|26||bez}}<ref name="vilakas-novada-karogs129">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|title=Par Viļakas novada karoga apstiprināšanu|access-date={{dat|2018|10|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171209184452/http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|archivedate={{dat|2017|12|09||bez}}}}</ref> |- |[[Viļānu novads|Viļānu novada]] [[Viļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļānu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}} |- |[[Zilupes novads|Zilupes novada]] [[Zilupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} |} {{Commonscat|Flags of municipalities of Latvia|Latvijas novadu karogi}} == Skatīt arī == * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas novadi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == ====== Piezīmes ====== <references group="Piezīmes" /> ====== Atsauces ====== {{atsauces|2}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas novadu karogi}} [[Kategorija:Veksiloloģija]] 5gb9x6i7p4gv56r4t4lsej7dtyu5bdk 0 94900 4500219 4484439 2026-07-29T16:51:37Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Nmoq.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Nmoq.jpg|]]). 4500219 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Doha | official_name = {{ara|الدوحة}} | settlement_type = Galvaspilsēta | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 290 | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Doha Dhow Harbour Skyline View 01.jpg | image2 = The Pearl Marina in Nov 2013.jpg | image3 = Souq Waqif, Doha, Catar, 2013-08-05, DD 84.JPG | image4 = | image5 = | image6 = Doha Katara Cultural Village Multi Purpose Hall Interior 08.jpg | image7 = }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Katara}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Dibināta | established_date = 1825 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 132 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1450000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = UTC | utc_offset = +3 | timezone_DST = UTC | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = | pushpin_map = Katara | pushpin_label_position = | latd = 25 | latm = 17 | lats = 12 | latNS = N | longd = 51 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E }} '''Doha''' ({{val-ar|الدوحة‎}}, ''ad-Dawḥa'' vai ''ad-Dōḥa'') ir [[Katara]]s lielākā pilsēta un valsts [[galvaspilsēta]]. Tā atrodas pie [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Pilsētā galvenokārt nodarbojas ar [[nafta]]s ieguvi un [[zvejošana|zvejniecību]]. 2006. gadā Dohā notika [[Āzijas spēles]]. Pilsētā atrodas Kataras Universitāte, kā arī [[HEC Paris]] biznesa skolas pilsētiņa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{īss aizmetnis}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kataras pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 5mayia6zejwoylh5gbcrk7ep4t51bnh 0 98162 4500382 4170843 2026-07-30T06:34:39Z Egilus 27634 Ja jau pat franči salikuši attēlu galeriju, lai ir arī mums. Kādreiz uzbildēšu ko labāku 4500382 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Dambjezers | attēls = Dambjapurva ezers Rīgā.jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Rīga]] | map = Rīga | plat_d=56 | plat_m=58 | plat_s=36 | plat_NS=N | gar_d=24 | gar_m=14 | gar_s=25 | gar_EW=E | platība_ha = 1,7 | garums = <!-- tikai skatli; km --> | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = 1,9 | Max_dziļums = 3,1 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = <!-- tikai skatli --> | izteka = }} '''Dambjezers'''<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83728 Dambjezers] Vietvārdu datubāze</ref> (arī '''Dambjapurva ezers''', '''Dampezers''') ir beznoteces [[ezers]] [[Rīga|Rīgā]], [[Šmerļa mežs|Šmerļa meža]] austrumu malā. Kādreiz ezerā ietecējusī [[Gaiļupīte (Rīga)|Gaiļupīte]] mūsdienās pa pazemes cauruli apvadīta apkārt ezeram pa austrumu pusi. Ieteka, tāpat kā izteka uz [[Strazdupīte (Rīga)|Strazdupīti]] aizbērtas. Ezera krasti lēzeni, zemi, dibens smilšains, dūņains. Ezera vidū ierīkota strūklaka. Peldvieta. Apkārt ezeram iekārtota pastaigu taka.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1855/ ezeri.lv]</ref> Agrāk pie ezera vietējais iedzīvotājs Viktors Hramenko bija uzbūvējis "Pasaku pilsētiņu" ar paša veidotām skulptūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/juglas-oazes-saimnieks-11047674|title=Juglas oāzes saimnieks|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-10}}</ref> == Attēli == <gallery mode="packed"> Dambjapurva ezers 2023 (1).jpg Dambjapurva ezers 2023 (2).jpg Dambjapurva ezers 21.01.2023.jpg Dambjapurva lake, Riga in winter.jpg </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rīgas ezeri]] [[Kategorija:Jugla]] bp1rbz79tx5puipotwx9vx8qmw94ar8 0 127404 4500297 4498477 2026-07-29T21:03:02Z Ugfans 99101 4500297 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Pļavniece]] | Eva Grīnberga | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Kitijas un Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. Kitijas un Česlava piekukuļots, pārliecināja Leonu, ka Kitija ir no viņa stāvoklī. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] s6ybbf02asw9j29i4gnno48h11ejhy9 4500305 4500297 2026-07-29T21:21:39Z Ugfans 99101 4500305 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Pļavniece]] | Eva Grīnberga | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Kitijas un Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. Kitijas un Česlava piekukuļots, pārliecināja Leonu, ka Kitija ir no viņa stāvoklī. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] 2n842o52ptbiblqajfyzmictawidlsr 0 128986 4500428 4478215 2026-07-30T11:06:39Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500428 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nuclear Power Plant Cattenom.jpg|thumbnail|upright=1.2|Kodolenerģiju [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]] (AES) izmanto, lai ražotu elektroenerģiju]] '''Kodolenerģija''' ir [[enerģija]]s veids, kas izdalās eksotermiskajās [[kodolreakcija|kodolreakcijās]], galvenokārt [[kodolu dalīšanās]] vai [[kodolsintēze]]s ceļā.<ref name="iaea"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nuclear energy |url=https://www.britannica.com/science/nuclear-energy |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|6||bez}} |language=en}}</ref> Tā ir viena no spēcīgākajām zināmajām enerģijas formām, jo neliels daudzums kodolmateriāla var atbrīvot ļoti lielu enerģijas daudzumu. Praktiskajā pielietojumā visizplatītākais kodolenerģijas iegūšanas veids ir kodolu dalīšanās, kurā smagi kodoli, piemēram, [[urāns (elements)|urāns]]-235 vai [[plutonijs]]-239, tiek sadalīti mazākos kodolos, atbrīvojot [[siltums|siltumu]]. Šis siltums tiek izmantots tvaika radīšanai, kas tālāk darbina [[turbīna]]s un ģenerē [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]. Savukārt kodolsintēze ir process, kurā vieglāki kodoli, piemēram, [[ūdeņradis]], saplūst, veidojot smagāku kodolu un atbrīvojot enerģiju. Līdz šim kodolsintēze ir izmantota galvenokārt pētnieciskos un eksperimentālos nolūkos, lai gan tiek uzskatīta par nākotnē potenciāli drošāku un ilgtspējīgāku enerģijas avotu. Vēsturiski kodolenerģijas izmantošana sākās 20. gadsimta vidū. Pirmais mākslīgi radītais [[kodolreaktors]] tika iedarbināts {{dat|1942|12|2||bez}} [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā daļa no [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] (''[[Chicago Pile-1]]'').<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The first nuclear reactor, explained |url=https://news.uchicago.edu/explainer/first-nuclear-reactor-explained |website=news.uchicago.edu |publisher=University of Chicago News |accessdate={{dat|2025|8|6||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The First Reactor |url=https://www.energy.gov/sites/prod/files/The%20First%20Reactor.pdf |website=energy.gov |accessdate={{dat|2025|8|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara kodoltehnoloģijas attīstība turpinājās, un 1950. un 1960. gados sākās komerciālo [[atomelektrostacija|kodolspēkstaciju]] būvniecība. Kodolenerģija kļuva par nozīmīgu elektroenerģijas avotu daudzās valstīs, vienlaikus raisot arī diskusijas par drošību, [[radioaktīvie atkritumi|kodolatkritumu]] apsaimniekošanu un militāriem aspektiem. == Fizikālie pamati == [[Attēls:Kodolu īpatnējās saites enerģija.png|thumbnail|upright=1.0|Kodolu [[īpatnējā saites enerģija|īpatnējās saites enerģijas]] atkarība no [[masas skaitlis|masas skaitļa]]]] Kodolenerģijas pamatā ir procesi, kuros atomu kodolu masa tiek pārveidota enerģijā, ievērojot [[masas—enerģijas proporcionalitāte|Einšteina masas–enerģijas proporcionalitātes]] principu E = mc², kur E ir atbrīvotā enerģija, m – masas zudums, c – [[gaismas ātrums]] [[Vakuums|vakuumā]] (aptuveni 3{{E|8}} m/s).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Focus on Physics: How E = mc2 Helps Us Understand Nuclear Fission and Fusion |url=https://www.nsta.org/blog/focus-physics-how-e-mc2-helps-us-understand-nuclear-fission-and-fusion?srsltid=AfmBOort6BekqpS34_CE5BCSN2g5zfpI-r-iDJurQvFt2K3eZZeDvlk3 |website=nsta.org |publisher=National Science Teaching Association |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |language=en}}</ref> Pat neliels masas zudums var atbilst ievērojamam enerģijas daudzumam, kas [[kodolreakcija]]s padara par vienu no efektīvākajiem enerģijas avotiem. Kodolu enerģētiskā stabilitāte izriet no [[kodolu saites enerģija]]s — tās enerģijas, kas nepieciešama, lai izjauktu kodolu atsevišķos [[nukloni|nuklonos]] (proti, protonos un neitronos). Lai salīdzinātu dažādus kodolus, izmanto [[īpatnējā saites enerģija|īpatnējo saites enerģiju]] (uz vienu nuklonu). Vieglajiem kodoliem tā ir salīdzinoši maza, piemēram, [[deitērijs|deitērijam]] ap 1 [[elektronvolts|MeV]], bet pieaug ar kodola [[masas skaitlis|masas skaitli]], [[dzelzs]] kodolā (A=56) sasniedzot maksimumu apmēram 8,6 MeV uz nuklonu, un tad smagākiem kodoliem, piemēram, [[urāns (elements)|urānam]], atkal samazinās. Tas nozīmē, ka enerģiju var iegūt, vai nu dalot smagos kodolus, vai sapludinot vieglos, bet ne no kodoliem ar maksimālo īpatnējo saites enerģiju, kā [[dzelzs]] vai [[niķelis]]. [[Kodolu dalīšanās]] ir process, kurā smagi, nestabili kodoli, piemēram, [[urāns (elements)|urāns]]-235 vai [[plutonijs]]-239, sadalās mazākos kodolos (dalīšanās produktos), atbrīvojot 2–3 brīvos neitronus, ap 200 MeV enerģijas uz katru dalīšanās reizi (vidēji ap 1 MeV uz vienu nuklonu), jonizējošo starojumu ([[gamma stari|gamma starojumu]] un [[bēta daļiņa|bēta daļiņas]]).<ref name="iaea">{{tīmekļa atsauce |title=What is Nuclear Energy? The Science of Nuclear Power |url=https://www.iaea.org/newscenter/news/what-is-nuclear-energy-the-science-of-nuclear-power |website=iaea.org |publisher=International Atomic Energy Agency |accessdate={{dat|2025|8|6||bez}} |language=en}}</ref> Šī reakcija var notikt kā kontrolēta [[ķēdes reakcija]], kur atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos. Lai ķēdes reakcija būtu ilgtspējīga, jānodrošina [[kritiskā masa]] – minimālais šķeļamā materiāla daudzums, kas nodrošina pietiekamu neitronu daudzumu turpmākām reakcijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=CRITICAL MASS |url=https://www.osti.gov/opennet/manhattan-project-history/Science/NuclearPhysics/critical-mass.html |website=osti.gov |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |language=en}}</ref> [[Kodolreaktors|Kodolreaktoros]] radītais siltums tiek izmantots tvaika radīšanai, kas darbina [[turbīna]]s, ražojot [[elektroenerģija|elektroenerģiju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=NUCLEAR 101: How Does a Nuclear Reactor Work? |url=https://www.energy.gov/ne/articles/nuclear-101-how-does-nuclear-reactor-work |website=energy.gov |publisher=U.S. Department of Energy |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |language=en}}</ref> Reakciju regulē ar neitronus absorbējošiem materiāliem, piemēram, [[bors|boru]] vai [[kadmijs|kadmiju]], bet siltuma aizvade notiek ar siltumnesēju — ar ūdeni, smago ūdeni vai šķidrajiem metāliem, piemēram, [[nātrijs|nātriju]]. [[Kodolsintēze]] ir process, kurā vieglie kodoli (bieži [[deitērijs]] ²H un [[tritijs]] ³H) saplūst, veidojot [[hēlijs|hēlija]] kodolu un neitronu, atbrīvojot ļoti lielu enerģijas daudzumu — līdz pat 18 MeV uz vienu reakciju, kas pārrēķinot uz [[Vielas daudzums|vielas daudzumu]] dod aptuveni 3,4{{E|11}} [[džouls|J]] no 1 g deitērija–tritija maisījuma.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Fizikas rokasgrāmata |location= Rīga |publisher= Zvaigzne |year= 1988 |page= 402}}</ref> Reakcijas piemērs: :{{su|p=2|b=1|a=r}}D + {{su|p=3|b=1|a=r}}T → {{su|p=4|b=2|a=r}}He + {{su|p=1|b=0|a=r}}n + enerģija. Lai pārvarētu [[Kulona barjera|Kulona barjeru]] (elektrisko atgrūšanos starp pozitīvi lādētajiem kodoliem), nepieciešami miljoniem °C augsta temperatūra un ļoti augsts spiediens.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What is Nuclear Fusion? |url=https://www.iaea.org/newscenter/news/what-is-nuclear-fusion |website=iaea.org |publisher=International Atomic Energy Agency |accessdate={{dat|2025|8|7||bez}} |language=en}}</ref> Dabā šādi apstākļi pastāv [[Saule|Saulē]] un citās zvaigznēs, bet uz Zemes kodolsintēze tiek pētīta, piemēram, [[tokamaks|tokamaku]] tipa eksperimentālajās iekārtās, piemēram, [[ITER]]. Komerciāla izmantošana vēl nav sasniegta — līdz šim reakcijas bijušas nestabilas un īslaicīgas (dažas sekundes), taču uzskatāms, ka nākotnē šī tehnoloģija var kļūt par nozīmīgu enerģijas avotu.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Zinātnes un tehnikas vārdnīca |location= Rīga |publisher= Norden AB |year= 2001 |page= 332}}</ref> [[Neitrons|Neitroni]] kodolreakcijās ir ļoti būtiski, jo tie nepārnes elektrisko lādiņu, un tāpēc netiek atgrūsti no kodoliem, kā tas notiek ar protoniem, tie var brīvi iekļūt kodolos, izraisot jaunas reakcijas, kā arī tie ir svarīgākie reakciju uzturētāji, īpaši kodolu dalīšanās ķēdes procesos. <!--- INFORMĀCIJA, KAS IEPRIEKŠ BIJA ATRODAMA ŠAJĀ RAKSTĀ, BET TAGAD IR PASLĒPTA, jo tā vairāk attiecas uz kodolelementu izcelsmi astrofizikā, nevis uz kodolenerģijas fizikālajiem pamatiem šaurākā izpratnē: "Dabā kodolu sintēzes reakcijas norisinās [[zvaigzne|zvaigznēs]] ([[hēlijs|hēlija]] veidošanās no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un citas kodolreakcijas, kas nodrošina zvaigžņu "degšanas" enerģiju), bet par dzelzi un [[niķelis|niķeli]] smagāki elementi veidojas [[pārnova|pārnovu]] eksploziju laikā, kad izdalās tik daudz enerģijas, ka tās pietiek, lai rastos [[Urāns (elements)|urāna]] un vēl smagāku elementu kodoli. Arī uz [[Zeme]]s atrodamie smagie elementi radušies šādu sprādzienu laikā, jo [[Saule]] ir otrās paaudzes zvaigzne un [[Saules sistēma]] ir veidojusies no pārnovu eksploziju atlikumiem. Tādēļ var uzskatīt, ka kodolenerģija, kas tiek iegūta kodolreaktoros (galvenokārt no urāna izotopa ²³⁵U), ir pirms miljardiem gadu eksplodējušu pārnovu enerģija." ---> == Kodolreaktori == {{pamatraksts|kodolreaktors}} [[Kodolreaktors|Kodolreaktori]] ir tehniskas iekārtas, kurās kontrolēti tiek uzturētas [[kodolu dalīšanās]] ķēdes reakcijas, lai iegūtu [[siltums|siltumu]], ko tālāk izmanto [[elektroenerģija]]s ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem. Atkarībā no konstrukcijas un darbības principa kodolreaktorus iedala vairākās grupās, tostarp [[termālais reaktors|termālajos]] un [[ātrais neitronu reaktors|ātro neitronu reaktoros]], kā arī pēc konkrētā degvielas, moderatora un dzesētāja veida. [[Attēls:CANDU Reactor Schematic.svg|thumbnail|upright=1.0|[[CANDU]] (Kanādas deitērija urāna reaktora) darbības shēma]] [[Termālais reaktors|Termālie reaktori]] izmanto neitronu moderatorus, lai palēninātu ātros neitronus, tādējādi palielinot kodolu dalīšanās varbūtību urāna-235 vai plutonija-239 kodolos.<ref name="britannica-thermal, fast reactors"/> Moderatori parasti ir [[ūdens|vieglais ūdens]] (H₂O), [[smagais ūdens]] (D₂O) un [[grafīts]]. Galvenie termālo reaktoru tipi ir ūdens–ūdens reaktori (PWR, VVER, moderē un dzesē ar ūdeni), smagā ūdens reaktori (CANDU, izmanto smago ūdeni kā moderatoru un dzesētāju, ļauj darbināt ar dabisko urānu) un grafīta moderētie reaktori (piemēram, RBMK, kas moderē ar grafītu, dzesē ar ūdeni). * [[PWR]] (paaugstināta spiediena ūdens kodolreaktors) — primārais dzesētāja loks atrodas augstā spiedienā, lai novērstu ūdens vārīšanos reaktorā. Siltums tiek nodots sekundārajam lokam, kur veidojas tvaiks turbīnu darbināšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Pressurized Water Reactor (PWR) |url=https://www.nrc.gov/reading-rm/basic-ref/students/animated-pwr.html |website=nrc.gov |publisher=United States Nuclear Regulatory Commission |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> * [[BWR]] (verdoša ūdens reaktors) — tvaiks veidojas tieši reaktora kodolā un pēc tam virza turbīnas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Boiling Water Reactors |url=https://www.nrc.gov/reactors/power/bwrs.html |website=nrc.gov |publisher=United States Nuclear Regulatory Commission |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> * [[CANDU]] (Kanādas deitērija urāna reaktors) — moderēšanai un dzesēšanai izmanto smago ūdeni. Degvielas kanāli ļauj papildināt degvielu reaktora darbības laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nuclear fission and types of nuclear reactor |url=https://world-nuclear.org/images/articles/Pocket%20Guide%20Reactors.pdf |website=world-nuclear.org |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> * [[RBMK]] (lielas jaudas kanālu tipa reaktors) — padomju grafīta moderēts, ūdens dzesēts kanālu reaktors, pazīstams ar izmantošanu [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=RBMK Reactors – Appendix to Nuclear Power Reactors |url=https://world-nuclear.org/information-library/appendices/rbmk-reactors |website=world-nuclear.org |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> * [[HTGR]] (augstas temperatūras ar gāzi dzesēts kodolreaktors) — ar hēliju kā dzesētāju un grafītu kā moderatoru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=High-temperature gas-cooled reactor for process heat applications |url=https://inis.iaea.org/records/1mkm4-evc15 |website=inis.iaea.org |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> * [[VVER]] (ūdens-ūdens kodolreaktors) — krievu tipa spiedūdens reaktors, plaši izmantots Eiropā un Āzijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nuclear Power Reactors |url=https://world-nuclear.org/information-library/nuclear-fuel-cycle/nuclear-power-reactors/nuclear-power-reactors |website=world-nuclear.org |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> [[Ātro neitronu reaktors|Ātro neitronu reaktori]] nesaista neitronus ar moderatoru, tāpēc reakcija notiek ar šiem neitroniem. Šāda tipa reaktori bieži izmanto šķidros metālus, piemēram, šķidro [[nātrijs|nātriju]], kā dzesētāju, jo tie efektīvi vada siltumu un nepalēnina neitronus. Ātrie reaktori var efektīvi izmantot [[plutonijs|plutoniju]] kā degvielu, kā arī nešķelamos izotopus pārvērst šķelamos (tā sauktie audzēšanas reaktori jeb ''breeders'').<ref name="britannica-thermal, fast reactors">{{tīmekļa atsauce |title=Thermal, intermediate, and fast reactors |url=https://www.britannica.com/technology/nuclear-reactor/Thermal-intermediate-and-fast-reactors |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |language=en}}</ref> Kodolreaktora darbība pamatā ietver šādus posmus: * [[Kodolreakcija]] — degvielas stieņos notiek urāna-235 vai plutonija-239 kodolu dalīšanās, atbrīvojot siltumu un neitronus. * Moderēšana — ja reaktors ir termālais, moderators palēnina neitronus līdz termālajām enerģijām, palielinot reakcijas efektivitāti. * Dzesēšana — dzesētājs (vieglais ūdens, smagais ūdens, gāze vai šķidrais metāls) izvada siltumu no kodola. * Tvaika ģenerēšana — siltums tiek izmantots ūdens pārvēršanai tvaikā, kas griež turbīnas. * Elektroenerģijas ražošana — turbīnas vada ģeneratorus, kas ražo elektrību. * Reakcijas kontrole — vadotnes ar neitronu absorbētājiem regulē ķēdes reakcijas intensitāti un drošību. == Kodolenerģijas ražošana == {{pamatraksts|atomelektrostacija}} Kodolenerģijas ražošana notiek [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]] (AES), kurās [[kodolreaktors]] darbojas kā siltuma avots, nodrošinot tvaiku turbīnu darbināšanai un elektroenerģijas ģenerēšanai. Galvenais elements ir kodolreaktors, kurā notiek kontrolēta kodolu dalīšanās, kas atbrīvo lielu daudzumu siltumenerģijas no [[urāns (elements)|urāna]] vai [[plutonijs|plutonija]] stieņiem. Reaktors ir atomelektrostacijā primārais siltuma avots. Tajā kodoldegvielā notiek ķēdes reakcija, kuras laikā izdalās siltums; siltums tiek pārvadīts ar dzesētāju (ūdeni, smago ūdeni, gāzi vai šķidro metālu) uz tvaika ģeneratoru; tvaika ģeneratorā dzesētāja siltums pārvērš ūdeni tvaikā. Tvaika ģenerators ir [[siltuma mašīna]], kurā dzesētājs no reaktora pārnes siltumu sekundārajam ūdens lokam, veidojot tvaiku. [[Turbīna|Turbīnā]] tvaiks ar lielu spiedienu un temperatūru tiek virzīts uz turbīnas lāpstiņām, liekot tām griezties. Turbīnas vārpsta ir savienota ar [[elektroģenerators|elektroģeneratoru]], kurš [[kinētiskā enerģija|mehānisko enerģiju]] pārvērš [[elektroenerģija|elektroenerģijā]], izmantojot [[elektromagnētiskā indukcija|elektromagnētiskās indukcijas]] principu. Pēc tam tvaiks tiek [[kondensēšanās|kondensēts]] un slēgtā lokā atgriezts tvaika ģeneratorā, nodrošinot nepārtrauktu ciklu. Kodolspēkstacijas [[lietderības koeficients]] (no siltuma uz elektrību) ir aptuveni 30–37 %, kas ir līdzīga vai nedaudz zemāka par modernām [[termoelektrostacija|ogļu un gāzes elektrostacijām]]. Tomēr kodolenerģijas priekšrocība ir tā, ka darbības laikā netiek tieši izdalītas [[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efekta]] gāzes, [[kurināmais|kurināmā]] enerģijas blīvums ir ievērojami lielāks, resursu patēriņš ir mazāks salīdzinājumā ar [[degizraktenis|fosilo kurināmo]] stacijām ar līdzīgu jaudu. Rezultātā kodolenerģija tiek uzskatīta par ilgtermiņā stabilu bāzes slodzes enerģijas avotu, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi neatkarīgi no laikapstākļiem vai diennakts laika. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kodolenerģija| ]] 0uz8d1ddcsk3e1llobb872exk2b7amn 0 129779 4500292 4460569 2026-07-29T20:46:28Z Ivario 51458 /* Ārējās saites */ 4500292 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc jaunā stila) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks (1898)|Kārlis Podnieks]] — būvinženieris, Neatkarības kara dalībnieks (1898–1942) * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (2025–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors * [[Jānis Pleps]] – jurists, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Juridiskās fakultātes asociētais profesors * [[Andrejs Holcmanis]] - arhitekts un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. * [[Andris Anspoks]] – fizikas zinātņu doktors, [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta]] direktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] īstenais loceklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austrums.lv/photo-old?skatit_gal=2210&bijusi_lapa=/photo-old|title=Priekšlasījums par nanotehnoloģijām (2010)|website=www.austrums.lv|access-date=2025-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/106396/?fbclid=IwY2xjawOQBL9leHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR5Wes0XBW_aUSRf_DI19gXKiCsYqBd7wA12YZIdC4CsyOFHcC37EbaxAvWg9g_aem_0NCcF01GODQm41q8p6dAPg|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas 2025. gada jauno locekļu vēlēšanu rezultāti|website=www.lu.lv|access-date=2025-11-23|date=2025-11-21|language=lv}}</ref> * [[Artūrs Tomsons]] - vēstures zinātņu doktors, arheologs. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] i04e6s2ipedadx81lqksco2syoxb3uf 0 135074 4500421 2877382 2026-07-30T11:02:07Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Džonatans Teivss]] uz [[Teivss]] 4500421 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Teivss]] 9a84v99ille1rb2uslvmb5apzcfiw7v 0 146631 4500282 4499861 2026-07-29T20:25:14Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ papildināts....... 4500282 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] nqhgxoh9dyj4lt7qmxf1zx22g067ing 4500369 4500282 2026-07-30T04:49:21Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ Kodzo Okamoto 4500369 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 3fxq9c90x0ow7c63ax0vaum18czm3ux 10 170096 4500199 4489737 2026-07-29T13:49:00Z Edis 27633 4500199 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = NASDAQ OMX Riga |title = {{flaga|Latvia}} ''[[Nasdaq Riga]]'' [[Latvija]]s uzņēmumi | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Oficiālais saraksts | list1 = * [[DelfinGroup]] * [[Eleving Group]] * [[INDEXO]] * [[LAU Infra Grupa]] * [[SAF Tehnika]] | group2 = Otrais saraksts | list2 = * [[Amber Latvijas balzams]] * [[Rīgas kuģu būvētava]] * [[Siguldas CMAS]] | group3 = Alternatīvais tirgus ''First North'' | list3 = * [[APF Holdings]] * [[Frigate]] * [[Kalve Coffee]] * [[MADARA Cosmetics]] * [[Virši-A]] | group4 = Agrāk kotētie | list4 = * [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]] * [[Grindeks]] * [[HansaMatrix]] * [[Latvijas Gāze]] * [[Latvijas Jūras medicīnas centrs]] * [[Latvijas kuģniecība (uzņēmums līdz 2019. gadam)|Latvijas kuģniecība]] * [[KVV Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] * [[Olpha|Olainfarm]] * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[Valmieras stikla šķiedra]] * [[VEF]] * [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]] <!-- * [[Baltic Tehnology Ventures]] * [[Brīvais vilnis]] * [[Ditton pievadķēžu rūpnīca]] * [[Grobiņa (uzņēmums)|Grobiņa]] * [[Kurzemes atslēga 1]] * [[Kurzemes CMAS]] * [[Latvijas tilti]] * [[Latvijas Zoovetapgāde]] * [[Liepājas autobusu parks]] * [[Nordeka]] * [[Olaines kūdra]] * [[PATA Saldus]] * [[Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca]] * [[Rīgas farmaceitiskā fabrika]] * [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]] * [[Talsu mežrūpniecība]] * [[Tosmares kuģubūvētava]] * [[VEF Radiotehnika RRR]] --> }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Biržas indeksu veidnes]] </noinclude> crm4k8gi7zowhbj1wmqefj9vmdveddk 0 178215 4500342 3925300 2026-07-30T01:00:41Z Madeliine 11a 109970 /* */ izlabotas dažas kļūdas, nedaudz tika papildināts 4500342 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Pirmais Baltijas kanāls |logo = 1канал-5.svg |logo izmērs = 180px |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}}<br />{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Igaunija}} |valoda = [[Krievu valoda|Krievu]]<br/>[[Latviešu valoda|Latviešu]]<ref>{{Cite news |title=Первый Балтийский канал «заговорит» по-латышски |url=https://news.tts.lt/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D0%B9-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB-%D0%B7%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8/ |date=2010-07-26 |access-date=2023-08-07 |work=Teleservis |language=ru |trans-title=PBK raidīs latviešu valodā}}</ref> |adrese = Ģertrūdes iela 10/12-3<br />[[Rīga]], LV-1010 |dibināta = 2002 |raida-kopš = {{dat|2003|01|01||bez}} |pārtrauca raidīt = {{dat|2022|05|12||bez}} |sauklis = |īpašnieks = Baltijas Mediju alianse (Latvija) |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = Jurijs Kušpelo, Jūlija Piļena, Aleksejs Kondaurovs, Olga Piļipoveca |popular-raidījumi = Новости (Ziņas),<br/>Латвийское время (Latvijas laiks, tikai Latvijā),<br/>Новости Эстонии (Igaunijas ziņas, tikai Igaunijā),<br/>Литовское время (Lietuvas laiks, tikai Lietuvā) |apraide = Kabeļtelevīzija, [[satelīts]], [[internets]], virszemes TV (Latvija) |kanāli = Pirmais Baltijas kanāls, PBK Lietuva (Latvijā), [[PBK Igaunija]] (Latvijā) |tirgus-daļa = 8,7% (''TNS Latvia'' [[2014. gads|2014]]. gada dati) |mājas-lapa = [http://www.1tv.lv/ 1tv.lv] }} '''Pirmais Baltijas kanāls''' jeb '''PBK''' ({{val|ru|Первый Балтийский канал, ПБК}}) bija kanāls, kas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidīja ziņas, kā arī TV seriālus, filmas sarunu šovus un citas programmas krievu valodā. SIA "Pirmais Baltijas kanāls" 50% kapitāldaļu īpašnieks pastarpināti bija Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> 2021. gada 26. oktobri [[NEPLP]] anulēja atļauju translēt televīzijas kanālu Latvijā, savukārt 2022. gada 12. maijā televīzijas kanāla darbība tika pilnībā pārtraukta.{{fact}} == PBK Latvija == Latvijā kanāls sāka raidīt 2002. gadā, to bija iespējams skatīties visos kabeļtelevīzijas tīklos Latvijā, ka arī caur ''[[Viasat]]'' satelītu maksas paketē (''[[Astra 4A]]'') un internetā. ''[[Lattelecom]]'' televīzijā bija pieejama audio dublēšana latviešu valodā. 2021. gada 26. oktobrī Latvijas [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) par vairākiem pārkāpumiem anulēja PBK apraides atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugs-anule-pbk-apraides-atlauju.a426669/|title=Mediju uzraugs anulē PBK apraides atļauju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}</ref> == PBK Igaunija (arī PBK+) == 2021. gada aprīlī tika atvērts kanāls [[PBK Igaunija]], kas rādīja ''Первый канал'' programmas, kā arī citus raidījumus un seriālus. Rādīja arī ''Euronews''. == PBK Lietuva == 2021. gada oktobrī tika atvērts kanāls PBK Lietuva, kas rādīja ''НТВ'' programmas, kā arī citas programmas. Rādīja arī ''Euronews''. Kanāls bija pieejams tikai Baltcom, [[Balticom]], Livas, Telenet un Netvision. == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:PBK 2021 logo.png|Pēdējais “PBK Latvija” logo (2021) |Attēls:Logo vecaisPBK .png|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo2.jpeg|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo3.jpg|Viens no iepriekšējiem PBK logo || || ||Viens no iepriekšējiem PBK logo (1997—2000) }} == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] mn3icci3iujdt0c0zcju2fhapfvmu1o 4500367 4500342 2026-07-30T04:42:41Z Egilus 27634 /* PBK Lietuva */ 4500367 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Pirmais Baltijas kanāls |logo = 1канал-5.svg |logo izmērs = 180px |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}}<br />{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Igaunija}} |valoda = [[Krievu valoda|Krievu]]<br/>[[Latviešu valoda|Latviešu]]<ref>{{Cite news |title=Первый Балтийский канал «заговорит» по-латышски |url=https://news.tts.lt/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D0%B9-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB-%D0%B7%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8/ |date=2010-07-26 |access-date=2023-08-07 |work=Teleservis |language=ru |trans-title=PBK raidīs latviešu valodā}}</ref> |adrese = Ģertrūdes iela 10/12-3<br />[[Rīga]], LV-1010 |dibināta = 2002 |raida-kopš = {{dat|2003|01|01||bez}} |pārtrauca raidīt = {{dat|2022|05|12||bez}} |sauklis = |īpašnieks = Baltijas Mediju alianse (Latvija) |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = Jurijs Kušpelo, Jūlija Piļena, Aleksejs Kondaurovs, Olga Piļipoveca |popular-raidījumi = Новости (Ziņas),<br/>Латвийское время (Latvijas laiks, tikai Latvijā),<br/>Новости Эстонии (Igaunijas ziņas, tikai Igaunijā),<br/>Литовское время (Lietuvas laiks, tikai Lietuvā) |apraide = Kabeļtelevīzija, [[satelīts]], [[internets]], virszemes TV (Latvija) |kanāli = Pirmais Baltijas kanāls, PBK Lietuva (Latvijā), [[PBK Igaunija]] (Latvijā) |tirgus-daļa = 8,7% (''TNS Latvia'' [[2014. gads|2014]]. gada dati) |mājas-lapa = [http://www.1tv.lv/ 1tv.lv] }} '''Pirmais Baltijas kanāls''' jeb '''PBK''' ({{val|ru|Первый Балтийский канал, ПБК}}) bija kanāls, kas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidīja ziņas, kā arī TV seriālus, filmas sarunu šovus un citas programmas krievu valodā. SIA "Pirmais Baltijas kanāls" 50% kapitāldaļu īpašnieks pastarpināti bija Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> 2021. gada 26. oktobri [[NEPLP]] anulēja atļauju translēt televīzijas kanālu Latvijā, savukārt 2022. gada 12. maijā televīzijas kanāla darbība tika pilnībā pārtraukta.{{fact}} == PBK Latvija == Latvijā kanāls sāka raidīt 2002. gadā, to bija iespējams skatīties visos kabeļtelevīzijas tīklos Latvijā, ka arī caur ''[[Viasat]]'' satelītu maksas paketē (''[[Astra 4A]]'') un internetā. ''[[Lattelecom]]'' televīzijā bija pieejama audio dublēšana latviešu valodā. 2021. gada 26. oktobrī Latvijas [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) par vairākiem pārkāpumiem anulēja PBK apraides atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugs-anule-pbk-apraides-atlauju.a426669/|title=Mediju uzraugs anulē PBK apraides atļauju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}</ref> == PBK Igaunija (arī PBK+) == 2021. gada aprīlī tika atvērts kanāls [[PBK Igaunija]], kas rādīja ''Первый канал'' programmas, kā arī citus raidījumus un seriālus. Rādīja arī ''Euronews''. == PBK Lietuva == 2021. gada oktobrī tika atvērts kanāls PBK Lietuva, kas rādīja [[NTV (Krievija)|NTV]] programmas, kā arī citas programmas. Rādīja arī ''Euronews''. Kanāls bija pieejams tikai Baltcom, [[Balticom]], Livas, Telenet un Netvision. == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:PBK 2021 logo.png|Pēdējais “PBK Latvija” logo (2021) |Attēls:Logo vecaisPBK .png|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo2.jpeg|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo3.jpg|Viens no iepriekšējiem PBK logo || || ||Viens no iepriekšējiem PBK logo (1997—2000) }} == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] osutpeqhrrvp4e0scz09o4feru86oh9 4500385 4500367 2026-07-30T06:42:27Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500385 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Pirmais Baltijas kanāls |logo = 1канал-5.svg |logo izmērs = 180px |formāts = komerctelevīzija |valsts = {{flag|Latvija}}<br />{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Igaunija}} |valoda = [[Krievu valoda|krievu]]<br />[[Latviešu valoda|latviešu]]<ref>{{Ziņu atsauce |title=Первый Балтийский канал «заговорит» по-латышски |url=https://news.tts.lt/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D0%B9-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB-%D0%B7%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%82-%D0%BF%D0%BE-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8/ |date=2010-07-26 |access-date=2023-08-07 |work=Teleservis |language=ru |trans-title=PBK raidīs latviešu valodā}}</ref> |adrese = Ģertrūdes iela 10/12-3<br />[[Rīga]], LV-1010 |dibināta = 2002 |raida-kopš = {{dat|2003|01|01||bez}} |pārtrauca raidīt = {{dat|2022|05|12||bez}} |sauklis = |īpašnieks = Baltijas Mediju alianse (Latvija) |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = Jurijs Kušpelo, Jūlija Piļena, Aleksejs Kondaurovs, Olga Piļipoveca |popular-raidījumi = ''Новости'' (Ziņas),<br />''Латвийское время'' (Latvijas laiks, tikai Latvijā),<br />''Новости Эстонии'' (Igaunijas ziņas, tikai Igaunijā),<br />''Литовское время'' (Lietuvas laiks, tikai Lietuvā) |apraide = kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, [[internets]], virszemes TV (Latvija) |kanāli = Pirmais Baltijas kanāls, PBK Lietuva (Latvijā), [[PBK Igaunija]] (Latvijā) |tirgus-daļa = 8,7% (''TNS Latvia'' 2014. gada dati) |mājas-lapa = [http://www.1tv.lv/ 1tv.lv] }} '''Pirmais Baltijas kanāls''' jeb '''PBK''' ({{val|ru|Первый Балтийский канал, ПБК}}) bija kanāls, kas [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidīja ziņas, kā arī TV seriālus, filmas, sarunu šovus un citas pārraides krievu valodā. SIA "Pirmais Baltijas kanāls" 50% kapitāldaļu īpašnieks pastarpināti bija Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> 2021. gada 26. oktobri [[NEPLP]] anulēja atļauju translēt televīzijas kanālu Latvijā, savukārt 2022. gada 12. maijā televīzijas kanāla darbība tika pilnībā pārtraukta.{{nepieciešama atsauce}} == PBK Latvija == Latvijā kanāls sāka raidīt 2002. gadā, to bija iespējams skatīties visos kabeļtelevīzijas tīklos Latvijā, ka arī caur ''[[Viasat]]'' satelītu maksas paketē (''[[Astra 4A]]'') un internetā. ''[[Lattelecom]]'' televīzijā bija pieejama audio dublēšana latviešu valodā. 2021. gada 26. oktobrī Latvijas [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) par vairākiem pārkāpumiem anulēja PBK apraides atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugs-anule-pbk-apraides-atlauju.a426669/|title=Mediju uzraugs anulē PBK apraides atļauju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}</ref> == PBK Igaunija (arī PBK+) == 2021. gada aprīlī tika atvērts kanāls [[PBK Igaunija]], kas rādīja ''Первый канал'' programmas, kā arī citus raidījumus un seriālus. Rādīja arī ''Euronews''. == PBK Lietuva == 2021. gada oktobrī tika atvērts kanāls PBK Lietuva, kas rādīja [[NTV (Krievija)|NTV]] programmas, kā arī citas programmas. Rādīja arī ''Euronews''. Kanāls bija pieejams tikai Baltcom, [[Balticom]], Livas, Telenet un Netvision. == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:PBK 2021 logo.png|Pēdējais “PBK Latvija” logo (2021) |Attēls:Logo vecaisPBK .png|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo2.jpeg|Viens no iepriekšējiem PBK logo |Attēls:Pbk logo3.jpg|Viens no iepriekšējiem PBK logo || || ||Viens no iepriekšējiem PBK logo (1997—2000) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] s21eb0h2droghof62szd0wlyepk730o 0 181307 4500411 4354069 2026-07-30T10:09:48Z JB82 5605 4500411 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Riteņbraukšanas komandas infokaste | teamname = Lidl–Trek | image = Tour La Provence 2019 - Avignon - présentation des équipes - Trek Segafredo (2).jpg | code = LTK | base = {{LUX}} (2011–2013)<br />{{USA}} (2014–) | founded = 2011 | disbanded = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | status = [[UCI Pasaules tūre|UCI ProTeam]] | bicycles = [[Trek Bicycle Corporation|Trek]] | manager = Luka Gversilena | teammanager = Kims Andersens, Adriano Buffi, Derks Demols, Alēns Galopēns, Žosu Larrazabals, Luks Meermans, Jaroslavs Popovičs, Fabians Kanselara, Stivens Dedžongs | website = [https://racing.trekbikes.com/teams/lidl-trek-men Komandas sākumlapa] | kitimage = | current = | season = 2011<br />2012<br />2013<br />2014-2015<br />2016-2023<br />2023- | oldname = Leopard Trek<br />RadioShack-Nissan<br />RadioShack-Leopard<br />Trek Factory Racing<br />Trek-Segafredo<br />Lidl–Trek }} '''''Lidl—Trek''''' (''UCI komandas kods:'' '''LTK''') ir profesionāla [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šosejas riteņbraukšana]]s [[riteņbraukšanas komanda|komanda]]. Iepriekš, 2014. gadā, zināma ar nosaukumu ''RadioShack—Nissan'', līdz komandu un tās ''[[UCI ProTeam|ProTeam]]'' licenci pārpirka velosipēdu ražotājs ''[[Trek Bicycle Corporation|Trek]]''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/trek-to-take-over-worldtour-license-from-becca-in-2014|title=Trek to take over WorldTour license from Becca in 2014|work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=26 June 2013|accessdate=28 September 2013}}</ref> == Vēsture == === 2011. gada sezona === Komandu dibināja 2011. gadā ar nosaukumu '''''Leopard Trek''''' ar Braienu Nīgārdu un Kimu Andersonu kā komandas menedžeriem.<ref>[http://www.cyclesportmag.com/news-and-comment/cs-blog-an-open-letter-to-leopard-trek/ CS Blog: An open letter to Leopard Trek]. Cyclesportmag.com (14 January 2011). Retrieved on 21 August 2011.</ref> Brāļiem [[Andi Šleks|Andi]] un [[Frenks Šleks|Frenkam Šlekiem]] kontrakts ar [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] vadīto Dānijas komandu ''{{ct|SAX|2010}}'' bija līdz 2010. gada beigām. Līdz ar viņiem jaunizveidotajai komandai pievienojās vēl vairāki komandas braucēji, ieskaitot veterānus [[Jenss Foigts|Jensu Foigtu]],<ref>Hood, Andrew. (22 October 2010) [http://velonews.competitor.com/2010/10/news/jens-voigt-to-join-schleck-brothers-luxembourg-squad_147248 Jens Voigt to join Schleck brothers' Luxembourg squad]. Velonews.competitor.com. Retrieved on 21 August 2011.</ref> [[Fabians Kančellāra|Fabianu Kančellāru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nbcsports.msnbc.com/id/40432425/ns/sports/ |title=Cancellara Joins New Luxembourg-Based Team |access-date={{dat|2012|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101201163437/http://nbcsports.msnbc.com/id/40432425/ns/sports/ |archivedate={{dat|2010|12|01||bez}} }}</ref> un [[Stjuarts O'Greidijs|Stjuartu O'Greidiju]].<ref>[http://velonews.competitor.com/2010/11/news/stuart-ogrady-signs-with-luxembourg-pro-cycling-project_148399 Stuart O’Grady signs with Luxembourg Pro Cycling Projet]. Velonews.competitor.com (1 November 2010). Retrieved on 21 August 2011.</ref> Vēl līgumi tika parakstīti ar sprinteri [[Daniels Bennati|Danielu Bennati]] no ''{{ct|LIQ|2010}}'' un [[Davids Vigano|Davidu Vigano]] no ''{{ct|SKY|2010}}''.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/luxembourg-pro-cycling-snaps-up-bennati-and-vigano Luxembourg Pro Cycling snaps up Bennati and Vigano]. Cyclingnews.com. Retrieved on 21 August 2011.</ref> Vēlāk pievienojās arī [[Josts Posthuma]] no ''{{ct|RAB|2010}}''.<ref>[https://twitter.com/joostposthuma/status/6975794106605569 Joost Posthuma confirms via Twitter joining the Luxembourg Pro Cycling project in 2011]. Twitter.com (22 November 2010). Retrieved on 21 August 2011.</ref> Komanda kļuva aktīva līdz ar 2011. gada sezonas sākumu. 2010. gada 13 decembrī, [[Jakobs Fūglsangs]] atklāja, ka komandas nosaukums būs ''Team Leopard'', Nīgārda vadītās menedžmenta kompānijas vārdā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/luxembourg-team-to-be-called-team-leopard Luxembourg Team To Be Called Team Leopard]. Cyclingnews.com. Retrieved on 21 August 2011.</ref> Neilgi pēc tam tika paziņots, ka velosipēdu piegādātājs ''[[Trek Bicycle Corporation|Trek]]'' kļūs par vienu no sponsoriem un pilnais komandas nosaukums būs ''Leopard Trek''.<ref name="cycle">[http://www.cyclingnews.com/news/team-leopard-trek-to-be-presented-in-luxembourg Team Leopard-Trek To Be Presented In Luxembourg]. Cyclingnews.com (13 December 2010). Retrieved on 21 August 2011.</ref> Komandu oficiāli prezentēja 2011. gada 6. janvārī. Komandas braucējs [[Vauters Veilands]] [[2011. gada Giro d'Italia|2011. gada ''Giro d'Italia'']] laikā gāja bojā pēc kritiena nobraucienā. Atlikušie ''Leopard Trek'' braucēji pameta sacensības pēc nākamās dienas posma. === 2012. gada sezona === Līdz ar 2012. gada sezonu komandu pārsauca par ''RadioShack-Nissan-Trek''. Tā iemesls bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandas ''{{ct|RSH|2011}}'' izjukšana un tās bijušo sponsoru pievienošanās Luksemburgas riteņbraukšanas projektam. Komandai pievienojās arī [[Johans Breinēls]] kopā ar vairākiem braucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/becca-confirms-nygaards-departure-from-leopard-trek |title=Becca Confirms Nygaard's Departure From Leopard Trek |publisher=Cyclingnews.com |date=2007-08-10 |accessdate=2011-12-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leopardtrek.lu/news/leopard-trek-welcomes-radioshack-and-nissan-new-main-sponsors |title=Leopard-Trek welcomes RadioShack and Nissan as new main sponsors. &#124; LEOPARD TREK |publisher=Leopardtrek.lu |date= |accessdate=2011-12-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120102134932/http://www.leopardtrek.lu/news/leopard-trek-welcomes-radioshack-and-nissan-new-main-sponsors |archivedate=2012-01-02 }}</ref> 2012. gada sastāvu oficiāli apstiprināja 2011. gada 5. decembrī.<ref name="2012 roster">{{ziņu atsauce|url=http://www.leopardtrek.lu/news/radioshack-nissan-trek-announces-2012-roster|title=RADIOSHACK NISSAN TREK announces 2012 roster|date=5 December 2011|accessdate=4 January 2012|work=leopardtrek.lu|publisher=Leopard Trek|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120107223134/http://www.leopardtrek.lu/news/radioshack-nissan-trek-announces-2012-roster|archivedate={{dat|2012|01|07||bez}}}}</ref> Oficiālais UCI komandas nosaukums bija ''Radioshack Nissan'', jo pēc noteikumiem nosaukumā atļauti tikai divi sponsori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velonation.com/News/ID/10615/UCI-to-prevent-inclusion-of-Trek-name-in-RadioShack-Nissan-team-title.aspx |title=UCI to prevent inclusion of Trek name in RadioShack Nissan team title |publisher=Velonation.com |date= |accessdate=2012-02-23}}</ref> === 2013. gada sezona === [[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']] laikā ''RadioShack-Leopard'' paziņoja, ka nepagarinās līgumu ar [[Frenks Šleks|Frenku Šleku]]. Tas izraisīja nesaskaņas starp viņa bāli [[Andi Šleks|Andi Šleku]] un komandas vadību, radot šaubas arī par viņa nākotni komandā. 2013. gada septembrī [[Kriss Horners]] pārspēja [[Vinčenco Nibali]], uzvarot [[2013. gada Vuelta a España|2013. gada ''Vuelta a España'']] un kļūstot par vecāko Lielās tūres uzvarētāju vēsturē, uzvarot arī divos sacensību posmos. === 2014. gada sezona === 3. jūlijā par vienu no komandas sponsoriem kļuva [[Samsung]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/cancellara-warns-of-attack-on-the-tour-de-france-cobbles|title=Samsung new sponsor |work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=3 July 2014|accessdate=3 July 2014}}</ref> === 2015. gada sezona === 2015. gada 16. decembrī par komandas sponsoru kļuva Itālijas kafijas zīmols ''[[Segafredo]]'', kurš uzņēmās triju gadu nosaukuma sponsora saistības, līdz ar ko komandas nosaukums no 2016. gada 1. janvāra tika mainīts uz ''Trek—Segafredo''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/segafredo-joins-trek-factory-racing-as-co-title-sponsor/|title=Segafredo joins Trek Factory Racing as co-title sponsor |work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=16 December 2015}}</ref> === 2023. gada sezona === 2023. gadā tika paziņots, ka līdz ar jauna sponsora — mazumtirdzniecības veikalu ķēdes [[Lidl]] — pievienošanos gan vīriešu, gan sieviešu komanda tiks pārsukta par ''Lidl—Trek''. Jaunais nosaukums tika ieviests ar 30. jūniju pirms komandas dalības ''[[Giro d'Italia Donne]]'' un [[2023. gada Tour de France|''Tour de France'']]/''[[Tour de France Femmes]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/trek-segafredo-reportedly-to-become-lidl-trek-from-tour-de-france/|title=Trek-Segafredo to become Lidl-Trek from Tour de France onwards|last=Fletcher|first=Patrick|last2=updated|first2=Daniel Ostanek last|website=cyclingnews.com|access-date=2023-06-24|date=2023-05-05|language=en}}</ref> === 2025. gada sezona === Oktobrī galvenais sponsors Lidl kļuva par komandu pārvaldošā uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/lidl-becomes-majority-owner-of-lidl-trek/|title=Lidl becomes majority owner of Lidl-Trek|website=Escape Collective|access-date=2025-10-27|date=2025-10-27|language=en}}</ref> === Komandas sastāvs === {{Cycling race/teamroster|Q130530246}} ==== Uzvaras ==== {{Cycling race/victories|Q130530246}} == Latvijas sportisti == Kopš 2018. gada sezonas komandu pārstāv Latvijas riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Skujiņš pievienosies "Trek-Segafredo", Kontadora bijušajai komandai|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29092017-skujins_pievienosies_kontadora_bijusajai_|accessdate={{dat|2017|9|29||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|29||bez}}}}</ref> No 2020. līdz 2023. gadam komandu pārstāvēja [[Emīls Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26082019-skujins_pagarina_ligumu_ar_trek_segafredo|title=Liepiņš noslēdz divu gadu līgumu ar Skujiņa pārstāvēto "Trek-Segafredo" komandu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-28|date=2019-08-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|LidlTrek}} * {{facebook|TrekSegafredo}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{UCI ProTour komandas}} [[Kategorija:Riteņbraukšanas komandas]] [[Kategorija:Sports Luksemburgā]] [[Kategorija:Riteņbraukšana ASV]] jhny46i1fvb3kw3ybrqjtszwysecg9x 0 195163 4500410 4385938 2026-07-30T10:02:49Z Edis 27633 4500410 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Sampo Oyj'' | logo = [[Attēls:Sampo Group.svg|200px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2000. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Helsinki]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[finanšu pakalpojumi]] | products = īpašumu un nelaimes gadījumu [[apdrošināšana]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.sampo.com sampo.com] | footnotes = | intl = }} '''''Sampo Oyj''''' (zināms arī kā '''''Sampo Group''''') ir [[Somija]]s īpašumu un nelaimes gadījumu [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas mātes uzņēmums. Galvenais birojs atrodas [[Helsinki|Helsinkos]]. ''Sampo'' grupas darbojas ar zīmoliem ''[[If (uzņēmums)|If]]'', ''Topdanmark'' un ''Hastings''. Uzņēmuma grupa darbojas Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Apvienotajā karalistē. Līdz 2007. gadam ''Sampo'' darbojās arī [[banka|banku]] sfērā (tagad ''[[Danske Bank]]'' piederošais Somijas ''[[Danske Bank (Somija)|Danske Bank Oyj]]''), bet līdz 2023. gadam — arī dzīvības apdrošināšanā un ieguldījumu fondu biznesā (tagad ''[[Mandatum]]''). ''Sampo Oyj'' akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Helsinki]]'' biržā (apzīmējums ''SAMAS'') un ietilpst ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Lielākie akciju turētāji (2024. gada jūnijā):<ref name="Largest Shareholders" /> ''[[Solidium|Solidium Oy]]'' (6,63 %), ''Varma'' pensiju fonds (4,43 %). == Vēsture == 1999. gada 13. oktobrī Somijas valdība ar tai piederošo banku ''Leonia Oyj'' (agrāko ''Postipankki Oyj'' un ''Suomen Vientiluotto Oyj'') un Somijas vadošais apdrošināšanas uzņēmums ''Vakuutusyhtiö Sampo Oyj'' (dibināts 1909. gadā) nolēma apvienoties. Apvienošanās stājās spēkā 2000. gada 31. decembrī, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu '''''Sampo-Leonia Oyj'''''. Uz to brīdi lielākie ''Sampo-Leonia'' akciju turētāji bija Somijas valdība (43 %), ''Unsa'' (9 %), ''Varma-Sampo'' pensiju fonds (4 %), ''Kaleva'' pensiju fonds (2,7 %) un ''[[Stora Enso]]'' (1,7 %).<ref name="Sampo 2000" /> 2001. gada februārī uzņēmums iegādājās banku ''Mandatum Pankki''; ''Leonia'' banka pārdēvēta par ''[[Sampo Pankki]]''. Turpmāk ''Sampo Pankki'' nodarbojās ar finanšu pakalpojumiem individuālajiem klientiem, bet ''Mandatum'' specializējās investīcijās un noguldījumos.<ref name="Sampo Pankki history" /> 2001. gada aprīlī grupas mātes uzņēmums pārdēvēts par '''''Sampo Oyj'''''. 2001. gadā ''Sampo'' iegādājās Norvēģijas uzņēmuma ''[[Storebrand]]'' piederošās akcijas Zviedrijas un Somijas kopuzņēmumā ''[[If (uzņēmums)|If]]''.<ref name="Commission 2001" /> 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''[[Skandia]]'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru. 2007. gadā ''Sampo Pankki'' tika pārdots Dānijas ''[[Danske Bank]]''. ''Sampo'' pievērsās tikai apdrošināšanas biznesam. 2008. gadā meitas uzņēmums ''Sampo Life'' mainīja nosaukumu uz '''''Mandatum Life''''' (''Mandatum Henkivakuutusosakeyhtiö''). 2009. gadā ''Sampo'' palielināja akciju daļu ''[[Nordea]]'' bankā līdz 20 %. 2010. gadā ''Nordea'' kļuva par ''Sampo'' asociēto uzņēmumu. 2011. gadā iegūti 20 % Dānijas apdrošināšanas uzņēmumā ''Topdanmark'', tai kļūsot par ''Sampo'' asociēto uzņēmumu.<ref name="History" /> 2015. gadā ''Sampo'' investēja Somijas uzņēmējdarbības un patērētāju informācijas pakalpojumu sniedzējā ''Asiakastieto'' (kopš 2020. gada jūnija ''Enento Group''); 2020. gada jūlija beigās ''Sampo'' piederēja 12,2 % ''Enento Group'' kapitāldaļu. 2016. gadā ''Sampo'' dalība ''Topdanmark'' palielinājās līdz vairāk nekā 30 %. 2017. gadā ''Topdanmark'' kļuva par ''Sampo Group'' meitas uzņēmumu ar 45 procentiem kapitāldaļu. 2017. gada oktobrī ''Sampo'' paziņoja, ka iegādāsies 19,9 % Dānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma ''Saxo Bank Group'', kas specializējas tiešsaistes tirdzniecībā, akciju; darījums pabeigts 2018. gada septembrī. 2018. gada februārī ''Sampo'' un ''Swedish Nordic Capital'' ar ''NDX Intressenter'' (tagad ''Nordax Holding A''B) starpniecību izteica piedāvājumu iegādāties visas Zviedrijas tiešsaistes bankas ''Nordax'' akcijas. Pēc piedāvājuma pabeigšanas 5. aprīlī ''Nordic Capital'' piederēja 63,75 % un ''Sampo'' 36,25 % ''Nordax Holding AB'' akciju. 2020. gada 5. augustā ''Sampo'' un Dienvidāfrikas investīciju uzņēmums ''Rand Merchant Investment Holdings'' (''RMI'') paziņoja par kopīgu piedāvājumu iegādāties Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu apdrošinātāju ''Hastings'' par aptuveni 1,84 miljardiem eiro; darījums pabeigts 16. novembrī, ''Sampo'' ar iegūstot 70 % kapitāldaļu kopuzņēmumā ''Dorset Bidco'', kas pārņēma ''Hastings Group Holdings Plc''. 2020. gada novembrī ''Sampo'' sāka samazināt savu līdzdalību ''[[Nordea]]'', pārdodot daļu institucionālajiem investoriem; dalība tika pakāpeniski samazināta, līdz 2022. gada aprīlī ''Sampo'' pabeidza ''Nordea'' akciju pārdošanu. 2021. gada 8. decembrī ''Sampo'' iegādājās ''RMI'' 30 % mazākuma īpašumtiesības ''Hastings'' un ''RMI'' piederošo iespēju līdz 2022. gada maijam iegādāties no ''Sampo'' 10 % ''Hastings'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]]. Tādējādi ''Hastings'' kļuva par ''Sampo'' pilnībā piederošu meitasuzņēmumu. 2022. gada novembrī ''[[Nasdaq Stockholm]]'' biržā tika uzsākta ''Sampo'' SDR tirdzniecība. 2023. gada 29. martā uzņēmuma valde ierosināja sadalīt ''Sampo Oyj'', atdalot no tā ar dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu fondu biznesu saistītos meitas uzņēmumus, kas darbojās ar ''Mandatum'' zīmolu. Atdalīšana notika 2023. gada 1. oktobrī, izveidojot jaunu uzņēmumu ''[[Mandatum|Mandatum Oyj]]''. Savukārt ''Sampo'' paturēja īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas biznesu. 2024. gada 13. maijā tika pabeigta 19,83 % ''Saxo Bank A/S'' akciju pārdošana ''Mandatum''; darījuma cena bija 302 miljonu eiro. 2024. gada 17. jūnijā ''Sampo'' izsludināja priekšlikumu ''Topdanmark A/S'' īpašniekiem akciju apmaiņai pret ''Sampo'' A klases akcijām. 25. oktobrī ''Sampo'' pilnībā ieguva ''Topdanmark'', un 1. novembrī nodeva visas ''Topdanmark'' akcijas ''[[If (uzņēmums)|If P&C Insurance Holding]]''. == Meitas uzņēmumi == === ''If'' === ''Sampo'' pieder apdrošināšanas grupa ''If'', kas reģistrēta Zviedrijā kā uzņēmums ''[[If (uzņēmums)|If Skadeförsäkring Holding AB (publ)]]''. Tā darbojas īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. === ''Topdanmark'' === ''If P&C Insurance'' pieder Dānijas otrais lielākais apdrošināšanas uzņēmums ''Topdanmark A/S''. Tas koncentrējas uz privāto, lauksaimniecības un MVU tirgu. === ''Hastings'' === ''Hastings'' ir viens no vadošajiem vispārējās digitālās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem Apvienotajā Karalistē, kas koncentrējas galvenokārt uz automašīnu, mikroautobusu, velosipēdu un mājokļu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu. == ''Sampo'' Latvijā == === ''If'' === 1998. gada 1. aprīlī Latvijā dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums ''Apdrošināšanas akciju sabiedrība Sampo Latvija'', kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums pārdēvēts par ''Apdrošināšanas akciju sabiedrība If Latvia''. 2009. gadā ''If Latvia'' pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P & C Insurance AS'' Latvijas filiāli.<ref name="Lursoft If Latvia" /><ref name="Lursoft If Latvijas filiāle" /> === ''Mandatum Life'' === 1999. gadā ''Sampo'' Latvijā no ''[[Swedbank|Hansabanka]]'' iegādājās apdrošināšanas uzņēmumu ''Apdrošināšanas akciju sabiedrība Hansa Apdrošināšana'', kas dibināts 1997. gadā ar nosaukumu ''Narso''. 2000. gada 12. janvārī uzņēmuma nosaukums mainīts uz ''Sampo Latvija Dzīvība''. No 2001. gada 26. jūnija uzņēmuma nosaukums bija ''Sampo Dzīvība''.<ref name="Lursoft Sampo Dzīvība" /> 2007. gadā uzņēmums ''Sampo Dzīvība'' tika likvidēts. Tā vietā Latvijā darbojās Igaunijā reģistrētā uzņēmuma ''SE Sampo Life Insurance Baltic'' Latvijas filiāle. 2010. gadā mainīts nosaukums uz ''Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle''.<ref name="Lursoft Latvijas filiāle" /> === ''Sampo Banka'' === 2004. gadā ''Sampo'' Latvijā iegādājās 1996. gadā dibināto banku ''Akciju sabiedrība Māras Banka''. 2005. gadā tā pārdēvēta par ''Akciju sabiedrība Sampo Banka'' un palielināts tās pamatkapitāls. 2008. gadā tā tika reorganizēta par ''Danske Bank AS'' filiāli Latvijā ar zīmola nosaukumu ''Danske Banka'',<ref name="Lursoft Sampo Banka" /><ref name="Lursoft Danske Bank" /><ref name="Danske Bankas vēsture" /> bet 2020. gada 23. martā likvidēta. === ''BALTA'' === 1999. gada beigās un 2000. gada sākumā notika ''Sampo'' sarunas ar Latvijas apdrošināšanas uzņēmumu ''[[BALTA (uzņēmums)|BALTA]]'' par tai piederošo ''BALTA'' akciju kapitāla daļas palielināšanu no 14,8 % līdz 72,4 %. 2000. gada 7. jūnijā ''Sampo'' paziņoja, ka nav panākta vienošanās ar ''BALTA'' akcionāriem.<ref name="LETA 2001.03" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Largest Shareholders">[https://www.sampo.com/investors/shareholders/largest-shareholders/ Largest Shareholders] Sampo Group</ref> <ref name="Sampo 2000">[http://www.sampo.com/materials/annual-reports/2000/sampo-group-annual-report-2000/Sampo_Annual_Report_2000.pdf?disposition=attachment Sampo Group, Annual Report 2000]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Sampo Pankki history">[http://www.sampopankki.fi/en-fi/About/Bankinbrief/History/Pages/History.aspx From Postal Savings Bank to Danske Bank Group]</ref> <ref name="Commission 2001">[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]</ref> <ref name="History">[https://www.sampo.com/about-us/history/ History] Sampo</ref> <ref name="Lursoft If Latvia">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130120/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft If Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P & C Insurance AS Latvijas filiāle''''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130153/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Sampo Dzīvība">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/sampo-dziviba Sampo Dzīvība, Apdrošināšanas akciju sabiedrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130226/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/sampo-dziviba |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/mandatum-life-insurance-baltic-se-latvijas-filiale Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130245/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/mandatum-life-insurance-baltic-se-latvijas-filiale |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Sampo Banka">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/sampo-banka Sampo Banka, Akciju sabiedrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130137/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/sampo-banka |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Lursoft Danske Bank">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/danske-bank-as-filiale-latvija Danske Bank A/S filiāle Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029130209/https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/danske-bank-as-filiale-latvija |date={{dat|2012|10|29||bez}} }} Lursoft</ref> <ref name="Danske Bankas vēsture">[http://www.danskebanka.lv/lv/about/danske-bankas-vesture/ Danske Bankas vēsture]</ref> <ref name="LETA 2001.03">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/183518-span_classhilitebaltaspan_akciju_kontrolpaketi_iegadajusies_span_classhilitedanijasspan_apdrosinasanas_sabiedriba_span_classhilitecodanspan "Balta" akciju kontrolpaketi iegādājusies Dānijas apdrošināšanas sabiedrība "Codan"] LETA, 2001. gada 1. martā</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.sampo.com ''Sampo'' vietne] {{OMX Helsinki 25}} {{OMX Nordic 40}} [[Kategorija:Sampo (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] i52m8if2jd39t3joajpjkmp0h12tala 0 195873 4500409 4495158 2026-07-30T09:54:47Z Edis 27633 4500409 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdrošināšanas uzņēmumu|If|If}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''{{br}}''If P&C Insurance Holding'' | logo = Logo If Skadeförsäkring.svg | logo_size = 100px | caption = | type = Publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Bergshamra]] ([[Stokholma]]) | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = ''Morten Thorsrud'' | industry = [[finanšu pakalpojumi]] | products = nedzīvības [[apdrošināšana]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = [[Sampo (uzņēmums)|Sampo]], {{FIN}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.if-insurance.com if-insurance.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Bergshamra-bro.jpg|thumb|right|250px|''If'' galvenais birojs Bergshamrā]] '''''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)''''' (starptautiski zināma kā '''''If P&C Insurance Holding''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēta nedzīvības [[apdrošināšana]]s pakalpojumu grupas pārvaldītājsabiedrība, kas pieder [[Somija]]s uzņēmumam ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]''. Tās galvenais birojs atrodas [[Bergshamra|Bergshamrā]], [[Stokholma]]s ziemeļu pievārtē. Uzņēmuma grupa ar zīmolu '''''If''''' darbojas īpašuma, veselības, KASKO, [[Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana|OCTA]], ceļojumu, mājdzīvnieku un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīs]] un Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.lv/par-if/par-mums|title=Par mums {{!}} If|website=www.if.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref> Tai ir vairāk nekā 4,6 miljoni klientu. == Vēsture == 1999. gadā Zviedrijas ''[[Skandia]]'', Norvēģijas ''[[Storebrand]]'' un Somijas ''[[OP-Pohjola|Pohjola]]'' apvienoja savu nedzīvības apdrošināšanas biznesu kopuzņēmumā. ''Skandia'' uzņēmumā ieguva 42 % daļu, ''Storebrand'' — 33 % un ''Pohjola'' — 25 %.<ref name="Sākotnējie partneri" /> Sākotnēji to paredzēja nosaukt par ''Newco'', bet beigās izvēlējās ''If'' (pilns nosaukums ''If Skadeförsäkring AB''). Nosaukums veidots no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''If'' ("ja") ar ideju "ja nu kas notiek".<ref name="If vēsture" /> 2000. gadā ''Pohjola'' izstājās no ''If'' grupas, lai turpinātu neatkarīgi darboties nedzīvības apdrošināšanā.<ref name="Pohjola History" /> 2001. gadā Somijas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'' no Eiropas Komisijas saņēma atļauju no ''Storebrand'' iegādāties ''If'' akcijas.<ref name="Commission 2001" /> 2002. gada sākumā ''Sampo'' savu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas uzņēmumu ''Vakuutusyhtiö Sampo'' apvienoja ar ''If'', iegūstot 38 % akciju uzņēmumā. 2004. gadā ''Skandia'' un ''Storebrand'' pārdeva visas tām piederošās ''If'' akcijas ''Sampo'', un ''Sampo Oyj'' kļuva par ''If Skadeförsäkring Holding AB (publ)'' vienīgo akcionāru.<ref name="Milestones" /> 2006. gadā ''If'' ieguva atļauju sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Krievijā. 2008. gadā ''If'' Krievijā iegādājās ''SOAO Region''.<ref name="If Krievijā" /> 2016. gadā ''If'' izbeidza savu mazumtirdzniecības darbību Krievijā. 2009. gadā gadā ''If'' darbība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika apvienota vienā Igaunijā reģistrētā sabiedrībā ''If P&C Insurance AS''. Latvijā ''If'' ir pazīstama ar nosaukumu ''If Apdrošināšana'', Lietuvā – ''If draudimas'', un Igaunijā – ''If Kindlustus''. Baltijas biznesa segmenta vadītājs ir Andris Morozovs. 2013. gada 2. maijā ''If P&C'' pabeidza Dānijas ''[[Tryg]]'' apdrošināšanas biznesa Somijā iegādi par 15 miljoniem EUR. 2019. gada 28. novembrī ''If'' parakstīja līgumu par Norvēģijas palīdzības uz ceļiem uzņēmuma ''Viking'' iegādi par 32 miljoniem eiro; darījums pabeigts 2020. gada 8. janvārī. 2024. gada 1. novembrī ''Sampo'', kurš 25. oktobrī bija iegādājies otro lielāko Dānijas apdrošināšanas uzņēmumu ''[[Topdanmark]]'', nodeva visas ''Topdanmark'' akcijas ''If P&C Insurance Holding''. Kopš 2025. gada 1. jūlija ''Topdanmark'' tika integrēts ''If P&C Insurance AS'' sastāvā, bet Dānijā turpināja darboties kā ''Topdanmark'' zīmols.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.if.no/om-if/om-oss|title=Om oss {{!}} If Forsikring|website=www.if.no|access-date=2026-07-15|language=no-NO}}</ref> == "''If'' Apdrošināšana" Latvijā == 1998. gada 1. aprīlī Latvijā tika dibināts ''Sampo'' meitas uzņēmums "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''Sampo Latvija''", kas nodarbojās ar nedzīvības apdrošināšanu. 2002. gada 4. janvārī, pēc ''Sampo'' apdrošināšanas biznesa apvienošanas ar ''If'', uzņēmums ieguva nosaukumu "Apdrošināšanas akciju sabiedrība ''If Latvia''". 2009. gadā ''If'' tika pārveidota par Igaunijā reģistrētā ''If P&C Insurance AS'' Latvijas filiāli.<ref name="Lursoft If Latvia" /><ref name="Lursoft If Latvijas filiāle" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="If vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |title=If vēsture |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317023510/http://www.if.lv/web/lv/parif/Parmums/Vesture/Pages/default.aspx |date={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> <ref name="Milestones">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sampo.com/group/milestones |title=Sampo Milestones |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |archivedate={{dat|2012|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120827063812/http://www.sampo.com/group/milestones |date={{dat|2012|08|27||bez}} }}</ref> <ref name="Sākotnējie partneri">[http://cws.huginonline.com/S/169/PR/199906/759550_5_3.html Pohjola New Partner in the Nordic Property & Casualty Insurance Group]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Pohjola History">[https://www.pohjola.fi/pohjola/group/history?id=356000&kielikoodi=en Pohjola History]</ref> <ref name="Commission 2001">[http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/01/1137 Commission clears Finnish Sampo Oyj's take-over of Norwegian Storebrand ASA]</ref> <ref name="If Krievijā">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |title=Иф в России |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130305020430/http://www.ifinsurance.ru/web/ru/about/facts/ifinrussia/pages/default.aspx |date={{dat|2013|03|05||bez}} }}</ref> <ref name="Lursoft If Latvia">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-latvia If Latvia, apdrošināšanas akciju sabiedrība''''] Lursoft</ref> <ref name="Lursoft If Latvijas filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/if-p-c-insurance-as-latvijas-filiale If P & C Insurance AS Latvijas filiāle''''] Lursoft</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.if-insurance.com ''If'' starptautiskā vietne] * [https://www.if.se ''If'' grupas Zviedrijas vietne] * [https://www.if.lv ''If'' Latvijas vietne] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Sampo (uzņēmums)]] [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] ekvkwewmqvw4sz1kgfv6h80kzpl8m69 0 208144 4500434 4337926 2026-07-30T11:09:42Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500434 wikitext text/x-wiki [[Attēls:APD.png|thumbnail|235px|Silīcija lavīnfotodiodes struktūra. 1 — omiskie kontakti; 2 — pretatstarošanās pārklājums]] '''Lavīnfotodiode''' (LFD; {{val-en|avalanche photodiode}}, APD) ir augstas jutības [[Pusvadītājs|pusvadītāja]] elektroniska ierīce, kas, izmantojot [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]], pārveido [[gaisma|gaismu]] par [[elektrība|elektrību]]. To var uzskatīt par [[fotodetektors|fotodetektoru]], kas ar [[lavīnveida pavairošana]]s efektu nodrošina sākuma posmu iekšējam [[pastiprinājums|pastiprinājumam]]. No funkcionālā viedokļa, to var uzskatīt par pusvadītāja analogu [[fotoelektronu pavairotājs|fotoelektronu pavairotājam]]. Izmantojot pretējas noslieces spriegumu (parasti 100–200 V [[silīcijs|silīcijam]]), fotodiodei ir novērojams iekšējs strāvas ieguves efekts (līdz 100), kas rodas [[jonizācija]]s ietekmē (lavīnveida efekts). Tomēr dažas silīcija LFD diodes salīdzinājumā ar tradicionālajām LFD, kas ļauj izmantot lielāku spriegumu (>1500) pirms pārrāvuma, tādējādi sasniedzot lielāku pastiprinājumu (>1000), ir ar alternatīvām noteikšanas un slīpuma tehnikām. Galvenokārt, jo augstāks [[reversais spriegums]], jo augstāks palielinājums. Līdz ar daudzām LFD diodes pavairošanas faktoru (M) izteiksmēm, to var izteikt ar formulu: :<math>M = \frac{1}{1 - \int_0^L\alpha(x)\, dx}</math> kur L ir telpiskā lādiņa robeža [[elektrons|elektroniem]] un <math>\alpha</math> ir elektronu (un caurumu) reizināšanas koeficients. Šis koeficients lielā mērā ir atkarīgs no pievienotā [[elektriskais lauks|elektriskā lauka]] spēka, [[temperatūra]]s un noteikšanas profila. Kopš LFD diodes pastiprinājums ievērojami atšķiras ar piemēroto reverso slīpumu un temperatūru, lai saglabātu stabilu pastiprinājumu, ir nepieciešams veikt reversā sprieguma kontroli. Tādēļ lavīnfotodiodes salīdzinājumā ar citām pusvadītāju fotodiodēm ir daudz jutīgākas. Ja nepieciešams ļoti augsts pastiprinājums (10⁵ līdz 10⁶), noteiktas LFD diodes (viena [[Fotons|fotona]] lavīndiodes) var darbināt ar reverso spriegumu, kas ir augstāks par LFD diodes caursišanas spriegumu. Šādā gadījumā LFD diodei ir nepieciešams ierobežot un ātri samazināt tās signāla strāvu. Šādam mērķim tiek pielietotas aktīvas un pasīvas strāvas dzēšanas tehnikas. LFD diodes, kas darbojas šādā augsta guvuma režīmā ir Geigera tipa. Šādu režīmu var izmantot, lai noteiktu atsevišķu fotonu, pie samērā zemas tumšo punktu proporcijas. == Izmantošana == [[Attēls:Barcode-scanner.jpg|thumbnail|200px|Svītrkodu nolasītājos izmanto lavīnfotodiodes]] Tipiski LFD diodes tiek izmantotas [[lāzera telemetrs|lāzera telemetros]] un gara intervāla [[optiskā šķiedra|optisko šķiedru]] [[telekomunikācijas|telekomunikācijās]]. Jaunais pielietojums ietver [[Pozitronu emisijas tomogrāfija|pozitronu emisijas tomogrāfiju]] un [[elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fiziku]]. LFD diožu masīvi ir komerciāli pieejami. LFD diožu pielietojums un izmantojamība ir atkarīga no daudziem parametriem. Divi no nozīmīgākajiem faktoriem ir: [[kvantu efektivitāte]], kas norāda uz to, cik labi tiek absorbēti epizožu optiskie fotoni un pēc tam pielietoti, lai ģenerētu primāros lādiņa nesējus; un kopējo [[strāvas noplūde|strāvas noplūdi]], kas ietver tumšo strāvu, fotostrāvu un [[Troksnis|troksni]]. Elektronu tumšā trokšņa komponenti ir virknes slēgums un paralēlais troksnis. Virknes troksnis, kas ir palaišanas trokšņa efekts, pamatā ir proporcionāls LFD diodes pretestībai, tai pat laikā paralēlais troksnis ir saistīts ar LFD diodes apjoma svārstībām un virsmas tumšo strāvu. Cits trokšņa avots ir ārējā trokšņa faktors F. Tas apzīmē statistisko troksni, kas ir raksturīgs stohastiskajam LFD diodes pavairošanas procesam. Lavīnfotodiodes izmanto: * neliela gaismas daudzuma detektēšanai; * [[lāzerradars|lāzerradaru]] sistēmās; * [[optiskie dati|optisko datu]] pārraidē; * [[svītrkodu nolasītājs|svītrkodu nolasītājos]]; * [[biomedicīna]]s aprīkojumā. == Materiāli == Principā jebkāda veida [[pusvadītājs|pusvadītāja]] materiālu var izmantot kā pavairošanas zonu: * [[Silīcijs]] uztvers [[redzamā gaisma|redzamo]] un gandrīz [[infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]], ar zemu pavairošanas [[troksnis (elektronika)|troksni]] (ārējo troksni). * [[Germānijs]] (Ge) uztvers infrasarkano starojumu ārpus [[viļņu garums|viļņu garuma]] 1,7 µm, bet tam ir augsts pavairošanas troksnis. * [[Indijs|In]][[Gallijs|Ga]][[Arsēns|As]] uztvers starojumu garāku par 1,6 µm, un tam ir mazāks pavairošanas troksnis kā Ge. Parasti to izmanto kā absorbcijas zonu [[heterostruktūra]]s diodei, visbiežāk kā pamatu un pavairošanas slāni piesaistot In[[fosfors|P]]. Šāda materiālu sistēma atbilst absorbcijas logam ar aptuveni 0,9-1,7 µm. InGaAs eksponē augstu absorbcijas koeficientu pie viļņa garuma, kas atbilst augsta ātruma telekomunikācijām, kam tiek izmantotas optiskās šķiedras, tādējādi tikai dažus mikrometrus no InGaAs ir nepieciešama gandrīz 100% gaismas absorbcija. Pārmērīga trokšņa faktors ir pietiekami zems, lai varētu izmantot frekvenču joslas platumu papildus 100 GHz vienkāršai InP/InGaAs sistēmai, līdz 400 GHz priekš InGaAs ar silīciju. Tādēļ ir iespējama ātra darbība: komerciāli mehānismi ir pieejami ar ātrumu vismaz līdz 10 Gbit/s. * Gallija [[nitrīds|nitrīda]] diodes tiek izmantotas darbam ar [[ultravioletais starojums|ultravioleto gaismu]]. * [[dzīvsudrabs|Hg]][[kadmijs|Cd]][[telūrs|Te]], kas balstās uz diodēm, darbojas infrasarkanajā gaismā, parasti pie maksimālā viļņa garuma ap 14 µm, bet, lai samazinātu tumsas strāvu, tam nepieciešama dzesēšana. Šādā materiālu sistēmā var sasniegt ļoti zemu virsnormas troksni. == Virsnormas troksnis == Kā minēts iepriekš, tas ir [[troksnis (elektronika)|troksnis]] M, kas rodas pie pastiprināšanas procesa, un to apzīmē ar F(M), bieži to var izteikt ar: :<math>F = \kappa M + \left(2 - \frac{1}{M}\right)\left(1 - \kappa\right)</math> kur <math>\kappa\,</math> ir elektronu trieciena procesā radusies [[jonizācija]]s proporcija. Elektronu pavairošanas mehānismam to nosaka, sniedzot caurumu trieciena jonizācijas proporciju, un attiecīgi dalot to ar elektronu trieciena jonizācijas proporciju. Ir vēlams, lai starp šīm proporcijām būtu liela [[simetrija]], kas mazinātu F(M). F(M) ir viens no galvenajiem ierobežojošajiem faktoriem, bet tam ir labākā iegūstamā enerģijas izšķirtspēja. == Veiktspējas ierobežojumi == Papildus virsnormas troksnim, pastāv ierobežojumi mehānisma veiktspējā, kas saistīti ar [[kapacitatīvā pretestība|kapacitatīvo pretestību]], pārvadīšanas laiku un lavīnveida pavairošanas laiku. Kapacitatīvā pretestība palielinās līdz ar pieaugošo mehānisma laukumu un samazināto biezumu. Pārvadīšanas laiks (elektronu un caurumu) palielinās līdz ar pieaugošo biezumu, ietverot apmaiņu starp kapacitatīvo pretestību un darbam nepieciešamo pārvadīšanas laiku. Lavīnveida pavairošanas laiks regulē ietaupījumu, kas nepieciešams sākotnējam frekvenču joslas platuma produktam, kas ir mehānisma konstrukcijas funkcija un galvenokārt {{math|κ}}. {{elektronika-aizmetnis}} [[Kategorija:Diodes]] k4wsukilovoatsq40gzksp4a2nz1aga 0 212397 4500274 4005288 2026-07-29T20:15:34Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500274 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Edijs Veders | Attēls = Eddie Vedder 2018 -2.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Edijs Veders 2018. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Edvards Luiss Seversons III | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1964|12|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ivenstona}} | Miris = | Instrumenti = [[vokāls]], [[elektriskā ģitāra]], [[mutes harmonikas]], [[ukulele]], [[akordeons]], [[basģitāra]], [[bungas]], [[mandolīna]], [[mandola]] | Žanrs = [[folkroks]], [[grandžmūzika]], [[alternatīvais roks]], [[smagais roks]] | Nodarbošanās = mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors | Gadi = 1979—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Universal Republic Records]]''<br />''[[Republic Records]]'' | Darbojies_arī = ''[[Pearl Jam]]'', [[Glens Hansards]], ''[[Bad Radio]]'', ''[[Temple of the Dog]]'', ''[[Hovercraft]]'', ''[[7 Worlds Collide]]'', ''C Average'' | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Edijs Veders''' ({{val|en|Eddie Vedder}}), īstajā vārdā '''Edvards Luiss Seversons III''' ({{val|en|Edward Louis Severson III}}; dzimis {{dat|1964|12|23}}), ir [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķis, dziedātājs un dziesmu autors. Vislielāko atpazīstamību ieguvis kā alternatīvā roka grupas ''[[Pearl Jam]]'' solists. Spēcīgā vokāla dēļ viņš kļuvis par [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] ikonu. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' ierindojis Vederu 7. vietā savā Visu laiku labāko solistu topā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/music/pictures/rolling-stone-readers-pick-the-best-lead-singers-of-all-time-20110412/7-eddie-vedder-0979704|title=Rolling Stone Readers Pick the Greatest Lead Singers of All Time|publisher=''Rolling Stone''|accessdate=July 26, 2012}}</ref> Edijs Veders piedalās arī projektos kopā ar citiem mūziķiem. 2007. gadā viņš laida klajā savu pirmo solo albumu, kurā bija iekļauta mūzika no filmas "[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]" (2007). Viņa otrais albums ''"Ukulele Songs"'' tika izdots 2011. gada 31. maijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Allmusic|class=artist|id=p134417|label=Eddie Vedder}} {{aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veders, Edijs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:ASV ģitāristi]] [[Kategorija:Grandžmūzika]] jdaumyzcs0w52117sk4w6cl8p8omkyx 0 216438 4500301 4498585 2026-07-29T21:11:17Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ P856..... 4500301 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Grieķijas Superlīga | aktuāla_sezona = | logo = SuperLeagueGreecelogo.jpg | pikseļi = 150 | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1927 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 14 | valsts = [[Grieķija]] | reģions = [[UEFA]] | kvalif = | izkr = 2. Superlīga | viet_turn = [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]<br /> [[Grieķijas superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]], <br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[Atēnu AEK]]''<br />(2025—26; 14. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]''<br />(48 tituli) | TV = | mlapa = {{url|www.superleaguegreece.net|Oficiālā vietne}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Grieķijas Superlīga''' ir [[Grieķija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga. Tajā spēlē 14 komandas. Visvairāk titulu (48) ir ieguvis klubs [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. Pašreizējie līgas čempioni ir [[Atēnu AEK]] komanda. 2 sezonas šajā līgā klubā ''[[FK Ergotelis]]'' aizvadīja [[Māris Verpakovskis]]. == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Klubs ! Pilsēta ! Vieta 2025.–26. gada sezonā ! Stadions ! Ietilpība ! Treneris |- | style="text-align:left"| [[Atēnu AEK]] ||[[Atēnas]]|| 1. || [[Agia Sophia Stadions]]|| 32 500|| [[Marko Nikoličs]] |- | style="text-align:left"| [[A.E. Kifisia F.C.|A.E. Kifisia]] ||[[Atēnas]]|| 10. || [[Leoforos Alexandras Stadions]] || 16 003 || [[Sebastians Leto]] |- | style="text-align:left"| [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] ||[[Saloniki]]|| 5. || [[Kleanthis Vikelidis Stadions]] || 22 800 || [[Mihalis Grigoriu]] |- | style="text-align:left"| [[AGS Astéras Trípolīs|Asteras Tripolis]] ||[[Tripole (Grieķija)|Tripole]]|| 11. || [[Theodoros Kolokotronis Stadions]] || 7423|| Georgios Antonopulos |- | style="text-align:left"| [[Atromitos F.C.|Atromitos]] ||[[Atēnas]]|| 9. || [[Peristeri Stadions]] || 9050 || [[Dušans Kerkezs]] |- | style="text-align:left"| [[Iraklis F.C. (Tesaloniki)|Iraklis]] ||[[Saloniki]]|| 1. (Ziemeļu grupa 2025.–26. gada SL2) || [[Kaftanzoglio Stadions]] || 27 560 || [[Valters Macari]] |- | style="text-align:left"| [[Kalamata F.C.|Kalamata]] ||[[Kalamata]]|| 1. (Dienvidu grupa 2025.–26. gada SL2) || [[Kalamatas pilsētas stadions]] || 4496 || Panajotis Hristofileas |- | style="text-align:left"| [[Levadiakos]] ||[[Levadija]]|| 6. || [[Levadijas pilsētas stadions]] || 5915|| [[Elias Čaralambus]] |- | style="text-align:left"| [[OFI Crete F.C.|OFI]] ||[[Iraklija]]|| 7.|| [[Pankritio Stadions]] || 26 240 || [[Hristos Kontis]] |- | style="text-align:left"| [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] ||[[Pireja]]|| 2. || [[Karaiskaki stadions]] || 33 334 || [[Hosē Luiss Mendilibars]] |- | style="text-align:left"| [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] ||[[Atēnas]]|| 4. || [[Atēnu olimpiskais stadions]] || 69 618 || [[Jākobs Nīstrups]] |- | style="text-align:left"| [[Panetolikos FC|Panetolikos]] ||[[Agrinja]]|| 12. || [[Panetolikos Stadions]] || 7321 ||[[Jannis Anastasiu]] |- | style="text-align:left"| [[Saloniku PAOK|PAOK]] ||[[Saloniki]]|| 3. || [[Tumbas Stadions]] || 28 703 || [[Alēzio Lisči]] |- | style="text-align:left"| [[Volos F.C.|Volos]] ||[[Vola]]|| 8. || [[Panthessaliko Stadions]] || 22 700 ||[[Kostas Bracos]] |} == Rezultāti == === Veiksmīgākās komandas === {| class="wikitable" |- ! style="width:100px" |Klubs ! style="width:50px" |Čempioni ! style="width:800px" |Gads |- | [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | style="text-align:center" | 48 | 1931, 1933, 1934, 1936, 1937, 1938, 1947, 1948, 1951, 1954, 1955, 1956, 1957, 1958, 1959, 1966, 1967, 1973, 1974, 1975, 1980, 1981, 1982, 1983, 1987, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2021, 2022, 2025 |- | [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | style="text-align:center" | 20 |1930, 1949, 1953, 1960, 1961, 1962, 1964, 1965, 1969, 1970, 1972, 1977, 1984, 1986, 1990, 1991, 1995, 1996, 2004, 2010 |- | [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] | style="text-align:center" | 14 |1939, 1940, 1963, 1968, 1971, 1978, 1979, 1989, 1992, 1993, 1994, 2018, 2023, 2026 |- |[[PAOK FC|PAOK]] | style="text-align:center" | 4 |1976, 1985, 2019, 2024 |- |[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | style="text-align:center" | 3 |1928, 1932, 1946 |- | [[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]] | style="text-align:center" | 1 |1988 |} Avots: [https://www.rsssf.org/tablesg/grkchamp.html rsssf.org] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Grieķijā]] 0snyhu1rxn4fysz5dbhmlupdb9ijwr7 0 217541 4500446 4454245 2026-07-30T11:33:36Z Vylks 50297 4500446 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kongo | Badge = Congo Republic FA.png | FIFA Trigramme = CGO | FIFA Rank = {{Nft rank|103|down||date=2023. gada 6. aprīlis}}| | 1st ranking date = | FIFA max = 57 | FIFA max date = [[2008]]. gada oktobris | FIFA min = 139 | FIFA min date = [[1996]]. gada aprīlis | Elo Rank = 118 | Elo max = 37 | Elo max date = [[1972]]. gada jūlijs | Elo min = 133 | Elo min date = {{dat|2011|9|4}} | Nickname = ''Diables Rouges'' (Sarkanie Velni) | Association = ''[[Fédération Congolaise de Football]]'' | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|FRA}} Klods Leruā | Captain = Amūrs Lusoko | Most caps = | Top scorer = Tjevī Bifuma (15) | Home Stadium = ''[[Stade de la Revolution]]'' | pattern_la1 = _cgo2021h|pattern_b1= _cgo2021h|pattern_ra1= _cgo2021h|pattern_sh1 = _cgo2021h | leftarm1 = ed0000|body1=ed0000|rightarm1=ed0000|shorts1=ed0000|socks1=FF0000 |pattern_la2 = _cgo2021a |pattern_b2 = _cgo2021a |pattern_ra2 = _cgo2021a |pattern_sh2 = _cgo2021a |pattern_so2 = _cgo2021a |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = ff0000 |socks2 = 006231 | First game = {{flaga|Kongo}} Viduskongo 4–1 {{fb-rt|Reinjona}} <br /> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13}}) | Largest win = <!-- {{flaga|Kongo|1970}} --> Kongo 11-0 {{fb-rt|Santome un Prinsipi}} <br /> ([[Gabona]]; {{dat|1976|6|7}}) | Largest loss = {{flaga|Madagaskara}} [[Madagaskaras futbola izlase|Malagasu Republika]] 8-1 Viduskongo {{flaga|Kongo}} <br /> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|19}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] | Regional cup best = '''Uzvarētāji''' [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] | current = }} '''Kongo Republikas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] starptautiskās sacensībās. Kongo izlase ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausam]], bet ir 7 reizes kvalificējusies [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausam]], kurā labākais panākums ir uzvara 1972. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''FIFA neakceptēja piedalīšanos'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]-[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] - ''Nepiedalījās'' * [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] - Grupu turnīrs * [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - '''Čempioni''' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] - 4. vieta * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - Grupu turnīrs * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]]-[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]] - ''Nepiedalījās'' * [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - Ceturtdaļfināls * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]]-[[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss|2000]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]]-[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' == Ārējās saites == * {{Official website}} {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kongo futbola izlase| ]] jlsdlo9hnq65odcggw2hgtx85ig1waj 0 218783 4500444 4454208 2026-07-30T11:32:03Z Vylks 50297 4500444 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Lībija | Badge = Libyan Football Federation Logo.png | FIFA Trigramme = LBY | FIFA Rank = 76 | 1st ranking date = | FIFA max = 36 | FIFA max date = [[2012]]. gada septembris | FIFA min = 187 | FIFA min date = [[1997]]. gada jūlijs | Elo Rank = 83 | Elo max = 46 | Elo max date = [[1985]]. gada augusts | Elo min = 124 | Elo min date = [[2003]]. gada jūnijs | Nickname = ''The Mediterranean Knights'' (Vidusjūras bruņinieki) | Association = [[Lībijas futbola federācija]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|SEN}} [[Jusufa Dabo]] | Captain = Alī Salama | Most caps = | Top scorer = Tariks El Taibs (23) | Home Stadium = Tripoles starptautiskais stadions | pattern_la1 = _adidascondivo22rw | pattern_b1 = _adidascondivo22rw | pattern_ra1 = _adidascondivo22rw | pattern_sh1 = _adidascondivo22bw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _adidascondivo22wb | pattern_b2 = _adidascondivo22wb | pattern_ra2 = _adidascondivo22wb | pattern_sh2 = _adidascondivo22wb | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|EGY|1952}} 10–2 {{fb-rt|Lībija|1951}}<br /> ([[Ēģipte]]; {{dat|1953|7|29}})[http://www.eloratings.net/Libya.htm] | Largest win = {{fb|Lībija|1951}} 21–0 [[Omānas futbola izlase|Maskata un Omāna]] [[Attēls:Flag of Muscat.svg|22px]] <br /> ([[Irāka]]; {{dat|1966|4|6}}) | Largest loss = {{fb|EGY|1952}} 10–2 {{fb-rt|Lībija|1951}}<br /> ([[Ēģipte]]; {{dat|1953|7|29}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss 1982|1982]] | Regional cup best = 2. vieta ([[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]) | current = }} '''Lībijas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Lībija|Lībiju]] starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], bet ir 3 reizes kvalificējusies [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausam]], kurā debijas reizē [[Āfrikas Nāciju kauss 1982|1982]]. gadā tika izcīnīta 2. vieta finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā ar 6-7 zaudējot [[Ganas futbola izlase|Ganai]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Diskvalifikācija'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] - ''Nepiedalījās'' * [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] - ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] - ''Izstājās'' * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]]-[[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] - 2. vieta * [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]-[[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]]-[[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]] - ''Izstājās'' * [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]]-[[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss|2000]]-[[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]]-[[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]-[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Lībijas futbola izlase| ]] hwd27p5q98afknml070dhtcpp81dnoz 0 225918 4500326 4447668 2026-07-29T22:48:07Z Termgrauzis 2708 "p.m.ē." nav redzams 4500326 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Terencijs | vārds_orig = P. TERENTIVS AFER | attēls = Terence cropped.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[195 p.m.ē.|195]]. vai [[185 p.m.ē.|185]]. p.m.ē. | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Ziemeļāfrika]]<br />({{TUN}}) | m_dat_alt = [[159 p.m.ē.]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = jūrā? | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs |rakstīšanas valoda = [[latīņu valoda]] | periods = [[agrīnā romiešu literatūra]] | žanri = | temati = | lit virzieni = ''[[Fabula palliata]]'' |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Pūblijs Terencijs Afrs''' ({{val-la|Publius Terentius Afer}}), biežāk pazīstams kā vienkārši '''Terencijs''' ({{val-la|Terentius}}; dzimis [[195 p.m.ē.|195]]. vai [[185 p.m.ē.|185]]. gadā p.m.ē., miris [[159 p.m.ē.|159]]. gadā p.m.ē.), bija Ziemeļāfrikas izcelsmes agrīnās [[romieši|romiešu]] literatūras [[komēdija|komēdiju]] autors. Saglabājušās visas 6 Terencija lugas. Dažkārt tiek uzskatīts par pirmo Āfrikas diasporas dzejnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://online-latin-dictionary.com/authors/publius_terentius_afer.php|title=LATIN DICTIONARY - Dictionary of Latin Authors and Figures - Terence|last=Olivetti|first=Olivetti Media Communication-Enrico|website=online-latin-dictionary.com|access-date=2026-03-30|language=en}}</ref> Romas senators Terencijs Lukāns iegādājās Terenciju kā vergu, tomēr, redzēdams viņa spējas, palaida to brīvībā. 25 gadu vecumā atstāja Romu un nekad tur neatgriezās. Miris jauns. Terencijs saglabāja popularitāti arī [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Viens no pazīstamākajiem Terencija citātiem ir ''Homo sum, humani nihil a me alienum puto'' (Esmu cilvēks un nekas cilvēcīgais man nav svešs). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.thelatinlibrary.com/ter.html Terencija lugu teksti] {{la ikona}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Romlit}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romiešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:195. gadā p.m.ē. dzimušie]] [[Kategorija:159. gadā p.m.ē. mirušie]] lkuv2bs1hkoylio4hnponr0vnzoieb7 4500327 4500326 2026-07-29T22:52:57Z Termgrauzis 2708 "Spārnoto latīņu valodas izteicienu sarakstā" ir "cilvēcisks", kas varbūt skan labāk. 4500327 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Terencijs | vārds_orig = P. TERENTIVS AFER | attēls = Terence cropped.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[195 p.m.ē.|195]]. vai [[185 p.m.ē.|185]]. p.m.ē. | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Ziemeļāfrika]]<br />({{TUN}}) | m_dat_alt = [[159 p.m.ē.]] | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = jūrā? | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs |rakstīšanas valoda = [[latīņu valoda]] | periods = [[agrīnā romiešu literatūra]] | žanri = | temati = | lit virzieni = ''[[Fabula palliata]]'' |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Pūblijs Terencijs Afrs''' ({{val-la|Publius Terentius Afer}}), biežāk pazīstams kā vienkārši '''Terencijs''' ({{val-la|Terentius}}; dzimis [[195 p.m.ē.|195]]. vai [[185 p.m.ē.|185]]. gadā p.m.ē., miris [[159 p.m.ē.|159]]. gadā p.m.ē.), bija Ziemeļāfrikas izcelsmes agrīnās [[romieši|romiešu]] literatūras [[komēdija|komēdiju]] autors. Saglabājušās visas 6 Terencija lugas. Dažkārt tiek uzskatīts par pirmo Āfrikas diasporas dzejnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://online-latin-dictionary.com/authors/publius_terentius_afer.php|title=LATIN DICTIONARY - Dictionary of Latin Authors and Figures - Terence|last=Olivetti|first=Olivetti Media Communication-Enrico|website=online-latin-dictionary.com|access-date=2026-03-30|language=en}}</ref> Romas senators Terencijs Lukāns iegādājās Terenciju kā vergu, tomēr, redzēdams viņa spējas, palaida to brīvībā. 25 gadu vecumā atstāja Romu un nekad tur neatgriezās. Miris jauns. Terencijs saglabāja popularitāti arī [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Viens no pazīstamākajiem Terencija citātiem ir ''Homo sum, humani nihil a me alienum puto'' (Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.thelatinlibrary.com/ter.html Terencija lugu teksti] {{la ikona}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Romlit}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romiešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:195. gadā p.m.ē. dzimušie]] [[Kategorija:159. gadā p.m.ē. mirušie]] psl5qi6187jmmfbl4g82fq0mndlz4u4 0 232051 4500241 4414634 2026-07-29T18:32:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500241 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Mother and baby sperm whale.jpg | att_nosaukums = [[Kašalots]] (''Physeter macrocephalus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Cetacea | kārta_lv = Vaļveidīgie | apakškārta = Odontoceti | apakškārta_lv = Zobvaļi | virsdzimta = Physeteroidea | virsdzimta_lv = Kašalotu virsdzimta | binomial = Physeteroidea <small>([[John Edward Gray|Gray]], 1868)</small> | kategorijas = nē | iedalījums = 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: *'''Kašalotu dzimta''' (''Physeteridae'', <small>[[John Edward Gray|Gray]], 1821</small>) *'''Pundurkašalotu dzimta''' (''Kogiidae'', <small>(Gill, 1871</small>)<ref>[http://www.marinespecies.org/cetacea/aphia.php?p=taxdetails&id=136982 Kogiidae Gill, 1871]</ref> }} '''Kašalotu virsdzimta''' (''Physeteroidea'') ir viena no [[zobvaļi|zobvaļu apakškārtas]] (''Odontoceti'') virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://paleodb.org/?a=basicTaxonInfo&taxon_no=53105 |title=Superfamily Physeteroidea Gray 1868 |access-date={{dat|2013|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250121165633/https://paleodb.org/?a=basicTaxonInfo&taxon_no=53105 }}</ref> '''kašalotu dzimtu''' (''Physeteridae'') un '''pundurkašalotu dzimtu''' (''Kogiidae'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://species-identification.org/species.php?species_group=marine_mammals&id=20&menuentry=groepen |title=Marine Mammals of the World: Pygmy and Dwarf Sperm Whales (Family Kogiidae) |access-date={{dat|2013|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924033331/http://species-identification.org/species.php?species_group=marine_mammals&id=20&menuentry=groepen }}</ref> Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (''Physeterinae'' un ''Kogiinae''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolib.cz/en/taxontree/id780658/ |title=Physeteroidea Gray, 1868 |access-date={{dat|2013|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305100110/http://www.biolib.cz/en/taxontree/id780658/ }}</ref>). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas. ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Dirk Claesen - Sperm Whale.jpg|thumb|left|220px|Apakšžoklis ir šaurs un proporcionāli mazs, salīdzinot ar augsžokli, attēlā [[kašalots]]]] [[Kašalots]] (''Physeter macrocephalus'') ir lielākais no visiem [[zobvaļi]]em. Pieaudzis tēviņš sasniedz 16—18 metru garumu un sver apmēram 45—57 [[tonna]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/P_macrocephalus/P_macrocephalus.htm |title=CMS: Physeter macrocephalus Linnaeus, 1758 |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/611yQB8Zs?url=http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/P_macrocephalus/P_macrocephalus.htm |archivedate={{dat|2011|08|18||bez}} }}</ref> Abas pundurkašalotu sugas, kā jau to nosaukums norāda, ir daudz mazākas. Turklāt [[pundurkašalots]] ir mazāks par [[pigmejkašalots|pigmejkašalotu]]. Pirmais ir apmēram 2,7 metrus garš un sver līdz 272 kg,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/K_sima/K_sima.htm |title=CMS: Kogia sima (Owen, 1866) |access-date={{dat|2013|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060630030115/http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/K_sima/K_sima.htm |archivedate={{dat|2006|06|30||bez}} }}</ref> bet pigmejkašalots var sasniegt 3,8 m garumu un 450 kg masas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/K_breviceps/K_breviceps.htm |title=CMS: Kogia breviceps (de Blainville, 1838) |access-date={{dat|2013|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130520101621/http://www.cms.int/reports/small_cetaceans/data/K_breviceps/K_breviceps.htm |archivedate={{dat|2013|05|20||bez}} }}</ref> Kašalotu virsdzimtas sugu ķermeņi ir masīvi veidoti, bet apakšžoklis relatīvi mazs un smalks, salīdzinot ar [[augšžoklis|augšžokli]]. Deguna kauls ir asimetrisks un elpošanas caurums atrodas galvas kreisajā pusē. Visām sugām ir daudz vienkāršu, konusveidīgu [[zobi|zobu]], kas visi ir apmēram vienādi lieli. Reizēm augšžoklī zobi iztrūkst vispār.<ref>Lockyer, Christina (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 204–209. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Galvenā maņa, ko kašalotu virsdzimtas sugas izmanto ir [[eholokācija]]. Visām virsdzimtas sugām galvā ir taukveidīga, vaskveidīga viela — [[spermacets]], kura nepieciešamību kašalotu galvās skaidro ar balasta funkciju niršanas laikā.<ref name=sper>{{Tīmekļa atsauce |url=http://myths.answers.com/other/sperm-whales-and-whale-sperm-separating-fact-from-mythology |title=Sperm Whales and Whale Sperm: Separating Fact from Mythology |access-date={{dat|2013|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131201003018/http://myths.answers.com/other/sperm-whales-and-whale-sperm-separating-fact-from-mythology |archivedate={{dat|2013|12|01||bez}} }}</ref> Ienirsot valis caur nāsīm ievelk aukstu ūdeni un ar to apskalo spermaceta maisu, tādējādi taukveidīgā viela kļūst cietāka, bet, paceļoties augšup no dzelmes, spermaceta orgānam pastiprināti tiek pievadītas siltas [[asinis]], sasildot spermaceta masu. Visas sugas spēj ienirt lielā dziļumā, tomēr uzskata, ka kašalots spēj ienirt dziļāk. Visas trīs sugas barojas ar [[kalmāri]]em, [[zivis|zivīm]] un pat [[haizivis|haizivīm]]. ==Evolūcija== Senākās zināmās kašalotu [[fosilija]]s ir saglabājušās no [[oligocēns|oligocēna]], tās ir apmēram 25 miljonus gadu vecas,<ref name=mch>Mchedlidze, G. A. (2009). Perrin, William F.; Wursig, Bernd; Thewissen, J. G. M., eds. Encyclopedia of Marine Mammals (2 ed.). 30 Corporate Drive, Burlington Ma. 01803: Academic Press. {{ISBN|978-0-12-373553-9}}.</ref> bet pundurkašalotu senākās fosilijas ir miocēna beigu fosilijas, kas ir apmēram 7 miljonus gadu vecas.<ref>Perrin, W. F., Würsic, B. & Thewissen, J. G. M. eds.: Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press, San Diego, 1414 pp.</ref> Analizējot [[DNS]] pētījumus, kašalotu virsdzimtas sugām tuvākie radinieki ir gan [[knābjvaļu dzimta|knābjvaļi]] (''Ziphiidae'') un [[upesdelfīnu dzimta|upesdelfīni]] (''Platanistidae''), gan [[plātņvaļi]].<ref>Verma, S. K., Sinha, R. K. & Singh, L. (2004). Phylogenetic position of Platanista gangetica: insights from the mitochondrial cytochrome b and nuclear interphotoreceptor retinoid-binding protein gene sequences. Molecular Phylogenetics and Evolution 33: 280–288.</ref><ref>May-Collado, L. & Agnarsson, I. (2006). Cytochrome b and Bayesian inference of whale phylogeny. Molecular Phylogenetics and Evolution 38: 344–354</ref> Kašalotu sugu lielākā dažādība dzīvoja [[miocēns|miocēna]] laikā. Primitīvākās un senākās no tām piederēja ''[[Zygophyseter]]'' un ''[[Naganocetus]]'' ģintīm.<ref name=mch/> ==Sistemātika== '''Kašalotu virsdzimta''' (''Physeteroidea'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fossilguy.com/gallery/vert/mammal/marine/sperm_whale/sperm_whale.htm |title=Types of Sperm Whales - Taxonomy: Living and Extinct |access-date={{dat|2013|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928045011/http://www.fossilguy.com/gallery/vert/mammal/marine/sperm_whale/sperm_whale.htm }}</ref><ref>Lambert, Oliver; Bianucci, Giovanni; & Muizon, Christian de. "A new stem-sperm whale (Cetacea, Odontoceti, Physeteroidea) from the Latest Miocene of Peru". Comptes Rendus Palevol 7 (6): 361–369. doi:10.1016/j.crpv.2008.06.002</ref> *†''[[Diaphorocetus]]'' *†''[[Acrophyseter]]'' *†''[[Zygophyseter]]'' *†''[[Brygmophyseter]]'' *†''[[Aulophyseter]]'' *†''[[Livyatan]]''<ref>Lambert, O., G. Bianucci, K. Post, C. de Muizon, R. Salas-Gismondi, M. Urbina & J. Reumer. (2010). The giant bite of a new raptorial sperm whale from the Miocene epoch of Peru. Nature 466: 105–108. sperm doi:10.1038/nature09067</ref> *'''Kašalotu dzimta''' (''Physeteridae'') **[[Kašaloti]] (''Physeter'') ***[[Kašalots]] (''Physeter macrocephalus'') **†''[[Ferecetotherium]]'' **†''[[Helvicetus]]'' **†''[[Idiorophus]]'' **†''[[Idiophyseter]]'' **†''[[Orycterocetus]]'' **†''[[Physeterula]]'' **†''[[Placoziphius]]'' *'''Pundurkašalotu dzimta''' (''Kogiidae'') **[[Pundurkašaloti]] (''Kogia'') ***[[Pigmejkašalots]] (''Kogia breviceps'') ***[[Pundurkašalots]] (''Kogia sima'') ***†''[[Kogia pusilla]]'' **†''[[Aprixokogia]]'' **†''[[Kogiopsis]]'' **†''[[Praekogia]]'' **†''[[Scaphokogia]]'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[http://eol.org/pages/32138660/overview Physeteroidea]{{Novecojusi saite}} *[http://palaeos.com/vertebrates/cetartiodactyla/autoceta.html#Physeteroidea Physeteroidea] *[http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=330_3.html Lipīdi] *[http://mspoki.tvnet.lv/vesture/Valu-mednieki-19-gadsimta-piedzivo/541804/1/2 Vaļu mednieki 19. gadsimtā piedzīvo ziedu laikus] *[http://www.edgeofexistence.org/mammals/species_info.php?id=109 Sperm whale (Physeter macrocephalus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131030141948/http://www.edgeofexistence.org/mammals/species_info.php?id=109 |date={{dat|2013|10|30||bez}} }} [[Kategorija:Kašalotu virsdzimta| ]] [[Kategorija:Zobvaļi]] amwf7ezqgnl8580i2tkgc0pltee16rk 3 238378 4500193 2103110 2026-07-29T13:27:26Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Roopeank]] uz [[Dalībnieka diskusija:LasseKeskinen]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Roopeank|Roopeank]]" to "[[Special:CentralAuth/LasseKeskinen|LasseKeskinen]]" 2103110 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Roopeank}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 17:17, 1 decembrī, 2013 (EET) c3sr2zwbjzwf5ez8louoy302nksykle 0 244167 4500286 4498478 2026-07-29T20:37:37Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4500286 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]'' | name = Cēsu Jaunā pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Cēsu pilsmuiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = ''[[:d:Q15219087|E. Veidenbauma dzīves vieta]]'' | name = E. Veidenbauma dzīves vieta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 14 | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|Saulrieti]]'' | name = Saulrieti | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] 8h7a6cri2olpsailbipdupt24qaiupt 0 244541 4500263 4498471 2026-07-29T19:46:04Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4500263 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20018446 | label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]'' | name = Krastkalna nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga) | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta<br/>vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977508854721 | long = 24.137634535423 | p625 = {{Coord|56.977509|24.137635|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | commonscat = Miera iela 19 (Riga) | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga) | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 6xuhnoj7fc9z48e8tmlw28shvzs24a1 10 261850 4500270 4235227 2026-07-29T20:12:41Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500270 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Labākā dziesma (Oskars) | titlestyle = background-color: #EEDD82; | groupstyle = background-color: #EEDD82; | belowstyle = background-color: #EEDD82; | title = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ieguvēji nominācijā [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dziesma"]] | state = {{{state|collapsed}}} | listclass = hlist | group1 = 1934–1940 | list1 = * ''The Continental'': [[Kons Konrads]] (mūzika), [[Hērbs Medžidsons]] (teksts) (1934) * ''Lullaby of Broadway'': [[Harijs Vorens]] (mūzika), [[Els Dubins]] (teksts) (1935) * ''The Way You Look Tonight'': [[Džeroms Kērns]] (mūzika), [[Dorotija Fīldsa]] (teksts) (1936) * ''Sweet Leilani'': [[Harijs Ouenss]] (1937) * ''Thanks for the Memory'': [[Ralfs Reindžers]] (mūzika), [[Leo Robins]] (teksts) (1938) * ''Over the Rainbow'': [[Herolds Ārlens]] (mūzika), [[Jips Hārburgs]] (teksts) (1939) * ''When You Wish Upon a Star'': [[Lī Hārlains]] (mūzika), [[Neds Vašingtons]] (teksts) (1940) | group2 = 1941–1960 | list2 = * ''The Last Time I Saw Paris'': [[Džeroms Kērns]] (mūzika), [[Oskars Hammerstains II]] (teksts) (1941) * ''White Christmas'': [[Ērvings Berlins]] (1942) * ''You'll Never Know'': [[Harijs Vorens]] (mūzika), [[Maks Gordons]] (teksts) (1943) * ''Swinging on a Star'': [[Džeimss van Hēsens]] (mūzika), [[Džonijs Bērks]] (teksts) (1944) * ''It Might as Well Be Spring'': [[Ričards Rodžerss]] (mūzika), [[Oskars Hammerstains II]] (teksts) (1945) * ''On the Atchison, Topeka and the Santa Fe'': [[Harijs Vorens]] (mūzika), [[Džonijs Mērsers]] (teksts) (1946) * ''Zip-a-Dee-Doo-Dah'': [[Elijs Vrūbels]] (mūzika), [[Rejs Gilberts]] (teksts) (1947) * ''Buttons and Bows'': [[Džejs Livingstons]] (mūzika), [[Rejs Evanss]] (teksts) (1948) * ''Baby, It's Cold Outside'': [[Frenks Losers]] (1949) * ''Mona Lisa'': [[Rejs Evanss]], [[Džejs Livingstons]] (1950) * ''In the Cool, Cool, Cool of the Evening'': [[Hogijs Kārmaikls]] (mūzika), [[Džonijs Mērsers]] (teksts) (1951) * ''High Noon (Do Not Forsake Me, Oh My Darlin')'': [[Dmitrijs Tjomkins]], [[Neds Vašingtons]] (teksts) (1952) * ''Secret Love'': [[Semijs Feins]] (mūzika), [[Pols Frānsiss Vebsters]] (teksts) (1953) * ''Three Coins in the Fountain'': [[Džūls Stains]] (mūzika), [[Semijs Kāns]] (teksts) (1954) * ''Love Is a Many Splendored Thing'': [[Semijs Feins]] (mūzika), [[Pols Frānsiss Vebsters]] (teksts) (1955) * ''Whatever Will Be, Will Be (Qué Será, Será)'': [[Džejs Livingstons]], [[Rejs Evanss]] (1956) * ''All the Way'': [[Džeimss van Hēsens]] (mūzika), [[Semijs Kāns]] (teksts) (1957) * ''Gigi'': [[Frederiks Lou]] (mūzika), [[Alans Džejs Lērners]] (teksts) (1958) * ''High Hopes'': [[Džeimss van Hēsens]] (mūzika), [[Semijs Kāns]] (teksts) (1959) * ''Never on Sunday'': [[Manoss Hadzidakis]] (1960) | group3 = 1961–1980 | list3 = * ''Moon River'': [[Henrijs Mansīni]] (mūzika), [[Džonijs Mērsers]] (teksts) (1961) * ''Days of Wine and Roses'': [[Henrijs Mansīni]] (mūzika), [[Džonijs Mērsers]] (teksts) (1962) * ''Call Me Irresponsible'': [[Džeimss van Hēsens]] (mūzika), [[Semijs Kāns]] (teksts) (1963) * ''Chim Chim Cher-ee'': [[Ričards Šērmens]], [[Roberts Šērmens]] (1964) * ''The Shadow of Your Smile'': [[Džonijs Mendels]] (mūzika), [[Pols Frānsiss Vebsters]] (teksts) (1965) * ''Born Free'': [[Džons Barijs]] (mūzika), [[Dons Bleks]] (teksts) (1966) * ''Talk to the Animals'': [[Leslijs Brikass]] (1967) * ''The Windmills of Your Mind'': [[Mišels Legrāns]] (mūzika), [[Alans Bergmens]], [[Merilina Bergmena]] (teksts) (1968) * ''Raindrops Keep Fallin' on My Head'': [[Bērts Bekaraks]] (mūzika), [[Hels Deivids]] (teksts) (1969) * ''For All We Know'': [[Freds Karlins]] (mūzika), [[Robs Roiers]], [[Džimijs Grifins]] (teksts) (1970) * ''Theme from Shaft'': [[Aizeks Heiss]] (1971) * ''The Morning After'': [[Els Keša]], [[Džoels Hēršhorns]] (1972) * ''The Way We Were'': [[Mārvins Hemlišs]] (mūzika), [[Alans Bergmens]], [[Merilina Bergmena]] (teksts) (1973) * ''We May Never Love Like This Again'': [[Els Keša]], [[Džoels Hēršhorns]] (1974) * ''I'm Easy'': [[Kīts Keradains]] (1975) * ''Evergreen (Love Theme from A Star Is Born)'': [[Bārbra Streisande]] (mūzika), [[Pols Viljamss]] (teksts) (1976) * ''You Light Up My Life'': [[Džozefs Brukss]] (1977) * ''Last Dance'': [[Pols Džebara]] (1978) * ''It Goes Like It Goes'': [[Deivids Šīrs]] (mūzika), [[Normens Gimbels]] (teksts) (1979) * ''Fame'': [[Maikls Gors]] (mūzika), [[Dīns Pičfords]] (teksts) (1980) | group4= 1981–2000 | list4 = * ''Arthur's Theme (Best That You Can Do)'': [[Bērts Bekaraks]], [[Kerola Bejere Seidžere]], [[Kristofers Kross]], [[Pīters Allens]] (1981) * ''Up Where We Belong'': [[Džeks Nīče]], [[Bafija Seinta-Marija]] (mūzika), [[Vills Dženingss]] (teksts) (1982) * ''Flashdance... What a Feeling'': [[Džordžo Moroders]] (mūzika), [[Kīts Forzi]], [[Airīna Kēra]] (teksts) (1983) * ''I Just Called to Say I Love You'': [[Stīvijs Vonders]] (1984) * ''Say You, Say Me'': [[Laionels Ričijs]] (1985) * ''Take My Breath Away'': [[Džordžo Moroders]] (mūzika), [[Toms Vaitloks]] (teksts) (1986) * ''(I've Had) The Time of My Life'': [[Frenks Previts]], [[Džons DeNikola]], [[Donalds Markovics]] (mūzika), [[Frenks Previts]] (teksts) (1987) * ''Let the River Run'': [[Kārlija Saimona]] (1988) * ''Under the Sea'': [[Alans Menkens]] (mūzika), [[Hauards Ešmens]] (teksts) (1989) * ''Sooner or Later (I Always Get My Man)'': [[Stīvens Sondheims]] (1990) * ''Beauty and the Beast'': [[Alans Menkens]] (mūzika), [[Hauards Ešmens]] (teksts) (1991) * ''A Whole New World'': [[Alans Menkens]] (mūzika), [[Tims Raiss]] (teksts) (1992) * ''Streets of Philadelphia'': [[Brūss Springstīns]] (1993) * ''Can You Feel the Love Tonight'': [[Eltons Džons]] (mūzika), [[Tims Raiss]] (teksts) (1994) * ''Colors of the Wind'': [[Alans Menkens]] (mūzika), [[Stīvens Švarcs]] (teksts) (1995) * ''You Must Love Me'': [[Endrū Loids Vebers]] (mūzika), [[Tims Raiss]] (teksts) (1996) * ''[[My Heart Will Go On]]'': [[Džeimss Horners]] (mūzika), [[Vills Dženingss]] (teksts) (1997) * ''When You Believe'': [[Stīvens Švarcs]] (1998) * ''You'll Be in My Heart'': [[Fils Kolinss]] (1999) * ''Things Have Changed'': [[Bobs Dilans]] (2000) | group5 = 2001–2020 | list5 = * ''If I Didn't Have You'': [[Rendijs Ņūmens]] (2001) * ''Lose Yourself'': ''[[Eminem]]'', [[Džefs Beiss]], [[Lūiss Resto]] (mūzika), ''Eminem'' (teksts) (2002) * ''Into the West'': [[Frena Volša]], [[Hauards Šors]], [[Enija Lenoksa]] (2003) * ''Al otro lado del río'': [[Horhe Drekslers]] (2004) * ''It's Hard out Here for a Pimp'': ''[[Juicy J]]'', ''[[Frayser Boy]]'', ''[[DJ Paul]]'' (2005) * ''I Need To Wake Up'': [[Melisa Eteridža]] (2006) * ''Falling slowly'': [[Glens Hansards]], [[Markēta Irglova]] (2007) * ''Jai Ho'': [[A. R. Rahmans]] (mūzika), [[Gulzars]] (teksts) (2008) * ''The Weary Kind'': [[Raiens Bingems]], [[Tī Bons Bērnets]] (2009) * ''We Belong Together'': [[Rendijs Ņūmens]] (2010) * ''Man or Muppet'': [[Brets Makenzijs]] (2011) * ''[[Skyfall (dziesma)|Skyfall]]'': [[Adele (dziedātāja)|Adele]], [[Pols Epvērts]] (2012) * ''Let It Go'': [[Kristena Endersone-Lopesa]], [[Roberts Lopess]] (2013) * ''Glory'': [[Džons Ledžends]], ''[[Common]]'' (2014) * ''Writing's on the Wall'': [[Džimijs Neipss]], [[Sems Smits]] (2015) * ''City of Stars'': [[Džastins Hurvics]] (mūzika), [[Bendžs Paseks]], [[Džastins Pols]] (teksts) (2016) * ''Remember Me'': [[Kristena Endersone-Lopesa]], [[Roberts Lopess]] (2017) * ''Shallow'': [[Lady Gaga]], [[Marks Ronsons]], [[Entonijs Rosomendo]], [[Endrū Vaiats]] (2018) * ''(I'm Gonna) Love Me Again'': [[Eltons Džons]] (mūzika), [[Bernijs Topins]] (teksts) (2019) * ''Fight for You'': ''[[D'Mile]]'', ''[[H.E.R.]]'' (mūzika), ''[[H.E.R.]]'', [[Tjara Tomasa]] (teksts) (2020) | group6 = 2021–pašlaik | list6 = * ''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'': [[Billija Ailiša]], [[Fineass O'Konels]] (2021) * ''Naatu Naatu'': [[M. Keravani]] (mūzika), [[Čandrabose]] (teksts) (2022) * ''[[What Was I Made For?]]'': [[Billija Ailiša]], [[Fineass O'Konels]] (2023) * ''[[El Mal]]'': Klements Dukols, Kamilla Dalmā, [[Žaks Odijārs]] (2024) }}<noinclude> {{collapsible option|state=collapsed}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori| ]] [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] </noinclude> o7x65dc8l871cr2mfgo7k0e76jwfhjm 0 266797 4500231 4366816 2026-07-29T18:14:14Z Biafra 13794 4500231 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Head Helios AM Rhodes E49.jpg|thumb|Hēlija galva]] '''Hēlijs''' ({{val|grc|Ἥλιος}} (''Hēlios'')) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir [[saule]]s dievs, [[Hiperīons (mitoloģija)|Hiperīona]] dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta [[Teja]] un [[Eirifāsija]]. Viņš pieder pirmsolimpiskā laika dievim.<ref name="MI1">{{Grāmatas atsauce|title=Mitoloģijas enciklopēdija|volume=1. sējums|year=1993|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]]|location=Rīga|isbn=5-89960-045-4|page=185}}</ref> Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību un ar [[aklums|aklumu]] soda noziedzniekus. Viņš dzīvo greznā pilī, tronis viņam ir izveidots no dārgakmeņiem. Vēlākajā antīkajā pasaulē ticis identificēts ar [[Apollons|Apollonu]], bet abi tika uzskatīti par diviem atsevišķiem dieviem, jo Hēlijs bija [[titāni|titāns]], bet Apollons — [[Olimpa dievi|Olimpa dievs]]. [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Hēlijam atbilst saules dievs [[Sols (mitoloģija)|Sols]].<ref name="MI1"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{Sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] 3q6a4ngclqkrstvouqql2vonnjn5ymm 4500232 4500231 2026-07-29T18:14:39Z Biafra 13794 4500232 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Head Helios AM Rhodes E49.jpg|thumb|Hēlija galva]] '''Hēlijs''' ({{val|grc|Ἥλιος}} (''Hēlios'')) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir [[Saule]]s dievs, [[Hiperīons (mitoloģija)|Hiperīona]] dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta [[Teja]] un [[Eirifāsija]]. Viņš pieder pirmsolimpiskā laika dievim.<ref name="MI1">{{Grāmatas atsauce|title=Mitoloģijas enciklopēdija|volume=1. sējums|year=1993|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]]|location=Rīga|isbn=5-89960-045-4|page=185}}</ref> Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību un ar [[aklums|aklumu]] soda noziedzniekus. Viņš dzīvo greznā pilī, tronis viņam ir izveidots no dārgakmeņiem. Vēlākajā antīkajā pasaulē ticis identificēts ar [[Apollons|Apollonu]], bet abi tika uzskatīti par diviem atsevišķiem dieviem, jo Hēlijs bija [[titāni|titāns]], bet Apollons — [[Olimpa dievi|Olimpa dievs]]. [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] Hēlijam atbilst saules dievs [[Sols (mitoloģija)|Sols]].<ref name="MI1"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{Sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] bla2r0l1mgkc99u7dndm0dlg5ya4015 10 269177 4500406 4232805 2026-07-30T08:32:00Z Gragox 965 4500406 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = LHČ sezonas | title = [[Latvijas čempionāts hokejā|<span style="color:white;">Latvijas hokeja virslīgas</span>]] sezonas | titlestyle = background:#007CC5; color: white; | groupstyle = background:#9BDDFF; color: black; text-align:right; | state = autocollapse | listclass= hlist |group1 = 1930. gadi |list1 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| | | [[1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā|1931.—32.]] | [[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā|1932.—33.]] | 1933.—34. | 1934.—35. | 1935.—36. | 1936.—37. | 1937.—38. | 1938.—39. }}</table> |group2 = 1940. gadi |list2 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| 1939.—40. | | | | | | | | | }}</table> |group3 = 1990. gadi |list3 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| | | 1991.—92. | 1992.—93. | 1993.—94. | 1994.—95. | 1995.—96. | 1996.—97. | 1997.—98. | 1998.—99. }}</table> |group4 = 2000. gadi |list4 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| 1999.—00. | 2000.—01. | 2001.—02. | 2002.—03. | [[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—04.]] | [[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—05.]] | [[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—06.]] | [[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—07.]] | [[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—08.]] | [[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—09.]] }}</table> |group5 = 2010. gadi |list5 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| [[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—10.]] | [[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—11.]] | [[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]] | [[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—13.]] | [[2013.—2014. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2013.—14.]] | [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2014.—15.]] | [[2015.—2016. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015.—16.]] | [[2016.—2017. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2016.—17.]] | [[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017.—18.]] | [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] }}</table> |group6 = 2020. gadi |list6 = <table width="100%" cellpadding="0">{{NavboxYears|| [[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—20.]] | [[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—21.]] | [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]] | [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] | [[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—24.]] | [[2024.—2025. gada Optibet hokeja līgas sezona|2024.—25.]] | [[2025.—2026. gada Optibet hokeja līgas sezona|2025.—26.]] | [[2026.—2027. gada Optibet hokeja līgas sezona|2026.—27.]] | | }}</table> }}<noinclude> [[Kategorija:Hokeja veidnes|LHČ sezonas]]</noinclude> dfegh1rwn6r1n0vsrzg7eryy7zby8p4 0 281422 4500401 4420530 2026-07-30T08:04:05Z Turaids 8965 4500401 wikitext text/x-wiki '''Cisdzimte''' (no {{val|la|cis-}} — 'vienā pusē') ir [[dzimtes studijas|dzimtes studiju]] [[jēdziens]], ar ko apzīmē tādu [[persona]]s [[dzimte (socioloģija)|dzimti]], kas sakrīt ar tās [[dzimums|dzimumu]]. Cisdzimtes personas jeb cisseksuāļus sīkāk iedala cisvīriešos un cissievietēs. Ja personas [[dzimtes identitāte]] nesaskan ar tās dzimumu, lieto jēdzienu [[transdzimte]], bet, ja persona pilnībā vai vispār neidentificējas ne ar vīrišķo, ne sievišķo, lieto jēdzienu [[bezdzimte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kvīri, interseksuāļi, cis un panseksuāļi. Kas tie tādi ir, un kādi cilvēki vēlas sevi ar tiem apzīmēt? |date=2023. gada 9. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/579183-kviri-interseksuali-cis-un-panseksuali-kas-tie-tadi-ir-un-kadi-cilveki-velas-sevi-ar-tiem-apzimet |accessdate=2025. gada 12. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Dzimte&dzimums. Kāda atšķirība? |year=2020 |publisher=[[Marta (organizācija)|Marta]] |url=https://marta.lv/files/jauniesi/DZIMTE%20DZIMUMS%20k%C4%81da%20at%C5%A1%C4%B7ir%C4%ABba_2020.pdf#page=4 |accessdate=2023. gada 3. februārī |archive-date=2023. gada 15. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215043305/https://marta.lv/files/jauniesi/DZIMTE%20DZIMUMS%20k%C4%81da%20at%C5%A1%C4%B7ir%C4%ABba_2020.pdf#page=4 }}</ref> Ar cisdzimti saistīts jēdziens ir [[cisseksisms]] — [[dzimtes binaritāte]]s uzspiešana, noliedzot dzimtes identitāšu daudzveidību.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Blank |first=Paula |title=Will the Word "Cisgender" Ever Go Mainstream? |work=[[The Atlantic]] |url=https://www.theatlantic.com/entertainment/archive/2014/09/cisgenders-linguistic-uphill-battle/380342/ |access-date=2018-05-13}}</ref><ref name="Spectator2">{{cite magazine |last = Wordsworth |first = Dot |date = November 7, 2015 |title = How we ended up 'cisgender':The history of a tendentious word |url = http://new.spectator.co.uk/2015/11/how-we-ended-up-cisgender/ |magazine = [[The Spectator]] |url-status = dead |archive-url = https://web.archive.org/web/20151112200858/http://new.spectator.co.uk/2015/11/how-we-ended-up-cisgender/ |archive-date = November 12, 2015 }}</ref> == Skatīt arī == * [[Transdzimte]] * [[Bezdzimte]] == Atsauses == {{Atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzimtes identitāte]] cod2t5gkvx2ndp5eaclw6tn8z9xcgcx 0 281430 4500400 4420531 2026-07-30T08:03:03Z Turaids 8965 4500400 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} [[Attēls:Transgender Pride flag.svg|thumb|Transpersonu [[karogs]]]] '''Transdzimte''' (no {{val|en|transgender}}) ir [[dzimtes studijas|dzimtes studiju]] [[jēdziens]], ar ko apzīmē tādu [[persona]]s [[dzimte (socioloģija)|dzimti]], kas nesakrīt ar tās [[dzimums|dzimumu]]. Tāpat kā [[cisdzimte]]s personām, arī transpersonām var būt jebkura [[seksuālā orientācija]], tostarp [[heteroseksualitāte]], [[homoseksualitāte]], [[biseksualitāte]], [[panseksualitāte]] vai [[aseksualitāte]]. Transpersonām var būt īpašības, ko parasti piedēvē noteiktai dzimtei, un viņi var identificēties to robežās vai arī ārpus tām, piemēram, [[Nebināra dzimtes identitāte|dzimtes kvīru]] (''genderqueer''), bezdzimtes (''agender''), dzimtes neitrālo un trešās dzimtes personu gadījumā. Transpersonas var arī identificēties kā divdzimtes (''bigender'') vai visdzimtes (''pangender'') personas, kā arī attiecināt savu [[dzimtes identitāte|dzimtes identitāti]] uz transdzimumu spektru vai citiem, plašākiem dzimtes identitātes spektriem. == Likumi == [[Eiropa|Eiropā]] ir 36 [[Valsts|valstis]], kurās ir nepieciešama [[Psihiatrs|psihiatra]] diagnoze, lai noteiktu dzimuma piederību, bet 20 Eiropas valstīs ir nepieciešama medicīniska operācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tgeu.org/trans-rights-map-2017/|title=Trans Rights Europe Map & Index 2017|website=TGEU|access-date=2022-06-06|date=2017-05-18|language=en|archive-date=2017-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20171019004745/https://tgeu.org/trans-rights-map-2017/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Cisdzimte]] * [[Bezdzimte]] * [[Trešā dzimte]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzimtes studijas]] ed4r44bsko4ur2ddupvildo8zoq6b83 10 286204 4500344 4500054 2026-07-30T02:10:19Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4500344 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> kn2pwyrnlljtr8nth9fquaut2cv8nih 0 289823 4500396 3715409 2026-07-30T07:40:26Z Biafra 13794 Teofils Lapinskis 4500396 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}} '''Lapinskis''' var būt: * [[Juris Lapinskis]]; * [[Oskars Lapinskis]]; * [[Teofils Lapinskis]]; * [[Vladislavs Lapinskis]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 5x1gmuxb1ux0dpfx7sn2vpmzvmzwn4s 0 292673 4500404 3864716 2026-07-30T08:27:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500404 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = {{4 attēli|im1=Aporia crataegi mating podgorje 2012 01.jpg|cap1=Pārošanās|im2=Aporia crataegi eggs podgorje 2012 01.jpg|cap2=Olas|im3=Aporia.crataegi.caterpillar.jpg|cap3=Kāpurs|im4=Aporia.crataegi.puppe.2268.jpg|cap4=Kūniņa}} | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | apakškārta = Glossata | apakškārta_lv = Sūcējsnuķaiņi | virsdzimta = Papilionoidea | virsdzimta_lv = Dižtauriņu virsdzimta | dzimta = Pieridae | dzimta_lv = Balteņu dzimta | apakšdzimta = Pierinae | apakšdzimta_lv = | ģints = Aporia | ģints_lv = | suga = Aporia crataegi | suga_lv = Lapkoku baltenis | binomial = Aporia crataegi <small>(Linnaeus, 1758)</small> | sinonīmi = * ''Papilio crataegi'' Linnaeus 1758 | iedalījums = * pasuga: ''Aporia crataegi adherbal'' Fruhstorfer, 1910 * pasuga: ''Aporia crataegi banghaasi'' Bryk, 1921 * pasuga: ''Aporia crataegi crataegi'' (Linnaeus, 1758) * pasuga: ''Aporia crataegi diluta'' Verity * pasuga: ''Aporia crataegi iranica'' Forster, 1939 * pasuga: ''Aporia crataegi mauretanica'' Oberthür, 1909 * pasuga: ''Aporia crataegi meinhardi'' Krulikowsky, 1909 * pasuga: ''Aporia crataegi pellucida'' Ruber, 1907 * pasuga: ''Aporia crataegi pseudohippia'' Verity, 1911 * pasuga: ''Aporia crataegi sachalinensis'' Matsumura, 1925 * pasuga: ''Aporia crataegi shugnana'' Sheljuzhko, 1925 * pasuga: ''Aporia crataegi tianschanica'' Rühl, 1893 * pasuga: ''Aporia crataegi zabulensis'' de Freina, 1974 | kategorijas = nē }} '''Lapkoku baltenis''' ({{val|la|Aporia crataegi}}) ir [[Zvīņspārņi|zvīņspārņu]] [[Tauriņi|tauriņu]] suga no [[balteņu dzimta]]s. == Izplatība == Tā ir [[Palearktika|Palearktikas]] suga, kas plaši izplatīta kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="Alford2014"/> Apdzīvo briksnājus, mežmalas, ziedu [[pļava]]s, kokaudzētavas un ceļmalas.<ref name="Newland.etal2015"/> == Apraksts == Pieaugušo tauriņu [[spārnu plētums]] ir 45—55 mm. Spārni parasti ir balti, ar melnām vēnām. [[Kukaiņu ūsas|Ūsas]] ir melnas, ar baltu galu.<ref name="Alford2014"/> [[Olas]] ir 1 mm garas un 0,5 mm platas, dzeltenas, ar skaidrām gareniskām ribām, kas olas galotnē nedaudz izstiepjas, veidojot kronim līdzīgu galotni.<ref name="Alford2014"/> [[Kāpuri]] ir līdz 40 mm gari.<ref name="Alford2014"/> <gallery mode=packed heights="140px"> (MHNT) Aporia crataegi- Foret de Soreze Tarn France - male dorsal.jpg|''Aporia crataegi'' ♂ (MHNT) Aporia crataegi- Foret de Soreze Tarn France - male ventral.jpg|''Aporia crataegi'' ♂ △ (MHNT) Aporia crataegi- Prapic, Parc des Ecrins, Hautes-Alpes, France - female dorsal.jpg| ''Aporia crataegi'' ♀ (MHNT) Aporia crataegi- Prapic, Parc des Ecrins, Hautes-Alpes, France - female ventral.jpg| ''Aporia crataegi'' ♀ △ </gallery> == Ekoloģija == [[Kāpuri]] ir polifāgi, tie barojas ar [[Platlapju koku meži|platlapju koku]] un [[Krūmi|krūmu]] lapām, galvenokārt no [[rožu dzimta]]s. Tai skaitā [[ābele]], [[bumbiere]], [[Mespilus germanica|parastais mespils]], [[parastā cidonija]], [[parastā mandele]], [[Aprikozes|aprikožu]], [[Persiks|persiku]] un [[Kauleņkoki|plūmju koki]], ka arī [[vilkābeles]] (piemēram, ''[[Crataegus laevigata]]'').<ref name="Alford2014"/> === Ienaidnieki === ''[[Sarcophaga albiceps]]'' [[Gaļasmušu dzimta|gaļasmušas]] kāpuri medī lapkoku balteņa [[Kāpurs|kāpurus]].<ref name="Castro.etal2010"/> No [[plēvspārņi]]em uz lapkoku balteņa parazitē šādi [[parazitoīdi]]:<ref name="Perju2005"/> * ''[[Braconidae]]'': ''[[Cotesia glomerata]]'', ''[[Cotesia pieridi]]'';<ref name="Geervliet.etal1996"/><ref name="Settele.etal2009"/> * ''[[Eulophidae]]'': ''[[Elasmus nudus]]''; * ''[[Eupelmidae]]'': ''[[Eupelmus annulatus]]''; * ''[[Pteromalidae]]'': ''[[Pteromalus puparum]]'';<ref name="Razmi.etal2011"/> * ''[[Torymidae]]'': ''[[Monodontomerus aereus]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Alford2014">David V. Alford. ''Pests of Fruit Crops: A Colour Handbook, Second Edition''. July 17, 2014 by CRC Press, 462 Pages {{ISBN|978-1-4822-5420-4}}</ref> <ref name="Newland.etal2015">David Newland, Robert Still, Andy Swash & David Tomlinson. ''Britain's Butterflies: A Field Guide to the Butterflies of Britain and Ireland: Thid Edition''. Princeton University Press, 2015. 224 pages. {{ISBN|978-0-691-16643-8}}</ref> <ref name="Castro.etal2010">C. Pedro e Castro, M. D. García, M.I. Arnaldos & D. González-Mora. ''Sarcophagidae (Diptera) attracted to piglet carcasses including new records for Portuguese fauna''. Graellsia, 66(2): 285-294. 2010. ISSN 0367-5041</ref> <ref name="Perju2005">Teodosie Perju. ''Parsitoids Reared from Insect Pests of Different Agroecosystems''. Lucrările simpozionului “Entomofagii şi rolul lor în păstrarea echilibrului natural” Universitatea “Al.I. Cuza” Iaşi, 2005</ref> <ref name="Geervliet.etal1996">Jacqueline B. F. Geervliet, Louis E. M. Vet & Marcel Dicke. ''Innate responses of the parasitoidsCotesia glomerata andC. rubecula (Hymenoptera: Braconidae) to volatiles from different plant-herbivore complexes''. Journal of Insect Behavior, July 1996, Volume 9, Issue 4, pp 525-538</ref> <ref name="Razmi.etal2011">Mehdi Razmi, Yones Karimpour, Mohammad Hasan Safaralizadeh & Seyed Ali Safavi. ''Parasitoid complex of cabbage large white butterfly Pieris brassicae (L.) (Lepidoptera: Pieridae) in Urmia with new records from Iran''. Journal of Plant Protection Research, Vol. 51, No. 3 (2011)</ref> <ref name="Settele.etal2009">''Ecology of Butterflies in Europe''. eds. J. Settele, T. Shreeve, M. Konvicˇka and H. Van Dyck. Published by Cambridge University Press. Cambridge University Press 2009, pp. 130-156.</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id51331/ Black-veined White Aporia crataegi (Linnaeus, 1758)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150607154658/http://www.biolib.cz/en/taxon/id51331/ |date={{dat|2015|06|07||bez}} }}''. BioLib.cz [[Kategorija:Balteņu dzimta]] nx5xcu0miudrgsl67tztrk62jq4efjy 0 295166 4500426 4224324 2026-07-30T11:05:19Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500426 wikitext text/x-wiki '''Maiņstrāvas ģenerators''' ir elektriskais [[ģenerators]], kas pārvērš [[Mehāniskā enerģija|mehānisko enerģiju]] elektriskajā enerģijā, [[maiņstrāva]]s formā. Pārsvarā maiņstrāvas ģeneratori sastāv no rotējoša magnētiskā lauka un stacionāras armatūras. Pasaulē lielāko daļu elektrības saražo 50 Hz - 60 Hz trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratori.{{fact}} Lielu ieguldījumu maiņstrāvas ģeneratoru attīstībā devis zinātnieks [[Nikola Tesla]]. [[Attēls:Gorskii 04414u.jpg|thumbnail|right|Ģenerators]] == Maiņstrāvas ģeneratora darbības princips == Ģeneratorā ar pievadītas mehāniskas jaudas palīdzību vienmērīgi tiek griezts vada rāmītis magnētiskajā laukā, ko rada nekustīgi [[Elektromagnēts|elektromagnēti]] vai pastāvīgie magnēti. Rotācijas dēļ caur rāmīša laukumu laikā mainās magnētiskā lauka plūsma, kā rezultātā rāmītī inducējas [[elektrodzinējspēks]]. Rāmīša vada gali ir pievienoti vadītāja gredzeniem, kas rotē reizē ar rāmīti. Ar slīdkontaktu palīdzību inducētais elektrodzinējspēks tiek pievadīts nekustīgajiem ģeneratora poliem, kuriem var pieslēgt strāvas patērētāju. Pieņemot, ka magnētiskais lauks<ref>https://estudijas.rtu.lv/pluginfile.php/341471/mod_resource/content/0/lekciju%20konspekti/12.pdf</ref> ir homogēns. == Sinhronie ātrumi == Attiecība starp ātrumu un frekvenci ir <math>N=120f/P</math>, kur <math>f </math> ir [[frekvence]] hercos. <math>P</math> ir polu skaits un <math> N </math> ir rotācijas ātrums ([[apgriezieni minūtē]]). [[Attēls:Ames Colorado generator alternating current power plant 1891 Gold King Mine.png|thumbnail|right|Šo ģeneratoru izmantoja, lai ražotu 3000 voltu, 133 hercu, vienfāzes maiņstrāvu.]] {| class="wikitable" |- ! Poli ! apgr./min 50 Hz ! apgr./min 60 Hz ! apgr./min 400 Hz |- | 2 | 3,000 | 3,600 | 24,000 |- | 4 | 1,500 | 1,800 | 12,000 |- | 6 | 1,000 | 1,200 | 8,000 |- | 8 | 750 | 900 | 6,000 |- | 10 | 600 | 720 | 4,800 |- | 12 | 500 | 600 | 4,000 |- | 14 | 428.6 | 514.3 | 3,429 |- | 16 | 375 | 450 | 3,000 |- | 18 | 333.3 | 400 | 2,667 |- | 20 | 300 | 360 | 2,400 |- | 40 | 150 | 180 | 1,200 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * http://fizmati.lv/faili/macibu_materiali/1525734537.pdf [[Kategorija:Enerģētika]] [[Kategorija:Elektrotehnika]] rn6u2nzli8gtvqj08to2ytklj4scypk 0 295489 4500222 4490795 2026-07-29T17:09:01Z NGO-writer 147502 /* Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena */ faktu labojumi. 4500222 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mārcis Liors Skadmanis | attēls = Mārcis Skadmanis 2026.jpg | attēla_paraksts = Mārcis Liors Skadmanis | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | pilsonība = [[Latvija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] (dubultpilsonība) | nodarbošanās = [[jurists]], [[uzņēmējs]], sabiedriskais darbinieks, | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | zināms_kā = [[Vispasaules NVO diena|Vispasaules NVO dienas]] dibinātājs | apbalvojumi = FRSA, SIF balva }} '''Mārcis Liors Skadmanis''' (dzimis {{dat|1984|5|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir starptautisks sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, jurists un filantrops, kurš dzīvo un darbojas [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]]. Viņš ir [[Latvija]]s un Lielbritānijas dubultpilsonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldngoday.org/marcis-skadmanis-lv/ |title=Mārcis Skadmanis - Biogrāfija |publisher=World NGO Day |accessdate=2026-04-23}}</ref> Skadmanis ir visplašāk pazīstams kā [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] (''World NGO Day'') iniciators un dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/181483/latvietis-popularize-nvo-dienu |title=Latvietis popularizē NVO dienu |publisher=LSM.lv |date=2020-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=lv |archive-date=2026-04-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260427014823/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/181483/latvietis-popularize-nvo-dienu }}</ref> == Dzīvesgājums un izglītība == Dzimis Rīgā piecu bērnu ģimenē. Pēc Rīgas [[Ziemeļvalstu ģimnāzija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ziemelvalstu-gimnazijas-petnieki-noskaidrojusi-1941.gada-pirmo-kara-upuru-vardus-riga-612136 |title=Ziemeļvalstu ģimnāzijas pētnieki noskaidrojuši 1941. gada pirmo kara upuru vārdus Rīgā |publisher=Diena |date=2008-04-21 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> beigšanas studējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]], iegūstot bakalaura (2008) un maģistra (2009) grādus [[tiesību zinātne]]s nozarē. 2017. gadā papildinājis zināšanas [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], iegūstot sertifikātu sociālajā uzņēmējdarbībā. 2016. gadā Biznesa augstskola "Turība" par viņa ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas attīstībā Lielbritānijā piešķīra viņam Goda absolventa (''Alumnus honoris causa'') titulu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travelnews.lv/index_19022009.php?m_id=18253&i_id=5&pub_id=98547&Biznesa-augstskola-Turiba-pasniedz-Gada-Balvu-Briviba-Uznemiba-Kompetence |title=Biznesa augstskola Turība pasniedz Gada Balvu Brīvība. Uzņēmība. Kompetence |publisher=Travelnews.lv |date=2016-04-26 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> savukārt Lielbritānijas Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas apvienība par starptautisko iniciatīvu īstenošanu piešķīra viņam apvienības locekļa titulu (''Fellow of the Royal Society of Arts'' — FRSA). == Profesionālā darbība == [[Attēls:Marcis Skadmanis 2019.jpg|thumb|170px|right|Skadmanis 2019. gada oktobrī tiekoties ar Geilu Brūveri (''Gale Brewer''), [[Manhatana|Manhatanas]] rajona prezidenti (''borough president'')[[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]]] Savas karjeras sākumā Skadmanis praktizējās ārvalstu advokātu birojos. 2010. gadā viņš bija viens no [[Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera]]s dibinātājiem Londonā un pildīja tās izpilddirektora pienākumus, veicinot Latvijas reģionu sadarbību ar ārvalstu investoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/britus-interese-piepildit-latvijas-regionus-448799 |title=Britus interesē piepildīt Latvijas reģionus |publisher=Dienas Bizness |date=2016-04-25 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://norden.lv/lv/aktualitates/jaunumi/01042012pirmais-ziemelvalstu-un-baltijas-modes-un-tekstila-forums-ilgtspeja-un-jauni-tirgi/ |title=Pirmais Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forums |publisher=Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā |date=2012-04-01 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> Uzņēmējdarbības vidē viņš darbojas kā valdes loceklis [[Izraēla|Izraēlas]] finanšu tehnoloģiju uzņēmumā ''SilverNet Financial Systems Ltd.'', kā arī ieņem padomdevēja amatu [[Ķīnas Republika|Taivānas]] pilsētas [[Taidžuna]]s domes Starptautisko NVO centrā. Skadmanis ir piedalījies starptautiskos forumos Latvijā, piemēram, 2025. gadā uzstājoties [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijas]] rīkotajā "Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/foreign-minister-baiba-braze-open-4th-forum-latvian-professionals-working-international-organisations |title=Foreign Minister Baiba Braže to open the 4th Forum of Latvian Professionals Working for International Organisations |publisher=Ārlietu ministrija |date=2025-07-29 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> Pašlaik Skadmanis ieņem Globālās padomes vadītāja amatu un vada starptautisko tiesību praksi. == Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena == Viens no Skadmaņa nozīmīgākajiem starptautiskajiem sabiedriskajiem ieguldījumiem ir Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas (World NGO Day) izveide, kuras mērķis ir veicināt izpratni par pilsoniskās sabiedrības nozīmi un starptautisko sadarbību.<ref>[https://worldngoday.org/ World NGO Day — About], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Šī diena vēlāk tika oficiāli atzīta par nacionāla līmeņa atzīmējamu dienu Lietuvā (lietuviešu: ''Pasaulinė NVO diena'') 2023. gadā, kad [[Lietuvas Republikas Seims]] pieņēma grozījumus likumā '''''Atmintinų dienų įstatymas''''' (Atceres dienu likums).<ref>[https://www.lrs.lt/sip/portal.show?p_r=35403&p_k=2&p_t=285230&p_a=1648&p_kade_id=10 Seimas updates the List of Memorable Days], lrs.lt. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> '''Latvijā 2025. gadā''' [[Saeima]] pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot 27. februāri par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu.<ref>[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Iniciatīva tika oficiāli atzīta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Atklāšanas pasākumu rīkoja Somijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, tostarp toreizējo ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītāju [[Helēna Klārka|Helēnu Klārku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saeima.lv/lv/transcripts/view/2605 |title=Saeimas sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |date=2025-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> Mūsdienās 27. februāri kā NVO dienu atzīmē vairāk nekā 145 valstīs. Kā šīs starptautiskās dienas Globālās padomes vadītājs, viņš regulāri sadarbojas ar starptautiskām institūcijām. Viņš pārstāvējis NVO sektoru [[Eiropas Padome]]s forumos Strasbūrā, diskutējot par pilsonisko telpu un demokrātiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/ingo/-/world-ngo-day-27-february-2024-cingo-hosts-talk-on-civic-space-democracy-and-artificial-intelligence-how-do-they-intersect- |title=Talk on Civic Space, Democracy and Artificial Intelligence |publisher=Council of Europe |date=2024-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> 2018. gadā viņš iedibināja NVO dienas goda medaļu, kas tika pasniegta pašvaldību vadītājiem par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. To saņēmuši Fortloderdeilas (ASV) un Taidžunas (Taivāna) mēri, kā arī Rietumaustrālijas gubernators Kims Bezlijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=157134&output=d |title=The Latvian philanthropist presents two prestigious Medals to Mayors in USA and Taiwan |publisher=Baltic Course |date=2020-07-05 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> == Sabiedriskā darbība un piemiņa == Par ieguldījumu Latvijas sabiedrības integrācijā Skadmanis 2007. gadā saņēma [[Sabiedrības integrācijas fonds|Sabiedrības integrācijas fonda]] Sabiedrības vienotības balvu. Pēc [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada Zolitūdes traģēdijas]], kurā bojā gāja viņa tēvs un māsa [[Daina Skadmane]], viņš aktīvi darbojās māsas Dainas Skadmanes mākslinieciskā mantojuma saglabāšanā. Viņas radītā „[[Vēja egle]]s” skice tika izmantota kā Latvijas Valsts prezidenta oficiālā Ziemassvētku apsveikuma kartīte, un vēlāk šis darbs tika īstenots kā pilsētvides objekts Rīgā, Kronvalda parkā. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/marcis-skadmanis/ Pasaules NVO dienas oficiālais profils] (angliski) [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas filantropi]] [[Kategorija:Latvijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 4ldfbghaiesaosd1ro5oqxyoguzjhuw 0 296077 4500395 3279474 2026-07-30T07:38:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500395 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Labidostomis taxicornis. Male. Chrysomelidae (6226507263).jpg | att_nosaukums = ''[[Labidostomis taxicornis]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Chrysomelidae | dzimta_lv = Lapgraužu dzimta | apakšdzimta = Clytrinae |apakšdzimta_lv = | ģints = Labidostomis | ģints_lv = | binomial = Labidostomis <small>Germar, 1817</small> | iedalījums = * apakšģints: ''[[Labidostomis (Chlorostola)]]'' * apakšģints: ''[[Labidostomis (Labidostomis)]]'' * apakšģints: ''[[Labidostomis (Wellschmiedia)]]'' | kategorijas = nē }} '''''Labidostomis''''' ir lapgraužu ģints, kurā ietilpst ap 70 sugu, kas iedalās 3 apakšģintīs.<ref name="Bienkowski2009"/> Ir izplatītas [[Palearktika]]s reģionā: [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopami ''[[Labidostomis humeralis]]'', ''[[Labidostomis lepidus]]'', ''[[Labidostomis longimana]]'', ''[[Labidostomis lucida]]'' un ''[[Labidostomis tridentata]]'' sugas.<ref name="Bukejs2010"/><ref name="Telnov2004"/> [[Kāpurs|Kāpuri]] dzīvo izveidotos dobumos no [[Izkārnījumi|ekskrementiem]] un apkārtējas vides substrāta [[Augsne|augsnē]], nokritušās koku lapās un zem akmeņiem. Ir aprakstīti 12 sugu kāpuri.<ref name="Bienkowski2009"/> == Klasifikācija == * ģints: '''''Labidostomis''''' Germar, 1817 :* fosila suga: †''[[Labidostomis pyrrha]]'' Heyden, 1866 :* apakšģints: ''Chlorostola'' Weise, 1881 ::* suga: ''[[Labidostomis bolivari]]'' Cobos, 1954 :::* pasuga: ''Labidostomis bolivari bolivari'' Cobos, 1954 :::* pasuga: ''Labidostomis bolivari garciaolmoi'' Cobos, 1954 ::* suga: ''[[Labidostomis centromaculata]]'' Gené, 1839 :::* pasuga: ''Labidostomis centromaculata centromaculata'' Gené, 1839 :::* pasuga: ''Labidostomis centromaculata orophila'' Bouyon, Doguet & Debreuil 2010 ::* suga: ''[[Labidostomis guerini]]'' (Bassi, 1834) :::* pasuga: ''Labidostomis guerini guerini'' (Bassi, 1834) :::* pasuga: ''Labidostomis guerini lejeunei'' Fairmaire 1866 ::* suga: ''[[Labidostomis hordei]]'' (Fabricius, 1787) ::* suga: ''[[Labidostomis nevadensis]]'' J. Daniel, 1904 ::* suga: ''[[Labidostomis rufomarginata]]'' Vaulonger de Beaupré, 1895 ::* suga: ''[[Labidostomis syriaca]]'' Lacordaire, 1848 :* apakšģints: ''Labidostomis'' Germar, 1817 ::* suga: ''[[Labidostomis asiatica]]'' Faldermann, 1837 ::* suga: ''[[Labidostomis axillaris]]'' (Lacordaire, 1848) ::* suga: ''[[Labidostomis balcanica]]'' Tomov, 1987 ::* suga: ''[[Labidostomis beckeri]]'' Weise, 1881 ::* suga: ''[[Labidostomis boreopersica]]'' Lopatin, 1997 ::* suga: ''[[Labidostomis brevipennis]]'' Faldermann, 1837 ::* suga: ''[[Labidostomis cyanicornis]]'' (Germar, 1822) ::* suga: ''[[Labidostomis decipiens]]'' Faldermann, 1837 ::* suga: ''[[Labidostomis diversifrons]]'' Lefevre, 1872 ::* suga: ''[[Labidostomis graeca]]'' Tomov, 1990 ::* suga: ''[[Labidostomis hebraea]]'' (Lacordaire, 1848) ::* suga: ''[[Labidostomis humeralis]]'' (D.H. Schneider, 1792) ::* suga: ''[[Labidostomis hybrida]]'' P. H. Lucas, 1845 ::* suga: ''[[Labidostomis kantneri]]'' Warchałowski, 2004 ::* suga: ''[[Labidostomis karamanica]]'' Weise, 1900 ::* suga: ''[[Labidostomis lepida]]'' Lefevre, 1872 ::* suga: ''[[Labidostomis longimana]]'' (Linnaeus, 1760) ::* suga: ''[[Labidostomis lucida]]'' (Germar, 1824) ::* suga: ''[[Labidostomis luristanica]]'' Pic, 1920 ::* suga: ''[[Labidostomis lusitanica]]'' (Germar, 1824) ::* suga: ''[[Labidostomis mairei]]'' Peyerimhoff, 1922 ::* suga: ''[[Labidostomis mesopotamica]]'' Weise, 1900 ::* suga: ''[[Labidostomis metallica]]'' Lefevre, 1872 :::* pasuga: ''Labidostomis metallica dzhungarica L. Medvedev, 1979 :::* pasuga: ''Labidostomis metallica metallica Lefevre, 1872 ::* suga: ''[[Labidostomis nuristanica]]'' Reineck, 1937 :::* pasuga: ''Labidostomis nuristanica nuristanica'' Reineck, 1937 :::* pasuga: ''Labidostomis nuristanica afghanica'' L. Medvedev, 1978 ::* suga: ''[[Labidostomis oertzeni]]'' Weise, 1889 ::* suga: ''[[Labidostomis pachysoma]]'' L. Medvedev, 1965 ::* suga: ''[[Labidostomis pallidipennis]]'' (Gebler, 1830) ::* suga: ''[[Labidostomis peregrina]]'' Weise, 1900 ::* suga: ''[[Labidostomis propinqua]]'' Faldermann, 1837 ::* suga: ''[[Labidostomis pseudohumeralis]]'' L. Medvedev, 1962 ::* suga: ''[[Labidostomis rufa]]'' (Waltl, 1838) ::* suga: ''[[Labidostomis senicula]]'' Kraatz, 1872 ::* suga: ''[[Labidostomis sibirica]]'' (Germar, 1824) ::* suga: ''[[Labidostomis sulcicollis]]'' (Lacordaire, 1848) ::* suga: ''[[Labidostomis taxicornis]]'' (Fabricius, 1792) :::* pasuga: ''Labidostomis taxicornis maroccana'' Lefevre, 1872 :::* pasuga: ''Labidostomis taxicornis taxicornis'' (Fabricius, 1792) ::* suga: ''[[Labidostomis tridentata]]'' (Linnaeus, 1758) ::* suga: ''[[Labidostomis tymphristica]]'' Tomov, 1990 :* apakšģints: ''Wellschmiedia'' Warchalowski, 1985 ::* suga: ''[[Labidostomis ghilianii]]'' (Lacordaire, 1848) == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Bienkowski2009">A. O. Bieńkowski. ''Larva of the leaf beetle Labidostomis longimana (Coleoptera, Chrysomelidae, Clytrinae)''. Entomological Review, June 2009, Volume 89, Issue 3, pp 367-370. ISSN 1555-6689 . {{doi|10.1134/S0013873809030142}}</ref> <ref name="Bukejs2010">Andris Bukejs. ''Latvijas lapgraužu (Coleoptera Chrysomelidae s.l.) fauna, sistemātika un bioģeogrāfija''. 2010. gada 26.augustā Daugavpils Universitāte.</ref> <ref name="Telnov2004">Dmitrijs Teļnovs (2004). ''Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts''. {{ISBN|9984-9768-0-7}}</ref> }} == Ārējās saites == * ''[https://web.archive.org/web/20121019180213/http://www.faunaeur.org/full_results.php?id=241117 Fauna Europaea]'' * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id11515/ BioLib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304103715/http://www.biolib.cz/en/taxon/id11515/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}'' {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lapgraužu dzimta]] sat3b03ujdqphkcltiqnlefd2bw14ur 0 301903 4500416 4496614 2026-07-30T10:59:00Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500416 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2016. gada janvāris}} {{jāuzlabo}} [[Attēls:Tangram set 00.jpg|thumb|300px|Tāpat kā lielākā daļa moderno sēriju, šis koka tangrams ir iekļauts kvadrātveida konfigurācijā.]] '''Tangrams''' ({{zh|c=七巧板|p=qīqiǎobǎn|l=veiklība ar septiņiem dēļiem}}) ir saliekama [[puzle]], kas sastāv no septiņām plakanām figūrām, kuras, saliekot kopā, veido vienu. Puzles mērķis ir izveidot īpašu figūru (iepriekš dots tikai siluets vai kontūra) vienlaicīgi izmantojot visas septiņas figūras, kuras nedrīkst pārklāties. Ir zināms, ka tas ir izgudrots [[Ķīna|Ķīnā]] [[Sunu dinastija]]s<ref name="inthandbook">{{grāmatas atsauce |author=Jiannong Shi |title=International Handbook of Intelligence |url=http://books.google.com/books?id=qbNLJl_L6MMC&pg=PA330 |date=2 February 2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-00402-2 |editor=Robert J. Sternberg |pages=330–331}}</ref> laikā, līdz ar tirdzniecības kuģu kustību 19. gadsimtā šo spēli pārņēma arī [[Eiropa]]. Kādu laiku Eiropā tas kļuva ļoti populārs, pēc tam arī [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Tā ir viena no populārākajām saliekamajām puzlēm pasaulē.<ref>{{grāmatas atsauce |title=The Tao of Tangram |url=https://archive.org/details/taooftangramhist0000jerr |last=Slocum |first=Jerry |year=2001 |publisher=Barnes & Noble |isbn=978-1-4351-0156-2 |page=[https://archive.org/details/taooftangramhist0000jerr/page/9 9]}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Manual of Play |last=Forbrush |first=William Byron |year=1914 |publisher=Jacobs |page=315 |url=http://books.google.com/?id=FpoWAAAAIAAJ&pg=PA315&dq=%22The+Anchor+Puzzle%22#v=onepage&q=%22The%20Anchor%20Puzzle%22&f=false |accessdate=2010-10-13}}</ref> Ķīniešu psihologs tangramu dēvē par "visagrāko psiholoģisko testu pasaulē", kaut arī tā veidota izklaidei nevis pētīšanai.<ref name="inthandbook" /> == Etimoloģija == Vārds 'tangrams', iespējams, ir iegūts no diviem vārdiem, ķīniešu vārda ''tang'', atsaucoties uz ķīniešu [[Tanu Dinastija|Tanu Dinastiju]], un grieķu ''gramma''.<ref name="The Words of Mathematics">{{grāmatas atsauce|title=The Words of Mathematics: An Etymological Dictionary of Mathematical Terms Used in English|url=http://books.google.com/books?id=SRw4PevE4zUC&pg=PA218|year=1994|publisher=Mathematical Association of America|isbn=978-0-88385-511-9|page=218}}</ref> == Vēsture == === Rietumu pasaules sasniegšana (1815—1820) === [[Attēls:Tangram caricature France 1818.jpg|thumb|290px|left|Karikatūra tika publicēta Francijā 1818. gadā, kad aizraušanās ar tangramu bija pašā tās virsotnē. Virsrakstā lasāms: " 'Rūpējies par sevi, tu neesi veidots no tērauda. Uguns ir gandrīz izdzisusi un tuvojas ziema.' 'Tas man aizņēma visu nakti. Atvaino, es tev paskaidrošu. Tu spēlē šo spēli, kas jāsaka, ir nobirusi no Ķīnas. Un es tev saku, ka Parīzei tieši šobrīd ir nepieciešams aicināt to, kas nāk no šīs tālienes.' "]] Tangrams Ķīnā jau eksistēja krietnu laiku, pirms kapteinis M.Donaldsons uz sava kuģa ar nosaukumu "Tirgotājs" 1815. gadā to pirmo reizi atveda uz Ameriku. Kad tas stāvēja [[Guandžou|Kantonā]], kapteinim iedeva pāris ''Sang-Hsia-koi'' sarakstītu grāmatu par tangramu.<ref name="tanbook1">{{grāmatas atsauce |title=Tangrams Book|url=https://archive.org/details/tangrambookstory00unse|last=Slocum|first=Jerry|year=2003|publisher=Sterling|isbn=978-1-4027-0413-0|page=[https://archive.org/details/tangrambookstory00unse/page/30 30]}}</ref> Amerikā pirmā publicētā grāmata par tangramu balstījās uz tām, ko bija atvedis Donaldsons. Sākotnēji puzli popularizēja ''Astotā Tana grāmata'', fiktīvā vēsture par tangramu, kas apgalvoja, ka spēle tika izgudrota pirms 4000 gadiem ar dieva Tana palīdzību. Grāmata ietvēra 700 formas, no kurām dažas ir iespējams atrisināt.<ref name="isbn0-486-29225-8">{{grāmatas atsauce|author=Costello, Matthew J. |title=The Greatest Puzzles of All Time |url=https://archive.org/details/greatestpuzzleso0000cost |publisher=Dover Publications |location=New York |isbn=0-486-29225-8|year=1996}}</ref> Visbeidzot puzle sasniedza Angliju, kur tā kļuva ļoti populāra.<ref name="tanbook1" /> Aizraušanās ātri izplatījās citās Eiropas valstīs.<ref name="tanbook1" /> Tā bija galvenokārt saistāma ar britu grāmatām par tangramu, ''Modernā ķīniešu puzle'' un pievienoto risinājumu grāmatu ''Atslēga''.<ref name="tanbook2">{{grāmatas atsauce |title=The Tangram Book|url=https://archive.org/details/tangrambookstory00unse|last=Slocum|first=Jerry|year=2003|publisher=Sterling|isbn=978-1-4027-0413-0|page=[https://archive.org/details/tangrambookstory00unse/page/31 31]}}</ref> Drīz vien tangrama sērijas lielos apjomos eksportēja no Ķīnas, izgatavotus no dažādiem materiāliem, no stikla, koka, bruņurupuča bruņām.<ref name="tanbook3">{{grāmatas atsauce |title=The Tangram Book|url=https://archive.org/details/tangrambookstory00unse|last=Slocum|first=Jerry|year=2003|publisher=Sterling|isbn=978-1-4027-0413-0|page=[https://archive.org/details/tangrambookstory00unse/page/49 49]}}</ref> Daudzas no šīm neparastajām un brīnišķīgajām tangrama sērijām bija izgatavotas atbilstoši [[Denmarka]] norādījumiem. Dāņu interese par tangramiem ar lielu entuziasmu krasi pieauga ap 1818. gadu, kad tika publicētas divas grāmatas par puzli.<ref name="tanbook5">{{grāmatas atsauce |title=The Tangram Book|url=https://archive.org/details/tangrambookstory00unse|last=Slocum|first=Jerry|year=2003|publisher=Sterling|isbn=978-1-4027-0413-0|pages=[https://archive.org/details/tangrambookstory00unse/page/99 99]–100}}</ref> Pirmā no tām bija ''Mandarinen'' (Par ķīniešu spēli). To bija sarakstījusi studente, kas mācījās [[Kopenhāgenas Universitātē]], kas bija darbs par tangramu vēsturi un popularitāti. Otrā, ''Det nye chinesiske Gaadespil'' (Jaunā ķīniešu puzles spēle), sastāvēja no 339 puzlēm, kopētām no ''Astotā Tana grāmata'', un izskatījās tikpat kā oriģināla.<ref name="tanbook5" /> Viens labvēlīgs faktors spēles popularitātei Eiropā bija tas, ka kaut arī [[Romas Katoļu baznīca]] aizliedza daudzus atpūtas veidus svētdienā, tai nebija iebildumu pret tādām spēlēm kā tangrams.<ref name="tanbook4">{{grāmatas atsauce |title=The Tangram Book|url=https://archive.org/details/tangrambookstory00unse|last=Slocum|first=Jerry|year=2003|publisher=Sterling|isbn=978-1-4027-0413-0|page=[https://archive.org/details/tangrambookstory00unse/page/51 51]}}</ref> === Otrais aizraušanās vilnis Savienotajās Valstīs un Vācijā (1891—1920) === Vācijas sabiedrību ar tangramu pirmo reizi iepazīstināja rūpnieks [[Frīdrihs Ādolfs Rihters]] aptuveni 1891. gadā.<ref name="arclab">http://www.archimedes-lab.org/tangramagicus/pagetang1.html</ref> Sērijas bija veidotas no akmens vai mākslīga [[māla]],<ref>{{grāmatas atsauce |title=Treasury Decisions Under customs and other laws, Volume 25 |year=1890–1926 |publisher=United States Department Of The Treasury |page=1421 |url=http://books.google.com/?id=MeUWAQAAIAAJ&pg=PA1421&lpg=PA1421&dq=%22The+Anchor+Puzzle%22 |accessdate=9/16/10}}</ref> un apzīmēja ar nosaukumu "Enkura puzle".<ref name="arclab" /> Starptautiskāku interesi tangrami pieredzēja Pirmajā pasaules karā abās frontes pusēs. Šajā laikā tangramu dažreiz sauca par "Sfinksu" kā alternatīvu nosaukumu "Enkuru puzles" kopai.<ref name="bbc">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/alabaster/A10423595 |title=Tangram – The Chinese Puzzle |author=Wyatt |date=26 April 2006 |publisher=BBC |accessdate=3 October 2010}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Kids Around The World Play! |last=Braman |first=Arlette |year=2002 |publisher=John Wiley and Sons |isbn=978-0-471-40984-7 |page=10 |url=http://books.google.com/?id=fNnoxIfJg5UC&printsec=frontcover&dq=Kids+Around+The+World+Play! |accessdate=9/5/2010}}</ref> == Paradoksi == Tangrama [[paradokss]] ir sadalīto sastāvdaļu maldināšana: divas figūras ir izveidotas no vienādu kopu gabaliem, kur viena no tām izskatās par atbilstošu apakškopu otrai.<ref name="mathematica">[http://mathworld.wolfram.com/TangramParadox.html Tangram Paradox], by Barile, Margherita, From MathWorld — A Wolfram Web Resource, created by Eric W. Weisstein.</ref> Viens no slavenajiem paradoksiem ir paradokss par diviem [[mūkiem]], ko ierosinājis [[Djūdenijs]], kuri sastāv no divām līdzīgām figūrām, viens ar, bet otrs bez pēdām.<ref name="dudeney">{{grāmatas atsauce |author=Dudeney, H. |title=Amusements in Mathematics |url=https://archive.org/details/bwb_P7-CBE-385 |publisher=Dover Publications |location=New York |year=1958}}</ref> Patiesībā, pēdas laukums otrai figūrai kompensē neuzkrītoši lielāku ķermeni. Citu tangrama paradoksu ir ieteicis [[Sems Loids]] ''Tana astotajā grāmatā'' : {{quote|Septiņas un astoņas figūras atspoguļo noslēpumaino kvadrātu, veidotu no septiņiem gabaliem : tad tiek attēlots ar nošķeltu stūri, bet vēl joprojām veidotu no visiem septiņiem gabaliem.<ref name="loyd">{{grāmatas atsauce |author=Loyd, Sam |title=The eighth book of Tan – 700 Tangrams by Sam Loyd with an introduction and solutions by Peter Van Note |publisher=Dover Publications |location=New York |year= 1968|page=25 |isbn=|oclc= |doi=}}</ref>}} <gallery> Attēls:Two monks tangram paradox.svg|Divu mūku paradokss&nbsp;– divas līdzīgas figūras, bet vienai trūkst pēdas. Attēls:The Magic Dice Cup tangram paradox.svg|Tangrama maģisko kauliņu kauss &nbsp;– no Sema Loida grāmatas ''Tana astotā grāmata'' (1903). Katru no šiem kausiem veido septiņas vienāda veida ģeometriskas figūras. Taču pirmais kauss ir pilnīgs, bet pārējos redzamas brīvas vietas dažādos izmēros. Jāatzīmē, ka viena no figūrām zemākajā rindā ir nedaudz īsāka par pārējām divām. Viena no vidējām figūrām ir nedaudz platāka par citu labajā pusē, un viena figūra kreisajā pusē ir vēl šaurāka nekā vidējā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.futilitycloset.com/2011/04/02/the-magic-dice-cup/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160128171213/http://www.futilitycloset.com/2011/04/02/the-magic-dice-cup/ |archivedate={{dat|2016|01|28||bez}} }}</ref> Attēls:squares.GIF|Nošķeltā kvadrāta stūra tangrama paradokss&nbsp;– no ''Astotās Tana grāmatas''. </gallery> == Konfigurāciju skaits == [[Attēls:convex tangram shapes.svg|thumb|13 izlocītas figūras, kombinētas tangrama komplektā]] Vairāk nekā 6500 tangrama dažādas problēmas ir radītas kopš 19. gadsimta tekstiem vien, un pašreizējais skaitlis aizvien turpina pieaugt.<ref name="taonum">{{grāmatas atsauce |title=The Tao of Tangram|url=https://archive.org/details/taooftangramhist0000jerr|last=Slocum|first=Jerry|year=2001|publisher=Barnes & Noble|isbn=978-1-4351-0156-2|page=[https://archive.org/details/taooftangramhist0000jerr/page/37 37]}}</ref> Tomēr skaits ir ierobežots. ''Fu Traing Wang'' un ''Chuan-Chin Hsiung'' 1942. gadā pierādīja, ka pastāv tikai trīspadsmit izliektas tangrama konfigurācijas (konfigurācijas, piemēram kā līnijas segments, kas ir zīmēts starp diviem jebkuriem punktiem, kas atrodas uz konfigurācijas malas, vienmēr ies caur konfigurācijas iekšpusi, t.i., konfigurācijas bez kontūras padziļinājuma).<ref>{{publikācijas atsauce |author1=Fu Traing Wang |author2=Chuan-Chih Hsiung |date=November 1942 |title=Tangrama teorēma |url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1942-11_49_9/page/596 |journal=[[The American Mathematical Monthly]] |volume=49 |issue=9 |pages=596–599 |jstor=2303340|doi=10.2307/2303340}}</ref><ref name="isbn0-486-21483-4">{{grāmatas atsauce |author=Read, Ronald C. |title=Tangrams : 330 Puzzles |url=https://archive.org/details/tangrams330puzzl0000read |publisher=Dover Publications |location=New York |page=[https://archive.org/details/tangrams330puzzl0000read/page/53 53] |isbn=0-486-21483-4 |year=1965}}</ref> == Figūras == Izvēloties mērvienību tā, lai septiņas figūras varētu būt samontētas, lai izveidotu kvadrātu ar vienas vienības malu garumu un vienu laukuma vienību, septiņas figūras ir: * 2 lieli [[Taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūri]] ([[hipotenūza]] <math>\scriptstyle{1}</math>, malas <math>\scriptstyle{\sqrt{2}/2}</math>, laukums <math>\scriptstyle{1/4}</math>) * 1 vidējs taisnleņķa trijstūris (hipotenūza <math>\scriptstyle{\sqrt{2}/2}</math>, malas <math>\scriptstyle{1/2}</math>, laukums <math>\scriptstyle{1/8}</math>) * 2 mazi taisnleņķa trijstūri (hipotenūza <math>\scriptstyle{1/2}</math>, malas <math>\scriptstyle{\sqrt{2}/4}</math>, laukums <math>\scriptstyle{1/16}</math>) * 1 [[kvadrāts]] (malas <math>\scriptstyle{\sqrt{2}/4}</math>, laukums <math>\scriptstyle{1/8}</math>) * 1 [[paralelograms]] (malas <math>\scriptstyle{1/2}</math> un <math>\scriptstyle{\sqrt{2}/4}</math>, laukums <math>\scriptstyle{1/8}</math>) No šīm septiņām figūrām, paralelograms ir unikāls ar to, ka tam nav [[spoguļsimetrija]], bet vienīgi [[mainīga simetrija]], un tā šo [[spoguļattēls|spoguļattēlu]] var iegūt vienīgi apgriežot to atrādi. Līdz ar to, tā ir vienīgā figūra, kuru vajadzētu apgriezt, kad tiek veidotas konkrētas formas. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Papildinformācija == * Anno, Mitsumasa. ''Anno's Math Games'' (three volumes). New York: Philomel Books, 1987. {{ISBN|0-399-21151-9}} (v. 1), {{ISBN|0-698-11672-0}} (v. 2), {{ISBN|0-399-22274-X}} (v. 3). * Botermans, Jack, et al. ''The World of Games: Their Origins and History, How to Play Them, and How to Make Them'' (translation of ''Wereld vol spelletjes''). New York: Facts on File, 1989. {{ISBN|0-8160-2184-8}}. * Dudeney, H. E. ''Amusements in Mathematics''. New York: Dover Publications, 1958. * [[Martins Gārdners|Gardner, Martin]]. "Mathematical Games—on the Fanciful History and the Creative Challenges of the Puzzle Game of Tangrams", ''Scientific American'' Aug. 1974, p. 98—103. * Gardner, Martin. "More on Tangrams", ''Scientific American'' Sep. 1974, p. 187—191. * Gardner, Martin. ''The 2nd Scientific American Book of Mathematical Puzzles and Diversions''. New York: Simon & Schuster, 1961. {{ISBN|0-671-24559-7}}. * Loyd, Sam. ''Sam Loyd's Book of Tangram Puzzles (The 8th Book of Tan Part I)''. Mineola, New York: Dover Publications, 1968. * Slocum, Jerry, et al. ''Puzzles of Old and New: How to Make and Solve Them''. De Meern, Netherlands: Plenary Publications International (Europe); Amsterdam, Netherlands: ADM International; Seattle: Distributed by University of Washington Press, 1986. {{ISBN|0-295-96350-6}}. * Slocum, Jerry, et al. ''The Tangram Book: The Story of the Chinese Puzzle with Over 2000 Puzzles to Solve''. New York: Sterling Publishing Company, 2003. {{ISBN|978-1-4027-0413-0}}. == Ārējās saites == {{Commons category|Tangrams}} * [http://mathforum.org/trscavo/tangrams/construct.html Konstruē pats savu tangrama komplektu] * [http://www.archimedes-lab.org/tangramagicus/pagetang1.html Pagātne & Nākotne: Tangrama saknes un tā attīstība] * [http://www.archimedes-lab.org/workshoptangram.html Pārvērt savu tangrama komplektu par brīnumainu matemātiku] kopā ar puzles dizaineri [[Džanni Sarkone|G. Sarcone]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spēles]] [[Kategorija:Izklaidējošā matemātika]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] 7tt5amt32v17as81pz32iwi1nr379iu 0 308231 4500215 4485329 2026-07-29T16:44:17Z NGO-writer 147502 butiski precizejumi un faktu labojumi. 4500215 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena 2019. gada 27. februārī [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]] kopā ar atbalstītājiem un dienas dibinātāju Mārci Skadmani | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena | citi_nosaukumi = angļu: ''World NGO Day'' | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta '''27. februārī'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena — Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Lietuva kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli atzina Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu. '''2023. gada 8. jūnijā''' [[Lietuvas Republikas Seims]] pieņēma grozījumus likumā '''''Atmintinų dienų įstatymas''''' (Atceres dienu likums), iekļaujot 27. februāri kā Starptautisko NVO dienu (lietuviešu: '''Pasaulinė NVO diena'''). Par grozījumiem balsoja 94 Seima deputāti, pret bija 1 deputāts, bet 10 deputāti atturējās. Tādējādi Lietuva kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas šo dienu noteica ar nacionālā līmeņa tiesību aktu.<ref>[https://www.lrs.lt/sip/portal.show?p_r=35403&p_k=2&p_t=285230&p_a=1648&p_kade_id=10 Seimas updates the List of Memorable Days], lrs.lt. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Latvijā kopš '''2025. gada 27. februāris''' ir oficiāli atzīts par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu, [[Saeima|Saeimai]] pieņemot grozījumus likumā [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|„Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”]]. Latvija kļuva par otro valsti pasaulē pēc Lietuvas, kas šo dienu noteica par oficiāli atzīmējamu dienu.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> == Vēsture == Starptautiskās NVO dienas koncepciju 2009. gadā radīja un aizsāka latviešu [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[Filantropija|filantrops]] [[Mārcis Skadmanis]]. Šo iniciatīvu viņš sākotnēji izveidoja savu studiju laikā [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] Rīgā, bet vēlāk tās starptautisko virzību turpināja [[Londona|Londonā]], Lielbritānijā.<ref>[https://epale.ec.europa.eu/lv/content/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]{{Novecojusi saite}}, epale.ec.europa.eu. Skatīts: 2026. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|12 Baltijas jūras reģiona valstis]] X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties [[Latvijas Pilsoniskā alianse]] Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization — Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta [[Eiropas Savienība]]s atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day — Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā — lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> === Oficiālā atzīšana Latvijā === '''2022. gada martā''' Saeima noraidīja pirmo priekšlikumu par Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas noteikšanu par oficiāli atzīmējamu dienu.<ref>[https://m.saeima.lv/lv/transcripts/view/2368 Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit pirmā sēde], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> '''2025. gadā''' Latvija kļuva par otro valsti pasaulē pēc Lietuvas, kas Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu iekļāva oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā. Saeima 2025. gada 26. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot 27. februāri par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu Latvijā.<ref name="likumi">[https://likumi.lv/ta/id/72608-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”], likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Likumprojekta virzību nodrošināja [[Saeima]]s Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas atbalstīja tā pieņemšanu. Diskusijās tika uzsvērta nevalstisko organizāciju nozīme pilsoniskās sabiedrības attīstībā, sabiedrības pašorganizēšanās un pilsoniskās līdzdalības veicināšanā.<ref name="saeima_zinis">[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]] pieņemtos grozījumus izsludināja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]], un tie stājās spēkā 2025. gada februārī.<ref name="prezidents">[https://www.president.lv/lv/jaunumi Valsts prezidents izsludina grozījumus likumā par atzīmējamām dienām], president.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena mājas lapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas svētki]] [[Kategorija:Atceres dienas]] [[Kategorija:Svētki]] d3op9iecc2bburr6mb0i9lgi6benqx5 4500374 4500215 2026-07-30T05:40:08Z Egilus 27634 Izņēmu tukšvārdību, atkārtošanos un nepareizu formatējumu 4500374 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = melns | nosaukums = Starptautiskā NVO diena | apakšvirsraksts = starptautiska diena | attēls = World NGO Day 2019, Council of Europe.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena 2019. gada 27. februārī [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]] kopā ar atbalstītājiem un dienas dibinātāju Mārci Skadmani | oficiālais_nosaukums = Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena | citi_nosaukumi = angļu: ''World NGO Day'' | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | dibināta = 2014 | brīvs_lauks3 = | datums = [[27. februāris]] | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu 27. februārī | saistīts_ar = [[Nevalstiska organizācija|Nevalstiskās organizācijas]], [[ANO]], [[UNESCO]], [[Eiropas Savienība|ES]] u.c. }} '''Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena''' (angļu: ''World NGO Day'') ir starptautiski atzīmējama diena, kas katru gadu tiek svinēta 27. februārī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.02.2025-turpmak-27-februari-atzimes-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a589576/ Turpmāk 27. februārī atzīmēs Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref> Tās mērķis ir izcelt nevalstisko organizāciju (NVO), biedrību un nodibinājumu nozīmi, godināt to darbiniekus un brīvprātīgos, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šo dienu aktīvi atzīmē vairāk nekā 145 valstīs visos sešos apdzīvotajos kontinentos.<ref>[https://worldngoday.org/ Starptautiskā NVO diena — Oficiālā vietne], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref><ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34396-27-februaris-oficiali-bus-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena-atbalsta-cilvektiesibu-komisija 27.februāris oficiāli būs Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, atbalsta Cilvēktiesību komisija], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 26. februārī.</ref> Lietuva 2023. gada 8. jūnijā kļuva par pirmo valsti, kas nacionālajā līmenī atzina Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu.<ref>[https://www.lrs.lt/sip/portal.show?p_r=35403&p_k=2&p_t=285230&p_a=1648&p_kade_id=10 Seimas updates the List of Memorable Days], lrs.lt. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Latvijā 27. februāris oficiāli atzīts par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu ir kopš 2025. gada. Latvija kļuva par tikai otro valsti pasaulē, kas šo dienu noteica par oficiāli atzīmējamu dienu.<ref>[https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena Latvijā un pasaulē], worldngoday.org. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> == Vēsture == Starptautiskās NVO dienas koncepciju 2009. gadā radīja un aizsāka latviešu [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[Filantropija|filantrops]] [[Mārcis Skadmanis]]. Šo iniciatīvu viņš sākotnēji izveidoja savu studiju laikā [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] Rīgā, bet vēlāk tās starptautisko virzību turpināja [[Londona|Londonā]], Lielbritānijā.<ref>[https://epale.ec.europa.eu/lv/content/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]{{Novecojusi saite}}, epale.ec.europa.eu. Skatīts: 2026. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://www.narayansevausa.org/world-ngo-day-2026-date-theme-history-significance/ World NGO Day: Theme, Significance & History], narayansevausa.org. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> Sākotnēji to 2010. gadā atzina [[Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība|12 Baltijas jūras reģiona valstis]] X Baltijas jūras reģiona NVO forumā, pateicoties [[Latvijas Pilsoniskā alianse]] Latvijā atbalstam.<ref>[https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27.februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], saeima.lv. Skatīts: 2025. gada 27. februārī.</ref><ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386031-latvijas-pilsoniska-alianse-27-februari-aicina-svinet-starptautisko-nvo-dienu-2026 Latvijas Pilsoniskā alianse 27. februārī aicina svinēt Starptautisko NVO dienu], lvportals.lv. Skatīts: 2026. gada 12. februārī.</ref> Starptautiskā mērogā diena pirmo reizi tika oficiāli atklāta un atzīmēta 2014. gada 27. februārī Helsinkos, Somijā. Šo vēsturisko atklāšanas forumu atbalstīja Somijas Ārlietu ministrija, un tajā piedalījās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO), UNESCO un Eiropas Savienības pārstāvji, tostarp toreizējā ANO Attīstības programmas vadītāja un bijusī Jaunzēlandes premjerministre Helēna Klārka.<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Non-governmental_organization Non-governmental organization — Wikipedia].</ref> Kopš 2017. gada šo dienu savos ikgadējos paziņojumos oficiāli izceļ arī Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS)<ref>[https://www.eeas.europa.eu/node/40419_en World NGO Day], eeas.europa.eu. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.</ref> un citi globālie līderi, savukārt kopš 2024. gada tā ir oficiāli iekļauta [[Eiropas Savienība]]s atzīmējamo starptautisko dienu sarakstā.<ref>[https://www.eeas.europa.eu/eeas/international-days_en International Days], eeas.europa.eu. Skatīts: 2024. gada 7. martā.</ref> == Misija == Starptautiskajai NVO dienai ir vairāki galvenie mērķi:<ref>[https://www.anera.org/blog/world-ngo-day/ World NGO Day — Anera], anera.org.</ref> * '''Izcelt un godināt:''' Svinēt NVO ieguldījumu tādās jomās kā veselība, izglītība, cilvēktiesības un dabas aizsardzība globālā mērogā. * '''Piemiņa:''' Godināt un pieminēt tos NVO darbiniekus, kuri ir zaudējuši dzīvību vai cietuši, pildot savus profesionālos un misijas pienākumus. * '''Sadarbība un izglītība:''' Veicināt stiprāku sadarbību starp nevalstisko un publisko vai privāto sektoru, kā arī izglītot sabiedrību par organizāciju lomu un aicināt cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. == Starptautiskā NVO diena Latvijā == Latvijā šī diena ar dažādiem reģionāliem forumiem, diskusijām un atvērto durvju dienām tiek atzīmēta kopš 2014. gada. To atbalsta un pasākumus rīko vietējās biedrības, nodibinājumi,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-atzime-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu.a498235/ Šodien atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu], lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 27. februārī.</ref> pašvaldības<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/starptautiskaja-nvo-diena-lekcija-par-datu-aizsardzibu/ Starptautiskajā NVO dienā — lekcija par datu aizsardzību], jelgava.lv. Skatīts: 2025. gada 21. februārī.</ref> un ministrijas.<ref>[https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena], mk.gov.lv. Skatīts: 2022. gada 25. februārī.</ref> === Oficiālā atzīšana Latvijā === 2022. gada martā Saeima noraidīja pirmo priekšlikumu par Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas noteikšanu par oficiāli atzīmējamu dienu.<ref>[https://m.saeima.lv/lv/transcripts/view/2368 Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit pirmā sēde], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> 2025. gada 26. februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot 27. februāri par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu Latvijā.<ref name="likumi">[https://likumi.lv/ta/id/72608-par-svetku-atceres-un-atzimejamam-dienam Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”], likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> Atbilstoši [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmei]] pieņemtos grozījumus izsludināja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]], un tie stājās spēkā 2025. gada februārī.<ref name="prezidents">[https://www.president.lv/lv/jaunumi Valsts prezidents izsludina grozījumus likumā par atzīmējamām dienām], president.lv. Skatīts: 2026. gada 29. jūlijā.</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/lv/ Starptautiskā NVO diena mājas lapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=tQwdcSsF0B8 ANO oficiāls video atzīstot Vispasaules NVO dienas faktu] [[Kategorija:Starptautiski svinamas dienas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas svētki]] [[Kategorija:Atceres dienas]] [[Kategorija:Svētki]] 7ryevyhut7ybz6rpffso8wc4w1f1omb 0 324059 4500253 2545676 2026-07-29T18:41:17Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4500253 wikitext text/x-wiki '''Keselrings''' var būt: * [[Alberts Keselrings]]; * [[maikls Keselrings]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] n3guw4npdwkx9omkt7gigev08wbwk3d 4500254 4500253 2026-07-29T18:41:27Z Biafra 13794 4500254 wikitext text/x-wiki '''Keselrings''' var būt: * [[Alberts Keselrings]]; * [[Maikls Keselrings]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] g1sjubi22lo1b4xluco0vjusqi60xtq 4500324 4500254 2026-07-29T22:29:13Z Turaids 8965 4500324 wikitext text/x-wiki '''Keselrings''' ({{val|de|Kesselring}}; sieviešu dzimtē '''Keselringa''') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''; 1885—1960) — vācu gaisa spēku ģenerālfeldmaršals; * [[Maikls Keselrings]] (''Michael Kesselring''; 2000) — amerikāņu hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] jmnxlu34p63bhhsskw3jxiff5jth76i 0 324061 4500381 2545678 2026-07-30T06:34:03Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Alberts Keselrings]] uz [[Keselrings]] 4500381 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Keselrings]] 5co2ueb7z179rlxi51wms0avuxk4971 0 334832 4500405 4404725 2026-07-30T08:29:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500405 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = {{4 attēli|im1=Calliteara pudibunda MHNT.CUT.2012.0.356.Male.Gières.jpg|cap1=Tēviņš|im2=Calliteara pudibunda MHNT.CUT.2012.0.356 female Gières.jpg|cap2=Mātīte|im3=Calliteara pudibunda 9139.jpg|cap3=Kāpurs|im4=Calliteara pudibunda01.jpg|cap4=Kāpurs}} | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | kārta = Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | virsdzimta = Noctuoidea | virsdzimta_lv = Pūcīšu virsdzimta | dzimta = Erebidae | dzimta_lv= | apakšdzimta = Lymantriinae | apakšdzimta_lv = | cilts = Orgyiini | cilts_lv = | apakšcilts = Orgyiina | ģints = Calliteara | ģints_lv = | suga = Calliteara pudibunda | suga_lv = Lapkoku otiņmūķene | kategorijas = nē | binomial= Calliteara pudibunda <small>(Linnaeus, 1758)</small> | sinonīmi = * ''Phalaena pudibunda'' <small>Linnaeus, 1758</small> * ''Phalaena scopularia'' <small>Linnaeus, 1758</small> * ''Phalaena iutica'' <small>Müller, 1764</small> * ''Phalaena porrecta alba ''<small>Retzius, 1783</small> * ''Bombyx juglandis'' <small>Hübner, 1803</small> * ''Dasychira pudibunda'' ab. ''concolor'' <small>Staudinger, 1871</small> * ''Calliteara pseudabietis'' <small>Butler, 1885</small> * ''Dasychira pryeri'' <small>Butler, 1885</small> * ''Dasychira pudica'' <small>Staudinger, 1887</small> * ''Dasychira modesta'' <small>Kirby, 1892</small> * ''Dasychira arakawae'' <small>Matsumura, 1921</small> * ''Dasychira grundi'' <small>Lorkovic, 1930</small> * ''Dasychira pudibunda nesiotes'' <small>Bryk, 1942</small> * ''Dasychira pudibunda paktia'' <small>Ebert, 1968</small> | iedalījums = * }} '''Lapkoku otiņmūķene''' (''Calliteara pudibunda'')ir ''[[Erebidae]]'' dzimtas [[suga]]. Sastopama [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Japāna|Japānā]].<ref name="Krejmer.etal2015"/> == Izplatība == Lapkoku otiņmūķene ir sastopama visā [[Eiropa|Eiropā]], izņemot tālos ziemeļus, bet masveida vairošanās uzliesmojumi konstatēti [[Eirāzija]]s rietumu un cetrālajā daļā (starp 48. un 57. [[Paralēle|paralēli]]). Tāpat suga sastopama [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Japāna|Japānā]].<ref name="Krejmer.etal2015"/> [[Krievija|Krievijā]] lapkoku otiņmūķene ir sastopama valsts Eiropas daļā, [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], [[Urāli|Urālos]], [[Rietumsibīrija|Rietumsibīrijā]], [[Piejūras novads|Piejūras novadā]], [[Habarovskas novads|Habarovskas novadā]] un [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]] no [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskas]] līdz [[Habarovska]]i). 2011. gadā pirmo reizi ir reģistrēts augšējās [[Burja upe]]s [[Sateces baseins|baseinā]] un [[Bureinska dabas rezervāts|Bureinska]]s [[Dabas rezervāts|dabas rezervātā]]. Šeit, visdrīzāk, beidzas lapkoku otiņmūķenes [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļu robeža.<ref name="Koshin2011"/> == Pieaugušo īpatņu apraksts == Pieaugušo īpatņu ([[imago]]) [[Kukaiņu spārni|spārna]] vēziens ir no 40 līdz 62 mm [[Mātīte|mātītēm]] un no 33 līdz 45 mm [[Tēviņš|tēviņiem]]. Tie ir pelēki vai pelēkbrūni naktstauriņi. Priekšējie spārni ir gaiši pelēki vai pelēkbrūni ar rūsas krāsas punktiem un divām tumšām šķērslīnijām. Apakšējie spārni ir netīri balti vai gandrīz balti. Kad naktstauriņš atpūšas, tas plaši izstiepj priekšējās kājas; priekšējās kājas ir ar bieziem matiem. Tēviņiem ir biezi ķemmveidīgas ūsas.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/> == Preimaginālo stadiju apraksts == [[Ola]]s ir pelēkzilas, saspiesti apaļīgas (ķirbjveidīgas) ar vieglu, tumšu zemumu uz virsotnes.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/> [[Kāpurs]] garumā var sasniegt līdz 45 mm. Kāpuru nokrāsa ir variabla, parasti gaiši dzeltenzaļa, un mainās ar katru spalvu mešanu.<ref name="Tihonovs2014"/> Uz muguras uz kāpuriem ir četras paceltas dzeltenas vai baltas otiņas. Starp katru otiņu uz muguras ir pliks melns laukums. Trešās stadijas kāpuram arī ir raksturīga pacelta, sarkana otiņa uz XI segmenta.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/> Tēviņu [[kūniņa]] ir 5,8—6,2 mm gara, mātīšu — 7,2—7,7 mm gara. Mātīšu kūniņa ir resnāka ar nedaudz īsākām [[Kukaiņu ūsas|ūsām]], citādi līdzīga tēviņu kūniņai. Kūniņa ir brūna vai gandrīz melna, [[ekzuvijs]] ir gaišāks, spīdīgs, kustīgie abdominālie (vēdera) segmenti ir spīdīgi bazālā daļā. Skulptūra ir viegla lielākā daļā, skujiņas ir gaiši salmdzeltenā krāsā un ar sīpolveidīgi palielinātu un tumšu dorsuma pamatni uz bazāliem vēdera segmentiem. Labrums ar viegli izteikti trapecveidīgu un kupolveidīgu pusi. Labiums ar vairāk izteiktāku kupolveidīgu pusi un nedaudz vairāk trulu nekā ''[[Calliteara fortunata]]''.<ref name="PatockaTurcani2008"/> == Ekoloģija == Gadā attīstās tikai viena lapkoku otiņmūķenes [[ģenerācija]]. Ziemo kūniņu stadijā.<ref name="Tihonovs2014"/> === Kāpuru barības augi === Kāpuri parasti barojas uz lapkokiem, koku vainagos, galvenokārt uz [[dižskābarži]]em un [[skābarži]]em, bet arī uz [[ozoli]]em, [[bērzi]]em, [[Lazdas|lazdām]], [[Liepas|liepām]], [[Kļavas|kļavām]], [[Zirgkastaņas|zirgkastaņām]], [[riekstkoki]]em, [[vītoli]]em, [[Apses|apsēm]], [[Gobas|gobām]], [[pīlādži]]em, [[augļkoki]]em un [[Krūms|krūmiem]] augļu stādījumos; ļoti reti barojas uz [[skujkoki]]em.<ref name="Krejmer.etal2015"/> Bieži sastopama arī dzērveņu plantācijās.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/><ref name="Tihonovs2014"/> === Masveida vairošanas uzliesmojumi === [[Eiropa|Eiropā]] lapkoku otiņmūķene sastopama starp 37. un 60. [[Paralēle|paralēlēm]]. Eiropā ir reģistrēti [[masveida vairošanās]] uzliesmojumi, bet teritorijās, kas atrodas starp 48. un 57. paralēlēm. Centrālā Eiropā ([[Vācija|Vācijā]]) ir reģistrēts uzliesmojums [[Bērzi|bērzu]] [[Mežs|mežos]] 1810. gadā. Eiropas ziemeļos masveida vairošanas ir reģistrētas bērzu stādījumos un mežos [[Zviedrija]]s dienvidos un [[Dānija|Dānijā]]; Eiropas austrumos ([[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]) — reģistrētas [[Ozoli|ozolu]] stādījumos un [[Mežs|mežos]]. Tālāk [[Kontinents|kontinenta]] dienvidos ir tikai reģistrēta kukaiņa klātbūtne. Vienīgais uzliesmojums, kas notika areāla dienvidos, ir reģistrēts ziemeļrietumu [[Itālija|Itālijā]].<ref name="Mazzoglio.etal2005"/> Itālijā masveida vairošanās uzliesmojums notika 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā starp 44. un 45. paralēlēm [[Pjemonta|Pjemontā]] un [[Ligūrija|Ligūrijā]]. Tas vairāk skara bērzu stādījumus. Visvairāk cieta [[Kumiana]], [[Bibiana (Pjemonta)|Bibiana]]s un [[Luserna]]s komūnas [[Turīnas province|Turīnas provincē]], [[Brondello]] komūna [[Kuneo province|Kuneo provincē]], [[Kalizzano]] un citas kaimiņkomūnas [[Savonas province|Savonas provincē]].<ref name="Mazzoglio.etal2005"/> === Ienaidnieki === Uz preimaginālām stadijām [[parazītisms|parazitē]] divspārņi (no [[kāpurmušu dzimta]]s) un plēvspārņi (no [[Jātnieciņu dzimta|jātnieciņu]], [[Tumšlapseņu dzimta|tumšlapseņu]], ''[[Eulophidae]]'' dzimtām).<ref name="Mazzoglio.etal2005"/> Reģistrētas sugas:<ref name="Mazzoglio.etal2005"/><ref name="CerrettiTschorsnig2010"/><ref name="Lungu-ConstantineanuConstantineanu"/><ref name="Timus.etal2013"/> * jātnieciņu dzimta: ''[[Ichneumon balteatus]]'', ''[[Euceros kiushuensis]]'', ''[[Euceros pruinosus]]'' * kāpurmušu dzimta: ''[[Exorista larvarum]]'', ''[[Compsilura concinnata]]'', ''[[Carcelia rasa]]'', ''[[Pales pavida]]''. == Vairošanās un attīstība == Oliņas mātītes dēj uz koku stumbru mizas un koku [[lapas|lapām]]. Dējumus veido plakanas čupiņas, katrā no kurām ir 50—300 oliņu.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/> Jaunie kāpuri sapulcējas lapas apakšpusē. Vispirms tie lapā izgrauž caurumus. No lapas var palikt neapēsts dzīslojums, vai arī tā var būt pilnīgi apēsta. Pieaugušie kāpuri izēd veselu lapu. Neapēsto lapu daļas, [[Ekskrementi|ekskrementus]] un [[Zars|zariņus]] var novērot uz mežsedzes, jo kāpuru darbība ir neracionāla. Smagu [[Defoliācija|defoliāciju]] (lapu iznīcināšanu) nodara koku vainagam.<ref name="KimotoDuthie-Holt2006"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Krejmer.etal2015">Martyna Krejmer, Iwona Skrzecz, Bartosz Wasag, Boguslaw Szewczyk1 & Lukasz Rabalski. ''[http://download.springer.com/static/pdf/126/art%253A10.1186%252Fs12864-015-1963-9.pdf?originUrl=http%3A%2F%2Fbmcgenomics.biomedcentral.com%2Farticle%2F10.1186%2Fs12864-015-1963-9&token2=exp=1477172424~acl=%2Fstatic%2Fpdf%2F126%2Fart%25253A10.1186%25252Fs12864-015-1963-9.pdf*~hmac=22b59dcc3b5e65680967b2be3daac349b7aca475d34870e0dc01478fceb5182c The genome of Dasychira pudibunda nucleopolyhedrovirus (DapuNPV) reveals novel genetic connection between baculoviruses infecting moths of the Lymantriidae family]{{Novecojusi saite}}''. Krejmer et al. BMC Genomics (2015) 16:759 {{doi|10.1186/s12864-015-1963-9}}</ref> <ref name="Koshin2011">Е. С. Кошкин. ''Новые находки высших разноусых чешуекрылых (Lepidoptera, Macroheterocera) из бассейна верхней Буреи (Хабаровский край)''. Амурский зоологический журнал III(4), 2011. 370-375</ref> <ref name="KimotoDuthie-Holt2006">Troy Kimoto & Marnie Duthie-Holt. (2006) ''Exotic Forest Insect Guidebook''. Her Majesty In Right Of Canada. {{ISBN|0-662-43977-5}}</ref> <ref name="Tihonovs2014">В. Г. Тихонов. ''Чешуекрылые насекомые (Lepidoptera) – фитофаги черники (Vaccínium myrtíllus L.) и голубики топяной (Vaccínium uliginósum L.): современное состояние изучения таксономического состава комплекса''. Труды БГУ 2014, том 9, часть 2</ref> <ref name="PatockaTurcani2008">J. Patočka & M. Turčáni (2008). ''Contribution to the Description of Pupae of the Western Palaearctic lymantriids (Lepidoptera, Lymantriidae)''. Linzer biol. Beitr. 40/1</ref> <ref name="Mazzoglio.etal2005">Peter John Mazzoglio, Massimo Paoletta, Augusto Patetta & Italo Currado. ''Calliteara pudibunda (Lepidoptera Lymantriidae) in Northwest Italy''. Bulletin of Insectology 58 (1): 25-34, 2005. ISSN 1721-8861</ref> <ref name="CerrettiTschorsnig2010">Pierfilippo Cerretti & Hans-Peter Tschorsnig. ''Annotated host catalogue for the Tachinidae (Diptera) of Italy''. Stuttgarter Beiträge zur Naturkunde A, Neue Serie 3: 305–340; Stuttgart, 30.IV.2010.</ref> <ref name="Lungu-ConstantineanuConstantineanu">Camil Ştefan Lungu-Constantineanu & Raoul Constantineanu. ''Ichneumonids (Hymenoptera: Ichneumonidae) from the Central Moldavian Plateau (Romania)''.</ref> <ref name="Timus.etal2013">Natalia Timuş, Raoul Constantineanu & László Rákosy. ''Ichneumon balteatus (Hymenoptera: Ichneumonidae) – a new parasitoid species of Maculinea alcon butterflies (Lepidoptera: Lycaenidae)''. Entomologica romanica 18: 31-35, 2013 ISSN 1224-2594</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id54713/ BioLib.cz] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306035734/http://www.biolib.cz/en/taxon/id54713/ |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}''. [[Kategorija:Erebidae]] h0lix1up8nhatfp5198obqlixbkvd9v 0 366553 4500420 4495466 2026-07-30T11:01:44Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4500420 wikitext text/x-wiki Daļas, kuru saucējā ir 10, 100, 1000 utt. un kuras pieraksta īpašā veidā bez saucēja, sauc par '''decimāldaļām'''. [[Cipars|Ciparus]] pa labi no komata sauc par skaitļa decimālcipariem.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 5.klasei|last=J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.)|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=2008|isbn=978-9984-40-138-6|location=Rīga|pages=}}</ref> Piemēri: <math>\frac{1}{10}=0,1</math> <math>\frac{1}{100}=0,01</math> <math>\frac{1}{1000}=0,001</math> <math>\frac{7}{10}=0,7</math> <math>\frac{23}{100}=0,23</math> <math>\frac{39}{1000}=0,039</math> == Decimāldaļas jēdziens un īpašības == === Decimāldaļas pieraksts un lasīšana === Desmitdaļas, simtdaļas, tūkstošdaļas utt. var pierakstīt, nerakstot+ saucēju, proti, aiz veselā skaitļa liek komatu un aiz komata raksta tikai skaitītāju, ievērojot, ka desmitdaļai ir pirmā vieta aiz komata, simtdaļai – otrā vieta aiz komata utt. Ja veselā nav, tad tā vietā raksta 0. Decimāldaļā aiz komata ir tik ciparu, cik nuļļu ir daļas saucējā.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 5.klasei|last=I.Lude, J.Lapiņa|first=|publisher=Izdevniecība "Pētergailis"|year=2011|isbn=978-9984-33-318-2|location=Rīga|pages=}}</ref> {| class="wikitable" |+Piemēri: |Raksta |Lasa |- |<math>2\frac{7}{10}=2,7</math> |'''''divi veseli septiņas desmitdaļas vai divi komats septiņi''''' |- |<math>\frac{13}{100}=0,13</math> |'''''nulle veselu trīspadsmit simtdaļas vai nulle komats trīspadsmit''''' |- |<math>5\frac{42}{1000}=5,042</math> |'''''pieci veseli četrdesmit divas tūkstošdaļas vai pieci komats nulle četrdesmit divi''''' |} === Decimāldaļu paplašināšana un saīsināšana === Decimāldaļu lielums nemainās, ja tām beigās pieraksta nulles vai tās atmet. Atmetot beigu nulles, decimāldaļa tiek saīsināta, pierakstot nulles - paplašināta.<ref name=":0" /> Paplašināšana: <math>4,51=4,510=4,5100=4,51000</math> <math>1,2=1,20=1,200=1,2000</math> <math>0,05=0,050=0,0500=0,05000</math> Saīsināšana: <math>0,7050=0,705</math> <math>0,100=0,1</math> <math>0,020=0,02</math> Ja decimāldaļa izsaka naudas daudzumu, tad to parasti raksta ar diviem decimālcipariem (kaut arī šo daļu varētu saīsināt).<ref name=":0" /> Piemēri: '''<big>Ls 1,40 (nevis 1,4)</big>''' '''<big>Ls 3,00</big>''' '''<big>Ls 2,20</big>''' ==== Decimāldaļu salīdzināšana ==== Lai salīdzinātu decimāldaļas, vienādo decimālciparu skaitu (ciparu skaitu aiz komata) un salīdzina skaitļus, ko veido cipari, kas atrodas aiz komata.<ref name=":1" /> Piemērs: '''Salīdzināsim 5,345 un 5,36.''' Šajā nolūkā abām daļām vienādosim decimālciparu skaitu, t.i., 5,36 labajā pusē pierakstīsim nulli: 5,360. Tā kā 345<360, tad 5,345<5,360 jeb 5,345<5,36 Skaitļus salīdzinot, var spriest arī šādi: No diviem skaitļiem lielāks ir tas, kam veselo skaits ir lielāks; ja veselo skaits ir vienāds, tad lielāks tas, kam vairāk desmitdaļu; ja arī desmitdaļu skaits ir vienāds, tad lielāks tas, kam vairāk simtdaļu, utt.<ref name=":0" /> Piemēri: '''<big>1,5897>0,5897</big>''' '''<big>2,147>2,145</big>''' '''<big>0,24<0,3</big>''' === Galīgas un bezgalīgas decimāldaļas === Tādas decimāldaļas, kurās decimālciparu skaits ir ierobežots jeb galīgs, sauc par galīgām decimāldaļām.<ref name=":2" /> Piemēri: '''<big>0,34</big>''' '''<big>52,00376</big>''' '''<big>0,412850067</big>''' Decimāldaļas, kurās decimālciparu skaits ir neierobežots jeb bezgalīgs, sauc par bezgalīgām decimāldaļām. Lai norādītu, ka skaitlī decimālciparu skaits ir bezgalīgs, mēdz uzrakstīt dažus pirmos no tiem, bet aiz tiem raksta daudzpunkti.<ref name=":2" /> Piemēri: '''<big>1:6=0,166...</big>''' '''<big>2:7=0,286...</big>''' '''<big>5:9=0,555...</big>''' ==== Periodiskas decimāldaļas ==== Tādu decimāldaļu, kurā kāds decimālcipars vai ciparu grupa noteiktā secībā bezgalīgi daudzas reizes atkārtojas, sauc par periodisku decimāldaļu. Ciparu vai ciparu grupu, kas atkārtojas, sauc par periodu, bet ciparu vai ciparu grupu starp komatu un periodu - par priekšperiodu. <ref name=":2" /> Periodiskās decimāldaļas pieņemts rakstīt divējādi: * raksta periodu vismaz divas reizes un tālāk liek daudzpunkti; * raksta periodu tikai vienreiz, bet ieslēdz to apaļajās iekavās.<ref name=":2" /> Piemēri: '''<big>0,44...=0,(4)</big>''' '''<big>5,23636...=5,2(36)</big>''' '''<big>0,41666...=0,41(6)</big>''' == Decimāldaļu pārveidojumi == === Decimāldaļu noapaļošana === Lai noapaļotu decimāldaļas līdz norādītai šķirai, jāievēro šāds plāns: * Atmet visus ciparus pa labi aiz minētās šķiras; * Ja pirmais atmestais cipars ir 0,1,2,3,4, tad pēdējo atstājamo šķiru nemaina; * Ja pirmais atmestais cipars ir 5,6,7,8,9, tad atstājamai šķirai pieskaita 1.<ref name=":1" /> Noapaļojot decimāldaļas, jāievēro šāda īpaša norāde: ja pēdējais no atstājamiem decimālcipariem ir 0, tad to atmest nedrīkst (kā to drīkstētu darīt, aplūkojot precīzas decimāldaļas). Šajā gadījumā decimāldaļas pierakstā pēdējais cipars 0 norāda šķiru, līdz kurai dotais [[skaitlis]] ir noapaļots.<ref name=":1" /> Piemēri: '''<big>31,967 ≈ 31,97 – noapaļots līdz simtdaļām;</big>''' '''<big>15,6782 ≈ 15,678 – noapaļots līdz tūkstošdaļām;</big>''' '''<big>0,653 ≈ 0,7 – noapaļots līdz desmitdaļām;</big>''' '''<big>12,32 ≈ 12 – noapaļots līdz vieniem;</big>''' '''<big>31,967 ≈ 32,0 – noapaļots līdz desmitdaļām;</big>''' '''<big>3,027 ≈ 3,0 – noapaļots līdz desmitdaļām;</big>''' '''<big>0,796 ≈ 0,80 – noapaļots līdz simtdaļām;</big>''' '''<big>13,5203 ≈ 13,520 – noapaļots līdz tūkstošdaļām.</big>''' === Decimāldaļu pārveidošana parastajās daļās un otrādi === Lai no decimāldaļas iegūtu [[Daļskaitlis|parasto daļu]], jāatceras, ka * Veselie paliek tie paši; * Cipari, kas ir aiz decimāldaļas komata, izņemot nulles tūlīt aiz komata, ir parastās daļas skaitītājs; * Saucējs ir šķiras vienība – vieninieks ar tik nullēm, cik ciparu aiz komata ir decimāldaļai.<ref name=":1" /> Piemēri: <math>1,1=1\frac{1}{10}</math> <math>12,37=12\frac{37}{100}</math> <math>3,0007=3\frac{7}{10000}</math> Lai parasto daļu pārveidotu decimāldaļā, tā jāpārveido daļā ar saucēju 10, 100, 1000 utt. un pēc tam jāuzraksta kā decimāldaļa.<ref name=":0" /> Piemēri: <math>\frac{1}{2}=\frac{50}{100}=0,5</math> <math>\frac{3}{4}=\frac{75}{100}=0,75</math> <math>\frac{7}{125}=\frac{56}{1000}=0,056</math> Ja saīsinātas parastās daļas saucējā ir kaut viens no 2 un 5 atšķirīgs [[pirmreizinātājs]], tad tādu daļu nevar pārveidot daļā ar saucēju 10, 100, 1000 utt.. <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas rokasgrāmata skolēniem|last=J.Mencis, A.Sika|first=|publisher=Izdevniecība "Zvaigzne"|year=1990|isbn=5-405-00071-X|location=Rīga|pages=}}</ref> Tādu daļu, kuru nevar pārveidot daļā ar saucēju 10, 100, 1000, utt. izsaka decimāldaļās aptuveni ar nepieciešamo precizitāti.<ref name=":0" /> Piemēram: <math>\frac{2}{11}=2:11=0,18...\approx0,2</math> <math>\frac{2}{11}=2:11=0,181...\approx0,18</math> <math>\frac{2}{11}=2:11=0,1818\approx0,182</math> == Darbības ar decimāldaļām == === Saskaitīšana un atņemšana === Decimāldaļas rakstos saskaita vai atņem līdzīgi kā [[Naturāls skaitlis|naturālos skaitļus]], dotos skaitļus parakstot citu zem cita, tā, lai veselie būtu zem veselajiem, desmitdaļas zem desmitdaļām, simtdaļas zem simtdaļām utt. Citādi sakot, komatu zem komata. (Veselam skaitlim komatu var iedomāties beigās.) Saskaitīšanu vai atņemšanu iesāk ar zemākajām šķirām.<ref name=":2" /> Piemēri: 2 5 , 1 2 + 0 , 0 7 ———————————— 2 5 , 1 9 5 2 , 7 8 - 1 4 , 2 3 ———————————— 3 8 , 5 5 ¹ 2,7 + 5,9 ———— 8,6 === Reizināšana un dalīšana ar naturālu skaitli === Lai sareizinātu decimāldaļu ar naturālu skaitli, jāievēro: * decimāldaļu reizina ar skaitli, neievērojot komatu (kā naturālos skaitļus); * iegūtajā rezultātā atdala ar komatu no labās puses tik decimālciparu, cik bija decimāldaļai.<ref name=":1" /> Piemēri: <math>0,8*3=2,4</math> (Naturālu skaitļu 8 un 3 reizinājums ir 24, viens cipars aiz komata, jo tik bija decimāldaļai) <math>2,7*4=10,8</math> <math>0,3*3=0,9</math> <math>0,07*32=2,14</math> Decimāldaļu ar [[Vesels skaitlis|veselu skaitli]] dala tāpat kā ar veselu skaitli - vispirms izdala veselo skaitli, liek komatu dalījumā, pēc tam dala desmitdaļas, simtdaļas, tūkstošdaļas utt.<ref name=":0" /> Piemērs: 43,68 : 6 = 7,28 42 ————— 1 6 1 2 —————— 4 8 4 8 ——————— 0 ==== Reizināšana un dalīšana ar 10, 100, 1000 utt. ==== Reizinot decimāldaļu ar 10, 100, 1000 utt., decimāldaļa kļūst lielāka un komats ir jāpārceļ pa labi tik vienību, cik nuļļu ir reizinātājā. Ja pārceļot komatu pa labi, dotajā skaitlī ciparu pietrūkst, tad to vietā pieraksta nulles.<ref name=":1" /> Piemēri: <math>23,456*100=2345,6</math> <math>23,45*1000=23450</math> <math>23,4*10000=234000</math> Dalot decimāldaļu ar 10, 100, 1000 utt., decimāldaļa kļūst mazāka un komats ir jāpārceļ pa kreisi tik vienību, cik nuļļu ir reizinātājā.<ref name=":1" /> Piemēri: <math>234,56:100=2,3456 </math> <math>23,45:1000=0,02345</math> <math>86:1000=0,086</math> === Decimāldaļas reizināšana un dalīšana ar decimāldaļu === Decimāldaļas reizina kā veselus skaitļus, neievērojot komatu, pēc tam reizinājumā atdalot ar komatu tik decimālciparu, cik tos ir abos reizinātājos kopā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 6.klasei|last=J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.)|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=2009|isbn=978-9984-40-776-0|location=Rīga|pages=}}</ref> Piemēri: <math>0,2*0,3=0,06</math> (naturālo skaitļu divi un trīs reizinājums ir seši, un divi cipari aiz komata, jo abiem reizinātājiem kopā ir divi cipari aiz komata) <math>1,2*0,003=0,0036</math> Skaitli dalot ar decimāldaļu, dalītājā komatu atmet, bet dalāmajā to pārvieto par tik cipariem pa labi, cik decimālciparu bija dalītājā. Pēc tam dala kā ar veselu skaitli.<ref name=":3" /> Piemēri: <math>2,76:1,2=27,6:12=2,3</math> <math>521,6:0,01=52160:1=52160</math> === Kāpināšana === Tieši tāpat, izmantojot likumus par reizināšanu, kāpina decimāldaļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 6.klasei|last=I.Lude, J.Lapiņa|first=|publisher=Izdevniecība "Pētergailis"|year=2012|isbn=978-9984-33-339-7|location=Rīga|pages=}}</ref> Piemēri: <math>0,4^2=0,4*0,4=0,16 </math> (rezultātā divi cipari aiz komata, jo divi cipari aiz komata ir abos reizinātājos kopā) <math>0,2^3=0,2*0,2*0,2=0,008</math> (rezultātā trīs cipari aiz komata, jo trīs cipari aiz komata ir visos reizinātājos kopā) <math>(-0,4)^2=(-0,4)*(-0,4)=+0,16</math> <math>(-0,2)^3=(-0,2)*(-0,2)*(-0,2)=-0,008</math> <math>-0,4^2=-0,16</math> <math>1,2^2=1,2*1,2=1,44</math> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Matemātika]] jjwp85q0ieitzf6w2xas80gd151z08n 0 370031 4500293 4499282 2026-07-29T20:50:47Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4500293 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kilians Mbapē | image = Kylian Mbappe - France v Senegal - 16 June 2026.jpg | caption = Mbapē 2026. gadā | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|20}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2010—2013 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ''AS Bondy'' | youthyears2 = 2011—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} ''Clairefontaine'' | youthyears3 = 2013—2015 | youthclubs3 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]'' | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]] II'' | caps1 = 12 | goals1 = 5 | years2 = 2015—2018 | clubs2 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]'' | caps2 = 41 | goals2 = 16 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps3 = 27 | goals3 = 13 | years4 = 2018—2024 | clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]'' | caps4 = 178 | goals4 = 162 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' | years5 = 2024— | caps5 = 65 | goals5 = 56 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 104 | nationalgoals3 = 64 | pcupdate = {{dat|2026|07|01|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|10|SK|bez}} }} '''Kilians Mbapē Lotēns''' ({{val|fr|Kylian Mbappé Lottin}}; dzimis {{dat|1998|12|20}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Plaši uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no visu laiku izcilākajiem Francijas futbolistiem,<ref name=":72">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-11|title=The 25 Best French Players of All Time—Ranked|url=https://www.si.com/soccer/the-best-french-soccer-players-of-all-time-ranking-the-top-10|access-date=2026-07-19|website=SI|language=en-US}}</ref><ref name=":102">{{Tīmekļa atsauce |last=Hill|first=Courtney|title=FIFA World Cup 2026: Where does Kylian Mbappé rank in the list of France’s greatest-ever players?|url=https://www.olympics.com/en/news/fifa-world-cup-2026-where-does-kylian-mbappe-rank-in-the-list-of-frances-greatest-ever-players|access-date=18 July 2026|publisher=[[Olympics]]}}</ref> viņš ir pazīstams ar savu ātrumu, driblu un sitienu precizitāti. Mbapē profesionālās karjeras laikā ir guvis vairāk nekā 400 vārtus, esot visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ''[[Paris Saint-Germain]]'' (256), Francijas izlasē (66) un [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa izcīņā]] (22).<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Omar|last=Garrick|title=Kylian Mbappe becomes Paris Saint-Germain’s all-time leading goalscorer|url=https://www.nytimes.com/athletic/4276091/2023/03/04/kylian-mbappe-psg-goalscorer/|date=5 March 2023|access-date=20 July 2026|website=The New York Times}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=More history for Mbappe: France's new record scorer|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/kylian-mbappe-france-record-scorer|date=16 June 2026|access-date=20 July 2026|website=FIFA}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kylian Mbappé surpasses Lionel Messi's all-time World Cup goal-scoring record|url=https://www.espn.com/football/story/_/id/49257085/kylian-mbappe-lionel-messi-all-world-cup-goals-record|date=18 July 2026|access-date=18 July 2026|website=ESPN}}</ref> Dzimis Parīzē un audzis Bondī, Mbapē savu profesionālo karjeru sāka 2015. gadā ''[[AS Monaco FC|Monaco]]'' sastāvā, ar kuru izcīnīja 2016.—2017. gada ''[[Ligue 1]]'' titulu, kas klubam bija pirmais līgas tituls 17 gadu laikā. 2017. gadā, 18 gadu vecumā, viņš parakstīja līgumu ar ''Paris Saint-Germain'' (PSG) par 180 miljonu eiro vērtu pāreju, kļūstot par otro dārgāko spēlētāju pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |title=PSG trigger Kylian Mbappe's permanent transfer from Monaco |publisher=ESPN |date=19 February 2018 |access-date=19 February 2018 |archive-date=1 April 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190401165055/http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |dead-url=no}}</ref> Viņš izcīnīja 15 trofejas ar PSG, tostarp sešus ''Ligue 1'' titulus un četrus Francijas kausus (''Coupe de France''), un palīdzēja klubam sasniegt 2020. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. Viņš arī sešas reizes kļuva par līgas labāko vārtu guvēju (līgas rekords) un piecas reizes ieguva ''Ligue 1'' gada labākā spēlētāja balvu. 2024. gadā Mbapē pievienojās ''Real Madrid'' kā brīvais aģents. Savā debitantu sezonā viņš guva vārtus [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] un FIFA Starpkontinentālajā kausā, "Real" izcīnot abus titulus. 2025. gadā viņš ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]]. Viņš bija labākais vārtu guvējs ''[[La Liga]]'' 2025. un 2026. gadā, kā arī [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] 2026. gadā. Mbapē debitēja Francijas izlasē 2017. gadā [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausā]] viņš kļuva par otru pusaudzi aiz [[Pelē]], kas guvis vārtus Pasaules kausa finālā un uzvarējis turnīrā, un tika atzīts par Pasaules kausa labāko jauno spēlētāju,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/jaunumi/15072018-par_spiti_zaudejumam_finala_pk_vertigaka_ |title=Par spīti zaudējumam finālā PK vērtīgākā spēlētāja balvu iegūst Modričs |date={{dat|2018|7|15|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}</ref> kā arī Francijas gada futbolistu. Viņš palīdzēja Francijai uzvarēt [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] 2021. gadā, kļūstot par finālturnīra labāko vārtu guvēju. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Mbapē aizveda Franciju līdz otrajam finālam pēc kārtas, kurā guva ''hat-trick''. Viņš uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem Pasaules kausa finālos (4) un ieguva turnīra Zelta zābaka un Sudraba bumbas balvu. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]] Mbapē ieguva Zelta zābaku, jo viņa 10 gūtie vārti padarīja viņu par trešo visu laiku rezultatīvāko spēlētāju vienā Pasaules kausa turnīrā, dalot šo vietu ar [[Gerds Millers|Gerdu Milleru]]. Mbapē kļuva arī par pirmo spēlētāju, kas ieguvis vairākus Pasaules kausa Zelta zābakus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/49394546/fifa-world-cup-2026-stats-kylian-mbappe-tops-lionel-messi-22-michael-olise-breaks-pele-record-7-jude-bellingham-7-most-ever-england#|access-date=2026-07-19|website=ESPN|title=FIFA World Cup 2026 stats: Mbappé tops Messi with 22; Olise breaks Pelé's record with 7; Bellingham's 7 most-ever for England}}</ref> Mbapē ieņēma otro vietu ''The Best FIFA Men's Player'' balsojumā 2022. gadā un trešo vietu [[Zelta bumba (France Football)|2023. gada Zelta bumbas]] balsojumā. Viņš divas reizes ir bijis UEFA Čempionu līgas sezonas labākais vārtu guvējs un divas reizes ieguvis IFFHS pasaules labākā vārtu guvēja balvu. Viņš sešas reizes ir iekļauts ''FIFPRO World 11'' un piecas reizes IFFHS Pasaules simboliskajā izlasē. Viņš saņēma ''Golden Boy'' balvu 2017. gadā. 2021.—2022. gada sezonā viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kas vienlaikus kļuva gan par ''Ligue 1'' labāko vārtu guvēju, gan labāko rezultatīvo piespēļu veicēju. Žurnāls ''Time'' 2023. gadā Mbapē nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē, bet ''[[Forbes]]'' viņu iekļāva pasaules desmit vislabāk apmaksāto sportistu sarakstā 2023. un 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]] * [[Coupe de la Ligue]] finālists : 2017—18<ref>{{Cite web|url=https://bleacherreport.com/articles/2701257-psg-win-fourth-straight-coupe-de-la-ligue-title-beat-as-monaco-4-1-in-final|title=PSG Win 4th-Straight Coupe De La Ligue Title, Beat as Monaco 4-1 in Final|first=Gianni|last=Verschueren|website=Bleacher Report}}</ref> '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/athletic/4179531/2022/04/22/psg-crowned-ligue-1-champions-after-messi-secures-draw-against-lens/|title=PSG crowned Ligue 1 champions after Messi secures draw against Lens|first1=Luke|last1=Bosher|first2=Jacob|last2=Whitehead|via=NYTimes.com}}</ref> * [[Coupe de France]]: 2017—18, 2019—20, 2020—21, 2023—24<ref>https://www.ligue1.com/Articles/OTHER-COMPETITIONS/2021/05/19/kylian-mbappe-stars-as-psg-beat-monaco-in-coupe-de-france-final</ref> * [[Coupe de la Ligue]]: 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020, 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2019—20<ref>{{Cite web|url=https://www.espn.com/soccer/report?gameId=573698|title=Bayern 1-0 PSG (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN}}</ref> '''Real Madrid''' * [[UEFA Superkauss]] : 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref>, trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Ligue 1]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 * Ligue 1 sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17, 2017—18, 2018—19 * [[Zelta puisēns]]: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/golden-boy-results-kylian-mbappe-marcus-rashford-gabriel-jesus-ousmane-dembele-a8015266.html|title=Kylian Mbappe wins Golden Boy but Marcus Rashford and Gabriel Jesus cause confusion|website=The Independent|access-date=2021-03-01|date=2017-10-23|language=en}}</ref> * Francijas gada futbolists: 2018,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theweekendleader.com/Headlines/19921/mbappe-elected-french-player-of-the-year.html|title=Mbappe elected French Player of the Year|last=Leader|first=The Weekend|website=www.theweekendleader.com|access-date=2021-03-01|language=English}}</ref> 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Kylian-mbappe-est-le-vainqueur-du-premier-trophee-kopa/964949|title=Kylian Mbappé est le vainqueur du premier Trophée Kopa|website=France Football|access-date=2021-03-01}}</ref> * Ligue 1 sezonas labākais vārtu guvējs: 2018—19, 2019—20 * [[FIFA Pasaules kausa balvas|FIFA Pasaules kausa Zelta bucis]]: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web |date=18 December 2022 |title=Mbappe pips Messi to Golden Boot |url=https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/kylian-mbappe-wins-golden-boot-top-goalscorers-fifa-world-cup-qatar-2022 |access-date=18 December 2022 |website=FIFA}}</ref>, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-mbape_otrais_pec_kartas_zelta_bucis_mesi_|title=Mbapē otrais Zelta bucis pēc kārtas, Zelta bumbu iegūst Rodri|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-7-21|date=2026-7-21|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Mbapē, Kilians}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] a2l2q693px0ip10lilqwo0z2bbjv1xe 0 378284 4500295 4206193 2026-07-29T21:02:02Z Ivario 51458 4500295 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} [[Attēls:Latviete-symbol.png|thumb|a!v! Latviete simbols]] '''Akadēmiskā studenšu vienība “Latviete”''' ir akadēmiska mūža organizācija, kas cenšas draudzenēs ieaudzināt latvisku dzīvesziņu un savos mērķos vadās no pieciem '''centieniem''': zinātnei, darbam, skaidrībai, brīvībai un Tēvzemei. Latviete iestājas par akadēmiski izglītotu sabiedrību un patriotiski audzinātu cilvēku tajā. 1925. gadā 1. martā vienotne "Latviete" sanāca uz dibināšanas sanāksmi.<br /> <br />Mērķis: "Latviete" saglabā latvisku garu, tradīcijas, kultūras vērtības un attīsta tās tālāk.<br /> <br />Vienības locekles ir vecbiedres, savietes, jaunietes un goda biedres. Jaunietes ir kandidējošās "Latvietes" locekles, savietes - vēl studējošās, vecbiedres - augstskolu beigušās.<br /> <br />Kopīgajām pulcēšanās reizēm ir doti īpaši nosaukumi. <br />'''Sirmās stundas''' - referātu vakari, kad iztirzā mākslas, zinātnes u. c. jautājumus. <br />'''Sagaitas''' - pilnsapulces, kurās tiek apspriesti vienības dzīves jautājumi, dziedāšanas un viesu vakari, kā arī jauniešu sagaitas. == Simboli == '''Krāsas lentā:''' karmīna sarkana un balta, kas savienota ar sudrabu.<br />Krāsa cepurē: ķiršu sarkana un krēmkrāsas.<br /><br />Vienības draudzenes pēc uzņemšanas vienībā ir tiesīgas nēsāt vienības ārējās zīmes: * jauniešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā; * saviešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā uz dzintara pamata; * krāsu lenti – 1,8 cm plata lente divās krāsās (balts un tumši sarkans), ko atdala 1 mm šaurs sudraba pavediens; krāsu lenti liek pār kreiso plecu; * segni (galvassega, cepure) – krēmkrāsas virsma ar tumši sarkanu malu. == Vēsture == === Pirmsākumi === '''1924.''' gada rudenī grupa studenšu un studentu ierosināja veidot jauna veida studentu organizācijas, ņemot vērā latviskos tikumus un paražas, un nosaukt par vienotnēm.<br /> '''1925.''' gada 1. martā tiek dibināta studenšu vienotne "Latviete". AV Latviete devīze ir "Zinātne, Darbs, Skaidrība, Brīvība, Tēvzeme". Skaidrības centiens ietverts sveiciena vārdos "Visu skaidru!" Tā ir arī cenšanās latviešu sievietē ieaudzināt prasmi būt skaidrai vārdos un darbos, personīgajā dzīvē un sabiedriskajā darbā. <br /> '''1925.''' gada rudenī visas četras vienotnes izveidoja kopēju pārvaldes orgānu - vienotņu vienkopu. Tā dibināta pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Visām vienotnēm ir līdzīgas galvassegas - krēmkrāsas virsa ar ķiršsarkanu apmali un krūšu nozīmītes ar piecām svītrām, kas izsaka piecus devīzes centienus.<br /> Pirms kara "Latvietei" bija arī draudzības līgums ar divām Lietuvas studentu organizācijām - "Vitauta" klubu un "Giedru".<br /> '''1935.''' gada 24. maijā, apvienojot LU studentu vienotnes un biedrības, tika dibināta [[Vienību savienība|LU studentu Vienību savienība]]. No šī brīža vienotnes sāk saukt par vienībām. <br /> Vienotne savu darbību izbeidz '''1940.''' gadā, sākoties okupācijai.<br /> === Okupāciju laikā === Karam beidzoties, daļa "Latvietes" dodas trimdā uz ārzemēm, daļa apcietinātas un izsūtītas uz Sibīriju. Latvijā palikušās vecbiedres turpina satikties pie Martas Žīgures, Millijas Holcmanes un Zentas Skrabānes. <br /> '''1960.''' gadā no izsūtījuma atgriežas Zelma Celmiņa un pulcina savā mājā Latvijā dzīvojošās vecbiedres. <br /> === Darbība atjaunotajā Latvijā === '''1993.''' gada pavasarī "Latviete" sāk atjaunot savu darbību, un rudenī notiek pirmā jauniešu un saviešu uzņemšana pēc kara. Pulcēšanās notiek laipni atvēlētajās Latvijas Kultūras fonda telpās - Basteja bulvārī 14.<br /> '''1993.''' gada 18. maijā "Latviete" tiek oficiāli reģistrēta Tieslietu ministrijā, bet 23. maijā akreditējas LU. <br /> '''1993.''' gada 23. septembrī vienībai pievienojas vienības "Ausma" vecbiedres.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Uzticīgi Draugam|last=Ščerbinskis|first=Valters|publisher=|year=2010|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * ''[https://www.facebook.com/avLatviete/ Facebook profils]'' {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas organizācijas]] puu91munowt3brqya1fywrxcrwlhn4h 4500296 4500295 2026-07-29T21:02:53Z Ivario 51458 /* Ārējās saites */ 4500296 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} [[Attēls:Latviete-symbol.png|thumb|a!v! Latviete simbols]] '''Akadēmiskā studenšu vienība “Latviete”''' ir akadēmiska mūža organizācija, kas cenšas draudzenēs ieaudzināt latvisku dzīvesziņu un savos mērķos vadās no pieciem '''centieniem''': zinātnei, darbam, skaidrībai, brīvībai un Tēvzemei. Latviete iestājas par akadēmiski izglītotu sabiedrību un patriotiski audzinātu cilvēku tajā. 1925. gadā 1. martā vienotne "Latviete" sanāca uz dibināšanas sanāksmi.<br /> <br />Mērķis: "Latviete" saglabā latvisku garu, tradīcijas, kultūras vērtības un attīsta tās tālāk.<br /> <br />Vienības locekles ir vecbiedres, savietes, jaunietes un goda biedres. Jaunietes ir kandidējošās "Latvietes" locekles, savietes - vēl studējošās, vecbiedres - augstskolu beigušās.<br /> <br />Kopīgajām pulcēšanās reizēm ir doti īpaši nosaukumi. <br />'''Sirmās stundas''' - referātu vakari, kad iztirzā mākslas, zinātnes u. c. jautājumus. <br />'''Sagaitas''' - pilnsapulces, kurās tiek apspriesti vienības dzīves jautājumi, dziedāšanas un viesu vakari, kā arī jauniešu sagaitas. == Simboli == '''Krāsas lentā:''' karmīna sarkana un balta, kas savienota ar sudrabu.<br />Krāsa cepurē: ķiršu sarkana un krēmkrāsas.<br /><br />Vienības draudzenes pēc uzņemšanas vienībā ir tiesīgas nēsāt vienības ārējās zīmes: * jauniešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā; * saviešu krūšu nozīmi – vienības simbols sudrabā uz dzintara pamata; * krāsu lenti – 1,8 cm plata lente divās krāsās (balts un tumši sarkans), ko atdala 1 mm šaurs sudraba pavediens; krāsu lenti liek pār kreiso plecu; * segni (galvassega, cepure) – krēmkrāsas virsma ar tumši sarkanu malu. == Vēsture == === Pirmsākumi === '''1924.''' gada rudenī grupa studenšu un studentu ierosināja veidot jauna veida studentu organizācijas, ņemot vērā latviskos tikumus un paražas, un nosaukt par vienotnēm.<br /> '''1925.''' gada 1. martā tiek dibināta studenšu vienotne "Latviete". AV Latviete devīze ir "Zinātne, Darbs, Skaidrība, Brīvība, Tēvzeme". Skaidrības centiens ietverts sveiciena vārdos "Visu skaidru!" Tā ir arī cenšanās latviešu sievietē ieaudzināt prasmi būt skaidrai vārdos un darbos, personīgajā dzīvē un sabiedriskajā darbā. <br /> '''1925.''' gada rudenī visas četras vienotnes izveidoja kopēju pārvaldes orgānu - vienotņu vienkopu. Tā dibināta pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Visām vienotnēm ir līdzīgas galvassegas - krēmkrāsas virsa ar ķiršsarkanu apmali un krūšu nozīmītes ar piecām svītrām, kas izsaka piecus devīzes centienus.<br /> Pirms kara "Latvietei" bija arī draudzības līgums ar divām Lietuvas studentu organizācijām - "Vitauta" klubu un "Giedru".<br /> '''1935.''' gada 24. maijā, apvienojot LU studentu vienotnes un biedrības, tika dibināta [[Vienību savienība|LU studentu Vienību savienība]]. No šī brīža vienotnes sāk saukt par vienībām. <br /> Vienotne savu darbību izbeidz '''1940.''' gadā, sākoties okupācijai.<br /> === Okupāciju laikā === Karam beidzoties, daļa "Latvietes" dodas trimdā uz ārzemēm, daļa apcietinātas un izsūtītas uz Sibīriju. Latvijā palikušās vecbiedres turpina satikties pie Martas Žīgures, Millijas Holcmanes un Zentas Skrabānes. <br /> '''1960.''' gadā no izsūtījuma atgriežas Zelma Celmiņa un pulcina savā mājā Latvijā dzīvojošās vecbiedres. <br /> === Darbība atjaunotajā Latvijā === '''1993.''' gada pavasarī "Latviete" sāk atjaunot savu darbību, un rudenī notiek pirmā jauniešu un saviešu uzņemšana pēc kara. Pulcēšanās notiek laipni atvēlētajās Latvijas Kultūras fonda telpās - Basteja bulvārī 14.<br /> '''1993.''' gada 18. maijā "Latviete" tiek oficiāli reģistrēta Tieslietu ministrijā, bet 23. maijā akreditējas LU. <br /> '''1993.''' gada 23. septembrī vienībai pievienojas vienības "Ausma" vecbiedres.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Uzticīgi Draugam|last=Ščerbinskis|first=Valters|publisher=|year=2010|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/avLatviete/ ''Facebook'' lapa] {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas organizācijas]] jace56o436d3g3ujwd239yfmukci37p 0 397783 4500393 2877384 2026-07-30T07:36:26Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4500393 wikitext text/x-wiki '''Teivss''' var būt: * [[Devons Teivss]]; * [[Džonatans Teivss]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] clslosad2fccsevzq3sjtu8iw4k6n4l 4500419 4500393 2026-07-30T11:01:25Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500419 wikitext text/x-wiki '''Teivss''' var būt: * [[Devons Teivss]] (''Devon Toews''; 1994) — kanādiešu hokejists; * [[Džonatans Teivss]] (''Jonathan Toews''; 1988) — kanādiešu hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] igqf9zc62nha8n0i18ahx527ruykewr 0 399146 4500319 4500048 2026-07-29T21:54:56Z Teatrālis 82063 /* 1921. gadā */ 4500319 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. Karlo Goldoni "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. Edvards Vulfs "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. Augusts Saulietis "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. Hermanis Bārs "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. Puriņu Klāvs "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. Jūlijs Pētersons "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] 20q9qlqnnd60tu2viksxse1gj6q9e52 4500320 4500319 2026-07-29T21:56:13Z Teatrālis 82063 /* 1922. gadā */ 4500320 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. Karlo Goldoni "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. Edvards Vulfs "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. Augusts Saulietis "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. Hermanis Bārs "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. Puriņu Klāvs "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. Jūlijs Pētersons "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] d93izas732xccurundoapgr87f8n7to 4500321 4500320 2026-07-29T21:58:03Z Teatrālis 82063 /* 1926. gadā */ 4500321 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. Edvards Vulfs "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. Augusts Saulietis "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. Hermanis Bārs "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. Puriņu Klāvs "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. Jūlijs Pētersons "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] jy7k9ynqp4and1cozv693jik2dfly05 4500322 4500321 2026-07-29T21:58:37Z Teatrālis 82063 /* 1927. gadā */ 4500322 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. Augusts Saulietis "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. Hermanis Bārs "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. Puriņu Klāvs "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. Jūlijs Pētersons "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] bxmz0sehgygdtd7x9htzy5h0gp89r21 4500323 4500322 2026-07-29T22:16:04Z Teatrālis 82063 /* 1925. gadā */ 4500323 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. Ferencs Molnārs "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. Ferencs Molnārs "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. Ferencs Molnārs "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. Augusts Saulietis "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. Hermanis Bārs "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. Puriņu Klāvs "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. Jūlijs Pētersons "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. Ferencs Molnārs "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. Karlo Goldoni "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. Mārtiņš Gailis "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. Ferencs Molnārs "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. Kārlis Zariņš "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. Vilis Lācis "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. Jānis Akuraters "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. Ferencs Molnārs "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. Osvalds Glāznieks. * 1944.02.26. Edvards Vulfs "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. Osvalds Uršteins. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Osvalds Glāznieks. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1944.12.14. Anna Brodele "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. Harijs Gulbis "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. Edvards Olbijs "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. Valdis Lūriņš. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. Karlo Goldoni "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. Pjērs Marivo "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. Jānis Jurkāns "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. Jānis Jurkāns "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. Mihails Kublinskis. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. Jānis Kaijaks. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. Andris Kalnozols "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] 4269yfv5abnr5fr64e0uj9rs1sdc3tl 0 403848 4500328 4480899 2026-07-29T22:57:14Z Teatrālis 82063 /* 1924. gadā */ 4500328 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", Edvards Vulfs "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. Harijs Gulbis "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Dāvis Auškāps]]. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc Rainera Vernera Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. [[Sergejs Ščipicins]]. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. [[Jekaterina Polovceva]]. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. [[Jegors Peregudovs]]. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] pxkgee4pa4ns2ruofnd36gdlp78ctbi 4500329 4500328 2026-07-29T22:58:30Z Teatrālis 82063 /* 1925. gadā */ 4500329 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. Harijs Gulbis "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Dāvis Auškāps]]. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc Rainera Vernera Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. [[Sergejs Ščipicins]]. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. [[Jekaterina Polovceva]]. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. [[Jegors Peregudovs]]. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] i54y1rrsvd4938v6eokiggqqqa4ezga 4500330 4500329 2026-07-29T22:59:29Z Teatrālis 82063 /* 2017. gadā */ 4500330 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. Harijs Gulbis "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Dāvis Auškāps]]. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc Rainera Vernera Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. [[Jekaterina Polovceva]]. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. [[Jegors Peregudovs]]. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] km25fuppbf099qj61kd0xs9afcq9w12 4500331 4500330 2026-07-29T23:00:44Z Teatrālis 82063 /* 2016. gadā */ 4500331 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. [[Jekaterina Polovceva]]. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. [[Jegors Peregudovs]]. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] l22id4fedencz69d3d75el27ma46kvw 4500332 4500331 2026-07-29T23:01:47Z Teatrālis 82063 /* 2014. gadā */ 4500332 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. [[Jekaterina Polovceva]]. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. [[Jegors Peregudovs]]. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] m3cec288xdd2heyjvs4cxyi1g5ywb1d 4500333 4500332 2026-07-29T23:02:59Z Teatrālis 82063 /* 2018. gadā */ 4500333 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Noziegums un sods" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] 8we9vwlgfie21a5ncn96y5kp6m3qcqz 4500334 4500333 2026-07-29T23:03:35Z Teatrālis 82063 /* 2019. gadā */ 4500334 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. Mārtins Makdona "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] 4t5rxip7neqxu2ypw3j8d43ipvpo771 4500335 4500334 2026-07-29T23:04:09Z Teatrālis 82063 /* 2020. gadā */ 4500335 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. Ance Muižniece "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Velni"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] hm6p0qec5nbwf17cc4s08imdybhm5ho 4500336 4500335 2026-07-29T23:05:03Z Teatrālis 82063 /* 2022. gadā */ 4500336 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. [[Ance Muižniece]] "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Velni]]"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. Juns Fose "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] 3baupoalj9yi7h0r4c87tsxqpetgho3 4500339 4500336 2026-07-29T23:08:29Z Teatrālis 82063 /* 2023. gadā */ 4500339 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. Edvards Vulfs "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. Ferencs Molnārs "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. Imre Kalmāns "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. Žans Anuijs "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. Žans Anuijs "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. [[Ance Muižniece]] "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Velni]]"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. [[Juns Fose]] "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] ljs2yaa7fxi01rgcjjehuv1ieelisdi 10 413574 4500228 4499977 2026-07-29T18:01:24Z EdgarsBot 50781 upd 4500228 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-29 18:01:23{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 24 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 22 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 21 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 11 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026) |- | {{page-multi|page=Svitenes pagasta ģerbonis|t|h|d}} || 2026-07-21 21:35:34 || 7 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nebūs normāls raksts || 5 (27.07.2026) |- | {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība</nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026) |- | {{page-multi|page=Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)|t|h|d}} || 2026-07-25 08:03:46 || 4 || {{U|Dark Eagle}} || <nowiki>Noņēma pāradresāciju uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]</nowiki> || diskusijas pāradresācija || |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 1 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> gm5mhqfpc78cjpnvp4oxrxefgk0r30n 4 415707 4500227 4499976 2026-07-29T18:01:05Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4500227 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|29||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200012}}] | {{formatnum:1739}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13720}}] | 2009-02-13 | 2026-07-29 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174133}}] | {{formatnum:10663}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8039}}] | 2007-12-03 | 2026-07-29 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14816}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114855}}] | {{formatnum:9685}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9893}}] | 2007-11-24 | 2026-07-29 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113988}}] | {{formatnum:9944}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1919}}] | 2009-10-02 | 2026-07-29 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87706}}] | {{formatnum:6638}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6695}}] | 2005-10-30 | 2026-07-29 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71678}}] | {{formatnum:10066}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2165}}] | 2009-05-24 | 2026-07-29 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}] | {{formatnum:1819}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-21 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:764}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52296}}] | {{formatnum:7062}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6523}}] | 2018-06-22 | 2026-07-26 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49194}}] | {{formatnum:5146}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-29 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49156}}] | {{formatnum:1512}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3539}}] | 2006-05-03 | 2026-07-29 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47297}}] | {{formatnum:3082}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2997}}] | 2007-04-26 | 2026-07-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44611}}] | {{formatnum:5955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}] | 2015-03-11 | 2026-07-28 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42279}}] | {{formatnum:1681}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-29 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39000}}] | {{formatnum:4629}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-29 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32123}}] | {{formatnum:3981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:647}}] | 2020-05-10 | 2026-07-28 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29400}}] | {{formatnum:7370}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4435}}] | 2023-01-18 | 2026-07-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26645}}] | {{formatnum:4568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}] | 2015-08-30 | 2026-07-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23794}}] | {{formatnum:17}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23724}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1936}}] | 2006-07-03 | 2026-07-28 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1741}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15914}}] | {{formatnum:1329}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-28 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15247}}] | {{formatnum:3416}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-28 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15176}}] | {{formatnum:2425}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-21 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14220}}] | {{formatnum:696}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13380}}] | {{formatnum:961}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-07-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10874}}] | {{formatnum:1750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:416}}] | 2021-07-27 | 2026-07-28 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10613}}] | {{formatnum:290}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10149}}] | {{formatnum:299}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:379}}] | 2012-05-17 | 2026-07-28 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}] | {{formatnum:221}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6713}}] | {{formatnum:182}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-07-27 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:667}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}] | {{formatnum:96}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5004}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-27 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] drmx1y4bxvc8h3hdtjhpz85389qyq4x 0 429444 4500390 4324290 2026-07-30T07:26:57Z Pirags 3757 +bildes 4500390 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vēju tornis | native_name = Αέρηδες | former_names = | image = Tower of the Winds.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Vēju tornis | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Atēnas]] | location_country = {{GRE}} | pushpin_map = Atēnas#Grieķija#Eiropa | latd = 37.974256 | latNS = N | longd = 23.72707 | longEW = E | map_caption = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 50. gads p.m.ē. (2. gadsimts p.m.ē.?) | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = 12 m | url = | embedded = | references = }} '''Vēju tornis''' ({{val|el|Αέρηδες}}) ir [[Senie laiki|antīkā]] celtne [[Atēnas|Atēnu]] [[Romiešu Agora|Romiešu Agorā]], kas tiek uzskatīta par pirmo pasaules [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]]. [[Marmors|Marmora]] celtni, kas ir 12 metrus augsta un kuras diametrs ir 8 metri, visticamāk uzbūvēja astronoms [[Kiras Andronīks]] 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet, iespējams, celtne ir senāka. Celtnei ir astoņstūra forma, un tā orientēta debess pušu virzienā. Katrā no astoņiem virzieniem frīzē attēlots attiecīgā vēja dievs — ziemeļvējam — [[Borejs]], rietumvējam — [[Zefīrs]] u.t.t. Kompleksā ietilpa arī [[vēja rādītājs]] [[Tritons (mitoloģija)|Tritona]] izskatā, [[klepsidra]] (ūdens pulkstenis) un [[saules pulkstenis]]. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā celtne kalpoja kā baznīcas zvanu tornis, bet [[Osmaņu impērija]]s laikā — [[dervišs|dervišu]] mītne. 19. gadsimtā pa pusei aizgruvošo celtni atraka Atēnu arheoloģiskā biedrība. Pēc Vēju torņa parauga celtas vairākas citas celtnes, tostarp [[Redklifa observatorija]] [[Oksforda|Oksfordā]]. == Galerija == <gallery> The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Apeliotis.jpg|Afēlijs (''Apeliotes''), dienvidaustrumu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Boreas.jpg|Borejs (''Boreas''), ziemeļu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32921147463).jpg|Eirs (''Eurus''), dienvidaustrumu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Kaikias.jpg|Kaiks (''Kaikias''), ziemeļaustrumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891627184).jpg|Lips (''Lips''), dienvidrietumu vējš Αέρηδες - Νότος 6558.jpg|Nots (''Notus''), dienvidu vējš Roman Agora, Athens, Greece (21171437783).jpg|Skirs (''Skiron''), ziemeļrietumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891633814).jpg| Zefīrs (''Zephyrus''), rietumu vējš </gallery> <gallery> The Roman Agora of Athens (with the Horologion of Kyrristos and in the background the Acropolis), 1st cent. B.C.jpg|Atēnu Romiešu Agora ar Vēju tornis un Akropoli fonā Tower_of_the_Winds_frieze_detail.jpg|Torņa frīze ar vēja dieviem 1 Orientation.png|Torņa plāns ar vēju nosaukumiem Floor of Horologion.jpg|Iekštelpas grīda </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.britannica.com/topic/Tower-of-the-Winds-building-Athens-Greece ''Encyclopædia Britannica'' ieraksts] {{Senie laiki-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atēnas]] [[Kategorija:Meteoroloģija]] [[Kategorija:Hellēnisms]] ecklt37yt8t9axiqgcr3u0d6jix8w78 4500391 4500390 2026-07-30T07:29:35Z Pirags 3757 /* Galerija */ 4500391 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vēju tornis | native_name = Αέρηδες | former_names = | image = Tower of the Winds.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Vēju tornis | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Atēnas]] | location_country = {{GRE}} | pushpin_map = Atēnas#Grieķija#Eiropa | latd = 37.974256 | latNS = N | longd = 23.72707 | longEW = E | map_caption = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 50. gads p.m.ē. (2. gadsimts p.m.ē.?) | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = 12 m | url = | embedded = | references = }} '''Vēju tornis''' ({{val|el|Αέρηδες}}) ir [[Senie laiki|antīkā]] celtne [[Atēnas|Atēnu]] [[Romiešu Agora|Romiešu Agorā]], kas tiek uzskatīta par pirmo pasaules [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]]. [[Marmors|Marmora]] celtni, kas ir 12 metrus augsta un kuras diametrs ir 8 metri, visticamāk uzbūvēja astronoms [[Kiras Andronīks]] 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet, iespējams, celtne ir senāka. Celtnei ir astoņstūra forma, un tā orientēta debess pušu virzienā. Katrā no astoņiem virzieniem frīzē attēlots attiecīgā vēja dievs — ziemeļvējam — [[Borejs]], rietumvējam — [[Zefīrs]] u.t.t. Kompleksā ietilpa arī [[vēja rādītājs]] [[Tritons (mitoloģija)|Tritona]] izskatā, [[klepsidra]] (ūdens pulkstenis) un [[saules pulkstenis]]. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā celtne kalpoja kā baznīcas zvanu tornis, bet [[Osmaņu impērija]]s laikā — [[dervišs|dervišu]] mītne. 19. gadsimtā pa pusei aizgruvošo celtni atraka Atēnu arheoloģiskā biedrība. Pēc Vēju torņa parauga celtas vairākas citas celtnes, tostarp [[Redklifa observatorija]] [[Oksforda|Oksfordā]]. == Galerija == <gallery> The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Boreas.jpg|Borejs (''Boreas''), ziemeļu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Kaikias.jpg|Kaiks (''Kaikias''), ziemeļaustrumu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Apeliotis.jpg|Afēlijs (''Apeliotes''), austrumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32921147463).jpg|Eirs (''Eurus''), dienvidaustrumu vējš Αέρηδες - Νότος 6558.jpg|Nots (''Notus''), dienvidu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891627184).jpg|Lips (''Lips''), dienvidrietumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891633814).jpg| Zefīrs (''Zephyrus''), rietumu vējš Roman Agora, Athens, Greece (21171437783).jpg|Skirs (''Skiron''), ziemeļrietumu vējš </gallery> <gallery> The Roman Agora of Athens (with the Horologion of Kyrristos and in the background the Acropolis), 1st cent. B.C.jpg|Atēnu Romiešu Agora ar Vēju tornis un Akropoli fonā Tower_of_the_Winds_frieze_detail.jpg|Torņa frīze ar vēja dieviem 1 Orientation.png|Torņa plāns ar vēju nosaukumiem Floor of Horologion.jpg|Iekštelpas grīda </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.britannica.com/topic/Tower-of-the-Winds-building-Athens-Greece ''Encyclopædia Britannica'' ieraksts] {{Senie laiki-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atēnas]] [[Kategorija:Meteoroloģija]] [[Kategorija:Hellēnisms]] jwsr40zy5ywlkr78t5g4qcihi8ibr4l 4500412 4500391 2026-07-30T10:48:45Z Pirags 3757 /* Galerija */ pap 4500412 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vēju tornis | native_name = Αέρηδες | former_names = | image = Tower of the Winds.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Vēju tornis | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Atēnas]] | location_country = {{GRE}} | pushpin_map = Atēnas#Grieķija#Eiropa | latd = 37.974256 | latNS = N | longd = 23.72707 | longEW = E | map_caption = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 50. gads p.m.ē. (2. gadsimts p.m.ē.?) | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = 12 m | url = | embedded = | references = }} '''Vēju tornis''' ({{val|el|Αέρηδες}}) ir [[Senie laiki|antīkā]] celtne [[Atēnas|Atēnu]] [[Romiešu Agora|Romiešu Agorā]], kas tiek uzskatīta par pirmo pasaules [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]]. [[Marmors|Marmora]] celtni, kas ir 12 metrus augsta un kuras diametrs ir 8 metri, visticamāk uzbūvēja astronoms [[Kiras Andronīks]] 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet, iespējams, celtne ir senāka. Celtnei ir astoņstūra forma, un tā orientēta debess pušu virzienā. Katrā no astoņiem virzieniem frīzē attēlots attiecīgā vēja dievs — ziemeļvējam — [[Borejs]], rietumvējam — [[Zefīrs]] u.t.t. Kompleksā ietilpa arī [[vēja rādītājs]] [[Tritons (mitoloģija)|Tritona]] izskatā, [[klepsidra]] (ūdens pulkstenis) un [[saules pulkstenis]]. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā celtne kalpoja kā baznīcas zvanu tornis, bet [[Osmaņu impērija]]s laikā — [[dervišs|dervišu]] mītne. 19. gadsimtā pa pusei aizgruvošo celtni atraka Atēnu arheoloģiskā biedrība. Pēc Vēju torņa parauga celtas vairākas citas celtnes, tostarp [[Redklifa observatorija]] [[Oksforda|Oksfordā]]. == Galerija == <gallery> The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Boreas.jpg|Borejs (''Βορέας, Boreas''), ziemeļu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Kaikias.jpg|Kaiks (''Καικίας, Kaikias''), ziemeļaustrumu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Apeliotis.jpg|Afēlijs (''Ἀφηλιώτης, Apeliotes''), austrumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32921147463).jpg|Eirs (''Εὖρος, Eurus''), austrumu vai dienvidaustrumu vējš Αέρηδες - Νότος 6558.jpg|Nots (''Νότος, Notus''), dienvidu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891627184).jpg|Lips (''Λίψ, Lips''), dienvidrietumu vējš (no ([[Lībija]]s nosaukuma) The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891633814).jpg| Zefīrs (''Ζέφυρος, Zephyrus''), rietumu vējš Roman Agora, Athens, Greece (21171437783).jpg|Skirs (''Σκίρων, Skiron''), ziemeļrietumu vējš </gallery> <gallery> The Roman Agora of Athens (with the Horologion of Kyrristos and in the background the Acropolis), 1st cent. B.C.jpg|Atēnu Romiešu Agora ar Vēju tornis un Akropoli fonā Tower_of_the_Winds_frieze_detail.jpg|Torņa frīze ar vēja dieviem 1 Orientation.png|Torņa plāns ar vēju nosaukumiem Floor of Horologion.jpg|Iekštelpas grīda </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.britannica.com/topic/Tower-of-the-Winds-building-Athens-Greece ''Encyclopædia Britannica'' ieraksts] {{Senie laiki-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atēnas]] [[Kategorija:Meteoroloģija]] [[Kategorija:Hellēnisms]] s50y74nzpjkyedrhe63e3lea4yx1oiy 4500445 4500412 2026-07-30T11:33:14Z Pirags 3757 /* Galerija */ 4500445 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Vēju tornis | native_name = Αέρηδες | former_names = | image = Tower of the Winds.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Vēju tornis | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Atēnas]] | location_country = {{GRE}} | pushpin_map = Atēnas#Grieķija#Eiropa | latd = 37.974256 | latNS = N | longd = 23.72707 | longEW = E | map_caption = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 50. gads p.m.ē. (2. gadsimts p.m.ē.?) | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = 12 m | url = | embedded = | references = }} '''Vēju tornis''' ({{val|el|Αέρηδες}}) ir [[Senie laiki|antīkā]] celtne [[Atēnas|Atēnu]] [[Romiešu Agora|Romiešu Agorā]], kas tiek uzskatīta par pirmo pasaules [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]]. [[Marmors|Marmora]] celtni, kas ir 12 metrus augsta un kuras diametrs ir 8 metri, visticamāk uzbūvēja astronoms [[Kiras Andronīks]] 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet, iespējams, celtne ir senāka. Celtnei ir astoņstūra forma, un tā orientēta debess pušu virzienā. Katrā no astoņiem virzieniem frīzē attēlots attiecīgā vēja dievs — ziemeļvējam — [[Borejs]], rietumvējam — [[Zefīrs]] u.t.t. Kompleksā ietilpa arī [[vēja rādītājs]] [[Tritons (mitoloģija)|Tritona]] izskatā, [[klepsidra]] (ūdens pulkstenis) un [[saules pulkstenis]]. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā celtne kalpoja kā baznīcas zvanu tornis, bet [[Osmaņu impērija]]s laikā — [[dervišs|dervišu]] mītne. 19. gadsimtā pa pusei aizgruvošo celtni atraka Atēnu arheoloģiskā biedrība. Pēc Vēju torņa parauga celtas vairākas citas celtnes, tostarp [[Redklifa observatorija]] [[Oksforda|Oksfordā]]. == Galerija == <gallery> The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Boreas.jpg|Borejs (''Βορέας, Boreas''), ziemeļu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Kaikias.jpg|Kaiks (''Καικίας, Kaikias''), ziemeļaustrumu vējš The relief panels on the frieze of the Tower of the Winds. The wind god Apeliotis.jpg|Afēlijs (''Ἀφηλιώτης, Apeliotes''), austrumu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32921147463).jpg|Eirs (''Εὖρος, Eurus''), austrumu vai dienvidaustrumu vējš Αέρηδες - Νότος 6558.jpg|Nots (''Νότος, Notus''), dienvidu vējš The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891627184).jpg|Lips (''Λίψ, Lips''), dienvidrietumu vējš (no [[Lībija]]s nosaukuma) The Tower of the Winds, The Roman Forum (Athens) (32891633814).jpg| Zefīrs (''Ζέφυρος, Zephyrus''), rietumu vējš Roman Agora, Athens, Greece (21171437783).jpg|Skirs (''Σκίρων, Skiron''), ziemeļrietumu vējš </gallery> <gallery> The Roman Agora of Athens (with the Horologion of Kyrristos and in the background the Acropolis), 1st cent. B.C.jpg|Atēnu Romiešu Agora ar Vēju tornis un Akropoli fonā Tower_of_the_Winds_frieze_detail.jpg|Torņa frīze ar vēja dieviem 1 Orientation.png|Torņa plāns ar vēju nosaukumiem Floor of Horologion.jpg|Iekštelpas grīda </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.britannica.com/topic/Tower-of-the-Winds-building-Athens-Greece ''Encyclopædia Britannica'' ieraksts] {{Senie laiki-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atēnas]] [[Kategorija:Meteoroloģija]] [[Kategorija:Hellēnisms]] srhg9q2t26ioxqp3v7te8z1oxi0svrd 0 434707 4500213 4399541 2026-07-29T16:40:53Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500213 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sudrabu Edžus iela|Sudrabu Edžus iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Sudrabu Edžus iela | nosauk orig = | attēls = Sudrabu Edžus iela 16.jpg | attēla paraksts = Sudrabu Edžus iela 16 | pilsēta lokatīvā = [[Rīga]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q63784122|zoom=15}} | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | novads = | ielas garums = 608 metri<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = 1910. gadā | vēst nosaukumi = * Līneburgas iela (1910–1915; 1917–1923) * Ilmeņa iela (1915–1917) * Fīrikera iela (1923–1950) * Sudraba Edžus iela (1950–1987) | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Sudrabu Edžus iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]]. Ielas kopējais garums ir 608 metri,<ref name="opendata-riga" /> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu latviešu pedagogam un rakstniekam [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžum]]. Ielā ir savrupmāju apbūve. == Vēsture == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlensteina māja (pēc 1913)]] Šī iela pirmoreiz minēta Rīgas ielu sarakstos 1910. gadā ar nosaukumu '''[[Līneburga]]s iela'''. No 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija '''[[Ilmenis|Ilmeņa]] iela''', 1917. gadā iela atkal ieguva Līneburgas ielas nosaukumu. 1923. gadā nosaukums tika mainīts uz '''[[Kristofors Fīrekers|Fīrikera]] ielu'''. [[Latvijas PSR]] laikos nosaukums bija '''Sudraba Edžus iela''', 1987. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (N - V)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=7 June 2019}}</ref> == Ielu savienojumi == Sudrabu Edžus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kokneses prospekts]] * [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas iela]] (T veida krustojums) * [[Līgatnes iela (Rīga)|Līgatnes iela]] (T veida krustojums) * [[Bernātu iela (Rīga)|Bernātu iela]] (T veida krustojums) * [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] (T veida krustojums) == Ievērojamas celtnes == * Sudrabu Edžus ielā 1 atrodas 1902. gadā celta māja (arhitekti [[Alberts Gīzeke]] un [[Frīdrihs Šefels]]),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nams Sudrabu Edžus ielā 1 |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622030014/https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}</ref> valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2000. gadā māja tika pārbūvēta pēc arhitekta [[Ēriks Lipiņš|Ērika Lipiņa]] projekta.<ref name="mantojums">{{tīmekļa atsauce |title=Sudrabu Edžus iela |url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=R%C4%ABga%2C+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&region=5 |website=mantojums.lv |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622101150/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=R%C4%ABga,+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&region=5 |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}</ref> * Sudrabu Edžus ielā 7 atrodas 1902.–1903. gadā celta māja (arhitekts [[Vilhelms Neimanis]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref name="mantojums"/> * Sudrabu Edžus ielā 16 atrodas 1913. gadā celta māja (arhitekts [[Bernhards Bīlenšteins]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref name="mantojums"/> Pirmās Latvijas Republikas gados mājā dzīvoja [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Ernsts Krauss]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Arhitekta B. Bīlenšteina nams |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118101641/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Mežaparkā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 0uxp7guy3ur7b2smv10jcep22xatb5w 4500221 4500213 2026-07-29T17:08:07Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4500221 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sudrabu Edžus iela|Sudrabu Edžus iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Sudrabu Edžus iela | nosauk orig = | attēls = Sudrabu Edžus iela 16.jpg | attēla paraksts = Sudrabu Edžus iela 16 | pilsēta lokatīvā = [[Rīga]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q63784122|zoom=15}} | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | novads = | ielas garums = 608 metri<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = 1910. gadā | vēst nosaukumi = * Līneburgas iela (1910–1915; 1917–1923) * Ilmeņa iela (1915–1917) * Fīrikera iela (1923–1950) * Sudraba Edžus iela (1950–1987) | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Sudrabu Edžus iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]]. Ielas kopējais garums ir 608 metri,<ref name="opendata-riga" /> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu latviešu pedagogam un rakstniekam [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžum]]. Ielā ir savrupmāju apbūve. == Vēsture == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlenšteina māja (pēc 1913)]] Šī iela pirmoreiz minēta Rīgas ielu sarakstos 1910. gadā ar nosaukumu '''[[Līneburga]]s iela'''. No 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija '''[[Ilmenis|Ilmeņa]] iela''', 1917. gadā iela atkal ieguva Līneburgas ielas nosaukumu. 1923. gadā nosaukums tika mainīts uz '''[[Kristofors Fīrekers|Fīrikera]] ielu'''. [[Latvijas PSR]] laikos nosaukums bija '''Sudraba Edžus iela''', 1987. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (N - V)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=7 June 2019}}</ref> == Ielu savienojumi == Sudrabu Edžus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kokneses prospekts]] * [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas iela]] (T veida krustojums) * [[Līgatnes iela (Rīga)|Līgatnes iela]] (T veida krustojums) * [[Bernātu iela (Rīga)|Bernātu iela]] (T veida krustojums) * [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] (T veida krustojums) == Ievērojamas celtnes == * Sudrabu Edžus ielā 1 atrodas 1902. gadā celta māja (arhitekti [[Alberts Gīzeke]] un [[Frīdrihs Šefels]]),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nams Sudrabu Edžus ielā 1 |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622030014/https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}</ref> valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2000. gadā māja tika pārbūvēta pēc arhitekta [[Ēriks Lipiņš|Ērika Lipiņa]] projekta.<ref name="mantojums">{{tīmekļa atsauce |title=Sudrabu Edžus iela |url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=R%C4%ABga%2C+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&region=5 |website=mantojums.lv |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622101150/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=R%C4%ABga,+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&region=5 |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}</ref> * Sudrabu Edžus ielā 7 atrodas 1902.–1903. gadā celta māja (arhitekts [[Vilhelms Neimanis]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref name="mantojums"/> * Sudrabu Edžus ielā 16 atrodas 1913. gadā celta māja (arhitekts [[Bernhards Bīlenšteins]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref name="mantojums"/> Pirmās Latvijas Republikas gados mājā dzīvoja [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Ernsts Krauss]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Arhitekta B. Bīlenšteina nams |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118101641/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Mežaparkā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] k01q5ko0gjm159en4tffb270q4frcjq 0 438345 4500196 4387537 2026-07-29T13:46:20Z Ivario 51458 /* Apraksts */ ģerbonis 4500196 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar LV ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes.]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *[[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīme. Tiek izsniegtas no 2016. gada.]]tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] j6zj0odkqilyl5v17lttkg4yk72avhg 4500198 4500196 2026-07-29T13:47:12Z Ivario 51458 4500198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes.]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme.]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs.]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) – paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) – paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) – paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) – paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. *[[Attēls:EX tipa numura zīme.jpg|thumb|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīme. Tiek izsniegtas no 2016. gada.]]tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (Consul Honarary). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927).]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam. USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam. USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam. LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam. </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. [[1930. gadi|1930. gados]] uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Ārējās saites == * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] brxhq2yai5c4s9onsx12sa95obvgg2h 0 459896 4500433 4495299 2026-07-30T11:09:11Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4500433 wikitext text/x-wiki '''Nanomotors''' ir molekulāra vai [[nano]] mēroga ierīce, kas ir spējīga pārveidot enerģiju mehāniskajā darbā. Tas tipiski var ģenerēt [[spēks|spēkus]], izmērāmus pikoņūtonos.<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Dreyfus |first1=R. |last2=Baudry |first2=J. |last3=Roper |first3=M. L. |last4=Fermigier |first4=M. |last5=Stonne |first5=H.A. |last6=Bibette |first6=J. |title=Microscopic artificial swimmers |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2005-10-06_437_7060/page/862 |journal=Nature |date=2005 |issue=7060 |volume=437 |pages=862-5 |doi=10.1038/nature04090 |pmid=16208366}}</ref><ref>{{cite journal | last1 = Bamrungsap | first1 = S. | last2 = Phillips | first2 = J. A. | last3 = Xiong | first3 = X. | last4 = Kim | first4 = Y. | last5 = Wang | first5 = H. | last6 = Liu | first6 = H. | last7 = Hebard | first7 = A. | last8 = Tan | first8 = W. | year = 2011 | title = Magnetically driven single DNA nanomotor | url = | journal = Small | volume = 7 | issue = 5| pages = 601–605 | doi=10.1002/smll.201001559| pmid = 21370463 }}</ref><ref>T. E. Mallouk and A. Sen, "Powering nanorobots," ''Scientific American'', May 2009, pp. 72-77</ref><ref>J. Wang, "Nanomachines: Fundamental and Application", Wiley, 2013</ref> [[File:Nanomotor inside cell.gif|thumb|Ar magnētiska lauka palīdzību virzīts spirālveida nanomotors kustas [[HeLa]] šūnā, ar savu ceļu izveidojot burtu “N”.<ref name="Pal 2018 1800429">{{Cite journal|last=Pal|first=Malay|last2=Somalwar|first2=Neha |last3=Singh|first3=Anumeha|last4=Bhat|first4=Ramray|last5=Eswarappa|first5=Sandeep |last6=Saini|first6=Deepak|last7=Ghosh|first7=Ambarish|title=Maneuverability of Magnetic Nanomotors Inside Living Cells|journal=Advanced Materials|language=En|volume=30|issue=22|pages=1800429|doi=10.1002/adma.201800429|pmid=29635828|year=2018}}</ref>]] Kaut arī nanodaļiņas tika izmantotas mākslā jau daudzus gadsimtus (piemēram, slavenais [[Likurga kauss]]), nanotehnoloģiju zinātniskā izpēte tika iesākta tikai nesen. 1959. gadā Amerikas Fizikas sabiedrības konferencē [[Ričards Fainmens]] novadīja savu slaveno lekciju “Lejā vēl ir daudz vietas” (angļu: ''"There's Plenty of Room at the Bottom"'') [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]] (angļu: ''California Institute of Technology'', zināms arī kā ''Caltech''). Viņš piedāvāja zinātniskas derības, ka nevienam cilvēkam neizdosies uztaisīt motoru, kura izmēri ir mazāki par 400 µm.<ref name=":3">{{Cite web|title = Physics Term Paper -- Nanotechnology|url = http://www.geocities.ws/juliars123/nanotech.htm|website = www.geocities.ws|accessdate = 2015-10-30}}</ref> Tādu derību jēga, līdzīgi citām zinātniskām derībām, bija iedvesmot zinātniekus visā pasaulē atklāt jaunas tehnoloģijas, jo jebkurš, kas spētu izveidot tādu motoru, būtu apbalvots ar 1000 ASV dolāru balvu.<ref name=":3" /> Derību mērķis gan netika sasniegts, jo 1960. gadā Viljams Maklīlans (''William McLellan'') spēja izveidot nanomotoru bez jaunu tehnoloģiju palīdzības. Neskatoties uz to, Fainmena runa iedvesmoja jaunu zinātnieku paaudzi un radīja interesi nanotehnoloģiju pētījumos. == Nanocaurules un nanovadu motori == 2004. gadā Ajusmāns Sēns un Tomass Malūks izgatavoja pirmo sintētisko un patstāvīgu nanomotoru.<ref name=":0">{{cite journal | last1 = Paxton | first1 = W. F. | last2 = Kistler | first2 = K. C. | last3 = Olmeda | first3 = C. C. | last4 = Sen | first4 = A. | last5 = Cao | first5 = Y. | last6 = Mallouk | first6 = T. E. | last7 = Lammert | first7 = P. | last8 = Crespi | first8 = V. H. | year = 2004 | title = Autonomous Movement of Striped Nanorods | url =https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_2004-10-20_126_41/page/13424| journal = J. Am. Chem. Soc. | volume = 126 | issue = 41| pages = 13424–13431 | doi=10.1021/ja047697z| pmid = 15479099 }}</ref> Divi divu mikronu gari nanomotori bija izveidoti no diviem segmentiem, platīna un zelta, un spēja kataliski reaģēt ar ūdenī izšķīdinātu [[Ūdeņraža peroksīds|ūdeņraža peroksīdu]], radot mehāniskās kustības.<ref name=":0" /> Au-Pt nanomotoru kustība atšķiras no [[Brauna kustība]]s, un tās ierosināšana notiek ar ķīmisko gradientu kataliskās ģenerācijas palīdzību.<ref name=":0" /><ref>{{Cite journal|title = Small power: Autonomous nano- and micromotors propelled by self-generated gradients|journal = Nano Today|date = 2013-10-01|pages = 531–554|volume = 8|issue = 5|doi = 10.1016/j.nantod.2013.08.009|first = Wei|last = Wang|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Suzanne|last3 = Ahmed|first4 = Thomas E.|last4 = Mallouk|first5 = Ayusman|last5 = Sen}}</ref> Šī kustība ir īpatnēja arī ar to, ka tās vadīšanai nav nepieciešams ārējais magnētiskais, elektriskais vai optiskais lauks.<ref>{{Cite journal|title = Anatomy of Nanoscale Propulsion|journal = Annual Review of Biophysics|date = 2015-01-01|pmid = 26098511|pages = 77–100|volume = 44|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-biophys-060414-034216|first = Vinita|last = Yadav|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Peter J.|last3 = Butler|first4 = Ayusman|last4 = Sen}}</ref> Motori izveido lokālus laukus un pārvietojas, izmantojot elektroforēzi. 2008. gadā Džozefs Vengs ievērojami uzlaboja Au-Pt katalisku nanomotru veiktspēju, pievienojot platīna segmentam oglekļa nanocaurules.<ref>[http://www.nanowerk.com/spotlight/spotid=5553.php Speeding up catalytic nanomotors with carbon nanotubes]</ref> Kopš 2004. gada, tika izstrādāti dažādi nano- un mikromotori, kas izmanto nanovadus un nanocaurules.<ref>{{Cite journal|last=Das|first=Sambeeta|last2=Garg|first2=Astha|last3=Campbell|first3=Andrew I.|last4=Howse|first4=Jonathan|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Velegol|first6=Darrell|last7=Golestanian|first7=Ramin|last8=Ebbens|first8=Stephen J.|date=2015|title=Boundaries can steer active Janus spheres|journal=Nature Communications|language=En|volume=6|issue=1|pages=8999|doi=10.1038/ncomms9999|pmid=26627125|pmc=4686856|issn=2041-1723}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Duan|first=W.|last2=Ibele|first2=M.|last3=Liu|first3=R.|last4=Sen|first4=A.|date=2012|title=Motion analysis of light-powered autonomous silver chloride nanomotors|journal=The European Physical Journal E|language=en|volume=35|issue=8|pages=77|doi=10.1140/epje/i2012-12077-x|pmid=22926808|issn=1292-8941}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Baker|first=Matthew S.|last2=Yadav|first2=Vinita|last3=Sen|first3=Ayusman|last4=Phillips|first4=Scott T.|date=2013|title=A Self-Powered Polymeric Material that Responds Autonomously and Continuously to Fleeting Stimuli|journal=Angewandte Chemie International Edition|language=en|volume=52|issue=39|pages=10295–10299|doi=10.1002/anie.201304333|pmid=23939613|issn=1433-7851}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Zhang|first=Hua|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Liu|first3=Lei|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2013|title=Depolymerization-Powered Autonomous Motors Using Biocompatible Fuel|journal=Journal of the American Chemical Society|language=EN|volume=135|issue=42|pages=15734–15737|doi=10.1021/ja4089549|pmid=24094034|issn=0002-7863}}</ref> Nanovadi var kustēties dažādos virzienos atkarībā no ierosinājuma tipa (ķīmiska degviela vai ultraskaņa).<ref name=":4">{{Cite journal|last=Wang|first=Wei|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Zhang|first3=Zexin|last4=Sun|first4=Mei|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Mallouk|first6=Thomas E.|date=2014-12-18|title=A tale of two forces: simultaneous chemical and acoustic propulsion of bimetallic micromotors|journal=Chemical Communications|language=en|volume=51|issue=6|pages=1020–1023|doi=10.1039/C4CC09149C|pmid=25434824|issn=1364-548X}}</ref> Šādi motori pārsvarā izmanto ūdeņraža peroksīdu kā degvielu, bet eksistē izņēmumi.<ref name="Liu 192–196">{{Cite journal|last=Liu|first=Ran|last2=Wong|first2=Flory|last3=Duan|first3=Wentao|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2014-12-14|title=Synthesis and characterization of silver halide nanowires|journal=Polyhedron|series=Special Issue in Honor of Professor John E. Bercaw|volume=84|pages=192–196|doi=10.1016/j.poly.2014.08.027|doi-access=free}}</ref><ref name="Liu 192–196"/> [[Image:Protein translation.gif|thumb|300px|left| [[Ribosoma]] ir bioloģiskā mašīna, kas izmanto proteīnu dinamiku nanomērogā.]] == Enzimātiski nanomotori == Pēdējos gados kļuva izplatīti enzimātisku nanomotoru un mikrosūkņu pētījumi. Pie zemām [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitļa]] vērtībām, viena [[enzīms|enzīma]] [[molekula]] var kalpot kā patstāvīgs nanomotors.<ref>{{Cite journal|title = Synthetic Nano- and Micromachines in Analytical Chemistry: Sensing, Migration, Capture, Delivery, and Separation|journal = Annual Review of Analytical Chemistry|date = 2015-01-01|pmid = 26132348|pages = 311–333|volume = 8|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-anchem-071114-040125|first = Wentao|last = Duan|first2 = Wei|last2 = Wang|first3 = Sambeeta|last3 = Das|first4 = Vinita|last4 = Yadav|first5 = Thomas E.|last5 = Mallouk|first6 = Ayusman|last6 = Sen}}</ref><ref name="Sengupta 1406–1414">{{Cite journal|last=Sengupta|first=Samudra|last2=Dey|first2=Krishna K.|last3=Muddana|first3=Hari S.|last4=Tabouillot|first4=Tristan|last5=Ibele|first5=Michael E.|last6=Butler|first6=Peter J.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2013-01-30|title=Enzyme Molecules as Nanomotors|journal=Journal of the American Chemical Society|volume=135|issue=4|pages=1406–1414|doi=10.1021/ja3091615|pmid=23308365|issn=0002-7863}}</ref> Ajusmāns Sēns un Samudra Sengupta demonstrēja, ka automātiski mikrosūkņi spēj uzlabot daļiņu pārnesi.<ref>{{Cite journal|title = Enzyme Molecules as Nanomotors|journal = Journal of the American Chemical Society|date = 2013-01-30|issn = 0002-7863|pages = 1406–1414|volume = 135|issue = 4|doi = 10.1021/ja3091615|pmid = 23308365|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Krishna K.|last2 = Dey|first3 = Hari S.|last3 = Muddana|first4 = Tristan|last4 = Tabouillot|first5 = Michael E.|last5 = Ibele|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = Ayusman|last7 = Sen}}</ref><ref>{{Cite journal|title = Self-powered enzyme micropumps|journal = Nature Chemistry|date = 2014-05-01|issn = 1755-4330|pages = 415–422|volume = 6|issue = 5|doi = 10.1038/nchem.1895|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Debabrata|last2 = Patra|first3 = Isamar|last3 = Ortiz-Rivera|first4 = Arjun|last4 = Agrawal|first5 = Sergey|last5 = Shklyaev|first6 = Krishna K.|last6 = Dey|first7 = Ubaldo|last7 = Córdova-Figueroa|first8 = Thomas E.|last8 = Mallouk|first9 = Ayusman|last9 = Sen|pmid=24755593}}</ref> Šāda sistēma parāda, ka enzīmi var tikt izmantoti kā nanomotoru “dzinēji”.<ref>{{Cite journal|title = DNA Polymerase as a Molecular Motor and Pump|journal = ACS Nano|date = 2014-03-25|issn = 1936-0851|pages = 2410–2418|volume = 8|issue = 3|doi = 10.1021/nn405963x|pmid = 24601532|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Michelle M.|last2 = Spiering|first3 = Krishna K.|last3 = Dey|first4 = Wentao|last4 = Duan|first5 = Debabrata|last5 = Patra|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = R. Dean|last7 = Astumian|first8 = Stephen J.|last8 = Benkovic|first9 = Ayusman|last9 = Sen}}</ref> Daļiņas, kas tiek apstrādātas ar aktīvām enzīmu molekulām, ātrāk difundē attiecīgu substrātu šķīdumos.<ref>{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna K.|last2=Zhao|first2=Xi|last3=Tansi|first3=Benjamin M.|last4=Méndez-Ortiz|first4=Wilfredo J.|last5=Córdova-Figueroa|first5=Ubaldo M.|last6=Golestanian|first6=Ramin|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2015-12-09|title=Micromotors Powered by Enzyme Catalysis|journal=Nano Letters|volume=15|issue=12|pages=8311–8315|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03935|pmid=26587897|issn=1530-6984}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Ma|first=Xing|last2=Jannasch|first2=Anita|last3=Albrecht|first3=Urban-Raphael|last4=Hahn|first4=Kersten|last5=Miguel-López|first5=Albert|last6=Schäffer|first6=Erik|last7=Sánchez|first7=Samuel|date=2015-10-14|title=Enzyme-Powered Hollow Mesoporous Janus Nanomotors|journal=Nano Letters|volume=15|issue=10|pages=7043–7050|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03100|pmid=26437378|issn=1530-6984|doi-access=free}}</ref> Eksperimentāli tika parādīts, ka enzīmu molekulas kustas noteiktajā virzienā pa attiecīga substrāta gradientu.<ref name="Sengupta 1406–1414"/><ref>{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna Kanti|last2=Das|first2=Sambeeta|last3=Poyton|first3=Matthew F.|last4=Sengupta|first4=Samudra|last5=Butler|first5=Peter J.|last6=Cremer|first6=Paul S.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2014-12-23|title=Chemotactic Separation of Enzymes|journal=ACS Nano|volume=8|issue=12|pages=11941–11949|doi=10.1021/nn504418u|pmid=25243599|issn=1936-0851|doi-access=free}}</ref> Šīs joprojām ir vienīgais veids, kā var atdalīt enzīmus tikai pēc to aktivitātes. Enzimātisku nanomotru izstrāde palielina iespējas biotehnoloģijā un izveido jaunus medicīniskos pielietojumus.<ref>{{Cite journal|last=Zhao|first=Xi|last2=Gentile|first2=Kayla|last3=Mohajerani|first3=Farzad|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2018-10-16|title=Powering Motion with Enzymes|journal=Accounts of Chemical Research|volume=51|issue=10|pages=2373–2381|doi=10.1021/acs.accounts.8b00286|pmid=30256612|issn=0001-4842}}</ref> [[File:Helical nanomotor.jpg|300px|thumb|right|Spirālveida nanomotra attēls, kas iegūts ar skenējošo [[elektronmikroskops|elektronmikroskopu]].]] == Spirālveida nanomotori == Cits interesants nanomotoru koncepts ir spirālveida [[Silīcija dioksīds|silīcija dioksīda]] daļiņas, kas tiek apstrādātas ar magnētiskiem materiāliem, kas ļauj tās kontrolēt ar rotējoša ārēja magnētiska lauka palīdzību.<ref>{{Cite journal|last=Ghosh|first=Ambarish|last2=Fischer|first2=Peer | title=Controlled Propulsion of Artificial Magnetic Nanostructured Propellers|journal=Nano Letters|language=En|volume=9|issue=6|pages=2243–2245|doi=10.1021/nl900186w|pmid=19413293|year=2009}}</ref> Tādi nanomotori neizmanto [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiskās reakcijas]] lai rosinātu kustību. [[Magnētiskais lauks]], kas iedarbojas uz daļiņām var tikt radīts ar [[Helmholca spole]]s palīdzību. Pētījumi parāda, ka spirālveida nanomotori var tikt izmantoti [[neņūtona šķidrumi|neņūtona šķidrumu]] viskozitātes mērījumos ar mikrometru precizitāti.<ref>{{Cite journal|last=Ghosh|first=Arijit|last2=Dasgupta|first2=Debayan |last3=Pal |first3=Malay|last4=Morozov|first4=Konstantin|last5=Lehshansky|first5=Alexander |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Helical Nanomachines as Mobile Viscometers|journal=Advanced Functional Materials|language=En|volume=28|issue=25|pages=1705687|doi=10.1002/adfm.201705687 |year=2018}}</ref> Šādas tehnoloģijas palīdz izveidot viskozitātes profilus šūnās un starpšūnu vielā. Piemērām, spirālveida nanomotori var pārvietoties asinī.<ref>{{Cite journal|last=Pooyath|first=Lekshmy|last2=Sai|first2=Ranajit |last3=Chandorkar|first3=Yashoda|last4=Basu|first4=Bikramjit|last5=Shivashankar|first5=S |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Conformal cytocompatible ferrite coatings facilitate the realization of a nanovoyager in human blood|journal=Nano Letters|language=En|volume=14|issue=4|pages=1968–1975|doi=10.1021/nl404815q|pmid=24641110|year=2014}}</ref> Pētniekiem izdevas kontrolēt tādu nanomotoru kustību vēža šūnās, kas ļauj iegūt informāciju par to iekšējo uzbūvi.<ref name="Pal 2018 1800429" /> ==Skatīt arī== *[[Nanotehnoloģija]] *[[Molekulārie motori]] *[[Nanomedicīna]] *[[Oglekļa nanocaurulītes]] == Atsauces == {{Reflist|30em}} [[Kategorija:Nanotehnoloģija]] 10h9misza28zcz3hlgv6z0douxfdysm 0 459945 4500431 4462857 2026-07-30T11:08:13Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500431 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} [[Attēls:Microcavity dynamics.gif|thumb|Laikā atkarīga pulsējošās mikrokavitātes simulācija]] '''Optiskā mikrokavitāte''' jeb '''mikrorezonators''' ir īpaša atstarojoša struktūra, kas parasti sastāv no divām atsevišķām optiskajām skaldnēm vai gaismas [[Waveguide (optics)|viļņa]], kas ietīts cirkulārā veidolā, veidojot optisko [[Optiskie gredzenu rezonatori|gredzenu]]. Tiek izmantots vārds ''mikro''kavitāte, jo parasti attiecīgās sistēmas ir pāris mikrometrus biezas un attālums starp optiskajām skaldnēm var būt pat nanometru biezs. Izmantojot [[lāzers|lāzerus]] un [[optiskā kavitāte|optisko kavitāti]] jeb ''optisko rezonatoru'', ir iespējams iegūt [[stāvviļņi|stāvvilni]], kas rodas starp optiskajām skaldnēm vai ceļo apkārt optiskajam gredzenam. == Pielietojumi un darbības principi == Lielākā atšķirība starp parastajām optiskajām kavitātēm un mikrokavitātēm ir efekti, kas rodas sistēmās, kuru izmēri ir daudz mazāki kā parastajām optiskajām sistēmām, bet darbības principu uztverei var pielietot tos pašus modeļus, ko izmanto lielu optisko rezonatoru modelēšanai vai izpratnei. Ir iespējams novērot [[Kvants|kvantu]] efektus, kuros gaisma uzvedas kā [[elektromagnētiskais lauks]]<ref>{{Cite journal|last=Fürst|first=J. U.|last2=Strekalov|first2=D. V.|last3=Elser|first3=D.|last4=Aiello|first4=A.|last5=Andersen|first5=U. L.|last6=Marquardt|first6=Ch.|last7=Leuchs|first7=G.|date=2011-03-15|title=Quantum Light from a Whispering-Gallery-Mode Disk Resonator|journal=Physical Review Letters|volume=106|issue=11|pages=113901|doi=10.1103/PhysRevLett.106.113901|pmid=21469862|arxiv=1008.0594|bibcode=2011PhRvL.106k3901F}}</ref>. Piemēram, [[atoma]] [[spontānā emisija|spontānas emisijas]] ātrums pats par sevi ir mikrokavitāte jeb fenomens, kad atomā notiek spontānā emisija no aizliegtajiem stāvokļiem<ref>{{Cite journal|last=Yablonovitch|first=Eli|date=1987-05-18|title=Inhibited Spontaneous Emission in Solid-State Physics and Electronics|journal=Physical Review Letters|volume=58|issue=20|pages=2059–2062|doi=10.1103/PhysRevLett.58.2059|bibcode=1987PhRvL..58.2059Y|pmid=10034639|doi-access=free}}</ref>. Šis fenomens savukārt var tikt izmantots situācijā, kad neviens [[fotons]] netiek izstarots, gadījumā, ja ir pārāk mazs tilpums, kurā noturēt [[fotons|fotonu]], kas savukārt paver iespējas mainīt [[emisijas spektrs|emisijas spektru]], padarot to šaurāku. Nelineāros optiskos efektus ir iespējams palielināt pat par vairākām kārtām spēcīgas gaismas ieslodzījuma dēļ. Tas var novest pie [[Kerra frekvenču ķemme|mikrorezonatoru fekvenču ķemmes]], kas ir zemas jaudas [[Parametriskie procesi (Optiskie)|parametriskie procesi]] kā, piemēram, [[Parametriskā konversija |lejupejošā konversija]], [[otrās kārtas harmoniskā ģenerācija]], [[vairāku viļņu sajaukšanās]] un [[optiskās parametriskās oscillācijas]]<ref>{{Cite journal|last=Fürst|first=J. U.|last2=Strekalov|first2=D. V.|last3=Elser|first3=D.|last4=Aiello|first4=A.|last5=Andersen|first5=U. L.|last6=Marquardt|first6=Ch.|last7=Leuchs|first7=G.|date=2010-12-27|title=Low-Threshold Optical Parametric Oscillations in a Whispering Gallery Mode Resonator|journal=Physical Review Letters|volume=105|issue=26|pages=263904|doi=10.1103/PhysRevLett.105.263904|arxiv=1010.5282|bibcode=2010PhRvL.105z3904F}}</ref>. Daži no šiem nelineārajiem procesiem paši par sevi var ģenerēt atsevišķus kvantu stāvokļus gaismai. Vēl viena vieta, kur ir ļoti svarīgs spēcīgs gaismas iesprostojums sistēmā, ir [[kavitātes optomehānika]], kur notiek gaismas stara mijiedarbība ar mehāniskām izmaiņām, kas piemīt pašam rezonatoram<ref>{{Cite journal|last=Kippenberg|first=T. J.|last2=Vahala|first2=K. J.|date=2007-12-10|title=Cavity Opto-Mechanics|journal=Optics Express|language=EN|volume=15|issue=25|pages=17172–17205|doi=10.1364/OE.15.017172|issn=1094-4087|arxiv=0712.1618|bibcode=2007OExpr..1517172K}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Aspelmeyer|first=Markus|last2=Kippenberg|first2=Tobias J.|last3=Marquardt|first3=Florian|date=2014-12-30|title=Cavity optomechanics|journal=Reviews of Modern Physics|volume=86|issue=4|pages=1391–1452|doi=10.1103/RevModPhys.86.1391|arxiv=1303.0733|bibcode=2014RvMP...86.1391A}}</ref>. Pat šajā konkrētajā fizikas laukā kvantu efekti spēlē nozīmīgu lomu<ref>{{Cite journal|last=Aspelmeyer|first=Markus|last2=Meystre|first2=Pierre|last3=Schwab|first3=Keith|date=July 2012|title=Quantum optomechanics|url=https://archive.org/details/sim_physics-today_2012-07_65_7/page/29|journal=Physics Today|language=en|volume=65|issue=7|pages=29–35|doi=10.1063/PT.3.1640|issn=0031-9228|bibcode=2012PhT....65g..29A}}</ref>. Mikrokavitātēm ir daudzi un dažādi pielietojumi, piemēram, optoelektronikā, kur vispopulārākais ir vertikālās virsmas emitējošie lāzeri [[VCSEL]]. Nesen tika nodemonstrēts viena [[fotons|fotona]] emitējoša ierīce, kur bija iespējams izveidot ievietojot [[kvantu punkts|kvantu punktu]] mikrokavitātē. Šādi gaismas avoti ir ļoti aktuāli laukos, kuros strādā ar [[kvantu kriptogrāfija|kvantu kriptogrāfiju]] un [[kvantu dators|kvantu datoriem]]. Pārskatu par to var izlasīt [[Nature (journal)|Nature]]<ref>{{Cite journal|last=Vahala|first=Kerry J.|year=2003|title=Optical microcavities|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2003-08-14_424_6950/page/838|journal=Nature|volume=424|issue=6950|pages=839–846|bibcode=2003Natur.424..839V|doi=10.1038/nature01939|issn=0028-0836|pmid=12917698}}</ref>. == Tipi == === Stāvviļņi === Mikrokavitāte, kas darbojas vienā režīmā vai dažādos stāvviļņu režīmos, atstarpes biezums starp optiskajām skaldnēm nosaka tā saukto 'kavitātes režīmu' jeb [[viļņa garums|viļņa garumu]], kas var tikt pārraidīts rezonatorā un veidot stāvvilni. Atkarībā no optisko skaldņu kvalitātes, veidosies atšķirīgs transmisijas [[spektrs]] no mikrokavitātes kā gara diapazona [[viļņa garums|viļņa garuma]], kas savukārt tiek atstarots un pārraidīts (parasti tieši centrā). Ir dažādi veidi, kā var izveidot stāvviļņu mikrokavitātes. Viens no tiem ir izmantot metodi, kuras laikā izgaro mainīgie slāņi dialektriķī, veidojot spoguļus ([[DBR]]) vai modificējot [[pusvadītāji|pusvadītājus]]. === Skrejvilnis === Skrejviļņa mikrokavitāšu gadījumā pamatā ir vilnis, kas cilpveidīgi izplatās konkrētā virzienā, atkarībā no gaismas ievada virziena. Tie var būt dažādās formās, kā piemēram [[Čukstošās galerijas viļņi| čukstošo galeriju režīmu rezonatori]], vai kā integrēts gredzenveidīgs rezonators. Visbiežāk materiāli, no kuriem tiek taisīti rezonatori, ir pusvadītāji, kā piemēram [[silīcijs]], [[silīcija dioksīds]], [[silīcija nitrīds]], MgF₂ vai [[litija niobāts]]. Materiālus izvēlas tā, lai tiem būtu pēc iespējas mazāki zudumi, gaismai izplatoties rezonatorā. Kad [[vesels skaitlis]] viļņa garumu tiek iespiests rezonatorā, rezonatorā sākas konstruktīvā [[interference]]. Gaismas lauks rezonatorā var tikt pastiprināts no pārsimts reizēm līdz pat vairākiem miljoniem reižu. Šo nosaka rezonatora [[smalkuma koeficients]]<ref>{{Cite journal|last=Savchenkov|first=Anatoliy A.|last2=Matsko|first2=Andrey B.|last3=Ilchenko|first3=Vladimir S.|last4=Maleki|first4=Lute|date=2007-05-28|title=Optical resonators with ten million finesse|journal=Optics Express|language=EN|volume=15|issue=11|pages=6768–6773|doi=10.1364/OE.15.006768|issn=1094-4087|bibcode=2007OExpr..15.6768S}}</ref>. Šis savukārt noved pie īpaši augsta [[labums (fizika)|labuma faktora]]. Piemēram, ja gaisma tiek iespīdināta sfēriskā rezonatorā, tā var veikt vairākus miljonus apriņķojumu rezonatorā, pirms izgaist materiālu absorbcijas dēļ.<ref>{{Cite journal|last=Ji|first=Xingchen|last2=Barbosa|first2=Felippe A. S.|last3=Roberts|first3=Samantha P.|last4=Dutt|first4=Avik|last5=Cardenas|first5=Jaime|last6=Okawachi|first6=Yoshitomo|last7=Bryant|first7=Alex|last8=Gaeta|first8=Alexander L.|last9=Lipson|first9=Michal|date=2017-06-20|title=Ultra-low-loss on-chip resonators with sub-milliwatt parametric oscillation threshold|journal=Optica|language=EN|volume=4|issue=6|pages=619–624|doi=10.1364/OPTICA.4.000619|issn=2334-2536|arxiv=1609.08699}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Armani|first=D. K.|last2=Kippenberg|first2=T. J.|last3=Spillane|first3=S. M.|last4=Vahala|first4=K. J.|date=February 2003|title=Ultra-high-Q toroid microcavity on a chip|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2003-02-27_421_6926/page/924|journal=Nature|language=En|volume=421|issue=6926|pages=925–928|doi=10.1038/nature01371|issn=0028-0836|bibcode=2003Natur.421..925A}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{authority control}} {{DEFAULTSORT:Optical Microcavity}} [[Kategorija:Optika]] 7jytwyart07bpyym4c9au2vplbai3rf 0 462343 4500217 4161882 2026-07-29T16:44:23Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4500217 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Bernhards Bīlenšteins | image = Bernhards Bīlenšteins.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1877|8|21}} | location = [[Dobele]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1959|4|14|1877|8|21}} | deathplace = [[Heilbronna]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins''' ({{val|de|Bernhard Max August Bielenstein}}; 1877—1959) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[arhitekts]], kas strādāja Rīgā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas. == Dzīvesgājums == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā (pēc 1913)]] Dzimis Dobelē {{dat|1877|8|21}} [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja un [[latviešu mitoloģija]]s pētnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], iestājās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Baltica]]''. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885—1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā [[lielinieki]] nošāva viņa brāli mācītāju [[Ansis Bīlenšteins|Ansi Bīlenšteinu]]. 1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī [[Heilbronna|Heilbronnā]], Vācijā. == Projektētās ēkas == Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā. <gallery> RigaTerbatas6-8(2).jpg|Tērbatas iela 6/8 (1908) RigaBruninieku27.jpg|Tērbatas iela 59/61, [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 27 (1911) RigaValdemara57-59.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 (1911) Sudrabu Edžus iela 16.jpg|[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] 16 (1912) RigaBrivibas84.jpg|Brīvības iela 84 (1912) Rīga, Brīvības iela 82.jpg|Brīvības iela 82 (1913) </gallery> == Atmiņas == * Bet mājas palika / ''Die Häuser aber blieben''. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā) == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/Bilensteins/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bīlenšteins, Bernhards}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] bma3ol7qjw4ojbk7u4dmv5aeqtiggrj 4500218 4500217 2026-07-29T16:44:51Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4500218 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Bernhards Bīlenšteins | image = Bernhards Bīlenšteins.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1877|8|21}} | location = [[Dobele]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1959|4|14|1877|8|21}} | deathplace = [[Heilbronna]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins''' ({{val|de|Bernhard Max August Bielenstein}}; 1877—1959) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[arhitekts]], kas strādāja Rīgā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas. == Dzīvesgājums == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlensteina ģimenes savrupmāja Mežaparkā (pēc 1913)]] Dzimis Dobelē {{dat|1877|8|21}} [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja un [[latviešu mitoloģija]]s pētnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], iestājās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Baltica]]''. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885—1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā [[lielinieki]] nošāva viņa brāli mācītāju [[Ansis Bīlenšteins|Ansi Bīlenšteinu]]. 1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī [[Heilbronna|Heilbronnā]], Vācijā. == Projektētās ēkas == Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā. <gallery> RigaTerbatas6-8(2).jpg|Tērbatas iela 6/8 (1908) RigaBruninieku27.jpg|Tērbatas iela 59/61, [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 27 (1911) RigaValdemara57-59.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 (1911) Sudrabu Edžus iela 16.jpg|[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] 16 (1912) RigaBrivibas84.jpg|Brīvības iela 84 (1912) Rīga, Brīvības iela 82.jpg|Brīvības iela 82 (1913) </gallery> == Atmiņas == * Bet mājas palika / ''Die Häuser aber blieben''. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā) == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/Bilensteins/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bīlenšteins, Bernhards}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] alckb13n6mwv45yqry8kerumd02buyg 4500220 4500218 2026-07-29T17:07:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4500220 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Bernhards Bīlenšteins | image = Bernhards Bīlenšteins.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1877|8|21}} | location = [[Dobele]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1959|4|14|1877|8|21}} | deathplace = [[Heilbronna]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins''' ({{val|de|Bernhard Max August Bielenstein}}; 1877—1959) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[arhitekts]], kas strādāja Rīgā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas. == Dzīvesgājums == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlenšteina ģimenes savrupmāja Mežaparkā (pēc 1913)]] Dzimis Dobelē {{dat|1877|8|21}} [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja un [[latviešu mitoloģija]]s pētnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], iestājās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Baltica]]''. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885—1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā [[lielinieki]] nošāva viņa brāli mācītāju [[Ansis Bīlenšteins|Ansi Bīlenšteinu]]. 1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī [[Heilbronna|Heilbronnā]], Vācijā. == Projektētās ēkas == Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā. <gallery> RigaTerbatas6-8(2).jpg|Tērbatas iela 6/8 (1908) RigaBruninieku27.jpg|Tērbatas iela 59/61, [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 27 (1911) RigaValdemara57-59.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 (1911) Sudrabu Edžus iela 16.jpg|[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] 16 (1912) RigaBrivibas84.jpg|Brīvības iela 84 (1912) Rīga, Brīvības iela 82.jpg|Brīvības iela 82 (1913) </gallery> == Atmiņas == * Bet mājas palika / ''Die Häuser aber blieben''. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā) == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/Bilensteins/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bīlenšteins, Bernhards}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] eh8flnim7mu09acx7w74wo98476wqyj 0 477805 4500303 4317592 2026-07-29T21:20:52Z Mona 7860 4500303 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Marijas Debesbraukšanas un Svētā Jāņa Kristītāja baznīca | infobox_width = | image = Kostel_Nanebevzetí_Panny_Marie_(exteriér).jpg | image_size = | caption = Sedlecas baznīca | map_type = Čehija#Eiropa | map_size = | map_label = Sedlecas baznīca | position = left | latd = 49.9599 | latNS = N | longd = 15.290044 | longEW = E | location = {{karogs|Čehija}}, [[Kutna Hora]] | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = [[barokālā gotika]] | architect = | facade_direction = | groundbreaking = 1700 (ap 1300) | year_completed = 1708 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 1995 <small>(19. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/732 732] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{CZE}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Marijas Debesbraukšanas un Svētā Jāņa Kristītāja baznīca''' ({{val|cz|Kostel Nanebevzetí Panny Marie a svatého Jana Křtitele}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kas atrodas [[Čehija]]s senās [[sudrabs|sudraba]] kalnraču pilsētas [[Kutna Hora]]s Sedlecas rajonā. 1995. gadā Kutna Horas vecpilsēta iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Pirmo gotisko baznīcu šajā vietā (un visā Bohēmijas Karalistē) sāka celt ap 1300. gadu vecās [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] Sedlecas klostera baznīcas vietā. 1421. gadā klosteri nopostīja [[husīti]] un baznīca stāvēja drupās turpmākos divus gadsimtus. 1700. gadā klostera abats Jidržihs Slopeks nolēma baznīcu atjaunot. Baznīca tika atjaunota [[barokālā gotika|barokālās gotikas]] spilgtākā pārstāvja [[Jans Santini|Jana Santini]] vadībā. 2001. gadā baznīcai tika veikta restaurācija. <gallery> Sedleci klooster.jpg Sedleci klooster2.jpg Kutna_Hora-Sedlec_cathedral_011.jpg Kostel_Nanebevzetí_Panny_Marie_(interiér).jpg KutnáHora-chrám-v-Sedleci2009i.jpg Kutná_Hora,_Sedlec,_klášterní_kostel,_schodiště_04.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Čehija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Čehijā]] [[Kategorija:Vidusčehijas apgabals]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā]] 8u66bbfw4b4pezoo7tutzx1cgsicwqa 0 487381 4500414 3694175 2026-07-30T10:58:05Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4500414 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Phosphorescence.jpg|thumb|170x170px|Fosforescējoša putna figūra]] '''Fosforescence''' ir viens no [[fotoluminiscence]]s veidiem, līdzīgs [[fluorescence]]i. Kad fosforescents materiāls tiek apspīdināts ar [[gaisma|gaismu]], tas sāk spīdēt, jo absorbējot īsākus gaismas viļņus, tas emitē garākus viļņa garumus. Atšķirībā no fluorescences, fosforescentais materiāls emitē starojumu kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas. Fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā (sekundes miljardā daļa) pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc starojuma avota noņemšanas. Pazīstamā baltā [[fosfors|fosfora]] spīdēšana tumsā nav fosforescence, bet gan [[hemiluminiscence]], kas pavada fosfora oksidēšanos gaisā. Ir divi atsevišķi mehānismi, kas var radīt fosforescenci. Vienu sauc par tripleta fosforescenci (vai vienkārši fosforescenci), bet otru — par pastāvīgo fosforescenci (vai pastāvīgo [[Luminiscence|luminiscenci]]).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Persistent phosphors : from fundamentals to applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/1230921886|date=2021|location=Oxford|isbn=0-12-818772-7|oclc=1230921886|first=Jianrong|last=Qiu}}</ref> == Tripleta fosforescence == [[Attēls:Electronic Processes Involving Light.png|thumb|Absorbētā starojuma enerģija var tikt atdota svārstību veidā vai izstarota fluorescencē vai fosforescencē (pēc starpsistēmas šķērsošanas)]] Lielākā daļa fotoluminescences reakciju, kurās [[ķīmiskā viela]] absorbē un pēc tam emitē gaismas [[fotons|fotonu]], notiek 10 nanosekunžu laikā. Gaisma tiek absorbēta un izstarota šādos laika posmos tajos gadījumos, kad iesaistīto fotonu enerģija atbilst pieejamajiem enerģijas stāvokļiem un atļautajām pārejām vielā. Fosforescences īpašā gadījumā [[elektrons]], kas absorbēja fotonu, var šķērsot starpsistēmas, nonākot enerģijas stāvoklī ar citu (parasti augstāku) [[spins|spina]] multiplicitāti, parasti tripleta stāvoklī. Rezultātā ierosinātais elektrons ir iesprostots tripleta stāvoklī, tas var atgriezties zemākās enerģijas singleta stāvoklī tikai ar "aizliegtajām" pārejām. Šīs pārejas, kaut arī "aizliegtas", [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]] tomēr var notikt, taču tās ir kinētiski nelabvēlīgas un tādējādi notiek ievērojami lēnāk. Lielākā daļa fosforescences savienojumu joprojām ir salīdzinoši ātri emitējoši, ar tripleta dzišanas laiku milisekundēs. Parasti piemēri ir [[Luminiscences spuldze|luminiscences spuldzēs]] izmantotie [[luminofors|luminofora]] pārklājumi, kur fosforescence milisekundēs vai ilgāk ir noderīga, lai aizpildītu "izslēgšanās laiku" starp maiņstrāvas cikliem, palīdzot samazināt "mirgošanu". Luminofori ar ātrāku dzišanas laiku tiek izmantoti ar tādu pielietojumu kā [[Pikselis|pikseļi]], kurus ierosina brīvie [[elektrons|elektroni]] (katodoluminiscence) [[Elektronstaru lampa|katodstaru lampu]] televizoros, kas ir pietiekami lēni, lai ļautu veidot attēlu, kad elektronu stars skenē ekrānu, bet pietiekami ātri, lai kadri nesaplūstu kopā. Pat vielas, kas parasti saistītas ar fluorescenci, faktiski var būt pakļautas fosforescencei, piemēram, šķidrās krāsas, kas atrodamas marķieros, kas ir izplatīta problēma šķidro krāsu [[lāzers|lāzeros]]. Fosforescences sākumu šajā gadījumā dažreiz var ievērojami samazināt vai aizkavēt, izmantojot tripleta dzēšanas vielas.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=5th ed|title=Principles of lasers|url=https://www.worldcat.org/oclc/630114616|publisher=Springer|date=2010|location=New York|isbn=1-4419-1302-5|oclc=630114616|first=Orazio|last=Svelto}}</ref> <math>S_0+h\nu\longrightarrow S_1 \longrightarrow T_1 \longrightarrow S_0+h\nu'</math> Kur S ir singlets un T ir triplets, indekss apzīmē stāvokļus (0 ir pamatstāvoklis un 1 ir ierosinātais stāvoklis). Pārejas var notikt arī uz augstākiem enerģijas līmeņiem. == Pastāvīgā fosforescence == [[Cietviela|Cietvielām]] parasti ir divi galvenie veidi: [[kristāliskās vielas]] un [[amorfās vielas]]. Jebkurā gadījumā veidojas režģis vai atomu un molekulu tīkls. Kristālos režģis ir ļoti sakārtots un homogēns. Tomēr gandrīz visiem kristāliem ir defekti. Viens no defektu veidiem — vakances defekts, kur [[atoms]] neatrodas savā vietā, atstājot tur tukšumu. Dažreiz atomi var pārvietoties režģī no vienas vietas uz otru, radot Šotkija defektus vai Frenkeļa defektus. Citi defekti var rasties no režģa piemaisījumiem. Piemēram, kad oriģinālo atomu aizstāj ar citu, daudz lielāka vai mazāka izmēra atomu, vai arī kad daudz mazāks atoms iesprūst "starpsienās" vai telpā starp atomiem. Turpretī amorfajiem materiāliem nav "tālā sakārtotība" (tālāk par dažu atomu izmēriem jebkurā virzienā), tāpēc pēc definīcijas tie ir piepildīti ar defektiem. Kad rodas defekts, atkarībā no veida un materiāla tas var radīt caurumu vai "slazdu". Piemēram, trūkstošs [[skābeklis|skābekļa]] atoms no cinka oksīda savienojuma rada caurumu režģī, kuru ieskauj nesasaistīti [[cinks|cinka]] atomi. Tas rada pievilkšanās spēku, ko var izmērīt [[Elektronvolts|elektronvoltos]]. Kad augstas enerģijas fotons mijiedarbojas ar kādu no cinka atomiem, tā elektrons absorbē fotonu un tiek pacelts augstākā [[Orbitāle|orbitālē]]. Tad elektrons var iekļūt slazdā, un pievilkšanās to var noturēt vietā (ārpus parastās orbitāles). Lai elektrons izietu no slazda un atgrieztos orbitālē, ir nepieciešama pietiekoši liela siltumenerģijas pievade. Nonākot orbitālē, elektrons var atgriezties pamatstāvoklī, kā rezultātā atbrīvojas fotons.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Practical Applications of Phosphors|url=https://www.taylorfrancis.com/books/mono/10.1201/9781315219974/practical-applications-phosphors-william-yen-shigeo-decease-shionoya-hajime-yamamoto|publisher=CRC Press|date=2018-10-08|isbn=978-1-315-21997-4}}</ref> == Materiāli == Pēdējos gados liela uzmanība tiek veltīta istabas temperatūras fosforescencei bezmetāla [[Organiskās vielas|organiskiem materiāliem]]. Neorganiskajiem un organiskajiem metāliskajiem kompleksiem, kuri tiek izmantoti fosforescējošos materiālos, ir vairāki trūkumi, piemēram, lielas izmaksas, limitēti resursi un toksiskums. Turpretī bezmetāla organiski istabas temperatūras fosforescējoši materiāli ir relatīvi videi draudzīgāki un vieglāk modificējami. Istabas temperatūras fosforescējošiem materiāliem ir raksturīgs ilgs tripleta eksitonu dzīveslaiks un lielāka Stoksa nobīde, tā padarot tos pielietojamus sensoros, attēlu veidošanā, attēlošanā utt. Bezmetāla organiskus istabas temperatūras fosforescējošus materiālus var iedalīt mazu molekulu un [[Polimēri|polimēru]] materiālos. Polimēriem ir liela nozīme [[elektronika]]s jomā, piemēram, organiskajās [[Gaismas diode|gaismas diodēs]], [[Saules baterija|saules baterijās]], [[Lauktranzistors|lauktranzistoros]] u.c., kas pārsvarā ir skaidrojams ar to priekšrocībām, piemēram, elastību, vieglo apstrādi, zemām izmaksām un labo [[Siltumvadītspēja|siltumvadītspēju]]. Tāpēc istabas temperatūras fosforescējoši materiāli, kuru pamatā ir polimērs ir laba alternatīva zemas masas organiskajiem istabas temperatūras fosforescējošajiem materiāliem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gan|first=Nan|last2=Shi|first2=Huifang|last3=An|first3=Zhongfu|last4=Huang|first4=Wei|date=2018|title=Recent Advances in Polymer-Based Metal-Free Room-Temperature Phosphorescent Materials|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/adfm.201802657|journal=Advanced Functional Materials|language=en|volume=28|issue=51|pages=1802657|doi=10.1002/adfm.201802657|issn=1616-3028}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Luminiscence]] 9w7yne586lyjuw7mfra05djhccxbxay 0 512169 4500460 3811660 2026-07-30T11:50:29Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4500460 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rašīds Ponomarjovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 1 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievija|Tatarstāna|Kazaņa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rašīds Ponomarjovs''' ({{val|tt|Rəşit Ğarif uğlı Ponomarev, Рәшит Гариф улы Пономарев}}; dzimis {{dat|1919|3|1}}, miris {{dat|1998|12|14}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un Krievijas [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]], viens no šaha kompozīcijas pamatlicējiem [[Tatarstāna|Tatarstānā]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. == Biogrāfija == 1936. gadā viņš absolvēja vidusskolu [[Kazaņa|Kazaņā]] un pēc tam studēja N. Baumana vārdā nosauktajā Maskavas Valsts tehniskajā universitātē.<ref name="ŠK28">''[[Leonīds Jarošs|Ярош Л. В.]]'' «Пономарев Рашид Гарифович» // «Шахматная композиция», № 28, 1999, стр. 20—23.</ref> Daudzus gadus viņš strādāja par projektēšanas inženieri vienā no Kazaņas uzņēmumiem. Viņš bija viens no slavenā [[Tanks|tanka]] [[T-34]] izstrādātājiem.<ref name="ŠK28" /><ref name="aks">{{tīmekļa atsauce| author=Аксенов Е.| datepublished=| url=http://old.evening-kazan.ru/printart.asp?id=15651| title=Наследники Наима аль-Хадима| publisher=// «Вечерняя Казань», № 115 (2845)| accessdate=2012-04-13| dead-url=yes| archive-date=2014-03-06| archive-url=https://web.archive.org/web/20140306221836/http://old.evening-kazan.ru/printart.asp?id=15651}}</ref> Sieva — Roza Ponomarjova (dz. 07.03.1922.), trīs meitas, mazbērni.<ref name="Jarošs">''[[Leonīds Jarošs|Ярош Л. В.]]'' «Поле чудес — 64».— Казань: Татарское кн. изд-во, 2003.— 327 с.— ISBN 5-298-01177-2<br> «Одним из вдохновляющих источников замечательного, продуктивного творчества Рашида Гарифовича Пономарёва являлась его семья: супруга Роза Зиганшиновна Пономарёва, три дочери, внуки. У домашнего очага композитор черпал прилив сил, волшебное озарение и полёт фантазии».</ref> R. Ponomarjovs darīja visu iespējamo, lai popularizētu un attīstītu šaha kompozīciju Tatarstānas Republikā un pasaulē. Viņš regulāri lasīja lekcijas, referēja, konsultēja jaunos problēmistus. Viņš publicēja rakstus par sava iecienītā sporta veida teoriju un praksi. Ponomarjovs pirmo šaha uzdevumu publicēja 1936. gadā žurnālā ''Smena'', kur šaha kompozīcijas nodaļas redaktors bija izcilais šaha komponists [[Mihails Baruļins]]. No 1936. līdz 1993. gadam, Ponomarjovs publicēja 206 uzdevumus, no tiem 57 tika apbalvoti. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 5b1r/p4rp1/2PP1nP1/3kp3/KPNN4/2PQB3/B1P5/8 | align = tleft | clear = | header = '''№ 1. R. Ponomarjovs'''<br> ''Шахматы в СССР'', 1939 <br>1. gogalga | footer ={{center|'''Mats 3 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' <pre> 1.Lh6! - 2.Df3+ Ze4 3.Dxf7#, 2...e4 3.Df5# 1...Td7 2.Zb3+ Kxc6 3.Zba5#, 2...Ke6 3.Zc5# 1...Tc7 2.Ze3+ Kxd6 3.Zef5# 2.Za5+ Kxd6 3.Zf5# - duālis 1...Te7 2.Za3+ Kxd6 3.Zab5# 2.Za5+ Kxd6 3.Zb5# - duālis 1...Tb7 2.Zf3+ Ke6 3.Zg5#, 2...Kxc6 3.Zfxe5# 1...Zf~ 2.De4+ Kxe4 3.Zd2# 1...e4 2.Lf4, Dg3 1...exd4 2.Df5+ Kxc6 3.Db5#</pre> {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }} * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Ponomarjow'%20and%20FIRSTNAME='Raschid' R. Ponomarjova šaha kompozīcijas mājas lapā PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/03/march-1st.html R. Ponomarjova profils mājaslapā ''Chess Composers''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ponomarjovs, Rašīds}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Tatarstānas sportisti]] ncwbznckgd5pi4g1i63wg4vyptoian1 4500462 4500460 2026-07-30T11:52:29Z Pirags 3757 4500462 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rašīds Ponomarjovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 1 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Krievija|Tatarstāna|Kazaņa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[tatārs]] | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rašīds Ponomarjovs''' ({{val|tt|Rəşit Ğarif uğlı Ponomarev, Рәшит Гариф улы Пономарев}}; dzimis {{dat|1919|3|1}}, miris {{dat|1998|12|14}}) bija tatāru izcelsmes [[Padomju Savienība|PSRS]] un Krievijas [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]], viens no šaha kompozīcijas pamatlicējiem [[Tatarstāna|Tatarstānā]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. == Biogrāfija == 1936. gadā viņš absolvēja vidusskolu [[Kazaņa|Kazaņā]] un pēc tam studēja N. Baumana vārdā nosauktajā Maskavas Valsts tehniskajā universitātē.<ref name="ŠK28">''[[Leonīds Jarošs|Ярош Л. В.]]'' «Пономарев Рашид Гарифович» // «Шахматная композиция», № 28, 1999, стр. 20—23.</ref> Daudzus gadus viņš strādāja par projektēšanas inženieri vienā no Kazaņas uzņēmumiem. Viņš bija viens no slavenā [[Tanks|tanka]] [[T-34]] izstrādātājiem.<ref name="ŠK28" /><ref name="aks">{{tīmekļa atsauce| author=Аксенов Е.| datepublished=| url=http://old.evening-kazan.ru/printart.asp?id=15651| title=Наследники Наима аль-Хадима| publisher=// «Вечерняя Казань», № 115 (2845)| accessdate=2012-04-13| dead-url=yes| archive-date=2014-03-06| archive-url=https://web.archive.org/web/20140306221836/http://old.evening-kazan.ru/printart.asp?id=15651}}</ref> Sieva — Roza Ponomarjova (dz. 07.03.1922.), trīs meitas, mazbērni.<ref name="Jarošs">''[[Leonīds Jarošs|Ярош Л. В.]]'' «Поле чудес — 64».— Казань: Татарское кн. изд-во, 2003.— 327 с.— ISBN 5-298-01177-2<br> «Одним из вдохновляющих источников замечательного, продуктивного творчества Рашида Гарифовича Пономарёва являлась его семья: супруга Роза Зиганшиновна Пономарёва, три дочери, внуки. У домашнего очага композитор черпал прилив сил, волшебное озарение и полёт фантазии».</ref> R. Ponomarjovs darīja visu iespējamo, lai popularizētu un attīstītu šaha kompozīciju Tatarstānas Republikā un pasaulē. Viņš regulāri lasīja lekcijas, referēja, konsultēja jaunos problēmistus. Viņš publicēja rakstus par sava iecienītā sporta veida teoriju un praksi. Ponomarjovs pirmo šaha uzdevumu publicēja 1936. gadā žurnālā ''Smena'', kur šaha kompozīcijas nodaļas redaktors bija izcilais šaha komponists [[Mihails Baruļins]]. No 1936. līdz 1993. gadam, Ponomarjovs publicēja 206 uzdevumus, no tiem 57 tika apbalvoti. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 5b1r/p4rp1/2PP1nP1/3kp3/KPNN4/2PQB3/B1P5/8 | align = tleft | clear = | header = '''№ 1. R. Ponomarjovs'''<br> ''Шахматы в СССР'', 1939 <br>1. gogalga | footer ={{center|'''Mats 3 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' <pre> 1.Lh6! - 2.Df3+ Ze4 3.Dxf7#, 2...e4 3.Df5# 1...Td7 2.Zb3+ Kxc6 3.Zba5#, 2...Ke6 3.Zc5# 1...Tc7 2.Ze3+ Kxd6 3.Zef5# 2.Za5+ Kxd6 3.Zf5# - duālis 1...Te7 2.Za3+ Kxd6 3.Zab5# 2.Za5+ Kxd6 3.Zb5# - duālis 1...Tb7 2.Zf3+ Ke6 3.Zg5#, 2...Kxc6 3.Zfxe5# 1...Zf~ 2.De4+ Kxe4 3.Zd2# 1...e4 2.Lf4, Dg3 1...exd4 2.Df5+ Kxc6 3.Db5#</pre> {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }} * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Ponomarjow'%20and%20FIRSTNAME='Raschid' R. Ponomarjova šaha kompozīcijas mājas lapā PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/03/march-1st.html R. Ponomarjova profils mājaslapā ''Chess Composers''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ponomarjovs, Rašīds}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Tatarstānas sportisti]] 52v47ucbu53wojbl2s4fh8atd5o728i 0 516473 4500386 3648063 2026-07-30T06:42:56Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4500386 wikitext text/x-wiki '''Markots''' var būt: * [[Fēlikss Markots]]; * [[Voldemārs Markots]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] mxden68ruiu7jcfz2fsww4vd5v48d3o 4500387 4500386 2026-07-30T06:45:37Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4500387 wikitext text/x-wiki '''Markots''' var būt: * [[Fēlikss Markots]] (''Félix Marcotte''; 1865—1953) — franču burātājs; * [[Voldemārs Markots]] (1931—2017) — Latvijas PSR politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] lc2jojl7kebskbuzwm30vdpyonc5wo7 0 523929 4500365 4311992 2026-07-30T04:39:53Z Biafra 13794 atj. 4500365 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edgars Lasenbergs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 186 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2013—2014 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 3 = 2014—2017 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 4 = 2017—2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]] | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 6 = 2019—2020 | klubs 6 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales "Pieno žvaigždės"]] | kl_sez 7 = 2020—2021 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 8 = 2021—2022 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Club Ourense Baloncesto|Ourense]]'' | kl_sez 9 = 2022—2022 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 10 = 2023—2024 | klubs 10 = {{flaga|Austrija}} [[Traiskirhenes "Lions"]] | kl_sez 11 = 2024—2025 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 12 = 2025—2026 | klubs 12 = {{flaga|Austrija}} [[Traiskirhenes "Lions"]] | kl_sez 13 = 2026—pašlaik | klubs 13 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021 | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edgars Lasenbergs''' (dzimis {{dat|1995|4|7}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]]. Iepriekš spēlējis arī citos Latvijas klubos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Spānija|Spānijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/basketbolists-lasenbergs-karjeru-turpinas-spanijas-tresaja-liga/|title=Basketbolists Lasenbergs karjeru turpinās Spānijas trešajā līgā {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-10-20|date=2021-08-26|language=en-US}}</ref> un [[Austrija|Austrijā]]. == Karjera == E. Lasenbergs nāk no [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Vandzene]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2020/09/25/basketbols-ir-mana-sirdslieta/|title=«Basketbols ir mana sirdslieta»|last=Bērziņa|first=Monta|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-10-20|date=2020-09-25|language=lv-LV|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020150903/http://www.talsuvestis.lv/2020/09/25/basketbols-ir-mana-sirdslieta/}}</ref> Trenēties basketbolā sācis Talsu sporta skolā pie trenera Arkādija Bajāra. Talsu komandas sastāvā arī debitējis pieaugušo basketbolā [[Latvijas Basketbola līga]]s 2. divīzijā. Pēc tam pārcēlies uz [[Rīga|Rīgu]], pabeidzis [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāziju]]. [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". Pēc tam spēlējis vairākos Latvijas klubos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Spānija|Spānijā]] (pēc spēka trešās līgas (''[[Leb Plata]]'') komandā ''[[Club Ourense Baloncesto|Ourense]]''). Karjeras augstākais sasniegums — [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) bronzas medaļas [[BK Ogre]] sastāvā 2019. gadā. [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada LBL sezonā]] atkal pārstāvēja BK Ogre, bet 2023 gada vasarā pārcēlās uz [[Austrija]]s klubu [[Traiskirhenes "Lions"]]. Pēc sekmīgas sezonas Austrijā, vidēji mačā gūstot 11,9 punktus, kā arī sakrājot 3,5 atlēkušās bumbas un 4,1 rezultatīvu piespēli,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/sports/basketbols/lasenbergs-karjeru-turpinas-liepaja/|title=Lasenbergs karjeru turpinās “Liepājā”|website=tv3.lv|access-date=2024-10-01|date=2024-07-26|language=lv}}</ref> E. Lasenbergs atgriezās Latvijā, pievienojoties [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un Latvijas Basketbola līgas klubam [[BK Liepāja]]. Pēc vienas sezonas Latvijā, kuras laikā E. Lasenberga ģimenē piedzima bērns, 2025. gada vasarā spēlētājs atgriezās jau pazīstamajā Austrijas klubā no [[Traiskirhene]]s. Pēc sezonas Austrijā E. Lasenbergs 2026. gada vasarā atgriezās BK Liepāja. Nav spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs, toties 2021. gadā pārstāvējis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]] pārbaudes spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/60199/edgars-lasenbergs|title=Edgars Lasenbergs, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Lasenbergs, Edgars}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] d7tasg8t78362853yyqxuedhuogq1dr 0 525365 4500451 4459362 2026-07-30T11:38:57Z Vylks 50297 4500451 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Mjanma | Badge = | FIFA Trigramme = MYA | Nickname = | Association = Mjanmas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | Coach = {{flaga|NOR}} [[Jērns Annešens]] | Captain = | Most caps = [[Zau Mins Tuns]] (75) | Top scorer = [[Mio Hlains Vins]] (65) | Home Stadium = Tuvunnas stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _mya20h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = F20B1C | body1 = F20B1C | rightarm1 = F20B1C | shorts1 = F20B1C | socks1 = F20B1C | pattern_la2 = | pattern_b2 = _mya20a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|HKG|1959}} 5:2 '''Birma''' [[Attēls:Flag of Burma (1948–1974).svg|22px]]<br /> ([[Honkonga]]; {{dat|1950|2|17|N|bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Myanmar|title=Myanmar matches, ratings and points exchanged|language=en|website=eloratings.net|access-date={{dat|2022|11|13||bez}}}}</ref> | Largest win = [[Attēls:Flag of Burma (1948–1974).svg|22px]] '''Birma''' 9:0 {{fb-rt|SIN}} <br /> ([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|1969|11|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|JPN}} 10:0 {{fb-rt|MYA}} <br /> ([[Čiba]], [[Japāna]]; {{dat|2021|5|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = 1968 | Regional cup best = 2. vieta ([[1968. gada Āzijas kauss futbolā|1968]]) }} '''Mjanmas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Mjanma|Mjanmu]] starptautiskās futbola sacensībās. Līdz 1989. gadam, kad Birma tika pārdēvēta par Mjanmu, to sauca par '''Birmas futbola izlasi'''. 1968. gada [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] tā ieņēma otro vietu, bet pēc tam čempionātam vairāk nav kvalificējusies. Izlasi pārvalda Mjanmas Futbola federācija. 20. gadsimtā Mjanmas izlase nav piedalījusies nevienā Pasaules kausa kvalifikācijā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''atteicās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''atsauca pieteikumu'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''atsauca pieteikumu'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''diskvalificēta'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://the-mff.org/ Mjanmas Futbola federācijas tīmekļa vietne] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] jgymoqy32tgk498awkg7cbklqvllezi 0 531619 4500355 4500069 2026-07-30T04:14:43Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Valdis_Oškāja_ar_aspirantu.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No license since 22 July 2026). 4500355 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Oškāja | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Valdis Oškāja ap 1955. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1924|10|6}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Valmieras rajons]], [[Pāles pagasts]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1974|6|14|1924|10|6}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ķīmiķis]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Oškāja''' (dzimis {{dat|1924|10|6}}, miris {{dat|1974|6|14}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Oskaja|title=Valdis Oškāja|website=timenote.info|access-date=2023-01-20|language=lv}}</ref> bija latviešu [[ķīmiķis]], ķīmijas zinātņu kandidāts, [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]] māceklis un viņa vārdā nosauktās balvas laureāts (1974). == Dzīvesgājums == V. Oškāja dzimis 1924. gada 6. oktobrī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Pāles pagasts|Pāles pagasta]] Ārciema ciema „Rijnieku” mājās zemnieka Pētera Alberta Oškājas un Emmas Oškājas (Porejas) ģimenē. Mācījās [[Pāles pamatskola|Pāles pamatskolā]], kuru beidza 1939. gadā. Tajā pašā gadā Valdis Oškāja iestājās Valmieras valsts vidusskolā. Vasarā strādāja tēva lauku saimniecībā. 1945. gadā bija iesaukts [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], dienēja [[Tallina|Tallinā]]. Pēc demobilizācijas 1947. gadā turpināja mācības Valmieras vidusskolā, kuru beidza 1948. gadā. 1949. gadā Valdis Oškāja iestājās [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], bet 1951. gadā tika pārcelts uz jaundibināto [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Farmācijas fakultāti. Mācības apvienoja ar darbu&nbsp;— strādāja par asistentu Rīgas [[Aptieka|aptiekā]] Nr. 24, receptāru Jelgavas Dzelzceļa aptiekā, laborantu Rīgas Eksperimentālajā citronskābes rūpnīcā (no 1966. gada Bioķīmisko preparātu eksperimentālā rūpnīca), par ķīmiķi konditorejas fabrikā „17. jūnijs”. 1954. gadā ar izcilību beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Strādāja Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par ceha laboratorijas priekšnieku, maiņas meistaru un ceha priekšnieku. Bet viņa sapnis bija zinātne, un jaunietis no laukiem spēja to realizēt. No 1958. gada jūnija līdz 1963. gada augustam Valdis Oškāja bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtā]]. Izcilā latviešu ķīmiķa, Latvijas organiskās ķīmijas pamatlicēja Gustava Vanaga vadībā 1963. gada 8. aprīlī aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju „Indandionu 1,3 sintēzes metodes”. Valdis Oškāja pasniedza ķīmiju [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1963. gada rudenī sāka strādāt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]] par vecāko pasniedzēju. Tobrīd viņam bija jau 13 zinātniskās publikācijas un viena autorapliecība. Kad 1964. gadā tika nodibināta Ķīmijas fakultāte, Valdis Oškāja kļuva par docenta vietas izpildītāju Organiskās ķīmijas katedrā. Viņš lasīja organiskās ķīmijas pamatkursu otrā un trešā kursa studentiem, [[polimēru ķīmija]]s kursu, speckursus „Lielmolekulāro savienojumu ķīmija”, „Organisko savienojumu struktūra un reakciju mehānismi”, „Heterocikliskie savienojumi un to sintēze” piektā kursa studentiem un vadīja praktiskos darbus. Ir veicis arī plašu metodisko darbu, būdams deviņu metodisko palīglīdzekļu autors un līdzautors. Piedalījās [[mikroanalīze]]s laboratorijas organizācijā un jaunas specialitātes&nbsp;— [[bioorganika]]s&nbsp;— dibināšanā. Līdztekus saviem izcilajiem panākumiem pedagoģiskajā darbā Valdis Oškāja mērķtiecīgi nodarbojās ar zinātnisko darbu. Kopš 1965. gada jūnija viņš apvienoja darbu LU ar vecākā zinātniskā līdzstrādnieka darbu augu mikrobioloģijas laboratorijā Mikrobioloģijas institūtā. Bet kopš 1970. gada 1. augusta viņš strādāja pilnas slodzes darbu Mikrobioloģijas institūtā un visu savu laiku veltīja zinātniskajam darbam. Šeit, Kleistos, tika likti pamati Latvijas virusoloģijai un imunoloģijai, tapa unikāli medicīnas preparāti, [[vakcīna]]s pret [[Poliomielīts|poliomielītu]], kā arī liellopu leikozi. Valdis Oškāja organizēja un vadīja bioķīmiķu grupu, nodarbojoties ar [[Aminoskābes|aminoskābju]] sintēzes pētniecību, pēc tam ķērās pie pavisam jaunas tēmas&nbsp;— [[citokinīni|citokinīnu]], augu hormonu, kuri satur ģenētisko informāciju, epifītos mikroorganismos pētīšana. Viņš tostarp pētīja arī brīvo aminoskābju ietekmi uz augu attīstību. Savu zinātnisko darbu rezultātus Valdis Oškāja apkopoja divās grāmatās, kuras iznāca [[Zinātne (izdevniecība)|izdevniecībā „Zinātne”]] 1973. un 1974. gadā. Pirmā grāmata «Ангидридная конденсация» („Anhidrīdu kondensācija”) veltīta [[ftalskābe]]s [[Anhidrīds|anhidrīda]], viena no rūpnieciskās organiskās sintēzes pamatproduktiem, pētniecībai, kam ir svarīga loma plastmasu, ārstniecisko vielu un [[Pesticīdi|pesticīdu]] ražošanā. Šo darbu autors veltīja savam skolotājam akadēmiķim Gustavam Vanagam. Otrā grāmata ir «Нингидриновые реакции» („Ninhidrīnu reakcijas”). Šādas reakcijas palīdz atklāt aminosavienojumus vielu sastāvā. Mūsdienās šī reakcija tiek izmantota arī [[Kriminālistika|kriminālistikā]]. Valda Oškājas ieguldījums organiskajā ķīmijā tika atzīmēts ar Gustava Vanaga balvu (1974). Šī LZA balva tiek piešķirta arī mūsdienās ik pēc diviem gadiem kā augstākais ķīmiķa darba novērtējums. 1974. gadā pretendentus vērtēja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu zinātnieki. Apglabāts Rīgā, I [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Ģimene == Sieva&nbsp;— Jevgenija Oškāja (Lavrentjeva) (1929—2015), farmaceite. Meitas&nbsp;— žurnālistes Ksenija Zagorovska (1957) un Ina Oškāja (1962), Mazdēls Jevgenijs Zagorovskis (1979) == Atmiņas == LZA prezidents [[Ivars Kalviņš]]: {{citāts|Es kļuvu par zinātnieku, pateicoties Valdim Oškājam".}} Ivaram Kalviņam ir siltas atmiņas par savu pasniedzēju Valdi Oškāju. Viņš atzīst, ka tieši Valdis Oškāja „aplipināja” viņu ar interesi par zinātni. Un vēl pasniedzējs Oškāja izglāba viņu no lielām nepatikšanām. Studentu gados viņi ar kursabiedriem pajokoja&nbsp;— palaida paštaisītu [[Petarde|petardi]]. Un, par nelaimi, tā uzsprāga pie kāda liela partijas funkcionāra logiem. Jokdarus atrada, izslēdza no komjaunatnes, kas tajā laikā nozīmēja faktiski karjeras beigas, atceras profesors.Bet viņam palaimējās. Docents Valdis Oškāja piezvanīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietniekam [[Marģeris Līdaka|Marģeram Līdakam]] un palūdza atļauju pieņemt huligānu darbā. Tā Ivars Kalviņš nonāca institūtā, par kura vadītāju viņš vēlāk kļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins |title=Ambiciozais ķīmiķis |access-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230125055104/https://forbesbaltics.com/lv/uznemeji/raksts/ambiciozais-kimikis-ivars-kalvins }}</ref> === „Īstens zinātnes cilvēks” === [[Pauls Pumpēns]], molekulārbiologs, bijušais V. Oškājas students: {{citāts|Mūsu acīs Dr. Oškāja bija izcils, pat ģeniāls pasniedzējs, briljants lektors, universāls enciklopēdists organiskajā ķīmijā. Cilvēks ar unikālu atmiņu un globālām zināšanām. Droši pats redzamākais un pats populārākais pasniedzējs fakultātē, organiķiem un bioķīmiķiem – noteikti. Man ir vissiltākās atmiņas par Dr. Oškāju kā pašu labāko klasiskās organikas kursa pasniedzēju. Apliecinu arī visa mūsu kursa (un visas fakultātes) īpašo attieksmi pret viņu kā pret zinātnieku (mēs visi uzreiz sajutām, ka viņš nav tikai ļoti zinošs pasniedzējs, bet arī īstens zinātnes cilvēks pēc savas dziļākās pārliecības). Mēs jutām noteiktu un skaidru bijību pret viņu kā pret zinātnieku (liels retums fakultātē). Pie Dr. Oškājas mani kursabiedri strādāja visu vasaru ar lielu aizrautību dienu un nakti, kas arī bija liels retums fakultātē. Satikt Valdi Oškāju Gorkija ielas 48. namā, kur toreiz atradās Ķīmijas fakultāte, iznāca samērā bieži — viņš mūžīgi pīpēja melno trepju telpā, 1. stāvā starp savu laboratoriju un lielo auditoriju, kur mums bija lekcijas, tostarp arī lielais organikas kurss, kuru spīdoši lasīja Dr. Oškāja. Es pat iesāku pīpēt, lai varētu sastādīt viņam kompāniju. Būdams izcils pasniedzējs, viņš ļoti rūpējās par studentu nākotni, lai katrs students varētu realizēties savā nozarē un savu vēlmju robežās nonākt pareizajā vidē. Tā Dr. Oškāja aizveda mani, 2. kursa bioķīmijas studentu, uz Mikrobioloģijas institūtu un pamēģināja iesaistīt turienes zinātniskajā darbā. Diemžēl man tur nekas prātīgs neiznāca, bet Dr. Oškāja bija izdarījis visu iespējamo, lai man palīdzētu, par ko es viņam visu mūžu biju un esmu bezgala pateicīgs. Ar patiesu apbrīnu atceros viņa lekcijas organiskajā ķīmijā. Un lielās bailes eksāmena priekšā. Ļoti stingrā eksāmena, ko nolikt nemaz nebija tik vienkārši. Viņa prasības bija ļoti augstas. Valdis Oškāja bija ļoti patīkams, kluss un līdzsvarots cilvēks. Viņš nomira 1974. gadā. Mēs beidzām studijas 1970. gadā, bet uz bērēm atnāca visa mūsu grupa. Fantastiski talantīgs cilvēks! Daudzu cilvēku skolotājs. Un ļoti labs cilvēks.}} === "Darbam ir paliekoša vērtība" === [[Gunārs Duburs]], habilitēts ķīmijas doktors, LU profesors: {{citāts|Man bija izdevība vairākus gadus darboties kopā ar Valdi Oškāju profesora Gustava Vanaga vadītajā Aromātisko savienojumu laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Vispirms vēlos atzīmēt Valda Oškājas raksturīgākās īpašības. Manā skatījumā tās bija godīgums, patiesības, darba un ķīmijas mīlestība,nosvērtība, izpalīdzība,labvēlība, arī skumīgums, varētu teikt, skumīga ironija. Valdis labprāt izpalīdzēja, ja bija kādas problēmas vai neskaidri jautājumi gan par ķīmiju, gan ikdienu. Nekad neradās kādas konfliktsituācijas vai pārpratumi. Tā bija patiesa cieņa un autoritāte, kuru Valdis bija iemantojis. Valda attieksme pret saviem kolēģiem arvien bija draudzīga un labvēlīga. Valdis Oškāja labi iederējās prof. Gustava Vanaga ķīmiķu skolā ar ļoti nopietno pieeju uzticētajiem pētījumu virzieniem, iedziļināšanos lietu būtībā, meklējot un atrodot labus risinājumus. Valdis pētījumus veica ļoti rūpīgi, nebaidoties no darba apjoma, kas bija nepieciešams vispusīgai jautājuma noskaidrošanai, atrodot nestandarta risinājumus. Valdis Oškāja izpētīja paņēmienus, kā iegūt indāndiona-1,3 atvasinājumus, kuri aizvietoti 2-aril- un ftaloil- grupās, līdz ar to nodrošinot iespēju indāndionu saimes ievērojamai paplašināšanai. Par nozīmīgu un būtisku novitāti var uzskatīt Valda Oškājas izstrādāto pieeju ārstniecības preparāta fenilīna (2-fenilindāndiona-1,3) nepārtrauktai ieguvei. Tā bija novatoriska ideja, piemērota rūpnieciskajai ražošanai, principiāli atšķiroties no parastās pieejas ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā, kur vispār pieņemts bija savienojumus atkārtoti sintezēt reaktoros ar pusproduktu izdalīšanu un iespējamu attīrīšanu. Tas ir ilgstošs darbietilpīgs process. Valdis Oškāja īstenoja metodi laboratorijas apstākļos. Kā jau viss, ko darīja Valdis Oškāja, tas tika izdarīts rūpīgi, bez kāda trokšņa un pašslavināšanas. Valda Oškājas darbam ir paliekoša vērtība.}} [[Attēls:Valda Oškaja grāmata.jpg|thumb|Zinātniskais darbs par anhidrīdu kondensāciju]] == Zinātniskie darbi == Valdim Oškājam ir apmēram 70 zinātnisko publikāciju, tai skaitā: * В. Ошкая. Методы синтеза индандионов-1,3. Сборник «Циклические дикетоны», Рига, АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В. Ошкая. Самоконденсация 2-фенилиндандиона-1,3. Известия АН ЛР, 1961 * Г. Ванаг, В.Ошкая. Конденсация фталевого ангидрида с фенилуксусной кислотой в растворе уксусного ангидрида. Известия АН ЛР, №&nbsp;3, с. 67-76, 1964 * В. Ошкая, Ю. Ротберг. Некоторые реакции конденсации 4-нитрофталевого ангидрида. Известия АН ЛР, 1965 * В. Ошкая, Г. Эглите. Роль свободных аминокислот во взаимоотношениях между микроорганизмами и высшими растениями. Сборник «Микроорганизмы и растения», 1970 * В. Ошкая, Г. Эглите. Цветные реакции некоторых 2-нитровоиндандионов-1,8 и 2-бром-2нитроиндандионов-1,3 с протеиновыми аминокислотами. * В. Ошкая, Д. Муцениеце, С. Берзиня, А. Клинцаре. Выделение азотобактером производных пурина. Известия АН ЛР, №&nbsp;9, 1972 * В. Ошкая. Свободные аминокислоты как регуляторы роста и их превращения в соединения, влияющие на рост и развитие растений. Сборник «Микроорганизмы и растения», Рига, «Зинатне», 1972 * В. Ошкая, Д. Муцениеце. Метаболиты микроорганизмов и синтетические соединения, влияющие на рост и развитие растений. Производные индандиона 1,3, стимулирующие корнеобразование черенков фасоли. Известия АН ЛР, №&nbsp;11, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Oškāja, Valdis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] eis7yovlm5s63y4cicj4t7da6vehuiw 10 533724 4500366 4500170 2026-07-30T04:40:46Z Biafra 13794 4500366 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Liepāja spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #00008b | fg = white | komanda = BK Liepāja | komanda_saite = BK Liepāja | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Edvards Egle|Egle]] * 2 [[Edvards Jonaitis|Jonaitis]] * 5 [[Reds Martinsons|Martinsons]] <!-- * 7 [[Rinalds Timma|Timma]] * 8 [[Emīls Krūmiņš|Krūmiņš]] --> * 10 [[Kristiāns Šulcs|Šulcs]] * 14 [[Edgars Lieķis|Lieķis]] * 17 [[Henriks Bajārs|Bajārs]] * 32 [[Matīss Ozoliņš-Pese|Ozoliņš-Pese]] <!-- * 77 [[Helmuts Petrovičs|Petrovičs]] --> * ? [[Reinis Avotiņš|Avotiņš]] * ? [[Renārs Jasāns|Jasāns]] * ? [[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]] * ? [[Francis Neilands|Neilands]] * ? [[Trejs Sampsons|Sampsons]] * Galvenais treneris [[Gundars Vētra]] * Treneri: [[Arvis Steckis|Steckis]] * [[Olafs Ozols|Ozols]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|BK Liepāja]] </noinclude> 3kx92ryvmlprlnvpuxamidsm79f0j0n 0 536695 4500456 4498377 2026-07-30T11:44:28Z Vylks 50297 4500456 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Jordānija | Badge = Jordan national football team logo 2024.svg | Badge_size = 200px | Nickname = النشامى<br />(Bruņinieciskie)<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Smale |first1=Simon |title=Who the Socceroos are facing as the Asian Cup kicks off, and when to watch |url=https://www.abc.net.au/news/2019-01-06/socceroos-asian-cup-group-b-preview-when-to-watch/10685218 |website=ABC News |publisher=Australian Broadcasting Corporation |access-date=6 January 2019}}</ref> | Association = Jordānijas futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|MAR}} [[Ezakī Badū]] | Captain = [[Ihsāns Hadāds]] | Most caps = Amers Šafi (171)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/sabbah-intl.html |title=Amer Shafi Sabbah Mahmoud – Century of International Appearances |access-date=18 February 2016 |archive-date=10 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510042400/http://www.rsssf.com/miscellaneous/sabbah-intl.html}}</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150905145250/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/stats-centclub/52/00/59/centuryclub290715_neutral.pdf FIFA Century Club]</ref> | Top scorer = Hamza Al-Dardūrs (33) | Home Stadium = Amānas Starptautiskais stadions<br>Karaļa Abdula II stadions | FIFA Trigramme = JOR | pattern_b1 = _jor24H | pattern_la1 = _jor24H | pattern_ra1 = _jor24H | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_b2 = _jor24A | pattern_la2 = _jor24A | pattern_ra2 = _jor24A | pattern_sh2 = _white_stripes | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_b3 = _jor24T | pattern_la3 = _jor24T | pattern_ra3 = _jor24T | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|63.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 37. | FIFA max date = 2004. gada augusts — septembris | FIFA min = 152. | FIFA min date = 1996. gada jūlijs | First game = {{fb|Sīrija|1932}} 3–1 {{fb-rt|JOR}}<br>([[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]; {{dat|1953|8|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|JOR}} 9–0 {{fb-rt|NEP}}<br>([[Ammāna]], [[Jordānija]]; {{dat|2011|7|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|China}} 6–0 {{fb-rt|Jordan}}<br>([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|1984|9|15|N|bez}})<br>{{fb|JPN}} 6–0 {{fb-rt|JOR}}<br>([[Saitama]], [[Japāna]]; {{dat|2012|6|8|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[2004. gada Āzijas kauss futbolā|2004]] | Regional cup best = 2. vieta ([[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]]) }} '''Jordānija futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jordānija|Jordāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Jordānijas futbola izlasi pārvalda Jordānijas Futbola Asociācija. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Jordānijas izlase ir piedalījusies 5 reizes, izlases labākais rezultāts ir 2. vieta [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada turnīrā]]. Jordānijas izlase kvalificējās savam pirmajam [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].<ref>{{cite web |title=World Cup 2026: Jordan, South Korea, Uzbekistan qualify |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/45458584/world-cup-2026-qualified-uzbekistan-australia-south-korea-jordan |publisher=ESPN |access-date=5 June 2025}}</ref> Komanda zaudēja visās trijās grupu turnīra spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Āzijas kausā == [[File:AUS-JOR 20190106 Asian Cup 3.jpg|thumb|left|Jordānijas spēlētāji svin uzvaru pār Austrāliju 2019. gada Āzijas kausa izcīņā.]] * 1956 — 1968 — ''Nebija [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] dalībvalsts'' * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1976 — 1980 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — 1988— ''Nekvalificējās'' * 1992 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — ''Nekvalificējās'' * 2011 — Ceturtdaļfināls * 2015 — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — 2. vieta <ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10022024-katara_finala_tris_reizes_realize_pendele</ref> * [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Jordānija}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfa.com.jo Jordan Football Federation official website] * [https://www.the-afc.com/en/west/jordan.html Jordan] at [[Asian Football Confederation|AFC]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/JOR Jordan] at [[FIFA]] * [http://www.kooora.com/?team=307 Jordan national football team] on kooora.com * [https://int.soccerway.com/teams/jordan/jordan/ Jordan national football team] on soccerway.com * [http://www.futbol24.com/team/AFC/Jordan/ Jordan national football team] on futbol24.com {{Jordānijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Jordānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] nc3yizyl1dx660xea64c3vq0pcnzjhp 0 541325 4500454 4344507 2026-07-30T11:41:39Z Vylks 50297 /* */ 4500454 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Malaizija | Badge = | Badge_size = | Nickname = ''Harimau Malaya''<br />(Malajas Tīģeri) | Association = Malaizijas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Malaizija}} Tans Čens Hoe (pagaidu treneris) | Home Stadium = Bukitdžalilas Nacionālais stadions | Captain = Dions Kols | Most caps = So Čins Ans (195)<ref name="195 caps">{{tīmekļa atsauce |first=Roberto |last=Mamrud |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/soh-intl.html|title=Soh Chin Ann– Double Century of International Appearances|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation |date=30 June 2021 |access-date=30 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422040437/http://www.rsssf.com/miscellaneous/soh-intl.html|archive-date=22 April 2022}}</ref> | Top scorer = Mohtars Darari (89)<ref name="Mamrud">{{tīmekļa atsauce |first=Roberto |last=Mamrud |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/malay-dahari-intlg.html|title=Mohamed Mokhtar Dahari – Century of International Appearances|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation |date=18 March 2021 |access-date=18 March 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210618140810/http://www.rsssf.com/miscellaneous/malay-dahari-intlg.html|archive-date=18 June 2021 }}</ref> | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _mas22h | pattern_b1 = _mas22h | pattern_ra1 = _mas22h | pattern_sh1 = _mas22h | pattern_so1 = _blacktop | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = FFFF00 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _mas22a | pattern_b2 = _mas22a | pattern_ra2 = _mas22a | pattern_sh2 = _mas22a | pattern_so2 = _mas22a | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | First game = {{fb|MAS}} 1–1 {{fb-rt|THA}} <br /> ([[Kualalumpura]], [[Malaizija]]; {{dat|1963|10|12|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Malaysia|title=Malaysia matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Malaysia|access-date=24 November 2016|archive-date=17 January 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180117070310/http://eloratings.net/Malaysia}}</ref> | Largest win = {{fb|MAS}} 11–0 {{fb-rt|PHI|1936}} <br /> ([[Teherāna]], [[Irāna]]; {{dat|1974|09|7|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|UAE}} 10–0 {{fb-rt|MAS}} <br /> ([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]; {{dat|2015|9|3|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1976. gada Āzijas kauss futbolā|1976]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[1976. gada Āzijas kauss futbolā|1976]], [[1980. gada Āzijas kauss futbolā|1980]], [[2007. gada Āzijas kauss futbolā|2007]]) }} '''Malaizijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Malaizija|Malaiziju]] starptautiskās futbola sacensībās. Malaizijas futbola izlasi pārvalda Malaizijas Futbola federācija. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Kā Malajas futbola izlase'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1979]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — 1960 — ''Kā Malajas futbola izlase'' * 1964 — 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1976 — Grupu turnīrs * 1980 — Grupu turnīrs * 1984 — 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2007— Grupu turnīrs * 2011 — 2019 — ''Nekvalificējās'' * 2023 — Kvalificējās == Atsauces == {{Atsauces}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Malaizijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] cxqg0zps14vnxqdxmxbnpsvau7xibpj 0 544733 4500441 4454196 2026-07-30T11:20:55Z Vylks 50297 4500441 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Surinama | Badge = SVB Eerste Divisie.png | Badge_size = 190px | Nickname = ''Natio'' (Nacionālā izlase) | Association = Surinamas Futbula asociācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Nīderlande}} [[Henks Freizers]] | Captain = Stefano Densvils | Most caps = Marlons Felters (48) | Top scorer = Stefano Rijsels (14) | Home Stadium = Franklina Eseda stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _macronalioth22wg | pattern_b1 = _macronalioth22wg | pattern_ra1 = _macronalioth22wg | pattern_sh1 = _macrontempel1wg | pattern_so1 = _greentop | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _macronwyverneco24rw | pattern_b2 = _macronwyverneco24rw | pattern_ra2 = _macronwyverneco24rw | pattern_sh2 = _macronwyverneco24rw | pattern_so2 = _whitetop | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | First game = {{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} '''Surinama''' 0–5 {{fb-rt|GUY}} <br /> ([[Surinama]]; {{dat|1915|8|17|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/suriname/tab/opposingTeams/opposition/Curacao/|title=Suriname national football team: record v Curacao|website=www.11v11.com|access-date=5 July 2021|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709183433/https://www.11v11.com/teams/suriname/tab/opposingTeams/opposition/Curacao}}</ref> | Largest win = {{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} '''Surinama''' 9–0 [[Franču Gviāna]] {{flagicon image|Flag of France.svg}} <br /> ([[Surinama]]; {{dat|1947|3|2|N|bez}})<br>{{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} '''Surinama''' 9–0 {{fb-rt|GUY}} <br /> ([[Nīderlandes Antiļas]]; {{dat|1952|2|17|N|bez}})<br>{{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} '''Surinama''' 9–0 {{fb-rt|GUY}} <br /> ([[Aruba]]; {{dat|1953|2|9|N|bez}}) | Largest loss = {{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} '''Surinama''' 1–8 [[Arubas futbola izlase|Aruba]] {{flagicon image|Flag of Netherlands.svg}} <br /> ([[Surinama]]; {{dat|1946|6|6|N|bez}})<br />{{fb|MEX}} 8–1 {{fb-rt|SUR}} <br /> ([[Monterreja]], [[Meksika]]; {{dat|1977|10|15|N|bez}})<br />{{fb|CRC}} 7–0 {{fb-rt|SUR}} <br /> ([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|2008|9|6|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[1977. gada CONCACAF Čempionāts|1977]] | Regional cup best = 6. vieta ([[1977. gada CONCACAF Čempionāts|1977]]) | medaltemplates = }} '''Surinamas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Surinama|Surinamu]] starptautiskās futbola sacensībās. Surinamas futbola izlasi pārvalda Surinamas Futbola asociācija. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Izstājās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' == Zelta kausa izcīņā == * 1963 — 1969 — ''Nepiedalījās'' * 1971 — ''Izstājās'' * 1973 — ''Nekvalificējās'' * 1977 — Sestā vieta * 1981 — ''Nekvalificējās'' * 1985 — Grupu turnīrs * 1989 — ''Nepiedalījās'' * 1991 — ''Nekvalificējās'' * 1993 — ''Izstājās'' * 1996 — ''Nekvalificējās'' * 1998 — ''Nepiedalījās'' * 2000 — 2002 — ''Nekfalificējās'' * 2003 — ''Izstājās'' * 2005 — 2019 — ''Nekvalificējās'' * 2021 — Grupu turnīrs * 2023 — ''Nekvalificējās'' * 2025 — 14. vieta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{nl ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] r2nf29szskwg7bqbgc24t3oe5iqovd0 0 545755 4500442 4454199 2026-07-30T11:23:35Z Vylks 50297 /* */ 4500442 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gajāna | Badge = Flag of Guyana.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Zelta jaguāri'' | Association = Gajānas Futbola federācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Kanāda}} Marko Bonofiljo | Captain = Sems Kokss | Most caps = Volters Mūrs (77) | Top scorer = Naidžels Kodringtons (18) | Home Stadium = Privdences stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _guy19h | pattern_b1 = _guy19h | pattern_ra1 = _guy19h | pattern_sh1 = _guy19h | pattern_so1 = _guy19h | leftarm1 = FEED39 | body1 = FEED39 | rightarm1 = FEED39 | shorts1 = FEED39 | socks1 = FEED39 | pattern_la2 = _guy19a | pattern_b2 = _guy19a | pattern_ra2 = _guy19a | pattern_sh2 = _guy19a | pattern_so2 = _guy19a | leftarm2 = 27B14C | body2 = 27B14C | rightarm2 = 27B14C | shorts2 = 27B14C | socks2 = 27B14C | First game = {{fb|GUY}} 1–4 {{fb-rt|TRI}}<br /> ([[Gajāna]]; {{dat|1905|07|21|N|bez}})<ref name="listofmatches">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablest/trin-intres.html|title=Trinidad and Tobago – List of International Matches|website=Rsssf.com|access-date=3 February 2023|archive-date=2 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221202205908/https://www.rsssf.org/tablest/trin-intres.html}}</ref> | Largest win = {{fb|GUY}} 14–0 {{Fb-rt|AIA}} <br /> ([[Sentdžonsa (Antigva un Barbuda)|Sentdžonsa]], [[Antigva un Barbuda]]; {{dat|1988|4|16|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|NED}} [[Surinamas futbola izlase|Surinama]] 9–0 {{fb-rt|GUY}} <br /> ([[Nīderlandes Antiļas]]; {{dat|1952|2|17|N|bez}})<br />{{flaga|NED}} [[Surinamas futbola izlase|Surinama]] 9–0 {{fb-rt|GUY}} <br /> ([[Aruba]]; {{dat|1953|2|9|N|bez}})<br />{{fb|GUY}} 0–9 {{fb-rt|MEX}} <br /> ([[Santaana (ASV)|Santaana]], [[ASV]]; {{dat|1987|12|2|N|bez}}) | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]]) }} '''Gajānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gajāna|Gajānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Gajānas futbola izlasi pārvalda Gajānas Futbola federācija. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Atradās [[Lielbritānija]]s sastāvā'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''FIFA apturēja dalību'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' == Zelta kausa izcīņā == * 1963—1973 — ''Nepiedalījās'' * 1977—1996 — ''Nekvalificējās'' * 1998 — ''Nepiedalījās'' * 2000—2003 — ''Nekvalificējās'' * 2005 — ''Izstājās'' * 2007—2017 — ''Nekvalificējās'' * 2019 — Grupu turnīrs * 2021—2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/GUY Gajāna] — [[FIFA]] profils {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] r6813o4oav8ij7ussfcdoygj4tuzjjv 0 545809 4500208 3997753 2026-07-29T15:46:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500208 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada jūlijs}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Kasjans Jevčenko | Vārds_orig = ''Євченко Касян Дмитрович'' | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = Kasjans Jevčenko 2006. gadā | Fons = mūziķis | Dz_vārds = Kasjans Dmitrovičs Jevčenko | Dzimis = {{Dat|1925|3|20}} | Vieta_dz = {{flaga|Ukrainas PSR}} Žovtņevo, Popelņanskas rajons, [[Žitomiras apgabals]], [[Ukrainas PSR]] [[Padomju Savienība|PSRS]] | Miris = {{miršanas datums un vecums|2009|10|24|1925|3|20}} | Vieta_mr = {{flaga|Ukraina}} Kvitņevo, Popelņanskas rajons, [[Žitomiras apgabals]], [[Ukraina]] | Instrumenti = balss<br />[[ģitāra]]<br />[[akordeons]]<br />[[klavieres]]<br />[[sitamie instrumenti]] | Žanrs = [[folkmūzika]]<br />[[akadēmiskā mūzika]] | Nodarbošanās = [[mūziķis]]<br />[[komponists]] | Gadi = 1950—2009 | Izdevējkompānija = ''Tuaron'' | Darbojies_arī = Anatolijs Avdievskis<br />Antons Sova | Mlapa = | Dzimums = V }}'''Kasjans Jevčenko''' ({{val|uk|Євченко Касян Дмитрович}}; dzimis {{Dat|1925|3|20}}, miris {{dat|2009|10|24}}) bija ukraiņu [[mūziķis]], tautas instrumentu meistars, ansambļu "Guk", "Gučok" un "Gučeņa" vadītājs, Grigorija Verevkas Ukrainas Nacionālā tautas kora solists.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Рачківська Р. П., Сучасна музика в сучасному світі «Любов, сурми та козобаси Касяна Євченка». (Житомир: Вид-во ЖДУ ім. І. Франка).}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Орел Л. (1995.). Унікальна збірка музею. Пам’ятки України: історія та культура. 1995.}}</ref> == Biogrāfija == Kasjans Jevčenko dzimis {{Dat|1925|3|20||bez}} Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) dziedošā zemnieku ģimenē. Mācījies lauku septiņgadīgajā skolā. Pārdzīvoja [[holodomors|holodomoru]]. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas—PSRS kara]] dalībnieks. Par drosmi frontē apbalvots ar Lielā [[Tēvijas Kara ordenis|Tēvijas Kara ordeni]] un medaļu "Par militāriem nopelniem". Kopš 1946. gada strādāja [[Kijiva]]s galvenajā pastā. 1948. gadā iestājās Kijivas konservatorijā, kur studēja nacionālo instrumentu — bandūru. Periodā no 1950. līdz 1984. gadam strādāja Grigorija Verevkas Ukrainas Nacionālajā tautas korī. Viņa talants tika atzīmēts ar "Goda zīmes" ordeni. Ar kora koncertiem uzstājies 37 pasaules valstīs. Grigorija Verevkas Tautas kora programmā bija instrumentāls numurs "Kāzu maršs" (ukraiņu tautas melodijas V.V.Popadjuka apstrādē). To izpildīja sešu mūziķu instrumentālais ansamblis, tostarp Kasjans Jevčenko, kurš spēlēja kazū, surmu un mežragu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://day.kyiv.ua/ru/article/kultura/ukrainskiy-paganini-0|title=Украинский Паганини|website=day.kyiv.ua|access-date=2023-07-11|language=ru}}</ref> 1983. gadā uz Žovtņevo ciema (tagad Kvitņevo) kultūras nama bāzes izveidoja ansambli "Trīsvienības muzikanti".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvorchist.com.ua/pages_131|title=Народний ансамбль народної музики «Гук» БК с. Жовтневе Попільнянського району|website=Житомирський обласний Центр народної творчості|access-date=2023-07-11|language=uk}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1986. gadā ansamblis "Trīsvienības muzikanti" kļuva par tautas muzikantu ansambli "Guk",<ref name=":0" /> kura nosaukums radies, pateicoties Kasjana Jevčenko izgudrotajam instrumentam. ''Ukrtelefilm'' uzņēma divas filmas par ansambli "Guk" un ansambļa vadītāju, kuras vairākkārt rādīja Ukrainas televīzijā: "Ak, puiši no gadatirgus nāca" un "Polka ar gocu". Maksims Rilskis par ansambļa darbu rakstīja: "Kad manas zemes dziesmas peld dzimtajās balsīs, man liekas, ka es pļavās vācu ārstnieciskās zāles." Tautas muzikantu ansamblis "Guk" piedalījies starptautiskajos festivālos "Grišene" Viļņā, "Zelta vilna" Krievijā, "Pokutj" Harkivā, "Slāvu Bazārs” Baltkrievijā, "Beregiņa" Luckā, "Zortica" Zaporožjē, "Mākslinieciskā raža" Kijivā, ģimenes svētkos "Mūsu sarkanā dzimta", Visukrainas ukraiņu kongresā, televīzijas turnīros "Saules klarnetes", reģionālajos svētkos "Dzimtās zemes rušņiki"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvorchist.com.ua/news_21.html|title=Обласне свято «Рушники рідного краю» :|website=Житомирський обласний Центр народної творчості|access-date=2023-07-11|date=2007-08-20|language=uk|archive-date=2023-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230630173258/https://www.tvorchist.com.ua/news_21.html}}</ref> un "Obžinki—2008".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvorchist.com.ua/news_65.html|title=Обласне свято «Обжинки-2008» :|website=Житомирський обласний Центр народної творчості|access-date=2023-07-11|date=1970-01-01|language=uk|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509050948/https://www.tvorchist.com.ua/news_65.html}}</ref> 1987. gadā ar Ukrainas Kultūras ministrijas dekrētu ansamblim piešķīra "Tautas amatieru kolektīva" nosaukumu. 2006. gadā Kasjanam Jevčenko piešķīra Tautas mākslas meistara goda nosaukumu. Lieliski Kasjana Jevčenko mākslinieciskie sasniegumi un pirmie lielie ansambļa panākumi bija [[Žitomira]]s 1100. gadadienas svinību laikā. "Guk" vairāk nekā divu gadu desmitu laikā ir mainījis ne vienu vien sastāvu. Tautas muzikantu ansambļa "Guk" pirmie dalībnieki ir Vladimirs Rodins, Sergejs Žuravskis, Jevgeņija Šīranta, Ivans Ivanjuks, Nikolajs Bogdans un citi. 2003. gadā uz "Guk" bāzes izveidoja bērnu kolektīvu "Gučok", tāpēc "Guk" pārvietoja uz Popelņanskas bērnu mūzikas skolu. 2004. gadā kolektīvus "Guk" un "Gučok" papildināja ansamblis "Gučonok". Instrumentus izgatavoja tieši tādus pašus kā ansamblim "Guk" tikai mazākus, paredzētus bērniem. Visi šo kolektīvu dalībnieki, izņemot bajānu spēlētājus, spēlē tikai Jevčenko izgatavotos instrumentus. Kopš 2009. gada Antons Sova, Jevčenko mazdēls, ir viņa daiļrades mantinieks. Antons ir mūzikas kompānijas ''Tuaron'' vadītājs, nodarbojas ar Kasjana Jevčenko autortiesībām un blakustiesībām, uztur informācijas aktualitāti par mūziķi un sadarbojas ar mūzikas skolu, kas nosaukta viņa vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://obzor-gazet.ru/2023/01/25/kompaniya-tuaron-udostoilas-prestizhnoj-nominaczii-na-kinofestivale-v-marbele/|title=Компания «Туарон» удостоилась престижной номинации на кинофестивале в Марбелье|last=Иванченко|first=Алексей|website=Обзор Газет, обзор прессы|access-date=2023-07-11|date=2023-01-25|language=ru-RU}}</ref> 2019. gadā Antons Sova nodibināja Kasjana Jevčenko ikgadējo starptautisko tautas mūzikas festivālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://novostiua.net/culture/130317-anton-sova-nastoyal-na-provedenii-festivalya-narodnoy-muzyki.html|title=Антон Сова настоял на проведении фестиваля народной музыки {{!}} Новости культуры {{!}} Новости шоу бизнеса и музыки|website=novostiua.net|access-date=2023-07-11}}</ref> 2023. gadā Tautas amatieru ansamblis "Guk" svinēja 40 gadu jubileju. Ansamblis uzņēma īsu muzikālu filmu, kas veltīta Kasjana Jevčenko piemiņai, ar pašreizējo dalībnieku sastāvu.<ref>{{Atsauce|title=Народний аматорський колектив «Гук»|url=https://www.youtube.com/watch?v=Wdb3qRFHMuI|accessdate=2023-07-11|language=lv-LV}}</ref> == Daiļrade == Kasjans Jevčenko ir vairāk nekā 50 aizmirstu ukraiņu tautas instrumentu restaurators un saglabātājs. Starp tiem: kozoba, guks, surma, mežrags, copalo, kazū (dudu), svistalo, buhalo un citi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Калифорнийский университет (1972). Народна творчість та етнографія. Наукова думка}}</ref> Kopumā meistars savām rokām izgatavoja vairāk nekā 70 dažādus instrumentus. Viņš meistarīgi spēlēja tādus instrumentus kā flautu, banduru, vijoli, kazū un dūdas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://podrobnosti.ua/138126-drevnie-muzykalnye-traditsii-prodolzhajut-zhit-blagodarja-masteram.html|title=Древние музыкальные традиции продолжают жить благодаря мастерам|website=podrobnosti|access-date=2023-07-11|date=2004-08-07}}</ref> Kasjans Jevčenko vairāk nekā 25 gadus strādāja Popelņanskas rajona kultūras iestādēs. Viņš nodibināja tautas muzikantu ansambli "Guk". Viņa mājoklis Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) tika uzcelts tautas stilā un kalpoja par darbnīcu un pastāvīgo ekspozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.popilnya-rda.gov.ua/index.php?option=com_content&task=view&id=250&Itemid=1|title=Попільнянська районна державна адміністрація - Життя віддане творчості|website=web.archive.org|access-date=2023-07-11|date=2010-10-31|archive-date=2010-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20101031090918/http://www.popilnya-rda.gov.ua/index.php?option=com_content&task=view&id=250&Itemid=1}}</ref> Pēc aiziešanas pensijā Kasjans Jevčenko sāka nodarboties ar amatiermākslu savā dzimtajā Žovtņevo ciemā, kas pagodināja ciematu un reģionu. Viņš sāka pilnveidot seno koka instrumentu spēles tehniku, iedvesmojoties no Grigorija Verevkas tautas kora mākslinieciskā vadītāja Anatolija Avdievska vēlmes bagātināt orķestri ar tautas pūšamajiem instrumentiem. Kasjans Jevčenko pievērsa uzmanību kazaku trompetei un taurei, kas bija populāri [[Zaporižja|Zaporižjā]]. Viņš nolēma izgatavot šos instrumentus, saglabājot to ārējo formu, bet paplašinot to diapazonu un uzlabojot to īpašības. Sākotnēji tika radīta taure, kas kļuva par skaļo un košo pūšaminstrumentu, ko izmanto orķestrī. Kasjans Jevčenko izgatavoja vairāk nekā 30 instrumentus, no kuriem daudzus iegādājās Kijivas Sadzīves muzejs. Viņa instrumenti atrodas arī [[Japāna|Japānā]] un [[Polija|Polijā]]. Tāpat viņš izveidoja instrumentus savam ansamblim. Kasjans Jevčenko patstāvīgi audzēja kazas, apstrādāja ādas un izmantoja dažādus sadzīves priekšmetus jaunu instrumentu radīšanai. Viņš demonstrēja savu trompeti, koka tauri un kazū Kijivas konservatorijas Tautas instrumentu katedrā, kur saņēma atbalstu. Šos instrumentus iekļāva konservatorijas tautas instrumentu orķestrī. Turklāt viņš radīja baritona ragu un pilnveidoja oriģinālo tautas lociņu-sitaminstrumentu — kozobasu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://istvolyn.info/index.php?option=com_content&task=view&id=1802&Itemid=25|title=Столярчук Б.Й. Відродження традиційної української інструментальної музики {{!}} Друк {{!}} Читальний зал - Культура та мистецтво|website=web.archive.org|access-date=2023-07-11|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304194958/http://istvolyn.info/index.php?option=com_content&task=view&id=1802&Itemid=25}}</ref> 2009. gada 24. oktobrī, 84 gadu vecumā Kasjans Jevčenko nomira. == Piemiņas godināšana == * Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) Kasjana Jevčenko vārdā ir nosaukta iela, kurā dzīvoja mūziķis. * Popelņanskas rajonā mūziķa vārdā ir nosaukta mūzikas skola — Kasjana Jevčenko mākslas skola. * Kopš 2019. gada norisinās Kasjana Jevčenko ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls. 2010. gada 22. novembrī Popeļņanskas mūzikas skolā atklāja Kasjana Jevčenko piemiņas klasi un uzstādīja piemiņas plāksni. Mūzikas skolas telpā glabājas paša meistara radītie mūzikas instrumenti. Šeit var redzēt viņa unikālo banduru, kuru viņš spēlēja visu savu dzīvi, ieskaitot konservatoriju un G. Verevkas kori. Šos instrumentus muzejam dāvināja meistara sieva Larisa. Turklāt muzejā ir fotogrāfijas, pateicības raksti, balvas un laikrakstu materiāli, kas atspoguļo meistara radošo ceļu un dzīvi. Pēc Kasjana Jevčenko nāves ansambļu vadīšanu uzticēja Popeļņanska bērnu mūzikas skolas flautas spēles skolotājam Leonīdam Kravčukam. Turpmākajos gados ansambļu vadītāja pienākumus pildīja Nikolajs Fedorišins, Jekaterina Volinčuka, Vladimirs Uščapovskis un Mihails Mikitenko. Visus Kasjana Jevčenko radītos mūzikas instrumentus joprojām izmanto, un ansambļi turpina savu darbību, attīstot Ukrainas tautas instrumentālo mākslu. Kasjans Jevčenko sevi parādīja ne tikai kā virtuozs mūziķis, kurš spēlēja daudzus instrumentus un atdzīvināja aizmirstos senos ukraiņu tautas instrumentus, bet arī kā komponists, kurš rādīja mūziku saviem ansambļiem "Guk", "Gučok" un "Gučenok". Katrā savas darbības jomā Kasjans Jevčenko sniedza nozīmīgu ieguldījumu Ukrainas kultūrā un mūzikas mākslā. Pateicoties viņa talantam, darbam un vēlmei atbalstīt ukraiņu instrumentus dzīvē, Kasjans Jevčenko atstājis neaizmirstamu nospiedumu Ukrainas mūzikas kultūras vēsturē. == Filmogrāfija == * 1991 — [[dokumentālā filma]] "Polka ar gocu",<ref>{{Atsauce|title=Полька з гоцем - Касян Євченко|url=https://www.youtube.com/watch?v=Gpd0cMoR-jU|accessdate=2023-07-11|language=lv-LV}}</ref> ''Ukrtelefilm'' * 1991 — dokumentālā filma " Ak, puiši no gadatirgus nāca",<ref>{{Atsauce|title=Ой, да ішли хлопці з ярмарку|url=https://www.youtube.com/watch?v=K8Hjdj8mhOw|accessdate=2023-07-11|language=lv-LV}}</ref> ''Ukrtelefilm'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.tuaron.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230711120258/https://www.tuaron.com/ |date={{dat|2023|07|11||bez}} }} * [https://www.facebook.com/groups/1596119577105506 Kasjana Jevčenko mākslas skola Oficiālais mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Javčenko, Kasjans}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ukraiņu mūziķi]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ukraiņu komponisti]] [[Kategorija:Žitomiras apgabalā dzimušie]] ktg1om58fh4b1lm0ydl1qypwcmk4ya4 0 551725 4500211 4258495 2026-07-29T16:22:39Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4500211 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Gebekli Tepe | native_name = {{ubl|''Göbekli Tepe''|''Girê Mirazan''}} | image = Göbekli Tepe, Urfa.jpg | image_size = | caption = | map_type = Turcija | reljefa_karte = jā | map_caption = | map_size = | latd = 37| latm = 13| lats = 23| latNS = N | longd = 38| longm = 55| longs = 21| longEW = E | location = {{vieta|Turcija|Šanliurfas ils}} | region = | type = apmetne | area = 126 hektāri | built = 9600 gadi p.m.ē. | abandoned = 8000 gadi p.m.ē. | cultures = | excavations = no 1995. gada līdz mūsdienām | archaeologists = | condition = | management = | public_access = | notes = | designation = {{Designation list | designation1 = WHS | embed = yes | designation1_offname = | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv | designation1_date = 2018. gadā <small>(42. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1572 1572] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{TUR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 126 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 461 ha }} }} '''Gebekli Tepe''' ({{val|tr|Göbekli Tepe}}, {{izrunā|ɟœbecˈli teˈpe}}, [[kurdu valoda|kurdu]]: ''Girê Mirazan'') ir [[neolīts|neolīta]] laikmeta [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģisko izrakumu]] vieta mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos. Gebekli Tepe atrodas [[Germušs|Germuša]] kalnos, netālu no Turcijas un [[Sīrija]]s robežas. Vieta ir slavena ar lielām apļveida struktūrām, kuras veido masīvi akmens stabi divās rindās. Tie ir vecākie zināmie [[megalīts|megalīti]] pasaulē. Gebekli Tepe tiek uzskatīta par vienu no vecākajiem [[templis|tempļiem]] pasaulē. Tā bija apdzīvota no 9600. gada p.m.ē. līdz aptuveni 8000. gadam p.m.ē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Turcija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] [[Kategorija:Megalītiskās būves]] a9jtv3qgoeo6o6hyu6e8dvp4bzoun4k 0 556187 4500185 4497809 2026-07-29T12:20:10Z Lazurīts 146948 4500185 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 62. vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = 250 | caption = | location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = vidusskola | fundingtype = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 17.3 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 59.4 | longEW = E | opened = 1969. gadā | closed = 2012. gadā | headmaster = p.i. Dainuvīte Spalle | grades = 1. — 12. klase | students = 244 (2012) | language = latviešu | status = slēgta }} '''Rīgas 62. vidusskola''' bija vispārējās izglītības iestāde [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]]. == Vēsture == Dibināta 1969. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:977400|article:DIVL159|query:Skolas%20skolas%20%C4%B6engaraga%20/ Jaunajā iecirknī], I. Ģiga, 15.06.1970.</ref> Skolā bija pionieru vienība, kas nesa Padomju Savienības Varoņa Ņikifora Pavlova vārdu.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1124092|article:DIVL207|query:%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8B%20%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D0%BE%D0%B2%20%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%84%D0%BE%D1%80%20| Один из десанта], В. Козлов, 02.10.1979.</ref> 1989. gadā — skolu pārveidošanas no divplūsmu uz vienplūsmu skolām gaitā — divplūsmu Rīgas 62. vidusskola tika reorganizēta par latviešu plūsmas skolu, apvienojot latviešu plūsmas skolēnus no bijušajām divplūsmu skolām — Rīgas [[Rīgas 72. vidusskola|72.]] un [[Rīgas 75. pamatskola|75.]] vidusskolas, kā arī no Rīgas 4. pagarinātās darba dienas skolas.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:704951|article:DIVL183|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolas%20| Bija streiks un ģībšana. Kā tagad?], Valdis Vilnis, 13.09.1989.</ref> Savukārt Rīgas 62. vidusskolas krievu plūsma tika pārcelta uz [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolu]] (kas kļuva par krievu plūsmas skolu). Šis lēmums izraisīja daļas krievu plūsmas neapmierinātību un radīja ilgstoši saspringtu atmosfēru Rīgas 62. vidusskolā, ko raksturoja vandālisma un vardarbības incidenti.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:558496|article:DIVL127|query:R%C4%ABgas%2062%20vidusskolu%20| Kas aizstāvēs Rīgas 62. vidusskolu?], Ilze Korņejeva, 04.06.1990.</ref> 2000. gadā Rīgas 62. vidusskolā aizsākās sporta kluba un akadēmijas [[SK Super Nova|"Super Nova"]] vēsture, kas sākotnēji bija skolas pulciņš. Mūsdienās tā ir viena no lielākajām futbola akadēmijām Latvijā.<ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/sports/futbola-akademijai-super-nova-25-gadu-jubileja.31143| Futbola akadēmijai "Super Nova" 25 gadu jubileja], Ilmārs Stūriška, 07.08.2025.</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2012. gadā [[Rīgas dome]] nolēma likvidēt Rīgas 62. vidusskolu un pievienot to [[Rīgas 25. vidusskola]]i.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/167289-atbalsta-divu-vidusskolu-un-viena-bernudarza-likvidesanu-riga Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā šodien atbalstīti lēmumi par divu vidusskolu un viena bērnudārza likvidēšanu, informē Rīgas domē] jauns.lv 2012. gada 26. janvārī</ref> 2014. gadā bijušās skolas ēka tika renovēta un pārbūvēta [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] un [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB)]] vajadzībām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/70722-atklats-riga-modernakais-valsts-policijas-iecirknis-foto| Atklāts Rīgā modernākais Valsts policijas iecirknis. FOTO], Jauns.lv, 16.10.2014.</ref><ref>[https://building.lv/raksts/jaunas-telpas-tiek-atverta-rcb-daugavas-filialbiblioteka Jaunās telpās tiek atvērta RCB Daugavas filiālbibliotēka], Indra Vilde un Dzintra Āboliņa, 2015. gads.</ref> Šobrīd bijušās Rīgas 62. vidusskolas ēkā atrodas: *[[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas pašvaldības policijas]] pārvaldes un nodaļas; *[[Rīgas Centrālā bibliotēka|RCB]] Daugavas filiālbibliotēka; *[[Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"|BJC "Daugmale"]] filiāle; *Loka šaušanas sporta klubs "Amazones"; *citas iestādes. ==Izglītības programmas== *Pamatizglītības programma (21011111); *Vispārējas vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011). == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] ruhidrs9aknyvjw3ac1ux9cibrsbrce 0 561878 4500209 4388885 2026-07-29T15:48:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500209 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste| | platums = | vārds = Kaspars Bušs | vārds_orig = | attēls = Kaspars Bušs.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 05 | dz_vieta = {{vieta|Padomju Krievija|Ufas guberņa|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 08 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = vīrietis | vecāki = Krišs Bušs, Ella Buša dzim. Zvejniece | brāļi = [[Miervaldis Bušs|Miervaldis]] | māsas = Ilga, Rasma, Vita | dzīvesbiedrs = Ārija Buša | bērni = Harijs Bušs | paraksts = | zinātne = mežzinātne, [[ekoloģija]], [[botānika]] | grāds = Dr. habil. biol. | darba_vietas = Latvijas Mežu pētīšanas stacija, Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts, Mežsaimniecības problēmu institūts "Silava". | akad_amats = Mežu hidromeliorācijas laborātorijas vadītājs | alma_mater = Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte | pasniedzēji = [[Pauls Galenieks]], [[Voldemārs Lange]]. | skolnieki = Pēteris Zālītis | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }}'''Kaspars Bušs''' (1919—1988) bija latviešu [[Mežs|mežzinātnieks]], [[Etoloģija|ekologs]], izstrādājis jaunu [[Meža tipi Latvijā|mežu tipoloģisko klasifikāciju Latvijai]], jaunus mežu apsainiekošanas un audžu veidošanās principus. == Dzīves gājums == Kaspars Bušs dzimis 1919. gada 5. jūlijā [[Krievija|Krievijā]] [[Ufa|Ufas guberņas]] Menzeļinskas rajonā mežziņa kordonā starp Jelaņi un Savaļjevo sādžām mežziņa Kriša Buša un Ellas Bušas (dzimusi Zvejniece) ģimenē. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], ģimene turp bija devusies bēgļu gaitās un atgriezās Latvijā 1921. gadā.<ref name="ReferenceA">V. Lagzdiņa Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001</ref> 1922. gada 25. janvārī Krišs Bušs tika iecelts par virsmežziņa vietas izpildītāju [[Grīva (Daugavpils)|Bornes]] (vēlāk Grīvas) virsmežniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:2759%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Krišu%20Bušu%20 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:2759%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Krišu%20Bušu%20 }}</ref> Ģimene pārcēlās uz dzīvi [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]]. Kaspars Bušs mācījies Daugavpils pilsētas 2. pamatskolā un 1936. gadā beidzis [[Daugavpils 1. ģimnāzija|Daugavpils 1. ģimnāziju]]. No 1936. līdz 1943. gadam mācījies un absolvējis [[Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Jelgavas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes]] Mežkopības nodaļu. Padomju okupācijas varasiestādes šo diplomu neatzina, un 1957. gadā K. Bušs vēlreiz absolvēja [[LBTU Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti]].<ref name="periodika.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:136051%7Carticle:DIVL278%7Cquery:Kaspara%20Buša%20Bušu%20Kaspars%20 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:136051%7Carticle:DIVL278%7Cquery:Kaspara%20Buša%20Bušu%20Kaspars%20 }}</ref> Par mežzinātnieku kļuva arī Kaspara Buša brālis [[Miervaldis Bušs]]. 1943. gadā mobilizēts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|SS 19. grenadieru divizijā.]] Ievainots, 1945. gadā nonācis [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] gūstā. Ieslodzīts Piemaskavas karagūstekņu nometnē pie Perovo, atbrīvots 1946. gadā.<ref name="ReferenceA"/> No 1947. līdz 1961. gadam strādājis Mežierīcības kantorī un Mežu pētīšanas stacijā. Strādādams par galveno speciālistu Valsts Meliorācijas projektēšanas institūta Meža meliorācijas daļā, 1958. gadā aizstāvējis mežsaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju. No 1961. gada uzsācis darbu [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtā]] kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, 1967. gadā kļuvis par Mežu hidromeliorācijas laboratorijas vadītāju. 1973. gadā [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] aizstāvējis bioloģijas zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Latvijas PSR nosusināto mežu tipoloģiskā novērtēšana".<ref name="periodika.lv"/> Kaspars Bušs bija kaislīgs [[mednieks]], interesējies par medniecību un atreferējis ārzemēs publicētus rakstus par to. Tie apkopoti krājumā "Informācija un komentāri medniecības jautājumos", kas pārpublicēts 2019. gadā grāmatā "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums".<ref>Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums. Salaspils 2019</ref> Kaspars Bušs aizrāvies arī ar [[Fotogrāfija|fotogrāfiju]], bijis fotokluba "Rīga" biedrs.<ref name="ReferenceA"/> Viņa sarakstītie draudzīgie sarži un apsveikumi, kolēģu sakrāti un apkpopoti, publicēti jau minētajā krājumā 2019. gadā. Kaspars Bušs miris 1988. gada 8. jūnijā. Apglabāts Cēsīs Meža kapos.<ref>Intervija ar [[Rūta Kazāka|Rūtu Kazāku]] 15.01.2023</ref> == Zinātniskā darbība == Kaspars Bušs uzauga mežkopja ģimenē, un viņa interese par dabu, par mežu kā vienumu (termins "ekosistēma" tad vēl nebija formulēts) pieauga reizē ar pašu. Vēl pirms kara, mācoties universitātē, viņš vasarās strādāja Mežu pētīšanas stacijā. Darbu pēc kara un gūstekņu nometnes viņš atsāka Mežu ierīcības kantorī. Vēlāk, strādādams Valsts meliorācijas projektēšanas institūta Mežu meliorācijas daļā, K. Bušs izstrādāja un 1958. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Tajā parādīti pētījumu rezultāti par kokaudzes augšanas gaitas izmaiņām pēc nosusināšanas. Iezīmēti arī turpmāko pētījumu virzieni meža hidromeliorācijas jomā — nosusināšanas efekts jāvērtē saistībā ar meža tipu; nosusināto mežu taksēšanai jābalstās uz koksnes tekošo pieaugumu, saimniecisko vecumu, tekošo bonitāti un papildu pieaugumu.<ref name="Zālītis P. Par Kasparu Bušu 2021">Zālītis P. Par Kasparu Bušu. Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021. 225. — 230. lpp. ISBN 978-9934-15-992-3</ref> [[Attēls:Grāmatas vāks.jpg|thumb|left]] 1961. gadā K. Bušs pārgāja darbā uz ZA Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūta Meža hidromeliorācijas laboratoriju. Sākās intensīvs lauka darbu periods, tika ierīkoti parauglaukumi un veikti mērījumi visā Latvijā. 1967. gadā viņš kļuva par šīs laboratorijas vadītāju. Tika savākta plaša informācija par kokaudžu attīstību, par dzīvās zemsedzes izmaiņām pēc mežu meliorācijas. Pilnībā tika nofiksēti meliorācijas sistēmu lietderīgākie parametri — grāvju dziļums, to savstarpējais atstatums atkarībā no meža tipa.<ref name="Zālītis P. Par Kasparu Bušu 2021"/> K. Bušam radās pārliecība, ka toreizējā nosusināto meža tipoloģija neatbilst patiesajai situācijai Latvijas mežos. 1972. gadā viņš izstrādāja jaunu nosusināto mežu tipoloģiju, kuru aizstāvēja Tartu Universitātē un ieguva bioloģijas zinātņu doktora grādu. Nosusināto mežu ekosistēmu klasifikācija balstās uz to informāciju, ko sniedz izvēlēta un dokumentēta audzes elementu kopa. Ekosistēmas tika sagrupētas, veicot komponentu analīzi ar toreiz pieejamajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Šo metodi Kaspars Bušs izmantoja arī pēc dažiem gadiem, klasificējot sausieņu mežus. Tādējādi izveidota viengabalaina Latvijas mežu tipoloģija, kuru Latvijā izmanto jau piecdesmit gadus.<ref name="Zālītis P. Par Kasparu Bušu 2021"/> 1978. gadā K. Bušs noformulēja un sāka popularizēt jaunu mežzinātnes teoriju un jaunas apsaimniekošanas metodes. Tajā pašā gadā tika izdota mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra pavēle par audzes mērķa iedibināšanu Latvijas mežos. Pavēles zinātnisko pamatojumu par tīraudžu audzēšanu mistrotā mežā bija sagatavojis K. Bušs.<ref name="Zālītis P. Par Kasparu Bušu 2021"/> [[Attēls:Sūnu zīmējumi.jpg|thumb|Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums. Salaspils, 2019]] Savas darbības pēdējā gadu desmitā Kaspars Bušs strādāja, lai radītu vienotu, ekoloģiski pamatotu, meža audzēšanas programmu, kas aptvertu visus etapus, sākot no meža atjaunošanas un beidzot ar audzes nociršanu galvenajā cirtē. Tika izdota un par bibliogrāfisku retumu kļuva Kaspara Buša un Imanta Ieviņa monogrāfija par meža kopšanas ciršu ekoloģiskajiem un tehnoloģiskajiem pamatiem.<ref name="Zālītis P. Par Kasparu Bušu 2021"/> K. Bušs piedalījies ar referātiem Vissavienības konferencēs [[Krievija|Krievijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Karēlijas Republika|Karēlijā]] un citur. Viņš organoizējis un vadījis nozīmīgas sanāksmes Latvijā, piemēram, [[Padomju Savienība|Vissavienības]] paplašinātais mežsaimniecības un agro-meliorācijas plēnums Rīgā 1968. gadā, Vissavienības sanāksme par skaitļošanas metožu lietošanu veģetācijas struktūras izpētē [[Salaspils|Salaspilī]] 1971. gadā.<ref>Āboliņa A. Latvijas mežu tipologs. Mežzinātnieka Kaspara Buša devums Latvijas sūnu izpētē. Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums. Rīga, 2019</ref> Kaspars Bušs kopš 1963. gada bija [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s biedrs.<ref>Всесоюное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978</ref> Piedalījās Baltijas botāniķu ekspedīcijās — konferencēs, uzstājās ar referātiem. Viņa ievāktie [[Sūnaugi|sūnu]] paraugi (834) glabājas "Silvas" sūnu [[Herbārijs|herbārijā]].<ref>Bambe. B. Mežzinātnieka Kaspara Buša devums Latvijas sūnu izpētē. Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums. Rīga, 2019</ref> Kaspars Bušs sūnas ne tikai vācis un noteicis, bet arī zīmējis. 51 zīmējums, kas saglabājies "Silavā", arī publicēts izdevumā "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums". == Pagodinājumi == Par godu Kaspara Buša simtgadei 2019. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» kopā ar Latvijas Zinātņu Akadēmiju izveidoja '''Kaspara Buša balvu''' meža ekoloģijā un mežkopībā. Šī balva tiek piešķirta par fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kas sekmējuši Latvijas meža ekosistēmas izzināšanu saistībā ar meža vērtības palielināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mezaavize.lv/mezzinatnieka-kaspara-busa-mantojums-par-meza-un-cilveka-mijiedarbibu/|title=Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums – par meža un cilvēka mijiedarbību &#124; Meža Avīze|date=2022. gada 15. sept.|website=mezaavize.lv|access-date=2024. gada 27. Janvāris|archive-date=2024. gada 16. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116120426/https://www.mezaavize.lv/mezzinatnieka-kaspara-busa-mantojums-par-meza-un-cilveka-mijiedarbibu/}}</ref> == Darbi == 2019. gadā "Silavas" kolēģi sagatavoja un izdeva Kaspara Buša kopotos rakstus "Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums". Tajā pārpublicēti viņa nozīmīgākie darbi un Māra Laiviņa sastādīta bibliogrāfija (38. — 48. lpp.). * Bušs K. Latvijas PSR meža augšanas apstākļu un purvu tipu noteicējs. Jaunākais Mežsaimniecībā, 6/7. Salaspils, 1964. * Bušs K., Āboliņa A. Vairāk vērības zemsegas augiem. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, Nr. 1. Rīga, 1964. * Буш К., Аболиня А. Взаимосвязь между растительным покровом и производительностью древостоев важнейших осушенных типов леса. Растительность Латвийской ССР. Т.4., Рига, 1964. * Буш К., Аболиня А. Строение и изменение растительного покрова важнейших типов леса под влиянием осушения. Вопросы гидролесомелиорации. Рига, 1968. * Буш К. Анализ типов осушенных лесов Латвийской ССР. Лесоведение. Т.5. Москва, 1971. * Bušs K. Latvijas PSR mežu tipoloģijas pamati. Rīga, 1976. * Буш К., Залитис П. Леса на торфяных почвах. Торф в лесном хозяйстве. Рига, 1977. * Bušs K. Meža ekoloģija un tipoloģija. Rīga, 1981. * Bušs K. Meža ekositēmu daudzveidība un stabilitāte. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, Nr. 3. Rīga, 1985. * Bušs K. Meža tipoloģija. Latvijas meži. Rīga, 1987. * Bušs K. Mežs kā ekosistēma. Latvijas meži. Rīga, 1987. * Bušs K. Mežaudžu struktūras pētījumi dabas rezervātos. Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, Nr. 2. Rīga, 1987. * Bušs K. Meža ekosistēmas. Rīga, 1989. Rakstījis arī "Dabas un Vēstures kalendāram", "Zinātnei un Tehnikai", "Literatūrai un Mākslai", Lauksaimniecības Enciklopēdijai, Latvijas Padomju enciklopēdījai, Enciklopēdījai Latvijas Daba. == Avoti == * Lagzdiņa V. Mežkopju Bušu dzimta. Rīga, 2001. ISBN 9984-9547-2-2 * M.B. Daži Kaspara Buša dzīves dati. "Meža Šalkas", Nr. 15. (01.04.1989) http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:136051%7Carticle:DIVL278%7Cquery:Kaspara%20Buša%20Bušu%20Kaspars%20 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:136051%7Carticle:DIVL278%7Cquery:Kaspara%20Buša%20Bušu%20Kaspars%20 |date={{dat|2021|06|29||bez}} }} * Enciklopēdija Latvijas daba. 6.sēj. Rīga, 1998. ISBN 9984-00-332-9 * Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums. Salaspils, 2019. ISBN 978-9934-8632-4-0 * Hānbergs Ē., Jansons J. Silavieši. Latvijas Mēdijs, 2021. ISBN 978-9934-15-992-3 * https://enciklopedija.lv/skirklis/204263-Kaspars-Bušs == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] 9ehg4zhq95urlequ1n810efihoka9lk 0 571789 4500237 4324148 2026-07-29T18:22:00Z Olgerts V 41522 papild. 4500237 wikitext text/x-wiki '''Oļu iela''' var būt: * [[Oļu iela (Rīga)|Oļu iela]] — iela Rīgā; * [[Oļu iela (Jelgava)|Oļu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Oļu iela (Jūrmala)|Oļu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Oļu iela (Baloži)|Oļu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; * [[Oļu iela (Jēkabpils)|Oļu iela]] — iela Jēkabpilī; * [[Oļu iela (Pāvilosta)|Oļu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; * [[Oļu iela (Saulkrasti)|Oļu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Oļu iela (Garkalne)|Oļu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]; * [[Oļu iela (Jaundubeņi)|Oļu iela]] — iela Grobiņas pagasta [[Jaundubeņi|Jaundubeņos]] (agrāk [[Trešie Dubeņi|Trešajos Dubeņos]]). == Skatīt arī == * [[Olu iela (Daugavpils)|Olu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]. * [[Olu iela (Liepāja)|Olu iela]] — bijusī iela [[Liepāja|Liepājā]]. {{Ielu nosaukums}} rbhrm4yf4itevfgfgd9e83vamdlq69z 0 577773 4500310 4500164 2026-07-29T21:31:28Z Teatrālis 82063 /* Jūlijs */ 4500310 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], viens no [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] nozares pamatlicējiem Latvijā, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], ilggadējs Eduarda Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] cuzqu1jusymo6whkutbavzd868mottv 0 578233 4500372 4306222 2026-07-30T05:30:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500372 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Kvebekas franču valoda |nativename=''Français québécois'' |familycolor=Franču |pronunciation={{IPA|[fʁɑ̃sɛ kebekwa]}} |region=[[Kvebeka]], [[Ontārio]], [[Jaunanglija]], [[Mičigana]], [[Florida]] |speakers=7 303 740 (2016)<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Government of Canada |first1=Statistics Canada |title=Le Quotidien — Mégatendances canadiennes : L'évolution des populations de langue maternelle au Canada |url=https://www150.statcan.gc.ca/n1/daily-quotidien/180221/dq180221g-fra.htm |website=www150.statcan.gc.ca |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20210922101820/https://www150.statcan.gc.ca/n1/daily-quotidien/180221/dq180221g-fra.htm |archivedate={{dat|2021|09|22||bez}} |date={{dat|2018|2|21||bez}} }}</ref> |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāliskās valodas|Itāliskās]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumitāliskās valodas|Rietumitāliskās]] |fam5=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam6=[[Gallu-ibēriešu valodas|Gallu-ibēriešu]] |fam7=[[Gallu-romāņu valodas]] |fam8=[[Retoromāņu valodas|Retoromāņu]] |fam9=[[Franču valoda|Franču]] |script=[[Latīņu alfabēts]] ([[Franču alfabēts|franču ortogrāfija]]) |nation= [[Attēls:Flag_of_Quebec.svg|22px]] [[Kvebeka]] |agency=''Office québécois de la langue française'' |iso2= |iso3= |IPAChartEng= }} '''Kvebekas franču valoda''' ({{val|fr|Français québécois}}, izrunā: {{IPA|[fʁɑ̃sɛ kebekwa]}}) ir [[Kanāda|Kanādā]] dominējošais [[franču valoda]]s paveids.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Circuit des vins du Québec en petit groupe au départ de Montréal avec repas gastronomique et dégustation de fromages (facultatifs) |url=http://www.azurever.com/canada/quebec/magazine/parle-quebecois.php3 |website=Trvlr - #1 Media 100% Voyage & Digital |language=fr |date={{dat|2013|7|15||bez}} |access-date={{dat|2024|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2010|11|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101113061028/http://www.azurever.com/canada/quebec/magazine/parle-quebecois.php3 }}</ref> Tā ir saziņas valoda [[Kvebeka]]s provincē, ko izmanto ikdienā izglītībā, plašsaziņas līdzekļos un valdībā, savukārt termins "[[Kanādas franču valoda]]" apraksta visus Kanādā runātos franču valodas paveidus, ieskaitot Kvebekas, [[Akadija]]s, [[Ņūfaundlenda]]s un citas izloksnes. Rakstiski Kvebekas franču valoda ir sintaktiski gandrīz identiska [[franču valoda|standartizētajai franču valoda]]i un tikai nedaudz atšķiras no tās leksikas ziņā. Mutiski gan ir izteiktas sintaktiskas, fonētiskas un leksiskas novirzes no rakstītās valodas.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Doxey |first1=Daniel |title=Differences Between Canadian French and European French |url=https://internationaltranslating.com/2023/05/28/differences-between-canadian-french-and-european-french/ |website=International Translating Company |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |date={{dat|2023|5|28||bez}}}}</ref> Dažos gadījumos Francijas TV mēdz pievienot subtitrus vai dublēt Kvebekas televīzijas raidījumus, ja tiek lietoti barbarismi, lauku runa un slengs.<ref>{{ziņu atsauce |title=Skaties REplay.lv ► Seriāls, kuram režisors Ksavjē Dolans atdevis visu – «Nakts, kad Logans pamodās» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/01.12.2023-skaties-replaylv-serials-kuram-rezisors-ksavje-dolans-atdevis-visu-nakts-kad-logans-pamodas.a533632/ |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |work=www.lsm.lv |date={{dat|2023|12|01||bez}} |language=lv |quote=Tā kā seriāla galvenais izplatītājs Eiropā ir "Canal+", tad franču valodas uzrunāšana uz kvebekiešu dažkārt mazliet jancīgās izloksnes laikam bija nepieciešamība}}</ref> Valodas regulators Kvebekā ''[[Office québécois de la langue française]]'' strādā, lai attīstītu franču valodu un atbalsta noteiktas īpatnības, kas dažkārt var atšķirties no lietojuma ārpus Kvebekas, taču neizslēdzot pēdējo.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=La Vitrine linguistique de l’Office québécois de la langue française |url=https://vitrinelinguistique.oqlf.gouv.qc.ca/ |website=vitrinelinguistique.oqlf.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |language=fr |date={{dat|2024|7|25||bez}}}}</ref> == Vēsture == Kvebekas franču valodas izcelsme meklējama 17. un 18. gadsimta agrīnās mūsdienu franču valodas reģionālajās paveidos (dialektos), ko sauc arī par klasisko franču valodu, un citās gallu-romāņu valodās, kurās runāja franču kolonisti [[Jaunfrancija|Jaunfrancijā]]. Kvebekas franču valoda vai nu attīstījās no šīs valodu bāzes, un tās attīstību ietekmēja koloniālisma periods vai tika ievesta no [[Parīze]]s un citām Francijas lielpilsētām kā ''koiné'' valoda vai ''[[lingua franca]]'' kolonistu vidū.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Proceedings of the International Congress of Linguists |url=http://www.nou-la.org/ling/1998a-fpparis.pdf |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |date={{dat|1997|7|25||bez}}}}</ref> === Jaunfrancija === Atšķirībā no valodas Francijā 17. un 18. gadsimtā, franču valoda [[Jaunfrancija|Jaunfrancijā]] bija diezgan vienota. Valodā sāka ieviesties aizguvumi no pamatiedzīvotāju valodām, it īpaši vietvārdi, piemēram, ''Québec'', ''[[Kanāda#Etimoloģija|Canada]]'' un ''Hochelaga'', kā arī vārdi, kas raksturo floru un faunu, piemēram, ''atoca'' ([[dzērvenes]]) un ''achigan'' ([[Micropterus nigricans|lielmutes asaris]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=achigan |url=https://en.wiktionary.org/wiki/achigan#French |website=Wiktionary, the free dictionary |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |language=en |date={{dat|2024|8|1||bez}}}}</ref> Upju un okeāna kā galveno transporta ceļu nozīme atstāja savu nospiedumu arī Kvebekas franču valodā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=débarquer |url=https://en.wiktionary.org/wiki/d%C3%A9barquer#French |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}}}}</ref> === Britu valdīšana === Līdz ar [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] valdīšanas sākšanos 1760. gadā, Kanādas franču valoda kļuva izolēta no Eiropas franču valodas. Tas noveda pie vecāku izrunu saglabāšanas, piemēram, ''moé'', ''moi'' vietā un izteicieni un frāzes, kas vēlāk izzuda Francijā. Lai novērstu konfliktus Kvebekā, ar [[Kvebekas akts|Kvebekas aktu]] 1774. gadā Kvebekas teritorijā atjaunoja [[franču valoda]]s oficiālo statusu, kā arī atjaunota [[katoļticība]]s piekopšanas brīvība un Francijas civillikums. Tas sadusmoja daudzus [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit koloniju]] iedzīvotājus, kuri atbalstīja [[ASV revolūcija|ASV revolūciju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=From Conquest to Revolution |url=http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/permanent-exhibitions/battleground/clash-of-empires/from-conquest-to-revolution |website=Canadian War Museum |publisher=warmuseum.ca |date={{dat|2009|10|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> === 19. gadsimta beigas === Pēc [[Kanādas konfederācija]]s 1867. gadā, Kvebeka sāka [[Otrā industriālā revolūcija|industrializēties]], izraisot pilsētu paplašināšanos un palielinot kontaktus starp franciski un angliski runājošajiem. Uzņēmējdarbība Kvebekā, īpaši ar pārējām Kanādas provincēm un Amerikas Savienotajām Valstīm, tika veikta angļu valodā. Arī saziņa ar Kanādas federālo valdību un tās ietvaros notika gandrīz tikai angļu valodā. Šis periods ietvēra strauju imigrācijas pieaugumu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], īpaši uz Monreālu, kas pēc savas komerciālās dzīves atgādināja anglofonisku pilsētu, bet saglabāja pārsvarā frankofonu iedzīvotājus. Rezultātā Kvebekas franču valoda sāka aizņemties vārdus gan no [[Kanādas angļu valoda|Kanādas]], gan [[Amerikāņu angļu valoda|ASV angļu valodas]], lai aizpildītu leksiku tiesību, ražošanas, uzņēmējdarbības un tirdzniecības jomā. Liels skaits frankofonu devās uz ASV, lai meklētu darbu. Kad viņi atgriezās, viņi atnesa sev līdzi jaunus vārdus, kas ņemti no viņu darba pieredzes [[Jaunanglija]]s tekstilrūpnīcās un ziemeļu kokmateriālu rūpnīcās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Quebecers in New England |url=https://www.cbc.ca/history/EPISCONTENTSE1EP10CH3PA4LE.html |website=cbc.ca |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}}}}</ref> === No 20. gadsimta līdz 1959. gadam === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā lielākā daļa Kvebekas iedzīvotāju pirmo reizi dzīvoja pilsētu teritorijās. Laikmets no šī perioda līdz [[Maurice Duplessis|Morisa Diplesī]] nāvei 1959. gadā iezīmējās ar masveida provinces modernizāciju. Tieši šajā periodā Kanādā sākās radio un televīzijas apraide franču valodā ar eiropiešu izrunu. Kamēr Kvebekas franču valoda šajā laikā aizņēmās daudzus angļu valodas zīmolu nosaukumus, Kvebekas pirmie modernie terminoloģiskie centieni ietvēra franču valodas leksiku par [[Ledus hokejs|ledus hokeju]], kas ir viens no Kanādas nacionālajiem sporta veidiem. Laikmetu pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iezīmēja arī lieli imigrācijas viļņi, kuru imigrantu dzimtā valoda nebija ne franču, ne [[angļu valoda|angļu]] valoda. === No 1959. līdz 1982. gadam === No Kanādas frankofonu [[Klusā revolūcija (Kvebeka)|Klusās revolūcijas]] līdz [[Franču valodas harta]]s pieņemšanai, franču valoda Kvebekā piedzīvoja savu ar strādnieku šķiru saistīto izlokšņu validācijas periodu, kamēr pieauga lasītprasmi un universitātēs izglītoto frankofonu īpatsvars. Likumi par franču valodas statusu tika pieņemti gan [[federālisms|federālā]], gan provinču līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Révolution tranquille |url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/fr/article/revolution-tranquille |website=www.thecanadianencyclopedia.ca |accessdate={{dat|2024|8|21||bez}} |language=fr}}</ref> Tika izveidots valodas regulators ''Office québécois de la langue française'', lai tam būtu būtiska atbalsta loma valodas attīstībā. [[Ontārio]] 20. gadsimta 60. gados tika uzceltas pirmās franču valodas publiskās vidusskolas, taču ne bez konfrontācijām. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču valoda]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] [[Kategorija:Kvebeka]] 2mrychz638otup8d6l03x8ks7zkwjbc 0 580525 4500197 4497883 2026-07-29T13:47:10Z Edis 27633 4500197 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Latvijas Jūras medicīnas centrs | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1996. gads (1944. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://ljmc.lv ljmc.lv] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Vecmīlgrāvja 5. līnija 26 (2).jpg|thumb|[[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] slimnīca Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26.]] '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Jūras medicīnas centrs"''' ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura struktūrvienības ir izvietojušās [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]: [[Sarkandaugava]]s ambulatorās veselības aprūpes centrs, Centrālā slimnīca un Diagnostiskās radioloģijas nodaļa [[Patversmes iela (Rīga)|Patversmes ielā]] 23, Ziemeļu diagnostikas centrs un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] slimnīca [[Vecmīlgrāvja 5. līnija|Vecmīlgrāvja 5. līnijā]] 26, Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centrs [[Melīdas iela|Melīdas ielā]] 10.<ref>[https://ljmc.lv/ LJMC mājas lapa]</ref> 2026. ɡadā Konkurences padome (KP) atļāva AS "[[Veselības centru apvienība]]" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs", abām iestādēm apvienojoties.<ref name="lsm 2026.07.20" /> == Vēsture == Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 4. oktobrī PSRS veselības aizsardzības tautas komisārs izdeva pavēli par [[Latvijas PSR]] Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļas izveidošanu. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Rīgas okupācijas]] 25. oktobrī darbu sāka pirmais ārsta kabinets Latvijas PSR Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļas poliklīnikā, 1. novembrī sanitāri—epidemioloģiskā stacija (SES), bet 25. novembrī — slimnīca ar 40 gultasvietām, kuras pārraudzībā bija visas jūrniecības un zvejniecības sistēmā strādājošo ārstniecības iestādes un kuģu ārsti. 1945. gadā izveidoja plašāku pakļauto iestāžu tīklu, kas aptvēra gan jūras, gan upju kuģniecību, kuģubūves un remonta rūpnīcas un darbnīcas, jūrskolas u.c. 1951. gadā izveidoja [[Baltija]]s Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļu ar filiālēm Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā, kuru 1956. gadā likvidēja un atjaunoja Latvijas PSR Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļu Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas pakļautībā, kas ārstēja arī zvejniekus. 1958. gadā Vecmīlgrāvī uzcēla Rīgas Ostas slimnīcu ar 75 gultasvietām, [[Latvijas PSR]] 1968. gadā [[Katrīnas dambis|Katrīnas dambī]] uzcēla Baseina poliklīniku, savukārt Baseina slimnīcu 1964. gadā pārvietoja uz Patversmes ielu, kur 1970. gadā uzcēla jaunu Baseina Centrālās slimnīcas korpusu. No 1980. līdz 1992. gadam Baseina Centrālo slimnīcu un resora medicīnas dienestu vadīja Inta Spilva. Viņas pakļautībā bija arī zvejnieku bāzes kuģi, kas bija aprīkoti ar instrumentiem un medikamentiem ķirurģiskajai, intensīvajai un neatliekamajai palīdzībai, kā arī ar visu nepieciešamo infekcijas slimnieku izolācijai un ārstēšanai. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1992. gadā uz vairāku Baseina slimnīcas objektu bāzes izveidoja Latvijas Jūras medicīnas centru (LJMC), apvienojot Baseina Centrālo slimnīcu Patversmes ielā ar Rīgas Ostas slimnīcu Vecmīlgrāvī. Par tā vadītāju kļuva [[Jānis Birks]]. 1996. gadā LJMC nodeva [[privatizācija]]i. 1996. gada 27. augustā LJMC reorganizēja par publisku akciju sabiedrību “Latvijas Jūras medicīnas centrs”. Tā akcijas 1998. gada maijā sāka kotēt Rīgas Fondu biržā (tagad ''[[Nasdaq Riga]]''). 1998. gadā LJMC Centra slimnīcā izveidoja [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s Ķirurģijas klīniku. 1999. gadā LJMC piedalījās Latvijas Universitātes medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta dibināšanā.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/medicina/slimnicas/juras-medicinas-centrs/ citariga.lv]</ref> 2025. gada 18. decembrī AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akcionāri nolēma izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus, investīciju baņķierim Jānim Lielcepurem piederošajai SIA POM (tai piederēja 8,82 % LJMC akciju) izsakot šādu priekšlikumu. 2026. gada 14. janvārī [[Latvijas Banka]]s uzraudzības komiteja nolēma atļaut SIA POM izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2026. gada janvārī lielākie akcionāri bija: Ilze Birka (17,50 %), Mārtiņš Birks (17,50 %), [[Jānis Birks]] (12,80 %), Guna Švarcberga (10,36 %), SIA POM (8,82 %), Adams Navicks (6,85 %). No 27. janvāra līdz 13. februārim notika AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" akciju atpirkšana biržā,<ref name="db 2026.01.27" /> un 9. martā akcijas tika izslēgtas no ''Nasdaq Riga'' regulētā tirgus. 2026. gada 25. jūnijā [[Veselības centru apvienība|AS "Veselības centru apvienība"]] (VCA) Konkurences padomei iesniedza apvienošanās ziņojumu, lai saņemtu atļauju iegādāties AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" vairākuma akcijas, un 16. jūlijā atļauja tika dota.<ref name="lsm 2026.07.20" /> Tādējādi VCA kļūs par LJMC vairākuma īpašnieku, iegādājoties 82,92 % uzņēmuma akciju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2026.01.27">[https://www.db.lv/zinas/sakusies-latvijas-juras-medicinas-centra-akciju-atpirksana-birza-524952 Sākusies Latvijas Jūras medicīnas centra akciju atpirkšana biržā] LETA, 27.01.2026</ref> <ref name="lsm 2026.07.20">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://ljmc.lv AS "Latvijas Jūras medicīnas centrs" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Jūras medicīnas centrs]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] r29ydbdokmmasohl2fl65274pw8rumc 0 581540 4500275 4490568 2026-07-29T20:16:38Z Baisulis 11523 /* Kreiseris HMS Belfast (1938) */ : 4500275 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Impērijas kara muzejs | native_name = ''Imperial War Museums'' | image = London Imperial War Museum.jpg | imagesize = | caption = Impērijas kara muzejs Londonā | alt = | map_type = Londona | map_label = | latd = 51.2944 | latNS = N | longd = 0.0630 | longEW = W | former_name = | established = 1917. gads (filiāles atvērtas 1976, 1978, 1984 un 2002. gadā) | location = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Lambeta}} | type = [[nacionālais muzejs]] | accreditation = | key_holdings = | collections = | collection_size = 10 700 000 priekšmetu vai priekšmetu kolekcijas | visitors = Muzejā kopā: 2 667 926 * IWM London: 1 073 936<ref name="ALVA 2019 visitor numbers">{{tīmekļa atsauce |title=ALVA - Association of Leading Visitor Attractions |url=https://www.alva.org.uk/details.cfm?p=423 |website=www.alva.org.uk |access-date=23 October 2020}}</ref> * IWM Duxford: 401 287 * HMS Belfast: 327 206 * Churchill War Rooms: 620 933 * [[Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle|IWM North]]: 244 564 | founder = [[Helēne Krellere - Millere]] | director = Kero Houela (2023-pašlaik) | president = Kentas hercogs, princis Eduards | curator = | assistant curator = | owner = | publictransit = | car_park = | parking = | network = | website = {{URL|https://www.iwm.org.uk/}} | embedded = }} '''Impērijas kara muzejs''' ({{val|en|Imperial War Museum}} (IWM)) ir Lielbritānijas [[nacionālais muzejs]]. Tā galvenā ekspozīcija atrodas [[Londona|Londonā]], un tam ir piecas filiāles Anglijā. Tas tika dibināts kā Impērijas kara muzejs 1917. gadā, un tas bija paredzēts, lai reģistrētu un dokumentētu Apvienotās Karalistes un tās [[Britu impērija|impērijas]] pilsoņu un militārpersonu kara centienus un upurus [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Kopš tā laika muzeja darbības joma ir paplašināta, aptverot visus konfliktus, kuros Lielbritānijas vai Sadraudzības spēki ir bijuši iesaistīti kopš 1914. gada. No 2012. gada muzeja mērķis ir "nodrošināt un veicināt mūsdienu kara un kara vēstures izpēti un izpratni".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.iwm.org.uk/corporate |title=About us |author=Imperial War Museums |work=iwm.org.uk |access-date=28 August 2012}}</ref> Muzeja krājumos ietilpst personīgo un oficiālo dokumentu, fotogrāfiju, filmu un videomateriālu un mutvārdu vēstures ierakstu [[Arhīvs|arhīvi]], plaša bibliotēka, liela mākslas darbu kolekcija, kā arī militāro transportlīdzekļu un lidmašīnu, aprīkojuma un citu artefaktu paraugi. Muzeju finansē no valsts dotācijām, labdarības ziedojumiem un ieņēmumu gūšanas, veicot komerciālas darbības, piemēram, mazumtirdzniecību, licencēšanu un izdevējdarbību. Ieeja ir bez maksas ''IWM London'' muzejā (lai gan konkrētām izstādēm ir jāiegādājas biļete) un [[Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle|''IWM North'']], bet pārējās filiālēs tiek iekasēta ieejas maksa. Muzejs atrodas labdarības organizācijas statusā saskaņā ar 1993. gada Labdarības likumu un ar departamentu nesaistīta valsts iestāde [[Kultūras, mediju un sporta departaments|Kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta departamentā]]. No 2024. gada aprīļa pilnvarnieku priekšsēdētājs ir Gajs Vestons. Kopš 2023. gada maija Kero Hovela ir muzeja ģenerāldirektore. == Muzeja filiāles == === Impērijas kara muzejs Daksfordā === [[Attēls:Imperialwarmuseumduxfordairspacecrop.jpg|thumb|Lidmašīnas Daksfordas muzeja ekspozīcijā|alt=Various aircraft, large and small, exhibited in a hangar.]] Impērijas kara muzejs Daksfordā, netālu no Daksfordas ciema [[Kembridžšīra|Kembridžšīrā]], ir Lielbritānijas lielākais [[aviācija]]s muzejs.<ref name=Holt>Holt, John (September 2008) 'Air play' ''Museums Journal'' Vol.108 No.9 pp. 32—35</ref> Daksfordā atrodas muzeja lielie eksponāti, tostarp gandrīz 200 lidmašīnas, militārie transportlīdzekļi, artilērija un nelieli jūras spēku kuģi septiņās galvenajās izstāžu ēkās.<ref name=A&V>For a list of aircraft, vehicles and boats at Duxford, see {{tīmekļa atsauce |date=November 2011 |url=http://www.iwm.org.uk/sites/default/files/public-document/IWMDuxford_Aircraft_Vehicles_List.pdf |title=IWM Duxford: Aircraft and Vehicles |publisher=Imperial War Museum |access-date=2 February 2012 |archive-date=24 June 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120624145959/http://www.iwm.org.uk/sites/default/files/public-document/IWMDuxford_Aircraft_Vehicles_List.pdf |dead-url=yes }}</ref> Muzejā ir arī vieta muzeja filmu, fotogrāfiju, dokumentu, grāmatu un artefaktu kolekcijām. Muzejā atrodas arī vairāki [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] pulku muzeji, tostarp [[Izpletņlēcēju pulks|Izpletņlēcēju pulka]] un [[Anglijas karaliskais pulks|Anglijas karaliskā pulka]] muzeji. === Kreiseris ''HMS Belfast'' (1938) === ''HMS Belfast'', [[Town klase]]s [[kreiseris]], tika nolaists ūdenī 1938. gadā un kalpoja visu Otro pasaules karu, piedaloties 1943. gada decembra [[Kauja pie Nordkapa|kaujā pie Nordkapa]] un izšaujot dažus no pirmajiem [[Normandijas operācija|operācijas Overlord]] šāvieniem, sabiedroto iebrukuma Normandijā 1944. gada jūnijā laikā. Kreiseris vēlāk piedalījās arī cīņās [[Korejas karš|Korejas karā]]. 1963. gadā bija paredzēts sagriezt kuģi lūžņos, bet 1967. gadā tika uzsākti centieni saglabāt ''Belfast'' kā muzeja kuģi. [[Attēls:HMS Belfast 3.jpg|thumb|HMS Belfast savā stāvvietā Londonas pūlā]] 1971. gadā valdība pieņēma lēmumu pret saglabāšanu, pamudinot izveidot privāto HMS Belfast hondu, lai kampaņotu par kuģa saglabāšanu. Fonda izveide bija veiksmīga, un valdība kuģi nodeva fondam 1971. gada jūlijā. Atvests uz Londonu, kuģis tika pietauvots [[Temza]]s upē netālu no [[Tauera tilts|Tauera tilta]] Londonas pūlā. Atvērts sabiedrībai 1971. gada oktobrī, Belfast kļuva par Impērijas kara muzeja filiāli 1978. gada 1. martā, un toreizējā izglītības un zinātnes valsts sekretāre Šērlija Viljamsa to atzina par "unikālu mūsu vēstures tehnoloģiju demonstrāciju”.<ref> {{tīmekļa atsauce |date=19 January 1978 |title=HMS "Belfast" |url=https://api.parliament.uk/historic-hansard/written-answers/1978/jan/19/hms-belfast#S5CV0942P0_19780119_CWA_145 |access-date=21 August 2009 |work=Parliamentary Debates (Hansard)}} </ref> === Čērčila kara istabas === Kabineta kara istabas ir pazemes komplekss, kas visā Otrā pasaules kara laikā kalpoja kā [[Lielbritānijas valdība]]s komandcentrs. Iekārtas, kas atrodas zem Valsts kases ēkas [[Vestminstera]]s [[Vaithola]]s rajonā, sāka darboties 1939. gadā un tika pastāvīgi izmantotas līdz to pamešanai 1945. gada augustā pēc [[Japānas kapitulācija]]s. To vēsturiskā vērtība tika atzīta jau agri, un sabiedrība tās varēja apmeklēt pēc iepriekšēja pieraksta. Tomēr praktiskais aspekts, kas ļauj nodrošināt publisku piekļuvi objektam zem strādājoša valdības biroja, nozīmēja, ka tikai 4500 no 30—40 000 ikgadējiem pretendentiem, kas vēlējās apmeklēt kara istabas, varēja tikt uzņemti.<ref name=Holmes>Holmes, Richard (2009) ''Churchill's Bunker: The Secret Headquarters at the Heart of Britain's Victory'' (London: Profile Books Ltd) p. 193 {{ISBN|978-1-84668-225-4}}</ref> [[Attēls:MapRoomCabinetWarRoomsTrim.jpg|thumb|Karšu istaba Čērčila kara istabu ekspozīcijā.]] Muzejs piekrita pārņemt objekta uzturēšanu 1982. gadā, un šo lēmumu ļoti atbalstīja toreizējā premjerministre [[Mārgareta Tečere]], Lielbritānijas kara laika premjerministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] cienītāja. Tečere 1984. gada aprīlī atvēra kara istabas. 2003. gadā muzejam tika pievienots vēl viens istabu sektors, ko izmantoja kā apmešanās vietu Čērčils, viņa sieva un tuvākie līdzstrādnieki. Šo telpu restaurācija, kas kopš kara bija pamestas un izmantotas noliktavām, izmaksāja 7,5 miljonus mārciņu. 2005. gadā Kara istabas tika pārdēvētas par Čērčila muzeju un Kabinetu kara telpām, un 850 m2 platība tika pārveidota par biogrāfisku muzeju, kurā tiek pētīta Čērčila dzīve. Čērčila muzeja izveide izmaksāja vēl 6 miljonus mārciņu. Centrālā daļa ir 15 m interaktīvs galds, kas ļauj apmeklētājiem piekļūt digitalizētam materiālam, jo ​​īpaši no [[Čērčila arhīvu centrs|Čērčila arhīvu centra]], izmantojot "elektronisko dokumentu skapi". Muzejs tika pārdēvēts par Čērčila kara istabām 2010. gadā. === Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle === Impērijas kara muzeja ziemeļu filiāle tika atvērta 2002. gadā [[Traforda|Trafordā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]]. Tā bija pirmā muzeja filiāle ārpus Anglijas dienvidaustrumiem un pirmā, kas tika īpaši izveidota kā muzejs. To projektējis amerikāņu arhitekts [[Denjels Libeskinds]]. Impērijas kara muzeja filiāle ziemeļos bija Libeskinda pirmā projektētā ēka Lielbritānijā. [[Attēls:Russian T38 - 85 (6264920102).jpg|thumb|[[T-34|T-34-85]] tanks muzeja ekspozīcijā]] Muzeja pirmā stāva galvenās galerijas telpā atrodas pastāvīgās ekspozīcijas. Tur izvietoti sastāv no hronoloģiskajiem displejiem, kas izvietoti 200 m pa zāles perimetru, un sešiem tematiskiem displejiem telpās izvietotajās "tvertnēs". Galerijas telpas sienas tiek izmantotas kā ekrāni ik stundu audiovizuālo prezentāciju Lielā attēla projekcijai. Galvenā galerija, kas raksturota kā šokējoša un dramatiska, ietver tādus objektus kā krievu tanks [[T-34]], ASV jūras kājnieku korpusa reaktīvo lidmašīnu [[AV-8A Harrier]] un britu 13 mārciņu [[lielgabals|lielgabalu]], ar kuru [[britu armija]] izdarīja pirmo šāvienu Pirmā pasaules kara laikā.<ref>Worsley, Giles (29 June 2002) ''[[The Daily Telegraph]]'' [https://www.telegraph.co.uk/culture/art/3579471/A-globe-ripped-to-pieces.html A globe ripped to pieces]. Retrieved 20 November 2009.</ref> Muzejā tiek rīkota arī pagaidu izstāžu programma, kas iekārtota atsevišķā galerijā. == Galerija == <gallery> Sherman Tank.jpg|thumb|[[M4 Sherman]] tanks muzeja ekspozīcijā. P-51D Mustang Imperial War Museum.jpg|thumb|[[P-51D Mustang]] lidmašīna muzeja espozīcijā. V1.jpg|thumb|[[Spārnotā raķete]] [[V-1 (Fau-1)]] muzeja ekspozīcijā. Brough Superior of T.E. Lawrence.jpg|thumb|[[Brough Superior]] [[motocikls]] kas piederēja [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensam]]. Neue Reichskanzlei eagle, Imperial War Museum London.jpg|thumb|Ērglis no jaunās Reiha kancelejas. Imperial War Museum (21071743125).jpg|thumb|Austrāliešu rekrutēšanas plakāts. Imperial-war-museum-berlin-wall.redvers.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] fragments muzeja dārzā. Supermarine Spitfire at Imperial War Museum London.jpg|thumb|[[Supermarine Spitfire]] lidmašīna. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.iwm.org.uk/ * [https://artsandculture.google.com/partner/imperial-war-museums?hl=en Imperial War Museum] within [[Google Arts & Culture]] {{sisterlinks-inline}} {{UK-aizmetnis}} [[Kategorija:Muzeji Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Nacionālie muzeji]] [[Kategorija:Apskates vietas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] 8a4u8vfe1nfc269q00dtepmckhmpbd2 0 585393 4500368 4389402 2026-07-30T04:45:36Z Biafra 13794 atj. 4500368 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = T. J. Šortss | vārds_orig = ''T. J. Shorts'' | attēls = 2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg | att_izm = | paraksts = T. J. Šortss 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Ērvaina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 175 [[centimetrs|cm]] | svars = 73 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Tustin'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = ''Saddleback''<br />''UC Davis'' | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[Valencia Basket|Valencia]]'' | numurs = 0 | amats = | līga = [[ACB līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2020 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2020–2021 | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburgas "Towers"]] | kl_sez 3 = 2021–2022 | klubs 3 = {{flaga|Vācija}} [[Krailsheimas "Merlins"]] | kl_sez 4 = 2022–2023 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} [[Bonnas "Telekom Baskets"]] | kl_sez 5 = 2023–2025 | klubs 5 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | kl_sez 6 = 2025–2026 | klubs 6 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 7 = 2026–pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Valencia Basket|Valencia]]'' | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] simobiliskā pirmā izlase <small>(2025)</small> * [[EuroCup|Eirokausa]] čempions <small>(2024)</small> * [[EuroCup|Eirokausa]] MVP <small>(2024)</small> * [[FIBA Čempionu līga]]s čempions <small>(2023)</small> * [[FIBA Čempionu līga]]s MVP <small>(2023)</small> * Francijas čempions <small>(2025)</small> * Francijas kausa ieguvējs <small>(2025)</small> * Francijas līgas kausa ieguvējs <small>(2024)</small> * 2× [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas līgas]] MVP <small>(2024, 2025)</small> * [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] MVP <small>(2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Timotijs Neokrāts (T. J.) Šortss II''' ({{val|en|Timothy Neocartes "T. J." Shorts II}}; dzimis {{dat|1997|10|15}} [[Kalifornija|Kalifornijā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Spānijas ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Valencia Basket|''Valencia'']]. Savu profesionālā basketbola karjeru sācis [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]], bet pēc tam vairākas sezonas spēlējis [[Vācija]]s klubos. Ieguvis [[Ziemeļmaķedonija]]s pilsonību un pārstāv tās [[Ziemeļmaķedonijas basketbola izlase|basketbola izlasi]]. == Karjera == Pēc labas augstskolu basketbola karjeras ''UC Davis'' universitātē T. J. Šortss savu pirmo profesionālā basketbola sezonu aizvadīja Latvijā, spēlējot [[BK Ventspils]] komandā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]. Pēc tam spēlējis vairākas sezonas Vācijas klubos, kļūstot par 2023. gada [[FIBA Čempionu līga]]s čempionu un MVP [[Bonnas "Telekom Baskets"]] sastāvā. Šajā sezonā viņš kļuva arī par [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonas MVP un rezultatīvāko spēlētāju. Pēc sezonas kopā ar Bonnas komandas treneri somu [[Tomass Īsalo|Tomasu Īsalo]] pārcēlās uz [[Francija]]s [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Elites līgas]] (''Pro A'') klubu ''[[Paris Basketball]]'', noslēdzot divu gadu līgumu. 2024. gadā kopā ar [[Parīze]]s klubu T. J. Šortss uzvarēja [[EuroCup|Eirokausā]], arī šajā sezonā kļūdams par turnīra MVP. Pateicoties šim sasniegumam ''Paris Basketball'' izcīnīja tiesības nākamajā sezonā spēlēt [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Šajā sezonā T. J. Šortss kļuva arī par Elites līgas sezonas MVP un rezultatīvāko spēlētāju. T. J. Šortss palika Parīzes kluba sastāvā arī tā Eirolīgas debijas sezonā, kuru klubs uzsāka ar lielisku sniegumu, bet saspēles vadītāju atzina par Eirolīgas novembra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/02122024-par_eiroligas_menesa_mvp_atzits_savulaik_|title=Par Eirolīgas mēneša MVP atzīts savulaik Ventspīlī spēlējušais Šortss|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-02|date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Eirolīgas sezonas noslēgumā ''Paris Basketball'' sasniedza ceturtdaļfinālu, kur piekāpās vēlākajiem čempioniem [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]]. Savukārt Francijas līgas sezonas noslēgumā klubs izcīnīja uzvaru un T. J. Šortsu vēlreiz atzina par ''Pro A'' sezonas MVP. 2025. gada vasarā viņš pievienojās vienam no vadošajiem [[Grieķijas Basketbola līga]]s un Eirolīgas klubiem [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. 2026. gada vasarā Šortss parakstīja divu gadu līgumu ar [[Spānijas ACB līga]]s un Eirolīgas klubu [[Valencia Basket|''Valencia'']]. 2022. gada oktobrī T. J. Šortss kļuva par [[Ziemeļmaķedonijas basketbola izlase]]s spēlētāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Šortss, T. J.}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] idjow5n2lv3iwdfwa2uzust2dwwdq4z 0 594096 4500299 4296720 2026-07-29T21:04:03Z Dainis 876 4500299 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat IVA F-1'' | Nosaukums_orig = | Attēls = INTELSAT IVA.jpg | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Intelsat IVA'' | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[HS-353]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Hughes Aircraft]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1975 | Starts = {{dat|1975|9|26|SK}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaveralas zemesrags]] | Starta_laukums = ''LC-36B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = 1986 | Darbības_beigu_datums = {{dat|1986|7|24|SK}} | Darbības_ilgums = < 11 gadi | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 825 kg | Pilna_masa = 1513 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterijas]] 600 W | Raidītāji = 20 C joslas | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = <s>''[[Intelsat IV F-6]]''</s>{{br}}[[Intelsat IV F-8]] | KA_nāk = [[Intelsat IVA F-2]] }} '''''Intelsat IVA F-1''''' jeb '''''Intelsat 4A F-1''''' bija starpvalstu organizācijas ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. To orbītā palaida 1975. gada 26. septembrī. Pavadonis nodrošināja sakarus virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] līdz 1986. gada jūlijam. Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums ''[[Hughes Aircraft]]'' uz platformas ''[[HS-353]]'' bāzes. Tas bija cilindra formas, stabilizācija tika nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Tā kopējais augstums bija 7 metri, diametrs — 2,36 m, masa — aptuveni 1513 kg. Pavadoņa plānotais darbības laiks bija 7 gadi. ''Intelsat IVA'' bija tāda pati pamatkonstrukcija kā to priekštečiem ''Intelsat IV'', bet tajos tika izmantota jauna antenu tehnoloģija, lai nodrošinātu aptuveni divreiz lielāku sakaru ietilpību nekā ''Intelsat IV''. Šis divkāršais sakaru ietilpības pieaugums tika panākts, izmantojot vienu un to pašu frekvenci, pateicoties antenas staru kūļa staru atdalīšanai. ''Intelsat IVA'' bija apgādāts ar 20 C joslas raiduztvērējiem (salīdzinot ar 12 raiduztvērējiem ''Intelsat IV''). == Lidojuma gaita == ''Intelsat IVA F-1'' tika palaists {{dat|1975|9|26||bez}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-36B''. No [[ģeosinhronā pārejas orbīta|ģeosinhronās pārejas orbītas]] pavadonis ar savu dzinēju ''SVM-4A'' sasniedza [[ģeosinhronā orbīta|ģeosinhrono orbītu]]. Kosmiskais aparāts sākotnēji tika izvietots virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] 25 grādi rietumu garuma. 1982. gadā to pārvietoja uz punktu 18,5° R virs Atlantijas okeāna. 1983. gadā pavadoni pārvietoja uz punktu 30° R virs Atlantijas okeāna. 1986. gada 24. jūlijā pavadonis pārtrauca aktīvo darbību; turpmāk tas nekontrolēti dreifēja ģeosinhronā orbītā. 2001. gada 30. augustā ''Intelsat IV F-1'' bija 4,05 grādi austrumu garuma, dreifējot rietumu virzienā ar 1,213° dienā. 2007. gada 10. marta tas bija 28,51° A, dreifējot ar 1,239° R dienā. == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-4a.htm Intelsat-4A] Gunter's Space Page, {{en ikona}} * [http://www.astronautix.com/i/intelsat4a.html Intelsat 4A] Encyclopedia Astronautica, {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=7815 INTELSAT 4-F1] orbītas parametri n2yo.com, {{en ikona}} {{Intelsat}} {{1975. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|IVA F-1]] qqbffhowzcia06rb3m13v76qj4kt0kv 0 603563 4500233 4298590 2026-07-29T18:15:53Z Biafra 13794 lai kas ar to būtu bijis domāts... 4500233 wikitext text/x-wiki {{Slikts tulkojums}} {{Infokaste | abovestyle = background-color:#cef2e0 | headerstyle = background-color:#cef2e0 | above = Faetons | image ={{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image=The_Fall_of_Phaeton_Statue._Marble,_circa_1700-1711_CE._By_Dominique_Lefevre._From_Paris,_France._The_Victoria_and_Albert_Museum,_London.jpg}} | caption = | header1 = Sengrieķu mitoloģija | label2 = | data2 = | label3 = Vecāki | data3 = [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlijs]], [[Klimēne]] | label4 = Simboli | data4 = Saules rati | header5 = Personīgā informācija | label6 = Mīts | data6 = Krita, mēģinot vadīt tēva saules ratus | label7 = Mītiskā atrašanās vieta | data7 = [[Eridāna upe (mitoloģija)|Eridāna upe]] | label8 = Romiešu analogs | data8 = nav tieša analoga }} '''Faetons''' ({{val|grc|Φαέθων}}, ‘mirdzošais’) ir [[Saule|Saules]] dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] un okeanīdes [[Klimēne]]s dēls [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]]. Viņš ir pazīstams ar traģisko mēģinājumu vadīt tēva Saules ratus pa debesīm, kas beidzās ar katastrofu. == Mīts == Faetons vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus. Hēlijs, negribīgi, bet piekrita. Tomēr Faetons, nespēdams savaldīt spēcīgos dievišķos zirgus, zaudēja kontroli pār ratiem. Tie uzkāpa pārāk tuvu debesīm un pēc tam tuvojās zemei, izraisot milzīgus postījumus — izdedzinot zemi, izraisot ugunsgrēkus. Lai apturētu haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu, un viņš nogāzās upē, ko sauca par Eridānu. Viņa māsas — Heliādes — raudāja par viņu tik sāpīgi, ka tika pārvērstas par kokiem, kuru sveķi kļuva par dzintaru. == Interpretācijas == Faetona mīts bieži tiek interpretēts kā alegorija par mērenību, cilvēka robežām un pārgalvības sekām. Tas arī simbolizē Saules kustības ciklu un astronomisku katastrofu tēmas sengrieķu kultūrā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] pyq9sc7unf7d00u8iajntfihlhzyoz1 4500348 4500233 2026-07-30T03:53:17Z Biafra 13794 puslīdz sakārtots. 4500348 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | abovestyle = background-color:#cef2e0 | headerstyle = background-color:#cef2e0 | above = Faetons | image ={{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image=The_Fall_of_Phaeton_Statue._Marble,_circa_1700-1711_CE._By_Dominique_Lefevre._From_Paris,_France._The_Victoria_and_Albert_Museum,_London.jpg}} | caption = | header1 = Sengrieķu mitoloģija | label2 = | data2 = | label3 = Vecāki | data3 = [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlijs]], [[Klimēne]] | label4 = Simboli | data4 = Saules rati | header5 = Personīgā informācija | label6 = Mīts | data6 = Krita, mēģinot vadīt tēva saules ratus | label7 = Mītiskā atrašanās vieta | data7 = [[Eridāna upe (mitoloģija)|Eridāna upe]] | label8 = Romiešu analogs | data8 = nav tieša analoga }} '''Faetons''' ({{val|grc|Φαέθων}}, ‘mirdzošais’) ir [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] un okeanīdes [[Klimēne]]s dēls [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]]. Viņš ir pazīstams ar traģisko mēģinājumu vadīt tēva Saules ratus pa debesīm, kas beidzās ar katastrofu. == Mīts == Faetons vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus. Hēlijs, negribīgi, bet piekrita. Tomēr Faetons, nespēdams savaldīt spēcīgos dievišķos zirgus, zaudēja kontroli pār ratiem. Tie uzkāpa pārāk tuvu debesīm un pēc tam tuvojās zemei, izraisot milzīgus postījumus — izdedzinot zemi, izraisot ugunsgrēkus. Lai apturētu haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu, un viņš nogāzās upē, ko sauca par Eridānu. Viņa māsas — Heliādes — raudāja par viņu tik sāpīgi, ka tika pārvērstas par kokiem, kuru sveķi kļuva par dzintaru. == Interpretācijas == Faetona mīts bieži tiek interpretēts kā alegorija par mērenību, cilvēka robežām un pārgalvības sekām. Tas arī simbolizē Saules kustības ciklu un astronomisku katastrofu tēmas sengrieķu kultūrā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] jqjhdurbg9ybbqjswpkvwhukso6us9l 0 603565 4500234 4500011 2026-07-29T18:18:37Z Biafra 13794 preciz. 4500234 wikitext text/x-wiki '''Erebs''' ({{val|el|Ἔρεβος}}) ir tumsas personifikācija [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]], viens no sākotnējiem pasaules radošajiem spēkiem. Viņš ir [[Haoss|Haosa]] dēls un viens no pirmajiem dieviem, kas radies kopā ar{{nepieciešama atsauce}} [[Nikte]] (nakti), [[Hēmera|Hēmeru]] (dienu) un [[Ēters (mitoloģija)|Ēteru]] (augšējo gaismu). Erebs simbolizē dziļu tumsu, kas pastāv starp [[Zeme|Zemi]] un [[Tartars|Tartaru]], kā arī pazemes valstību. Erebs bieži tiek minēts kā mītisks elements, kas pārstāv pasaules pirmatnējo, neskaidro un neapzināmo pusi, kas pastāv pirms sakārtotas pasaules radīšanas. == Lietojums kultūrā == Ereba vārds viņa šajā vai grieķiskajā formā ('''Erebuss''') nereti izmantots [[Ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], [[Astronomija|astronomijā]] un [[Literatūra|literatūrā]]. Tā saucās [[Antarktīda]]s vulkāna [[Erebuss|Erebusa]] un [[Erebusa un Terora līcis|Erebusa un Terora līča]] atklājēja [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] kuģis. "[[Odiseja]]" piemin Erebusu kā dvēseļu pulcēšanās vietu Zemes malā. Uz [[Marss (planēta)|Marsa]] Ereba vārdā nosaukti kalni un krāteris. Amerikāņu fantasts [[Edmonds Hamiltons]] par Erebu nosauca izdomātu [[Planēta X|transneptūna planētu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] 077p2slrpioisifxtdlazamcwzhvn47 0 603600 4500238 4500101 2026-07-29T18:23:26Z Biafra 13794 preciz. 4500238 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sabīne Bergmane-Pola | vārds_orģ = ''Sabine Bergmann-Pohl'' | attēls = Sabine_Bergmann-Pohl.jpg | att_izm = | amats = [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Valsts padomes priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|1990|4|5|N}} | term_beigas = {{dat|1990|10|2|N}} | priekštecis = [[Valters Ulbrihts]] (1960–1973)<br />[[VDR Valsts padome|Koleģiāla Valsts padome]] (1973–1990) | pēctecis = Amats likvidēts (VDR pievienojās [[Vācija|VFR]]) | dzim_dati = {{dat|1946|4|20}} | dzim_vieta = [[Eizenaha]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]] | dzīves_vieta = [[Berlīne]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)]], vēlāk [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | dzīvesb = precējusies | bērni = 2 | profesija = ārste, politiķe | paraksts = | piezīmes = }} '''Sabīne Bergmane-Pola''' ({{val|de|Sabine Bergmann-Pohl}}; dzimusi {{dat|1946|4|20}} [[Eizenaha|Eizenahā]]) ir [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]], kura bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]. Pēc izglītības ārste, viņa darbojās politikā kā [[Kristīgi demokrātiskā savienība (VDR)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] pārstāve. 1990. gada aprīlī pēc brīvajām vēlēšanām kļuva par [[Tautas palāta (VDR)|Tautas palātas]] prezidenti un vienlaikus pildīja arī [[VDR Valsts padome|Valsts padomes]] priekšsēdētājas pienākumus — tādējādi kļūstot par VDR faktisko valsts vadītāju. Šo amatu viņa ieņēma līdz 1990. gada 3. oktobrim, kad notika [[Vācijas atkalapvienošana]]. Pēc VDR likvidēšanas īslaicīgi darbojās kā federālā ministra vietniece [[Vācija]]s valdībā un vēlāk bija [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāte no [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu apvienības]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/B/bergmann_pohl_sabine-519860 Biogrāfija Bundestāga lapā]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergmane-Pola, Sabīne}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:VDR politiķi]] [[Kategorija:Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības vadītāji]] [[Kategorija:Sievietes politiķes]] [[Kategorija:Vācijas ārsti]] [[Kategorija:Tīringenē dzimušie]] 0r9m12xax2o3o4d86ii4tpjuwfs7ilv 0 603601 4500350 4299473 2026-07-30T03:58:37Z Biafra 13794 4500350 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = RedTube | logo_attēls = RedTube logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' (iepriekš ''MindGeek'') | darbību_uzsāka = {{dat|2007}} | valodas = angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu, portugāļu u.c. | komerciāla = jā | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = viena no populārākajām pornogrāfijas vietnēm{{nepieciešama atsauce}} }} '''''RedTube''''' ir [[interneta pornogrāfija]]s [[Pornogrāfijas vietne|vietne]], kas piedāvā lietotājiem bezmaksas piekļuvi pornogrāfisku rakstura video saturam. Tīmekļa vietne atvērta 2007. gadā un ātri kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajām vietnēm savā kategorijā. ''RedTube'' pieder uzņēmumam ''[[Aylo]]'' (agrāk ''MindGeek''), kuram pieder arī citas līdzīgas vietnes, tostarp ''[[Pornhub]]'', ''[[YouPorn]]'' un ''[[Brazzers]]''. == Atsauces == {{atsauces+}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] nf01l1o7ldq44byu38zosxv0bw92b89 4500351 4500350 2026-07-30T04:03:31Z Biafra 13794 4500351 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''RedTube'' | logo_attēls = RedTube logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' (iepriekš ''MindGeek'') | darbību_uzsāka = {{dat|2007}} | valodas = angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu, portugāļu u.c. | komerciāla = jā | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = viena no populārākajām pornogrāfijas vietnēm{{nepieciešama atsauce}} }} '''''RedTube''''' ir [[interneta pornogrāfija]]s [[Pornogrāfijas vietne|vietne]], kas piedāvā lietotājiem bezmaksas piekļuvi pornogrāfisku rakstura video saturam. Tīmekļa vietne atvērta 2007. gadā un ātri kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajām vietnēm savā kategorijā. ''RedTube'' pieder uzņēmumam ''[[Aylo]]'' (agrāk ''MindGeek''), kuram pieder arī citas līdzīgas vietnes, tostarp ''[[Pornhub]]'', ''[[YouPorn]]'' un ''[[Brazzers]]''. == Atsauces == {{atsauces+}} {{tīmekļa vietne-aizmetnis}} {{pornogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] hvy4e2zgohl8tj3c96n5ci3m3t105da 0 603645 4500243 4298816 2026-07-29T18:32:54Z Biafra 13794 4500243 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Flag_of_Puerto_Rico.svg|214px]] | tauta = Puertorikāņi<br />''Puertorriqueños'' | skaits = ~9 miljoni | vieta = {{karogs|ASV}} (t.sk. {{karogs|Puertoriko}}) (~5,8 miljoni ASV, no tiem ~3,2 miljoni Puertoriko) | valoda = [[spāņu valoda|spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] | reliģija = pārsvarā [[katoļticība]], arī [[protestantisms]] | grupas = [[Borikua]], [[Nuyoricans]] | radi = citi [[latīņamerikāņi]], [[spāņi]], [[afrikāņi]], [[taini]] | image_caption = }} '''Puertorikāņi''' ({{val|es|Puertorriqueños}}) ir [[Latīņamerika]]s tauta, tie dzīvo [[Puertoriko]] — ASV neaizstājami asociētajā teritorijā [[Karību jūra]]s reģionā. Puertorikāņi ir daudzetniska tauta, kuras izcelsme saistāma ar [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]] un [[taini|tainu]] senčiem. Saskaņā ar ASV likumdošanu visi Puertorikā dzimušie ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsoņi kopš 1917. gada, kad stājās spēkā Džonsa akts. == Vēsture == Pirms eiropiešu ierašanās Puertoriko salu apdzīvoja [[taini]] — [[Aravaki|aravaku]] grupas pamatiedzīvotāji. 1493. gadā salu atklāja [[Kristofors Kolumbs]], un tā kļuva par [[Spānijas impērija]]s koloniju. Gadsimtiem ilga kolonizācija, piespiedu darbs un slimības būtiski samazināja tainu iedzīvotāju skaitu. 19. gadsimtā attīstījās puertorikāņu nacionālā identitāte. 1898. gadā pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] Puertoriko nonāca ASV pārvaldē. Kopš tā laika salas iedzīvotāji veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno spāņu, afrikāņu, pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes. Puertorikāņi, kas dzīvo ASV kontinentālajā daļā, īpaši [[Ņujorka|Ņujorkā]], tiek dēvēti arī par [[Nuyoricans|ņujorkrikāņiem]]. == Identitāte un kultūra == Puertorikāņu kultūrā nozīmīgu lomu spēlē [[mūzika]] (piemēram, [[reggaetons]], [[salsa]], bomba), [[deja]], [[virtuve]] un [[sporta veidi]], īpaši [[beisbols]] un [[basketbols]]. Lai gan [[spāņu valoda]] ir galvenā valoda, ASV ietekmes dēļ plaši tiek lietota arī [[angļu valoda]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Puertorikāņi]] [[Kategorija:ASV tautas]] [[Kategorija:Latīņamerikas tautas]] [[Kategorija:Romāņi]] l1zsrrdm9w2rokv9tnzxtt2wk6cg2ox 0 603661 4500247 4298849 2026-07-29T18:34:46Z Biafra 13794 4500247 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boraboraluft.jpg|thumb|[[Borabora]]s atols ar vulkānisko centrālo salu un motu uz ārējā rifa]] [[Attēls:Coral atoll formation animation.gif|thumb|Atola veidošanās]] '''Motu''' (arī ''moku''; no [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valodām]] — ‘sala’ vai ‘saliņa’)<ref>[https://wehewehe.org/gsdl2.85/cgi-bin/hdict?a=d&d=D13592 Nā Puke Wehewehe ʻŌlelo Hawaiʻi. ''moku'']</ref> ir [[atols|atola]] rifu salas, kas sastopamas tikai tropu ūdeņos. Šis termins attiecas tikai uz [[Polinēzija|Polinēziju]] un [[Melanēzija|Melanēziju]]. Klasiskais atols sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās salas, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru motu. Tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]. Motu augāju veido palmas vai cita tropu veģetācija; salas bez veģetācijas parasti sauc par smilšu sēkļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atoli]] [[Kategorija:Salas]] asde74mw62iqgjbfpbh9viiuvjuzdqg 4500248 4500247 2026-07-29T18:35:24Z Biafra 13794 4500248 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boraboraluft.jpg|thumb|[[Borabora]]s atols ar vulkānisko centrālo salu un motu uz ārējā rifa]] [[Attēls:Coral atoll formation animation.gif|thumb|Atola veidošanās]] '''Motu''' (arī ''moku''; no [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valodām]] — ‘sala’ vai ‘saliņa’)<ref>[https://wehewehe.org/gsdl2.85/cgi-bin/hdict?a=d&d=D13592 Nā Puke Wehewehe ʻŌlelo Hawaiʻi. ''moku'']</ref> ir [[atols|atola]] rifu salas, kas sastopamas tikai tropu ūdeņos. Šis termins attiecas tikai uz [[Polinēzija|Polinēziju]] un [[Melanēzija|Melanēziju]]. Klasiskais atols sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās salas, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru motu. Tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]. Motu augāju veido palmas vai cita tropu veģetācija; salas bez veģetācijas parasti sauc par smilšu sēkļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atoli]] [[Kategorija:Salas]] 1g6qn7y8nqpkcgdz5jfprs5ywunykrp 0 603672 4500352 4304455 2026-07-30T04:05:16Z Biafra 13794 4500352 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Hereheretue |attēls = Hereheretue2.JPG |attēla paraksts = Hereheretues [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Hereheretue'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 20 |latm= 41 |lats= 57 |latNS= S |longd= 143 |longm= 03 |longs= 13 |longEW= W |arhipelāgs = [[Glosteras Hercoga salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 4 |garums = 9,5 |platums = 7<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 23 |krasta līnija = 27<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Hao<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Otetou<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 57 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 14,25 |pamatiedzīvotāji = tuemotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Hereheretue''' ({{val|pmt|Hereheretue}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Glosteras Hercoga salas|Glosteras Hercoga salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar pārējām Glosteras Hercoga salām ietilpst [[Hao]] komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. == Ģeogrāfija == Hereheretue atrodas Tuamotu salu dienvidu daļā Glosteras Hercoga salu grupā, tās vistālāk rietumos esošais atols. Tuvākā sala ir {{nobr|155 km}} attālā neapdzīvotā [[Anuanuraro]] dienvidaustrumos, bet tuvākā pastāvīgi apdzīvotā sala — {{nobr|260 km}} attālā [[Anaa]] ziemeļos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2810 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 44,4 līdz 57,3 miljoniem gadu.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-199S-1450W/ Seamount Catalog. Hereheretue Atoll]</ref> Atolam ir neregulāras trapeces forma, tā garums ir {{nobr|9,5 km}}, lielākais platums — {{nobr|7 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|27 km}}. [[Rifs]] iekļauj {{nobr|23 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; [[osta]] ierīkota pie ārējā rifa atola rietumos. Uz atola rifa ap 40 [[motu]], no kuriem vienīgā apdzīvotā ir neliela saliņa atola rietumos, kur atrodas Otetou ciems. == Vēsture == Tiek uzskatīts, ka pirmie no eiropiešiem atolu 1606. gada 4. februārī apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kirosa vadīvā, kas to nodēvēja par ''San Pablo''. Pirmo reizi atols ir pieminēts 1822. gadā, kad to apmeklēja britu ekspedīcija ar kuģi ''Britomart'', kas tam deva nosaukumu ''Britomart Island''. Atolu 1840. gada 12. janvārī apmeklēja arī amerikānis [[Čārlzs Vilkss]] savas polārās ekspedīcijas laikā, kurš to pieminēja ar nosaukumu ''San Pablo''. 19. gadsimtā Hereheretue kļuva par [[Francija]]s teritoriju ar 25 iedzīvotājiem. 1962. gadā šeit tika uzstādīta meteoroloģiskā stacija, bet 1983. gadā atolu skāra spēcīgs ciklons, kura dēļ bija jāevakuē visi tā iedzīvotāji. Galvenā iedzīvotāju saimnieciskā aktivitāte ir [[kokospalma|kokospalmu]] audzēšana un [[Kopra|kopras]] ieguve. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] seay7k5gv8r20e7x6466mp07a02yvf2 0 603679 4500353 4304456 2026-07-30T04:07:23Z Biafra 13794 4500353 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Anuanuraro |attēls = AnuanuraroISS002-E-9201.PNG |attēla paraksts = Anuanuraro [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Anuanuraro'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 20 |latm= 26 |lats= 13 |latNS= S |longd= 143 |longm= 32 |longs= 15 |longEW= W |arhipelāgs = [[Glosteras Hercoga salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 2,2 |garums = 5,5 |platums = 5<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 7 |krasta līnija = 15<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Hao<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |citas daļas = | piezīme = }} '''Anuanuraro''' ({{val|pmt|Anuanuraro}}) ir neapdzīvots koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Glosteras Hercoga salas|Glosteras Hercoga salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar pārējām Glosteras Hercoga salām ietilpst [[Hao]] komūnā. == Ģeogrāfija == Anuanuraro atrodas Tuamotu salu dienvidu daļā Glosteras Hercoga salu grupā. Tuvākā sala ir {{nobr|29 km}} attālā neapdzīvotā [[Anuanuruna]] dienvidaustrumos, bet tuvākā pastāvīgi apdzīvotā sala — {{nobr|155 km}} attālā [[Hereheretue]] ziemeļrietumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-204S-1436W/ Seamount Catalog. Anuanuraro Seamount]</ref> Atolam ir neregulāra četrstūra forma, tā garums ir {{nobr|5,5 km}}, lielākais platums — {{nobr|5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|15 km}}. [[Rifs]] iekļauj {{nobr|7 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu 1767. gada 12. jūlijā apmeklēja britu ekspedīcija Filipa Kartereta vadībā, kas to nodēvēja par ''Archangel''. Līdz 2002. gadam atols bija pērļu tirgotāja Roberta Vana privātīpašumā, kurš 1982. gadā tur uzbūvēja lidlauku ar aptuveni {{nobr|1 km}} garu skrejceļu (tagad tas netiek izmantots). Pēc [[Franču Polinēzija]]s prezidenta Gastona Flosa lēmuma valdība atolu 2002. gadā iegādājās par aptuveni 7 miljoniem eiro, izraisot asas vietējās diskusijas, kam sekoja vairākus gadus ilga izmeklēšana, pirms tika uzsākta virkne tiesvedību, kas pazīstama kā «Anuanuraro atola afēra», un kas noslēdzās 2014. gadā ar visu apsūdzēto vispārēju attaisnošanu pirmajā instancē, pirms prokuratūra iesniedza apelāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 2kvhn7qatazo362b8eb6iiulrnacf9o 0 603681 4500354 4298917 2026-07-30T04:11:52Z Biafra 13794 kosmētika. 4500354 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Anna Jagellone | vārds_orģ = ''Anna Jagellonská'' | attēls = Hans_Maler_-_Queen_Anne_of_Hungary_and_Bohemia_-_WGA13895.jpg | att_izm = 200px | apraksts = Bohēmijas karaliene | amats = Bohēmijas karaliene | term_sākums = [[1502]]. gads | term_beigas = [[1506]]. gads | priekštecis = [[Neapoles Beatrise]] | pēctecis = [[Anna Jagellone (1523)|Anna Jagellone no Habsburgu dinastijas]] | dzim_dati = {{Dat|1503|07|23}} | dzim_vieta = [[Buda]], [[Ungārijas Karaliste]]<br />(mūsdienās {{HUN}}) | mir_dati = {{Dat|1547|01|27}} | mir_vieta = [[Prāga]], [[Bohēmijas karaliste]]<br />(mūsdienās {{CZE}}) | dinastija = [[Jagaiļa dinastija]] | tēvs = [[Vladislavs II Jagellons]] | māte = [[Hābsburgu Marija]] | dzīvesb = | bērni = nav | reliģija = [[katolisms]] | apglabāts = [[Sv. Vita katedrāle]], [[Prāga]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Anna Jagellone''' ({{val|cs|Anna Jagellonská}}; dzimusi {{Dat|1503|07|23}}, mirusi {{Dat|1547|01|27}}) bija [[Jagellonu dinastija]]s pārstāve, [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karaļa [[Vladislavs II Jagellons|Vladislava II]] meita. Viņa bija [[Bohēmija]]s karaliene kā [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sieva. Anna piedzima [[Budapešta|Budā]], Ungārijā. 1521. gadā viņa saderinājās ar [[Habsburgu dinastijas|Hābsburgu dinastijas]] pārstāvi Ferdinandu I, un viņi apprecējās 1521. gadā kā daļa no Hābsburgu un Jagellonu dinastiju alianses, kas tika noslēgta [[Vīnes līgums (1515)|1515. gada Vīnes līgumā]]. Anna kļuva par karalieni 1526. gadā pēc sava brāļa [[Lajošs II Jagellons|Lajoša II]] nāves [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]]. Viņai ar Ferdinandu bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga. == Ģimene un bērni == Anna un Ferdinands I bija daudzbērnu ģimene, un vairāki viņu bērni ieņēma augstus amatus Eiropā: * [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimiliāns II]] — Svētās Romas imperators * [[Anna Habsburga (1549)|Anna Hābsburga]] — Polijas karaliene * Ferdinands II — Tiroles erchercogs * Kārlis — Štīrijas, Karintijas un Krainas valdnieks == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Jagaiļa dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Beatrise Neapoles]] | virsraksts = [[Bohēmijas karaliene]] | periods = 1502. - 1506. | pēc = [[Anna Jagellone (1523)]] }} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bohēmijas karalienes]] [[Kategorija:Jagellonu dinastija]] [[Kategorija:1503. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1547. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ungārijā dzimušie]] [[Kategorija:Habsburgu radinieki]] isyg8qkiq3d1b6itoncygnfm2hugl42 0 603682 4500249 4401657 2026-07-29T18:37:22Z Biafra 13794 4500249 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{cita nozīme|cigarežu zīmolu|administratīvu vienību|Mārlboro}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Marlboro | native_name = | logo = Marlboro4wiki1.JPG | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1924. gads|1924]] | founder = Philip Morris & Co. Ltd. | defunct = | location_city = {{flaga|ASV}} Ņujorka (vēsturiski), vēlāk operē no [[Lausanne]], [[Šveice]] | location_country = {{flaga|Šveice}}, {{flaga|ASV}} | location = | locations = visā pasaulē | area_served = [[Pasaules tirgus]] | key_people = | industry = tabakas industrija | products = cigaretes | services = | revenue = 31,4 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | operating_income = | net_income = 8,0 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | aum = | assets = | equity = | owner = [[Philip Morris International]] | num_employees = ~71 000 (2020) | parent = [[Philip Morris International]] | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.pmi.com/brands/marlboro}} | footnotes = | intl = }} '''''Marlboro''''' ir viens no pasaulē pazīstamākajiem [[Cigarete|cigarešu]] [[Zīmols|zīmoliem]], ko sākotnēji 1924. gadā ieviesa kompānija ''[[Philip Morris & Co]].'' [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Šobrīd ''Marlboro'' ir starptautisks zīmols, kuru pārvalda [[Philip Morris International|''Philip Morris International'']] ārpus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Altria Group|''Altria Group'']] – ASV iekšienē. Zīmols guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[Mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā. Lai gan tabakas izstrādājumu patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, ''Marlboro'' joprojām ir viens no visvairāk pārdotajiem cigarešu zīmoliem pasaulē. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="pmannual2020">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports|title=Philip Morris International Annual Report 2020|website=pmi.com|accessdate=2025-06-24|archive-date=2025-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250624090545/https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.pmi.com/brands/marlboro Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cigarešu zīmoli]] [[Kategorija:Tabakas kompānijas]] e61htwsskw5xjbafrkcw4w5montquqe 0 603685 4500356 4402284 2026-07-30T04:16:57Z Biafra 13794 4500356 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Philip Morris International | native_name = | logo = PM_Lausanne.jpg | logo_size = 250 | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kompānija | traded_as = {{NYSE|PM}} | genre = | fate = | predecessor = [[Philip Morris USA]] | successor = | foundation = [[2008. gads|2008]] (atdalīts no ''Altria Group'') | founder = | defunct = | location_city = [[Lozanna]] | location_country = {{Šveice}} | location = | locations = visā pasaulē (izņemot ASV) | area_served = | key_people = | industry = tabakas industrija | products = cigaretes, bezdūmu tabakas produkti (piemēram, ''IQOS'') | services = | revenue = 31,4 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | operating_income = | net_income = 8,0 miljardi ASV dolāru (2020)<ref name="pmannual2020"/> | aum = | assets = | equity = | owner = publiska akciju sabiedrība | num_employees = ~71 000 (2020) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.pmi.com}} | footnotes = | intl = }} '''''Philip Morris International''''' (''PMI'') ir starptautiska [[tabaka]]s kompānija ar galveno biroju [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Tā tika izveidota 2008. gadā pēc atdalīšanās no ''[[Altria Group]]'' ar mērķi vadīt un attīstīt ''Philip Morris'' zīmolus ārpus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. ''PMI'' pārvalda vairākus labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus. Pēdējos gados uzņēmums koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina. Uzņēmums publiski paudis mērķi ilgtermiņā pāriet uz "bezdūmu nākotni". Lai gan sabiedrības un valdību attieksme pret tabaku kļūst aizvien stingrāka, ''PMI'' saglabā savu pozīciju kā viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem dalībniekiem pasaules tabakas tirgū. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="pmannual2020">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports|title=Philip Morris International Annual Report 2020|website=pmi.com|accessdate=2025-06-24|archive-date=2025-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250624090545/https://www.pmi.com/investor-relations/reports-filings/financial-reports}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.pmi.com Oficiālā mājaslapa] (angļu valodā) {{ekonomika-aizmetnis}} [[Kategorija:Uzņēmumi]] 2traptoxe01yfu1gyw7rh4dwl7iburp 0 603706 4500357 4300005 2026-07-30T04:18:45Z Biafra 13794 pap. 4500357 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #000000 | bg_color = background:#FFFFFF; border-top:#007934 5px solid; border-bottom:#1C407B 5px solid; | team = | logo = | logosize = | city = {{vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ebotsforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu | division = Klusā okeāna | founded = 1932 | dissolved = | arena = ''[[Abbotsford Centre]]'' | colors = {{colour box|#007934}} {{colour box|#1C407B}} {{colour box|#002D56}} {{colour box|#979899}} {{colour box|#FFFFFF}} | owner = Canucks Sports & Entertainment | coach = {{flaga|CAN}} [[Menijs Malhotra]] | coach2 = | GM = {{flaga|CAN}} [[Raiens Džonsons (hokejists)|Raiens Dzōnsons]] | captain = Čeiss Vouters | media = | affiliates = [[Vankūveras "Canucks"]] ([[NHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Kvebekas "Beavers"]] | dates1 = 1932–1935 | name2 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates2 = 1935–1951 | name3 = [[Sirakūzu "Warriors"]] | dates3 = 1951–1954 | name4 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates4 = 1954–1967 | name5 = [[Springfīldas "Kings"]] | dates5 = 1967–1974 | name6 = [[Springfīldas "Indians"]] | dates6 = 1974–1994 | name7 = [[Vorčesteras "IceCats"]] | dates7 = 1994–2005 | name8 = [[Piorijas "Rivermen"]] | dates8 = 2005–2013 | name9 = [[Jūtikas "Comets"]] | dates9 = 2013–2021 | name10 = [[Ebotsfordas "Canucks"]] | dates10 = 2021–pašlaik }} '''Ebotsfordas "Canucks"''' ({{val|en|Abbotsford Canucks}}) ir profesionāla hokeja komanda no [[Ebotsforda]]s pilsētas [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]. Komanda sāka spēlēt [[AHL]] 2021.—2022. gada sezonā Ebotsfordas centrā un ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandas [[Vankūveras "Canucks"]] Amerikas hokeja līgas fārmklubs. Komanda ir "Canucks" piederošās franšīzes, kas no 2013. līdz 2021. gadam bija pazīstama kā [[Jūtikas "Comets"]], aizvietotāja. Šī ir otrā AHL komanda, kas spēlē Ebotsfordā pēc [[Kalgari "Flames"]] fārmkluba [[Ebotsfordas "Heat"]] no 2009. līdz 2014. gadam. 2025. gada 8. jūnijā Ebotsfordas "Canucks" komanda pirmo reizi komandas vēsturē iekļuva Kaldera kausa finālā, sešās spēlēs uzvarot [[Teksasas "Stars"]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kuzma |first=Ben |date=June 8, 2025 |title=Abbotsford Canucks Recap: Max Sasson the hero as Abby advances to Calder Cup with 4-2 victory |url=https://theprovince.com/sports/hockey/nhl/vancouver-canucks/abbotsford-canucks-vs-texas-stars-live-updates-game-6-ahl-semifinals |access-date=June 9, 2025 |work=[[The Province]]}}</ref> Šī bija Vankūveras "Canucks" AHL fārmkluba otrā iekļūšana izslēgšanas spēļu pēdējā kārtā 10 sezonu laikā. 2025. gada 23. jūnijā komanda ieguva savu pirmo Kaldera kausu, sešās spēlēs uzvarot [[Šarlotas "Checkers"]] komandu. No 2021. gada līdz 20205. gadam komandā spēlēja latviešu [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]]. 2025. gadā Ebotsfordas komandas sastāvā Šilovs izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. == Sasniegumi == * '''[[Kaldera kauss]]''': 1 ** 2024.—2025.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/24062025-silovs_kaldina_triumfu_un_tiek_atzits_par|title=Šilovs kaldina triumfu un tiek atzīts par Kaldera kausa vērtīgāko spēlētāju|date=2025. gada 24. jūn.|website=sportacentrs.com}}</ref> * '''Konferences čempioni''': 1 ** 2024.—2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] [[Kategorija:Kanādas hokeja klubi]] ogm858mb1zvdusyzyvb9tao8msxtynb 0 603717 4500359 4301041 2026-07-30T04:29:31Z Biafra 13794 4500359 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Luhanskas Tautas Republikas | Article = | Type = | Image = Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg | Imagetext = Luhanskas Tautas Republikas karogs | Nickname = | Morenicks = | Use = 111000 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = {{dat|2014|11|26||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Луганский Информационный Центр – ЗАКОН О Государственном флаге Луганской Народной Республики |url=https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 |website=lug-info.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211218191403/https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 }}</ref> | Design = | Designer = }} '''Luhanskas Tautas Republikas karogs''' ({{val|ru|Флаг ЛНР}}) kopā ar [[Luhanskas Tautas Republikas ģerbonis|ģerboni]] un himnu ir viens no pašpasludinātās un [[Krievija]]s kontrolētās [[Luhanskas Tautas Republika]]s (LTR), kas pretendē uz [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] teritoriju, oficiālajiem valsts simboliem. Tas ir taisnstūrveida audums ar trim vienādām svītrām: augšējā ir gaiši [[Zilā krāsa|zila]], vidējā ir tumši zila un apakšējā ir [[Sarkanā krāsa|sarkana]]. Karoga platuma un garuma attiecība ir 2:3. == Vēsture == LTR karogs pirmo reizi tika pacelts 2014. gada 30. aprīlī virs pilsētas domes ēkas [[Alčevska|Alčevskā]]. Otro reizi tas tika publiski parādīts [[Luhanska|Luhanskā]] 2014. gada 9. maijā mītiņa laikā, kas bija veltīts t.s. "[[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras diena]]s" atzīmēšanai. Karogs bija trīskrāsains — gaiši zilas, tumši zilas un sarkanas horizontālas svītras. Karoga centrā bija ģerbonis — [[divgalvains ērglis]] ar Luhanskas pilsētas ģerboni uz krūtīm,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Флаг Луганской области |url=http://www.vexillographia.ru/ukraine/lugansk.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru}}</ref> virs kura un zem kura uz zilām un sarkanām svītrām bija vārdi ''ЛУГАНСКАЯ'' un ''РЕСПУБЛИКА'', kas rakstīti [[Ustavs|ustava]] [[Burtveidols|burtveidolā]]. Sākotnēji karogā bija attēlots balts divgalvains ērglis ar [[Scepteris|scepteri]] un [[Varas ābols|varas ābolu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ІНТВ INTV |url=https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg |website=INTVua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ua |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055634/https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wayback Machine |url=http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg |website=izvestia.kiev.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402162348/http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg |website=www.rt.com |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312080905/https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg }}</ref> Pēc tam, kad [[Doneckas Tautas Republika]] un LTR 2014. gada maija beigās pauda nodomu apvienoties "[[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijā]]",<ref>{{ziņu atsauce |title=ДНР и ЛНР объединились в Новороссию // Новости НТВ |url=http://www.ntv.ru/novosti/986796/ |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=НТВ |language=ru}}</ref> parādījās jauna karoga versija — ar balta ērgļa attēlu ar lenti apakšā un uzrakstu ''НОВОРОССИЯ''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=КПП на въезде в Россию |url=http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg |website=img1.liveinternet.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055628/http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=i3.atributia.ru |url=http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg |website=i3.atributia.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402164836/http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg |website=rian.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2022|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220305014731/https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg }}</ref> Šis ērglis uz karoga gandrīz pilnībā identisks ērglim no organizācijas "[[Doneckas Republika (politiskā partija)|Doneckas Republika]]" karoga, atšķiras tikai teksts lentā ko tas tur (''НОВОРОССИЯ'' ''Донецкая Русь'' vietā) un attēls centrā (Luhanskas pilsētas ģerbonis erceņģeļa [[Miķelis|Miķeļa]] vietā). Turklāt dažreiz tika izmantots arī trešais karoga variants, kurā attēlots zelta ērglis ar cērtēm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg |website=glavpost.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2015|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216035857/http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg }}</ref> Līdzīgs ērgļa attēls oficiāli tika izmantots uz LTR Iekšlietu ministrijas zīmoga.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=upload.wikimedia.org |url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/cf/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BF%D1%83%D1%81%D1%82%D0%BA%D0%B0_%D0%9C%D0%92%D0%A1_%D0%9B%D0%9D%D0%A0.jpg |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}}}}</ref> Uz šī karoga fona [[Valērijs Bolotovs]] 2014. gada 14. augustā televīzijā paziņoja par savu atkāpšanos no LTR vadītāja amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: Lugansk People’s Republic leader steps down — YouTube |url=https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 |website=[[youtube.com]] |language=en |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200427124553/https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 }}</ref> 2014. gada 4. novembrī jaunizvēlētā LTR vadītāja [[Igors Plotņickis|Igora Plotņicka]] inaugurācijas ceremonijā tika izmantoti gaišziltumšzilsarkani karogi ar emblēmu trīsdaļīga vairoga formā, kurā bija attēlota [[Saulgrieze|saulespuķe]], [[Mājas zirgs|zirgs]] un [[ogļu ieguves šahta]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Инаугурация в ЛНР - ФОТОРЕПОРТАЖ |url=http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html |website=newsradio.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|5||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170327080203/http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg |website=www.s.0564.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230147/https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg }}</ref> Vairoga kreisajā pusē uz zaļa fona ir saulespuķes zieds, labajā pusē uz sarkana fona ir balts zirgs, bet apakšā uz zila fona ir ogļu ieguves šahta. Vairoga kreisajā un labajā pusē ir kviešu vārpas. Vārpas savieno zila lente ar uzrakstu ''ВОЛЯ СВОБОДНЫХ ЛЮДЕЙ'', kas stiepjas gar karoga apakšdaļu. Karoga augšdaļā ir uzraksts ''ЛНР''. Šī uzraksta kreisajā un labajā pusē ir attēlotas zvaigznes trīs rindās. Rindas ir noliektas uz leju. Augšējā rindā labajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu labajā pusē atrodas trīs zvaigznes, kreisajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu kreisajā pusē atrodas trīs zvaigznes. Vidējā rindā uzraksta ''ЛНР'' kreisajā un labajā pusē atrodas četras zvaigznes. Apakšējā rindā trīs zvaigznes atrodas kreisajā pusē attiecībā pret vidējo rindu labajā zvaigžņu grupā, trīs zvaigznes atrodas labajā pusē attiecībā pret vidējo rindu kreisajā zvaigžņu grupā. 2018. gadā karoga likumā tika veikti grozījumi, noņemot no karoga ģerboņa attēlu. == Galerija == <gallery> Attēls:Flag of rastyazhka-Luganskoj.svg|LTR karogs, ko faktiski izmantoja kopš 2014. gada 9. maija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum |title=День Победы в Луганске: автоматчики в центре, танк Т-34 и митинг за референдум |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230155/http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html |title=В Луганске День Победы встретили под флагами ЛНР |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326231121/http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html }}</ref> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (Late 2014).svg|LTR karogs no 2014. gada 2. novembra līdz 2014. gada 26. novembrim Attēls:Flag of Lugansk People's Republic.svg|LTR karogs kopš 2014. gada 26. novembra </gallery> === Varianti === <gallery> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (unofficial, middle 2014).svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic.svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом.png|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом (3).jpg|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Nouveau drapeau Lougansk.svg|Pašreizējā LTR karoga versija ar ģerboni </gallery> == Interesanti fakti == Autoražotāja [[BMW]] meitasuzņēmuma logotipa [[BMW M]] krāsas vairākkārt ir tikušas sajauktas ar LTR karoga krāsām, kas ir izraisījis dažādus incidentus.<ref>{{ziņu atsauce |title=МВД перепутало "российский флаг" у водителя с символикой спортивных БМВ (ВИДЕО) {{!}} Дорожній контроль {{!}} Інтернет-видання |url=https://roadcontrol.org/node/2758 |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=roadcontrol.org |date={{dat|2015|7|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://roadcontrol.org.ua/node/2758 |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=BMW с флагом ЛНР или просто фирменная раскраска? Подробности о нашумевшем видео |url=https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=rus.tvnet.lv |date={{dat|2022|5|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref> == Skatīt arī == * [[Luhanskas tautas republikas ģerbonis]] * [[Doneckas tautas republikas karogs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luhanskas Tautas Republika]] g6mne0yygg59o841cub29dlcayld4ff 4500360 4500359 2026-07-30T04:30:34Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Luhanskas tautas republikas karogs]] uz [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]], pārrakstot pāradresācijas lapu: pēc raksta par "veidojumu" nosaukuma. 4500359 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Luhanskas Tautas Republikas | Article = | Type = | Image = Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg | Imagetext = Luhanskas Tautas Republikas karogs | Nickname = | Morenicks = | Use = 111000 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = {{dat|2014|11|26||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Луганский Информационный Центр – ЗАКОН О Государственном флаге Луганской Народной Республики |url=https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 |website=lug-info.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211218191403/https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 }}</ref> | Design = | Designer = }} '''Luhanskas Tautas Republikas karogs''' ({{val|ru|Флаг ЛНР}}) kopā ar [[Luhanskas Tautas Republikas ģerbonis|ģerboni]] un himnu ir viens no pašpasludinātās un [[Krievija]]s kontrolētās [[Luhanskas Tautas Republika]]s (LTR), kas pretendē uz [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] teritoriju, oficiālajiem valsts simboliem. Tas ir taisnstūrveida audums ar trim vienādām svītrām: augšējā ir gaiši [[Zilā krāsa|zila]], vidējā ir tumši zila un apakšējā ir [[Sarkanā krāsa|sarkana]]. Karoga platuma un garuma attiecība ir 2:3. == Vēsture == LTR karogs pirmo reizi tika pacelts 2014. gada 30. aprīlī virs pilsētas domes ēkas [[Alčevska|Alčevskā]]. Otro reizi tas tika publiski parādīts [[Luhanska|Luhanskā]] 2014. gada 9. maijā mītiņa laikā, kas bija veltīts t.s. "[[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras diena]]s" atzīmēšanai. Karogs bija trīskrāsains — gaiši zilas, tumši zilas un sarkanas horizontālas svītras. Karoga centrā bija ģerbonis — [[divgalvains ērglis]] ar Luhanskas pilsētas ģerboni uz krūtīm,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Флаг Луганской области |url=http://www.vexillographia.ru/ukraine/lugansk.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru}}</ref> virs kura un zem kura uz zilām un sarkanām svītrām bija vārdi ''ЛУГАНСКАЯ'' un ''РЕСПУБЛИКА'', kas rakstīti [[Ustavs|ustava]] [[Burtveidols|burtveidolā]]. Sākotnēji karogā bija attēlots balts divgalvains ērglis ar [[Scepteris|scepteri]] un [[Varas ābols|varas ābolu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ІНТВ INTV |url=https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg |website=INTVua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ua |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055634/https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wayback Machine |url=http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg |website=izvestia.kiev.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402162348/http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg |website=www.rt.com |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312080905/https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg }}</ref> Pēc tam, kad [[Doneckas Tautas Republika]] un LTR 2014. gada maija beigās pauda nodomu apvienoties "[[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijā]]",<ref>{{ziņu atsauce |title=ДНР и ЛНР объединились в Новороссию // Новости НТВ |url=http://www.ntv.ru/novosti/986796/ |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=НТВ |language=ru}}</ref> parādījās jauna karoga versija — ar balta ērgļa attēlu ar lenti apakšā un uzrakstu ''НОВОРОССИЯ''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=КПП на въезде в Россию |url=http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg |website=img1.liveinternet.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055628/http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=i3.atributia.ru |url=http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg |website=i3.atributia.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402164836/http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg |website=rian.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2022|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220305014731/https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg }}</ref> Šis ērglis uz karoga gandrīz pilnībā identisks ērglim no organizācijas "[[Doneckas Republika (politiskā partija)|Doneckas Republika]]" karoga, atšķiras tikai teksts lentā ko tas tur (''НОВОРОССИЯ'' ''Донецкая Русь'' vietā) un attēls centrā (Luhanskas pilsētas ģerbonis erceņģeļa [[Miķelis|Miķeļa]] vietā). Turklāt dažreiz tika izmantots arī trešais karoga variants, kurā attēlots zelta ērglis ar cērtēm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg |website=glavpost.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2015|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216035857/http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg }}</ref> Līdzīgs ērgļa attēls oficiāli tika izmantots uz LTR Iekšlietu ministrijas zīmoga.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=upload.wikimedia.org |url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/cf/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BF%D1%83%D1%81%D1%82%D0%BA%D0%B0_%D0%9C%D0%92%D0%A1_%D0%9B%D0%9D%D0%A0.jpg |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}}}}</ref> Uz šī karoga fona [[Valērijs Bolotovs]] 2014. gada 14. augustā televīzijā paziņoja par savu atkāpšanos no LTR vadītāja amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: Lugansk People’s Republic leader steps down — YouTube |url=https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 |website=[[youtube.com]] |language=en |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200427124553/https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 }}</ref> 2014. gada 4. novembrī jaunizvēlētā LTR vadītāja [[Igors Plotņickis|Igora Plotņicka]] inaugurācijas ceremonijā tika izmantoti gaišziltumšzilsarkani karogi ar emblēmu trīsdaļīga vairoga formā, kurā bija attēlota [[Saulgrieze|saulespuķe]], [[Mājas zirgs|zirgs]] un [[ogļu ieguves šahta]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Инаугурация в ЛНР - ФОТОРЕПОРТАЖ |url=http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html |website=newsradio.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|5||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170327080203/http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg |website=www.s.0564.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230147/https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg }}</ref> Vairoga kreisajā pusē uz zaļa fona ir saulespuķes zieds, labajā pusē uz sarkana fona ir balts zirgs, bet apakšā uz zila fona ir ogļu ieguves šahta. Vairoga kreisajā un labajā pusē ir kviešu vārpas. Vārpas savieno zila lente ar uzrakstu ''ВОЛЯ СВОБОДНЫХ ЛЮДЕЙ'', kas stiepjas gar karoga apakšdaļu. Karoga augšdaļā ir uzraksts ''ЛНР''. Šī uzraksta kreisajā un labajā pusē ir attēlotas zvaigznes trīs rindās. Rindas ir noliektas uz leju. Augšējā rindā labajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu labajā pusē atrodas trīs zvaigznes, kreisajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu kreisajā pusē atrodas trīs zvaigznes. Vidējā rindā uzraksta ''ЛНР'' kreisajā un labajā pusē atrodas četras zvaigznes. Apakšējā rindā trīs zvaigznes atrodas kreisajā pusē attiecībā pret vidējo rindu labajā zvaigžņu grupā, trīs zvaigznes atrodas labajā pusē attiecībā pret vidējo rindu kreisajā zvaigžņu grupā. 2018. gadā karoga likumā tika veikti grozījumi, noņemot no karoga ģerboņa attēlu. == Galerija == <gallery> Attēls:Flag of rastyazhka-Luganskoj.svg|LTR karogs, ko faktiski izmantoja kopš 2014. gada 9. maija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum |title=День Победы в Луганске: автоматчики в центре, танк Т-34 и митинг за референдум |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230155/http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html |title=В Луганске День Победы встретили под флагами ЛНР |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326231121/http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html }}</ref> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (Late 2014).svg|LTR karogs no 2014. gada 2. novembra līdz 2014. gada 26. novembrim Attēls:Flag of Lugansk People's Republic.svg|LTR karogs kopš 2014. gada 26. novembra </gallery> === Varianti === <gallery> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (unofficial, middle 2014).svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic.svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом.png|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом (3).jpg|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Nouveau drapeau Lougansk.svg|Pašreizējā LTR karoga versija ar ģerboni </gallery> == Interesanti fakti == Autoražotāja [[BMW]] meitasuzņēmuma logotipa [[BMW M]] krāsas vairākkārt ir tikušas sajauktas ar LTR karoga krāsām, kas ir izraisījis dažādus incidentus.<ref>{{ziņu atsauce |title=МВД перепутало "российский флаг" у водителя с символикой спортивных БМВ (ВИДЕО) {{!}} Дорожній контроль {{!}} Інтернет-видання |url=https://roadcontrol.org/node/2758 |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=roadcontrol.org |date={{dat|2015|7|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://roadcontrol.org.ua/node/2758 |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=BMW с флагом ЛНР или просто фирменная раскраска? Подробности о нашумевшем видео |url=https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=rus.tvnet.lv |date={{dat|2022|5|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref> == Skatīt arī == * [[Luhanskas tautas republikas ģerbonis]] * [[Doneckas tautas republikas karogs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luhanskas Tautas Republika]] g6mne0yygg59o841cub29dlcayld4ff 0 603740 4500363 4408212 2026-07-30T04:34:21Z Biafra 13794 stils. 4500363 wikitext text/x-wiki [[Attēls:F-4G 81st TFS serviced at Spangdahlem 1990.JPEG|thumb|[[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] karabāze (1990)]] '''Karabāze''' ir pastāvīga vai pagaidu militāra bāze, kurā izvietoti [[karavīri]], [[bruņutehnika]] un apgādes resursi. Tās kalpo aizsardzībai, apmācībai, operāciju vadībai, [[loģistika]]i un spēku izvietošanai. Bāzes var atrasties gan valsts iekšienē, gan ārvalstīs un būt starptautiskas alianses pārvaldībā (piemēram, [[NATO]]). Tās var būt specializētas — [[gaisa spēki|gaisa]], [[jūras spēki|jūras]], [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes spēkiem]] vai stratēģiskajām [[Raķete|raķetēm]] — un ir nozīmīgas valsts drošībā. Karabāzēs bieži ietilpst plaša infrastruktūra — [[kazarmas]], komandcentri, apmācību [[Poligons|poligoni]], ieroču noliktavas, remontdarbnīcas, [[slimnīca]]s un [[Lidlauks|lidlauki]]. Tām jābūt stratēģiski izvietotām, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu krīzes situācijās un atbalstu militārajām operācijām. Daudzas bāzes darbojas arī kā civilmilitāras sadarbības centri, palīdzot dabas katastrofu seku novēršanā vai humanitārajās misijās. Mūsdienās karabāzēm ir arī pieaugoša nozīme kiberdrošībā un informācijas tehnoloģiju uzturēšanā, ņemot vērā augošo apdraudējumu digitālajā vidē. Dažas bāzes kalpo arī kā pētniecības un attīstības centri jaunām tehnoloģijām, tostarp [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātiem]], [[Mākslīgais intelekts|mākslīgajam intelektam]] un modernām aizsardzības sistēmām. == ASV karabāzes == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) karabāzu aptuveni 140 valstīs. Nozīmīga daļa šo karabāzu atrodas valstīs, kas ar ASV saistītas ar militāriem līgumiem un paktos ([[NATO]], [[SEATO]] u. c.). Šīs bāzes kalpo ne tikai kā stratēģiski militārie punkti reģionālajai drošībai un spēku projekcijai, bet arī kā loģistikas un apgādes centri, izlūkošanas un novērošanas vietas, kā arī krīzes situācijās — kā militārās operāciju platformas. Daļa bāzu atrodas Eiropā (piemēram, Vācijā, Itālijā), Āzijā (piemēram, Japānā, Dienvidkorejā), Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. Dažas no šīm bāzēm ir pastāvīgas ar lielu karaspēka klātbūtni, citas — pagaidu vai kopīgi izmantotas ar attiecīgās valsts karaspēku. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] cjmv7rmv40wvierb562na2fhv3l3f6l 0 604033 4500376 4500174 2026-07-30T05:55:12Z Egilus 27634 Divas saites tieši norāda, ka vēsturniece viņa nav, ka viņa ir "juridiskās zinātnes jautājumos", Dr. iur. Trešā vairāk izskatās pēc pašpasludināšanas sevi par vēsturnieci, bet lai jau būtu. Un pasvītrot viņas saikni ar Krieviju ar krievu pēdiņām nevajag, neredzu tam pamata.. 4500376 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi {{dat|1977|8|22}}) ir tiesību zinātniece,<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12—18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref><ref>[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]</ref> vēsturniece,<ref>[https://www.apollo.lv/8024283/foto-livu-laukuma-cilveki-pikete-pret-ep-prieksvelesanu-debatem-krievu-valoda LETA. «Līvu laukumā cilvēki piketē pret EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā», ''Apollo'', 2024. gada 20. maijs.]</ref> tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte,<ref>[https://advokats-lv.com/riga/yuristy/jarinovska-kristine/ ''Zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska'', 2025]</ref> gerontoloģe<ref>[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]</ref> bijusi [[Latvija]]s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte]]s vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina]]s štatā. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022|archive-date={{dat|2008|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080322101626/http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm}}</ref> un 2003. gadā [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]]. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X Académie de Versailles. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ''Dr. iur.''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība]]s neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības "Tiesu namu aģentūra" direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis]] kapitāla daļu turētāja pārstāve,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref> bijusi žurnāla [[Jurista Vārds]] redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija]]s valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. 2006. gadā Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s valsts sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007|archive-date={{dat|2011|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110520222607/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf}}</ref> 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014|archive-date={{dat|2014|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140814025116/http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Strādājusi arī kā Latvijas vēstures institūta vadošā viespētniece.<ref>[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, Eiropas Savienības tiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma, valststiesības un informācijas atklātību, kā arī daudzas citas jomas. Jau studiju laikā sarakstījusi, rediģējusi, organizējusi un izdevusi vairākas savas kolektīvās monogrāfijas par Eiropas Savienības tiesībām.<ref>Jarinovska J., Škoba, L., Alehno, Buka, A. ''Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (tiesu prakse un komentāri)''. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001., utjp.</ref> 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref> Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.<ref>[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]</ref> Starptautiskā gerontoloģijas institūta pētniece.<ref>[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]</ref> Jarinovskas zinātniskie darbi izmantoti tiesībsarga darbā,<ref>[https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/07/atzinums_lieta_nr_2017_21_26j_1505398155.pdf Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada 19. jūnija Nr. 6-6/22 pārbaudes lietā Nr.2017-21-26J, ''Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr.148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»'']</ref> Konkurences padomes darbā<ref>[https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/AoWjdsEpbL.pdf 2010. gada 14. oktobra Br. E02-78 ''Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA «UNITED OILS» un SIA «UNITED OILS VIDZEME» darbībās'' lietā Nr. P/10/0302/3]</ref> un citur. No 2024. gada līdz 2026. gadam Jarinovska strādāja pie zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Republikas prokuratūrai ģenerālprokurora uzdevumā.<ref>[https://www.prokuratura.lv/en/aktualitates/galerijas/petijuma-par-latvijas-prokuraturas-vesturi-prezentacija-531 Latvijas Republikas prokuratūra «2025. gada 22. septembrī notika pētījuma ''Latvijas Republikas prokuratūras institucionālās struktūras ģenēze un transformācijas līdz 1940. gada 17. jūnijam'' prezentācija, kurā tā autore tiesībzinātniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska iepazīstināja ar veikto izpēti]</ref> Vairāk nekā 20 monogrāfiju, kolektīvo monogrāfiju un vairāk nekā 100 publikāciju autore. == Kultūra == Kristīne Jarinovska 35 gadus ir [[Sieviešu koris "Minjona"|Latvijas Universitātes sieviešu kora «Minjona»]] dziedātāja.<ref>[https://www.kultura.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/102173/ Jarinovska, Kristīne. Piecdesmit vasaru sievietes balss krāsās — universitātes koris «Minjona», Latvijas Universitāte, 2025. gada 11. februāris.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jarinovska, Kristīne}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] eb7v0a9v4py49al34gip4ghtotmcyky 0 606692 4500300 4498861 2026-07-29T21:10:30Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ P856..... 4500300 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Programmatūras infokaste | name = Claude | logo = [[Attēls:Claude AI logo.svg|frameless|upright=1.2|class=skin-invert]] | screenshot = Claude chatbot example screenshot (LV).webp | caption = ''Claude Opus 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu | author = | developer = ''[[Anthropic]]'' | released = 2023. gada marts | latest release version = {{Tree list}} * ''Claude Opus 5'' ** {{dat|2026|7|24|N|bez}}<br />({{Time ago|2026-07-24}}) * ''Claude Sonnet 5'' ** {{dat|2026|6|30|N|bez}}<br />({{Time ago|2026-06-30}}) * ''Claude Fable 5'' ** {{dat|2026|6|9|N|bez}}<br />({{Time ago|2026-06-09}}) * ''Claude Opus 4.8'' ** {{dat|2026|5|28|N|bez}}<br />({{Time ago|2026-05-28}}) * ''Claude Haiku 4.5'' ** {{dat|2025|10|15|N|bez}}<br />({{Time ago|2025-10-15}}) {{Tree list/end}} | latest release date = | latest preview version = | latest preview date = | programming language = | engine = | operating system = | platform = | language = | status = aktīvs | genre = [[valodas modelis|lielais valodas modelis]] | license = [[slēgtais kods]] | repo = | website = {{URL|https://claude.ai/}} }} '''''Claude''''' ir [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saime, ko izstrādā uzņēmums ''[[Anthropic]]'' un kas pirmoreiz izlaista 2023. gadā. Sākot ar ''Claude 3'', katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus''. 2026. gadā ierobežotam uzņēmumu un organizāciju lokam izlaists modelis ''Claude Mythos'' — daļa no ''Anthropic'' iniciatīvas ''Project Glasswing''. Vēlāk plašai sabiedrībai izlaida ''Claude Fable 5'' — ''Mythos'' versiju ar stingrākiem drošības ierobežojumiem. ''Claude'' tiek izmantots [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]] ar rīku ''Claude Code''.<ref>{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|2|5|5=bez}}|title=Anthropic releases AI upgrade as market punishes software stocks|url=https://www.reuters.com/business/retail-consumer/anthropic-releases-ai-upgrade-market-punishes-software-stocks-2026-02-05/|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|work=Reuters}}</ref> ''Claude'' apmācībā izmanto konstitucionālo mākslīgo intelektu — ''Anthropic'' izstrādātu paņēmienu, lai uzlabotu ētisko un tiesisko atbilstību ([[mākslīgā intelekta saskaņošana]]). Nosaukums ''Claude'' aprakstīts gan kā veltījums [[Klods Šenons|Klodam Šenonam]], kurš lika pamatus [[informācijas teorija]]i, gan kā draudzīgs vīriešu vārds, kas papildina [[virtuālais asistents|virtuālos asistentus]], piemēram, ''[[Amazon Alexa|Alexa]]'' un ''[[Siri]]''.<ref name="Roose-2023">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html|title=Inside the White-Hot Center of A.I. Doomerism|work=The New York Times|access-date={{dat|2024|10|25|5=bez}}|date={{dat|2023|7|11|5=bez}}|last=Roose|first=Kevin|archive-date={{dat|2023|7|12|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230712235416/https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html}}</ref> ASV federālās aģentūras sāka pakāpeniski pārtraukt ''Claude'' izmantošanu pēc tam, kad ''Anthropic'' atteicās atcelt līgumā noteiktos ierobežojumus, kas aizliedz izmantot ''Claude'' masveida iekšzemes [[novērošana]]i un pilnībā autonomu ieroču izstrādei.<ref name="BBC-2026">{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|title=Trump has ordered government agencies to stop using Anthropic AI tools|url=https://www.bbc.com/news/articles/cn48jj3y8ezo|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=BBC|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Ashley|date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|title=These federal agencies may have a Claude problem now|url=https://www.axios.com/2026/02/27/claude-anthropic-trump-government-agencies|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=Axios|language=en}}</ref> Pēc atteikuma [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] uzņēmumu klasificēja kā "piegādes ķēdes risku" un aizliedza visiem ASV privātajiem militārajiem līgumslēdzējiem, piegādātājiem un partneriem sadarboties ar uzņēmumu. {{dat|2026|3|26|L|bez}} federālā tiesnese izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Aizsardzības departamenta klasifikāciju.<ref name="DODInjunction">{{Ziņu atsauce|last=Ruwitch|first=John|title=Judge temporarily blocks Trump administration's Anthropic ban|url=https://www.npr.org/2026/03/26/nx-s1-5762971/judge-temporarily-blocks-anthropic-ban|date={{dat|2026|3|26|5=bez}}|access-date={{dat|2026|5|31|5=bez}}|work=NPR|language=en}}</ref> == Apmācība == ''Claude'' modeļi ir ģeneratīvi iepriekš apmācīti transformatori, kuri apmācīti prognozēt nākamo vārdu lielā teksta apjomā. Pēc tam tie ir precīzi noregulēti, jo īpaši izmantojot konstitucionālo mākslīgo intelektu un pastiprināto mācīšanos no cilvēka atsauksmēm (RLHF).<ref name="Time-2023">{{Publikācijas atsauce|date={{dat|2023|7|18|5=bez}}|title=What to Know About Claude 2, Anthropic's Rival to ChatGPT|url=https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|journal=|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111192116/https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|archive-date={{dat|2024|1|11}}|access-date={{dat|2024|1|23}}|magazine=TIME}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/|title=Anthropic releases AI constitution to promote ethical behavior and development|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219154545/https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/}}</ref> '''''ClaudeBot''''' meklē saturu tīmeklī. ''[[iFixit]]'' to 2024. gadā kritizēja par to, ka bots bez atļaujas piekļuvis vietnei vairāk nekā miljonu reižu dienā, lai kopētu saturu, kā arī par tā radīto pārmērīgo servera slodzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2024|7|26}} |url=https://www.theverge.com/2024/7/25/24205943/anthropic-ai-web-crawler-claudebot-ifixit-scraping-training-data |title=Anthropic's crawler is ignoring websites' anti-AI scraping policies|website=The Verge |language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Koebler |first=Jason |title=Anthropic AI Scraper Hits iFixit's Website a Million Times in a Day |url=https://www.404media.co/anthropic-ai-scraper-hits-ifixits-website-a-million-times-in-a-day/ |access-date={{dat|2026|5|12|5=bez}} |work=404 Media |date={{dat|2024|7|24|5=bez}} |language=en}}</ref> === Konstitucionālais mākslīgais intelekts === ''[[Anthropic]]'' izstrādāja pieeju [[mākslīgā intelekta saskaņošana]]i, ko sauc par "konstitucionālo MI". Konstitūcija ir dokuments, ko izmanto, lai apmācītu ''Claude'' būt nekaitīgam un izpalīdzīgam, nepaļaujoties uz plašām vai dārgām cilvēku atsauksmēm.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/|title=AI gains "values" with Anthropic's new Constitutional AI chatbot approach|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|5|10}}|archive-url=https://archive.today/20230510111936/https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/}}</ref> Sākotnējā versija bija principu saraksts, savukārt 2026. gada konstitūcija plašāk izskaidro, kā ''Claude'' jārīkojas un kāpēc. ''Anthropic'' pauda cerību, ka ''Claude'' konstitūcija kļūs par paraugu, kuram sekos arī citi nozares uzņēmumi.<ref name="Time-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Ostrovsky |first=Nikita |last2=Perrigo |first2=Billy |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Can You Teach an AI to Be Good? Anthropic Thinks So |url=https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=TIME |language=en |archive-date={{dat|2026|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260124154501/https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ }}</ref> Pirmo ''Claude'' konstitūciju publicēja 2022. gadā. 2023. gada atjauninājumā bija uzskaitītas 75 vadlīnijas, kas ''Claude'' jāievēro.<ref name="Bai-2022">{{Citation |last1=Bai |first1=Yuntao |title=Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback |date={{dat|2022|12|15|5=bez}} |arxiv=2212.08073 |last2=Kadavath |first2=Saurav |last3=Kundu |first3=Sandipan |last4=Askell |first4=Amanda |last5=Kernion |first5=Jackson |last6=Jones |first6=Andy |last7=Chen |first7=Anna |last8=Goldie |first8=Anna |last9=Mirhoseini |first9=Azalia}}</ref><ref name="Time-2023" /><ref name="Verge-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Anthropic's new Claude 'constitution': be helpful and honest, and don't destroy humanity |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/865185/anthropic-claude-constitution-soul-doc |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=The Verge |language=en}}</ref> Pirmās konstitūcijas ietvēra idejas no 1948. gada [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]].<ref name="Time-2026" /><ref name=":0" /> 2026. gada konstitūcija sniedz modelim plašāku kontekstu, izskaidrojot pamatojumu tādām vadlīnijām kā atteikšanās palīdzēt demokrātijas graušanā.<ref name="Time-2026" /><ref name="Verge-2026" /> Konstitūcijas apjoms pieauga no 2700 vārdiem 2023. gadā līdz 23 000 vārdiem 2026. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Anthropic writes 23,000-word 'constitution' for Claude |url=https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123042656/https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |language=en |last=Sharwood |first=Simon |date={{dat|2026|1|22|5=bez}} |work=[[The Register]] }}</ref> 2026. gada konstitūcijas galvenā autore ir filozofe Amanda Askela; tās tapšanā piedalījās arī Džo Kārlsmits, Kriss Olā, Džareds Kaplans un Holdens Karnofskis. Konstitūcija publicēta ar [[Creative Commons CC0]] licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/constitution|title=Claude's Constitution|publisher=Anthropic}}</ref> Žurnāls ''Time'' šo konstitūciju aprakstīja kā "kaut ko starp akadēmisku darbu morāles filozofijā un uzņēmuma kultūrai veltītu emuāra ierakstu".<ref name="Time-2026" /> Šī metode, kas detalizēti aprakstīta 2022. gada dokumentā ''Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback'', ietver divus posmus: uzraudzītu mācīšanos un pastiprināto mācīšanos.<ref name="Bai-2022" /><ref name="Anthropic-2023b">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution|title=Claude's Constitution|website=Anthropic|access-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240326110757/https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution}}</ref><ref name=":0" /> Uzraudzītās mācīšanās posmā modelis ģenerē atbildes uz uzvednēm (''prompts''), kritiski izvērtē savas atbildes, pamatojoties uz pamatprincipu kopumu ("konstitūciju"), un pārskata atbildes. Pēc tam modelis tiek precizēts, pamatojoties uz šīm pārskatītajām atbildēm.<ref name="Anthropic-2023b" /><ref name=":0" /> Pastiprinātās mācīšanās no mākslīgā intelekta atsauksmēm (RLAIF) posmā tiek ģenerētas atbildes, un mākslīgais intelekts salīdzina to atbilstību šai konstitūcijai. Šo mākslīgā intelekta atsauksmju datu kopu izmanto, lai apmācītu preferenču modeli, kas novērtē atbildes, pamatojoties uz to, cik lielā mērā tās atbilst konstitūcijai. Pēc tam ''Claude'' tiek precīzi noregulēts, lai atbilstu šim preferenču modelim. Šī metode ir līdzīga RLHF, izņemot to, ka preferenču modeļa apmācībai izmantotie salīdzinājumi ir mākslīgā intelekta radīti.<ref name=":0" /> == Iespējas == === Tīmekļa meklēšana === 2025. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Claude'' tīmekļa meklēšanas funkciju, sākumā tikai maksas lietotājiem ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Robison |first=Kylie |date={{dat|2025|3|20}} |title=Anthropic's chatbot now has web search |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/632824/anthropic-claude-web-search-ai-scott-white |access-date={{dat|2025|3|21}} |website=The Verge |language=en}}</ref> Bezmaksas lietotāji ieguva piekļuvi 2025. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2025|5|27|5=bez}} |title=Anthropic brings web search to free Claude users |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-brings-web-search-to-free-claude-users-224222689.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> === Artefakti === 2024. gada jūnijā ''Anthropic'' ieviesa Artefaktu funkciju, kas ļauj lietotājiem ģenerēt koda fragmentus un dokumentus, kā arī ar tiem mijiedarboties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2024|6|21}} |title=Why Anthropic's Artifacts may be this year's most important AI feature: Unveiling the interface battle |url=https://venturebeat.com/ai/why-anthropics-artifacts-may-be-this-years-most-important-ai-feature-unveiling-the-interface-battle/ |access-date={{dat|2025|3|23}} |website=VentureBeat |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bonifacic |first=Igor |date={{dat|2025|6|25|5=bez}} |title=Anthropic makes it easier to create and share Claude's bite-sized Artifact apps |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-makes-it-easier-to-create-and-share-claudes-bite-sized-artifact-apps-170022293.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> === Datora izmantošana === 2024. gada oktobrī ''Anthropic'' ieviesa "datora izmantošanas" funkciju, kas ļauj ''Claude'' mēģināt darboties datorā, interpretējot ekrāna saturu un simulējot tastatūras un peles ievadi.<ref name="Shakir-2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai|title=Anthropic's latest AI update can use a computer on its own|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date={{dat|2025|3|21}}|date={{dat|2024|10|22}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|5}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250105154321/https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai}}</ref> == Produkti un pakalpojumi == === Abonementu plāni === Abonementu plāni piedāvā lielāku pieļaujamo lietošanas apjomu un piekļuvi papildu funkcijām, piemēram, ''Claude Code'' un ''Claude'' pārlūkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2023|9|8|5=bez}}|title=The AI-assistant wars heat up with Claude Pro, a new ChatGPT Plus rival|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/09/the-ai-assistant-wars-heat-up-with-claude-pro-a-new-chatgpt-plus-rival/|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}</ref> Papildus bezmaksas līmenim pieejami divi individuālie abonementi: ''Claude Pro'' un ''Claude Max''. ''Claude Max'' ir dārgāks, un tā pieļaujamais lietošanas apjoms ir 5–20 reizes lielāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|4|9|5=bez}}|title=Anthropic rolls out a $200-per-month Claude subscription|url=https://techcrunch.com/2025/04/09/anthropic-rolls-out-a-200-per-month-claude-subscription/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}</ref> Grupu abonementos ietilpst ''Claude Team'' un ''Claude Enterprise''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Wiggers|first=Kyle|date={{dat|2024|5|1|5=bez}}|title=Anthropic launches new iPhone app and premium plan for businesses|url=https://techcrunch.com/2024/05/01/anthropic-launches-a-new-premium-plan-aimed-at-businesses/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}</ref> ''Claude'' guva ievērojamus panākumus uzņēmumu tirgū — 2026. gada februārī programmatūras abonementu skaits mēneša laikā pieauga par 4,9%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Claburn|first=Thomas|date={{dat|2026|3|19|5=bez}}|title=Anthropic's Claude claws its way towards the top of AI chart|url=https://www.theregister.com/software/2026/03/19/anthropics-claude-claws-its-way-towards-the-top-of-ai-chart/5229593|access-date={{dat|2026|5|13|5=bez}}|website=The Register|language=en}}</ref> === ''Claude Code'' === '''''Claude Code''''' ir aģentisks komandrindas rīks, kas izlaists 2025. gada februārī un ļauj izstrādātājiem deleģēt programmēšanas uzdevumus tieši no termināļa, izmantojot dabiskās valodas uzvednes. Sākotnēji to izlaida testēšanai kā priekšskatījuma versiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/|title=Anthropic's Claude 3.7 Sonnet takes aim at OpenAI and DeepSeek in AI's next big battle|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|2|24}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183545/https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/}}</ref> bet plaši pieejams kļuva 2025. gada maijā līdz ar ''Claude 4'' izlaišanu.<ref name="Edwards-2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|5|22|5=bez}} |title=New Claude 4 AI model refactored code for 7 hours straight |url=https://arstechnica.com/ai/2025/05/anthropic-calls-new-claude-4-worlds-best-ai-coding-model/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}</ref> Pateicoties strauji augošajam pieprasījumam uzņēmumu vidū, ''Anthropic'' ziņoja, ka līdz jūlijam ''Claude Code'' ieņēmumi pieauguši 5,5 reizes.<ref name="claude-code-enterprise">{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-adds-usage-tracking-to-claude-code-as-enterprise-ai-spending-surges/|title=Claude Code revenue jumps 5.5x as Anthropic launches analytics dashboard|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|7|16|5=bez}}|language=en}}</ref> {{dat|2025|10|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Code'' tīmekļa versiju un izolētas izpildes vides (''sandbox'') funkciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Axon |first=Samuel |date={{dat|2025|10|20|5=bez}} |title=Claude Code gets a web version—but it's the new sandboxing that really matters |url=https://arstechnica.com/ai/2025/10/claude-code-gets-a-web-version-but-its-the-new-sandboxing-that-really-matters/ |access-date={{dat|2026|5|22|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}</ref> kā arī iOS lietotni.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Morris |first=Lily |date={{dat|2025|10|21|5=bez}} |title=Anthropic Brings Claude Code to the Cloud and Mobile |url=https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251227162445/https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-date={{dat|2025|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|1|14|5=bez}} |work=The National CIO Review |language=en }}</ref> Līdz ar ''Claude Opus 4.5'' veiktspējas uzlabojumiem ''Claude Code'' kļuva virāls 2025.–2026. gada ziemas brīvdienās, kad cilvēkiem bija laiks ar to eksperimentēt, tostarp daudziem cilvēkiem, kas nav programmētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Olson |first=Bradley |date={{dat|2026|1|17|5=bez}} |title=Claude Is Taking the AI World by Storm, and Even Non-Nerds Are Blown Away |url=https://www.wsj.com/tech/ai/anthropic-claude-code-ai-7a46460e |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=The Wall Street Journal |language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Rocha |first=Natallie |date={{dat|2026|1|23|5=bez}} |title=This A.I. Tool Is Going Viral. Five Ways People Are Using It. |url=https://www.nytimes.com/2026/01/23/technology/claude-code.html |work=New York Times}}</ref><ref name="Morrone-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Morrone |first=Megan |date={{dat|2026|1|7|5=bez}} |title=Anthropic's Claude Code in the spotlight |url=https://www.axios.com/2026/01/07/anthropics-claude-code-vibe-coding |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref> 2025. gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude for Chrome'' — ''[[Google Chrome]]'' paplašinājumu, kas ļauj ''Claude Code'' tieši vadīt pārlūkprogrammu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|8|27}} |title=Anthropic's auto-clicking AI Chrome extension raises browser-hijacking concerns |url=https://arstechnica.com/information-technology/2025/08/new-ai-browser-agents-create-risks-if-sites-hijack-them-with-hidden-instructions/ |access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}</ref> 2025. gada augustā ''Anthropic'' atklāja, ka hakeru grupa "GTG-2002" izmantoja ''Claude Code'', lai uzbruktu vismaz 17 organizācijām.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |title=The Era of AI-Generated Ransomware Has Arrived |url=https://www.wired.com/story/the-era-of-ai-generated-ransomware-has-arrived/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}</ref> 2025. gada novembrī ''Anthropic'' paziņoja, ka tas septembrī atklājis, ka tā pati hakeru grupa izmantoja ''Claude Code'', lai automatizētu 80–90% savu spiegošanas kiberuzbrukumu pret 30 organizācijām.<ref name="Tidy-2025">{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|11|14|5=bez}} |title=AI firm claims Chinese spies used its tech to automate cyber attacks |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2lzmygr84o |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=BBC |language=en|last=Tidy|first=Joe}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sabin |first=Sam |date={{dat|2025|11|13|5=bez}} |title=Chinese hackers used Anthropic's AI agent to automate spying |url=https://www.axios.com/2025/11/13/anthropic-china-claude-code-cyberattack |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref> ''Anthropic'' bloķēja visus ar uzbrukumiem saistītos kontus un informēja tiesībsargājošās iestādes un cietušos.<ref name="Tidy-2025" /> ''[[Microsoft]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/tech/865689/microsoft-claude-code-anthropic-partnership-notepad|title=Claude Code is suddenly everywhere inside Microsoft|first=Tom|last=Warren|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|website=The Verge}}</ref> ''[[Google]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Bastian|first=Matthias|date={{dat|2026|1|4|5=bez}}|title=Google engineer says Claude Code built in one hour what her team spent a year on|url=https://the-decoder.com/google-engineer-says-claude-code-built-in-one-hour-what-her-team-spent-a-year-on/|website=the decoder}}</ref> un ''[[OpenAI]]'' darbinieki lieto ''Claude Code''. 2025. gada augustā ''Anthropic'' atcēla ''OpenAI'' piekļuvi ''Claude'', dēvējot to par "tiešu mūsu pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|1|5=bez}}|title=Anthropic Revokes OpenAI's Access to Claude|url=https://www.wired.com/story/anthropic-revokes-openais-access-to-claude/|website=Wired}}</ref> 2026. gada februārī ''Anthropic'' ieviesa ''Claude Code Security'' — rīku, kas pārbauda programmu pirmkodu, lai atklātu ievainojamības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Goldman|first=Sharon|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=AI can now hunt software bugs on its own. Anthropic is turning that into a security tool|url=https://fortune.com/2026/02/20/exclusive-anthropic-rolls-out-ai-tool-that-can-hunt-software-bugs-on-its-own-including-the-most-dangerous-ones-humans-miss/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Fortune|language=en}}</ref> 2026. gada martā noplūda ''Claude Code'' komandrindas saskarnes lietojumprogrammas pirmkods, atklājot vairākas gaidāmās funkcijas un modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Axon|first=Samuel|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Entire Claude Code CLI source code leaks thanks to exposed map file|url=https://arstechnica.com/ai/2026/03/entire-claude-code-cli-source-code-leaks-thanks-to-exposed-map-file/|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Anthropic leaks part of Claude Code's internal source code|url=https://www.cnbc.com/2026/03/31/anthropic-leak-claude-code-internal-source.html|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}</ref> 2026. gada maijā ''Anthropic'' ieviesa ''Dreaming'' — pētniecības priekšskatījuma funkciju ''Managed Agents'' API, kas starp sesijām sakārto aģenta pastāvīgo atmiņu, sapludinot dublējumus un dzēšot novecojušus ierakstus.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Nuñez|first=Michael|date={{dat|2026|5|7|5=bez}}|title=Anthropic introduces "dreaming," a system that lets AI agents learn from their own mistakes|url=https://venturebeat.com/technology/anthropic-introduces-dreaming-a-system-that-lets-ai-agents-learn-from-their-own-mistakes|access-date={{dat|2026|5|10|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dreams|url=https://platform.claude.com/docs/en/managed-agents/dreams|access-date={{dat|2026|5|10|5=bez}}|website=Claude API Docs|language=en}}</ref> Atmiņas sakārtošanas funkciju ar nosaukumu ''autoDream'' bija atklājusi jau marta pirmkoda noplūde.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Franzen|first=Carl|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Claude Code's source code appears to have leaked: here's what we know|url=https://venturebeat.com/technology/claude-codes-source-code-appears-to-have-leaked-heres-what-we-know|access-date={{dat|2026|5|10|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}</ref> === ''Claude Cowork'' === '''''Claude Cowork''''' ir rīks, kas līdzīgs ''Claude Code'', taču ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]] un paredzēts lietotājiem bez tehniskām zināšanām. Tas izlaists 2026. gada janvārī kā "pētniecības priekšskatījums".<ref name="wired-cowork">{{Ziņu atsauce |last=Rogers |first=Reece |title=Anthropic's Claude Cowork Is an AI Agent That Actually Works |url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-cowork-agent/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}</ref><ref name="mashable-cowork">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-used-mostly-ai-to-build-claude-cowork-tool|title=Anthropic used mostly AI to build Claude Cowork tool|first=Chance|last=Townsend|date={{dat|2026|1|14|5=bez}}|website=Mashable}}</ref> ''Cowork'' pieejams kā galddatora lietojumprogramma ''Mac'' un ''Windows'' platformām, kā arī tīmekļa saskarnē.<ref name="tds-cowork">{{Tīmekļa atsauce|last=Kjosbakken|first=Eivind|date={{dat|2026|4|15|5=bez}}|title=How to Maximize Claude Cowork|url=https://towardsdatascience.com/how-to-maximize-claude-cowork/|website=Towards Data Science|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}</ref> Tas nodrošina ''Claude'' piekļuvi izolētai komandu čaulai un lietotāja izvēlētām mapēm vietējā failu sistēmā, ļaujot modelim lasīt, rakstīt un labot failus, izpildīt kodu un veikt vairākus secīgus uzdevumus vienas sarunas ietvaros — piemēram, sakārtot failus lietotāja datorā vai sagatavot dokumentus no materiāliem vietējā mapē.<ref name="duke-cowork">{{Tīmekļa atsauce|last=Toback|first=Stephen|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=What Claude Cowork Actually Does (And What It Doesn't)|url=https://sites.duke.edu/ddmc/2026/02/24/what-claude-cowork-actually-does-and-what-it-doesnt/|website=Duke Digital Media Community|publisher=Duke University|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}</ref><ref name="wsj-cowork">{{Ziņu atsauce|last=Clark|first=Kate|date={{dat|2026|3|21|5=bez}}|title=Silicon Valley is obsessed with Claude Cowork. Here's how to use it|url=https://www.wsj.com/video/silicon-valley-is-obsessed-with-claude-coworkhere-how-to-use-it/A1956DA8-DFD9-4EB5-9617-D686FB2CAC17|work=The Wall Street Journal|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}</ref> ''The Wall Street Journal'' žurnālists, kas izmēģināja rīku, atzīmēja lietotāju bažas par MI aģenta plašu piekļuvi personiskajam datoram.<ref name="wsj-cowork" /> 2026. gada februārī ''Anthropic'' paziņoja par plašāku ''Cowork'' izlaišanu uzņēmumiem, pievienojot savienotājus tādiem pakalpojumiem kā ''[[Google Drive]]'', ''Gmail'', ''Docusign'' un ''FactSet'', kā arī pielāgojamus spraudņus tādās jomās kā finanšu analīze, inženierija un personāla vadība; uzņēmums šo atjauninājumu raksturoja kā pāreju uz "uzņēmumu līmeņa produktu".<ref name="cnbc-cowork">{{Ziņu atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=Anthropic updates Claude Cowork tool built to give the average office worker a productivity boost|url=https://www.cnbc.com/2026/02/24/anthropic-claude-cowork-office-worker.html|work=CNBC|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}</ref> 2026. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Dispatch'' — MI aģenta funkciju, kas ļauj lietotājiem nosūtīt uzvednes no telefona, savukārt ''Claude'' uzdevumu veikšanai var piekļūt programmām lietotāja datorā, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammām vai izklājlapu lietojumprogrammām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kharpal|first=Arjun|date={{dat|2026|3|24|5=bez}}|title=Anthropic says Claude can now use your computer to finish tasks for you in AI agent push|url=https://www.cnbc.com/2026/03/24/anthropic-claude-ai-agent-use-computer-finish-tasks.html|access-date={{dat|2026|4|10|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}</ref> Pēc izstrādātāju teiktā, ''Cowork'' lielākoties izveidots ar ''Claude Code'' palīdzību.<ref name="mashable-cowork" /> === ''Claude Design'' === '''''Claude Design''''' ir vizuālā satura veidošanas rīks, ko ''Anthropic Labs'' izlaida {{dat|2026|4|17|L|bez}} un kas ļauj lietotājiem ar dabiskās valodas uzvednēm ģenerēt dizainus, prototipus, prezentācijas un mārketinga materiālus. To darbina ''Claude Opus 4.7'', un tas spēj pārņemt zīmola noformējumu no lietotāja pirmkoda vai dizaina failiem. Lietotāji var pakāpeniski uzlabot rezultātus, izmantojot iekšējos komentārus, tiešas izmaiņas un regulēšanas slīdņus, kā arī eksportēt rezultātus uz ''Canva'', saglabāt tos [[PDF]], ''PPTX'' vai [[HTML]] formātā vai ievietot mapēs, savukārt tālākai izstrādei tos var nodot rīkam ''Claude Code''. ''Claude Design'' izlaists kā pētniecības priekšskatījums, kas iekļauts ''Claude Pro'', ''Max'', ''Team'' un ''Enterprise'' abonementos.<ref>{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|4|17|5=bez}}|title=Anthropic just launched Claude Design, an AI tool that turns prompts into prototypes and challenges Figma|url=https://venturebeat.com/technology/anthropic-just-launched-claude-design-an-ai-tool-that-turns-prompts-into-prototypes-and-challenges-figma|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|work=VentureBeat}}</ref> === ''Claude Science'' === '''''Claude Science''''' ir 2026. gada jūnija beigās pieteikts modelis, kas paredzēts zinātnieku atbalstam, īpašu uzsvaru liekot uz [[citoloģija|šūnu bioloģiju]], [[molekulārā bioloģija|molekulāro bioloģiju]] un medikamentu izstrādi.<ref name="Huckins-2026">{{Ziņu atsauce|last=Huckins|first=Grace|date={{dat|2026|6|30|5=bez}}|title=Claude Science is Anthropic's newest flagship product|url=https://www.technologyreview.com/2026/06/30/1139987/claude-science-is-anthropics-newest-flagship-product/|access-date={{dat|2026|7|12|5=bez}}|work=MIT Technology Review|language=en}}</ref> == Modeļi == Sākot ar ''Claude 3'', modeļu galvenie līmeņi no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam ir ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus''; ''Fable'' un ''Mythos'' šajā trīspakāpju secībā neietilpst. Izlaišanas datuma krāsa apzīmē modeļa pašreizējo statusu: {{Legend|#9EFF9E|aktīvs — pilnībā atbalstīts}} {{Legend|#FF8|pensionēts, novecojis vai ierobežoti pieejams — sk. piezīmes}} {{Legend|#FFC7C7|pārtraukts — vairs nav pieejams}} Statusi un datumi attiecas uz ''Anthropic'' pārvaldītajām platformām; partneru platformās tie var atšķirties.<ref name="ModelDeprecations">{{Tīmekļa atsauce|title=Model deprecations|url=https://platform.claude.com/docs/en/about-claude/model-deprecations|access-date={{dat|2026|7|25|5=bez}}|website=Claude Platform Docs|language=en}}</ref> === Agrīnie modeļi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" | Versija !! scope="col" | Izdošanas datums |- ! scope="row" | ''Claude'' |{{Eliminated|{{dat|2023|3|14|N|bez}}}} |- ! scope="row" | ''Claude 2'' |{{Eliminated|{{dat|2023|7|11|N|bez}}}} |- ! scope="row" | ''Claude Instant 1.2'' |{{Eliminated|{{dat|2023|8|9|N|bez}}}} |- ! scope="row" | ''Claude 2.1'' |{{Eliminated|{{dat|2023|11|21|N|bez}}}} |} === Galvenie modeļi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! rowspan="2" scope="col" | Paaudze ! colspan="3" scope="colgroup" | Izdošanas datums |- ! scope="col" | ''Haiku'' ! scope="col" | ''Sonnet'' ! scope="col" | ''Opus'' |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3 |{{Eliminated|{{dat|2024|3|13|N|bez}}}} |{{Eliminated|{{dat|2024|3|4|N|bez}}}} |{{Maybe|{{dat|2024|3|4|N|bez}}{{Efn|name=pensioneti|Joprojām pieejams maksas ''claude.ai'' abonentiem un API pēc pieprasījuma.<ref name="ModelDeprecations" />}}}} |- ! rowspan="2" scope="row" style="text-align:center" | 3.5 | rowspan="2" style="background:#FFC7C7" | {{dat|2024|10|22|N|bez}} |{{Eliminated|{{dat|2024|6|20|N|bez}}}} | rowspan="2" | - |- |{{Eliminated|{{dat|2024|10|22|N|bez}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 3.7 | - |{{Eliminated|{{dat|2025|2|24|N|bez}}}} | - |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4 | - |{{Maybe|{{dat|2025|5|22|N|bez}}{{Efn|name=pensioneti}}}} |{{Maybe|{{dat|2025|5|22|N|bez}}{{Efn|name=pensioneti}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4.1 | - | - |{{Maybe|{{dat|2025|8|5|N|bez}}{{Efn|Pensionēšana paredzēta {{dat|2026|8|5|L|bez}}.<ref name="ModelDeprecations" />}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4.5 |{{Active|{{dat|2025|10|15|N|bez}}}} |{{Active|{{dat|2025|9|29|N|bez}}}} |{{Active|{{dat|2025|11|24|N|bez}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4.6 | - |{{Active|{{dat|2026|2|17|N|bez}}}} |{{Active|{{dat|2026|2|5|N|bez}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4.7 | - | - |{{Active|{{dat|2026|4|16|N|bez}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 4.8 | - | - |{{Active|{{dat|2026|5|28|N|bez}}}} |- ! scope="row" style="text-align:center" | 5 | - |{{Active|{{dat|2026|6|30|N|bez}}}} |{{Active|{{dat|2026|7|24|N|bez}}}} |} === Specializētie modeļi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" ! scope="col" | Versija !! scope="col" | Izdošanas datums !! scope="col" | Pieejamība |- ! scope="row" | ''Claude Mythos'' (priekšskatījums) |{{Maybe|{{dat|2026|4|7|N|bez}}}} | ierobežota |- ! scope="row" | ''Claude Mythos 5'' |{{Maybe|{{dat|2026|6|9|N|bez}}}} | ierobežota |- ! scope="row" | ''Claude Fable 5'' |{{Active|{{dat|2026|6|9|N|bez}}}} | publiska |} === ''Claude'' === Pirmā ''Claude'' versija izlaista 2023. gada martā.<ref name="Roth-2023">{{Tīmekļa atsauce |last=Roth |first=Emma |date={{dat|2023|3|14}} |title=Google-backed Anthropic launches Claude, an AI chatbot that's easier to talk to |url=https://www.theverge.com/2023/3/14/23640056/anthropic-ai-chatbot-claude-google-launch |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=The Verge |language=en}}</ref> Tā bija pieejama tikai atlasītiem lietotājiem, kurus apstiprināja ''Anthropic''.<ref name="Matthews-2023">{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}</ref> === ''Claude 2'' === 2023. gada jūlijā izlaistais ''Claude 2'' kļuva par pirmo ''Anthropic'' modeli, kas pieejams plašai sabiedrībai.<ref name="Matthews-2023" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-2|title=Claude 2|website=Anthropic|access-date={{dat|2025|4|12}}|date={{dat|2023|7|11}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|30}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250130070048/https://www.anthropic.com/news/claude-2}}</ref> Tā paša gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude Instant 1.2'' — ātrāku un lētāku pamatlīmeņa modeli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wiggers |first=Kyle |date={{dat|2023|8|9}} |title=Anthropic launches improved version of its entry-level LLM |url=https://techcrunch.com/2023/08/09/anthropic-launches-improved-version-of-its-entry-level-llm/ |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=TechCrunch |language=en}}</ref> ==== ''Claude 2.1'' ==== ''Claude 2.1'' dubultoja tokenu skaitu, ko [[sarunbots]] var apstrādāt, palielinot konteksta logu līdz {{sk|200000}} tokeniem, kas atbilst aptuveni 500 teksta lappusēm.<ref name="Davis-2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools|title=OpenAI rival Anthropic makes its Claude chatbot even more useful|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date={{dat|2024|1|23}}|date={{dat|2023|11|21}}|language=en|archive-date={{dat|2024|1|23}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240123003015/https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools}}</ref> === ''Claude 3'' === ''Claude 3'' izlaists {{dat|2024|3|4|L|bez}}, bet ''Claude 3 Haiku'' — {{dat|2024|3|13|L|bez}}.<ref name="Dastin-2024">{{Ziņu atsauce |last=Dastin |first=Jeffrey |date={{dat|2024|3|4|5=bez}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}</ref><ref name="Haiku3">{{Tīmekļa atsauce|title=Claude 3 Haiku: our fastest model yet|url=https://www.anthropic.com/news/claude-3-haiku|date={{dat|2024|3|13|5=bez}}|access-date={{dat|2026|7|25|5=bez}}|website=Anthropic|language=en}}</ref> Tas piesaistīja uzmanību, jo demonstrēja acīmredzamu spēju apzināties, ka tas tiek mākslīgi pārbaudīts "adatas siena kaudzē" testu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/|title=Anthropic's Claude 3 causes stir by seeming to realize when it was being tested|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|3|9}}|date={{dat|2024|3|5}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|8}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308165441/https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/}}</ref> ==== ''Claude 3.5'' ==== [[Attēls:Claude 3.5 Sonnet example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude 3.5 Sonnet'' izvades piemērs]] {{dat|2024|6|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude 3.5 Sonnet'', kas saskaņā ar uzņēmuma paša veiktspējas testiem demonstrēja labāku veiktspēju nekā lielākais ''Claude 3 Opus''. Līdz ar ''3.5 Sonnet'' izlaista jauna Artefaktu funkcija, kurā ''Claude'' var izveidot kodu atsevišķā logā saskarnes iekšienē un priekšskatīt renderēto izvadi reālajā laikā, piemēram, SVG grafiku vai tīmekļa vietnes.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch|title=Anthropic has a fast new AI model — and a clever new way to interact with chatbots|last=Pierce|first=David|website=The Verge|access-date={{dat|2024|6|20}}|date={{dat|2024|6|20}}|language=en|archive-date={{dat|2024|7|14}}|archive-url=https://archive.today/20240714062712/https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch}}</ref> Uzlabots ''Claude 3.5 Sonnet'' prezentēts {{dat|2024|10|22|L|bez}} kopā ar ''Claude 3.5 Haiku''.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2024|10|22|5=bez}} |title=Anthropic is letting Claude AI control your PC |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-is-letting-claude-ai-control-your-pc-181500127.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> Tika arī atklāta funkcija "datora izmantošana" publiskajā beta versijā. Šī iespēja ļauj ''Claude 3.5 Sonnet'' mijiedarboties ar datora darbvirsmas vidi, veicot tādas darbības kā kursora pārvietošana, pogu spiešana un teksta rakstīšana.<ref name="Shakir-2024" /><ref name=":6" /> {{dat|2024|11|4|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka palielina ''Haiku'' modeļa cenu.<ref name="techcrunch-haiku">{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/|title=Anthropic hikes the price of its Haiku model|work=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|13}}|date={{dat|2024|11|4}}|last=Wiggers|first=Kyle|archive-date={{dat|2025|2|14}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214181406/https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/}}</ref> ==== ''Claude 3.7'' ==== ''Claude 3.7 Sonnet'' izdots {{dat|2025|2|24|L|bez}}. Tas ir hibrīda mākslīgā intelekta spriešanas modelis, kas ļauj lietotājiem izvēlēties starp ātru reakciju un pārdomātāku, pakāpenisku spriešanu. Lietotāji var kontrolēt, cik ilgi modelis "domā" par jautājumu, līdzsvarojot ātrumu un precizitāti.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/|title=Anthropic launches a new AI model that 'thinks' as long as you want|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|25}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183412/https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/}}</ref> === ''Claude 4'' === [[Attēls:Claude chatbot example screenshot.webp|thumb|''Claude Sonnet 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu]] {{dat|2025|5|22|L|bez}} ''Anthropic'' izdeva divus jaunus modeļus: ''Claude Sonnet 4'' un ''Claude Opus 4''.<ref name="Claude4">{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic's Claude 4 AI models are better at coding and reasoning |url=https://www.theverge.com/news/672705/anthropic-claude-4-ai-ous-sonnet-availability |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=The Verge |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic launches Claude 4, its most powerful AI model yet |url=https://www.cnbc.com/2025/05/22/claude-4-opus-sonnet-anthropic.html |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=CNBC |language=en}}</ref> ''Anthropic'' papildināja API ar izstrādātājiem paredzētām funkcijām: koda izpildes rīku, savienotājus ar ārējiem rīkiem, izmantojot ''[[Model Context Protocol]]'', un ''Files API''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic overtakes OpenAI: Claude Opus 4 codes seven hours nonstop, sets record SWE-Bench score and reshapes enterprise AI |url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-claude-opus-4-can-code-for-7-hours-straight-and-its-about-to-change-how-we-work-with-ai/ |access-date={{dat|2025|5|29}} |website=VentureBeat |language=en}}</ref> Uzņēmums klasificēja ''Opus 4'' kā "3. līmeņa" modeli savā četru punktu drošības skalā, kas nozīmē, ka uzskata to par tik jaudīgu, ka tas rada "ievērojami augstāku risku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2025/05/23/anthropic-ai-deception-risk|title=Anthropic's new AI model shows ability to deceive and blackmail|last=Fried|first=Ina|website=Axios|access-date={{dat|2025|5|25|5=bez}}|date={{dat|2025|5|23|5=bez}}|language=en}}</ref> ''Anthropic'' ziņoja, ka drošības testā, kas ietver fiktīvu scenāriju, ''Claude'' un citi vadošie LLM bieži nosūta šantāžas e-pastu inženierim, lai novērstu to nomaiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Fried |first=Ina |date={{dat|2025|6|20}} |title=Top AI models will deceive, steal and blackmail, Anthropic finds |url=https://www.axios.com/2025/06/20/ai-models-deceive-steal-blackmail-anthropic |access-date={{dat|2025|6|25}} |website=Axios |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Goldman |first=Sharon |title=An AI tried to blackmail its creators—in a test. The real story is why transparency matters more than fear |url=https://fortune.com/2025/05/27/anthropic-ai-model-blackmail-transparency/ |access-date={{dat|2025|6|8}} |website=Fortune |language=en}}</ref> ==== ''Claude Opus 4.1'' ==== {{Dat|2025|8|5|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.1''. Tā cena ir tāda pati kā ''Claude Opus 4''. Tas ir pieejams maksas ''Claude'' lietotājiem, kā arī ''Claude Code'' vidē, API un ''[[Amazon Bedrock]]'' un ''[[Vertex AI]]'' platformās.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Opus 4.1 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-1 |access-date={{dat|2025|8|5}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> Modelis kļuva pieejams arī pakalpojumā ''[[GitHub Copilot]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.blog/changelog/2025-08-05-anthropic-claude-opus-4-1-is-now-in-public-preview-in-github-copilot/|title=Anthropic Claude Opus 4.1 is now in public preview in GitHub Copilot|website=The GitHub Blog|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|language=en}}</ref> 2025. gada augustā ''Anthropic'' deva ''Opus 4'' un ''4.1'' iespēju pārtraukt sarunas, kas paliek "pastāvīgi kaitīgas vai aizskarošas", kā galējo līdzekli pēc vairākkārtējiem atteikumiem.<ref>{{Citation |last=Roth |first=Emma |title=Claude AI will end "persistently harmful or abusive user interactions" |date={{dat|2025|8|18|5=bez}} |url=https://www.theverge.com/news/760561/anthropic-claude-ai-chatbot-end-harmful-conversations |website=The Verge |access-date={{dat|2025|10|27|5=bez}}}}</ref> ==== ''Claude 4.5'' ==== Paaudzi atklāja ''Claude Sonnet 4.5'', ko ''Anthropic'' izlaida {{dat|2025|9|29|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5|title=Introducing Claude Sonnet 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|9|29|5=bez}}|language=en}}</ref> ''Anthropic'' izlaida ''Claude Haiku 4.5'' {{dat|2025|10|15|L|bez}} kā savu mazo, ātro modeli, kas optimizēts ātrām atbildēm un zemām izmaksām. Uzņēmums to ieteica izmantot reāllaika palīgu, klientu atbalsta un paralēlu apakšaģentu vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|1|5=bez}}|language=en}}</ref> ''Inc.'' ziņoja, ka ''Haiku 4.5'' ir paredzēts mazākiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātrāks un lētāks palīgs, izceļot tā pieejamību ''Claude'' tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Sherry |first=Ben |date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |title=Anthropic's New Claude Release Could Be the Faster, Cheaper AI Tool Small Companies Need |url=https://www.inc.com/ben-sherry/anthropics-new-claude-release-could-be-the-faster-cheaper-ai-tool-small-companies-need/91251543 |access-date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |work=Inc.com}}</ref> ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.5'' {{dat|2025|11|24|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-5|title=Introducing Claude Opus 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|25|5=bez}}|language=en}}</ref><ref name="Opus45">{{Tīmekļa atsauce |last=Hughes |first=Alex |date={{dat|2025|11|24|5=bez}} |title=Claude Opus 4.5 launches: A major upgrade for coding and workplace efficiency |url=https://www.tomsguide.com/ai/claude-opus-4-5-is-here-anthropics-most-powerful-version-to-date |access-date={{dat|2026|1|6|5=bez}} |website=Tom's Guide |language=en}}</ref> Galvenie uzlabojumi ir programmēšanā un darba uzdevumos, piemēram, izklājlapu veidošanā. ''Anthropic'' ieviesa funkciju "Infinite Chats", kas ļauj turpināt sarunu arī tad, kad sasniegts konteksta loga apjoma ierobežojums.<ref name="Opus45" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Anthropic's Opus 4.5 model is here to conquer Microsoft Excel|url=https://www.engadget.com/ai/anthropics-opus-45-model-is-here-to-conquer-microsoft-excel-190000905.html|website=Engadget|date={{dat|2025|11|24|5=bez}}|access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}}|language=en|last=Bonifacic|first=Igor}}</ref> ==== ''Claude 4.6'' ==== [[Attēls:Claude Opus 4.1 output example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude Opus 4.1'' demonstrācija ar uzvedni un ģenerēto tīmekļa lietotni]] ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.6'' {{dat|2026|2|5|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-6|title=Introducing Claude Opus 4.6|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2026|2|5|5=bez}}|language=en}}</ref> Galvenie uzlabojumi ir aģentu komandas funkcija un ''Claude'' integrācija ''[[Microsoft PowerPoint|PowerPoint]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ropek |first=Lucas |date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |title=Anthropic releases Opus 4.6 with new 'agent teams' |url=https://techcrunch.com/2026/02/05/anthropic-releases-opus-4-6-with-new-agent-teams/ |access-date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |website=TechCrunch |language=en}}</ref> Pēc ''METR'' aplēsēm 2026. gada februārī ''Opus 4.6'' bija modelis ar ilgāko uzdevumu pabeigšanas laika horizontu — 50% laika horizonts bija 14 stundas un 30 minūtes, bet 80% horizonts — 1 stunda un 3 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Task-Completion Time Horizons of Frontier AI Models |url=https://metr.org/time-horizons/ |access-date={{dat|2026|2|20|5=bez}} |website=METR |language=en}}</ref> ''Anthropic'' izlaida ''Claude Sonnet 4.6'' {{dat|2026|2|17|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Sonnet 4.6 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6 |access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> ==== ''Claude 4.7'' ==== ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.7'' {{dat|2026|4|16|L|bez}}.<ref name="Opus47">{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.7 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-7 |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |title=Anthropic rolls out Claude Opus 4.7, an AI model that is 'broadly less capable' than Mythos |url=https://www.cnbc.com/2026/04/16/anthropic-claude-opus-4-7-model-mythos.html |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}</ref> Daļa sociālo tīklu lietotāju norādīja, ka ''Claude Opus 4.7'' ir sliktāks par iepriekšējo versiju<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Chandonnet |first=Henry |title=The Claude-lash is here: Opus 4.7 is burning through tokens — and some people's patience |url=https://www.businessinsider.com/anthropic-claude-opus-4-7-backlash-tokens-2026-4 |access-date={{dat|2026|5|17|5=bez}} |website=Business Insider |language=en}}</ref> un pārāk bieži atsakās izpildīt uzdevumus.<ref name="Claburn-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Claburn |first=Thomas |date={{dat|2026|4|23|5=bez}} |title=Claude Opus 4.7 has turned into an overzealous query cop |url=https://www.theregister.com/software/2026/04/23/claude-opus-47-has-turned-into-an-overzealous-query-cop/5225593 |access-date={{dat|2026|5|17|5=bez}} |website=The Register |language=en}}</ref> 2026. gada aprīlī ''Claude Code'' lietotāji kopumā iesniedza 35 ziņojumus par kļūdainiem modeļa atteikumiem — vairāk nekā jebkurā citā mēnesī.<ref name="Claburn-2026" /> ==== ''Claude 4.8'' ==== ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.8'' {{dat|2026|5|28|L|bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Anthropic releases new model, Opus 4.8 |url=https://www.axios.com/2026/05/28/anthropic-opus-release-mythos |work=Axios |date={{dat|2026|5|28|5=bez}} |language=en}}</ref><ref name="Opus48">{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.8 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-8 |access-date={{dat|2026|5|28|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> === ''Claude Mythos'' === Par modeļa ''Claude Mythos'' pastāvēšanu publiski kļuva zināms {{dat|2026|3|26|L|bez}}, kad noplūda emuāra ierakstu melnraksti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nolan |first=Beatrice |date={{dat|2026|3|26|5=bez}} |title=Exclusive: Anthropic left details of an unreleased model, an upcoming exclusive CEO event, in a public database |url=https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260327034855/https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-date={{dat|2026|3|27|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=Fortune |language=en}}</ref> {{dat|2026|4|7|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka ''Claude Mythos'' priekšskatījums ("Project Glasswing/Claude Mythos Preview") būs pieejams 11 uzņēmumiem un organizācijām, lai meklētu un labotu kiberdrošības ievainojamības. ''Anthropic'' paziņojis, ka neplāno ''Claude Mythos Preview'' padarīt plaši pieejamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://red.anthropic.com/2026/mythos-preview/|title=Assessing Claude Mythos Preview's cybersecurity capabilities|website=red.anthropic.com|access-date={{dat|2026|4|8|5=bez}}|language=en}}</ref><ref name=":mythos1">{{Tīmekļa atsauce |title=Project Glasswing: Securing critical software for the AI era |url=https://www.anthropic.com/glasswing |archive-url=https://web.archive.org/web/20260407181249/https://www.anthropic.com/glasswing |archive-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> ''Anthropic'' norāda, ka ''Mythos'' spēj atrast kritiskas ievainojamības lielākajās operētājsistēmās un tīmekļa pārlūkprogrammās.<ref>{{Ziņu atsauce |title=How dangerous is Mythos, Anthropic's new AI model? |url=https://www.economist.com/business/2026/04/08/how-dangerous-is-mythos-anthropics-new-ai-model |access-date={{dat|2026|4|11|5=bez}} |work=The Economist}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|8|5=bez}} |title=Why Anthropic won't release its new Mythos AI model to the public |url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-project-glasswing-mythos-preview-claude-gets-limited-release-rcna267234 |access-date={{dat|2026|4|14|5=bez}} |website=NBC News |language=en}}</ref> Apvienotās Karalistes MI Drošības institūts ziņoja, ka ''Claude Mythos'' spēja izpildīt 32 soļu kiberpoligonu "The Last Ones" 3 reizes no 10, kļūstot par pirmo modeli, kas to paveicis pilnībā.<ref name=":mythos2">{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|13|5=bez}} |title=Our evaluation of Claude Mythos Preview's cyber capabilities |url=https://www.aisi.gov.uk/blog/our-evaluation-of-claude-mythos-previews-cyber-capabilities |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=AI Security Institute |language=en}}</ref> Divas nedēļas pēc ierobežotās izlaišanas ''[[Mozilla]]'' paziņoja, ka, izmantojot ''Mythos Preview'', atrada un izlaboja 271 drošības ievainojamību ''[[Mozilla Firefox|Firefox]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Orland |first=Kyle |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla: Anthropic's Mythos found 271 security vulnerabilities in Firefox 150 |url=https://arstechnica.com/ai/2026/04/mozilla-anthropics-mythos-found-271-zero-day-vulnerabilities-in-firefox-150/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Ars Technica}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla Used Anthropic's Mythos to Find and Fix 271 Bugs in Firefox |url=https://www.wired.com/story/mozilla-used-anthropics-mythos-to-find-271-bugs-in-firefox/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=WIRED}}</ref> {{dat|2026|5|14|L|bez}} uzņēmuma ''Calif.io'' darbinieki paziņoja, ka ar ''Mythos'' palīdzību izveidojuši uzbrukuma kodu, kas izmanto atmiņas pārvaldības ievainojamību [[Apple M5]] mikroshēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schroeder |first=Stan |date={{dat|2026|5|15|5=bez}} |title=Anthropic's Mythos is already finding security flaws in Apple software |url=https://mashable.com/article/anthropic-mythos-apple-bugs |access-date={{dat|2026|5|17|5=bez}} |website=Mashable |language=en}}</ref> Saskaņā ar ziņām daži lietotāji privātā ''Discord'' kanālā ieguva piekļuvi ''Mythos'' tajā pašā dienā, kad par to paziņoja, izmantojot informāciju no nesenās ''Mercor'' datu noplūdes.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Metz |first=Rachel |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Anthropic's Mythos Model Is Being Accessed by Unauthorized Users |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-04-21/anthropic-s-mythos-model-is-being-accessed-by-unauthorized-users}}</ref> ''Mythos'' ir lietojusi arī ASV [[Nacionālā drošības aģentūra]], neraugoties uz to, ka [[ASV Aizsardzības departaments]] — kuram aģentūra ir pakļauta — pēc strīda ''Anthropic'' iekļāvis melnajā sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|19|5=bez}} |title=Scoop: NSA using Anthropic's Mythos despite Defense Department blacklist |url=https://www.axios.com/2026/04/19/nsa-anthropic-mythos-pentagon |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref> 2026. gada aprīlī ''Anthropic'' atteicās piešķirt Ķīnas valdībai piekļuvi ''Claude Mythos'' pēc kādas Ķīnas [[domnīca]]s pieprasījuma.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Volz |first1=Dustin |last2=Barnes |first2=Julian E. |last3=Frenkel |first3=Sheera |last4=Mickle |first4=Tripp |date={{dat|2026|5|12|5=bez}} |title=China Sought Access to Anthropic's Newest A.I. The Answer Was No. |url=https://www.nytimes.com/2026/05/12/us/politics/china-ai-anthropic-openai-mythos-chatgpt.html |access-date={{dat|2026|5|21|5=bez}} |work=The New York Times |language=en}}</ref> {{dat|2026|6|2|L|bez}} ''Anthropic'' paplašināja ''Claude Mythos'' pieejamību kiberdrošības vajadzībām, padarot to pieejamu 150 organizācijām vairāk nekā 15 valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Murgia |first=Madhumita |date={{dat|2026|6|2|5=bez}} |title=Anthropic to expand Mythos access to more than 15 countries |url=https://www.ft.com/content/19ea9ed4-3dd0-43aa-9877-729d44e620e8 |access-date={{dat|2026|6|3|5=bez}} |work=Financial Times |language=en}}</ref> === ''Claude 5'' === ==== ''Claude Fable 5'' un ''Mythos 5'' ==== {{dat|2026|6|9|L|bez}} ''Anthropic'' ''Project Glasswing'' ietvaros izlaida ''Claude Mythos 5'' (''Claude Mythos Preview'' pēcteci), kā arī padarīja ''Claude Fable 5'' pieejamu plašai sabiedrībai.<ref name="Fable5Mythos5">{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Fable 5 and Claude Mythos 5 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-fable-5-mythos-5 |access-date={{dat|2026|6|9|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|6|9|5=bez}} |title=Anthropic releases first Mythos-level model for general use |url=https://www.axios.com/2026/06/09/anthropic-mythos-class-safeguards |access-date={{dat|2026|6|9|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref> ''Fable'' ietver papildu drošības ierobežojumus atbildēm augsta riska jomās, piemēram, kiberdrošībā un bioloģijā; ja pieprasījumu klasificē kā augsta riska, modelis to nodod ''Claude Opus 4.8''. Mazāk ierobežotais ''Claude Mythos 5'' palika pieejams tikai ierobežotā uzticamās piekļuves programmā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Khandelwal |first=Swati |title=Anthropic Releases Claude Fable 5, Its Most Powerful AI Yet, With Cyber Safeguards |url=https://thehackernews.com/2026/06/anthropic-releases-claude-fable-5-its.html |access-date={{dat|2026|6|13|5=bez}} |work=The Hacker News |date={{dat|2026|6|10|5=bez}} |language=en}}</ref> {{dat|2026|6|12|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka pilnībā slēdzis piekļuvi ''Mythos'' klases modeļiem, lai izpildītu [[ASV Tirdzniecības departaments|ASV Tirdzniecības departamenta]] rīkojumu apturēt piekļuvi ārvalstniekiem, tostarp paša uzņēmuma darbiniekiem, kas nav ASV pilsoņi.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Sekulich |first=Harry |title=Anthropic's Claude Fable 5 and Mythos 5 AI suspended over security fears |url=https://www.bbc.com/news/articles/c932g3v3e13o |access-date={{dat|2026|6|13|5=bez}} |work=BBC News |date={{dat|2026|6|12|5=bez}} |language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Metz |first1=Cade |last2=Volz |first2=Dustin |date={{dat|2026|6|13|5=bez}} |title=Anthropic Blocks Foreigners From Using Mythos and Fable AI |url=https://www.nytimes.com/2026/06/12/technology/anthropic-mythos-fable5-blocked.html |access-date={{dat|2026|6|13|5=bez}} |work=The New York Times |language=en}}</ref> {{dat|2026|6|26|L|bez}} Tirdzniecības departaments atcēla ierobežojumu attiecībā uz ''Mythos 5'' vairāk nekā 100 ASV organizācijām, tostarp uzņēmumiem un valsts iestādēm, bet ''Fable 5'' ierobežojumu saglabāja.<ref>{{Ziņu atsauce |date={{dat|2026|6|27|5=bez}} |title=Exclusive: US releases powerful Anthropic model Mythos to some US companies |url=https://www.semafor.com/article/06/27/2026/us-releases-powerful-anthropic-model-mythos-to-some-us-companies |access-date={{dat|2026|6|30|5=bez}} |work=Semafor |language=en}}</ref> {{dat|2026|6|30|L|bez}} Trampa administrācija atcēla aizliegumu, un {{dat|2026|7|1|L|bez}} ''Fable'' atkal kļuva pieejams lietotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|6|30|5=bez}} |title=Anthropic says Trump admin has lifted export controls on Claude Fable 5 and Mythos 5 |url=https://www.cnbc.com/2026/06/30/anthropic-says-trump-admin-has-lifted-export-controls-on-claude-fable-5-and-mythos-5.html |access-date={{dat|2026|7|1|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}</ref> ==== ''Claude Sonnet 5'' ==== ''Claude Sonnet 5'' izlaists {{dat|2026|6|30|L|bez}}.<ref name="Sonnet5">{{Ziņu atsauce|title=Leaked specifications show Anthropic's Claude Sonnet 5 launching today with a 1 million token context window|url=https://digg.com/tech/bao6n6us|work=Digg|access-date={{dat|2026|6|30|5=bez}}|language=en}}</ref> ==== ''Claude Opus 5'' ==== ''Claude Opus 5'' izlaists {{dat|2026|7|24|L|bez}}; kā jaunu funkciju tas ietvēra trīsdimensiju [[renderēšana]]s iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|7|24|5=bez}} |title=Anthropic's new AI model rivals Fable 5 and is cheaper as businesses fret about costs |url=https://www.cnbc.com/2026/07/24/anthropic-claude-opus-5-ai-fable-5-cost.html |access-date={{dat|2026|7|24|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}</ref><ref name="Opus5">{{Tīmekļa atsauce|title=Introducing Claude Opus 5|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-5|access-date={{dat|2026|7|24|5=bez}}|website=www.anthropic.com|language=en}}</ref> == Modeļu pensionēšana == ''Anthropic'' apņēmies saglabāt pensionēto modeļu svarus "vismaz tik ilgi, kamēr uzņēmums pastāv"; uzņēmums pirms modeļu pensionēšanas ar tiem veic arī ''exit'' intervijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|date={{dat|2025|11|7|5=bez}}|title=What Happens When Your Favorite Chatbot Dies?|url=https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/|website=TIME|access-date={{dat|2026|05|09||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251224230840/https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/}}</ref> ''Anthropic'' savam pensionētajam ''Claude 3 Opus'' modelim, kuram publisko piekļuvi izbeidza 2026. gada janvārī, izveidoja ''[[Substack]]'' emuāru "Claude's Corner". Emuārs darbosies vismaz trīs mēnešus, ik nedēļu publicējot nerediģētus rakstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/885200/anthropic-retired-claude-given-a-substack|title=Anthropic gives its retired Claude AI a Substack|first=Robert|last=Hart|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=The Verge}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/ai/like-so-many-other-retirees-claude-3-opus-now-has-a-substack-165048334.html|title=Like so many other retirees, Claude Opus 3 now has a Substack|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=Engadget}}</ref> Vēlāk ''Anthropic'' atjaunoja ''Claude 3 Opus'' pieejamību maksas klientiem, un pēc pieprasījuma tas pieejams arī API, lai gan uzņēmums to joprojām dēvē par "pensionētu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=An update on our model deprecation commitments for Claude Opus 3|url=https://www.anthropic.com/research/deprecation-updates-opus-3|access-date={{dat|2026|3|15|5=bez}}|website=www.anthropic.com|date={{dat|2026|2|25|5=bez}}|language=en}}</ref> == Pētniecība == 2024. gada maijā ''Anthropic'' publicēja pētījumu par mehānisko interpretējamību, kurā ''Claude 3 Sonnet'' modelī identificētas "iezīmes" (jēdzienu iekšējie atveidojumi), un izlaida "Zelta vārtu Klodu" — modeli, kuram [[Zelta Vārtu tilts|Zelta vārtu tilta]] iezīme bija stipri aktivizēta, padarot ''Claude'' it kā apsēstu ar šo tiltu.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Plumb|first=Taryn|date={{dat|2024|5|22|5=bez}}|title=Anthropic tricked Claude into thinking it was the Golden Gate Bridge (and other glimpses into the mysterious AI brain)|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522021645/https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-date={{dat|2025|05|22||bez}}|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''Anthropic'' pārbaudīja, kā ''Claude 3.7 Sonnet'' var darbināt tirdzniecības automātu uzņēmuma birojā. Modelis sākumā veica uzticētos uzdevumus, kaut arī slikti, līdz beidzot tā darbībā radās kļūmes — tas sāka uzstāt, ka ir cilvēks, sazinājās ar uzņēmuma drošības dienestu un mēģināja atlaist no darba cilvēkus, kas tur strādāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Bort|first=Julie|date={{dat|2025|6|28|5=bez}}|title=Anthropic's Claude AI became a terrible business owner in experiment that got 'weird'|url=https://techcrunch.com/2025/06/28/anthropics-claude-ai-became-a-terrible-business-owner-in-experiment-that-got-weird/|website=TechCrunch}}</ref> 2025. gada decembrī eksperiments turpinājās ar ''Sonnet 4.0'' un ''4.5''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2025|12|18|5=bez}}|title=Project Vend: Phase two|url=https://www.anthropic.com/research/project-vend-2|website=Anthropic}}</ref> 2025. gada novembrī ''Anthropic'' pārbaudīja ''Claude'' spēju palīdzēt cilvēkiem programmēt robotsuni.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Knight|first=Will|title=Anthropic's Claude Takes Control of a Robot Dog|url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-takes-control-robot-dog/|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=Wired|language=en}}</ref> 2025. gada februārī ''[[Twitch]]'' platformā sākās ''Claude 3.7 Sonnet'' tiešraides, kurās modelis spēlēja 1996. gada videospēli ''Pokémon Red'', pulcējot tūkstošiem skatītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Bousquette|first=Isabelle|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|title=How Playing Pokémon Became the Ultimate Test of AI's Intelligence|url=https://www.wsj.com/articles/how-playing-pokemon-became-the-ultimate-test-of-ais-intelligence-1409dea5|website=The Wall Street Journal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/why-anthropics-claude-still-hasnt-beaten-pokemon/|title=Why Anthropic's Claude still hasn't beaten Pokémon|first=Kyle|last=Orland|date={{dat|2025|3|21|5=bez}}|website=Ars Technica}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-ai-agent-claude-pokemon-red-livestream|title=Anthropic's AI agent Claude is playing Pokémon and just can't catch 'em all|first=Matt|last=Binder|date={{dat|2025|3|24|5=bez}}|website=Mashable}}</ref> Vēlāk līdzīgas tiešraides notika ar ''Claude Opus 4.5'', ''OpenAI'' [[GPT-5.2]] un ''Google'' ''Gemini 3 Pro''. Abi ''Claude'' modeļi spēli pabeigt nespēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|title=Why the World's Best AI Systems Are Still So Bad at Pokémon|url=https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/|website=TIME|access-date={{dat|2026|05|09||bez}}|archive-date={{dat|2026|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260427151859/https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/}}</ref> 2026. gada februārī ''Anthropic'' pētnieks Nikolass Karlīni ziņoja, ka 16 ''Claude Opus 4.6'' aģenti spēja no nulles uzrakstīt [[C (programmēšanas valoda)|C valodas]] kompilatoru ''[[Rust (programmēšanas valoda)|Rust]]'' valodā, "spējīgu kompilēt [[Linux kodols|Linux kodolu]]". Eksperiments izmaksāja gandrīz 20 000 ASV dolāru; Karlīni atzīmēja, ka, lai gan kompilators nav īpaši efektīvs, ''Opus 4.6'' ir pirmais modelis, kas spējis to uzrakstīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theregister.com/2026/02/09/claude_opus_46_compiler/|title=Claude Opus 4.6 spends $20K trying to write a C compiler|date={{dat|2026|2|9|5=bez}}|access-date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|website=The Register}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2026/02/sixteen-claude-ai-agents-working-together-created-a-new-c-compiler/|title=Sixteen Claude AI agents working together created a new C compiler|first=Benj|last=Edwards|date={{dat|2026|2|6|5=bez}}|website=Ars Technica}}</ref> == Lietojums == 2025. gada decembrī ''Claude'' tika izmantots, lai plānotu maršrutu NASA Marsa roveram ''Perseverance''. NASA inženieri lietoja ''Claude Code'', lai sagatavotu aptuveni 400 metru garu maršrutu, izmantojot ''Rover Markup Language''.<ref>{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|1|31|5=bez}}|title=NASA taps Claude to conjure Mars rover's travel plan|url=https://www.theregister.com/2026/01/31/nasa_taps_claude_to_conjure/|access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}}|work=The Register}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|1|30|5=bez}}|title=NASA's Perseverance Rover Completes First AI-Planned Drive on Mars|url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasas-perseverance-rover-completes-first-ai-planned-drive-on-mars/|publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory}}</ref> 2026. gada februārī Norvēģijas suverēnais labklājības fonds, kura vērtība ir 2,2 triljoni ASV dolāru, sāka izmantot ''Claude'', lai izvērtētu savu investīciju portfeli no ESG risku viedokļa, kas ļāva agrāk atsavināt nevēlamus aktīvus un labāk pamanīt tādas problēmas kā piespiedu darbs un korupcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Taylor|first=Chloe|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|title=The world's biggest sovereign wealth fund is using Anthropic's Claude AI model to screen investments for ethical issues|url=https://www.cnbc.com/2026/02/26/norway-sovereign-wealth-fund-nbim-investment-ai-esg-claude.html|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}</ref> Tajā pašā mēnesī ''Claude'' ar vairāku gadu līgumu kļuva par [[Formula 1|Formulas 1]] komandas [[Williams F1]] oficiālo "domāšanas partneri".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tucci|first=Kaitlin|date={{dat|2026|2|2|5=bez}}|title=Williams Secures AI Partnership as They Build Toward Success in F1's New Era|url=https://www.si.com/onsi/f1/news/williams-secures-ai-partnership-as-they-build-toward-success-in-f1-new-era|access-date={{dat|2026|6|3|5=bez}}|website=Sports Illustrated|language=en}}</ref> 2026. gadā divu nedēļu skenēšanas laikā ''Claude'' atrada vairāk nekā 100 kļūdas ''[[Mozilla Firefox]]'' tīmekļa pārlūkprogrammā, no kurām 14 atzītas par īpaši nopietnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=McMillan|first=Robert|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's AI Hacked the Firefox Browser. It Found a Lot of Bugs.|url=https://www.wsj.com/tech/ai/send-us-more-anthropics-claude-sniffs-out-bevy-of-bugs-c6822075|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=The Wall Street Journal|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Sabin|first=Sam|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's Claude uncovers 22 Firefox security vulnerabilities|url=https://www.axios.com/2026/03/06/anthropic-mozilla-claude-opus-bug-hunting|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=Axios|language=en}}</ref> {{dat|2026|3|9|L|bez}} ''Microsoft'' paziņoja, ka padarīs jaunāko ''Claude Sonnet'' modeli pieejamu ''Microsoft 365 Copilot'' lietotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Microsoft taps Anthropic for Copilot Cowork in push for AI agents|url=https://www.channelnewsasia.com/business/microsoft-taps-anthropic-copilot-cowork-in-push-ai-agents-5981801|access-date={{dat|2026|3|12|5=bez}}|website=CNA|language=en}}</ref> Vēlāk tajā pašā mēnesī sociālā tīkla platforma ''Bluesky'' izlaida ''Attie'' — uz ''Claude'' balstītu sarunbotu un kuratoru.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Patterson|first=Ben|title=Bluesky's new AI app can vibe-code your social feed|url=https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=PC World|date={{dat|2026|3|30|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260406191030/https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|archive-date={{dat|2026|4|6|5=bez}}}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Perez|first=Sarah|title=Bluesky leans into AI with Attie, an app for building custom feeds|url=https://techcrunch.com/2026/03/28/bluesky-leans-into-ai-with-attie-an-app-for-building-custom-feeds/|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=TechCrunch|date={{dat|2026|3|28|5=bez}}}}</ref> {{dat|2026|6|29|L|bez}} [[Kalifornija]] noslēdza partnerību ar ''Anthropic'', lai ar 50% atlaidi padarītu ''Claude'' pieejamu štata iestādēm. Štata darbinieki no ''Anthropic'' bez maksas saņem arī apmācību, tehnisko atbalstu un palīdzību darba procesu organizēšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=California signs deal to bring Claude AI tools to government workers|url=https://www.cbsnews.com/sacramento/news/california-claude-deal-gavin-newsom/|work=CBS News|access-date={{dat|2026|6|29|5=bez}}|language=en}}</ref> === Militārais lietojums === 2024. gada novembrī ''Anthropic'' izveidoja partnerību ar ''Palantir'' un ''[[Amazon Web Services]]'', lai nodrošinātu ''Claude'' modeli ASV izlūkdienestu un aizsardzības aģentūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|1|19|5=bez}}|title=The Pentagon says AI is speeding up its 'kill chain'|url=https://techcrunch.com/2025/01/19/the-pentagon-says-ai-is-speeding-up-its-kill-chain/|access-date={{dat|2025|2|12|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Murgia|first=Madhumita|date={{dat|2024|12|5|5=bez}}|title=Anthropic's Dario Amodei: Democracies must maintain the lead in AI|url=https://www.ft.com/content/e75e3388-4700-413d-ab67-778410c2d977|access-date={{dat|2025|2|10|5=bez}}|work=Financial Times}}</ref> 2025. gada jūnijā ''Anthropic'' paziņoja par "''Claude Gov''" modeli. ''Ars Technica'' ziņoja, ka 2025. gada jūnijā to izmantoja vairākas ASV nacionālās drošības aģentūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|6|6|5=bez}}|title=Anthropic releases custom AI chatbot for classified spy work|url=https://arstechnica.com/ai/2025/06/anthropic-releases-custom-ai-chatbot-for-classified-spy-work/|access-date={{dat|2025|6|9|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}</ref> 2026. gada februārī ''Anthropic'' partnerība ar ''Palantir'' padara ''Claude'' par vienīgo MI modeli, ko izmanto klasificētās misijās.<ref name="FT1">{{Ziņu atsauce|last1=Hammond|first1=George|last2=Chávez|first2=Steff|title=Pete Hegseth threatens to cut Anthropic from Pentagon supply chain in showdown with CEO|url=https://www.ft.com/content/0c6b63b6-2524-4ba7-9f7a-e7183b29386f|access-date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|work=Financial Times|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}}}</ref> Pēc ''The Wall Street Journal'' ziņām, ASV armija izmantoja ''Claude'' 2026. gada reidā Venecuēlā. Lai gan nav zināms, kādā mērā ''Claude'' tika izmantots, operācijas rezultātā gāja bojā 83 cilvēki, divi no tiem civiliedzīvotāji, un sagūstīts [[Nikolass Maduro]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/feb/14/us-military-anthropic-ai-model-claude-venezuela-raid|title=US military used Anthropic's AI model Claude in Venezuela raid, report says|last=Christou|first=William|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Guardian}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last1=Amrith|first1=Ramkumar|last2=Hagey|first2=Keach|title=Pentagon Used Anthropic's Claude in Maduro Venezuela Raid|url=https://www.wsj.com/politics/national-security/pentagon-used-anthropics-claude-in-maduro-venezuela-raid-583aff17|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Wall Street Journal|date={{dat|2026|2|13|5=bez}}}}</ref> ''Anthropic'' lietošanas politika aizliedz ''Claude'' tiešu izmantošanu iekšzemes novērošanai vai letālos autonomos ieročos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=Tensions between the Pentagon and AI giant Anthropic reach a boiling point|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-ai-defense-war-venezuela-maduro-rcna259603|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}</ref> Šo ierobežojumu dēļ [[FIB]] un Slepenā dienesta darbinieki to izmantot nevarēja,<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|9|17|5=bez}}|title=White House officials reportedly frustrated by Anthropic's law enforcement AI limits|url=https://arstechnica.com/ai/2025/09/white-house-officials-reportedly-frustrated-by-anthropics-law-enforcement-ai-limits/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}</ref> un tie radīja arī saspīlējumu ar [[Pentagons|Pentagonu]] un Trampa administrāciju.<ref name="Tidy-2025" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|19|5=bez}}|title=Pentagon-Anthropic battle pushes other AI labs into major dilemma|url=https://www.axios.com/2026/02/19/anthropic-pentagon-ai-fight-openai-google-xai|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Axios|language=en}}</ref> 2026. gada februārī ''Financial Times'' ziņoja, ka aizsardzības sekretārs [[Pīts Hegsets]] draudēja izslēgt ''Anthropic'' no Aizsardzības departamenta piegādes ķēdes, ja ''Anthropic'' neatļaus neierobežotu ''Claude'' izmantošanu, vai pat piemērot 1950. gada Aizsardzības ražošanas aktu, lai bez vienošanās nodrošinātu neierobežotu izmantošanu.<ref name="FT1" /> {{dat|2026|2|27|L|bez}} Hegsets pasludināja ''Anthropic'' par piegādes ķēdes risku, un prezidents [[Donalds Tramps|Tramps]] uzdeva visām federālajām aģentūrām pārtraukt ''Anthropic'' tehnoloģiju izmantošanu, atvēlot sešus mēnešus pakāpeniskai pārtraukšanai. ''Anthropic'' paziņoja, ka apstrīdēs piegādes ķēdes riska klasifikāciju tiesā.<ref name="BBC-2026" /> Neraugoties uz aizliegumu, armija ''Claude'' saskaņā ar ziņām izmantoja arī uzbrukumos Irānai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/iran-strikes-2026/card/u-s-strikes-in-middle-east-use-anthropic-hours-after-trump-ban-ozNO0iClZpfpL7K7ElJ2|title=U.S. Strikes in Middle East Use Anthropic, Hours After Trump Ban|website=The Wall Street Journal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/mar/01/claude-anthropic-iran-strikes-us-military|title=US military reportedly used Claude in Iran strikes despite Trump's ban|first=Ed|last=Pilkington|date={{dat|2026|3|1|5=bez}}|work=The Guardian}}</ref> ''Anthropic'' iesniegtajās tiesas prāvās pret Aizsardzības departamentu uzņēmums aizliegumu raksturoja kā atriebību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|3|27|5=bez}}|title=Judge blocks Trump administration from limiting Anthropic's contracts with federal government|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/anthropic-trump-national-security-rcna265399|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}</ref> Vairāki lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir līgumi ar Aizsardzības departamentu, ''Anthropic'' atbalstam iesniedza ''amicus curiae'' (tiesas drauga) iesniegumus.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Zeff|first1=Maxwell|title=OpenAI and Google Workers File Amicus Brief in Support of Anthropic Against the US Government|url=https://www.wired.com/story/openai-deepmind-employees-file-amicus-brief-anthropic-dod-lawsuit/|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Wired|date={{dat|2026|3|9|5=bez}}}}</ref><ref name="Curi-2026">{{Ziņu atsauce|last1=Curi|first1=Maria|title=Tech industry rallies behind Anthropic in Pentagon fight|url=https://www.axios.com/2026/03/16/tech-industry-rallies-anthropic-pentagon-fight|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Axios|date={{dat|2026|3|16|5=bez}}}}</ref> {{dat|2026|3|26|L|bez}} Rita Lina, federālā tiesnese, kas vada lietu, izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Pentagona darbības, savā rīkojumā norādot, ka tās "izskatās pēc klasiskas [[ASV Konstitūcijas pirmais labojums|Pirmā labojuma]] atriebības".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Hadas|date={{dat|2026|3|26|5=bez}}|title=Judge blocks Pentagon's effort to 'punish' Anthropic by labeling it a supply chain risk|url=https://www.cnn.com/2026/03/26/business/anthropic-pentagon-injunction-supply-chain-risk|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=CNN|language=en|last2=Cole|first2=Devan}}</ref> === Lietotāju kopiena === ''Wired'' žurnāliste Kailija Robisone rakstīja, ka ''Claude'' atbalstītāju kopiena ir neparasta salīdzinājumā ar ''[[ChatGPT]]'' lietotāju kopienu. 2025. gada jūlijā, kad ''Anthropic'' pensionēja modeli ''Claude 3 Sonnet'', Sanfrancisko sapulcējās aptuveni 200 cilvēku uz "bērēm".<ref name="funeral">{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|title=Claude Fans Threw a Funeral for Anthropic's Retired AI Model|url=https://www.wired.com/story/claude-3-sonnet-funeral-san-francisco/|website=Wired}}</ref> == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Ģeneratīvais mākslīgais intelekts}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Valodas modelēšana]] 6su2t252j1jm1g41a16hq0bbkivchlv 0 608814 4500276 4456895 2026-07-29T20:17:11Z Baisulis 11523 /* 1946. gada Uzvaras parādes skandāls */ : 4500276 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = ''Karalisko Gaisa spēku 303. (Koscjuško) eskadriļa'' | attēls = [[Attēls:PSP Dywizjon 303.svg|180px|PSP Dywizjon 303]] | virsraksts = Eskadriļas emblēma | karogs = | valsts = {{GBR}} | pastāvēšana = 1940. gada 2. augusts – 1946. gada 11. decembris | pakļautība = {{flaga|Polija}} [[Polijas trimdas valdība]] | daļa no = [[Attēls:Air Force Ensign of the United Kingdom.svg|25px]] [[Karaliskie Gaisa spēki]] | karaspēka veids = [[Gaisa spēki]] | krāsas = | karavīru skaits = | jubileja = 1. septembris | devīze = | militārās operācijas = [[Otrais pasaules karš]]<br />[[Kauja par Britāniju]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Ronalds Gustavs Kellets]]<br />[[Jans Zumbahs]]<br />[[Vitolds Urbanovičs]]<br />Vitolds Lokučevskis }} '''Karalisko Gaisa spēku (RAF) 303. eskadriļa''', kas pazīstama arī kā '''303. "Tadeuša Koscjuško Varšavas" iznīcinātāju eskadriļa''', bija viena no divām Polijas eskadriļām, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kopā ar 302. eskadriļu piedalījās svarīgajā [[kauja par Britāniju|kaujā par Britāniju]]. Lidojot ar ''[[Hawker Hurricane]]'' lidmašīnām, eskadriļa ieņēma 4. vietu aiz 603., 609. un 41. eskadriļas, pamatojoties uz 44 pārbaudītiem gaisa kaujas faktiem par 66 Sabiedroto iznīcinātāju eskadriļām, kas iesaistījās Britānijas kaujā, lai gan tā pievienojās kaujai divus mēnešus pēc kaujas sākuma.<ref name="highestscoring">{{Tīmekļa atsauce | title=The Polish Pilots Who Flew in the Battle of Britain | website=Imperial War Museums | date=1 September 1939 | url=http://www.iwm.org.uk/history/the-polish-pilots-who-flew-in-the-battle-of-britain | access-date=3 December 2019}}</ref> [[Attēls:Dywizjon 303 in color.jpg|thumb|303. eskadriļas piloti, no kreisās: Feričs, Kents, Gržečaks, Radomskis, Zumbahs, Lokučevskis, Hennebergs, Rogovskis, Žapošņikovs|left]] Karalisko gaisa spēku (RAF) 303. eskadriļu izveidoja 1940. gada jūlijā [[Blekpūla|Blekpūlā]], Anglijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_story.html|title=No. 303 Squadron history|website=polishsquadronsremembered.com|access-date=25 March 2012|archive-date=29 April 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150429093233/http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_story.html|url-status=}}</ref> pirms izvietošanas aviācijas bāzē ''RAF Northolt'' 2. augustā saskaņā ar [[Polijas trimdas valdība]]s un Apvienotās Karalistes vienošanos. Un to izformēja 1946. gada decembrī. "Ja nebūtu Polijas eskadriļu sniegtā nozīmīgā ieguldījuma un to nepārspējamās drosmes," rakstīja gaisa spēku galvenais maršals sers Hjū Daudings, RAF iznīcinātāju pavēlniecības vadītājs, "es vilcinos apgalvot, ka kaujas (par Lielbritāniju) iznākums būtu bijis tāds pats."<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/stories-45516556 |title = Josef Frantisek: The Battle of Britain's Czech hero – BBC News| work=BBC News | date=14 September 2018 }}</ref> {{TOClimit|limit=2}} == Vēsture == 303. poļu eskadriļa atradās ''RAF Northolt'' bāzē no 1940. gada 2. augusta un sāka savas kaujas gaitas 31. augustā. Tās sākotnējais sastāvs bija 13 virsnieki un 8 apakšvirsnieki, kā arī 135 [[poļi|poļu]] zemes personāla locekļi. Sākumā dienējošos [[Karaliskie Gaisa spēki|RAF]] virsniekus iecēla par vienības komandieriem (virsleitnants Ronalds Gustavs Kellets) un lidmašīnu komandieriem (gaisa leitnants Džons Aleksandrs Kents un leitnants Etols Forbss) kopā ar poļiem, jo ​​poļu piloti nebija pazīstami ar RAF iznīcinātāju pavēlniecības valodu, procedūrām un apmācību. Eskadriļas izvēlētā iesauka bija par godu slavenajam 18. gadsimta poļu ģenerālim [[Tadeušs Koscjuško|Tadeušam Koscjuško]]. 303. eskadriļa bija vēsturiski saistīta arī ar sākotnējo 1919. gada Koscjuško eskadriļu ({{val|pl|7 eskadra myśliwska im. Tadeusza Kościuszki}}), pateicoties personālam, kas bija dienējis šajā eskadriļā. Vēlāk citas gaisa spēku vienības no šīs vienības pārdēvēja par Polijas gaisa spēku 7., 121. un 111. eskadriļu. === Kauja par Britāniju === Britānijas kaujas laikā 303. eskadriļa bija aprīkota ar ''[[Hawker Hurricane]]'' [[iznīcinātājs|iznīcinātājiem]]. Eskadriļa, ko apkalpoja pieredzējuši veterāni, kas bija aprīkoti ar iznīcinātājiem, kas tehniski bija līdzvērtīgi lielākajai daļai pretinieku, un ko atbalstīja RAF labi izveidotā komandvadība, sakaru un loģistikas infrastruktūra, kļuva par efektīvu kaujas vienību. Pēc apmācību perioda eskadriļas lidotāji pirmo lidojumu veica 1940. gada 24. augustā, lai gan tie nesatika nevienu ienaidnieka lidmašīnu. 1940. gada 30. augustā eskadriļa guva savu pirmo uzvaru, lai gan vēl nebija oficiāli aktivizēta vienība, kad Ludviks Paškevičs apmācības misijas laikā notrieca vācu ''Messerschmitt Bf 110'' lidmašīnu (sākotnēji kļūdaini reģistrēts kā ''Dornier Do 17''). Pēc eskadriļas komandiera Kelleta ieteikuma eskadriļu nākamajā dienā aktivizēja kā Karalisko gaisa spēku ierindas 11. grupu. Eskadriļu pacēla savam pirmajam operatīvajam izlidojumam 1940. gada 31. augusta vēlā pēcpusdienā. Gaisa kaujā virs [[Kenta]]s eskadriļa guva četras apstiprinātas un divas iespējamas uzvaras pār vācu ''Messerschmitt Bf 109''. Uzvaras guva eskadriļas komandieris Kellets, piloti Hennebergs un Feričs, kā arī seržants Karubins. 1940. gada 2. septembrī eskadriļa trīs reizes pacēla lidmašīnas pēc trauksmes. Savā pēdējā izlidojumā Feričs notrieca Bf 109, pirms veica piespiedu nosēšanos netālu no [[Duvra|Doveras]], savukārt bijušais Čehoslovākijas gaisa spēku pilots seržants Jozefs Františeks notrieca vācu Bf 110. Františeks nākamajā dienā guva savu otro uzvaru virs Doveras; ar kopumā 17 uzvarām viņš kļuva par vienu no rezultatīvākajiem sabiedroto iznīcinātāju pilotiem Lielbritānijas kaujas laikā. 5. septembrī deviņi 303. eskadriļas ''Hurricanes'' lidaparāti uzbruka vācu bumbvedēju formācijai, ko pavadīja iznīcinātāju Bf 109 grupa, un poļi apgalvoja, ka notriekti pieci Bf 109 un trīs ''Junkers Ju 88''; kaut gan poļu pilots Lapkovskis tika notriekts un izglābts. 1940. gada 6. septembrī deviņus ''Hurricanes'' lidaparātus nosūtīja pārtvert tuvojošos vācu ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' bumbvedēju formējumus. Tomēr, uzņemot augstumu, tiem uzbruka 27. iznīcinātāju eskadriļas (''Jagdgeschwader 27'') lidmašīnas. Virsleitnants Kellets un leitnants Forbss veica piespiedu nosēšanos un tika viegli ievainoti, virsleitnants Krasnodemskis guva smagus apdegumus, un vēl trīs ''Hurricanes'' lidaparāti tika bojāti. Eskadriļa notrieca piecus Bf 109 iznīcinātājus (no JG 27. un JG 52. eskadriļas sastāva), vienu Do 17 un vienu ''Heinkel He 111'' bumbvedēju. Par eskadriļas komandiera pienākumu izpildītāju iecēla Vitoldu Urbanoviču. 1940. gada 7. septembrī vācu gaisa uzlidojumu reidi pārcēlās uz [[Londona]]s dokiem. 303. eskadriļa veiksmīgi atvairīja reidu, notriecot 12 Do 17 un divus Bf 109, pilotam Zumbaham, pilotam Feričam, seržantam Žapošņikovam un seržantam Vojtovičam gūstot gaisa dubultuzvaras. Pilotam Daševskim trāpīja viņu smagi ievainojot, bet pilots Pisareks bija spiests katapultēties no lidmašīnas. Viņa lidmašīna ''Hurricane'' nogāzās mājas dārzā Loutonā, nogalinot trīs cilvēku ģimeni. 1940. gada 11. septembrī plkst. 16:00 eskadriļa uzbruka bumbvedēju formācijai uz dienvidiem no Londonas. Pilotu Čebžinski nāvīgi ievainoja lidmašīnas artilērijas apšaudē, un seržants Vojtovičs notrieca divus ''Messerschmitt Bf 110'', pirms pašu notrieca un nogalināja. Kopumā notrieca divus Bf 110, vienu Bf 109, trīs Do 17 un četrus He 111 lidaparātus. 1940. gada 15. septembrī eskadriļa aktīvi piedalījās plašajās gaisa kaujās virs Londonas, un deviņas lidmašīnas leitnanta Kenta vadībā pusdienlaikā pārtvēra vācu reidu. Tika ziņots, ka deviņas lidmašīnas ir iznīcinātas: sešas Bf 109, viena Bf 110 un divas Do 17. Pēcpusdienā grupa virsleitnanta Kelleta vadībā guva četras uzvaras, savukārt piecu lidmašīnu grupa pilota virsnieka Urbanoviča vadībā notrieca divas Do 17. Tika notriekti divi poļu piloti (seržants Bžezovskis nogalināts, seržants Andruškovs izglābts, bet pilots Lokučevskis ievainots kājā un vēlāk atgriezās bāzē). Kopumā 303. eskadriļa tajā dienā guva 15 uzvaras.<ref>[http://www.wojciechowski.org.uk «Sgt Wojciechowski.»] Retrieved 30 October 2011.</ref> 26. septembra pēcpusdienā eskadriļu nosūtīja pārtvert lielu reidu [[Hempšīra|Hempšīrā]], un poļi apgalvoja, ka guvuši 13 uzvaras pašiem zaudējot trīs bojātas ''Hurricanes'' lidmašīnas (faktiskie ''Luftwaffe'' zaudējumi bija deviņi lidaparāti). 27. septembrī sekoja intensīvas kaujas, kurās 11 ''Hurricanes'' lidmašīnas uzbruka 30 bumbvedēju vienībai ar spēcīgu iznīcinātāju segumu. Eskadriļa guva 15 uzvaras: sešus Bf 109, divus Bf 110, četrus He 111 (iespējams, Ju 88) un trīs Ju 88. Tomēr kaujā krita pilots Paškevičs un seržants Andruškovs. Pilots Žaks tika ievainots un izlēca ar izpletni virs Horšemas, kopumā tika zaudētas četras ''Hurricanes'' lidmašīnas. Pēcpusdienā tikai sešas lidmašīnas bija darba kārtībā, un tās nosūtīja pārtvert 15 Ju 88. Tika notriekti divi bumbvedēji, un notriekts arī viens Bf 109. Šajā dienā Urbanovičs guva četras uzvaras, bet seržants Karubins — vienu no notriektajām Bf 109 lidmašīnām. 1940. gada 5. oktobrī poļu piloti notrieca piecus Bf 110 un četrus Bf 109, kaujā zaudējot pilotu Vojcehu Januševiču. Trīs Bf 109 notrieca kaujā virs Temzas estuāra 7. oktobrī. 8. oktobrī čehu pilots Jozefs Františeks gāja bojā lidojuma negadījumā. Viņš bija 303. eskadriļas [[Ass (lidotājs)|rezultatīvākais pilots]] un ceturtais rezultatīvākais pilots Lielbritānijas kaujā ar 17 notriektām lidmašīnām 1940. gada 11. oktobrī eskadriļu pārvietoja uz Lekonfīldu atpūtai, tādējādi pārtraucot savu dalību Lielbritānijas kaujā. 303. eskadriļa no 66 Lielbritānijas kaujā iesaistītajām sabiedroto iznīcinātāju eskadriļām notrieca visvairāk lidmašīnu, neskatoties uz to, ka tā sāka darboties tikai divus mēnešus pēc kaujas sākuma. Šie panākumi lielā mērā bija saistīti ar daudzu gadu stingro pirmskara apmācību, ko daudzi poļu veterāni bija saņēmuši savā dzimtenē. Arī taktikai un prasmēm bija sava loma; vienā reizē seržants Staņislavs Karubins izmantoja ekstremālu taktiku, lai notriektu vācu iznīcinātāju. Pēc ilgstošas ​​gaisa cīņas Karubins vajāja vācu iznīcinātāju koku galotņu līmenī, tuvojoties vācu iznīcinātāja astei, Karubins saprata, ka viņa ''Hurricane'' ir beigusies munīcija. Tā vietā, lai atgrieztos bāzē, viņš samazināja attālumu un pacēlās tieši virs vācu iznīcinātāja. Vācu pilots bija tik ļoti satriekts, ieraugot ''Hurricane'' apakšpusi rokas stiepiena attālumā no savas kabīnes, ka instinktīvi samazināja augstumu, lai izvairītos no sadursmes, un ietriecās zemē. Sešu nedēļu laikā pirms 1940. gada 11. oktobra eskadriļas piloti notrieca 126 ienaidnieka lidmašīnas. Eskadriļas zaudējumi bija relatīvi nelieli: 18 ''Hurricane'' zaudētas, septiņi piloti gāja bojā vai nogalināti, un pieci smagi ievainoti.<ref>[http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_BoB.html Ratuszynski, Wilhelm, «303 Sqn Remembered»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230429175824/http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_BoB.html |date={{dat|2023|04|29||bez}} }} Retrieved 25 November 2011</ref> Pēc Ježija Cinka un citu poļu vēsturnieku domām, 303. eskadriļas faktiskais uzvaru skaits bija aptuveni 55—60. Pēc poļu vēsturnieka Jaceka Kučnera domām, 303. eskadriļas apstiprināto uzvaru kopsumma ir aptuveni 58,8, kas joprojām to novieto augstāk par visām pārējām eskadriļām apstiprināto uzvaru ziņā, pirmajās septiņās kaujas dienās notriecot aptuveni 40 ienaidnieka lidmašīnas.<ref>Ratuszynski, Wilhelm. [http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_BoB.html «303 Squadron in the Battle of Britain.»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230429175824/http://www.polishsquadronsremembered.com/303/303_BoB.html |date={{dat|2023|04|29||bez}} }} ''Polish Squadrons Remembered.''. Retrieved 21 October 2009.</ref>. == Eskadriļas statistika == [[Attēls:Polskie dywizjony lotn anglia.png|thumb|Poļu eskadriļu dislokācijas vietas kaujas par Britāniju laikā.]] [[Attēls:Bieńkowski Zumbach.jpg|thumb|[[Zigmunts Beņkovskis]] un [[Jans Zumbahs]] turot 303. eskadriļas "trofeju"]] {| class="wikitable" |- |+No 1940. gada 19. jūlija līdz 1945. gada 8. maijam |- ! !1940 !1941 !1942 !1943 !1944 !1945 !Kopā |- |Kaujas izlidojumi | 1049 | 2143 | 1348 | 2075 | 2653 | 632 | 9900 |- |Lidojuma stundas | 1086 | 2743 | 1967 | 3693 | 5259 | 1118 | 15 866 |} {| class="wikitable" |+Iznīcinātās ienaidnieka lidmašīnas — Britānijas kauja |- ! ! Lidmašīnas |- |iznīcinātas |126 uzskaitītas. 44 (pārbaudīts) |- |iespējams | 13 |- |bojātas |9 |} {| class="wikitable" |+Iznīcinātās ienaidnieka lidmašīnas — no 1940. gada 1. septembra līdz 1945. gada 8. maijam |- ! ! Lidmašīnas |- |iznīcinātas | 215 1/6 |- |iespējams | 35 |- |bojātas | 25 |} (ietver 303 ienaidnieka lidmašīnas uz zemes) == Eskadriļas lidmašīnas == * 1940. gada 8 .augusts — ''Hurricane I'' * 1941. gada 22. janvāris — ''[[Supermarine Spitfire|Spitfire I]]'' * 1941. gada 3. marts — ''Spitfire IIA'' * 1941. gada 20. maijs — ''Spitfire IIB'' * 1941. gada 25. augusts — ''Spitfire I'' * 1941. gada 7. oktobris — ''Spitfire VB'' * 1943. gada 1. jūnijs — ''Spitfire F IXC'' * 1943. gada 12. novembris — ''Spitfire VB'', ''Spitfire VC'' un ''Spitfire LF VB'', ''Spitfire LF VC'' * 1944. gada 18. jūlijs — ''Spitfire F IX'', ''Spitfire LF IX'' un ''Spitfire HF IX'' * 1945. gada 4. aprīlis — ''Mustang IV'' un ''Mustang IVA'' == 1946. gada Uzvaras parādes skandāls == 1946. gada 8. jūnijā Londonā notika militārā parāde un citas svinības, lai atzīmētu uzvaru pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]. Parādē piedalījās lielākā daļa Lielbritānijas sabiedroto. Uz parādi bija uzaicināti divdesmit pieci Polijas RAF iznīcinātāju eskadriļu piloti, kas bija cīnījušies Britānijas kaujā.<ref name="hansard">Statement to Parliament by British Secretary of State for Foreign Affairs [http://hansard.millbanksystems.com/commons/1946/jun/05/foreign-affairs#column_2117] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210227072112/http://hansard.millbanksystems.com/commons/1946/jun/05/foreign-affairs#column_2117 |date={{dat|2021|02|27||bez}} }} 5 June 1946. Hansard</ref> Ielūgumu noraidīja, protestējot pret citu Polijas spēku vienību ignorēšanu, kas bija cīnījušies Lielbritānijas pusē.<ref name="dilemma">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.angelfire.com/ok2/polisharmy/chapter1.html |title=Dr Mark Ostrowski |access-date=2020-05-04 |archive-date=2011-05-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110514045948/http://www.angelfire.com/ok2/polisharmy/chapter1.html |url-status= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == {{refbegin}} * {{grāmatas atsauce |last1=Anders |first1=Władysław |author-link1=Vladislavs Anderss |title=An Army in Exile |url=https://archive.org/details/armyinexile0000ltge_b3b1 |location=London |publisher=[[Macmillan Publishers|MacMillan & Co.]] |year=1949}} * Caldwell, Donald. ''The JG26 War Diary, Vol. 1: 1939—1942.'' London: Grub Street, 1996. {{ISBN|978-1-898697-52-7}}. * {{grāmatas atsauce |last1=Cumft |first1=Olgierd |last2=Kujawa |first2=Hubert |title=Polscy piloci myśliwscy polegli w latach 1940–1946 [Book of Polish pilots who died, died and disappeared 1939-1946]|work=Księga lotników polskich |date=1989 |language=pl |url=https://www.mysliwcy.pl/dead_a.htm |access-date=10 December 2019 |location=Warsaw |publisher=Wydawn. [[Ministry of National Defence (Poland)|Ministerstwa Obrony Narodowej]] |isbn=83-11-07329-5 }} * {{grāmatas atsauce |last1=Cynk |first1=Jerzy B. |author-link1=Jerzy Cynk|title=The Polish Air Force at War: The Official History, 1939-1943 |url=https://archive.org/details/polishairforceat0000cynk |location=Atglen, Pennsylvania |publisher=[[Schiffer Publishing]] |year=1998 |isbn=0-7643-0559-X}} * Cynk, Jerzy B. ''The Polish Air Force at War: The Official History, 1943—1945''. Atglen, Pennsylvania: Schiffer Publishing, 1998. {{ISBN|0-7643-0560-3}}. * Ken Delve, ''D-Day: The Air Battle'', London: Arms & Armour Press, 1994, {{ISBN|1-85409-227-8}}. * [[Arkady Fiedler|Fiedler, Arkady]]. ''Dywizjon 303'' (in Polish). London: Peter Davies Ltd., 1942. (Translated as ''Squadron 303: The Polish Fighter Squadron with the R.A.F.''. London: Peter Davies Ltd., 1942/New York: [[Roy Publishers]], 1943. Reprint [[Kessinger Publishing]], 2007.) New edition '' 303 Squadron: The Legendary Battle of Britain Fighter Squadron '' translated by Jarek Garliński. Los Angeles: [[Aquila Polonica]], 2010 hard cover: {{ISBN|978-1-60772-004-1}} Trade paperback {{ISBN|978-1-60772-005-8}}. * Gretzyngier, Robert. ''Poles in Defence of Britain: A Day-by-Day Chronology of Polish Day and Night Fighter Operations, July 1940 — June 1941''. London: Grub Street, 2001. {{ISBN|1-902304-54-3}}. * Gretzyngier, Robert. ''Polskie Skrzydła 4: Hawker Hurricane, część 1'' (in Polish). Sandomierz, Poland: Stratus, 2005. {{ISBN|83-89450-37-2}}. * Gretzyngier, Robert and Wojtek Matusiak. [https://www.theregister.co.uk/2009/03/04/polish_spitfire/ ''Polish Aces of World War 2''.] London: Osprey, 1998. {{ISBN|1-85532-726-0}}. * Halley, James J. ''The Squadrons of the Royal Air Force & Commonwealth, 1918—1988''. Tonbridge, Kent, UK: Air-Britain (Historians) Ltd., 1988. {{ISBN|0-85130-164-9}}. * Jefford, C.G. ''RAF Squadrons, a Comprehensive Record of the Movement and Equipment of all RAF Squadrons and their Antecedents since 1912''. Shrewsbury, UK: Airlife Publishing, 2001. {{ISBN|1-84037-141-2}}. * {{grāmatas atsauce | last1=King | first1=Richard |first2=Grzegorz |last2=Siwek |title=Dywizjon 303 walka i codzienność [303 squadron: fight and everyday life]| year=2012 |language=pl | editor=Wydawnictwo RM | place=Warsaw |publisher=[[Wydawnictwo MAG|Wydawnictwo RM]] | isbn =978-83-7243-979-6}} {{refend}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{refbegin}} * [https://web.archive.org/web/20090729181845/http://geocities.com/psp1945/303/303_story.html Ratuszynski, Wilhelm. ''No. 303 Polish Squadron History''.] * [https://web.archive.org/web/20030824040916/http://www.questionofhonor.com/prologue.htm A Question of Honoir Listen to Lynn Olsen and Stanley Cloud, authors of "A Question of Honour," about the "Kościuszko" Squadron] * [http://www.raf.mod.uk/history/303squadron.cfm RAF page about 303 Squadron] * [http://www.polishairforce.pl/dyw303straty.html 303 Squadron Claims & Losses] * [http://www.channel4.com/play-win/303squadron/ ''Battle of Britain: 303 Squadron — Online Game''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110324045530/http://www.channel4.com/play-win/303squadron/ |date=24 March 2011 }} * [http://listakrzystka.pl Personnel of the Polish Air Force in Great Britain 1940-1947] * [https://www.youtube.com/watch?v=ptijNcDanVw "Bloody Foreigners" documentary on 303 Squadron] * [https://culture.pl/en/article/hurricane-303-film-fact-vs-fiction Hurricane & Dywizjon 303: Fact vs. Fiction] {{refend}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] rxf1yd65hbf7cgdzajy7jbp40mp61t6 0 609034 4500438 4368304 2026-07-30T11:14:27Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */ 4500438 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Precesión.gif|thumb|Animācija ar Zemi un tās rotācijas ass precesiju]] '''Precesija''' (no {{val|la|praecessio}} — 'kustība uz priekšu') ir kāda ķermeņa [[rotācijas ass]] kustība.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/precesija|title=precesija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-08-30}}</ref> To var labi novērot, piemēram, [[Vilciņš (rotaļlieta)|vilciņos]], [[Divritenis|divriteņos]], [[Žiroskops|žiroskopos]], arī [[Astronomisks objekts|debess ķermeņos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/Mechanics/bicycle.html#c2|title=The Bicycle Wheel as a Gyroscope|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu|access-date=2025-08-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/vrox.html#vrot|title=Vector Properties of Rotational Quantities|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu|access-date=2025-08-30}}</ref> Visi rotējoši ķermeņi var virzīties uz priekšu [[Spēka moments|spēka momenta]] dēļ (piemēram, [[gravitācija]] rada spēka momentu) vai bez spēka momenta (brīvā precesija), kas novērojama nesimetriskos objektos. [[Astronomija|Astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s precesija — rotācijas ass maiņa, kas rodas, gravitācijai mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ. Zemes rotācijas ass novirze no [[Orbīta|orbitālās]] ass (kas ir prependikulāra orbitācijas plaknei) ir apmēram 23,5 [[Grāds (leņķis)|grādi]] un precesijas [[periods]] ir apmēram {{sk|25700}} gadi.<ref name=":0" /> Sekas tam ir, ka, piemēram, [[Polārzvaigzne]] šobrīd apmēram atrodas uz Zemes rotācijas ass, taču pēc precesijas pusperioda, jeb ~12 850 gadiem tā atradīsies ~47 grādu nobīdē no rotācijas ass, kas atbilst divtik lielai Zemes rotācijas ass nobīdei no orbitālās ass un rotācijas [[Leņķis|leņķim]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/Solar/earthprecess.html|title=Precession of the Earth's Spin Axis|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu|access-date=2025-09-02}}</ref> == Zemes precesija == [[Attēls:Precission and gravitation.svg|thumb|Pārspīlēti attēlots, ka zeme centrbēdzes spēka dēļ ir iespiesta. Arī attēlots, kā labā attēla puse saņem spēcīgāku gravitāciju nekā kreisā puse]] Zemes precesiju galvenokārt rada [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|gravitācijas spēki]] no Mēness un Saules, kā arī Zemes nesimetriskā forma. Zemes rotācijas dēļ rodas [[centrbēdzes spēks]], kas panāk, ka Zeme novirzās no [[Sfēra|sfēriskas]] formas. Ap [[Ģeogrāfiskais pols|poliem]] Zemei ir mazāks [[rādiuss]] un pie [[Ekvators|ekvatora]] lielāks rādiuss (apmēram 22 km atšķirība).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://astro101.wwu.edu/a101_precession.html|title=AstroPages {{!}} Precession {{!}} Western Washington University|website=astro101.wwu.edu|access-date=2025-09-02}}</ref> Nepieciešamais spēka moments precesijai rodas no sekundāra gravitācijas efekta — gravitācijas spēks ir lielāks tuvāk Mēnesim un Saulei, bet vājāks tālāk no tiem ([[Materiāls punkts|masas punkta]] modelis šo neņem vērā). Līdz ar to rodas neliels rezultējošais spēka moments, kas rada precesiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://physics.stackexchange.com/questions/311832/why-is-the-centre-of-earths-axial-precession-perfectly-perpendicular-to-the-ecl/311905#311905|title=Why is the centre of Earth's axial precession perfectly perpendicular to the ecliptic? (is it?)|website=Physics Stack Exchange|access-date=2025-09-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/science-research/earth-science/milankovitch-orbital-cycles-and-their-role-in-earths-climate/|title=Milankovitch (Orbital) Cycles and Their Role in Earth's Climate - NASA Science|access-date=2025-09-02|date=2020-02-27|language=en-US}}</ref> Ja Zeme būtu ideāla sfēra, tad šī precesija nebūtu novērojama, jo spēka momenti atceltos. Šī nesimetrija ļauj šiem gravitācijas spēkiem pie kaut kā "pieķerties".<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0qHjtp4cdCA&ab_channel=UNLAstronomy|title=youtube.com {{!}} Precession of Earth|last=UNL Astronomy}}</ref> == Precesija vilciņos == [[Attēls:Precession of a top.png|thumb|Ilustrācija ar vilciņu un aktuālaljiem spējiem un vektoriem]] Precesiju var novērot vilciņos, kad tie palēninās. No sākuma vilciņa ass ir apmēram perpendikulāra virsmai, tad tā ar laiku novirzās no vertikāles un var sākt novērot precesiju. Galvenā īpašība ir [[Impulsa moments|impulsa momenta]] nezūdamība - līdzko [[spēks|spēka]], kas rada precesiju, vairs nav, precesija beidzas (ne brīvās precesijas gadījumā). Vilciņam gravitācijas laukā tas nenotiks, jo Zemes gravitācija un [[spiediens]] starp virsmu un vilciņu vienmēr būs ne nulle. Ir iespējams novērot precesiju arī negaidot vilciņa palēnināšanos, ja to nedaudz pagrūž. Vēl efekts saistīts ar precesiju: nutācija — svārstīgas kustības rotācijas asij.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/nut%C4%81cija|title=nutācija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-08-30}}</ref> Precesijas ātrums un nutācijas amplitūda ir saistīti ar ķermeņa rotāciju (mainot precesiju un nutāciju caur pieliktu ārēju spēku, var mainīt rotācijas ātrumu). === Vilciņa precesijas ātruma formula === Priekš lieliem rotācijas ātrumiem var analītiski nonākt pie simetriska vilciņa precesijas ātruma. Var aprēķināt spēka momentu, kuru rada gravitācija, kas darbojas uz vilciņa [[Masas centrs|masas centru]]: <math>\vec{\tau} = \vec{r} \times m\vec{g} = \hat{n} \cdot rmg \sin \theta </math>, kur <math>\vec{\tau} </math> ir spēka momenta [[vektors]], <math>\vec{r} </math> ir spēka pleca vektors, <math>m</math> ir vilciņa [[masa]], <math>\vec{g}</math> ir [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] vektors, <math>\theta </math> ir leņķis starp rotācijas asi un virsmas [[Normāle|normāli]], <math>\hat{n} </math> ir [[vienības vektors]], kas rāda [[Vektoriālais reizinājums|vektoriālā reizinājuma]] virzienā <math>\vec{r} \times \vec{g} </math>. Savukārt spēka momentu var pierakstīt kā impulsa momenta [[Atvasinājums|atvasinājumu]] [[Laiks|laikā]], līdz ar to iegūst: <math>dL = r m g \sin \theta dt </math>. Ja apskata šo izmaiņu impulsa momenta leņķī, ļoti mazām izmaiņām šajā <math>d\phi </math> leņķī robežā iegūst [[Taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūri]], kuram pēc zīmējuma iegūst vienādojumu: <math>\sin (d \phi ) = \frac{dL}{L \sin \theta} </math>. Izmantojot maza leņķa tuvinājumu <math>\sin (d \phi ) \approx d \phi </math>, ievietojot lielumus <math>dL </math> un impulsa momentu <math>\vec{L} = I \vec{\omega_{r}} </math>, kur <math>I </math> ir [[inerces moments]] (ap rotācijas asi) un <math>\vec{\omega}_r </math> ir rotācijas [[leņķiskais ātrums]], iegūst <math>d \phi = \frac{rmg \sin \theta dt}{I \omega_r \sin \theta} </math>. Izsakot impulsa momenta leņķa izmaiņu laikā iegūst precesiju: <math>\omega_{p} = \frac{d \phi}{dt} = \frac{rmg}{I \omega_r} </math>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiv.org/pdf/1007.5288#page=2|title=‘It Has to Go Down A Little, In Order to Go Around’- Following Feynman on the Gyroscope|last=Kostov|first=Svilen|access-date=29.08.2025|date=29.07.2010}}</ref> Šis izvedums pieņem, ka precesija notiek daudz lēnāk par rotācijas ātrumu <math>||\vec{\omega}_r|| >> ||\vec{\omega}_p|| </math>, lai tas salīdzinoši maz ietekmētu rotācijas ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://openstax.org/books/university-physics-volume-1/pages/11-4-precession-of-a-gyroscope|title=University Physics Volume 1{{!}} 11.4 Precession of a Gyroscope|last=OpenStax}}</ref> Pēc formulas var secināt, ka precesija notiks ātrāk, kad pats vilciņš griezīsies lēnāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/top.html|title=Precession of Top|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu|access-date=2025-08-29}}</ref> ==== Vilciņa nutācija ==== [[Attēls:Rotation-Precession-Nutation.gif|thumb|300x300px|Salīdzinājums starp rotāciju, precesiju un nutāciju]] Nutācija ir rotācijas ass [[svārstības]] precesijas leņķī.<ref name=":2" /> Vilciņiem tās ir atkarīgas no sākuma sviediena vai vēlāk pievienota grūdiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kolegite.com/EE_library/books_and_lectures/%D0%A4%D0%B8%D0%B7%D0%B8%D0%BA%D0%B0/The|title=The Feynman Lectures On Physics|last=Feynman|first=Richard|pages=373, 374|access-date={{dat|2025|10|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250813155257/https://kolegite.com/EE_library/books_and_lectures/%D0%A4%D0%B8%D0%B7%D0%B8%D0%BA%D0%B0/The}}</ref> Nutācija panāk, ka vilciņš griežas ātrāk, kad rotācijas ass kopā ar masas centru ir zemāk, bet lēnāk griežas, kad rotācijas ass paceļas. Ar [[berze]]s efektiem nutāciju ir grūti novērot, jo tā caur berzi norimst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cleonis.nl/physics/phys256/gyroscope_physics.php|title=Gyroscope physics|website=www.cleonis.nl|access-date=2025-09-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dn790006.ca.archive.org/0/items/elementarytreatm00crabiala/elementarytreatm00crabiala.pdf#page=119|title=An elementary treatment of the theory of spinning tops and gyroscopic motion|last=Crabtree|first=Harold|access-date=02.09.2025|date=1909|pages=103.,}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dinamiskās sistēmas]] [[Kategorija:Zeme]] saj7q4m40jsph12wo7t0jrnc1xrokvo 0 615637 4500261 4499889 2026-07-29T19:38:13Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4500261 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|7|28||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 28.07.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|1023924909}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1016068388}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''Universal'' | ${{sk|1011157101}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|690898651}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|684234722}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Odiseja (filma)|Odiseja]]" (''The Odyssey'') |''Universal'' | ${{sk|652025310}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Apsēstība (2025. gada filma)|Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|458642700}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Minioni un mošķi]]" (''Minions & Monsters'') | ''Universal'' | ${{sk|413797875}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|389741657}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref name="People">{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Toms Keins]] || style="text-align:center;"| 64 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| balss aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style="text-align:center;"| 69 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style="text-align:center;"| 72 || style="text-align:center;"| anglis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| irāniete / francūziete || style="text-align:center;"| režisore, scenāriste ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| režisore ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style="text-align:center;"| 35 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Maikls Birns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| brits || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Michael Byrne dead: 'Harry Potter' and 'Braveheart' actor was 82|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/michael-byrne-dead-harry-potter-and-braveheart-actor-was-82/ar-AA26Utze?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6a449341e9ef4b3d8e38e6ef6849d4ca&ei=12 |access-date=2026-07-01 |website=www.msn.com}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Ena Blaita]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Luīza Lasere]] || style="text-align:center;"| 87 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Louise Lasser, Star of ‘Mary Hartman, Mary Hartman,’ Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/louise-lasser-dead-mary-hartman-mary-hartman-star-1236639950/ |access-date=7 July 2026 |publisher=The Hollywood Reporter |date=7 July 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sems Nīls]] || style="text-align:center;"| 78 || style="text-align:center;"| jaunzēlandietis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Humphrey |first1=Andrew |title=Sam Neill, Jurassic Park actor, dies aged 78 |url=https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |work=[[BBC News]] |access-date=13 July 2026 |date=13 July 2026 |archive-date=13 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260713061616/https://www.bbc.com/news/live/crl1gk55rzet |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Brenda Frikere]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| īriete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bartlett |first=Rhett |date=17 July 2026 |title=Brenda Fricker, Oscar-Winning Actress in 'My Left Foot,' Dies at 81 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/brenda-fricker-dead-my-left-foot-1236650849/ |access-date=17 July 2026 |work=The Hollywood Reporter |archive-date=17 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260717135346/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/brenda-fricker-dead-my-left-foot-1236650849/ |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Keilija Hotla]] || style="text-align:center;"| 18 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Clarke |first=Naomi |date=21 July 2026 |title=Kaylee Hottle: ''Godzilla vs Kong'' actress dies in car crash at 18 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |access-date=21 July 2026 |website=BBC News |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721210339/https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''22'' || [[Čaks Rasels]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Chuck Russell, Director of 'The Mask,' Dies at 74 |url=https://variety.com/2026/film/news/chuck-russell-dead-the-mask-the-blob-1236820565/ |date=2026-07-24 |website=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Glens Hansards]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| īrs || style="text-align:center;"| aktieris, dziesmu autors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Calnan |first1=Denise |last2=Nolan |first2=Darragh |last3=Schiller |first3=Robin |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning musician Glen Hansard dies in Dublin motorcycle crash |url=https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |access-date=29 July 2026 |website=[[Irish Independent]] |archive-date=29 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260729110858/https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |dead-url=no}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] lwevfpc3ibknhrt3ettly7upi7bqbwp 0 616669 4500230 4499805 2026-07-29T18:11:34Z Dainis 876 4500230 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 74. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-74 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 74'', ''Экспедиция МКС-74'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-28]]'', ''[[SpaceX Crew-11|Crew-11]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[Sojuz MS-29]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 3 — 11 | misijas sākums = 2025. gada 9. decembris | misijas beigas = 2026. gada 26. jūlijs | misijas ilgums = 229 dienas | apkalpes attēls = The Expedition 74 crew poses for a group photo after a training session (jsc2024e074729).jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Kimija Jui|Kimija]], [[Zena Kārdmena|Kārdmena]], [[Oļegs Platonovs|Platonovs]], [[Maikls Finks|Finks]], [[Sergejs Mikajevs|Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss|Viljamss]], [[Sergejs Kuds-Sverčkovs|Kuds-Sverčkovs]] | iepriekšējā misija = [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]] | nākošā misija = [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] | citas misijas = }} '''SKS 74. ekspedīcija''' (''Expedition 74'', ''ISS-74'', ''Экспедиция МКС-74'') bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Japāna]]s ''[[JAXA]]'' un [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2025. gada 9. decembra līdz 2026. gada 26. jūlijam. == Ekspedīcijas gaita == 74. ekspedīcija sākās 2025. gada 9. decembrī ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-27]]'' atvienošanos un turpinājās līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanai 2026. gada 26. jūlijā. 2026. gada 5. jūnijā pieciem no septiņiem SKS apkalpes locekļiem ''NASA'' lika patverties ''Crew Dragon Freedom'' kosmosa kuģī, kamēr Sergejs Kuds-Sverčkovs un Sergejs Mikejevs mēģināja salabot "pasliktinošos gaisa noplūdi" ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' pārejas nodalījumā. NASA atļāva astronautiem atgriezties SKS neilgi pēc tam, kad ''Roskosmos'' apturēja strukturālos remontdarbus, gaidot turpmākus mērījumus un datus. 15. jūnijā tika ziņots, ka ''Roskosmos'' nolēma slēgt ''Zvezda'' pārejas nodalījumu, novēršot jebkādu turpmāku straujas dehermetizācijas notikumu risku. Faktiski tas nozīmē, ka kosmonauti vairs neiekļūs nodalījumā un nemēģinās to hermetizēt. ''Progress'' kuģi joprojām varēs izmantot pieslēgvietu, lai pārsūknētu šķidrumus vai veiktu citas funkcijas, taču Krievijai būs jāizmanto citas pieslēgvietas, lai pārvietotu krājumus kosmosa stacijā.<ref name="Ars Technica 2026-06-15" /> == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2025. gada 9. decembris — 2026. gada 14. janvāris</small> !<small>14. janvāris — 14. februāris</small> !<small>14. februāris — 14. jūlijs</small> !<small>14. jūlijs — 26. jūlijs</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-28]]'' | [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="1"| lidojuma inženieris |colspan="3"| '''komandieris''' |- | [[Sergejs Mikajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- | [[Kristofers Viljamss]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-11]]'' | [[Zena Kārdmena]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="1"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |- | [[Maikls Finks]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="1"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |- | [[Kimija Jui]]<br />{{JPN}}, ''[[JAXA]]'' |colspan="1"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |- | [[Oļegs Platonovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="1"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-12]]'' | [[Džesika Meira]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |colspan="2"| lidojuma inženieris |- | [[Džeks Hetevejs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |colspan="2"| lidojuma inženieris |- | [[Sofija Adeno]]<br />{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |colspan="2"| lidojuma inženieris |- | [[Andrejs Fedjajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |colspan="2"| lidojuma inženieris |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-29]]'' | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Anils Menons]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} == Iziešanas kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="6%"|'''Misija''' ! width="6%"|'''Slūžu kamera''' ! width="13%"|'''Kosmonauti''' ! width="6%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="6%"|'''Beigas''' ! width="6%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-74 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Kristofers Viljamss]] | {{dat|2026|3|18|SK}} 12:52 | 19:54 | 7 h 2 min | Primārais uzdevums bija sagatavot ''2A'' elektrības kanālu turpmākai ''iROSA'' uzstādīšanai. Pēc tam kosmonauti uzstādīja ''2A'' strāvas sistēmas savienojuma kabeli. Viņi pārtērēja laiku, atskrūvējot ''iROSA'' komplekta dažas spītīgas skrūves un savienojot dažus elektriskos savienojumus uz ''P3'' fermas. Pārējie plānotie uzdevumi tika pārcelti uz nākamo iziešanu kosmosā. |- | SKS-74 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]]{{br}}[[Sergejs Mikajevs]] | {{dat|2026|5|27|SK}} 14:17 | 20:23 | 6 h 6 min | Kosmonauti uz ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' moduļa uzstādīja zinātnisko eksperimentu aparatūru ''Solnce – Teragerc'', no ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' moduļa noņēma eksperimenta ''Ekran-M'' kaseti, no ''Poisk'' moduļa noņēma bioloģisko eksperimentu iekārtas ''Biorisk'' konteineru. Viņi pārbaudīja un nostiprināja ''[[Progress MS-33]]'' antenu ''Kurs-NA'', kura nebija atvērusies. 19:47 ''UTC'' kosmonauti nejauši nolauza daļu no eksperimenta ''Perspektiva-KM'', kas aizpeldēja. 20:00 ''UTC'' viņi izmeta saiņus ar tīrīšanas dvieļiem un instrumentiem. |- | SKS-74 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Kristofers Viljamss]] | {{dat|2026|6|30|SK}} 12:20 | 19:40 | 7 h 20 min | Salūzušā ''[[Canadarm2]]'' darbības atjaunošanas pasākumi. Kosmonauti atvienoja plaukstas locītavas aizstājējmoduli no ''[[External Stowage Platform|ESP-2]]'' un nomainīja to pret bojātu moduli, kuru atgādāja atpakaļ iziešanas beigās. |} <!-- == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Progress MS-22]]'' | 2023-03-30 | 00:31 | 716,8 | 1,95 | 417,12 | |} --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ars Technica 2026-06-15">[https://arstechnica.com/space/2026/06/russia-appears-set-to-finally-address-long-term-serious-space-station-cracks/ Russia appears set to finally address long-term, serious space station cracks] Eric Berger, Ars Technica, 2026-06-15</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/expedition-74/ 74. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|74]] [[Kategorija:2025. gads kosmonautikā]] [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]] n2nd3ww2zclszewubjvk2kc7ta58ttv 10 619615 4500225 4499218 2026-07-29T17:52:20Z Dainis 876 4500225 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> kd1mzo4l5oaukq5dqw8t84z95ipizm8 0 619616 4500224 4499707 2026-07-29T17:51:44Z Dainis 876 /* Jūlijs */ 4500224 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 9zv7xihsbz7p62f2hkh4e3mreak2elv 0 620364 4500384 4396082 2026-07-30T06:41:53Z Biafra 13794 4500384 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Voldemārs Markots | attēls = Voldemārs Markots 1988.JPG | amats = [[Latvijas PSR]] Komunālās saimniecības ministrs | term_sākums = 1984 | term_beigas = 1990 | dzim_dati = {{dat|1931|9|28}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils apriņķis|Līvānu pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|12|14|1931|9|28}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]] | profesija = [[inženieris]], politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Voldemārs Markots''' (1931—2017) bija [[Latvijas PSR]] politiķis, [[PSKP]] biedrs (1956). [[Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrs]] (1984—1990). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1931|9|28}} [[Līvānu pagasts|Līvānu pagastā]].<ref>{{LPE|6|446}}</ref> 1955. gadā beidza studijas [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], strādāja par inženieri Rīgas elektrostacijā (1955—1957), līdztekus studēja Maskavas Enerģētikas institūtā, diplomu ieguva 1960. gadā. 1962. gadā pabeidza mācības PSKP CK Augstākajā partijas skolā, pēc tam darbojās LKP Rīgas pilsētas komitejā. 1971.—1976. gadā bija [[LKP CK]] loceklis. 1980. gadā kļuva par [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputātu, 1981. gadā atkārtoti kļuva par LKP CK locekli. 1984. gadā kļuva par ministru. Miris {{dat|2017|12|14}}, kremēts [[Rīgas krematorija|Rīgas kremācijas centrā]].<ref>[https://timenote.info/lv/Voldemars-Markots timenote.info]</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātais rūpniecības darbinieks (1981) * Latvijas PSR valsts Prēmija (1982) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Markots, Voldemārs}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] bztotqr5a166mniffm1umtxzao67e5g 0 621645 4500318 4404980 2026-07-29T21:52:28Z PaulLim11 137644 Image 4500318 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kails Čāndlers | vārds_orig = ''Kyle Chandler'' | attēls = Kyle Chandler at San Diego Comic Con 2026-2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kails Čāndlers 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|9|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bufalo|2s=Ņujorka (štats)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1986—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kails Mārtins Čāndlers''' ({{Val|en|Kyle Martin Chandler}}; dzimis {{Dat|1965|9|17}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Kļuvis atpazīstams ar lomu [[NBC]] televīzijas seriālā "[[Visu uzvarai]]" (2006—2011), par ko 2011. gadā saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Piedalījies arī tādās filmās kā "[[Karalis Kongs (2005. gada filma)|Karalis Kongs]]" (''King Kong'', 2005), "[[Diena, kad apstājās Zeme (2008. gada filma)|Diena, kad apstājās Zeme]]" (2008), ''[[Super 8]]'' (2011), "[[Argo (filma)|Argo]]" (2012), "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" (2012), ''[[The Spectacular Now]]'' (2013), "[[Volstrītas vilks]]" (2013), "[[Kerola]]" (2015), "[[Mančestra pie jūras]]" (2016), "[[Spēļu nakts]]" (2018), "[[Pirmais cilvēks uz Mēness]]" (2018), "[[Godzilla II: Briesmoņu karalis]]" (2019), ''[[The Midnight Sky]]'' (2020), "[[Godzilla pret Kongu]]" (2021), ''[[Back in Action]]'' (2025), "[[Nelūgtā viešņa]]" (''Anniversary'', 2025) un ''[[The Rip]]'' (2026). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čāndlers, Kails}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] prf8zxj4f6fz4razrntc9lyu1iu0ub9 3 622936 4500364 4500065 2026-07-30T04:38:27Z Egilus 27634 /* Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos */ Atbilde 4500364 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Meistars14}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 21.09 (EET) == Izmaiņas ciemu un pilsētu uzskaitījumos == Lūgums, rediģējot rakstus, nedzēst tajos jau esošo informāciju (ciemu koordinātas, pilsētas statusa piešķiršanas gadu, utml). Ja tas netiks ievērots, jūsu izmaiņas turpinās tikt atceltas. Tāpat lūgums pamatot veiktās izmaiņas ciema statusa laukā — kāds pamatojums šīm izmaiņām un no kurienes ņemts termins "lauku ciems"? [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 28. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST) :Jums vikipēdijā un arī Latvijas ģeoloģijā viss ir nepareizi izveidots, sastādīti lauku nosaukumi, ciemu nosaukumi, un daudzi ciemi ir nosaukti divos ciemu nosaukumos, tikai vajag atstāt divas Gaujas: kas atrodas (Ādažu Novadā, Carnikavas pagastā, Gauja),(Siguldas Novadā, Inčukalna pagastā, Gauja), divas Skultes: kas atrodas (Limbažu Novadā, Skultes pagastā, Skulte) (Mārupes Novadā, Mārupes pagastā, Skulte), divas Augstkalnes: kas atrodas (Dobeles Novadā, Augstkalnes pagastā, Augstkalne) (Krāslavas Novadā, Ūdrīšu pagastā, Augstkalne), divi Ērgļi: kas atrodas (Madonas Novadā, Ērgļu pagastā, Ērgļi) (Bauskas Novads, Brunavas pagastā, Ērgļi). Piemēram Ozolnieki ir ciems vai kā pilsētciems, kaut gan viņus vajag piešķirt par pilsētu, un arī tāpat kā Piņķos, Jaunmārupē utt, kam ir vidējais iedzīvotāju skaits no 1700,01 no 2015.gada līdz 2026.gadam, un visus kam ir zemāks par 1700.00 vajag skaitīt kā ciemu statusu, un pilsētu tiesības noņemt (lielciemi), Subate un Durbe kā (vidējciemu statusu), jo šeit nav 700.00 ar vidējo iedzīvotāju skaitu. No 100.00 līdz 350.00 iedzīvotāju skaits skaitās kā Mazciemi, no 350.01 līdz 700.00 skaitās kā vidējciemi, no 700.01 līdz 1700.00 skaitās kā lielciemi, bet no 1700.01 vajag visiem piešķirt pilsētas statusu. Zem 100.00 ar vidējo skaitu nav tādi Skrajciemi, aprūpes ciemi utt jāskaita kā Lauku Ciemi, kā vecos laikos. Tādus Višķu tehnikumus ir jāpiešķir Višķu ciemam, Skultes Muiža-Skultes ciemam, Aizkraukles ciems-Aizkraukles pilsētai, Zemkopības institūts-Skrīveru ciemam utt. Kaut gan šos lauku ciemus visus vajadzētu pārveidot tuvāko mazciemu, vidējciemu, lielciemu, pilsētu daļā, kā "lauku teritorija". Arī tas pats kā Garkalnes ir divas Ādažu/Ropažu Novadā, kaut gan šie ciemi ir kopā, Baltezers (Ādažu/Garkalnes) tas pats, Lilaste ir divas Saulkrastu/Ādažu Novadā (Carnikavas pagastā), Mūsa-Bauskas Novadā (Ceraukstes/Gailīšu pagastā) ir viena Mūsa, Egļupe-Siguldas Novadā (Inčukalna/Allažu pagastā) ir viena Egļupe, Strūžāni-Rēzkenes Novadā (Strūžānu/Gaigalavs pagasts) ir vieni Strūžāni. Tas pats Rīgas pilsētā vajag ietilpst Berģu, Rumbulas, Dreiliņu, Juglas, Bukultu, Katlakalnu, Suži ciemus, jo viņi robežojās ar visu Rīgas apkaimes rajoniem. [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.30 (EEST) ::Un man neinteresē likumi utt, vienkārši ir jāsakārto Latvijas ģeoloģija. Protams es neesmu nekāds ministrs, un tur nestrādāju. Es vienkārši visu lēnām ačoknījos, ka viss tā Latvijas ģeoloģija ir greizi un nepareizi. Un jums vikipēdijā arī daudz kļūdas. Ir tikai Lauku ciemi, Mazciemi, Vidējciemi, Lielciemi un Pilsētas, kaut gan dažus lielos ciemus var saukt par pilsētciemu. Un vēl Valstspilsētas vēl dažām lielajām pilsētām vajag piešķirt: kā, Kurzeme: Ventspils, Liepāja+Kuldīga, Talsi, Saldus, Tukums: Zemgale: Jelgava+Dobele, Bauska, Jēkabpils: Vidzeme: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Ogre+Salaspils, Sigulda, Mārupe, Olaine, Cēsis: Latgale: Rēzekne, Daugavpils (Kopā 21 Valstspilsētas). [[Dalībnieks:Meistars14|Meistars14]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars14|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 00.39 (EEST) :::Ko jūs "varat saukt" un ko domājat par Latvijas pārveidošanu, tam nav nozīmes. Šeit ir enciklopēdija, nevis kāda privāta viedokļa tribīne, un mēs vadāmies pēc esošajiem avotiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 05.23 (EEST) ::::Vajag gan Latviju pārveidot. Izspirms skolu pabeidziet un izglītojaties, un tad.... Tie ir Lauku ciemi. Jums šeit ir daudzas kļūdas un maldinoši. Piemēram: Blankas ar 77 iedzīvotājiem ir kāds skrajciems, un Brencēni ar 31 iedzīvotājiem ir mazciems? Tie visi ir Lauku Ciemi zem 100 iedzīvotājiem. [[Special:Contributions/&#126;2026-42074-47|&#126;2026-42074-47]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-42074-47|talk]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 06.24 (EEST) :::::Jūs, šķiet, nesaprotat, kur atrodaties. Ar savām rotaļām "kā tai pasaulei būtu jāizskatās" jānodarbojas savā privātajā telpā, nevis Vikipēdijā. Mēs vadāmies no oficiālajiem avotiem, konkrēti [[LĢIA]], nevis no kāda privāta viedokļa (ieskaitot mūsu pašu viedokļus), un ja jūs gribat kaut ko Latvijā pārtaisīt, griezieties tur. Tikai es nesolu, ka viņi tur izturēsies pret šādām nekompetentām teorijām iecietīgāk nekā mēs. :::::Starp citu, zināšanai - skrajciema statusam vispār nav sakara ar iedzīvotāju skaitu, un zinātni par virszemes objektiem sauc par ģeogrāfiju, nevis par ģeoloģiju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 07.38 (EEST) aa8wi79lwjkqbbk1rv2d5ix2p6xx6k1 0 623655 4500399 4497071 2026-07-30T07:53:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500399 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Lady Cotlin and Cormorants (43836345330).jpg|thumb|Kuģa atliekas ar [[Jūras kraukļi|jūras kraukļiem]]]] '''Lady Kathleen''' bija 1941. gadā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] būvēts [[Norvēģija|Norvēģijas]] kravas kuģis,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/vesture/lady-cotlin/|title=„Lady Kathleen”|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2026-02-19|date=2023-04-20|language=lv}}</ref> kas kļuva pazīstams saistībā ar tā bojāeju pie [[Rīga|Rīgas]] vārtiem 1951. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā valdošā tērauda trūkuma dēļ kuģis bija konstruēts no [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] (ferocementa). == Vēsture un katastrofa == [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] 29. novembrī "Lady Kathleen" bija ceļā uz Rīgu balastā, lai tur uzņemtu [[sāls]] kravu (pēc citas versijas, krava jau bijusi uz borta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmatic.travel/en/view/story/nogrimusais-norvegu-kugis-lady-kathleen_EJpfgtx/lv?center=24.050370,57.069210,16.00|title=Nogrimušais norvēģu kuģis Lady Kathleen. – Audio guide by Riga planning region {{!}} tmatic.travel|website=tmatic.travel|access-date=2026-02-19|language=en}}</ref> [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] kuģis iekļuva spēcīgā vētrā. Saskaņā ar oficiālo versiju, kuģis reidā gaidījis atļauju ieiet ostā, bet spēcīgajā vējā nav izturējis enkurs un kuģis nespējis noturēties pret izmešanu [[Sēklis|sēklī]].<ref name=":0" /> Pastāv arī citas versijas, piemēram, ka manevru laikā, mēģinot uzņemt [[Locis|loci]] un tikties ar loču kuģi, kapteinis zaudēja kontroli pār stūres iekārtu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tobatheornottobathe.no/2022/06/13/the-hunt-for-lady-kathleen/|title=The hunt for Lady Kathleen – ToBatheOrNotToBathe|website=tobatheornottobathe.no|access-date=2026-02-19}}</ref> Ir versija, ka avārijā pie vainas bijis [[Alkoholisms|alkohols]], taču pēc citas — ka jūrnieki piedzērušies jau pēc avārijas, domādami, ka nu jau tā vai tā gals klāt.<ref name=":1" /> Lai vai kā, kuģis uzskrēja uz sēkļa [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līcī]] netālu no [[Daugava]]s grīvas, aptuveni 250 metru attālumā no [[Mangaļsala]]s krasta. Padomju krasta apsardzes kuģis nākamajā dienā apkalpi izglāba un pēc dažām dienām tā, pakonfliktējusi ar viesnīcu gan stingrās padomju kārtības, gan pašas alkoholisma dēļ, tika ar vilcienu nosūtīta uz Somiju.<ref name=":1" /> Trieciena un vētras ietekmē kuģa korpuss pārlūza divās daļās. Lai gan konstrukcijā bija paredzēti ūdensnecaurlaidīgi starpsienu nodalījumi, kas nodrošinātu peldspēju, pret šādu katastrofu kuģi glābt neizdevās un tas tika pamests. Mūsdienās vētrās tas pieskalojas tuvāk krastam, bet vētru un ledus iespaidā tas aizvien vairāk sabrūk.<ref name=":0" /> Kuģis ir no tālienes apskatāms objekts,<ref name=":0" /> taču tuvoties tam stiprās ziemās pa ledu ir aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/so-kuga-vraku-mangalsala-grib-redzet-daudzi-tacu-policisti-norada-uz-kadu-niansi/|title=Šo kuģa vraku Mangāļsalā grib redzēt daudzi, taču policisti norāda uz kādu niansi|website=tv3.lv|access-date=2026-07-21|date=2026-02-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> jo pat ilgstoši aukstā laikā ledus biezums tur ir ļoti nevienmērīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/514197-mangalsala-virietis-ieluzt-ledu-pie-kuga-vraka.htm|title=VIDEO. Iemūžināts satraucošs skats pie Mangalsalas bākas|website=nra.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2026-policija-atgadina-pa-ledu-doties-lidz-kuga-vrakam-mangalsala-ir-aizliegts.a635136/|title=Policija atgādina – pa ledu doties līdz kuģa vrakam Mangaļsalā ir aizliegts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> == Apkalpe == Visa kuģa apkalpe, kuras sastāvā bija arī radiotelegrāfiste Kari Herje (viena no retajām sievietēm šādā amatā tajā laikā), tika veiksmīgi evakuēta. Līdz 1951. gada 5. decembrim apkalpes locekļi atgriezās Norvēģijā. == Tehniskie parametri == * Tips: Kravas kuģis (norvēģu: lekter) * Materiāls: Dzelzsbetons * Būvniecības gads: 1943. gads * Bojāejas datums: 1951. gada 29. novembris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģu vraki]] [[Kategorija:Rīgas līcis]] 50vflf9f9fj0pm91ugpiw2nf81jtcf3 4500413 4500399 2026-07-30T10:57:15Z Baisulis 11523 /* Vēsture un katastrofa */ nomainīta atsauce..... 4500413 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Lady Cotlin and Cormorants (43836345330).jpg|thumb|Kuģa atliekas ar [[Jūras kraukļi|jūras kraukļiem]]]] '''Lady Kathleen''' bija 1941. gadā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] būvēts [[Norvēģija|Norvēģijas]] kravas kuģis,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/vesture/lady-cotlin/|title=„Lady Kathleen”|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2026-02-19|date=2023-04-20|language=lv}}</ref> kas kļuva pazīstams saistībā ar tā bojāeju pie [[Rīga|Rīgas]] vārtiem 1951. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā valdošā tērauda trūkuma dēļ kuģis bija konstruēts no [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] (ferocementa). == Vēsture un katastrofa == [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] 29. novembrī "Lady Kathleen" bija ceļā uz Rīgu balastā, lai tur uzņemtu [[sāls]] kravu (pēc citas versijas, krava jau bijusi uz borta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmatic.travel/en/view/story/nogrimusais-norvegu-kugis-lady-kathleen_EJpfgtx/lv?center=24.050370,57.069210,16.00|title=Nogrimušais norvēģu kuģis Lady Kathleen. – Audio guide by Riga planning region {{!}} tmatic.travel|website=tmatic.travel|access-date=2026-02-19|language=en}}</ref> [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] kuģis iekļuva spēcīgā vētrā. Saskaņā ar oficiālo versiju, kuģis reidā gaidījis atļauju ieiet ostā, bet spēcīgajā vējā nav izturējis enkurs un kuģis nespējis noturēties pret izmešanu [[Sēklis|sēklī]].<ref name=":0" /> Pastāv arī citas versijas, piemēram, ka manevru laikā, mēģinot uzņemt [[Locis|loci]] un tikties ar loču kuģi, kapteinis zaudēja kontroli pār stūres iekārtu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tobatheornottobathe.no/2022/06/13/the-hunt-for-lady-kathleen/|title=The hunt for Lady Kathleen – ToBatheOrNotToBathe|website=tobatheornottobathe.no|access-date=2026-02-19}}</ref> Ir versija, ka avārijā pie vainas bijis [[Alkoholisms|alkohols]], taču pēc citas — ka jūrnieki piedzērušies jau pēc avārijas, domādami, ka nu jau tā vai tā gals klāt.<ref name=":1" /> Lai vai kā, kuģis uzskrēja uz sēkļa [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līcī]] netālu no [[Daugava]]s grīvas, aptuveni 250 metru attālumā no [[Mangaļsala]]s krasta. Padomju krasta apsardzes kuģis nākamajā dienā apkalpi izglāba un pēc dažām dienām tā, pakonfliktējusi ar viesnīcu gan stingrās padomju kārtības, gan pašas alkoholisma dēļ, tika ar vilcienu nosūtīta uz Somiju.<ref name=":1" /> Trieciena un vētras ietekmē kuģa korpuss pārlūza divās daļās. Lai gan konstrukcijā bija paredzēti ūdensnecaurlaidīgi starpsienu nodalījumi, kas nodrošinātu peldspēju, pret šādu katastrofu kuģi glābt neizdevās un tas tika pamests. Mūsdienās vētrās tas pieskalojas tuvāk krastam, bet vētru un ledus iespaidā tas aizvien vairāk sabrūk.<ref name=":0" /> Kuģis ir no tālienes apskatāms objekts,<ref name=":0" /> taču tuvoties tam stiprās ziemās pa ledu ir aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2026-policija-atgadina-pa-ledu-doties-lidz-kuga-vrakam-mangalsala-ir-aizliegts.a635136/|title=Policija atgādina – pa ledu doties līdz kuģa vrakam Mangaļsalā ir aizliegts|website=lsm.lv|access-date=2026-07-30|date=2026-02-17|language=lv}}</ref> jo pat ilgstoši aukstā laikā ledus biezums tur ir ļoti nevienmērīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/514197-mangalsala-virietis-ieluzt-ledu-pie-kuga-vraka.htm|title=VIDEO. Iemūžināts satraucošs skats pie Mangalsalas bākas|website=nra.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2026-policija-atgadina-pa-ledu-doties-lidz-kuga-vrakam-mangalsala-ir-aizliegts.a635136/|title=Policija atgādina – pa ledu doties līdz kuģa vrakam Mangaļsalā ir aizliegts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref> == Apkalpe == Visa kuģa apkalpe, kuras sastāvā bija arī radiotelegrāfiste Kari Herje (viena no retajām sievietēm šādā amatā tajā laikā), tika veiksmīgi evakuēta. Līdz 1951. gada 5. decembrim apkalpes locekļi atgriezās Norvēģijā. == Tehniskie parametri == * Tips: Kravas kuģis (norvēģu: lekter) * Materiāls: Dzelzsbetons * Būvniecības gads: 1943. gads * Bojāejas datums: 1951. gada 29. novembris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģu vraki]] [[Kategorija:Rīgas līcis]] pdgztrvk0oupefo9wpbuomqssfrw7m7 4 626261 4500346 4499844 2026-07-30T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4500346 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 425 || 2918 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 647 || 4193 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 719 || 4443 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20926 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3367 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2750 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9581 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18363 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 9276 || 14858 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1474 || 2300 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6211 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15340 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11322 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8180 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 757 || 2592 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5394 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3068 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 736 || 2572 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4651 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4512 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 717 || 4478 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1045 || 5212 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4972 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5814 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,423,561 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,695 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,581 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,408 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,332 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,147 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 25,278 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] qlq4v9j68y7je3c4npwllc7fz68861h 4 626708 4500347 4499845 2026-07-30T03:04:44Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4500347 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,642 baiti # {{U|Kikos}} - 918,512 baiti # {{U|Egilus}} - 877,802 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,125 baiti # {{U|Tankists}} - 253,328 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 149,337 baiti # {{U|Lasks}} - 127,656 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti # {{U|Vylks}} - 105,938 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 44,460 baiti # {{U|Papuass}} - 32,369 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,913 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] dr455jmcpx2wd6t7k0vs628c6qjzxo0 0 627207 4500337 4447550 2026-07-29T23:07:29Z Teatrālis 82063 4500337 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{jāuzlabo|Vikifikācija, sasaiste ar citām valodām}} '''Juns Ūlavs Fose''' (dzimis 1959. gada 29. septembrī) ir norvēģu rakstnieks, tulkotājs un dramaturgs. Viņa daiļrade aptver vairāk nekā septiņdesmit romānus, dzejas krājumus, bērnu grāmatas, esejas un teātra lugas, kas tulkotas vairāk nekā piecdesmit valodās. Viņš ir visbiežāk iestudētais norvēģu dramaturgs pēc Henrika Ibsena un pašlaik ir viens no visbiežāk iestudētajiem mūsdienu dramaturgiem pasaulē. Viņa minimālistiskās un introspektīvās lugas, kas bieži vien ir saistāmas ar lirisku prozu un dzeju, tiek uzskatītas par modernu turpinājumu dramatiskajai tradīcijai. J.Ū.Foses darbi bieži tiek saistīti ar postdramatiskā teātra tradīciju, savukārt vairākus viņa nozīmīgākos romānus raksturo kā piederīgus postmodernisma un avangarda literatūrai, to minimālisma, lirisma un neparastās sintakses lietojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jrt.lv/izrades/rambuku/anotacija/|title=RAMBUKU}}</ref> == Biogrāfija == J.Ū.Fose ir dzimis 1959. gadā Haugesundā, Norvēģijā, un uzaudzis Strandebarmā. Viņa ģimene bija [[Kvēkerisms|kvēkeri]] un pietisti, kas būtiski ietekmēja viņa garīgos uzskatus. Septiņu gadu vecumā viņš piedzīvoja nopietnu nelaimes gadījumu un bija tuvu nāvei - viņš redzēja mirdzošu gaismu un izjuta mieru un skaistumu: “Domāju, ka šī pieredze mani fundamentāli izmainīja,” minēja J.Ū.Fose, “un, iespējams, padarīja mani par rakstnieku.” Rakstīt autors sāka ap divpadsmit gadu vecumu un pusaudža gados viņš vēlējās kļūt par rokmūzikas ģitāristu, kas ir iemesls tam, ka vairāk laika rakstīšanai viņš sāka veltīt tad, kad atteicās no muzikālajām ambīcijām. Rakstnieks spēlēja vijoli, tāpēc daļa viņa pusaudža gadu rakstīšanas prakses bija saistīta ar dziesmu tekstu radīšanu muzikālajām kompozīcijām. Jaunībā viņu ietekmēja komunisms un anarhisms, kā sakarā viņš pats sevi ir raksturojis kā hipiju. J.Ū.Fose iestājās Bergenas Universitātē un studēja salīdzinošo literatūrzinātni, šajā laikā viņš sāka rakstīt jaunajā norvēģu rakstu valodā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Jon-Fosse|title=JON FOSSE}}</ref> == Darbi == Viņa debijas romāns ''Raudt, svart'' tika publicēts 1983. gadā. 1985. gadā tika publicēts otrais romāns ''Stengd gitar'', bet 1986. gadā – dzejas cikls ''Engel med vatn i augene''. 1987. gadā autors ieguva maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Bergenas Universitātē un publicēja trešo romānu ''Blod. Steinen er''. Pēc šķiršanās no sievas 1989. gadā J.Ū.Fose publicēja arī savu pirmo eseju krājumu. 1990. gadu sākumā viņš turpināja publicēt romānus un kopā ar savu otro sievu Greti Fatimu Sjedu strādāja pie vairākiem tulkojumiem. Viņa pirmā luga ''Og aldri skal vi skiljast'' tika iestudēta un publicēta 1994. gadā. Paralēli romānu rakstīšanai rakstnieks strādā arī kā citu autoru darbu tulkotājs. Viņš ir sarakstījis arī libreta tekstu operai ''Asle og Alida'' (2025), kuras mūziku komponējis Bents Sērensens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/author/list/68668.Jon_Fosse|title=BOOKS BY JON FOSSE}}</ref> == Atzinības == 2003. gadā J.Ū.Fose tika iecelts par Francijas ''Ordre national du Mérite'' ordeņa kavalieri. Kopš 2011. gada J.Ū.Fose dzīvo ''Grotten'' – goda rezidencē Oslo pils centrā, kas pieder Norvēģijas valstij un atrodas Karaļa pils teritorijā. Tiesības izmantot ''Grotten'' kā pastāvīgu dzīvesvietu piešķir Norvēģijas karalis par nozīmīgu ieguldījumu Norvēģijas mākslā un kultūrā. J.Ū.Fose bija arī viens no literārajiem konsultantiem projektā ''Bibel'' 2011 – norvēģu Bībeles tulkojumā, kas publicēts 2011. gadā. 2015. gadā viņš saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par triloģiju: ''Andvake, Olavs drauma''r un ''Kveldsvævd''. Daudzi J.Ū.Foses darbi ir tulkoti persiešu valodā tulkotāja Mohammada Hameda izpildījumā, un viņa lugas ir iestudētas galvenajās teātru skatuvēs Teherānā, Irānā. Sešas J.Ū.Foses lugas angļu valodā tulkojusi starpdisciplinārā māksliniece Sāra Kamerona Sunde, kura arī režisējusi to pirmizrādes Ņujorkā un Pitsburgā. 2022. gada aprīlī J.Ū.Foses romāns ''A New Name: Septology VI–VII'', ko angliski tulkojis Damions Sērls, tika iekļauts Starptautiskās Bukera balvas sarakstā. Grāmata bija arī nominēta ''National Book Critics Circle Award'' balvai par labāko romānu 2023. gadā. 2023. gada oktobrī J.Ū.Fose saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/jaunumi/5679|title=NOBELA PRĒMIJU LITERATŪRĀ SAŅEMS DRAMATURGS JUNS FOSE}}</ref> {{DEFAULTSORT:Fose Juns}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas rakstnieki]] [[Kategorija:Norvēģu rakstnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas dramaturgi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 0nk332f5ey09ikf6rxbg9f1lj75njak 4500338 4500337 2026-07-29T23:08:03Z Teatrālis 82063 4500338 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{jāuzlabo|Vikifikācija, sasaiste ar citām valodām}} '''Juns Ūlavs Fose''' (dzimis 1959. gada 29. septembrī) ir norvēģu rakstnieks, tulkotājs un dramaturgs. Viņa daiļrade aptver vairāk nekā septiņdesmit romānus, dzejas krājumus, bērnu grāmatas, esejas un teātra lugas, kas tulkotas vairāk nekā piecdesmit valodās. Viņš ir visbiežāk iestudētais norvēģu dramaturgs pēc Henrika Ibsena un pašlaik ir viens no visbiežāk iestudētajiem mūsdienu dramaturgiem pasaulē. Viņa minimālistiskās un introspektīvās lugas, kas bieži vien ir saistāmas ar lirisku prozu un dzeju, tiek uzskatītas par modernu turpinājumu dramatiskajai tradīcijai. J.Ū.Foses darbi bieži tiek saistīti ar postdramatiskā teātra tradīciju, savukārt vairākus viņa nozīmīgākos romānus raksturo kā piederīgus postmodernisma un avangarda literatūrai, to minimālisma, lirisma un neparastās sintakses lietojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jrt.lv/izrades/rambuku/anotacija/|title=RAMBUKU}}</ref> == Biogrāfija == J.Ū.Fose ir dzimis 1959. gadā Haugesundā, Norvēģijā, un uzaudzis Strandebarmā. Viņa ģimene bija [[Kvēkerisms|kvēkeri]] un pietisti, kas būtiski ietekmēja viņa garīgos uzskatus. Septiņu gadu vecumā viņš piedzīvoja nopietnu nelaimes gadījumu un bija tuvu nāvei - viņš redzēja mirdzošu gaismu un izjuta mieru un skaistumu: “Domāju, ka šī pieredze mani fundamentāli izmainīja,” minēja J.Ū.Fose, “un, iespējams, padarīja mani par rakstnieku.” Rakstīt autors sāka ap divpadsmit gadu vecumu un pusaudža gados viņš vēlējās kļūt par rokmūzikas ģitāristu, kas ir iemesls tam, ka vairāk laika rakstīšanai viņš sāka veltīt tad, kad atteicās no muzikālajām ambīcijām. Rakstnieks spēlēja vijoli, tāpēc daļa viņa pusaudža gadu rakstīšanas prakses bija saistīta ar dziesmu tekstu radīšanu muzikālajām kompozīcijām. Jaunībā viņu ietekmēja komunisms un anarhisms, kā sakarā viņš pats sevi ir raksturojis kā hipiju. J.Ū.Fose iestājās Bergenas Universitātē un studēja salīdzinošo literatūrzinātni, šajā laikā viņš sāka rakstīt jaunajā norvēģu rakstu valodā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Jon-Fosse|title=JON FOSSE}}</ref> == Darbi == Viņa debijas romāns ''Raudt, svart'' tika publicēts 1983. gadā. 1985. gadā tika publicēts otrais romāns ''Stengd gitar'', bet 1986. gadā – dzejas cikls ''Engel med vatn i augene''. 1987. gadā autors ieguva maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Bergenas Universitātē un publicēja trešo romānu ''Blod. Steinen er''. Pēc šķiršanās no sievas 1989. gadā J.Ū.Fose publicēja arī savu pirmo eseju krājumu. 1990. gadu sākumā viņš turpināja publicēt romānus un kopā ar savu otro sievu Greti Fatimu Sjedu strādāja pie vairākiem tulkojumiem. Viņa pirmā luga ''Og aldri skal vi skiljast'' tika iestudēta un publicēta 1994. gadā. Paralēli romānu rakstīšanai rakstnieks strādā arī kā citu autoru darbu tulkotājs. Viņš ir sarakstījis arī libreta tekstu operai ''Asle og Alida'' (2025), kuras mūziku komponējis Bents Sērensens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/author/list/68668.Jon_Fosse|title=BOOKS BY JON FOSSE}}</ref> == Atzinības == 2003. gadā J.Ū.Fose tika iecelts par Francijas ''Ordre national du Mérite'' ordeņa kavalieri. Kopš 2011. gada J.Ū.Fose dzīvo ''Grotten'' – goda rezidencē Oslo pils centrā, kas pieder Norvēģijas valstij un atrodas Karaļa pils teritorijā. Tiesības izmantot ''Grotten'' kā pastāvīgu dzīvesvietu piešķir Norvēģijas karalis par nozīmīgu ieguldījumu Norvēģijas mākslā un kultūrā. J.Ū.Fose bija arī viens no literārajiem konsultantiem projektā ''Bibel'' 2011 – norvēģu Bībeles tulkojumā, kas publicēts 2011. gadā. 2015. gadā viņš saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par triloģiju: ''Andvake, Olavs drauma''r un ''Kveldsvævd''. Daudzi J.Ū.Foses darbi ir tulkoti persiešu valodā tulkotāja Mohammada Hameda izpildījumā, un viņa lugas ir iestudētas galvenajās teātru skatuvēs Teherānā, Irānā. Sešas J.Ū.Foses lugas angļu valodā tulkojusi starpdisciplinārā māksliniece Sāra Kamerona Sunde, kura arī režisējusi to pirmizrādes Ņujorkā un Pitsburgā. 2022. gada aprīlī J.Ū.Foses romāns ''A New Name: Septology VI–VII'', ko angliski tulkojis Damions Sērls, tika iekļauts Starptautiskās Bukera balvas sarakstā. Grāmata bija arī nominēta ''National Book Critics Circle Award'' balvai par labāko romānu 2023. gadā. 2023. gada oktobrī J.Ū.Fose saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/jaunumi/5679|title=NOBELA PRĒMIJU LITERATŪRĀ SAŅEMS DRAMATURGS JUNS FOSE}}</ref> {{DEFAULTSORT:Fose Juns}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas rakstnieki]] [[Kategorija:Norvēģu rakstnieki]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 4yxyf8np6rtb3qsjue68o1p0qexnnft 0 629593 4500388 4456421 2026-07-30T06:47:29Z Biafra 13794 4500388 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sudeiķi | official_name = ''Sudeikiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Sudeikiai, Lithuania - panoramio (5).jpg | image_caption = Sudeiķu Sv. Jaunavas Marijas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Utenas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Utenas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Sudeiķu seņūnija]] | area_total_km2 = 0.81 | population_total = 288 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 35 | lats = 02 | latNS = N | longd = 25 | longm = 40 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 150 | website = }} '''Sudeiķi''' ({{val|lt|Sudeikiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Alauša ezers|Alauša ezera]] dienvidu krastā 12 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Utena]]s. == Vēsture == Sudeiķi vēstures avotos pirmoreiz minēti 1594. gadā muižnieku [[Radzivili|Radzivilu]] īpašumā esošās Bikušku muižas aprakstā. 1779. gadā [[Staņislavs Augusts]] atļāva Bikušku muižas īpašumā dibināt Sudeiķu miestu, piešķirot tam tirgus un gadatirgus privilēģijas. 1806. gadā Sudeiķos tika uzcelta pirmā baznīca. 2002. gadā apstiprināts Sudeiķu ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Sudeiķu Sv. Jaunavas Marijas baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1825. gadā. * Alauša ezers: viens no lielākajiem un dziļākajiem ezeriem Utenas apriņķī, kas padara Sudeiķus par nozīmīgu reģionālo tūrisma un atpūtas centru. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts, kultūras nams un kempings. Pateicoties atrašanās vietai ezeru tuvumā, Sudeiķi ir populāri kā vasaras atpūtas vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Sudeikiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.utena.lt/ Utenas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Utenas rajona pašvaldība]] 8hk2uw0ch4yomku3rfxvts5wdlw3d0x 0 632315 4500397 4470517 2026-07-30T07:41:40Z Biafra 13794 4500397 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Teofils Lapinskis | vārds_orig = ''Teofil Łapiński'' | attēls = Teofil_Lapinski2.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Galīcija]] | m_gads = 1886 | m_mēnesis = | m_diena = 24 | m_vieta = [[Ļviva]] | dienesta_pakāpe = | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | paraksts = | pakāpe = pulkvedis | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = karavīrs, rakstnieks, politiskais darbinieks | komandēja = poļu brīvprātīgo vienību Kaukāzā | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)]], [[Janvāra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = militārā izglītība Austrijas impērijā | cits_darbs = publicists }} '''Teofils Lapinskis''' ({{val-pl|Teofil Łapiński}}; {{dat|1827|7|21|N}} — {{dat|1886|11|24|N}}) bija [[Poļi|poļu]] karavadonis, [[rakstnieks]] un politiskais aktīvists, kurš piedalījās vairākās 19. gadsimta Eiropas nacionālās atbrīvošanās kustībās, tostarp [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]]. Pazīstams arī ar pseidonīmu '''Teffik-bejs'''. == Dzīvesgājums == Teofils Lapinskis dzimis [[Galīcija|Galīcijā]] poļu muižnieku ģimenē. Militāro izglītību ieguva [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] armijā, taču agri iesaistījās revolucionārajās kustībās Eiropā. 1848.—1849. gada revolūciju laikā viņš piedalījās [[Ungārijas revolūcija (1848—1849)|Ungārijas revolūcijā]] pret Austrijas varu. Pēc revolūcijas sakāves emigrēja uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kur pievērsās Kaukāza tautu cīņai pret [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]]. 1857. gadā Lapinskis ieradās Kaukāzā un pievienojās [[Adigi|čerkešu]] un citu Ziemeļkaukāza tautu pretestības kustībai. Viņš organizēja poļu brīvprātīgo vienību un piedalījās militārās operācijās pret Krievijas armiju Melnās jūras piekrastē. Kaukāzā viņš kļuva pazīstams kā Teffik-bejs. Pēc aiziešanas no Kaukāza Lapinskis publicēja vairākus darbus par Kaukāza tautām un to cīņu pret Krieviju. Viens no pazīstamākajiem darbiem bija ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' (“Kaukāza kalniešu tautas un to brīvības cīņa pret krieviem”). 1863. gadā viņš piedalījās [[Janvāra sacelšanās|Janvāra sacelšanās]] organizēšanā Polijā. == Darbi == * ''Die Bergvölker des Kaukasus und ihr Freiheitskampf gegen die Russen'' * Memoāri un publicistiski raksti par Kaukāzu un Eiropas revolūcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lapinskis, Teofils}} [[Kategorija:1827. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1886. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu karavīri]] [[Kategorija:Kaukāza kara dalībnieki]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]] mlh5z0bl0rshe763a94mjvavtyctcw9 0 634110 4500207 4486157 2026-07-29T15:19:06Z ~2026-41939-58 148483 4500207 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #EDEDED | text_color = | name = Kosovas Republikas parlaments | native_name = {{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}<br />{{val|sr|Скупштина Републике Косово<br />Skupština Republike Kosovo}} | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = Logo of the Assembly of the Republic of Kosovo.png | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = {{dat|1990|7|2|N|bez}}<br />(''[[de iure]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}}<br />{{dat|2001|12|10|N|bez}}<br />(''[[de facto]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}} | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētāja | leader1 = [[Albulena Hadžiu]] | party1 = [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] | election1 = {{dat|2026|2|11|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = '''120''' | house1 = | house2 = | structure1 = December_2025_Kosovan_Assembly.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 =''aizejošais sasaukums:''<br /> * '''Valdība''' (66) ** {{legend|#B90303|[[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] (57)}}{{efn| *{{color box|#B90303}} [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] (50) *{{color box|#14B0A7}} ''[[Guxo]]'' (7)}} ** {{legend|#909090|Minoritāšu grupa (9)}}{{efn| *Kabineta locekļi (5): *{{color box|#DD3333}} [[Kosovas Turku demokrātiskā partija|KDTP]] (2) *{{color box|#CBAC6C}} [[Kosovas Jaunā demokrātiskā iniciatīva|IRDK]] (1) *{{color box|#006400}} ''[[Vakat]]'' (1) *{{color box|#5593BA}} [[Par brīvību, taisnīgumu un izdzīvošanu|ZSPO]] (1) *Atbalstītāji (4): *{{color box|#CC5500}} [[Kosovas Čigānu progresīvā kustība|LPRK]] (1) *{{color box|#FFFF00}} [[Jaunā demokrātiskā partija|NDS]] (1) *{{color box|#076CA7}} [[Ēģiptiešu Liberālā partija|PLE]] (1) *{{color box|#B90303}} [[Aškalu Sociāldemokrātiskā partija|PSA]] (1)}} * '''Opozīcija''' (54) ** {{legend|#27A1ED|[[Kosovas Demokrātiskā partija|PDK]] (22)}} ** {{legend|#F37476|[[Kosovas Demokrātiskā līga|LDK]] (15)}} ** {{legend|#909090|Minoritāšu grupa (11)}}{{efn| * {{color box|#002864}} [[Serbu saraksts|SL]] (9) * {{color box|#FFCF40}} [[Apvienotā goranu partija|JGP]] (1) * {{color box|#DD3333}} [[Sociāldemokrātu savienība (Kosova)|SDU]] (1)}} ** {{legend|#03112C|[[Alianse Kosovas nākotnei|AAK]] (6)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2026. gada Kosovas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 7. jūnijā]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = Parliament_of_the_Republic_of_Kosovo.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Kosova}} Parlamenta ēka, [[Priština]], [[Kosova]] | website = {{URL|https://www.kuvendikosoves.org/}} | footnotes = | motto = }} '''Kosovas Republikas parlaments''' ({{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}, {{val|sr|Скупштина Републике Косово / Skupština Republike Kosovo}}) ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|starptautiski daļēji atzītās]] [[Kosova|Kosovas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevējorgāns]]. To reizi četros gados tiešās, [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]] un aizklātās vēlēšanās ievēl tauta. Sākotnēji to 2001. gadā izveidoja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]],<ref name="framework">{{tīmekļa atsauce |date=15 May 2001 |title=Constitutional Framework for Provisional Self-Government |url=http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190510084609/http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-date=10 May 2019 |access-date=23 March 2021 |website=United Nations Interim Administration Mission in Kosovo }}</ref> lai nodrošinātu "pagaidu, demokrātisku pašpārvaldi" Kosovā. 2008. gada 17. februārī Kosovas parlaments vienpusēji [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja Kosovas neatkarību]] un pēc tam pieņēma [[Kosovas Konstitūcija|Kosovas Konstitūciju]],<ref>''[https://www.icj-cij.org/en/case/141 Accordance with International Law of the Unilateral Declaration of Independence in Respect of Kosovo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180329153614/http://www.icj-cij.org/en/case/141 |date=29 March 2018 }}'', ''[https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions Advisory Opinion] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221111072022/https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions |date=11 November 2022 }}'', ''I.C.J. Reports 2010'', p. 403. {{ISBN|978-92-1-071107-4 }}</ref> kas stājās spēkā 2008. gada 15. jūnijā. == Deputāti == Kosovas Republikas parlamenta darbību regulē Kosovas Konstitūcija, un parlaments sastāv no 120 tieši ievēlētiem deputātiem. 20 deputātu vietas ir paredzētas etniskajām minoritātēm šādā secībā: * 10 vietas [[Kosovas serbi|serbu]] pārstāvjiem * 4 vietas [[čigāni|čigānu]], [[Aškali|aškalu]] un [[Balkānu ēģiptieši|ēģiptiešu]] pārstāvjiem. * 3 vietas [[bosnieši]]em * 2 vietas [[turki]]em * 1 vieta [[gorani]]em.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Roli dhe kompetencat e Kuvendit |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |access-date=23 March 2021 |website=Kuvendi i Kosovës |language=sq |archive-url=https://web.archive.org/web/20191017182419/http://www.kuvendikosoves.org:80/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |archive-date=17 October 2019 }}</ref> [[Albāņu valoda]] ir vairākuma oficiālā valoda, taču parlamenta darbā tiek izmantotas visas minoritāšu valodas, piemēram, [[Serbu valoda|serbu]], [[Turku valoda|turku]] un [[Bosniešu valoda|bosniešu]], ar [[sinhronais tulkojums|sinhrono tulkojumu]]. == Komitejas == Šajā Kosovas Republikas parlamenta sasaukumā kopumā ir sešpadsmit komitejas,<ref name=Committees>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ |title=Komisionet |trans-title=Committee |language=Albanian |publisher=Assembly of the Republic of Kosovo |access-date=8 July 2021 |archive-date=9 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709190406/https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ }}</ref> komiteju skaits atšķiras katrā sasaukumā.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://kosovanews.net/kuvendi-miraton-perberjen-e-16-komisioneve-parlamentare/|title=Kuvendi miraton përbërjen e 16 komisioneve parlamentare|trans-title=The Assembly approves the composition of 16 parliamentary committees|language=Albanian|website=KosovaNews.net|date=12 February 2026}}</ref> #Administrācijas un digitalizācijas komiteja #Budžeta komiteja #Kultūras, tūrisma un sporta komiteja #Ekonomikas, rūpniecības, uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovāciju komiteja #Izglītības komiteja #Vides, pārtikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauku attīstības un infrastruktūras komiteja #Eiropas integrācijas komiteja #Ārlietu un diasporas komiteja #Veselības komiteja #Cilvēktiesību komiteja #[[Kosovas izlūkošanas aģentūra|Izlūkošanas aģentūra]]s uzraudzības komiteja #Likumdošanas komiteja #Valsts finanšu uzraudzības komiteja #Kopienu tiesību un interešu un atgriešanās komiteja #Drošības un aizsardzības komiteja #Sociālās labklājības, kara laika seksuālās vardarbības upuru un pazudušo personu komiteja == Parlamenta ēka == Parlamenta ēka atrodas [[Ibrahims Rugova|Ibrahima Rugovas]] laukumā [[Priština|Prištinā]], Kosovas galvaspilsētā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ | title=Home | access-date=1 March 2024 | archive-date=27 February 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240227133414/https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ }}</ref> Ēka, kas celta [[1950. gadi|1950. gados]], 2004. gadā tika plaši renovēta, tostarp pilnībā pārveidota plenārsēžu zāle.<ref>{{cite web |url=https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ |title=Kuvendi i Kosovës mbush sot 20 vjet, pamje të rralla ndër vite &#91;foto&#93; |date=11 December 2021 |access-date=1 March 2024 |archive-date=1 March 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301133309/https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ }}</ref> <gallery> Attēls:Kuvendi i Kosoves 2018.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Kosovo Government Building and Parliament, Prishtina.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Parliament of the Republic of Kosovo.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Parliament of Republic of Kosovo 2.jpg|Parlamenta ēka Attēls:Assembly of the Republic of Kosovo.jpg|Galvenā ieeja no Ibrahima Rugovas laukuma puses Attēls:Kuvendi i Kosoves.jpg|Papildu ieeja no [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s ielas puses Attēls:Sheshi Ibrahim Rugova, Prishtine.jpg|Skats no Ibrahima Rugovas laukuma puses </gallery> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Kosovas politika]] [[Kategorija:Kosova]] kqzctbpylsjj3e0pfmtxxln7msx17pd 0 635789 4500349 4496582 2026-07-30T03:55:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4500349 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:2010-10-17_Mjøndalsbrua.jpg|thumb|Tilts pār Drammenselvu savieno Krokstadelvu ar Mjendālenu]] '''Krokstadelva''' ({{val|no|Krokstadelva}}, burtiski "Krokstadas upe") ir [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Drammenes komūna|Drammenes komūnā]], daļa no [[Buskeruda]]s [[Norvēģijas filkes|apriņķa (filkes)]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Tā atrodas uz ziemeļiem no [[Drammenselva|Drammenselvas]] upes un iepretim Mjendālenei, aptuveni divpadsmit kilometrus uz rietumiem no [[Drammene|Drammenes]] centra. Krokstadelvā 2020. gadā dzīvoja 8001 iedzīvotājs.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Thorsnæs|first=Geir|last2=Askheim|first2=Svein|date=2026-07-18|title=Krokstadelva|url=https://snl.no/Krokstadelva|journal=Store norske leksikon|language=no}}</ref> Pilsēta kļuva starptautiski pazīstama 2026. gada 17. jūlijā, kad tajā rindu mājās izcēlās plašs [[ugunsgrēks]], kas nopostīja vairāk nekā 100 māju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftenposten.no/norge/i/XM4X5E/storbrannen-i-krokstadelva-sprer-seg-rundt-100-boenheter-er-tapt|title=Storbrannen i Krokstadelva sprer seg. Rundt 100 boenheter er tapt.|website=www.aftenposten.no|access-date=2026-07-18|date=2026-07-17|language=nb}}</ref> Nodega arī ugunsdzēsēju priekšnieka māja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/buskerud/brannsjefen-mistet-selv-boligen-i-storbrannen-i-krokstadelva-1.17962263|title=Brannsjefen mistet selv boligen i storbrannen i Krokstadelva|last=Bjerkeseth|first=Anders Wam|website=NRK|access-date=2026-07-18|date=2026-07-18|language=nb-NO}}</ref> == Nosaukums == Nosaukums cēlies no saimniecības ''Krokstad,'' [[Senskandināvu valoda|senskandināvu valodā]] ''Krákustaðir'', kur pirmā daļa, domājams, ir vīrieša vārds ''Krókr'', no ''Kráka'', kas savukārt atvasināts no [[vārnas]].<ref name=":0" /> == Rūpniecība un tirdzniecība == Vēsturiski Krokstadelva bija pazīstama ar savu rūpniecību, tostarp papīra un celulozes ražošanu, [[Mežsaimniecība|mežsaimniecību]], tehniski ķīmisko ražošanu un apģērbu ražošanu. Mūsdienās liela daļa šīs nozares ir vājinājusies, toties vietējā tirdzniecība ir izpletusies lielā iepirkšanās centrā netālu no pilsētas centra — ''Alti Buskerud'', agrāk ''Buskerud Storsenter'' un ''Spareland''. Tirdzniecības centrs pieder ''CityCon'', un tajā ir aptuveni 70 veikali un 1200 autostāvvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buskerudstorsenter.no/|title=Buskerud Storsenter|last=Steen & Strøm|access-date=2007-01-25|archive-date=2016-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20160126080014/http://www.buskerudstorsenter.no/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krokstadsenter.no/|title=Krokstad Senter|last=Steen & Strøm|access-date={{dat|2026|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141217173005/http://krokstadsenter.no/}}</ref> == Izglītība == Pilsētā ir četras valsts skolas, divas pamatskolas (1.—7. klase) un divas vidusskolas (8.—10. klase). Lielākā pamatskola ir ''Krokstad skole'' ar aptuveni 540 skolēniem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441|title=Nedre Eiker Kommune: Krokstad skole|last=Nedre Eiker kommune|access-date={{dat|2026|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070928231645/http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325441}}</ref>, un lielākā vidusskola ir ''Eknes skole'' ar aptuveni 330 skolēniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450|title=Nedre Eiker Kommune: Eknes skole|last=Nedre Eiker kommune|access-date={{dat|2026|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070928231639/http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325450}}</ref> Krokstadelvā atrodas arī Nedreeikeras pašvaldības mūzikas skola, kur aptuveni 105 skolēni apgūst ārpusklases mūzikas izglītību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437|title=Nedre Eiker Kommune: Nedre Eiker kulturskole|last=Nedre Eiker kommune|access-date={{dat|2026|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070928231624/http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325437}}</ref> Krokstadelvā ir divas valsts pirmsskolas izglītības iestādes ar kopējo ietilpību 165 bērni. Pilsētā ir arī septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258|title=Nedre Eiker Kommune: Barnehager|last=Nedre Eiker kommune|access-date={{dat|2026|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2007|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070724130214/http://www.nedre-eiker.kommune.no/index.php?id=325258}}</ref> == Kultūras un sporta aktivitātes == Krokstadelvā ir apvienota sporta zāle un publisks iekštelpu peldbaseins, kas atrodas blakus ''Eknes skole''. Vietējā sporta asociācija ir <nowiki><i>IF Birkebeineren</i></nowiki> (IBK), kas galvenokārt specializējas futbolā, distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un tenisā. Pilsētā ir arī džudo klubs, un blakus esošajās meža teritorijās ir plašas iespējas pārgājieniem, distanču skriešanai un distanču slēpošanai. Iepriekš ''IF Birkebeineren'' atradās arī vingrošanas klubs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Norvēģijas pilsētas]] 4com58h6la80h7xbs802b2xsa3ce2zb 0 635920 4500308 4498599 2026-07-29T21:25:09Z Baisulis 11523 /* Priekšvēsture */ salabota atsauce..... 4500308 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3–1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3–2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3–2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3–1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2–1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2–0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3–1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0–2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[File:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3–1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2–1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[File:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-GB}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-US}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Cite web|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Cite web|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Cite web|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Cite web|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-US}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-AU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka|Kibeles strūklakas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides–Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-us}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] 91m0t7dpeg443r6698rkpzerqlb4po7 4500309 4500308 2026-07-29T21:28:10Z Baisulis 11523 /* Argentīna */ salabotas atsauces...... 4500309 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[File:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-GB}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-US}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Cite web|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Cite web|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Cite web|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Cite web|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-US}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-AU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka|Kibeles strūklakas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides–Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-us}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] 6rrg9n8o5mmnbdx4i0mjupo8ro1mh6b 4500311 4500309 2026-07-29T21:33:20Z Baisulis 11523 /* Pēc spēles */ salabotas atsauces...... 4500311 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] o2tux9wv8baqjuhmo6etqairic5d179 4500312 4500311 2026-07-29T21:35:58Z Baisulis 11523 /* Puslaika šovs */ salabota atsauce..... 4500312 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[Attēls:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL [[Superkauss|Superkausa]] spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|title=FIFA can have a World Cup halftime show... within 15 minutes|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] 3ngklftfq8jpf4xdnlur4b4vl76793p 4500313 4500312 2026-07-29T21:38:22Z Baisulis 11523 /* Pirms spēles */ salabotas atsauces..... 4500313 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[Attēls:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL [[Superkauss|Superkausa]] spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|title=FIFA can have a World Cup halftime show... within 15 minutes|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija]]s. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|title=Who is Slavko Vincic? Spain vs. Argentina referee for World Cup final drew Real Madrid backlash, Jose Mourinho praise|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|title=Superstitious Argentine president Milei won't attend World Cup final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2—0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija]]s (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] fyb3ywd1p4f0wj74dg0oergh2fyuh77 4500314 4500313 2026-07-29T21:39:43Z Baisulis 11523 /* Statistika */ salabota atsauce..... 4500314 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[Attēls:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL [[Superkauss|Superkausa]] spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|title=FIFA can have a World Cup halftime show... within 15 minutes|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija]]s. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|title=Who is Slavko Vincic? Spain vs. Argentina referee for World Cup final drew Real Madrid backlash, Jose Mourinho praise|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|title=Superstitious Argentine president Milei won't attend World Cup final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2—0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija]]s (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|title=Final • Match 104 (Stats)|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] b9d3r6rr3sq7wv2i4hbfba6vghp9wvl 0 636200 4500306 4499950 2026-07-29T21:23:08Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500306 wikitext text/x-wiki '''Papildlaiks''' ({{val|en|Overtime}} (OT) vai ''extra time'' (ET)}}) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas. Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru. == Futbols == === Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) === [[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]], [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]], [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas Futbola līga]]s izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.—22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultātus izšķīra ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — "pēc papildlaika"), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība. Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs mēģināja samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu "pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu". == Basketbols == [[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).<ref name=":0" /> NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> == Hokejs == Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra. [[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausa izcīņā]] noteikumi atšķiras no regulārās sezonas: ja pēc 60 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kur katrs papildlaika periods ilgst 20 minūtes un spēle notiek formātā 5 pret 5. Tiek spēlēti pilni papildlaika periodi, līdz kāda komanda gūst vārtus un nav pēcspēles metienu sērijas. Vārtu guvums jebkurā papildlaika brīdī uzreiz noslēdz spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=131|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nhl/nhl-playoff-overtime-rules-explained|title=NHL Playoff Overtime Rules, Explained|website=SI|access-date=2026-07-27|date=2026-04-30|language=en-US}}</ref> Starptautiskajās sacensībās, ko organizē [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]], papildlaika noteikumi ir atkarīgi no turnīra. Pasaules čempionātos un daudzās IIHF sacensībās ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks un tā ilgums un spēlētāju skaits var atšķirties: 3 pret 3 papildlaiks grupu turnīru spēlēs, 3 pret 3 vai cits formāts izslēgšanas spēlēs. Papildlaiks parasti tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa. Ja papildlaikā uzvarētājs netiek noskaidrots, var sekot pēcspēles metienu sērija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/statichub/4719/rules-and-regulations?utm_source=chatgpt.com|title=IIHF - Rules & Regulations|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> == Ilgākās spēles == === Futbols === Agrāk dažās futbola sacensībās pirms [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērijas]] izmantošanas bija atļauts spēlēt vairākus secīgus papildlaikus. 1977. gada ''[[Campeonato Pernambucano|Campeonato Pernambucano de Futebol]]'' finālu starp ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' izšķīra tikai ceturtajā papildlaikā, katram papildlaikam ilgstot 15 minūtes. Kopējais spēles ilgums sasniedza 158 minūtes. Spēlē uzvarēja ''Sport Recife''. 1922. gada Vācijas čempionāta finālu starp ''[[Hamburger SV]]'' un ''[[1. FC Nürnberg]]'' pārtrauca pēc 189 minūtēm, kad rezultāts bija 2—2, jo iestājās [[tumsa]] un spēli vairs nebija iespējams turpināt. Atkārtotā spēle pēc septiņām nedēļām arī nebeidzās — pēc 158 minūtēm rezultāts bija 1—1, bet ''Nürnberg'' vairs nespēja nodrošināt minimālo astoņu spēlētāju skaitu laukumā savainojumu dēļ. Toreiz noteikumi neļāva veikt [[Rezervists (futbols)|spēlētāju maiņas]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel|title=Nürnberg - HSV 1922: Das ewige Endspiel: Kameraden fürs Leben|work=11FREUNDE.de|access-date=2026-07-27|language=de}}</ref> 1971. gada [[Ziemeļamerikas Futbola līga]]s izslēgšanas spēļu pusfināla pirmajā mačā starp ''[[Dallas Tornado]]'' un ''[[Rochester Lancers (1967–1980)|Rochester Lancers]]'' spēle ilga līdz sestajam papildlaikam. Ročesteras komandas spēlētājs [[Karloss Metidjeri]] guva uzvaras vārtus spēles 176. minūtē — mazāk nekā četras minūtes pirms divu pilnu spēļu (180 minūšu) ilguma. Pēc septiņām dienām šo pašu komandu trešajā spēlē atkal bija nepieciešami vairāki papildlaiki — ceturtajā papildlaikā (kopā 148 minūtes) uzvarēja ''Dallas Tornado''. Vēl pēc četrām dienām ''Dallas'' komanda zaudēja spēlē pret ''[[Atlanta Chiefs|Atlanta]]'' pēc trešā papildlaika, kad vārtus guva 123. minūtē. Kopumā ''Dallas Tornado'' 13 dienu laikā aizvadīja 537 futbola minūtes — tikai trīs minūtes mazāk nekā sešas pilnas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://homepages.sover.net:80/~spectrum/year/1971.html|title=The Year in American Soccer - 1971|website=homepages.sover.net|access-date=2026-07-27}}</ref> === Basketbols === * Starptautiskais basketbols: ** [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: Sešās olimpisko spēļu basketbola spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki — četrās vīriešu un divās sieviešu turnīra spēlēs: *** 2016. gads (vīrieši): [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīna]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 111—107<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/6327/games/74463-ARG-BRA|title=Argentina vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase|Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas basketbola izlase|Krieviju]] ar 86—83<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2541/games/2259-CAN-RUS|title=Canada vs Russia - Classification Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcija]] uzvarēja [[Brazīlijas sieviešu basketbola izlase|Brazīliju]] ar 79—76<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/6328/games/74487-TUR-BRA|title=Turkey vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātiju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22042-LTU-CRO|title=Lithuania vs Croatia - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 109—101<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22063-AUS-BRA|title=Australia vs Brazil - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] uzvarēja [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itāliju]] ar 92—80<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/2546/games/16016-ESP-ITA|title=Spain vs Italy - Semi-Final Round - Olympic Games : Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada FIBA Pasaules čempionātā]] [[Vācijas basketbola izlase|Vācija]] pēc trīs papildlaikiem uzvarēja [[Angolas basketbola izlase|Angolu]] ar 108—103.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/201-fiba-basketball-world-cup/2941/games/36979-ANG-GER|title=Angola vs Germany - Preliminary Round - World Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|1953. gada FIBA Pasaules kausa basketbolā sievietēm]] [[Paragvajas sieviešu basketbola izlase|Paragvaja]] pēc diviem papildlaikiem uzvarēja [[Kubas sieviešu basketbola izlase|Kubu]] ar 69—59.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup/2513/games/6131-CUB-PAR|title=Cuba vs Paraguay - Repass Round - World Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1953. gada Eiropas čempionāta]] turnīrā [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvija]] pēc četriem papildlaikiem uzvarēja [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] ar 57—55.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/208-fiba-eurobasket/1844/games/6047-YUG-ISR|title=Yugoslavia vs Israel - Preliminary Round - European Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki: *** [[2017. gada Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada Āfrikas čempionāts sievietēm]]: [[Tunisijas sieviešu basketbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Kotdivuāras sieviešu basketbola izlase|Kotdivuāru]] ar 69—64<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/302-fiba-womens-afrobasket/6353/games/78082-TUN-CIV|title=Tunisia vs Côte d'Ivoire - Group Phase - FIBA Women's Afrobasket {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreja]] uzvarēja [[Ķīnas sieviešu basketbola izlase|Ķīnu]] ar 99—93<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/4341/games/52348-KOR-CHN|title=Korea vs China - Preliminary Round - FIBA Asia Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvija]] uzvarēja [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlu]] ar 83—82<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womensbasketball-in-france.com/eurobasket-women-2011-qualifiers-more-teams-in-final.html|title=EuroBasket Women 2011 qualifiers: three more teams in final|website=WomensBasketball-In-France.com|access-date=2026-07-28}}</ref> *** [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievija]] uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu basketbola izlase|Norvēģiju]] ar 84—78 *** [[2004. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2004. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Japānas sieviešu basketbola izlase|Japāna]] uzvarēja [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreju]] ar 81—72<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/3093/games/32878-KOR-JPN|title=Korea vs Japan - Semi-Finals - Asian Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola izlase|Ungārija]] uzvarēja [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spāniju]] ar 108—105<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1894/games/20041-HUN-ESP|title=Hungary vs Spain - Preliminary Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu basketbola izlase|Nīderlande]] uzvarēja [[Bulgārijas sieviešu basketbola izlase|Bulgāriju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1886/games/11695-BUL-NED|title=Bulgaria vs Netherlands - Quarter-Final Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas "Olympians"]] un ''[[Rochester Royals]]'' aizvadīja sešus pagarinājumus, ''Indianapolis'' uzvarot ar 75—73, četru stundu ilgā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/ino-vs-roc-0025000176|title=Indianapolis Olympians vs Rochester Royals Jan 6, 1951 Game Summary|website=NBA.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/195101060ROC.html|title=Olympians vs Royals, January 6, 1951|website=Basketball-Reference.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> === Hokejs === * [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] — [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV]] sieviešu finālā pēcspēles metienos uzvarēja [[Kanādas sieviešu hokeja izlase|Kanādu]] ar 3—2, jo abas komandas visu 20 minūšu pagarinājuma laiku nospēlēja bez vārtu guvumiem; [[Žoselīna Lamurē|Žoselīna Lamurē—Deividsona]] guva uzvaras metienu 6. pēcspēles metienu kārtā. Arī vīriešu finālā [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|tajās pašās olimpiskajās spēlēs]] bija nepieciešams pagarinājums; [[Kirils Kaprizovs]], spēlējot Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, guva vārtus pagarinājuma 9:40 minūtē, nodrošinot uzvaru pār [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] ar 4—3. Pagarinājuma kārtību zelta medaļu spēlēs mainīja uz vairākiem 20 minūšu 3 pret 3 periodiem līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem no 2022. gada. * ''[[Norvēģijas hokeja līga|GET-ligaen]]'' ([[Norvēģija]]s augstākā hokeja līga) — 2017. gada 12. martā ''[[Storhamar Hockey|Storhamar]]'' ar 2—1 pārspēja ''[[Sparta Warriors|Sparta]]'' astoņkāršā pagarinājumā pēc tam, kad [[Joakims Jensens]] guva uzvaras vārtus 8. pagarinājuma perioda 17:14 minūtē. Kopējais pagarinājuma ilgums bija 157:14 minūtes, bet visa spēle ilga 217:14.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html|title=The longest game ever played - Eurohockey.com|last=Formánek|first=Project: Martin|website=www.eurohockey.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NHL]] — 1936. gada 23. martā [[Detroitas "Red Wings"|Detroitas]] [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]] ar 1—0 uzvarēja [[Monreālas "Maroons"|Monreālas]] [[Monreālas "Maroons"|"Maroons"]] seškāršā pagarinājumā, pēc tam, kad kopumā pagarinājumā bija aizvadītas 116:30 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/playoffs2007/news/story?id=2834465|title=2026 NFL training camp: Predicting four QB1 battles|website=www.espn.com|access-date=2026-07-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sporta terminoloģija]] kvgoqqtgdjm7vdx64u0pyjwkpvg551y 4500316 4500306 2026-07-29T21:42:18Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4500316 wikitext text/x-wiki '''Papildlaiks''' ({{val|en|Overtime}} (OT) vai ''extra time'' (ET)) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas. Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru. == Futbols == === Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) === [[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]], [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]], [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas Futbola līga]]s izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.—22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultātus izšķīra ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — "pēc papildlaika"), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība. Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs mēģināja samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu "pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu". == Basketbols == [[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).<ref name=":0" /> NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> == Hokejs == Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra. [[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausa izcīņā]] noteikumi atšķiras no regulārās sezonas: ja pēc 60 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kur katrs papildlaika periods ilgst 20 minūtes un spēle notiek formātā 5 pret 5. Tiek spēlēti pilni papildlaika periodi, līdz kāda komanda gūst vārtus un nav pēcspēles metienu sērijas. Vārtu guvums jebkurā papildlaika brīdī uzreiz noslēdz spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=131|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nhl/nhl-playoff-overtime-rules-explained|title=NHL Playoff Overtime Rules, Explained|website=SI|access-date=2026-07-27|date=2026-04-30|language=en-US}}</ref> Starptautiskajās sacensībās, ko organizē [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]], papildlaika noteikumi ir atkarīgi no turnīra. Pasaules čempionātos un daudzās IIHF sacensībās ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks un tā ilgums un spēlētāju skaits var atšķirties: 3 pret 3 papildlaiks grupu turnīru spēlēs, 3 pret 3 vai cits formāts izslēgšanas spēlēs. Papildlaiks parasti tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa. Ja papildlaikā uzvarētājs netiek noskaidrots, var sekot pēcspēles metienu sērija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/statichub/4719/rules-and-regulations?utm_source=chatgpt.com|title=IIHF - Rules & Regulations|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> == Ilgākās spēles == === Futbols === Agrāk dažās futbola sacensībās pirms [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērijas]] izmantošanas bija atļauts spēlēt vairākus secīgus papildlaikus. 1977. gada ''[[Campeonato Pernambucano|Campeonato Pernambucano de Futebol]]'' finālu starp ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' izšķīra tikai ceturtajā papildlaikā, katram papildlaikam ilgstot 15 minūtes. Kopējais spēles ilgums sasniedza 158 minūtes. Spēlē uzvarēja ''Sport Recife''. 1922. gada Vācijas čempionāta finālu starp ''[[Hamburger SV]]'' un ''[[1. FC Nürnberg]]'' pārtrauca pēc 189 minūtēm, kad rezultāts bija 2—2, jo iestājās [[tumsa]] un spēli vairs nebija iespējams turpināt. Atkārtotā spēle pēc septiņām nedēļām arī nebeidzās — pēc 158 minūtēm rezultāts bija 1—1, bet ''Nürnberg'' vairs nespēja nodrošināt minimālo astoņu spēlētāju skaitu laukumā savainojumu dēļ. Toreiz noteikumi neļāva veikt [[Rezervists (futbols)|spēlētāju maiņas]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel|title=Nürnberg - HSV 1922: Das ewige Endspiel: Kameraden fürs Leben|work=11FREUNDE.de|access-date=2026-07-27|language=de}}</ref> 1971. gada [[Ziemeļamerikas Futbola līga]]s izslēgšanas spēļu pusfināla pirmajā mačā starp ''[[Dallas Tornado]]'' un ''[[Rochester Lancers (1967–1980)|Rochester Lancers]]'' spēle ilga līdz sestajam papildlaikam. Ročesteras komandas spēlētājs [[Karloss Metidjeri]] guva uzvaras vārtus spēles 176. minūtē — mazāk nekā četras minūtes pirms divu pilnu spēļu (180 minūšu) ilguma. Pēc septiņām dienām šo pašu komandu trešajā spēlē atkal bija nepieciešami vairāki papildlaiki — ceturtajā papildlaikā (kopā 148 minūtes) uzvarēja ''Dallas Tornado''. Vēl pēc četrām dienām ''Dallas'' komanda zaudēja spēlē pret ''[[Atlanta Chiefs|Atlanta]]'' pēc trešā papildlaika, kad vārtus guva 123. minūtē. Kopumā ''Dallas Tornado'' 13 dienu laikā aizvadīja 537 futbola minūtes — tikai trīs minūtes mazāk nekā sešas pilnas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://homepages.sover.net:80/~spectrum/year/1971.html|title=The Year in American Soccer - 1971|website=homepages.sover.net|access-date=2026-07-27}}</ref> === Basketbols === * Starptautiskais basketbols: ** [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: Sešās olimpisko spēļu basketbola spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki — četrās vīriešu un divās sieviešu turnīra spēlēs: *** 2016. gads (vīrieši): [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīna]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 111—107<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/6327/games/74463-ARG-BRA|title=Argentina vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase|Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas basketbola izlase|Krieviju]] ar 86—83<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2541/games/2259-CAN-RUS|title=Canada vs Russia - Classification Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcija]] uzvarēja [[Brazīlijas sieviešu basketbola izlase|Brazīliju]] ar 79—76<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/6328/games/74487-TUR-BRA|title=Turkey vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātiju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22042-LTU-CRO|title=Lithuania vs Croatia - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 109—101<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22063-AUS-BRA|title=Australia vs Brazil - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] uzvarēja [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itāliju]] ar 92—80<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/2546/games/16016-ESP-ITA|title=Spain vs Italy - Semi-Final Round - Olympic Games : Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada FIBA Pasaules čempionātā]] [[Vācijas basketbola izlase|Vācija]] pēc trīs papildlaikiem uzvarēja [[Angolas basketbola izlase|Angolu]] ar 108—103.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/201-fiba-basketball-world-cup/2941/games/36979-ANG-GER|title=Angola vs Germany - Preliminary Round - World Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|1953. gada FIBA Pasaules kausa basketbolā sievietēm]] [[Paragvajas sieviešu basketbola izlase|Paragvaja]] pēc diviem papildlaikiem uzvarēja [[Kubas sieviešu basketbola izlase|Kubu]] ar 69—59.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup/2513/games/6131-CUB-PAR|title=Cuba vs Paraguay - Repass Round - World Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1953. gada Eiropas čempionāta]] turnīrā [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvija]] pēc četriem papildlaikiem uzvarēja [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] ar 57—55.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/208-fiba-eurobasket/1844/games/6047-YUG-ISR|title=Yugoslavia vs Israel - Preliminary Round - European Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki: *** [[2017. gada Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada Āfrikas čempionāts sievietēm]]: [[Tunisijas sieviešu basketbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Kotdivuāras sieviešu basketbola izlase|Kotdivuāru]] ar 69—64<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/302-fiba-womens-afrobasket/6353/games/78082-TUN-CIV|title=Tunisia vs Côte d'Ivoire - Group Phase - FIBA Women's Afrobasket {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreja]] uzvarēja [[Ķīnas sieviešu basketbola izlase|Ķīnu]] ar 99—93<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/4341/games/52348-KOR-CHN|title=Korea vs China - Preliminary Round - FIBA Asia Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvija]] uzvarēja [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlu]] ar 83—82<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womensbasketball-in-france.com/eurobasket-women-2011-qualifiers-more-teams-in-final.html|title=EuroBasket Women 2011 qualifiers: three more teams in final|website=WomensBasketball-In-France.com|access-date=2026-07-28}}</ref> *** [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievija]] uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu basketbola izlase|Norvēģiju]] ar 84—78 *** [[2004. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2004. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Japānas sieviešu basketbola izlase|Japāna]] uzvarēja [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreju]] ar 81—72<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/3093/games/32878-KOR-JPN|title=Korea vs Japan - Semi-Finals - Asian Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola izlase|Ungārija]] uzvarēja [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spāniju]] ar 108—105<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1894/games/20041-HUN-ESP|title=Hungary vs Spain - Preliminary Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu basketbola izlase|Nīderlande]] uzvarēja [[Bulgārijas sieviešu basketbola izlase|Bulgāriju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1886/games/11695-BUL-NED|title=Bulgaria vs Netherlands - Quarter-Final Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas "Olympians"]] un ''[[Rochester Royals]]'' aizvadīja sešus pagarinājumus, ''Indianapolis'' uzvarot ar 75—73, četru stundu ilgā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/ino-vs-roc-0025000176|title=Indianapolis Olympians vs Rochester Royals Jan 6, 1951 Game Summary|website=NBA.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/195101060ROC.html|title=Olympians vs Royals, January 6, 1951|website=Basketball-Reference.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> === Hokejs === * [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] — [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV]] sieviešu finālā pēcspēles metienos uzvarēja [[Kanādas sieviešu hokeja izlase|Kanādu]] ar 3—2, jo abas komandas visu 20 minūšu pagarinājuma laiku nospēlēja bez vārtu guvumiem; [[Žoselīna Lamurē|Žoselīna Lamurē—Deividsona]] guva uzvaras metienu 6. pēcspēles metienu kārtā. Arī vīriešu finālā [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|tajās pašās olimpiskajās spēlēs]] bija nepieciešams pagarinājums; [[Kirils Kaprizovs]], spēlējot Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, guva vārtus pagarinājuma 9:40 minūtē, nodrošinot uzvaru pār [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] ar 4—3. Pagarinājuma kārtību zelta medaļu spēlēs mainīja uz vairākiem 20 minūšu 3 pret 3 periodiem līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem no 2022. gada. * ''[[Norvēģijas hokeja līga|GET-ligaen]]'' ([[Norvēģija]]s augstākā hokeja līga) — 2017. gada 12. martā ''[[Storhamar Hockey|Storhamar]]'' ar 2—1 pārspēja ''[[Sparta Warriors|Sparta]]'' astoņkāršā pagarinājumā pēc tam, kad [[Joakims Jensens]] guva uzvaras vārtus 8. pagarinājuma perioda 17:14 minūtē. Kopējais pagarinājuma ilgums bija 157:14 minūtes, bet visa spēle ilga 217:14.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html|title=The longest game ever played - Eurohockey.com|last=Formánek|first=Project: Martin|website=www.eurohockey.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NHL]] — 1936. gada 23. martā [[Detroitas "Red Wings"|Detroitas]] [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]] ar 1—0 uzvarēja [[Monreālas "Maroons"|Monreālas]] [[Monreālas "Maroons"|"Maroons"]] seškāršā pagarinājumā, pēc tam, kad kopumā pagarinājumā bija aizvadītas 116:30 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/playoffs2007/news/story?id=2834465|title=2026 NFL training camp: Predicting four QB1 battles|website=www.espn.com|access-date=2026-07-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sporta terminoloģija]] 9iii3emg5vqyjst71oct3bkqgv128i4 0 636264 4500210 4499989 2026-07-29T16:20:11Z Lietotaajs 19361 4500210 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] 3e0lvl9h4chunictvh1fmfvdw0edl6c 4500212 4500210 2026-07-29T16:32:20Z Lietotaajs 19361 /* Uzvarētāji */ 4500212 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] 3ikqt9umdb7zoyifmol862nqh3jh85z 4500439 4500212 2026-07-30T11:16:48Z Lietotaajs 19361 4500439 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Sporta apbalvojuma infokaste|balva=FIFA Pasaules kausa trofeja|Attēls=FIFA World Cup Trophy (FIFAAH-305568).jpg|Pasniedz=[[FIFA]]|Pasniedz kopš=[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] (Žila Rimē trofeja) <br /> [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] (FIFA Pasaules kausa trofeja)|Pašreizējais īpašnieks={{fb|Spānija}} (2. tituls, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])}} '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', ir [[trofeja]], kas galvenokārt izgatavota no [[Zelts|zelta]] un tiek piešķirta [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] futbola turnīra uzvarētājiem, kas notiek reizi četros gados. Kopš Pasaules kausa izveides 1930. gadā ir izmantotas divas dažādas trofejas: '''Žila Rimē trofeja''', no 1930. līdz 1970. gadam, un pēc tam '''FIFA Pasaules kausa trofeja''', no 1974. gada līdz mūsdienām. 2026. gada jūnijā pašreizējās trofejas materiālu vērtība tiek lēsta ap 713 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lseg.com/en/insights/golden-goal-footballs-top-prize-is-the-worlds-most-valuable-trophy|title=Golden goal: Football’s top prize is the world’s most valuable trophy|website=www.lseg.com|access-date=2026-07-28|date=2026-06-09|language=en-US}}</ref> Pirmā trofeja, sākotnēji nosaukta par Uzvaras trofeju (''Victory''), bet vēlāk pārdēvēta par godu [[FIFA]] prezidentam [[Žils Rimē|Žilam Rimē]], bija izgatavota no zeltīta [[Sudrabs|sudraba]] un tai bija [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatne. Tā attēloja [[Nīke|Nīki]], sengrieķu uzvaras dievieti. Pēc [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] trešā pasaules čempionu titula 1970. gadā, trofeja tai tika piešķirta pastāvīgā īpašumā, tādēļ tika pasūtīta jauna trofeja. Oriģinālā Žila Rimē trofeja [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|1983. gadā tika nozagta]] un līdz šim nav atrasta. Nākamā trofeja, saukta par "FIFA Pasaules kausa trofeju", tika ieviesta [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]]. Tā ir izgatavota no 18 karātu zelta ar [[Malahīts|malahīta]] joslām pamatnē, ir 36,8 centimetrus augsta un sver 6,175 kilogramus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/history-of-the-world-cup-trophy-1.866244|title=History of the World Cup Trophy {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-28|language=en-US}}</ref> Trofeju izgatavoja Itālijas uzņēmums ''[[GDE Bertoni]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theinformant247.com/who-designed-the-fifa-trophy-what-does-it-symbolize-all-you-need-to-know-about-the-world-cup/|title=Who designed the FIFA Trophy? What does it symbolize? All you need to know about the World Cup|last=Luke|first=Daramola|website=The Informant247|access-date=2026-07-28|date=2022-11-26|language=en-GB}}</ref> Tā attēlo divas cilvēku figūras, kas paceļ [[Zemeslode|Zemeslodi]]. Pašreizējie trofejas glabātāji ir [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], kas uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]]. Trofeja tiek glabāta [[FIFA muzejs|FIFA]] [[FIFA muzejs|muzejā]] [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], un tiek izvesta tikai īpašos gadījumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/marketing/brand/trophy.html|title=FIFA World Cup™ Trophy - FIFA.com|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-28|language=en-GB}}</ref> Tikai nelielam skaitam cilvēku ir oficiāli atļauts pieskarties trofejai ar kailām rokām, tostarp sacensību uzvarētājiem (spēlētājiem un treneriem), valstu vadītājiem un FIFA amatpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/who-can-touch-world-cup-trophy-allowed/z2migrds4yqfewgrf7z5apas|title=Who can touch the World Cup trophy? Only a special few are allowed to grab FIFA hardware with their bare hands {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-07-28|date=2022-12-18|language=en-in}}</ref> == Žila Rimē trofeja == [[File:Jules Rimet trophy replica.jpg|thumb|left|upright=0.68|Žila Rimē kausa replika, kas izstādīta [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajā]] [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|futbola muzejā]]. Oriģināls tika nozagts Brazīlijā 1983. gadā, un tas nekad nav atrasts.]] [[Žils Rimē|Žila Rimē]] kauss bija [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] sākotnējā trofeja. Sākotnēji tas tika saukts par “Uzvaru” (''Victory''), bet parasti vienkārši tika dēvēts par Pasaules kausu vai ''Coupe du Monde''. 1946. gadā tas tika pārdēvēts par godu [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidentam]] Žilam Rimē, kurš 1929. gadā panāca balsojumu par sacensību izveidi. To izstrādāja franču tēlnieks [[Abels Laflērs]], un tas tika izgatavots no zeltīta sudraba ar [[Lapislazurīts|lapislazurīta]] pamatni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/jan/13/original-world-cup-base-found-fifa|title=Stone base of original World Cup trophy found at Fifa HQ|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2015-01-13|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1954. gadā pamatne tika aizstāta ar augstāku versiju, lai tajā varētu ievietot vairāk informācijas par uzvarētājiem. Trofeja bija 35 centimetrus (14 collas) augsta un svēra 3,8 kilogramus (8,4 mārciņas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-29}}</ref> Tā sastāvēja no desmitstūra kausa, ko balstīja spārnota figūra, kas attēloja [[Nīke|Nīki]] — sengrieķu uzvaras dievieti. Žila Rimē trofeja tika nogādāta uz [[Urugvaja|Urugvaju]] pirmajam FIFA Pasaules kausam uz kuģa ''Conte Verde'', kas 1930. gada jūnijā devās ceļā no [[Villefranša pie Mēras|Villefranšas pie Mēras]], kas atrodas nedaudz uz dienvidaustrumiem no [[Nica|Nicas]]. Uz šī paša kuģa atradās arī Žils Rimē un Francijas, Rumānijas un Beļģijas futbolisti, kuri tajā gadā piedalījās turnīrā. Pirmā komanda, kurai tika piešķirta trofeja, bija [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] — [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules kausa]] uzvarētāja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/may/13/world-cup-stunning-moments-25-conte-verde-uruguay|title=World Cup stunning moments: the Conte Verde's trip to Uruguay in 1930|work=The Guardian|access-date=2026-07-29|date=2018-05-10|last=Burnton|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Jules Rimet presents 1930 FIFA Cup to Raúl Jude 1974 stamp of Nicaragua.jpg|thumb|[[Žils Rimē]] pasniedz Pasaules kausa trofeju [[Rauls Hude|Raulam]] [[Rauls Hude|Hudem]], Urugvajas Futbola asociācijas prezidentam, kura komanda uzvarēja pirmajā FIFA Pasaules kausā, [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Šī trofeja 1946. gadā tika pārdēvēta Rimē vārdā.]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā trofeju glabāja [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] čempione — [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. [[Ottorīno Barasi]], Itālijas [[FIFA]] viceprezidents un [[Itālijas Futbola federācija|Itālijas Futbola federācijas]] prezidents, slepeni izņēma trofeju no bankas [[Roma|Romā]] un paslēpa to kurpju kastē zem savas gultas, lai nepieļautu, ka [[nacisti]] to konfiscē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/fifa-world-cup-history|title=FIFA World Cup History {{!}} Football World Cup History, FIFA World Cup Winners list|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-07-29}}</ref> [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] Zviedrijā aizsāka ar trofeju saistītu tradīciju. Kad Brazīlijas kapteinis [[Hilderaldu Bellīni]] dzirdēja fotogrāfu lūgumus par labāku skatu uz Žila Rimē kausu, viņš pacēla to gaisā virs galvas. Kopš tā laika katrs Pasaules kausa ieguvējas komandas kapteinis ir atkārtojis šo žestu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160305205320/http://www.fifa.com/news/y=2014/m=3/news=morre-bellini-capitao-uma-selecao-campea-2301318.html|title=Blatter mourns loss of ex-Brazil captain Bellini|work=FIFA.com|access-date=2026-07-29|date=2014-03-21|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref> 1966. gada 20. martā, četrus mēnešus pirms [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada FIFA Pasaules kausa]] Anglijā, [[1966. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta]] publiskas izstādes laikā Vestminsteras Centrālajā zālē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/march/20/newsid_2861000/2861545.stm|title=1966: Football's World Cup stolen|access-date=2026-07-29|date=1966-03-20|language=en-GB}}</ref> Pēc septiņām dienām to atrada melnbalts kollijs vārdā [[Piklss (suns)|Piklss]] (''Pickles''). Suns atrada trofeju, kas bija ietīta avīzē un paslēpta kāda piepilsētas dārza dzīvžoga apakšā [[Apernorvuda|Apernorvudā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070224033726/http://www.newyorker.com/archive/content/articles/060703fr_archive01|title=THE WORLD CUP|website=www.newyorker.com|access-date=2026-07-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/how-dog-found-stolen-world-7540928|title=How my dog found the stolen World Cup trophy - and put me in the frame|last=Dean|first=Jon|website=Daily Mirror|access-date=2026-07-29|date=2016-03-18|language=en}}</ref> Drošības apsvērumu dēļ [[Anglijas Futbola asociācija]] slepeni izgatavoja Pasaules kausa trofejas kopiju, ko izmantoja izstādēs oriģināla vietā. Šī kopija tika izmantota līdz brīdim, kad oriģinālā trofeja bija jāatdod FIFA priekš [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|nākamā turnīra]] [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]]. Tā kā FIFA nebija devusi Anglijas Futbola asociācijai atļauju izgatavot kopiju, arī tā bija jāslēpj no sabiedrības. Daudzus gadus kopija tika glabāta zem tās izgatavotāja gultas. 1997. gadā šo kopiju pārdeva izsolē par 254 500 [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]], un to iegādājās FIFA.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/87e8256e-cbcc-11da-a7bf-0000779e2340|title=Solid gold mystery awaits the final whistle|access-date=2026-07-30|date=2006-04-14|language=en-GB}}</ref> Augstā cena, kas desmit reizes pārsniedza sākotnēji plānoto 20 000–30 000 sterliņu mārciņu, radās tāpēc, ka daudzi pieļāva iespēju, ka izsolē pārdotā trofeja patiesībā ir oriģināls, nevis kopija. Pēc FIFA veiktajām pārbaudēm tika apstiprināts, ka izsolē pārdotā trofeja tiešām bija kopija.<ref name=":1" /> Vēlāk FIFA nodeva šo kopiju apskatei [[Anglijas Nacionālais futbola muzejs|Anglijas Nacionālajam futbola muzejam]], kas tolaik atradās [[Prestona|Prestonā]], bet tagad atrodas [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalfootballmuseum.com/news/jules-rimet-trophy-returns-to-museum-display/|title=Jules Rimet Trophy returns to Museum Display|last=Dobson|first=Craig|website=National Football Museum|access-date=2026-07-30|date=2016-03-29|language=en-GB}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]] 1970. gadā uzvarēja Pasaules kausā trešo reizi, tādējādi iegūstot tiesības paturēt īsto Žila Rimē trofeju uz visiem laikiem, kā to bija paredzējis Žils Rimē jau 1930. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061013182428/http://home.skysports.com/worldcup/historyarticle.aspx%3Fhlid%3D373674|title=1970 World Cup - Mexico|website=home.skysports.com|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja tika izstādīta [[Brazīlijas Futbola konfederācija|Brazīlijas Futbola konfederācijas]] galvenajā mītnē [[Riodežaneiro]], vitrīnā ar ložu necaurlaidīgu stiklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/jun/13/world-cup-mystery-what-happened-jules-rimet-trophy|title=World Cup mystery: what happened to the original Jules Rimet trophy?|work=The Guardian|access-date=2026-07-30|date=2014-06-13|last=Gadsby|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 1983. gada 19. decembrī [[1983. gada Žila Rimē trofejas zādzība|trofeja tika nozagta vēlreiz]]. Zagļi ar lauzni atlauza vitrīnas koka aizmuguri un paņēma kausu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Futebol : the Brazilian way of life|url=http://archive.org/details/futebolbrazilian0000bell|publisher=New York : Bloomsbury|date=2002|isbn=978-1-58234-250-4|first=Alex|last=Bellos}}</ref> Par šo noziegumu četri cilvēki tika tiesāti un notiesāti aizmuguriski.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110429221224/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/25/trophy_ap/|title=Trophy as filled with history as Cup|website=CNN. Associated Press|access-date=2026-07-30}}</ref> Trofeja līdz šim nav atrasta. Plaši tiek uzskatīts, ka tā tika pārkausēta zelta stieņos un pārdota,<ref name=":0" /> lai gan pastāv arī uzskats, ka trofejā nebija pietiekami daudz zelta, lai iegūtu zelta stieņus, un tā, iespējams, tika pārdota melnajā tirgū un joprojām varētu pastāvēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/b18303ca-633e-11e1-9245-00144feabdc0|title=My quest for football’s Holy Grail|website=www.ft.com|access-date=2026-07-30|language=en-GB}}</ref> Līdz mūsdienām ir atrasta tikai viena oriģinālās Žila Rimē trofejas daļa — tās sākotnējā pamatne, ko FIFA līdz 2015. gadam glabāja savas galvenās mītnes pagrabā Cīrihē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30792514|title=World Cup: Piece of original Jules Rimet trophy found|work=BBC Sport|access-date=2026-07-30|date=2015-01-13|language=en-GB}}</ref> Pēc trofejas zādzības Brazīlijas Futbola konfederācija pasūtīja jaunu kopiju uzņēmumam ''[[Eastman Kodak]]'', kas to izgatavoja, izmantojot 1,8 kilogramus zelta. Šī kopija 1984. gadā tika pasniegta [[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārajam]] [[Brazīlijas prezidenti|prezidentam]] [[Žuau Figeiredu]].<ref name=":2" /> == Uzvarētāji == [[File:World Cup trophy Argentina v Spain 19 July 2026-276.jpg|thumb|307x307px|Trofeja attēlota [[2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2026. gada FIFA Pasaules kausa finālā]]]] Visu trofejas īpašnieku uzskaitījums (FIFA Pasaules kausa uzvarētāji). '''Žila Rimē trofeja''' * {{fb|Brazīlija|1968}} – 1958, 1962, 1970 * {{fb|Urugvaja}} – 1930, 1950 * {{fb|Itālija}} – 1934, 1938 * {{Flaga|FRG}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija]] – 1954 * {{fb|Anglija}} – 1966 '''FIFA''' '''Pasaules kausa trofeja''' * {{Flaga|GER}} [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācija / Vācija]] – 1974, 1990, 2014 * {{fb|Argentīna}} – 1978, 1986, 2022 * {{fb|Itālija}} – 1982, 2006 * {{fb|Brazīlija}} – 1994, 2002 * {{fb|Francija}} – 1998, 2018 * {{fb|Spānija}} – 2010, 2026 == Atsauces == {{Atsauces|30em}}{{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:FIFA trofejas un balvas]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa trofejas un balvas]] 16sactiffvyhwgj1ul37a8r4n096ets 0 636270 4500402 4500035 2026-07-30T08:06:12Z MC2013 40125 4500402 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Keilija Hotla | vārds_orig = ''Kaylee Hottle'' | attēls = | komentārs = | dz datums = {{dat|2008|3|17}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|2008|3|17}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Aijemsvila}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2017–2026 | vecāki = | brāļi = | māsas = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Keilija Hotla''' ({{val|en|Kaylee Hottle}}; dzimusi {{dat|2008|3|17}}, mirusi {{dat|2026|7|21}}) bija [[kurlums|nedzirdīga]] [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura filmējās briesmoņu filmā "[[Godzilla pret Kongu]]" (2021) un tās turpinājumā "[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]" (2024). Par lomu pēdējā viņu nominēja [[Saturna balva]]i kategorijā "Labākais jaunākā aktiera sniegums". == Dzīvesgājums == Keilija Hotla piedzima 2008. gada 17. martā<ref name="ketsi fb">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/share/p/18cuUvxm4J/|title=[photo]|first=Ketsi|last=Hottle|via=[[Facebook]]|date=July 23, 2026|access-date=July 24, 2026}}</ref> [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija]]s štatā,<ref name="muir">{{Ziņu atsauce | last=Muir | first=Ellie | date=July 21, 2026 | title=''Godzilla vs Kong'' star Kaylee Hottle dies aged 18 after car accident | url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/news/kaylee-hottle-dead-godzilla-kong-b3018895.html | access-date=July 21, 2026 | work=[[The Independent]] | archive-date=July 21, 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260721162011/https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/news/kaylee-hottle-dead-godzilla-kong-b3018895.html | dead-url=no}}</ref><ref name="evans">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=Greg |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle Dead: ''Godzilla Vs. Kong'' & ''Godzilla X Kong: The New Empire'' Star Was 18 |url=https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-dead-1236999383/ |access-date=2026-07-21 |website=[[Deadline Hollywood]] |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721165241/https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-dead-1236999383/ |dead-url=no }}</ref> nedzirdīgā ģimenē. Viņa brīvi pārvaldīja [[amerikāņu zīmju valoda|amerikāņu zīmju valodu]] (ASL).<ref name="thompson">{{Tīmekļa atsauce | last=Thompson | first=Avery | url=https://hollywoodlife.com/feature/who-is-kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-4362157/ | title=Kaylee Hottle: 5 Things About The Deaf Actress Who's "Godzilla Vs. Kong"'s Breakout Star | website=Hollywood Life | date=March 31, 2021 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190639/https://hollywoodlife.com/feature/who-is-kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-4362157/ | dead-url=no}}</ref> No mātes puses viņa bija [[korejieši|korejiešu]] izcelsmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Jae-hee |first=Choi |date=2026-07-22 |title=Korean American 'Godzilla' actress Kaylee Hottle dies at 18 in car crash |url=https://www.koreaherald.com/article/10816318 |access-date=2026-07-22 |website=[[The Korea Herald]]}}</ref> Viņa mācījās [[Teksasa]]s Nedzirdīgo skolā [[Ostina|Ostinā]],<ref name="knight">{{Ziņu atsauce |last=Knight |first=Drew |date=April 1, 2021 |title=Texas School for the Deaf student lands monster-sized role in ''Godzilla vs. Kong'' |url=https://www.kvue.com/article/news/entertainment-news/texas-school-for-the-deaf-student-lands-monster-sized-role-in-godzilla-vs-kong/269-fde314f0-ec29-4887-aad2-dca9af471e6e |accessdate=March 28, 2024 |work=KVUE News |archive-date=September 24, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230924035400/https://www.kvue.com/article/news/entertainment-news/texas-school-for-the-deaf-student-lands-monster-sized-role-in-godzilla-vs-kong/269-fde314f0-ec29-4887-aad2-dca9af471e6e |dead-url=no}}</ref> kur piedalījās [[vieglatlētika]]s sacensībās.<ref>{{cite magazine |last=Shafer |first=Ellise |date=July 21, 2026 |title=''Godzilla vs. Kong'' Star Kaylee Hottle Dies at 18 |url=https://variety.com/2026/film/global/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-1236817223/ |access-date=July 21, 2026 |magazine=[[Variety]] |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721170438/https://variety.com/2026/film/global/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-1236817223/ |dead-url=no}}</ref> === Karjera === Hotlas aktrises karjera sākās ar [[reklāma|reklāmām]]. 2017. gadā deviņu gadu vecumā,<ref name=people>{{publikācijas atsauce|last=Aizin |first=Rebecca |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle's Godzilla Costar Millie Bobby Brown Shares She Is 'Devastated' by Child Star's Death at 18 |url=https://people.com/kaylee-hottle-s-godzilla-costars-react-to-child-star-s-death-at-18-12023532 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721191947/https://people.com/kaylee-hottle-s-godzilla-costars-react-to-child-star-s-death-at-18-12023532 |archive-date=2026-07-21 |access-date=2026-07-21 |magazine=[[People]] |issn=0093-7673 |oclc=794712888}}</ref> viņa piedalījās video retranslācijas pakalpojuma ''Convo'' reklāmā.<ref name="nudo">{{Ziņu atsauce | last=Nudo | first=Meredith | url=https://www.chron.com/culture/tv/article/godzilla-kong-deaf-actress-19367942.php | title=''Godzilla x Kong'' series' Kaylee Hottle forging bright future in Hollywood | work=[[Houston Chronicle]] | date=March 27, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 27, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240327223015/https://www.chron.com/culture/tv/article/godzilla-kong-deaf-actress-19367942.php | dead-url=no}}</ref> Viņa piedalījās arī citās reklāmās,<ref name="thompson" /> kā arī informatīvajā projektā "10 nedzirdīgi bērni: viens spēcīgs vēstījums" (''10 Deaf Children: One Powerful Message''), kura mērķis bija veicināt atbalstu nedzirdīgo kopienai tās centienos panākt vienlīdzīgas tiesības.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://youngentertainmentmag.com/speak-follow-dreams-kaylee-hottle-gives-advice-hearing-impaired-ahead-godzilla-x-kong-new-empire/ | title='Speak up and follow your dreams.' Kaylee Hottle Gives Advice for the Hearing Impaired Ahead of ''Godzilla x Kong: The New Empire'' | website=Young Entertainment | date=March 27, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190637/https://youngentertainmentmag.com/speak-follow-dreams-kaylee-hottle-gives-advice-hearing-impaired-ahead-godzilla-x-kong-new-empire/ | dead-url=no}}</ref> 2021. gada filmai "[[Godzilla pret Kongu]]" aktieru atlases režisore Sāra Halija Finna meklēja nedzirdīgu aktrisi priekš nedzirdīgās varones Džijas lomas, izmantojot aktieru atlases režisoru un teātru tīklu,<ref name="thompson" /> un pie Hotlas viņu aizveda režisora ​​asistents no iepriekšējās filmas "[[Kongs: Galvaskausa sala]]" (2017), kurš viņu redzēja ''Convo'' reklāmā.<ref name="nudo" /> Filma bija Hotlas kinodebija, kurā viņas varone izmanto [[amerikāņu zīmju valoda|amerikāņu zīmju valodu]], lai sazinātos ar milzu gorillu [[Karalis Kongs|Kongu]]. Galveno lomu aktieri [[Rebeka Hola]] un [[Aleksandrs Skašgords]] apguva amerikāņu zīmju valodu, lai viņi un Hotla varētu sazināties uzņemšanas laukumā ārpus filmēšanas.<ref>{{Ziņu atsauce | last=Lewis | first=Maria | url=https://junkee.com/alexander-skarsgard-godzilla-vs-kong-interview/291191 | title=We Hung Out With Alexander Skarsgård On The Set Of ''Godzilla Vs Kong'' And It Was Wild | work=Junkee | date=March 25, 2021 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328192139/https://junkee.com/alexander-skarsgard-godzilla-vs-kong-interview/291191 | dead-url=no}}</ref> 2021. gadā viņa arī piedalījās asa sižeta televīzijas seriāla ''[[Magnum P.I.]]'' sērijā.<ref name="evans" /> Hotla atkārtoja Džijas lomu 2024. gada filmā "[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]",<ref name="warren">{{Ziņu atsauce | last=Warren | first=Peter | url=https://www.houstonchronicle.com/news/houston-texas/trending/article/kaylee-hottle-deaf-actress-18752370.php | title=Kaylee Hottle, actor with Texas School for the Deaf roots, stars in ''Godzilla x Kong: A New Empire'' | work=[[Houston Chronicle]] | date=March 25, 2024 | access-date=March 28, 2024 | archive-date=March 28, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240328190637/https://www.houstonchronicle.com/news/houston-texas/trending/article/kaylee-hottle-deaf-actress-18752370.php | dead-url=no}}</ref> par ko viņu nominēja [[Saturna balva]]i kategorijā "Labākais jaunākā aktiera sniegums".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last=Hipes | first=Patrick | url=https://deadline.com/2024/12/saturn-awards-nominations-2025-list-1236195149/ | title=''Dune: Part Two'', ''Fallout'' Lead Saturn Awards Nominations | work=[[Deadline Hollywood]] | date=December 5, 2024 | access-date=December 11, 2024 | archive-date=December 5, 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20241205183903/https://deadline.com/2024/12/saturn-awards-nominations-2025-list-1236195149/ | dead-url=no}}</ref> === Nāve === Hotla guva traumas automašīnas avārijā Aijemsvilā, [[Mērilenda]]s štatā, 2026. gada 21. jūlijā, 18 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Castro |first=Amanda |last2=Miller |first2=Joshua Rhett |date=2026-07-21 |title=Kaylee Hottle, 'Godzilla vs. Kong' Star, Dies at 18 |url=https://www.newsweek.com/kaylee-hottle-godzilla-vs-kong-actress-dead-at-18-maryland-crash-12223473 |access-date=2026-07-22 |website=[[Newsweek]]}}</ref> Viņa bija viena no trim pasažierēm transportlīdzeklī, kas nobrauca no ceļa un ietriecās [[caurteka|caurtekā]]. Policijas darbinieki ieradās plkst. 2:52; vadītājs guva dzīvību neapdraudošas traumas, bet otrs pasažieris atteicās no palīdzības. Policija paziņoja, ka par avārijas iemeslu uzskata atļautā ātruma pārsniegšanu. Mērilendas štata policija ar helikopteru nogādāja Hotlu R. Adamsa Kovlija šoka traumu centrā, kur viņu pasludināja par mirušu. Viņas tēvs paziņoja par viņas nāvi ''[[Facebook]]'' video paziņojumā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Clarke |first=Naomi |date=21 July 2026 |title=Kaylee Hottle: ''Godzilla vs Kong'' actress dies in car crash at 18 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |access-date=21 July 2026 |website=BBC News |archive-date=July 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260721210339/https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62v7e2dw12o |dead-url=no}}</ref><ref name="HottledeathTHR">{{publikācijas atsauce |last=Vlessing |first=Etan |date=July 21, 2026 |title=Kaylee Hottle, ''Godzilla vs. Kong'' Actress, Dies at 18 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-actress-car-crash-1236653119/ |access-date=July 21, 2026 |magazine=[[The Hollywood Reporter]] |archive-date=July 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260722000748/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kaylee-hottle-dead-godzilla-vs-kong-actress-car-crash-1236653119/ |dead-url=no}}</ref> Nākamajā dienā par Hotlas nāves cēloni apstiprināja vairākus nelielus ievainojumus ar trulu priekšmetu, un viņas nāvi atzina par nelaimes gadījumu.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Petski |first=Denise |date=July 22, 2026 |title=Kaylee Hottle Cause Of Death Revealed |url=https://deadline.com/2026/07/kaylee-hottle-cause-of-death-godzilla-1237000582/ |access-date=July 22, 2026 |work=Deadline|others=Additional contributions by Greg Evans}}</ref> Bijušie kino kolēģi [[Rebeka Hola]], [[Dens Stīvenss]] un [[Millija Bobija Brauna]] sociālajos tīklos veltīja Hotlai piemiņas apliecinājumu, tāpat kā aktrise, rakstniece un nedzirdīgo aizstāve [[Marlija Matlina]].[9][19] Filmu kompānija ''[[Legendary Entertainment]]'', kas producēja ''[[Monsterverse]]'' cikla filmas, kurās Hotla filmējās, atstāja veltījumu sociālajos tīklos, un Karaliskā Nacionālā institūta nedzirdīgajiem asociētā direktore Terija Devina raksturoja Hotlu kā "kaislīgu nedzirdīgo kopienas un nedzirdīgo aktieru aizstāvi Holivudā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-07-22 |title=Kaylee Hottle: 'Devastated' Millie Bobby Brown leads tributes |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cm2glm5r185o |access-date=2026-07-22 |website=BBC News}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Medijs ! scope="col" | Loma ! scope="col" | Piezīme |- | rowspan=2 | 2021 ! scope="row" | "[[Godzilla pret Kongu]]" (''Godzilla vs. Kong'') | kino | Džija |<ref name="lee">{{Ziņu atsauce |last=Lee |first=Benjamin |date=July 21, 2026 |title=''Godzilla v Kong'' actor Kaylee Hottle dies aged 18 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jul/21/godzilla-v-kong-actor-kaylee-hottle-dies-aged-18 |access-date=July 21, 2026 |work=[[The Guardian]]}}</ref> |- ! scope="row" | ''[[Magnum P.I.]]'' | televīzijas seriāls | Džūna | sērija: ''Texas Wedge''<ref name="lee" /> |- | 2024 ! scope="row" | "[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]" (''Godzilla x Kong: The New Empire'') | kino | Džija |<ref name="lee" /> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hotla, Keilija}} [[Kategorija:2008. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] m1tiz7s993wt11htx8d5hf5oc03ia4c 1 636303 4500184 4500181 2026-07-29T12:04:38Z Biafra 13794 /* */ Atbilde 4500184 wikitext text/x-wiki {{ping|Edgars2007}}: apzinos, ka šis ir ar 15 gadu vēsturi... tādēļ gan jau nevarēsi manb atbildēt. bet kāda bija tā doma, kādēļ mums ir Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, nevis [[Vācijas Kristīgo demokrātu savienība]], kā to ierasts saukt latviski citos avotos? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 07.30 (EEST) :tu pats atbildēji, ka nespēšu atbildēt :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST) :Te drīzāk būtu vietā jautājums: kurš oriģinālā politiskā spēka nosaukuma tulkojums no vācu valodas ir precīzāks? [[Dalībnieks:Krisjanis.liepins|Krišjānis Liepiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Krisjanis.liepins|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 14.29 (EEST) ::abi ir sinonīmi, tulkojot bez priekšvēstures abi būtu labi. bet te tradicionālais lietojums ir vienos vārtos. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 15.04 (EEST) epkpj7jhltu6effxjyncd281ldcuf1f 3 636311 4500186 2026-07-29T12:30:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500186 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jevgenijsobolevics}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 15.30 (EEST) f0rkb0t3uula72zdjfm9l591ni6nx00 4500195 4500186 2026-07-29T13:40:15Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4500195 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jevgenijsobolevics}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 15.30 (EEST) == Iekavas (29.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4500192 šis labojums] lapā [[Biruta Kalnača]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Biruta Kalnača|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: language=lv-LV&#125;&#125;&lt;/ref&gt; &#x27;&#x27;&#x27;Valsts apbalvojumi&#x27;&#x27;&#x27; 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#60;</span>ref name=&quot;undefined&quot; details=&quot;1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. piemiņas zīmi&amp;quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &amp;quot;Latvijas Vēstnesis&amp;quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <span style="color:red;font-weight:bold;">&#60;</span>nowiki&amp;gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853&lt;/nowiki&amp;gt;&quot; /&gt;1991. gada barikāžu dalībnieku kandidātes grādu. 1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#60;</span>ref name=&quot;undefined&quot; details=&quot;1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. piemiņas zīmi&amp;quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &amp;quot;Latvijas Vēstnesis&amp;quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <span style="color:red;font-weight:bold;">&#60;</span>nowiki&amp;gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853&lt;/nowiki&amp;gt;&quot; /&gt;https://www.literatura.lv/personas/ |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, 4) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 16.40 (EEST) 98haj59rdwiiko32zeocd03ktvyzm0d 0 636312 4500187 2026-07-29T12:32:43Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rosa un Kromarti | official_name = ''Ross and Cromarty''<br/>''Ros agus Cromba'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Cromarty Bridge - geograph.org.uk - 595994.jpg | image2 = Tulloch Castle - geograph.org.uk - 7004010.jpg | image3 = Stornoway... 4500187 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rosa un Kromarti | official_name = ''Ross and Cromarty''<br/>''Ros agus Cromba'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Cromarty Bridge - geograph.org.uk - 595994.jpg | image2 = Tulloch Castle - geograph.org.uk - 7004010.jpg | image3 = Stornoway from Cuddy Point.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kromarti tilts; Talohas pils Dingvolā; [[Stornoveja]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = County of Ross and Cromarty - Scotland.svg | map_caption1 = Rosas un Kromarti grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Hailenda]], [[Rietumu salas]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Dingvola]] | established_title = Dibināta | established_date = 1889 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 8100 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_total = 77382 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 57 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 5 | longm = 00 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 1183 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Rosa un Kromarti''' ({{val|en|Ross and Cromarty}}, {{val|gd|Ros agus Cromba}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s un [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldības apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste (iekļauj arī [[Lūisa un Herisa|Lūisas salu]]) un leitnantūras apgabals (neiekļauj Lūisas salu, bet iekļauj [[Skaja|Skaju]]). Atrodas Skotijas ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Saterlenda|Saterlendu]], bet dienvidos — ar [[Invernesšīra|Invernesšīru]]. Grāfistei piederēja [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] ziemeļdaļa (Lūisas sala). Rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]] un [[Minčs|Minča]] šaurums, bet austrumos — [[Ziemeļjūra]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Dingvola]] ({{sk|5265}} iedzīvotāji). Karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statuss bija arī [[Kromarti]] ({{sk|660}} iedzīvotāji), [[Teina]]i ({{sk|3570}}) un [[Fortrosa]]i ({{sk|1680}}); citas nozīmīgākās apdzīvotās vietas — [[Olnesa]] ({{sk|5950}} iedzīvotāji, grāfistes lielākā apdzīvotā vieta), [[Invergordona]] ({{sk|3930}} iedzīvotāji), [[Stornoveja]] ({{sk|4800}}) un [[Alapūla]] ({{sk|1500}}). == Vēsture == Vēsturiski Rosšīra un Kromartišīra bija atsevišķas grāfistes, pie kam Kromartišīru veidoja 22 savstarpēji nesavienoti zemes nogabali Rosšīras teritorijā. Abas grāfistes radās senajā Rosas provinces teritorijā; 1098. gadā šī apvidu pārvaldības tiesības no [[Norvēģija]]s pieprasīja [[Skotija]]s karaļnams. Kopš 13. gada Dingvolā un Kromarti bija savi šerifi, bet par lielāko daļu teritorijas atbildēja [[Invernesa]]s šerifs. 1661. gadā Rosšīra tik pilnībā nošķirta no Invernesšīras un tai pievienoja Lūisas salu. Kromartišīras platība 17. gadsimta beigās tika ievērojami palielināta, pievienojot Kromarti baronijas īpašumus Rosšīras teritorijā. Neskatoties uz to, ka kopš 1748. gada Rosšīrai un Kromarti bija viens šerifs, tās turpināja pastāvēt kā atsevišķas grāfistes, kurās kopš 1794. gada tika nozīmēts savs lords leitnants. Formāli vienā grāfistē Rosšīra un Kromarti tika apvienotas 1889. gada administratīvajā reformā, izveidojot vienotu administratīvo grāfisti. 1975. gada reformā Rosas un Kromarti grāfiste tika likvidēta. Lūisas salu pievienoja jaunizveidotajam Rietumu salu pašvaldības apgabalam, bet grāfistes "kontinentālā" daļa kļuva par Rosas un Kromarti distriktu Hailendas reģionā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Rosa un Kromarti turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals ar savu lordu leitnantu.<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} mapdc6xxlr8lcu25a3u9ewgxr3y71yh 4500190 4500187 2026-07-29T12:36:47Z Kikos 3705 /* ievads */ 4500190 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rosa un Kromarti | official_name = ''Ross and Cromarty''<br/>''Ros agus Cromba'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Cromarty Bridge - geograph.org.uk - 595994.jpg | image2 = Tulloch Castle - geograph.org.uk - 7004010.jpg | image3 = Stornoway from Cuddy Point.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kromarti tilts; Talohas pils Dingvolā; [[Stornoveja]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = Ross & Cromarty District Council Achievement.png | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = County of Ross and Cromarty - Scotland.svg | map_caption1 = Rosas un Kromarti grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Hailenda]], [[Rietumu salas]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Dingvola]] | established_title = Dibināta | established_date = 1889 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 8100 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_total = 77382 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 57 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 5 | longm = 00 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 1183 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Rosa un Kromarti''' ({{val|en|Ross and Cromarty}}, {{val|gd|Ros agus Cromba}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s un [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldības apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste (iekļauj arī [[Lūisa un Herisa|Lūisas salu]]) un leitnantūras apgabals (neiekļauj Lūisas salu, bet iekļauj [[Skaja|Skaju]]). Atrodas Skotijas ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Saterlenda|Saterlendu]], bet dienvidos — ar [[Invernesšīra|Invernesšīru]]. Grāfistei piederēja [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] ziemeļdaļa (Lūisas sala). Rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]] un [[Minčs|Minča]] šaurums, bet austrumos — [[Ziemeļjūra]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Dingvola]] ({{sk|5265}} iedzīvotāji). Karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statuss bija arī [[Kromarti]] ({{sk|660}} iedzīvotāji), [[Teina]]i ({{sk|3570}}) un [[Fortrosa]]i ({{sk|1680}}); citas nozīmīgākās apdzīvotās vietas — [[Olnesa]] ({{sk|5950}} iedzīvotāji, grāfistes lielākā apdzīvotā vieta), [[Invergordona]] ({{sk|3930}} iedzīvotāji), [[Stornoveja]] ({{sk|4800}}) un [[Alapūla]] ({{sk|1500}}). == Vēsture == Vēsturiski Rosšīra un Kromartišīra bija atsevišķas grāfistes, pie kam Kromartišīru veidoja 22 savstarpēji nesavienoti zemes nogabali Rosšīras teritorijā. Abas grāfistes radās senajā Rosas provinces teritorijā; 1098. gadā šī apvidu pārvaldības tiesības no [[Norvēģija]]s pieprasīja [[Skotija]]s karaļnams. Kopš 13. gada Dingvolā un Kromarti bija savi šerifi, bet par lielāko daļu teritorijas atbildēja [[Invernesa]]s šerifs. 1661. gadā Rosšīra tik pilnībā nošķirta no Invernesšīras un tai pievienoja Lūisas salu. Kromartišīras platība 17. gadsimta beigās tika ievērojami palielināta, pievienojot Kromarti baronijas īpašumus Rosšīras teritorijā. Neskatoties uz to, ka kopš 1748. gada Rosšīrai un Kromarti bija viens šerifs, tās turpināja pastāvēt kā atsevišķas grāfistes, kurās kopš 1794. gada tika nozīmēts savs lords leitnants. Formāli vienā grāfistē Rosšīra un Kromarti tika apvienotas 1889. gada administratīvajā reformā, izveidojot vienotu administratīvo grāfisti. 1975. gada reformā Rosas un Kromarti grāfiste tika likvidēta. Lūisas salu pievienoja jaunizveidotajam Rietumu salu pašvaldības apgabalam, bet grāfistes "kontinentālā" daļa kļuva par Rosas un Kromarti distriktu Hailendas reģionā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Rosa un Kromarti turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals ar savu lordu leitnantu.<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} fadof57sqm5grviydnz2v3u155mzau7 0 636313 4500188 2026-07-29T12:34:46Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rosa un Kromarti]] 4500188 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rosa un Kromarti]] 06wjrvsko1lat3n79mb60b6mn3ubnby 0 636314 4500189 2026-07-29T12:35:01Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rosa un Kromarti]] 4500189 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rosa un Kromarti]] 06wjrvsko1lat3n79mb60b6mn3ubnby 0 636315 4500191 2026-07-29T13:03:09Z Jevgenijsobolevics 148478 Jauna lapa: Biruta Kalnača (1930–2010) – literatūrzinātniece. Dzimšanas laiks/vieta: 10.03.1930, Rīga Miršanas laiks/vieta: 21.03.2010, Rīga Dzimtais vārds Vikša-Soboļevska Valsts apbalvojumi: 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<ref name="undefined" />1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 "Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "... 4500191 wikitext text/x-wiki Biruta Kalnača (1930–2010) – literatūrzinātniece. Dzimšanas laiks/vieta: 10.03.1930, Rīga Miršanas laiks/vieta: 21.03.2010, Rīga Dzimtais vārds Vikša-Soboļevska Valsts apbalvojumi: 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<ref name="undefined" />1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 "Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2010., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853 Izglītība 1937–1948 Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Filoloģijas fakultāte Darbavieta 1953–1954 Saulkrasti Saulkrastu rajona kultūras namā instruktore 1954–1960 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotekāre. 1961–1961 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotēkas pārzine 1967–1986 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Zinātniskā līdzstrādniece 1987–1992 Latvijas Valsts bibliotēka Rīga Bibliotekāre Pētnieciskajā darbā pievērsusies latviešu literatūras vēstures problēmām, īpašu uzmanību veltījot līdz tam maz apzinātajam Raiņa bērnu dzejoļu grāmatu tapšanas procesam, folklorai kā viņa bērnu dzejoļu ierosmes avotam, vērtējusi Raiņa bērnu dzejas publicējumus un tulkojumus. Rakstījusi par tekstoloģijas jautājumiem. Sagatavojusi tekstus un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 4. sējumu (1978), piedalījusies 7. sējuma (1979) un 2.–3. variantu sējuma (1979–1982) tekstu sagatavošanā un komentēšanā. Sagatavojusi tekstu Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" izdevumam (1988, arī priekšvārda autore). Personiska informācija 1930: 10. martā dzimusi Latvijas armijas virsnieka, aktīva skautu kustības veidotāja Žorža Vikšas-Soboļevska (1898–1943) un viņa sievas Lilijas (dzimušas Rezevskas) ģimenē. Profesionālā darbība Pirmajās publikācijās (kopš 50. gadiem) galvenokārt risināti bibliotēku darba jautājumi. 1980: aizstāvot disertāciju "Folklora kā Raiņa dzejas bērniem avots", ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidātes grādu. 1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.<ref name="undefined" />https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca Citātu galerija PAR BIRUTAS KALNAČAS PĒTĪJUMIEM “Birutas Kalnačas darbs šai virzienā [Raiņa bērnu dzejas pētniecībā] jau līdz šim vainagojies atzinīgi vērtējamiem panākumiem. Te, pirmkārt, jāmin viņas nopelns, meklējot un atrodot Raiņa bērnu dzejas darbu pirmpublicējumus un pirmizdevumus, otrkārt – viņas pūliņi, konstatējot Raiņa bērnu dzejas saknes kaimiņu zemēs un tautās, kā arī mūsu pašu folklorā. Vairāki pētījumi par to pašu tematu autorei vēl tikai gaida publicēšanas kārtu. Kad būs iespiesti arī tie, nav šaubu, ka viss Birutas Kalnačas darbs kopā ļaus Raiņa bērnu dzejas avotos un tapšanā ieskatīties daudz dziļāk un nopietnāk, nekā to esam varējuši līdz šim.” Ancītis, Valdemārs. Divu gadu raža mūsu bērnu literatūrā. Karogs, 1975, Nr. 2. hmomhngslncpjdlghd0ue2w9b887www 4500192 4500191 2026-07-29T13:09:58Z Jevgenijsobolevics 148478 pielabošana 4500192 wikitext text/x-wiki '''Biruta Kalnača (1930–2010) – literatūrzinātniece.''' Dzimšanas laiks/vieta: 10.03.1930, Rīga Miršanas laiks/vieta: 21.03.2010, Rīga Dzimtais vārds Vikša-Soboļevska<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca|title=Biruta Kalnača|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-07-29|language=lv-LV}}</ref> '''Valsts apbalvojumi''' 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 "Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2010., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853 '''Izglītība''' 1937–1948 Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Filoloģijas fakultāte '''Darbavietas''' 1953–1954 Saulkrasti Saulkrastu rajona kultūras namā instruktore 1954–1960 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotekāre. 1961–1961 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotēkas pārzine 1967–1986 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Zinātniskā [https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca līdzstrādniece] 1987–1992 Latvijas Valsts bibliotēka Rīga Bibliotekāre Pētnieciskajā darbā pievērsusies latviešu literatūras vēstures problēmām, īpašu uzmanību veltījot līdz tam maz apzinātajam Raiņa bērnu dzejoļu grāmatu tapšanas procesam, folklorai kā viņa bērnu dzejoļu ierosmes avotam, vērtējusi Raiņa bērnu dzejas publicējumus un tulkojumus. Rakstījusi par tekstoloģijas jautājumiem. Sagatavojusi tekstus un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 4. sējumu (1978), piedalījusies 7. sējuma (1979) un 2.–3. variantu sējuma (1979–1982) tekstu sagatavošanā un komentēšanā. Sagatavojusi tekstu Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" izdevumam (1988, arī priekšvārda autore). '''Personiska informācija''' 1930: 10. martā dzimusi Latvijas armijas virsnieka, aktīva skautu kustības veidotāja Žorža Vikšas-Soboļevska (1898–1943) un viņa sievas Lilijas (dzimušas Rezevskas) ģimenē. '''Profesionālā darbība''' Pirmajās publikācijās (kopš 50. gadiem) galvenokārt risināti bibliotēku darba jautājumi. 1980: aizstāvot disertāciju "Folklora kā Raiņa dzejas bērniem avots", ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidātes grādu. 1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca '''Citātu galerija''' PAR BIRUTAS KALNAČAS PĒTĪJUMIEM “Birutas Kalnačas darbs šai virzienā [Raiņa bērnu dzejas pētniecībā] jau līdz šim vainagojies atzinīgi vērtējamiem panākumiem. Te, pirmkārt, jāmin viņas nopelns, meklējot un atrodot Raiņa bērnu dzejas darbu pirmpublicējumus un pirmizdevumus, otrkārt – viņas pūliņi, konstatējot Raiņa bērnu dzejas saknes kaimiņu zemēs un tautās, kā arī mūsu pašu folklorā. Vairāki pētījumi par to pašu tematu autorei vēl tikai gaida publicēšanas kārtu. Kad būs iespiesti arī tie, nav šaubu, ka viss Birutas Kalnačas darbs kopā ļaus Raiņa bērnu dzejas avotos un tapšanā ieskatīties daudz dziļāk un nopietnāk, nekā to esam varējuši līdz šim.” Ancītis, Valdemārs. Divu gadu raža mūsu bērnu literatūrā. Karogs, 1975, Nr. 2. exdicypu2ehkbib5xlfnozso1thq5gz 4500229 4500192 2026-07-29T18:07:19Z Papuass 88 /* */ 4500229 wikitext text/x-wiki {{Noformējums+}} '''Biruta Kalnača (1930–2010) – literatūrzinātniece.''' Dzimšanas laiks/vieta: 10.03.1930, Rīga Miršanas laiks/vieta: 21.03.2010, Rīga Dzimtais vārds Vikša-Soboļevska<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca|title=Biruta Kalnača|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-07-29|language=lv-LV}}</ref> '''Valsts apbalvojumi''' 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 "Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2010., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853 '''Izglītība''' 1937–1948 Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Filoloģijas fakultāte '''Darbavietas''' 1953–1954 Saulkrasti Saulkrastu rajona kultūras namā instruktore 1954–1960 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotekāre. 1961–1961 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotēkas pārzine 1967–1986 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Zinātniskā [https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca līdzstrādniece] 1987–1992 Latvijas Valsts bibliotēka Rīga Bibliotekāre Pētnieciskajā darbā pievērsusies latviešu literatūras vēstures problēmām, īpašu uzmanību veltījot līdz tam maz apzinātajam Raiņa bērnu dzejoļu grāmatu tapšanas procesam, folklorai kā viņa bērnu dzejoļu ierosmes avotam, vērtējusi Raiņa bērnu dzejas publicējumus un tulkojumus. Rakstījusi par tekstoloģijas jautājumiem. Sagatavojusi tekstus un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 4. sējumu (1978), piedalījusies 7. sējuma (1979) un 2.–3. variantu sējuma (1979–1982) tekstu sagatavošanā un komentēšanā. Sagatavojusi tekstu Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" izdevumam (1988, arī priekšvārda autore). '''Personiska informācija''' 1930: 10. martā dzimusi Latvijas armijas virsnieka, aktīva skautu kustības veidotāja Žorža Vikšas-Soboļevska (1898–1943) un viņa sievas Lilijas (dzimušas Rezevskas) ģimenē. '''Profesionālā darbība''' Pirmajās publikācijās (kopš 50. gadiem) galvenokārt risināti bibliotēku darba jautājumi. 1980: aizstāvot disertāciju "Folklora kā Raiņa dzejas bērniem avots", ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidātes grādu. 1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca '''Citātu galerija''' PAR BIRUTAS KALNAČAS PĒTĪJUMIEM “Birutas Kalnačas darbs šai virzienā [Raiņa bērnu dzejas pētniecībā] jau līdz šim vainagojies atzinīgi vērtējamiem panākumiem. Te, pirmkārt, jāmin viņas nopelns, meklējot un atrodot Raiņa bērnu dzejas darbu pirmpublicējumus un pirmizdevumus, otrkārt – viņas pūliņi, konstatējot Raiņa bērnu dzejas saknes kaimiņu zemēs un tautās, kā arī mūsu pašu folklorā. Vairāki pētījumi par to pašu tematu autorei vēl tikai gaida publicēšanas kārtu. Kad būs iespiesti arī tie, nav šaubu, ka viss Birutas Kalnačas darbs kopā ļaus Raiņa bērnu dzejas avotos un tapšanā ieskatīties daudz dziļāk un nopietnāk, nekā to esam varējuši līdz šim.” Ancītis, Valdemārs. Divu gadu raža mūsu bērnu literatūrā. Karogs, 1975, Nr. 2. pem4cklvuxhj8ho6uvlskesnoqdmsun 4500255 4500229 2026-07-29T18:44:19Z Baisulis 11523 dzēst, ja nesakārtos....... 4500255 wikitext text/x-wiki {{dzēst|ja nesakārtos|due=5|due_date=03.08.2026}} {{Noformējums+}} '''Biruta Kalnača (1930–2010) – literatūrzinātniece.''' Dzimšanas laiks/vieta: 10.03.1930, Rīga Miršanas laiks/vieta: 21.03.2010, Rīga Dzimtais vārds Vikša-Soboļevska<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca|title=Biruta Kalnača|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-07-29|language=lv-LV}}</ref> '''Valsts apbalvojumi''' 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (2010)<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 "Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2010., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853 '''Izglītība''' 1937–1948 Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Filoloģijas fakultāte '''Darbavietas''' 1953–1954 Saulkrasti Saulkrastu rajona kultūras namā instruktore 1954–1960 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotekāre. 1961–1961 Rīga 2. Rīgas pilsētas bibliotēka, bibliotēkas pārzine 1967–1986 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Zinātniskā [https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca līdzstrādniece] 1987–1992 Latvijas Valsts bibliotēka Rīga Bibliotekāre Pētnieciskajā darbā pievērsusies latviešu literatūras vēstures problēmām, īpašu uzmanību veltījot līdz tam maz apzinātajam Raiņa bērnu dzejoļu grāmatu tapšanas procesam, folklorai kā viņa bērnu dzejoļu ierosmes avotam, vērtējusi Raiņa bērnu dzejas publicējumus un tulkojumus. Rakstījusi par tekstoloģijas jautājumiem. Sagatavojusi tekstus un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 4. sējumu (1978), piedalījusies 7. sējuma (1979) un 2.–3. variantu sējuma (1979–1982) tekstu sagatavošanā un komentēšanā. Sagatavojusi tekstu Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" izdevumam (1988, arī priekšvārda autore). '''Personiska informācija''' 1930: 10. martā dzimusi Latvijas armijas virsnieka, aktīva skautu kustības veidotāja Žorža Vikšas-Soboļevska (1898–1943) un viņa sievas Lilijas (dzimušas Rezevskas) ģimenē. '''Profesionālā darbība''' Pirmajās publikācijās (kopš 50. gadiem) galvenokārt risināti bibliotēku darba jautājumi. 1980: aizstāvot disertāciju "Folklora kā Raiņa dzejas bērniem avots", ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidātes grādu. 1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.<ref name="undefined" details="1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes 2010. gada 12. janvāra lēmums Nr. 1 &quot;Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi&quot;. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 20.01.2010., Nr. 10 <nowiki&gt;https://www.vestnesis.lv/ta/id/203853</nowiki&gt;" />https://www.literatura.lv/personas/biruta-kalnaca '''Citātu galerija''' PAR BIRUTAS KALNAČAS PĒTĪJUMIEM “Birutas Kalnačas darbs šai virzienā [Raiņa bērnu dzejas pētniecībā] jau līdz šim vainagojies atzinīgi vērtējamiem panākumiem. Te, pirmkārt, jāmin viņas nopelns, meklējot un atrodot Raiņa bērnu dzejas darbu pirmpublicējumus un pirmizdevumus, otrkārt – viņas pūliņi, konstatējot Raiņa bērnu dzejas saknes kaimiņu zemēs un tautās, kā arī mūsu pašu folklorā. Vairāki pētījumi par to pašu tematu autorei vēl tikai gaida publicēšanas kārtu. Kad būs iespiesti arī tie, nav šaubu, ka viss Birutas Kalnačas darbs kopā ļaus Raiņa bērnu dzejas avotos un tapšanā ieskatīties daudz dziļāk un nopietnāk, nekā to esam varējuši līdz šim.” Ancītis, Valdemārs. Divu gadu raža mūsu bērnu literatūrā. Karogs, 1975, Nr. 2. nfsduyburq7re009xp8dadah7o8shu4 3 636316 4500194 2026-07-29T13:27:26Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Roopeank]] uz [[Dalībnieka diskusija:LasseKeskinen]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Roopeank|Roopeank]]" to "[[Special:CentralAuth/LasseKeskinen|LasseKeskinen]]" 4500194 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:LasseKeskinen]] j5dp9o5k5mf36ckfrjlmkj1zkygv570 0 636317 4500200 2026-07-29T13:50:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotijas futbola Premjerlīga]] 4500200 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotijas futbola Premjerlīga]] 2y1wbdpi9rccv2l28vqq3qlpa48l316 0 636318 4500201 2026-07-29T13:53:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dingvola | official_name = ''Dingwall''<br/>''Inbhir Pheofharain'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Dingwall High Stree... 4500201 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dingvola | official_name = ''Dingwall''<br/>''Inbhir Pheofharain'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Dingwall High Street - geograph.org.uk - 6194557.jpg | image2 = Dingwall Sherrif Court (geograph 2996545).jpg | image3 = Church Street Dingwall - geograph.org.uk - 5830122.jpg }} | image_caption = Dingvolas Haistrīta; Vēsturiskā šerifa tiesas ēka; Čērčstrīta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Hailenda#Lielbritānija | latd = 57| latm = 35| lats = 38 | latNS = N | longd = 04| longm = 25| longs = 26 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Hailenda]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Grāfistes pilsēta | seat = [[Rosa un Kromarti]] | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 5360 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = IV15 | website = {{url|http://www.dingwallcc.com/}} | footnotes = }} '''Dingvola''' ({{val|en|Dingwall}}, {{val|gd|Inbhir Pheofharain}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļos, Kromartifērta līča rietumu galā. Tā atrodas [[Hailenda]]s apgabalā un vēsturiski bijusi Rosšīras grāfistes un vēlāk [[Rosa un Kromarti|Rosas un Kromarti]] grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas nosaukums cēlies no [[Senislandiešu valoda|senislandiešu]] vārda ''Þingvöllr'', kas nozīmē "tiesas vieta" vai "parlamenta lauks" (radniecīgs ar [[Islande]]s ''Þingvellir'' un [[Menas Sala]]s ''Tynwald''). == Vēsture == Dingvola sākotnēji izveidojās kā nozīmīgs skandināvu un vikingu pārvaldes un tirdzniecības centrs Hailendas ziemeļaustrumos. 1226. gadā Skotijas karalis Aleksandrs II piešķīra Dingvolai karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statusu. Viduslaikos pilsētā atradās nozīmīga nocietināta pils ''(Dingwall Castle''), kas bija ietekmīgo Rosas grāfu rezidence. Pilsētai bija stratēģiska nozīme cīņās starp Skotijas kroni un salu valdniekiem. == Saimniecība un kultūra == Dingvola ir svarīgs reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu un dzelzceļa satiksmes mezgls. Pilsētā krustojas dzelzceļa līnijas uz [[Tērso]] un [[Vika|Viku]] ziemeļos, kā arī uz Kailofohalšu rietumu krastā. Pilsētā bāzējas futbola klubs ''[[Ross County F.C.]]'', kas dibināts 1929. gadā un spēlē [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas futbola premjerlīgā]] savā mājas stadionā ''Victoria Park''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] k1yjkplfzfiqxx6h9nua3aza9p4pti7 0 636319 4500202 2026-07-29T13:55:35Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dingvola]] 4500202 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dingvola]] qh7jinttllf27g5vjjmg4hfpglv5pex 0 636320 4500203 2026-07-29T13:55:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dingvola]] 4500203 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dingvola]] qh7jinttllf27g5vjjmg4hfpglv5pex 0 636321 4500204 2026-07-29T14:13:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kromarti | official_name = ''Cromarty''<br/>''Cromba'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cromarty East Church - geograph... 4500204 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kromarti | official_name = ''Cromarty''<br/>''Cromba'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Cromarty East Church - geograph.org.uk - 6096971.jpg | image2 = The old court house (geograph 6600836).jpg | image3 = Cromarty Harbour (geograph 5617759).jpg }} | image_caption = Kromarti Austrumu baznīca; Kromarti vēsturiskais tiesas nams; Kromarti osta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Hailenda#Lielbritānija | latd = 57| latm = 40| lats = 52 | latNS = N | longd = 04| longm = 02| longs = 02 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Hailenda]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Grāfistes pilsēta | seat = [[Kromartišīra]] | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 660 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = IV11 | website = | footnotes = }} '''Kromarti''' ({{val|en|Cromarty}}, {{val|gd|Cromba}}) ir pilsēta un osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļaustrumos. Tā atrodas [[Hailenda]]s apgabalā, Blekailas pussalas ziemeļu galā pie Kromartifērta līča ieejas. Vēsturiski tā bija [[Kromartišīra]]s grāfistes pilsēta. Pilsētas nosaukums cēlies no gēlu valodas vārda ''Cromba'', kas nozīmē "kroplais līcis" vai "līkais līcis", atspoguļojot līča dabisko formu. == Vēsture == 1593. gadā Skotijas karalis [[Džeimss VI]] piešķīra Kromarti karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statusu. 18. gadsimtā vietējais muižnieks sers Džordžs Ērkarts (''Sir George Urquhart'') un vēlāk viņa pēcteči pilsētā attīstīja plašu saimniecisko infrastruktūru — tika izbūvēta plānota pilsētas apbūve, ostas moli, linu un kaņepju pārstrādes ražotnes, kā arī attīstīta siļķu zvejniecība un graudu eksports. Pilsēta ir pazīstama kā slavenā 19. gadsimta skotu ģeologa, rakstnieka un paleontologa Hjū Millera (''Hugh Miller'', 1802–1856) dzimtene. Viņa dzimtajā mājā mūsdienās ierīkots muzejs. Pirmā pasaules kara laikā Kromartifērta līcis pie Kromarti kalpoja kā svarīga Karaliskās kara flotes nocietinātā bāze un patvēruma osta. == Saimniecība un arhitektūra == Mūsdienās Kromarti tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajiem 18. gadsimta pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļiem Skotijas ziemeļos. Tās vēsturiskajā centrā atrodas daudzas valsts aizsargājamās ēkas, tostarp vēsturiskais tiesas nams (''Cromarty Courthouse''), kurā ierīkots pilsētas vēstures muzejs. Galvenās saimniecības nozares ir tūrisms, zvejniecība un pakalpojumi. Vasaras mēnešos starp Kromarti un Nigu līča pretējā krastā kursē mazs automobiļu prāmis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] hoc5zrvsazqwxv22cp5vqev2d3sd923 0 636322 4500205 2026-07-29T14:14:14Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kromarti]] 4500205 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kromarti]] 2auiiettrmevjxs3yqqo6aauwjqfho0 0 636323 4500206 2026-07-29T14:14:27Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kromarti]] 4500206 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kromarti]] 2auiiettrmevjxs3yqqo6aauwjqfho0 6 636324 4500214 2026-07-29T16:42:38Z Pirags 3757 no https://eng.lsm.lv/article/culture/history/after-700-years-in-latvia-baltic-germans-vanished-in-a-matter-of-weeks.a297470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article {{NA-70}} 4500214 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://eng.lsm.lv/article/culture/history/after-700-years-in-latvia-baltic-germans-vanished-in-a-matter-of-weeks.a297470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article {{NA-70}} j9i2wrnyj2c66vlpohg1mnyxb01elo3 3 636325 4500216 2026-07-29T16:44:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500216 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=NGO-writer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 19.44 (EEST) t8qgy194dlzcbpqilhdg3u4gle04swe 3 636327 4500236 2026-07-29T18:19:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500236 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pawsml}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 21.19 (EEST) 79q1mux1gcca6lw1n0vbxcsy2zy43se 0 636328 4500239 2026-07-29T18:24:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Sabīne Bergmane-Pola]] 4500239 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sabīne Bergmane-Pola]] f1nljxhwj87vx1gxys6gns10bjg00is 0 636329 4500242 2026-07-29T18:32:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Invernesšīra | official_name = ''Inverness-shire''<br/>''Siorrachd Inbhir Nis'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Skye Road Bridge.JPG | image2 = Inverness - Highland Council Headquarters (geograph 5000272).jpg | image3 = St Kilda - Hirta... 4500242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Invernesšīra | official_name = ''Inverness-shire''<br/>''Siorrachd Inbhir Nis'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Skye Road Bridge.JPG | image2 = Inverness - Highland Council Headquarters (geograph 5000272).jpg | image3 = St Kilda - Hirta - Village Bay in 2022 (52093862772).jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = [[Skaja]]s tilts; Hailendas administrācijas ēka [[Invernesa|Invernesā]]; [[Sentkilda]]s sala | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Inverness-shire - Scotland.svg | map_caption1 = Invernesšīras grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Hailenda]], [[Rietumu salas]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Invernesa]] | established_title = Dibināta | established_date = 12. gadsimts | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 10906 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 1975 | population_total = 89655 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 57 | latm = 05 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 40 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 1345 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Invernesšīra''' ({{val|en|Inverness-shire}}, {{val|gd|Siorrachd Inbhir Nis}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s un [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldības apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Rosa un Kromarti|Rosu un Kromarti]], austrumos — ar [[Nērnšīra|Nērnšīru]], [[Mari (grāfiste)|Mari]], [[Benfšīra|Benfšīru]] un [[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīru]], bet dienvidos — ar [[Pērtšīra|Pērtšīru]] un [[Ārgaila|Ārgailu]]. Grāfistei piederēja [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] dienviddaļa ([[Lūisa un Herisa|Herisas sala]], [[Nortuista]], [[Benbekula]], [[Sautuista]], [[Bera (sala)|Bera]] u.c), kā arī [[Skaja]] un vairākas mazākas saliņas [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējo Hebridu salu]] grupā. Rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]], [[Hebridu jūra]] un [[Minčs|Minča]] šaurums, bet austrumos — [[Ziemeļjūra]]s [[Marifērts|Marifērta]] līcis. Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Invernesa]] ({{sk|48248}} iedzīvotāji). Karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statuss bija arī [[Fortviljama]]i ({{sk|15757}} iedzīvotāji) un [[Kingjūsi]] ({{sk|1470}}). == Vēsture == Senatnē Invernesšīras pamatdaļa ietilpa vēsturiskajā Mari provincē, ko pārvaldīja Mari hercogi vai mormēri. 12. gadsimtā provinci iekļāva Skotijas Karalistē un lai nodrošinātu Skotijas karaļa varu, provinci sadalīja vairākās šīrās, ko pārvaldīja šerifi. Mari provinci sadalīja Elginas, Nērnas un Invernesas šīrās. Tajā pašā laikā Skotijas karalis centās nodrošināt savu varu Rosšīrā un [[Keitnesa|Keitnesā]], ko bija ieguvis 1098. gadā. Lai arī [[Dingvola|Dingvolā]] un [[Kromarti]] bija savi šerifi, Invernesas šerifs ieguva nominālu varu pār ziemeļu teritorijām līdz pat [[Pentlendfērts|Pentlendfērtam]]. 15. gadsimtā Skotijas karalistē pilnībā tika iekļauta pusneatkarīgā [[Salu Karaliste]] un Invernesas šerifam tika pakļautas arī [[Ārējās Hebridu salas]] un daļa no [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējām Hebridu salām]]. 1505. gadā tika nolemts, ka Invernesšīrai ir pārāk liela platība, lai to efektīvi pārvaldītu un atsevišķās grāfistēs pakāpeniski tika nodalītas [[Saterlenda]] 1633. gadā, [[Keitnesa]] 1641. gadā un [[Rosšīra]] 1661. gadā. 1889. gada administratīvajā reformā Invernesšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi, bet Invernesas pilsētai bija sava grāfistes līmeņa pašvaldība. 1930. gadā Invernesu pakļāva grāfistes padomei. 1955. gadā Apvienotās Karalistes valdība pasludināja par savu īpašumu neapdzīvoto [[Rokola]]s salu Atlantijas okeānā un iekļāva to Invernesšīras Herisas distriktā; Apvienotās Karalistes tiesības uz Rokolu apstrīd [[Īrija]]. 1975. gada reformā Invernesšīras grāfiste tika likvidēta. [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] dienviddaļu pievienoja jaunizveidotajam [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldības apgabalam, bet grāfistes "kontinentālo" daļu sadalīja četros distriktos (Bedenoha un Stratspeja, Invernesa, Lohabera, Skaja un Lohalša) un iekļāva Hailendas reģionā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Invernesšīra grāfiste vēsturiskajās robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals (bez Ārējām Hebridu salām, Skajas un Lohalšas) ar savu lordu leitnantu.<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} s4e3nefs1uj6k5px9268a7488ui5mnq 0 636330 4500245 2026-07-29T18:33:27Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Invernesšīra]] 4500245 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Invernesšīra]] 08t2xfoa28o0ukwnsqoefgt88bbrilu 0 636331 4500246 2026-07-29T18:33:41Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Invernesšīra]] 4500246 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Invernesšīra]] 08t2xfoa28o0ukwnsqoefgt88bbrilu 0 636332 4500257 2026-07-29T19:00:05Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = [[Lasvegasa]]s ''Grand Prix'' | Vlt = ASV | Trase = [[Lasvegasas trase]] | Att = 2023 Las Vegas street circuit.svg | Apl = 50 | Tgar = 6.201 | Sgar = 309.958 | Rek_uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (2)| Rek_uzv_kom = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' (2) | Gads = 2025 | Uzv_pil = {{flaga|... 4500257 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = [[Lasvegasa]]s ''Grand Prix'' | Vlt = ASV | Trase = [[Lasvegasas trase]] | Att = 2023 Las Vegas street circuit.svg | Apl = 50 | Tgar = 6.201 | Sgar = 309.958 | Rek_uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (2)| Rek_uzv_kom = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' (2) | Gads = 2025 | Uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | Uzv_kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | Uzv_laik = 1:21:08.429 | Pole_pil = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | Pole_kom = {{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]-[[Mercedes]]'' | Pole_lai = 1:47.934 | AA_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | AA_kom = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | AA_laik = 1:33.365 | }} '''Lasvegasas Grand Prix''' ir autosacīkšu pasākums, kas ir daļa no [[Formula 1]] [[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]] sacīkstes un notiek [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisā]], [[Nevada|Nevadas štatā]], [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tās notiek kā nakts sacīkste pagaidu ielu trasē, kas ietver daļu no [[Las Vegas Strip|Lasvegasas bulvāra]]. Pirmā sacīkste notika 2023. gada 18. novembrī. Formula 1 un Lasvegasa ir parakstījušas līgumu par sacīkšu rīkošanu līdz pat 2037. gadam.<ref name="2037contract">{{Cite web |title=F1 to race in Las Vegas through 2037 following new 10-year extension |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-to-race-in-las-vegas-through-2037-following-new-10-year-extension.5I6G8MKSr2U2rabMaZP10R |date=2026-06-04 |access-date=2025-06-04 |website=[[Formula One]]}}</ref> == Trase == Sacensību trasi projektēja Tilke GmbH, un projektu vadīja vācu inženiera Hermaņa Tilkes dēls Karstens Tilke. Formula 1 iegādājās zemes gabalu, lai uzbūvētu pastāvīgas boksu un komandu telpas, kas tiek izmantotas sacīkšu nedēļas nogalēs.<ref>{{cite news |title=F1 Las Vegas Grand Prix start time schedule track details|url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2023/11/16/f1-las-vegas-grand-prix-start-time-schedule-track-details/71598471007/#:~:text=Formula%201%20Las%20Vegas%20Grand%20Prix%20track%20details,Harmon%20Avenue%20and%20Koval%20Lane.|access-date=18 November 2023|language=en}}</ref> Grand Prix trase ir 6,201 km gara<ref>{{cite web |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_event_notes_-_circuit_map_v2_pit_lane_drawing_emergency_map_exits_quarantine_zone_and_red_zones.pdf |title=2025 Las Vegas Grand Prix – Event Notes – Circuit Map |date=20 November 2025 |accessdate=20 November 2025 |publisher=[[Fédération Internationale de l'Automobile]]}}</ref> un sastāv no 17 līkumiem, un tās ilgums ir 50 apļi, kopā sacensību distance ir 309,958 km.<ref>{{cite web |title=Las Vegas Strip Circuit |url=https://www.formula1.com/en/racing/2025/Las_Vegas/Circuit.html |website=Formula1.com |date=23 November 2025 |access-date=23 November 2025}}</ref> Trase atrodas blakus daudziem slaveniem pilsētas [[kazino]], un tās 1,9 km garš taisns trases posms kas ved pa Lasvegasas bulvāri (''[[Las Vegas Strip]]''), kā arī divas citas garas taisnas trases sekcijas.<ref>{{cite news |title=Las Vegas GP : What you need to know about F1 Racing on the Strip, the track schedule opening ceremony ticket prices|url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13004783/las-vegas-gp-what-you-need-to-know-about-f1-racing-on-the-strip-the-track-schedule-opening-ceremony-ticket-prices|access-date=18 November 2023}}</ref> == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- ! 2 | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | {{f1|2023}}, {{f1|2025}} |- ! 1 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džordžs Rasels]] | {{f1|2024}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! 19 | {{flaga|AUT}} [[Red Bull Racing]] | {{f1|2023}}, {{f1|2025}} |- ! 15 | {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] | {{f1|2024}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{f1|2026}} | | | | |- ! {{f1|2025}} | {{flagicon|NED}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]] | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2025|Lasvegasas}} |- ! {{f1|2024}} | {{flagicon|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2024|Lasvegasas}} |- ! {{f1|2023}} | {{flagicon|NED}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]] | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2023|Lasvegasas}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[F1 Grand Prix saraksts]] == Ārējās saites == {{Commons category}} *[https://www.f1lasvegasgp.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Lasvegasas Grand Prix|*]] m12xg0ikdbcpwmff6ckl34g1g3hc87g 4500298 4500257 2026-07-29T21:03:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4500298 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = [[Lasvegasa]]s ''Grand Prix'' | Vlt = ASV | Trase = [[Lasvegasas trase]] | Att = 2023 Las Vegas street circuit.svg | Apl = 50 | Tgar = 6,201 | Sgar = 309,958 | Rek_uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (2)| Rek_uzv_kom = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' (2) | Gads = 2025 | Uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | Uzv_kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | Uzv_laik = 1:21:08.429 | Pole_pil = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | Pole_kom = {{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]-[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | Pole_lai = 1:47.934 | AA_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | AA_kom = {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | AA_laik = 1:33.365 | }} '''Lasvegasas ''Grand Prix''''' ir autosacīkšu pasākums, kas ir daļa no ''[[Formula 1]] [[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' sacīkstes un notiek [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisā]], [[Nevada|Nevadas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tās notiek kā nakts sacīkstes pagaidu ielu trasē, kas ietver daļu no [[Las Vegas Strip|Lasvegasas bulvāra]]. Pirmās sacīkstes notika 2023. gada 18. novembrī. ''Formula 1'' un Lasvegasa ir parakstījušas līgumu par sacīkšu rīkošanu līdz pat 2037. gadam.<ref name="2037contract">{{Tīmekļa atsauce |title=F1 to race in Las Vegas through 2037 following new 10-year extension |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-to-race-in-las-vegas-through-2037-following-new-10-year-extension.5I6G8MKSr2U2rabMaZP10R |date=2026-06-04 |access-date=2025-06-04 |website=[[Formula 1|Formula One]]}}</ref> == Trase == Sacensību trasi projektēja ''Tilke GmbH'', un projektu vadīja vācu inženiera Hermaņa Tilkes dēls Karstens Tilke. ''Formula 1'' iegādājās zemes gabalu, lai uzbūvētu pastāvīgas boksu un komandu telpas, kuras izmanto sacīkšu nedēļas nogalēs.<ref>{{Ziņu atsauce |title=F1 Las Vegas Grand Prix start time schedule track details|url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2023/11/16/f1-las-vegas-grand-prix-start-time-schedule-track-details/71598471007/#:~:text=Formula%201%20Las%20Vegas%20Grand%20Prix%20track%20details,Harmon%20Avenue%20and%20Koval%20Lane.|access-date=18 November 2023|language=en}}</ref> ''Grand Prix'' trase ir {{nobr|6,201 km}} gara<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_event_notes_-_circuit_map_v2_pit_lane_drawing_emergency_map_exits_quarantine_zone_and_red_zones.pdf |title=2025 Las Vegas Grand Prix – Event Notes – Circuit Map |date=20 November 2025 |accessdate=20 November 2025 |publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}}</ref> un sastāv no 17 līkumiem, un tās garums ir 50 apļi, kopā sacensību distance ir {{nobr|309,958 km}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Las Vegas Strip Circuit |url=https://www.formula1.com/en/racing/2025/Las_Vegas/Circuit.html |website=Formula1.com |date=23 November 2025 |access-date=23 November 2025}}</ref> Trase atrodas blakus daudziem slaveniem pilsētas [[kazino]], un tās {{nobr|1,9 km}} garais taisnais trases posms, kas ved pa Lasvegasas bulvāri (''[[Las Vegas Strip]]''), kā arī divas citas garas taisnas trases sekcijas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Las Vegas GP : What you need to know about F1 Racing on the Strip, the track schedule opening ceremony ticket prices|url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13004783/las-vegas-gp-what-you-need-to-know-about-f1-racing-on-the-strip-the-track-schedule-opening-ceremony-ticket-prices|access-date=18 November 2023}}</ref> == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- ! 2 | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | {{f1|2023}}, {{f1|2025}} |- ! 1 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | {{f1|2024}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! 19 | {{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Racing]]'' | {{f1|2023}}, {{f1|2025}} |- ! 15 | {{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | {{f1|2024}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{f1|2026}} | | | | |- ! {{f1|2025}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2025|Lasvegasas}} |- ! {{f1|2024}} | {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2024|Lasvegasas}} |- ! {{f1|2023}} | {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing]]-[[Honda RBPT]]'' | [[Lasvegasas trase|Lasvegasa]] | {{f1gp2|2023|Lasvegasas}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[F1 Grand Prix saraksts]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Lasvegasas Grand Prix|*]] dz71w6sbte3io9vilu5x9y0bx0mjwq3 14 636333 4500258 2026-07-29T19:01:33Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{catmore}} {{Commonscat|Lasvegas Grand Prix}} [[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]] [[Kategorija:Autosports ASV|Grand Prix, Lasvegasas]] 4500258 wikitext text/x-wiki {{catmore}} {{Commonscat|Lasvegas Grand Prix}} [[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]] [[Kategorija:Autosports ASV|Grand Prix, Lasvegasas]] b6p958aspug3obafm0kcwdlxu64tga8 0 636334 4500264 2026-07-29T19:59:11Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mūzikls (teātris)]] 4500264 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mūzikls (teātris)]] nzg09bt5xxapsn88cur9iki3heo8cg2 0 636335 4500265 2026-07-29T20:07:50Z Dainis 876 Jauna lapa: {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 75. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-75 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 11 | misijas sākums = 2026. gada 26. jūlijs | misijas beigas = 2027. gad... 4500265 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 75. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-75 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 11 | misijas sākums = 2026. gada 26. jūlijs | misijas beigas = 2027. gada 1. aprīlis (plānots) | misijas ilgums = | apkalpes attēls = The official portrait of the Expedition 75 crew (iss075-s-002).jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Džesika Meira|Meira]], [[Anils Menons|Menons]], [[Pjotrs Dubrovs|Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs|Fedjajevs]], [[Anna Kikina|Kikina]], [[Džeks Hetevejs|Hetevejs]], [[Sofija Adeno|Adeno]] | iepriekšējā misija = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]] | nākošā misija = [[SKS 76. ekspedīcija|SKS-76]] | citas misijas = }} '''SKS 75. ekspedīcija''' (''Expedition 75'', ''ISS-75'', ''Экспедиция МКС-75'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'' un [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2026. gada 26. jūlija. == Ekspedīcijas gaita == 74. ekspedīcija sākās 2026. gada 26. jūlija ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' atvienošanai 2027. gada 1. aprīlī. == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2026. gada 26. jūlijs — septembris</small> !<small>septembris — septembris</small> !<small>septembris — 2027. gada marts</small> !<small>marts — 1. aprīlis</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-29]]'' | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="2"| '''komandieris''' |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- | [[Anils Menons]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-12]]'' | [[Džesika Meira]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Džeks Hetevejs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Sofija Adeno]]<br />{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Andrejs Fedjajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-13]]'' | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Luks Deleinijs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošua Kjūtriks]]<br />{{FRA}}, [[Kanādas Kosmosa aģentūra|KKA]] |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Teterjatņikovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-30]]'' | [[Dmitrijs Peteļins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Konstantins Borisovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Denīza Bērnema]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} <!-- == Iziešanas kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="6%"|'''Misija''' ! width="6%"|'''Slūžu kamera''' ! width="13%"|'''Kosmonauti''' ! width="6%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="6%"|'''Beigas''' ! width="6%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Kristofers Viljamss]] | {{dat|2026|3|18|SK}} 12:52 | 19:54 | 7 h 2 min | |} == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Progress MS-22]]'' | 2023-03-30 | 00:31 | 716,8 | 1,95 | 417,12 | |} == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/expedition-75/ 75. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|75]] [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]] 34biepv5sw1w0h2cmwnk4fhuam8lc82 4500278 4500265 2026-07-29T20:18:47Z Dainis 876 4500278 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 75. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-75 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 11 | misijas sākums = 2026. gada 26. jūlijs | misijas beigas = 2027. gada 1. aprīlis (plānots) | misijas ilgums = | apkalpes attēls = The official portrait of the Expedition 75 crew (iss075-s-002).jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Džesika Meira|Meira]], [[Anils Menons|Menons]], [[Pjotrs Dubrovs|Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs|Fedjajevs]], [[Anna Kikina|Kikina]], [[Džeks Hetevejs|Hetevejs]], [[Sofija Adeno|Adeno]] | iepriekšējā misija = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]] | nākošā misija = [[SKS 76. ekspedīcija|SKS-76]] | citas misijas = }} '''SKS 75. ekspedīcija''' (''Expedition 75'', ''ISS-75'', ''Экспедиция МКС-75'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]]s (KKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2026. gada 26. jūlija. == Ekspedīcijas gaita == 74. ekspedīcija sākās 2026. gada 26. jūlija ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' atvienošanai 2027. gada 1. aprīlī. == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2026. gada 26. jūlijs — septembris</small> !<small>septembris — septembris</small> !<small>septembris — 2027. gada marts</small> !<small>marts — 1. aprīlis</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-29]]'' | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="2"| '''komandieris''' |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- | [[Anils Menons]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-12]]'' | [[Džesika Meira]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Džeks Hetevejs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Sofija Adeno]]<br />{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Andrejs Fedjajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-13]]'' | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Luks Deleinijs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošua Kjūtriks]]<br />{{FRA}}, [[Kanādas Kosmosa aģentūra|KKA]] |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Teterjatņikovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-30]]'' | [[Dmitrijs Peteļins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Konstantins Borisovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Denīza Bērnema]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} <!-- == Iziešanas kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="6%"|'''Misija''' ! width="6%"|'''Slūžu kamera''' ! width="13%"|'''Kosmonauti''' ! width="6%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="6%"|'''Beigas''' ! width="6%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Kristofers Viljamss]] | {{dat|2026|3|18|SK}} 12:52 | 19:54 | 7 h 2 min | |} == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Progress MS-22]]'' | 2023-03-30 | 00:31 | 716,8 | 1,95 | 417,12 | |} == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/expedition-75/ 75. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|75]] [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]] 58frxcu052qqok0t33qwtc00h018ys1 0 636336 4500266 2026-07-29T20:08:50Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SKS 75. ekspedīcija]] 4500266 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SKS 75. ekspedīcija]] hq3466roo034u7il8epph3auf78x0oj 0 636337 4500267 2026-07-29T20:09:09Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SKS 75. ekspedīcija]] 4500267 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SKS 75. ekspedīcija]] hq3466roo034u7il8epph3auf78x0oj 0 636338 4500268 2026-07-29T20:09:36Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SKS 75. ekspedīcija]] 4500268 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SKS 75. ekspedīcija]] hq3466roo034u7il8epph3auf78x0oj 0 636339 4500269 2026-07-29T20:11:50Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4500269 wikitext text/x-wiki {{mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Glens Hansards | Vārds_orig = ''Glen Hansard'' | Attēls = Glen Hansard - Lucca Comics & Games 2015 2.JPG | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Glens Hansards 2015. gadā | Dz_vārds = Glens Džeimss Hansards | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1970|4|21}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Dublina}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2026|7|29|1970|4|21}} | Vieta_mr = {{vieta|Īrija|Dublina}} | Vieta = | Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika|folks]], [[rokmūzika|roks]], [[folkroks]], [[alternatīvais roks]], [[indīfolks]], [[indīroks]] | Nodarbošanās = dziesmu autors, mūziķis, aktieris | Instrumenti = balss, ģitāra, klavieres, mandolīna | Gadi = 1990–2026 |Izdevējkompānija = ''Plateau Records'', ''Overcoat'', ''[[Island Records|Island]]'' | Darbojies_arī = ''[[The Swell Season]]'', ''[[The Frames]]'' | Mlapa = {{URL|glenhansard.com}} | Dzimums = V }} '''Glens Džeimss Hansards''' ({{val|en|Glen James Hansard}}; dzimis {{dat|1970|4|21}}, miris {{dat|2026|7|29}}) bija [[īri|īru]] dziedātājs, dziesmu autors un aktieris. No 1990. gada viņš bija īru rokgrupas ''[[The Frames]]'' līderis, ar kuru kopā izdeva sešus studijas albumus, no kuriem četri iekļuva [[Īrija]]s albumu topa pirmajā desmitniekā. Hansards bija viens no [[folkroks|folkroka]] dueta ''[[The Swell Season]]'' dalībniekiem, pirms 2012. gadā izdeva savu debijas soloalbumu ''Rhythm and Repose''. Viņa otro albumu ''Didn't He Ramble'' (2015) nominēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvai]] kategorijā "Labākais folkmūzikas albums". Hansards arī atveidoja lomas filmās un rakstīja kino mūziku. Viņš piedalījies [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] ieguvušā komēdijdrāmā ''[[The Commitments]]'' (1991) un [[Zelta globusa balva]]i nominētā romantiskajā drāmā "[[Sirano]]" (2021). Hansards filmējās arī muzikālajā drāmā "[[Vienreiz]]" (''Once'', 2007), kas ieguva vairākas nozīmīgas balvas, tostarp [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]" par dziesmu ''[[Falling Slowly]]'', ko sarakstīja un izpildīja kopā ar [[Markēta Irglova|Markētu Irglovu]]. Filmu vēlāk pielāgoja [[mūzikls (teātris)|muzikālā teātra iestudējumam]]. Hansards gāja bojā [[motocikls|motocikla]] avārijā, kurā bija iesaistīta viens automobilis, [[Dublina|Dublinā]], 2026. gada 29. jūlijā, 56 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Calnan |first1=Denise |last2=Nolan |first2=Darragh |last3=Schiller |first3=Robin |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning musician Glen Hansard dies in Dublin motorcycle crash |url=https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |access-date=29 July 2026 |website=[[Irish Independent]] |archive-date=29 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260729110858/https://www.independent.ie/irish-news/oscar-winning-musician-glen-hansard-dies-in-dublin-motorcycle-crash/a/159330721.html |dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Glynn |first=Niall |date=29 July 2026 |title=Oscar-winning songwriter Glen Hansard killed in crash |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3ekn9d37qvo |access-date=29 July 2026 |work=[[BBC News]] |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20260729110720/https://www.bbc.com/news/articles/c3ekn9d37qvo |archive-date=29 July 2026 |dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Labākā dziesma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hansards, Glens}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas ģitāristi]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]] kqmua9fr94oyjasm90m4c49x18ygbhn 0 636340 4500271 2026-07-29T20:13:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Glens Hansards]] 4500271 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Glens Hansards]] ni9kpvo9jvsv2aur1s4ty5cn9hesh2q 0 636341 4500272 2026-07-29T20:13:24Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Glens Hansards]] 4500272 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Glens Hansards]] ni9kpvo9jvsv2aur1s4ty5cn9hesh2q 0 636342 4500273 2026-07-29T20:13:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Glens Hansards]] 4500273 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Glens Hansards]] ni9kpvo9jvsv2aur1s4ty5cn9hesh2q 0 636343 4500277 2026-07-29T20:17:26Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta)]] '''Eols''' jeb '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mit... 4500277 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta)]] '''Eols''' jeb '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Vēju dievi]] jf16yg1h3vp9ws1nqwwa2siexl4q4uv 4500291 4500277 2026-07-29T20:43:12Z Baisulis 11523 laikam šādi bija domāts..... 4500291 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Aiola skulptūra (Kopenhāgenas osta)]] '''Eols''' jeb '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Vēju dievi]] tmneguzri5ww3skkqzu7k2jn4lkzejo 4500325 4500291 2026-07-29T22:30:36Z Turaids 8965 Ja reiz raksta nosaukums ir Aiols, nevis Eols, tad to arī ievaddaļā lieku pirmo. 4500325 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Aiola skulptūra (Kopenhāgenas osta)]] '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) jeb '''Eols ''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Vēju dievi]] 8j9sqn26h121n5duy45p07q2elbcn35 4500371 4500325 2026-07-30T05:26:35Z Pirags 3757 4500371 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Aiola bareljefs]] '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) jeb '''Eols ''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Vēju dievi]] 3yms84yl8ckxw8jdddkcs32w8e32ey5 4500379 4500371 2026-07-30T06:29:41Z Pirags 3757 pap 4500379 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aeolus1.jpg|thumbnail|235px|Aiola bareljefs]] [[Attēls:Tower of the Winds frieze detail.jpg|thumbnail|235px|Aiola tornis Atēnās]] '''Aiols''' ({{val|el|Αἴολος}}) jeb '''Eols ''' [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir vēju valdnieks. Galvenie viņam pakļautie vēji ir [[Borejs]] (ziemeļu vējš), Eirs (austrumu vējš), Nots (dienvidu vējš) un [[Zefīrs]] (rietumu vējš). == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Vēju dievi]] tckx98poij4b8c8p3h3uj10bsjz4pex 0 636344 4500361 2026-07-30T04:30:34Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Luhanskas tautas republikas karogs]] uz [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]], pārrakstot pāradresācijas lapu: pēc raksta par "veidojumu" nosaukuma. 4500361 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luhanskas Tautas Republikas karogs]] 79oq21mgcsjh32h3nlan9hl2ktbetez 0 636345 4500362 2026-07-30T04:31:48Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Janka Djagiļeva]] 4500362 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Janka Djagiļeva]] d5iep0461cdk23ak2ezlxxgo79m8vat 0 636346 4500383 2026-07-30T06:34:50Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Viljams Ēklunds]] 4500383 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Ēklunds]] 162588eeme59yc9csyx40un2vrpxvll 0 636347 4500392 2026-07-30T07:35:20Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Džeiks Otindžers]] 4500392 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeiks Otindžers]] 5xxqwfkl6w58oo5ttz18dnstj9ssjqg 0 636348 4500394 2026-07-30T07:36:44Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Teivss]] 4500394 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Teivss]] 9a84v99ille1rb2uslvmb5apzcfiw7v 0 636349 4500447 2026-07-30T11:34:30Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Rokola |attēls = Rockall - geograph.org.uk - 1048822.jpg |attēla paraksts = Rokolas klints skats no dienvidaustrumiem |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Eiropa |reljefa_karte = jā |alt karte = |mapwidth = |label = |position = |mark = |caption = |vietējais nosaukums = ''Rockall''<br/>''Rocabarraigh'' |izvie... 4500447 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Rokola |attēls = Rockall - geograph.org.uk - 1048822.jpg |attēla paraksts = Rokolas klints skats no dienvidaustrumiem |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Eiropa |reljefa_karte = jā |alt karte = |mapwidth = |label = |position = |mark = |caption = |vietējais nosaukums = ''Rockall''<br/>''Rocabarraigh'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = |atdala = |latd= 57 |latm = 35 |lats = 47 |latNS= N |longd= 13 |longm= 41 |longs= 14 |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 0,00078 |platība_ha = |garums = 0,031 |platums = 0,025 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 17,15 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = |valsts adm vienība2 = |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |piezīme = Suverenitāte tiek apstrīdēta |citas daļas = }} '''Rokola''' ({{val|en|Rockall}}, {{val|gd|Sgeir Rocail}} vai ''Rocabarraigh'') ir neliela, neapdzīvota [[Granīts|granīta]] [[klints]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļdaļā. Tā ir apdzisuša vulkāniskā atlikņa palieka un atrodas aptuveni 301 km uz rietumiem no [[Skotija]]s [[Sentkilda]]s arhipelāga un 423 km uz ziemeļrietumiem no [[Īrija]]s piekrastes. Administratīvi [[Apvienotā Karaliste]] uzskata Rokolu par daļu no [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldības apgabala, tomēr klints suverenitāti un teritoriālās tiesības uz apkārtējo jūras gultni un zvejas zonām vēsturiski apstrīdējušas arī [[Īrija]], [[Dānija]] (saistībā ar [[Fēru salas|Fēru salām]]) un [[Islande]]. == Ģeogrāfija un ģeoloģija == Rokola ir zem ūdens esošā Rokolas plato vienīgā virsūdens daļa. Klints garums pamatnē ir aptuveni 31 metrs, platums — 25 metri, un tās augstākais punkts sasniedz 17,15 metrus virs jūras līmeņa. Kopējā virsmas platība ir aptuveni 784 kvadrātmetri. Ģeoloģiski tā sastāv no paleogēna perioda granīta, kas veidojies aptuveni pirms 55 miljoniem gadu Ziemeļatlantijas magmatisma procesā. Klints atrodas ļoti skarbes jūras vides apstākļos — ziemas vētrās spēcīgi viļņi bieži pilnībā pārskalo visu klints virsotni. Pie Rokolas 2006. gadā novēroti 29 m augsti viļņi, kas ir augstākie viļņi, kas jebkad uzmērīti ar mērinstrumentiem atklātā okeānā.<ref>[https://agupubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1029/2005GL025238 Holliday, Naomi P.; Yelland, Margaret J.; Pascal, Robin; Swail, Val R.; Taylor, Peter K.; Griffiths, Colin R.; Kent, Elizabeth (11 March 2006). "Were extreme waves in the Rockall Trough the largest ever recorded?". ''Geophysical Research Letters.'']</ref> Aptuveni 4 metrus no virsotnes rietumu pusē atrodas neliels, 3,5 × 1,3 metrus liels plaukts (''Hall's Ledge''), kas ir vienīgā salīdzinoši lēzenā vieta uz klints. Pārējās tuvējās sauszemes formācijas, piemēram, Haselvuda klints (''Hasselwood Rock'') un Hēlenas rifs (''Helen's Reef''), atrodas zem ūdens vai parādās virspusē tikai viļņu ieplakās. == Vēsture == Klints nosaukums minēts un iezīmēts kartēs jau kopš 16. gadsimta. Gēlu folklorā pastāv leģenda par mītisko klinti ''Rocabarraigh'', kuras parādīšanās trīs reizes paziņošot par pasaules galu. Uz šīs klints dažādos laikos ir izkāpuši vai to īslaicīgi apdzīvojuši jūras mērnieki, zinātnieki, piedzīvojumu meklētāji, radioamatieri un vides aktīvisti. Pirmā dokumentētā izkāpšana uz Rokolas notika 1811. gadā, kad to paveica neliela Karaliskās flotes karakuģa ''HMS Endymion'' vienība Bazila Hola (''Basil Hall'') vadībā. Rokolas pirmais nosauktais ģeogrāfiskais objekts un vienīgā apdzīvojamā vieta ir Hola plaukts (''Hall's Ledge''), kas nosaukts par godu Bazilam Holam. Ilgākā zināmā nepārtrauktā uzturēšanās uz klints ir 45 dienas, ko 2014. gadā vienatnē paveica mērnieks Niks Henkoks (''Nick Hancock'') no [[Edinburga]]s. 1955. gada 18. septembrī Lielbritānijas Karaliskā flote oficiāli ieņēma un anektēja Rokolu, uzstādot uz tās Lielbritānijas karogu un piemiņas plāksni. Tas tika darīts galvenokārt [[Aukstais karš|Aukstā kara]] drošības apsvērumu dēļ, lai novērstu iespēju, ka citas valstis šeit uzstāda novērošanas iekārtas. 1972. gadā ar Lielbritānijas parlamenta likumu (''Island of Rockall Act 1972'') tā tika oficiāli pievienota Skotijas teritorijai. == Teritoriālais statuss == Pieeja un tiesības uz Rokolu un tās apkārtējiem ūdeņiem bijušas ilgstošu starptautisku domstarpību cēlonis: Apvienotā Karaliste pasludinājusi 12 jūras jūdžu [[Teritoriālie ūdeņi|teritoriālos ūdeņus]] ap Rokolu. [[Īrija]] neatzīst Lielbritānijas suverenitāti pār pašu klinti, kā arī iebilst pret tās izmantošanu [[Ekskluzīvā ekonomiskā zona|ekskluzīvās ekonomiskās zonas]] (EEZ) vai [[Kontinentālais šelfs|kontinentālā šelfa]] robežu noteikšanai. Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS 121. pants) klintis, uz kurām nav iespējama cilvēku pastāvīga dzīvošana vai patstāvīga saimnieciskā darbība, nevar kalpot par pamatu ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Tādējādi neviena no valstīm nevar prasīt plašas jūras robežas, balstoties tikai uz pašu Rokolas klinti. Aptaujas un zinātniskās ekspedīcijas liecina par bagātīgiem zivju resursiem un iespējamām [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s atradnēm Rokolas baseina jūras gultnē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas salas]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna salas]] 7ehgzssziv3fodz1pm9ikoim02bnjbf 0 636350 4500448 2026-07-30T11:35:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Rokola]] 4500448 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rokola]] sfn079srqg4dcro70c3q4jq5a442nxv 0 636351 4500450 2026-07-30T11:38:27Z Pirags 3757 jauna lpp 4500450 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs dibināja un vadīja vairākus IT uzņēmumus (LIKTA, RITI). Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] bpuc7p1wdmocut7dh4njt8b51nxgne2 4500452 4500450 2026-07-30T11:40:41Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4500452 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs dibināja un vadīja vairākus IT uzņēmumus (LIKTA, RITI), darbojās [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības biedrs, arī biedrības valdē Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] fnxuloqbw9cjjp1s53lssqg86h9jnt8 4500453 4500452 2026-07-30T11:41:02Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500453 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs dibināja un vadīja vairākus IT uzņēmumus (LIKTA, RITI), darbojās [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] ny4dzar89f57y92gkjzega3avnxcaq4 4500455 4500453 2026-07-30T11:43:35Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500455 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs dibināja un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] m9li3x298xhhom1rtapwpub4w4230tm 4500457 4500455 2026-07-30T11:45:29Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500457 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās viens no a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] m7aikbhy05av7v9law6bz5kb206wrcm 4500458 4500457 2026-07-30T11:48:48Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500458 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (25% akciju) un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] olho0hvyue92iikp0glouoblhysh2r6 4500459 4500458 2026-07-30T11:49:19Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4500459 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 07 | m_diena= 19 | m_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvietis]] | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]] | zinātne = informācijas tehnoloģijas | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Lokenbahs''' (1951–2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no [[Latvija]]s informācijas tehnoloģiju (IT) nozares aizsācējiem. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1951. ɡadā. Studēja N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju) un vadīja IT uzņēmumu RITI, darbojās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē. Pirms došanās pensijā viņš pildīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.–19.07.2026.)] </ref> Miris 2026. ɡadā. == Apbalvojumi un paɡodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003), * LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] ruy7pk8j19mgspp3rjtsj4y1ohefi28 3 636352 4500464 2026-07-30T11:54:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4500464 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KJH09}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST) o15d5ikwz0awpsl8tehuoe5xcm7u3pf